Reiz dzīvoja Zivs

ocean

Reiz dzīvoja Zivs. Viņa bija dzirdējusi daudz stāstu par Okeānu un nolēma, lai ko tas maksātu, viņai jānokļūst tur.

Zivs vērsās pie dažādiem gudrajiem ar jautājumu: kā nokļūt līdz okeānam. Tie deva dažādus padomus, runāja visu ko, lai tikai uzturētu savu “guru” autoritāti.

Tā kāda gudrā zivs teica, ka sasniegt okeānu ir ļoti, ļoti grūti. Lai to izdarītu, iesākuma ir jāpraktizē dažādas pozas un kustības – noteiktā veidā kustinot spuras.

Cita zivs – guru mācīja, ka ceļš uz Okeānu ved caur citu apgaismotu zivju pasaules izpratnes mācību studēšanu.

Trešā zivs teica, ka šis ceļš ir tik tāls un grūts, ka tas izdevies tikai nedaudzām, īpaši spējīgām zivīm. Vienīgais veids, visu laiku atkārtot mantru “Ram-ram-ram…”, un tikai tad atvērsies ceļš uz Okeānu.

Un tā, pēc kāda laika, no pamācībām un gudrajiem padomiem nogurusī zivs iepeldēja ūdenszālēs.
Tur viņa sastapa kādu pavisam parastu zivi.

Tā, izdzirdējusi par sarežģītajiem Zivs meklējumiem, klusiņām teica:

— Okeāns, kuru Tu meklē, vienmēr ir bijis, ir un būs blakus Tev. Tas vienmēr Tevi sargā, baro un auklē visus savus iedzīvotājus. Un arī Tu esi daļa no šī Okeāna, tikai Tu to vēl neesi pamanījusi. Okeāns ir Tevī un ārpus Tevis un Tu esi tā mīļotā daļa. Un visas zivis – tie ir šī milzīgā Okeāna viļņi.

Avots: http://pritchi.ru/id_103
Tulkoja: Ginta FS

Lai mājās miers un pārticība

Akira Enzeru

Kas jādara sievietei, lai iedvesmotu savu vīrieti panākumiem

Senajās tradīcijās runā par to, ka tieši sieviete ir Visuma radošās enerģijas nesēja – tā, kas iedvesmo un piepilda vīrieti. Bet vīrietis, saņemot šo enerģiju, to parvērš pārpilnībā. Vīrietim ir dota spēja strukturēt sievietes enerģiju, transformējot to materiālajos labumos un finansu plūsmās.
Tiek uzskatīts, ka bez sievietes enerģijas vīrietis nevar pilnībā realizēt savu potenciālu, nopelnīt pietiekoši daudz naudas, un sasniegt vēlamo stāvokli sabiedrībā. Un tāpēc, jo lielāka sievietei sievišķīgās enerģijas ietilpība, jo veiksmīgāks kļūst vīrietis viņai blakus. Sievietei no dabas ir dota spēja padarīt vīrieti veiksmīgu. Un, ja sievietes dzīvē viss notiek ne tā, kā viņa vēlētos, un viņai blakus ir neveiksmīgs vīrietis, tad, vispirms, viņai jāpaskatās uz sevi. Jāuzdod sev atklāts jautājums – vai es esmu izdarījusi visu, lai mans vīrietis būtu veiksmīgs? Jāatbild uz to godīgi! Iespējams, tā nav paša vīrieša vaina  bet nepietiekama sievietes enerģijas ietilpība

Ir ļoti svarīgi, lai vīrietis, kurš saņem šo enerģiju, prot to novērtēt un vēlās kļūt vēl veiksmīgāks. Vīrieša veiksme, minimums 50%, ir sievietes nopelns. Nemēdz būt tā, ka vīrietim veiksme nebūtu svarīga. Tā ir viņa dabā. Var šķist, ka audzināšanas, parmērīgas kritikas un neveiksmju sērijas rezultātā vīrietis ir zaudējis šo potenciālu. Taču tā tas nav. Potenciāls ir katram, un tas nekur nepazūd, kamēr vien vīrietis ir dzīvs.

