Ko tad īsti vēlas sievietes?

ko velas

Veltīts visiem vīriešiem, kuri vēljoprojām nav sapratuši, ko vēlas sievietes.
…un arī sievietēm, lai vieglāk atpazītu savu ĪSTO 

Iespējams, ja mēs iemācītos komunicēt, klausīties un, galvenais, dzirdēt, viens otru, visticamāk pāriem nebūtu jācenšas tik daudzas reizes sākt visu no “tīras lapas” un atkal staigāt pa apburto loku. Taču, kā jau bieži saka – būvēt attiecības, neuzkāpjot uz viena un tā paša grābekļa vismaz divreiz, praktiski ir neiespējami.

Protams, ne visas sievietes piekritīs šiem viedokļiem, tomēr šķiet, ka daudzas tajā ieraudzīs sevi un savas vēlmes.

Lūk, 4 visbiežākās vēlmes, ko mēs – sievietes labprāt sagaidītu no saviem vīriešiem:

1. Mēs vēlamies būt iekārotas

Kad mēs zinām, ka kāds mūsu dēļ “kūst”, vēlas mūs ar visu sirdi, dvēseli un miesu, mēs jūtam tādu enerģijas pieplūdumu, kādu grūti sajust no citiem avotiem, jo seksuālā enerģija ir viena no spēcīgākajām enerģijām. Kad mēs zinām, ka tas ir “mans” cilvēks un tas nemainīsies – ne šodien, ne rīt, ka viņš vienmēr būs mūsu “pusē” un būs mūsu atbalsts ik brīdi, mēs izjūtam neaprakstāmu miera un drošības sajūtu.

Mums patīk, ka mums zvana, raksta, interesējas par to, kā pagāja mūsu diena – pat sīkākajās niansēs. Cik labi, ka mums ir cilvēks, pie kura varam atnākt arī tad, kad ir vientuļi un grūti.

Godājamie vīrieši, izstāstiet mums arī par saviem sapņiem, domām, idejām – iespējams, tas netuvinās jūs šo mērķu realizācijai, taču tas satuvinās jūs un jūsu mīļoto sievieti.

2. Sievietēm ir vajadzīgs draugs

Mums vienkārši vajadzīgs kāds, kurš uztrauksies par mums, rakstīs, zvanīs, interesēsies vai vienkārši – pavadīs laiku ar mums. Dažkārt pat “reanimēs” mūs pēc nelielām mini-histērijām.

Romantisku attiecību svarīgākais aspekts ir klausīties un dzirdēt vienam otru. Tas, ka mēs sarakstāmies, vēl nenozīmē to, ka sieviete ir gatava lekt jūsu gultā. Mums dažkārt mēdz būt vēlēšanās ar kādu padalīties, mūsuprāt, interesantos notikumos un nav tā, ka uzreiz vēlētos, lai savstarpējās simpātijas pāraug intīmā tuvībā.
Nedodiet vaļu saviem tarakāniem sadomāties sazin ko – esiet pacietīgi.
Kāpēc gan nesākt ar skaistu draudzību? Tālāk – redzēsim.
P.S. Jā, jā, zinu, ir viedoklis, ka ar sev simpātisku sievieti vīrietis nespēj tā vienkārši draudzēties
Un tomēr!!!! Pamēģiniet!

3. Mēs vēlamies justies īpašas

Vienmēr ir nepatīkami novērot, kā sieviete pazemojas vīrieša priekšā. Precīzāk: radījuma, kuru pēc fiziskajām pazīmēm varētu saukt par vīrieti.

Ja īsts vīrietis mīl sievieti, viņš to izrādīs. Viņš to pārliecinās par savu mīlestību dažādos veidos: ziedi, konfektes, dāvanas – ne tikai dzimšanas un vārda dienās, Valentīndienā un 8. martā. Viņš vedīs viņu piknikos, uz restorāniem, koncertiem. Viņs izmantos jebkuru iespēju, lai labāk iepazītu savu mīļoto sievieti.

Vīrietim prieku sagādā fakts, ka viņš dara laimīgu sievieti. Viņš savās acīs kļūst vērtīgāks. Un viņiem parādās kopīgas intereses – kas ir veiksmīgu attiecību viens no priekšnoteikumiem.

Godājamie vīrieši, ja Jūs sievieti nemīlat, pasakiet to viņai tieši. Nevajag locīties, censties izrādīt neīstas simpātijas, tēlot. Mēs tāpat to redzam un jūtam. Kam spēlēt šo teātri?
Nevajag sēdēt tronī, it kā jūs būtu karalis, bet viņa – kalpone. Mīlestība nav veids, kā pacelt savu pašapziņu.
Esat godīgi pret viņu un sevi. Ja slēpjat savas patiesās jūtas, jūs spēlējaties, izmantojat viņu un dariet sāpes – ik dienu. Iedomājaties sevi viņas vietā. Maigi sakot – tas nav taisnīgi.

Ja vēlaties lai jūsu sieviete ar jums būtu atklāta, izturieties pret sievietēm, kas jūsos iemīlējušās – cienīgi.

4. Mēs vēlamies, lai jūs pret mums būtu godīgi

Ja nejūtat simpātijas pret sievieti, kura jums atdod visu sirdi un dvēseli, pasakiet viņai to. Pietiek spēlēties – viņa ir dzīva un dzīvo, kā sirds liek. Sieviete ir emocionāla būtne, racionālie spriedumi viņai ir tukša skaņa.
“Vājajam dzimumam” – t.i.  – mums, sievietēm, nemaz tik stipri nav vajadzīgi vīrieši.. kaut vīrieši domā savādāk.
Ja tā noticis, ka jūsu jūtas nav abpusējas, atlaidiet viņu, jo pasaulē noteikti ir vīrietis, kuram viņa vajadzīga “pa īstam”. Ja jūs viņu “turiet kā rezerves variantu”, tad nevajag to darīt, jo pasaulē ir daudz skaistu sieviešu un savu kastingu jūs uzrīkosiet kur citur. Ja jūtiet, ka jūsu attiecības “iesprūdušas”, pasakiet viņai to.

Katram vīrietim vajadzētu saprast, ka “bijušā” neuzvedīsies kā neadekvāta amerikāņu melodrāmas zvaigzne. Sievietes neizseko savus bijušos. Visas attiecības ir sarežģītas, taču nevajag izdarīt pārsteidzīgus secinājumus.

Iesākumā vienmēr vajag saprast sievieti un to, ko viņa vēlas. Ja no tā nekas nav sanācis, nomieriniet sevi – jūs vismaz godīgi centāties uzbūvēt attiecības. Galu galā, jums būs lieliska pieredze komunikācijā ar brīnišķīgu sievieti un tā ir lieliska skola jums abiem.

Avots: kaut kur internetā
Tulkoja: Ginta FS

P.S. Daudzus gadus atpakaļ ar sajūsmu izlasīju Stīva Hārvija grāmatu “Rīkojies kā sieviete, domā kā vīrietis”
Un biju šokā, kad uzzināju, ko grib vīrieši. padomāju, Paldies Dievam, tā atnāca 44 gados, nevis 88.
Mums visiem ir vērts mācīties un piedomāt pie tā, kā būt labākiem savās attiecībās ne tikai ar saviem vīriešiem vai sievietēm, bet cilvēkiem vispār. Un sāksies viss tikai tad, kad uzbūvēsim labas attiecības ar sevi.
Veiksmi mums visiem!

Netērē velti laiku, esi tu pati! Izbaudi!

sieviete40c

Sēžu kafejnīcā un rakstu grāmatu. Cilvēku ir neierasti maz, un es iedomājos par šo galveno Visuma paradoksu – cilvēkiem.

Man ir paziņa. Viņa ir viens no tiem retajiem intelektuāles piemēriem, kuru palicis tik maz, un kurus šodien nomainījušas IT- girls. Pāris reižu viņa sociālajos tīklos ir publicējusi savas atsauksmes par kinofilmām, un es vienkārši biju sajūsmā par to, cik tās bija aspratīgas, smalkas un interesantas. Viņa ir tā, kas uzskata, ka sievietei nav jādemonstrē savs prāts, bet labāk jānodarbojas ar “sieviešu lietām”. Viņa kļuva par modes blogeri, tagad staigā pa dažādām modes skatēm, sarunājas to aprindu leksikonā: “tas taču ir mimimi!”, “uzaicinu tevi uz branču!”, “tā taču ir dievīga, tāda atmosfēriska vietiņa ar labākajiem braunijiem pilsētā”, “nopirku sev dievīgus loferus, tie lieliski piestāvēs maniem chinosiem“. Periodiski viņa aizmirst par savu blogu – pastavīgi kaut kas notiek.

Man ir vēl viena paziņa. Viņa devās projām no sava ciema un, pateicoties savam prātam un darba spējām, galvaspilsētā sasniedza lielus panākumus karjerā. Ļoti dvēseliska meitene, liela dejotāja – viņa diskotēkās dejoja pat uz skrituļslidām. Kādā brīdī viņa nolēma, ka tadā veidā savu dzīvi nesakārtos. Tagad viņa tusē tikai pa pilsētas dārgākajiem klubiem, valkā tikai tērpus no slavenu dizaineru kolekcijām un draudzējas ar cilvēkiem, kuri var atļauties brīvdienas pavadīt Šveicē. Savu vīru viņa arī meklē tikai šajās aprindās. Tāpēc cītīgi apmeklē dārgus skaistumkopšanas salonus un fitnesa klubus, lai tuvinātu sava ķermeņa izskatu modeles parametriem, jo tiem vīriešiem, kas “ietilpst” viņas interešu lokā, ir vajadzīgi tieši tādi tipāži.

Man ir vēl viena paziņa. Viņa ir traka smējēja. Jebkurā kompānijā viņas joki izsauc smieklu vētru, un viņa pastavīgi muļķojas. Par to es viņu dievinu. Visi viņu dievina. Taču pēdējos pāris gadus viņai nekādīgi neizdodas izveidot attiecības ar vīriešiem. Brīdi pirms jaunā gada svinībām, viņa asarām acīs man teica: “Zini, man laikam vairs nevajadzētu būt tādai kā klaunam. es vairs nejokošos es kļūšu citadāka!”
Un es aizdomājos.

Diez kurā mūsu dzīves brīdī iestājas tas mirklis, kad mēs pieņemam lēmumu atteikties no sava patiesā ES? Kāpēc mēs vispār pieņemam tādu lēmumu? Tāpēc, ka neatrodamies savā vidē? Tāpēc, ka mums ceļā pagadījušies ne mūsu cilvēki, bet cilvēki ar citām vērtībām un citiem noteikumiem? Tāpēc, ka mums trūkst mīlestības un mēs esam gatavas piemēroties visiem, cerībā, ka mūsu pūles tiks novērtētas un apmaksātas? Tapēc, ka citu viedokļi mums vienmēr ir svarīgāki par saviem paša uzskatiem? Tāpēc, ka svešu viedokli ar laiku mēs pieņemam par savējo?

Tagad man tas viss šķiet smieklīgi, taču arī es biju tāda. Gandrīz pirms desmit gadiem es atteicos no sava “ES”, jo mani pietiekami nemīlēja un apmānīja. Es metos eksperimentēt, naivā cerībā atrast kaut ko labāku, kā mans patiesais “Es”, kas dots man no dzimšanas. Es tēloju liktenīgo sievieti, biznesa sievieti, jogas dievieti, labdarības patronesi, ideālo sievieti, Keriju Bredšovu no “Sekss un lielpilsēta”, Samantu Džonsu, Odriju Hepbernu, Opru Vinfriju. Man blakus vienmēr bija daudz cilvēku. No viena romāna ar vīrieti es ātri metos nākamajā, un man nebija svarīgi, cik ilgas būs šīs attiecības. Es praktiski nekad nedzīvoju pati. Bet man bija bezgalīgi vientuļi. Jo ar mani nebija Manis.