Sieviete veicina sava mīļotā vīrieša panākumus: mīlot viņu, pieņemot, apmierinot viņa seksuālās vēlmes. Viņa to piepilda ar savu enerģiju, nosaka virzienu, bet vīrietis pārvērš šo enerģiju parpilnībā un bagātībā.

Sieviete no dabas ir radīta, lai BŪTU, DZĪVOTU, PRIECĒTU, MĪLĒTU. Vīrietis – lai DARĪTU, SASNIEGTU, UZVARĒTU.
Kas konkrēti jādara sievietei, lai iedvesmotu savu vīrieti veiksmei:

1. Pieņemiet viņu tādu, kāds viņš ir. Necentieties “pārtaisīt”!

Pieņemot viņu, jūs atzīstiet viņa tiesības būt pašam. Ir jāatmet ideja par to, ka esat labāka par viņu, gudrāka. Dodiet viņam brīvību. Necentieties viņu uzlabot. Pieņemšana nozīmē tikai to, ka jūs atzīstiet viņu kā cilvēku ar visiem viņa trūkumiem, vājībām un labajām īpašībām.
(Psihologs Mihails Labkovskis saka: Ja jūs sakiet, ka jūs mīliet savu vīrieti, bet tajā pat laikā atzīmējiet: “es viņu mīlu, bet viņam trūkst tas, tas un šis…”, tad tā nav mīlestība.)

2. Novērtējiet viņa labās īpašības un to, ko viņš dara jūsu labā!

Novērtēt vīrieti, nozīmē cienīt viņu, būt pateicīgai viņam par to, ko viņš dara jūsu labā. Padomājiet par to, ko jūs variet cienīt savā vīrietī – rakstura īpašības, spējas, talantus, intereses. Ja šobrīd jūs nevarat neko cienāmu atrast, vērsieties pie pagātnes pieredzes. Atcerieties, kas bija tas, kā dēļ viņš jums iepatikās, kad pirmo reizi iepazināties., Atcerieties jūsu kopējās dzīves notikumus, kuros viņš parādīja savas labākās īpašības. Kādos brīžos viņš izsauca jūsu apbrību, ar kadām grūtībām tika galā?
(Ne velti jūs ar viņu precējāties un esat kopā!)

3. Apbrīnojiet viņa vīrišķību!

Katrs vīrietis sirds dziļumos vēlas savas sievietes acīs ieraudzīt apbrīnu par to, kas viņš ir, ko dara un kāds ir, par saviem panākumiem, idejām, sapņiem,un par viņa vīrišķīgo ķermeni un vīrišķību kopumā. Viņam apbrīns ir vajadzīgs kā maize. Tāpat kā sievietei ir vajadzīga mīlestība.
Apbrīns vīrietim ir vajadzīgs no apkartējiem, jo pašam to nav no kurienes ņemt. Īpaši svarīgs ir mīļotās sievietes apbrīns.

4. Sekojiet savam vīram un pieņemiet viņa autoritāti!

Uzticieties viņam un viņa vadībai. Tas ir grūti, kad esam pozīcijā Māte – visu zinām labāk un varam viņam pastāstīt, kas tagad jādara.
Uzticēties vīrietim nozīmē pieņemt to, ka viņš zin, kas jādara un viņš ir spējīgs patstāvīgi pieņemt svarīgus lēmumus.
Viņa lēmumi un redzējums ne vienmēr sakritīs ar jūsējo, taču tas nenozīmē, ka tie ir nepareizi.

5. Ļaujiet viņam būt līderim, barotājam un aizstāvim!

Līdera, aizstāvja un barotāja loma ir vīrieša – tās ir viņa tiesības un priekšrocība. Kad jums būs 100% pārliecība par to, ka vīrietim ir jābaro ģimene, viņš to sāks darīt. Jūs pati to vienkārši pārstāsiet darīt. Ieņemot tādu pozīciju, jūs ne tikai atdosiet viņam viņa lomu, bet arī apmierināsiet viņa vēlmi būt vajadzīgamun noderīgam.
Ja jūs pakāpeniski sāksiet pacelt sava vīrieša vīrišķību, viņš automātiski sāks kustēties uz priekšu un kļūs veiksmīgāks.
Lai vīrietis kļūtu vīrišķīgāks, jums jākļūst sievišķīgākai.