Bija nepieciešamas trīs vannas asaru un neskaitāmas baiļu pilnas naktis, lai atļautu sev uzvesties tā, kā man vienmēr bija gribējies uzvesties, un, kā es jutos ērti un dabiski.

No pirmās sekundes bija sajūta, ka esmu atgriezusies mājās. Un sajūta, ka man nekad vairs nebūs vientuļi. Un tas ir pats labākais, kas ar mani dzīvē vispār ir noticis.

Mēs tērējam ārprātīgi daudz laika, enerģijas, spēka, lai kļūtu par kādu citu, kaut gan pats labākais variants mums ir bijis dots jau no bērnības.

Netērē velti savu laiku! Izbaudi to, kā ir būt sev pašai.

Es dzeru late ar ļoti daudz piena, ērtos zābakos, iemīļotajā kafejnīcā, platā baltā svīterī un rakstu grāmatu. Man nav nekā, kas šodien raksturo veiksmīgu, mūsdienīgu sievieti. taču man tik sen nav bijis tik labi un viegli.

Es izbaudu sevi!

Autors: Tamriko Šoļi
Tulkoja: Ginta FS

Par ko “psiho” sieviete?

grābekļu deja

— Laikam jau man pienācis laiks izsaukt eksorcistu (ļaunā gara izdzinēju).

— Laikam tev pienācis laiks realizēt savus talantus vai nomainīt vīrieti.

Satiekas vīrietis un sieviete. Viņš – karstasinīgs skaistulis. Viņa – mīļš zaķītis, maiga dūjiņa, laba, savā vīrietī respektē līderi. Paiet mēnesis, gads, pieci gadi. Un pēkšņi iepriekš maigā sieviete pārvēršas par histēriķi un paranoiķi.

Kas ar viņu noticis?
Visu laiku tēloja un tikai tagad patiesā daba izlaužas uz āru?
Varbūt viņā iemājojis Nelabais?
Lapsenes sadzēlušas?

Ja vien viss būtu tik vienkārši, un to varētu atrisināt ar malku svētā ūdens un pozitīvā eksorcisma grupas seansu.
Taču, nē! Iemesli ir citi.

Kāpēc “psiho” sieviete?

Viņa signalizē par to, ka attiecībās ir sākusies degradācija. Sieviete pēc savas dabas ir intuīts. Viņa ne vienmēr saprot to, kas notiek, taču skaidri jūt, kad situācija sāk smirdēt pēc petrolejas, kad attīstība ir apstājusies un sākas atpakaļslīde.

Kāpēc sievieti tik principiāli uztrauc attīstības jautājums?
Kā viņai trūkst?

Sieviete pati par sevi ir enerģijas nesēja. Tās enerģijas, ar kuras palīdzību tiek būvēta nākotne (starp citu, šajā nākotnē būs jādzīvo viņas bērniem). Ja vīrietis viņai blakus neattīstās, nerealizē šo enerģiju darbībā – atkal uzkrājas tās pārpalikums.
Īpaši briesmīgi un cietsirdīgi “psiho” enerģētiski spēcīgas sievietes, kas attapušās mājsaimnieces lomā. Viņām tas ir dzīvības un nāves jautājums.

Ja sieviete neatbrīvosies no savas enerģijas “psihojot”, viņa var sākt slimot un rezultātā var arī nomirt. Starp citu, iemīlētākie sieviešu histērijas aizvietotāji ir vēzis, alkohols, narkotikas, pārmērīgas fiziskas slodzes (pat līdz samaņas zudumam).

Tas viss ir nerealizētas, apspiestas enerģētikas sekas. Jā, un dažkārt klusējošā histērija ilgst gadiem ilgi.
Rodas jautājums: “Kāpēc viņas tā ar sevi rīkojas? Vai tas ir no nemīlestības pret sevi, vai vienkārši muļķības dēļ?”

Ko darīt sievietei?

Spēcīgām, temperamentīgām sievietēm ir veselīgi reizi pa reizei saņemt pļauku ar slapju patiesību.
Pretējā gadījumā viņas sāks graut sevi un visu, kas apkārt. Tāpēc, būšu godīga kā pionieris rīta rosmē.

Sievietei svarīgi:

1. Kļūt pieaugušai.
Pieaudzis nozīmē 100% atbildību par savu stāvokli. Likt mierā visus apkārtējos. Viņi nav vainīgi pie tā, ka kāds ir nācis šajā pasaulē ar atomelektrostacijas jaudu.

2. Realizēt savuis talantus.
Attīstīt savu sistemātisko domāšanu. Izprast sievietes dabu un sūtību un zināt to, kā savus piecus pirkstus. Zināt to, kas esi, kur ej un ko vēlies? Skaidri zināt savas vēlmes.

3. Iemācīties dzīvot “kaifojot”.
Radīt savām rokām svētkus, ieraudzīt visu jauno un pieņemt to.

4. Pārstāt spēlēt spēli “man ir laimīga dzīve”.
Laimīgie nepsiho. Mānīt sevi ir grēks.

5. “Nepīties” ar vājiem vīriešiem – tas nozīmē – tiem, kas netur līdzi jūsu enerģētikā.
Es izskaitļoju vīrieša energoietilpību, vadoties no viņa sapņiem un mērķiem. Tie visi savā darbības sfērā ir novatori. Uzmanīgi sekot tam, lai novators attīstītos labprātīgi, tāpēc, ka viņam ir interesanti. Pretējā gadījumā histērija ir neizbēgama.

Padoms vīriešiem.

Enerģētiski spēcīga sieviete nekad nenomierināsies. Viņai vienmēr būs par maz, viņa vienmēr gribēs kaut ko jaunu un interesantu: “Es vēl kaut ko atradu. Man tas patīk. Gribu uz turieni. Uzzināju to un to. Man ir interesanti, gribu pamēģināt!”
Vēlieties būt veiksmīgi, bagāti un veseli – izvēlieties tās sievietes, kurām nekad nav miera, un gatavojaties interesantai un emocijām bagātai dzīvei līdz pat vecumdienām.

Ko darīt, ja gribās kopā audzināt mazbērnus, bet nepietiek spēka “turēt līdzi” partneres “apgriezieniem”?

– Dot sievietei IESPĒJAS un brīvību viņas pašrealizācijai.

– Izmānīt psihojošu sievieti iemīļotajā darbā.
– Sūtīt viņu pie kouča, lai tas palīdz viņai tikt skaidrībā ar viņas bagāto iekšējo pasauli un atrod tai pielietojumu.

Sievietē ir daudz enerģijas, jo ar to viņa piepilda savu vīrieti, savus bērnus, savu vidi, biznesu. Jo vairāk enerģijas, jo plašāks atvēziens.
Nav atvēziena – ir hstērija.
Nav histērijas – ir slimības, depresija, atkarības u.t.t.

Ir principiāli svarīgi būt kopā ar vīrieti, ar kuru kopā attīstība notiek unisonā. Ja abi kopā vēlaties auklēt mazbērnus, tad jau pie pirmajām saspringuma pazīmēm, savāciet savas mugursomas un pārejat nākamajā attīstības līmenī. Ja prioritātes, mērķi, intereses un vērtības ir atšķirīgi, tad ļaujiet viens otram būt laimīgiem katram par sevi – atsevišķi.

Spēcīgai sievietei ir bīstami atrasties blakus vīrietim, kurš neapzinās, kas viņam blakus. Pretējā gadījumā viņš var izrādīties mērkaķa lomā, kas atradis granātu, izrāvis tai detonatoru un tagad nezin, kas notiks tālāk.

Vēl ir viens iemesls, kāpēc nav komfortabli būt pārī ar vājāku – visu laiku nākas sevi ierobežot, “turēt rokās” un pielāgoties. Tas viss vēlāk tāpat pārvēršas histērijā vai kādos citos enerģijas nopludināšanas veidos. Vai arī sieviete parvēršas par niknu veceni, kas ar mietu dzen vīrieti gaišākā nākotnē.

Kā likums, tādā slazdā iekrīt sievietes ar mātes kompleksu, kurām ir tieksme audzināt perspektīvos. Vai izmisušas sievietes, kuras piekusušas cīnīties ar pasauli, un tāpēc atdevušas sevi pirmajās satiktajās rokās.

Nobriedušas sievietes pa tādiem grābekļiem nedanco.

Galvenais, laikus izdarīt secinājumus!

Autors: Tatjana Megerja
Tulkoja: Ginta FS
P.S. Un atkal pateicība Līgai Šīronai par ieteikumu 🙂

Kā krīzes laikā palīdzēt savam vīram?

lūgsanas1

Dažkārt krīze skar mūs ne tikai personīgi, vai, ne tikai mūs. Daudzas sievietes raksta par to, ka viņu vīri ir tikuši atlaisti, ir sabrucis bizness u.t.t. Un katra sieva tādā brīdī grib savu vīru atbalstīt, palīdzēt viņam un iedvesmot.

Nevienam negribas zaudēt to, kas viņam jau ir – ierasto dzīves stilu, ierasto naudas daudzumu, izklaides. Tāpēc ļoti gribās vīram palīdzēt. Arī sev pašai. Lai atkal varētu darīt to, kas patīk, piemēram dažkart apmeklēt masieri, un, lai tajā pat laikā vīrs nejustos nospiests.

Kā tomēr tadā smagā brīdī vīram palīdzēt?
Sāksim ar to, kā vīram nevajag palīdzēt:

Nevajag iet viņa vietā strādāt

Pat tad, ja pati vari iekārtoties labā darbā. Es domāju, ka var iet piestrādāt uz nepilnu slodzi, uz laiku, ja situācija ir ļoti kritiska – piemēram, vīrs guļ slimnīcā. Pārējos gadījumos, ja iepriekš neesi strādājusi, un tas jums abiem bijis ērti, vajadzētu atturēties no vēlmes izvilkt no skapja darba grāmatiņu un mesties uz ambrazūras.

 

Tava enerģija ir vajadzīga mājās – vīram un bērniem. Šobrīd vīrs ir bezspēcīgs. Un, ja tu savus spēkus atdosi nevis viņam, bet priekšniekam, tad, kā gan šī situācija var atrisināties?

Nevajag vīru “iekārtot” darbā

Kad es stradāju personāldaļā, bija viena kategorija cilvēku, kurus mēs nekad neņēmām darbā. Jā, un visbiežāk, viņi pat neatnāca uz darba interviju. Tāpēc, ka viņus tur pierakstīja sievas.

Tādiem vīriešiem nebija nekādas pašmotivācijas strādāt. Viņi nāca tāpēc, ka viņus piespieda, bet viņiem pašiem tas nebija ne vajadzīgs, ne arī interesanti. Kāpēc gan lai kāds pieņemtu darbā tādus darbiniekus? Vīrietim ir pašam jāalkst sava darba, savas sievas, jācīnās par tiem. Pašam. Pretējā gadījumā ne darbam, ne sievai viņa acīs nebūs nekādas vertības un jēgas.

Nevajag vīra vietā maksāt parādus

Tas ir tabu. Ja vīrietis radījis parādus, viņam pašam tie jāatmaksā. Vienkārši nelien tajā! Vispār!

 

Nedod vīram naudu, tas iznīcina (pat tad, ja vārdos viņš tev būs pateicīgs). Tas grauj jūsu attiecības un izjauc līdzsvaru.

Nevajag skraidīt pa māju un celt paniku

Jo ātrāk tu skraidi, jo biežāk tu viņu redzēsi uz dīvāna ar alus pudeli rokās un apātijā. Enerģija darboties visbiežāk ģimenē rodas kādam vienam. Ja tu parāk daudz dari, viņam nekas cits neatliek. Kam tev tas vajadzīgs?