6. Ļaujiet viņam rīkoties ar finansēm.

Vīrietis IR atbildīgs par ģimenes nodrošināšanu (un nav svarīgi tas, ka tagad ir “citi laiki”)  . Ja vīrietis pārstāj pelnīt naudu un nevar vai negrib atrast darbu – tā ir ļoti bīstama zīme, ka līdera lomu un atbildību par ģimenes nodrošināšanu uzņēmusies ir sieviete. Mēs sākam satraukties, palīdzam vīrietim meklēt darbu, “zāģējam” viņu, kamēr pašas uzņemamies viņa lomu. Kas patiesībā jādara sievietei? – “viņai jāpietiek vīrišķībai stāvēt viņam blakus un vairāk nekādu lieku kustību” – pieņemt viņu ar mīlestību un ticēt, ka viņš ar to tiks galā. Uzticēties un gaidīt, kamēr viņš uzņemsies atbildību. (Un nekad nedot vīrietim naudu!!!!!). 

7. Atļaujiet sev gribēt un saņemt!

Ja blakus vīrietim ir sieviete, kuru viņš mīl un ciena, kuru viņš iekāro, viņš visvisādos veidos centīsies apmierināt viņas vēlmes. Vīrieši ir tā iekārtoti, ka viņiem patīk darīt sievieti laimīgu
Bet, ja sieviete pati apspiež savas vēlmes, vai neļauj, lai viņai ir tas, ko viņa vēlas, tad vīrieša vēlme te neko daudz mainīt nevarēs. Viņš tikai un vienīgi atspoguļos sievietes attieksmi pašai pret sevi. Bet sieviete apvainosies par to, ka viņš ir knauzeris.
Nav skopu vīriešu – ir tikai sievietes ar ļoti zemu pašvērtējumu. Nav vīriešu – monstru, ir tikai sievas, kas aizmirsušas pašas par sevi.
Cik lieli ir sievietei plāni, mērķi, uzdevumi, vēlmes un nolūki – tik daudz viņa arī spēs vīrieti piepildīt. Tas ir kā dzinējs. Kad sievietei nav vēlmes, viņa sagrauj vīrieša veiksmīgumu un vairs nav nekādas kustības. Vīrietim vajadzīgs ir ļoti maz, jo viņš ir askētisks no dabas.

8. Attīstiet sevī sievišķīgās īpašības. Esiet sievietes plūsmā!

Sievietei svarīgs ir stāvoklis, kādā viņa atrodas – tā arī ir visa viņas vērtība un spēks. Kad viņa ir sievisķīgā stāvoklī, viņa ir burve. tad blakus viņai vīrietis kļūst tāds, kādu daba to radījusi – vīrišķīgs, mierīgs, pārliecināts, tāds, kas pieņem lēmumus, tāds, kurš dara un uzņemas atbildību
Ja blakus ir sieviete, kura visu laiku runā par pagātni, žēlojas, ir depresīva, apvainojas, nosoda, nav pārliecināta un nespējīga pati darīt sevi laimīgu, tad blakus viņai vīrietis kļūst agresīvs, pretenziozs, nepārliecināts par sevi un nevēlas uzņemties atbildību.

9. Esiet piepildīta, laimīga – nodarbojieties ar sevi, strādājiet ar sevi!

Un esiet tāda sieviete, kuras dēļ vīrietis būs gatavs pelnīt naudu, veikt varoņdarbus un kuru nespēs nemīlēt. Tādu sievieti var padarīt tikai Mīlestība no pārpilnības – tad viņai ir ar ko dalīties. Un nebūs vajadzīgas absolūti nekādas manipulācijas – “stervoloģija” un “vumbuildings”.
Kad sieviete “baro” vīrieti – viņa dod tam enerģiju un tās realizāciju ārējā pasaulē.
Sieviete ir aka, no kuras dzer vīrietis, un ūdens kvalitāte šajā akā ir ārkārtīgi svarīga.
Tas ir sievietes darbs pašai ar sevi. Nelaimīga sieviete nespēs citus darīt laimīgus, jo to, kā nav pašai, nav iespējams iedot citiem. Sievietes spēks ir milzīgs, tikai nelaime tā, ka visbiežāk viņas pašas to nesaprot un neprot izmantot.