Nevajag viņam uzspiest pieņemt lēmumus un ātri visu atrisināt

Viņš zin, kad un cik jāmaksā par dzīvokli, pr kredītu. Viņam arī bez tā nav vienkārši. Bet ja tu pastavīgi atgādini viņam par problēmām, no kurienes gan ņemt spēkus?

Un kā tomēr palīdzēt? 

Atslābinies!

Ja tu iemācīsies atslābināties un pārtraukt skraidīt, pakāpeniski vīrietis sakopos visus savus spēkus un sāks rīkoties – savu iespēju robežās. To iespēju, kuras ir patreizējā brīdī. Problēma ir viena – trūkst pacietības. Mēs nevaram sagaidīt, kad tad beidzot viņš piecelsies no dīvāna un uzveiks visus savus drakonus, mums vajag visu tūlīt un tagad. Atslābinies! Visam savs laiks. Mācies atslābināties ķermeniski, mācies apgulties gultā, kad šķiet, ka darba ir pāri galvai, mācies ieiet vannā brīdī, kad gribas skriet panikā. Jo tu esi mierīgāka, jo labāk tavs vīrs var koncentrēties.

Optimizē izdevumus

Ievēro, es nesaku “ekonomē”, es saku “optimizē”. Ļoti bieži mēs tērējam savu naudu visādiem krāmiem, kurus pēc tam neizmantojam. Spontāni pērkam kaut kādus niekus, kuri nemaz mums nav vajadzīgi. Vienkārši, tā sanāk. Pamēģini saglabāt pašus svarīgākos izdevumus un “nogriezt” tos, bez kuriem var iztikt. Izanalizē un uzmanīgi apdomā.

Pati patstāvīgi dari sevi laimīgāku

 

Vīrietis nodarbojas ar ugunsgrēka dzēšanu. Viņam šobrīd nekas cits neinteresē. Vispār. Ja tagad novērsīsi viņa uzmanību, tad izdzirdēsi drakona rūkšanu. Labāk liec viņu mierā!

Bet kā tad dzīvot? Gribas taču būt laimīgai! Gribas, lai kāds mīlētu, rūpētos, priecētu. Ja vīru nedrīkst aiztikt, tad kur to visu ņemt? Lūk, reāls uzdevums, kas jārisina ikvienai sievietei. Lai attiecības ar vīru nebūtu vienīgais prieka avots, lai tas būtu deserts, bet ne vienīgais pieejamais ēdiens. Attiecības ar radiniekiem, draudzenēm, bērniem un paziņām ir lielisks darbības placdarms. Un vēl, saprast sevi, saprast, kā sajust laimes sajūtu, kas tai ir vajadzīgs – man pašai – ar sevi. Iemācīties klausīties sevī un dzirdēt sevi.

Radoši izpaudies

Tā, lai izdevumu optimizācija nezimainītu tavas ģimenes dzīves līmeni. Lai ģimene ēstu tikpat veselīgi un pilnvērtīgi kā agrāk. Lai viss būtu sakopts, visi būtu glīti apģērbti. Lai tāpat kā agrāk būtu kopīgie svētki un izbraukumi. Lai arī tie būtu savādāki, tomēr – būtu. Lai būtu kopīgi prieki. Lai tā būtu, ir vajadzīga radošā domāšana. Viena mana paziņa par vīra minimālo algu pamanījās tā pabarot visus kaimiņus, ka visi brīnījās, no kurienes viņai tik daudz naudas. Vēl bez visa tā, viņa pamanījās iekrāt naudu lielākiem pirkumiem un regulāri atjaunoja garderobi. Kā tā? Vienkārši viņai viss bija kartībā ar radošo enerģiju.

Tici, ka viņam viss izdosies

Ja tu netici, tad kurš cits gan ticēs? Ja viņš zin, ka pat tu – viņa pats tuvākais cilvēks viņu nosodi un viņam neuzticies, tad no kurienes gan viņam ņemt spēkus piecelties un sākt kaut ko darīt?

 

Sievietes domu spēks ir varens, viņas sievisķās vēlmes un ticības spēks dara brīnumus. Ja sieviete netic savam vīrietim, viņam nekas nesanāks. Pat tad, ja viņš ļoti centīsies. Diemžēl.

Negaidi ātrus rezultātus

Dažkārt grūtības var ieilgt. Katram cilvēkam dzīvē ir sarežģīti Saturna periodi, kas ilgst pat 7 gadus, kad var sabrukt vispār viss – un tur neko mainīt mēs nevaram.

Palīdzi viņa darbībā

Ja tev ļoti gribās kaut ko darīt, palīdzi savam vīram darbā. galvenais, lai viņš tam piekristu. Ja vinš kaut ko ražo, palīdzi vinam to pārdot, izdari kādus sekretāres darbiņus, izdari kaut ko, ko viņš lūdz. Kad mans vīrs nodarbojās ar interneta portāliem, es vairākus gadus palīdzēju viņam tajos izvietot informāciju, savukārt viņš nodarbojās ar klientiem. Tas ir kā piemērs.

 

Galvenais, necensties vadīt šo viņa biznesu (savādāk mēs jau protam klusiņām pielavīties un tad sākt komandēt).

Esi ar viņu vienā barikāžu pusē

Ļoti bieži sievietes savus vīriešus vaino krīzē, sakot: tu jau neko negribi darīt un nedari. Un vēl karo ar viņiem, uzskatot par visu nedienu cēloni. Taču labāk no tā nekļūst. Drīzāk – pretēji. Ja sieviete nostāda sevi pret savu vīru, uzskatot viņu par pretinieku, šādam stāstam labu beigu nevar būt. Taču, ja esi ar viņu vienā laivā, vienā komandā, kopā risiniet problēmas, jūs kļūstat saliedētāki, tuvāki un stiprāki. Kopā. Kas galu galā tev vajadzīgs – ātri atrisinat problēmu, vai risināt to tā, lai saglabātu ģimenē cieņu un mīlestību?