10. Atbalstiet viņa idejas un ticiet iespējām, ticiet, ka viņam izdosies!

Ja sieva atbalsta vīra idejas – pat “vistrakākās”, uzticas un tic viņam, panākumi ir garantēti.
Īss, reāls stāsts no dzīves.
19. gadsimta deviņdesmito gadu beigās kādā Detroitas elektrokompānijā strādāja jauns mehāniķis. Viņa alga bija 11 dolāri nedēļā. Viņš strādāja vismaz 10 stundas katru dienu, bet, pārnācis mājās, turpināja to pašu ilgāk par pusnakti savā šķūnī. Viņš centās izgudrot jauna veida dzinēju. Viņa tēvs uzskatīja, ka dēls velti tērē savu dzīves laiku, kaimiņi viņu uzskatīja par pustraku, visi uzskatīja, ka no šīm nodarbēm nekas labs nesanāks, neviens viņam neticēja. Neviens, izņemot viņa sievu.
Viņa palīdzēja savam vīram strādāt pa naktīm, daudzu stundu garumā turot rokās petrolejas lampu. Rokas kļuva zilas no aukstuma, zobi klabēja, viņa bieži saaukstējās un klepoja, taču… Viņa tik ļoti ticēja savam vīram! Pagāja gadi un no šķūņa atskanēja troksnis. Kaimiņi ieraudzīja, kā no šķūņa pa ceļu bez zirga, bet ratos aizbrauc trakais un viņa sieva. Trako sauca Henrijs Fords.
Kad vēlāk, ņemot interviju, kāds žurnālists Fordam jautāja, par ko tas vēlētos kļūt, ja būtu dota vēl kāda dzīve, ģēnijs atbildēja: “Vienalga par ko, lai tik blakus būtu mana sieva.”
Vīrieši nav bioroboti, kuriem jārisina visas mūsu problēmas, jāpelna nauda, jāpērk dzīvokļi, mājas, mašīnas, jārealizē mūsu sapņi, jādod mums bērni un jāpalīdz mājas darbos. Vīrieši ir tikai cilvēki – tāpat kā mēs – sievietes. Un viņi, tāpat kā mēs, vēlas būt mīlēti. lai viņus mīlētu, nevis izmantotu. Viņiem gribās, lai arī viņu iekšējā pasaule būtu kādam interesanta un svarīga.

Un tad skopie kļūst dāsni, nekārtīgie – kartīgi, darbaholiķi sāk pievērsties ģimenei, bezjūtīgie – mīlēt, bet viegli aizvainojamie un infantīlie – pieaug. Un tikai mīlestība, kad jūs redzat vairāk  Ne tikai īpašības, ne tikai dzīvokļa izmēru. Kad jūs redziet viņa Dvēseli, vina personību, viņa stiprās puses, vina potenciālu. Redziet pati un palīdziet viņam ieraudzīt tās.

Avots: http://soulpost.ru/
Foto: Akira Enzeru
Tulkoja: Ginta FS

 

Pirms izvēlēties savu ceļu

celsh4444

Lai izdarītu sava Ceļa pareizo izvēli, cilvēkam jāzin, kādi ceļi vispār ir iespējami.
Vēlams, personīgās pieredzes rezultātā, pārliecināties par to, kurš ceļš reāli dod rezultātus – (lai vārdi neatšķirtos no rezultātiem reālajā dzīvē) un tikai pēc tam var uzdot jautājumu, vai šis ceļš patiešām ir vajadzīgs Jums un vai uz ilgu laiku.        

Jebkura organizācija ir iespēja, kuru cilvēks var izmantot un var neizmantot. Piemēram – ir Kristietība – ir Kristus, svētie, cilvēki, kuri tai veltījuši visu savu mūžu, garīdznieki, bet turpat blakus ir noziedznieki un nolādētie. Kā cilvēks izmanto šīs iespējas, atkarīgs ir no viņa paša.