Lūdzies

Pati reālākā sievietes palīdzība vīram. Ņemot verā to, ka sieviete vispār ir visas dzimtas un ģimenes spēka avots, lūgšanas ir viņas galvenais PIENĀKUMS. Saprotot to, ka Dievs var gan palīdzēt gan virzīt, gan aizsargāt viņu pašu, vīru un bērnus, sieviete var izmainīt pasauli sev apkārt ar patiesu lūgšanu, kas nāk no sirds. Un tas ir lielisks veids, kā tikt skaidrība ar sevi un saviem pārdzīvojumiem.

 

Nevari gaidīt un paciesties – lūdzies. Paniko – lūdzies. Dusmojies – lūdzies. Tas patiešām palīdz. Pa īstam!

Autors: Olga Vaļajeva
Tulkoja: Ginta FS

Trīs patiesības

dzive ir

Lūk trīs cēlas patiesības, kuras vari izmantot katru dienu un tās, iespējams, izmainīs Tavu dzīvi.

Dzīve ir sāpīga un rada ciešanas

Daudzi cilvēki budismu sauc par pesimistisku un negatīvu doktrīnu. Un tas viss dēļ šīs reliģijas pazīstamākās dogmas: “Dzīve ir ciešanas”. Taču galvenā problēma ir tā, ka vairums eiropiešu absolūti nepareizi saprot šo teicienu.
Patiesībā ar to domāts kas pavisam cits: “Dzīve nav īpaši maiga, Dievs ar to!”
Filosofi apgalvo, ka lielāko daļu mūsu ciešanu rada mūsu pašu centieni izvairīties no dvēseles mokām un apspiest savas sarežģītās emocijas. Neizbēgami mūs visu dzīvi pavada zaudējuma sajūta, nogurums, garlaicība, trauksme – šīs emocijas ir pastāvīgas mūsu dzīves pavadones. Ja mēs cenšamies no tām izvairīties, pērkot dažādas jaunas “spēļmantiņas”, pēc iespējas biežāk ceļojot, gremdējoties narkotikās vai citās atkarībās, mainot seksa partnerus u.t.t., tad tas vēl vairāk mūs sāpina un liek vilties.

Mēs meklējam stabilitāti, jo nedrošība, nenoteiktība rada mūsos trauksmi. Tāpēc mēs meklējam kaut ko, uz ko varētu balstīties – un balstāmies caur pieķeršanos.

Ja mēs zinām, ka tā ir, tātad varam šo faktu izmantot savādāk.
Nepieķeries idejai par to, ka “pilnīgam kaifam” tev vēl kaut kā trūkst. Slimības, novecošana un nāve  – tās visas ir mūsu dzīves sastāvdaļas.

Pieņem to tādu, kāda tā ir, un pārstāj fantazēt. Aizmirsti par to, ka ideāla dzīve ir it kā viegla, nesāpīga un eiforiska. Šos maldus mums iedvesušas modes, izklaides un farmācijas industrijas.

Jo ātrāk tu pieņemsi dzīves nepilnīgumu, jo mazāk vilšanos tevi sagaida. Un jo vienkāršāk tev būs atvērt savu sirdi nenoteiktībai, jo noturīgāks pret ikdienišķo stresu un ikdienas neveiksmēm tu būsi.

Dzīve ir pastāvīga kustība

“Nepastavīgums” nozīmē tikai to, ka tā dzīve, ko mēs zinām, atrodas pastavīgā kustībā. Mēs nekad nevaram saņemt piekļuvi kādam pagātnes momentam. Un mēs nekad nevarēsim atkārtot savu vakardienu. Un nav mums arī nākotnes, jo tā ir iluzora.
Tu katru rītu pamosties nedaudz cits, nekā biji vakardien. Mūsu šūnas fiziskā līmenī ir mainījušās, mūsu galvā ir pavisam citas domas, mums ir cita ķermeņa temperatūra, mēs elpojam nedaudz savādāka sastāva gaisu, viss apkārt mainās, pat tad, ja mes to neievērojam. Un tas tā notiek VIENMĒR.
Dažkārt, kad jūtamies neomulīgi, lai cik dīvaini nešķistu, bet šī “nepastāvības” sajūta var pat nomierināt – ja mēs zinām, ka šajā pasaulē nav nekā pastavīga, tajā skaitā – arī sāpes. Mēs zinām, ka viss sliktais agri vai vēlu pāries
Taču tad, kad izjūtam nevaldāmu prieku, gluži dabiski, vēlamies, lai šis stāvoklis ilgtu mūžību. Tāpēc mēs baidāmies no šīs idejas.

Taču pareizāka ir cita doma:

Ja jau arī prieks pāries, tad jāsakoncentrējas un jācenšas no tā saņemt pēc iespējas vairāk labsajūtas.

Ja mēs pieņemam šo ideju par dzīves vērtību un nepastāvību, tad tā mūs atbrīvo.

Šajā sakarā viedus vārdus ir teicis Heraklīts: “Nevar vienā upē iekāpt divreiz.” Patiesībā, vienīgais, kas mums pieder ir šis mirklis, kas notiek šeit un tagad.
Viņš arī autors vārdiem: “Nekas nav pastāvīgs – pastāvīgas ir tikai pārmaiņas.”

Kā to izmantot katru dienu? Svini pārmaiņas!
Piekrīti tam, ka viss ierastais agri vai vēlu beigsies. Viss sliktais, kas šķiet briesmīgs un šausminošs šodien, arī drīz pāries, bet viss labais, paliks tavā atmiņā, ja iemācīsies pats to baudīt. Tavas attiecības ir svarīgākas par kurpēm, jauns iPhone nepadarīs tevi laimīgu ilgāk par pāris dienām, bet kontaktēšanās ar saviem bērniem darīs tevi laimīgu katru dienu.