 

Attīstības Ceļš

Visus cilvēkus var dalīt trīs kategorijās.
Pati pirmā un lielākā – vāji cilvēki, nabadzīgi, nelaimīgi, otrā – stiprie un trešā, cilvēki, kuri sevi paši izveido.
Vājie, nabadzīgie un nelaimīgie (viņiem, kā likums ir ļoti grūti dzīvot): viss ir slikti, konflikti, stresi, aizvainojums, pretenzijas. Pats bēdīgākais ir tas, ka cilvēks ar to visu neko nedara un nav spējīgs darīt. Viņš neko neizmainīs savā dzīvē. Viņš sev ir pasludinājis spriedumu – “esmu neveiksminieks un man nekas nesanāks”. Daudzi ir paštaisni un pilnībā pārliecināti par to, ka viņi visu zin un viņiem vienmēr ir taisnība, tāpēc nav gatavi uzklausīt un klausīties, ko tādu, kas atšķiras no tā, ko domā viņi.. Lielākā daļa cilvēku atrodas šajā kategorijā. Dzīve viņus neapmierina, dzīvot ir slikti, slimības vajā, taču izejas nav vai arī viņi to redzēt negrib.
Stiprie. Iespējams, viņiem paveicās ar vecākiem un viņiem jau bērnībā iemācīja, kā atrast savu vietu dzīvē, iemācija ētiku, prasmi komunicēt ar cilvēkiem (kā vienoties, kā veidot karjeru, kā izturēties pret cilvēkiem, lai cienītu, kā saglabāt aukstasinību ikvienā situācijā, kā būt mierīgiem, kad citi ārdās un trako dusmās un naidā). Viņi saņēma noteiktu kopumu zināšanas un īpašības, kas ļauj stabili iet uz savu mērķi.
Cilvēki, kuri veido Paši Sevi. Tie ir cilvēki, kuri attīstās. Viņi tic tam, ka var sevi izmainīt, var izmainīt savu likteni. Viņu uzdevums – kļūt daudz stiprākiem, gudrākiem, laimīgākiem, kā viņi ir dotaja brīdī. Ja kaut kas viņus neapmierina, viņi meklē iespēju un veidus kā to izmainīt un saņemt to, ko viņi vēlas – un to arī atrod.
Piemēram biznesā – lielākā daļa visu miljardieru un miljonāru, ir sākuši savu biznesu no nulles, bez palīdzības no malas.

Katrs cilveks savai attīstībai meklē tieši Savu Ceļu. Jebkurā gadījumā vajadzīga ir Sistēma, kas dod kompleksas zināšanas. Pašizglītošanās ceļā, kā likums rodas grūtības visu uzzināto sasistematizēt (vienas zināšanas no vienām grāmatām, citas – no citām). Uzskatāms piemērs ir automašīnas. Ir daudz un dažādu automašīnu. Tās brauc tikai vienā gadījumā: ja visas detaļas ir no viena modeļa. Ja no dažādiem, tad “Zaporožecs” ar “Mercedess” riteņiem un traktora motoru diez vai uz priekšu kustēsies. Jābūt ir veselai sistēmai.

Jebkura skola paredz to, ka IR skolotājs, padomdevējs (наставник), kuram var uzdot jautājumus. kaut ko Jūs paši varat saprast un atrast, taču ir lietas, kuras nesaprotot, rodas problēma, kas traucē kustēties tālāk. Tapēc jābūt padomdevējam, kurš šo ceļu ir jau nogājis, pārbaudījis, izcietis, ir sasniedzis prieka un laimes sajūtu, ticis galā ar problēmām šajā ceļā – tātad var dot praktiskus padomus, kā nekļūdīties.

Lai ietu pa Attīstības Ceļu, jāatrod Zināšanu Sistēma.

Visas, uz zemes eksistējošās sistēmas var sadalīt trīs kategorijās: reliģija, zinātne un ezotērika. Lielos vilcienos tās nav antagoniskas viena attiecībā pret otru. Tās orientētas uz dažādiem cilvēkiem un izskata dažādus jautājumus.