Tu pats pastāvīgi mainies

Kad psihiatrs savam pacientam jautā, ko tas vēlas iegūt terapijas beigās, pati populārākā atbilde ir : “Es vēlos atrast sevi.” Mūsu kultūra ir novedusi mūs tik tālu, ka mēs visi esam pārliecināti par to, ka ir kaut kāds pastāvīgais “Es”. Tas atrodas kaut kur starp mūsu sirdi un aknām, vai kaut kur smadzenēs? Kurš gan lai to zin!
Taču patiesībā nav nekāda fiksētā un stabilā “Es”. Ja jau reiz viss apkārt mainās, tad maināmies arī mēs. Mūsu personība atjaunojas ļoti ātri. Mums visiem ir ķermeņi, vārdi, darba un dzīves vietas, profesijas – viss, ar kā palīdzību mēs sevi identificējam – tas nozīmē – it kā “fiksējam”
Bet galvenais ir tas, ka mēs nepaliksim iepriekšējie, ja nepieliksim iepriekšējo piepūli. No otras puses, mūsu dzīve nemainīsies, ja mēs nedarīsm to, kas mums jādara, lai to mainītu.
Kā izmantot šo ideju katru dienu.
Tā vietā lai koncentrētos uz “sevis meklējumiem”, mums jasakoncentrējas uz to, lai radītu sevi katru mīļu dzīves brīdi. Nav nekāda pastavīgā “Es”, ir tikai Es šajā momentā un es varu jebkurā mirklī izmainīties.
Šodiena vienmēr ašsķiras no vakardienas.

Ja šodien tev ir depresija, tas nenozīmē, ka tev tā būs vienmēr. Ja nevari šodien piedot saviem draugiem nodevību, tas nenozīmē, ka nevarēsi piedot rīt.

Pēc tam, kad esam atlaiduši ideju par stabilo “Es”, mēs varam atslābināties un baudīt šo brīdi, šo momentu – šeit un tagad.

Jo rīt taču vienalga viss būs savadāks!

Avots: http://www.econet.ru
Tulkoja: Ginta FS

Tu nekad nesastapsi stipru cilvēku ar vienkāršu pagātni

10368391_251303778393425_8881435693288591744_n

Katrs no mums savā dzīve ir pārcietis sāpes, bet ne visus šīs sāpes ir nospiedušas uz ceļiem. Nokļūstot sarežģītos dzīves apstākļos, vieni cilvēki izvēlas dzīvot bailēs. Viņi slīgst savās sāpēs un ļauj tām kontrolēt viņu dzīvi. Tā vietā, lai šīs sāpes kļūtu par viņu pagātnes daļu, tās kļūst par visas viņu dzīves grāmatu.

Tu jau zini, ka tādi cilvēki dzīvo savas sāpēs, viņiem trūkst motivācijas doties tālāk, viņiem ir zema pašapziņa un pastavīga vēlme regulāri citiem stāstīt par savām ciešanām. Viņi ir nolēmuši, ka atstās savas brūces atvērtas, un nekad neļaus tām sadzīt.

Bet ir cilvēki, kuri ne tikai iet uz priekšu, bet ar katru dienu kļūst arvien labāki. Viņi pieņem visu, kas ar viņiem noticis, un atrod veidu, kā pārvērst šīs sāpes par savu spēku.

Tie ir cilvēki, kuri zaudē pa 10 kilogramiem pēc tam, kad viņus pametis mīļotais draugs, kuri organizē labdarības fondus pēc savu mīļo cilvēku zaudējuma, izveido savu biznesu, pēc tam, kad atlaisti no darba.

Tie ir stipri un veiksmīgi cilvēki, kuri atraduši nelaimē iespēju.

Sāpes – tā ir mūsu dzīves daļa. un tu vari ļaut tām sevi nospiest uz ceļiem, vai – nolikt uz kājām.
​​​​​​​Izvēle, kā vienmēr, ir tava!

Avots: http://www.econet.ru

Tulkoja: Ginta FS

Iemācīties dzīvot apzināti

apzinātība7

Apzinātība ir mūsu sākotnējā būtība. Kā iemācīties dzīvot apzināti: būt šeit un tagad, uzņemties atbildību par visu notiekošo dzīvē, saudzīgi izturēties pret visu dzīvo, vērot sevi no malas un lūkoties uz visu caur sirdi.

Ar ko sākt?

Sāc ar sava ķermeņa un tā kustību apzināšanos.
Mācies apzināties kā tu ej, staigā, stāvi, sēdi, guli, apzināties savus žestus, roku un kāju stāvokli. Izpildi sekojošu vingrinājumu: ieņem miera stāvokli (labāk apgulies uz muguras) un vēro.
Fiksē visu, ko jūti, ieelpotā gaisa vēsumu, stingru pamatu zem tevis, apģērba pieskārienu un ķermeņa temperatūru. Pacenties sajust savus muskuļus, sajūti tos: sāc no kāju pirkstu galiņiem un pakāpeniski pārvieto savu vērošanu augstāk. Šajā procesā tu vari atklāt, kuras ir saspringtākās ķermeņa daļas (sajust tajās sāpes, niezi), atslābini tās. Un tā pamazām apzinies savu ķermeni.

Ļoti interesants ir «daoistu» apzinātības vingrinājums, kas aizņem vien paris minūtes. Atrodi ērtu pozu, kas ļauj brīvi kustēties. Sakoncentrējies uz savu ķermeni un “pamirsti”. Nekustīgi sēžot, un pakāpeniski apzinoties katru sava ķermeņa daļu, pajautā sev: «Kurp vēlētos kustēties mans ķermenis?». Sajūti savu tendenci, bet nekusties. Pēc tam ļauj ķermenim lēni kustēties virzienā, kuru tas izvēlējies. Atseko lēnās kustības un tos pardzīvojumus, kurus izjūti. Ievēro visu, kas notiek ķermeņa iekšienē. Turpini kustēties šajā virzienā, kamēr ķermenis nepaskaidros sevi un savu virzienu.

Darbību apzināšanās

Iegremdējies katrā tevis veiktajā kustībā: rokasspiediena procesā, galvas pagriezienā, solī. Vēro, kā tu dzer ūdeni. Sakoncentrējot savu uzmanību uz ķermeni, sajūti, kā tas stradā. Dzer maziem malciņiem un sajūti, kā tu to dari, kas notiek ķermenī tad, kad ūdens nonāk tajā. Ar savu iekšējo skatienu sajūti to ceļu, ko ūdens veic, sākot no tavām lūpām līdz pat kuņģim. Vēro, kā tas plūst, kā apskalo tavu ķermeni no iekšienes.

Atceries, kā notiek japāņu tējas ceremonija. Japāņi apzināti piepilda tējkannu ar ūdeni un liek to uz oglēm. Viņi apzināti gaida, kad ūdens uzvārīsies, klausās vārīšanās skaņās un ūdens burbuļošanā, skatās liesmiņā, un pēc tam apzināti aplej ar ūdeni tējas lapas, salej tēju tasītēs, pasniedz tās un apzināti to dzer, visu laiku klusējot

Šī ir apzinātības prakse, kuru būtu jāievēro visās savas darbībās. Mācies visu darīt uzmanīgi, mierīgi, nesteidzoties un skaisti. Ja tu trenēsies apzināties savu ķermeni, domas, sajūtas, tavs dzīves plūdums arī kļūs mierīgs, apdomāts un harmonisks. Tas nenozīmē, ka tu darīsi mazāk. Gluži otrādi, tu paspēsi izdarīt daudz vairāk, darot to mierīgi, bez steigas.

Domu apzināšanās

Analoģiski apzinies savas domas. Ja pēkšņi cilvēkam pajautāsim: “Par ko tu domā?”, viņš atbildēs, ka pats nezin. Tas notiek tapēc, ka mēs nedomājam “pa īstam”, bet atļaujam domām plūst nesaistītā, nesakārtotā plūsmā.

Tāpēc mācies vērot savas domas, un tu ievērosi, ka to plūsma samazinās. Momentā, kad apzinātības rezultātā pagaist visas domas, bet prāts kļūst kluss, paliek tikai tīra un skaidra apziņa, kas ir patiesas meditacijas pamats.

Apkārtējās pasaules apzināšanās

Cik minūtes dienā tu pavadi sakoncentrējies apskatot kādu lietu? Mēs esam aizmirsuši, kā tas ir, skatīties uz apkārtējo pasauli, jo mums nav laika. Pa ceļam uz darbu tu paej garām zem kāda loga ziedošām margrietiņām, bet neredzi tās, tu skaties debesīs, bet neievēro bezdelīgu lidināšanos.

Tavs prāts neuztver šo momentu un to, kas tajā notiek, tas aizņemts ar abstraktām pārdomām. Bet vai tad šīs pārdomas ir tavas dzīves jēga? Bet tas, kas dāvā tev dzīvību, tā pilnība, kas ir visā dzīvajā, esība šajā sekundē, vai tad tam nav nozīmes? Ja tu neproti apzināti uztvert to, kas notiek šobrīd, tu dzīvo tukšgaitā. Tu vispār nedzīvo, jo dzīvot nozīmē – būt šeit un tagad. Tāpēc skaties uz lietām, skaties uz to patieso dabu, neiesaistot šajā procesā liekus vertējumus un viedokļus.

Ir kāds pamācošs stāsts. Reiz skolnieks atnāca pie skolotāja un jautāja, kā aprakstīt bambusu. Skolotājs atbildēja: “Ja. vēlies to aprakstīt, tad vispirms iemācies to redzēt”. Skolnieks sāka  pētīt bambusu – tā kātus un lapas, dienā un naktī, pavasarī un rudenī. Viņš pavadīja vairākus gadus, domājot par bambusu, un šajā laikā pa īstam to ieraudzīja. Viņš apzinājas to, kļuva ar to par vienu veselu, un tad spēja to aprakstīt. Tādai jābūt apzināta cilvēka pozīcijai: skatīties, redzēt, apzināties un, pateicotioes tam, kļūt par dziļi uztverošu cilvēku, izprast savu radniecību un vienotību ar visu pasauli.

Cilvēku apzināšanās

Mācies apzināti skatīties uz cilvēkiem, kuri tev ir blakus, un atcerēties, ka visi viņi ir Dvēseles. Piemēram Indijā ir otra cilvēka apzināšanās forma, kuras nosaukums ir daršana (svētība). Ašramā (centrs, kur dzīvo garīgais skolotājs un viņa mācekļi) sanāk cilvēki, lai paskatītos uz skolotāju. Skolotājs vienkārši sēž, bet visi parējie, klusējot, skatās uz viņu, saņemot viņa daršanu. Viņi cenšas to apzināties kā garīgu personību un dzīvu ideāla iemiesojumu. Bez šīs apzināšanās skolotāja mācībām nav spēka

Tu kopā ar kādu vari izpildīt šādu vingrinājumu: apsēdieties viens otram pretī un skatieties viens uz otru bez mulsuma, spriedzes un smiekliem. Vienkārši skatieties – bez vērtēšanas un spriedumiem. Tas palīdzēs sasniegt īstu harmoniju saskarsmē, jo bez apzināšanās nav patiesas cilveku mijiedarbības. .

Klausies, skaties, mācies!

Pilnīgi iespējams, ka trenējoties apzinātībā, tu saskarsies ar diezgan nopietnu iekšējo pretestību. Psihe vienmēr pretojas pārmaiņām, labām vai sliktām – nav svarīgi un, protams, arī ķermenis ir radis ļoti daudz ko darīt automātiski.

Tāpēc sevis mainīšana ir darbs. Esi tam gatavs! Atceries, ka tavs paša apzināšanās process ir vislabākais skolotājs. Ja tu pakļausies savai iekšējai ceļa apzināšanai, tā tevi aizvedīs pareizā virzienā.

Katru reizi, kad tu stāvi izvēles priekšā, ļauj apzinātībai tevi vadīt. Vienkārši sev pajautā: “Kādā virzienā zeme ved manu ķermeni, bet Pasaule – manu Dvēseli?” Un tu noteikti sadzirdēsi atbildi.

Avots: www. aum.news
Tulkoja: Ginta FS