Ļoti daudz vērtīgu atklājumu izdarījusi Zinātne: lidmašīnas lido, Zemes pavadoņi arī, ir telefons, televizors, taču ne vienmēr izglītots cilvēks var izveidot karjeru, nopelnīt naudu. Zinātne pēta pārsvarā ārējo, materiālo pasauli – ar mēraparātiem un ierīcēm. Šeit ir loģika, fizisks eksperiments (veica eksperimentu, pārbaudīja rezultātu, izanalizēja – strādā, nestrādā). Zinātne praktiski ir pierādījusi savu nepieciešamību, taču cilvēku laimīgu tā nedara, pat nestāda tādu mērķi. Tā neizskata garīgos jautājumus, sajūtas ir novestas līdz fizioloģisku reakciju līmenim.

Reliģija izskata cilvēka iekšējās pasaules jautājumus: kas ir Dvēsele, Dievs, kā atrast Ticību, ka atrast mieru, mīlestību pret sevi un savu tuvāko. Ticīgie to jūt savā sirdī. To nevar izmērīt ne ar kādiem mēraparātiem vai lineāliem. Cilvēks vēršas pie Dieva un sajūt enerģijas pieplūdumu. Ticība Dievam ir fakts, kas mierīgi sadzīvo ar faktu, ka ir ļoti daudz neticīgo – ateistu. Reliģija paredz Ticību tam, kas ir, bet neparedz profesionālu darbu. Reliģija ir garīguma pamats, tā iemāca pirmos pamatprincipus cilvēkiem, kuri sāk iet garīgo izaugsmes ceļu. Šeit nav ne cietas, stingras loģikas, nav eksperimentu. Ir Ticība, ka eksistē Dvēsele, Smalkā Pasaule un Dvēseles Likumi.

Ezotērika izskata dvēseliskos jautājumus jau augstākā līmenī. Ir Dvēsele un tādā veidā tā ir uzbūvēta. Vajag izdarīt noteiktas darbības, izteikt noteiktas komandas un varat sajust, jau pat pirmajās nodarbībās, kur atrodas apziņas centri, enerģija. Tam vienkārši ir jāpievērš uzmanība un jāzin tehnikas, kā to visu ieslēgt. Viens no uzdevumiem – attīstīt vienas vai citas spējas un iemācīties tās pārbaudīt. iemācīties pašiem iziet smalkajā pasaulē.

Ir ļoti daudz citu lietu, ko izskata ezotērika: kas tas ir Gods, Vērtības, kas tas ir Spēcīgs cilvēks, kā novērtēt, cik esat tuvu pilnībai, cik esat tīri.

Ezotēriskās skolas – nākamā garīgās izaugsmes pakāpe, jau kvalitatīvi augstākā līmenī. Ne vienkārši Ticība, bet apmācība, kā cilvēks, strādājot ar enerģijām, izpildot tos, vai citus vingrinājumus, saņem iespēju kontaktēties ar savu Dvēseli un Smalko Pasauli. Tā cilvēks iegūst personīgo pieredzi – ka, piemēram tādas un tādas slimības cēlonis ir tur un tur un, izprot veidus, kā no tās atbrīvoties. Jūs sapratīsiet vai un par ko Jūs soda neredzamie spēki un kur ir Jūsu problēmu saknes. pat mūsdienu zinātne ir noskaidrojusi, ka lielākā daļa visu mūsu fizisko problēmu ir radušās no bailēm un neprasmes rīkoties ar savu psiho-emocionalo stāvokli.

Galvenais, kas atšķir vienu cilvēku no otra un vienu sistēmu no otras – tas ir MĒRĶIS. Atbilde uz jautājumu: “Ko Jūs vēlaties?”. No sevis, no cilvēkiem, no dzīves. Ko tā vai cita sistēma grib dot cilvēkam?

Jūs dzīvojat 24 stundas diennaktī, kaut kam tērējat savu laiku. Ideāli, ja Mācības mērķis – lai katra dzīves minūte nestu cilvēkam prieku, labāk laimi un ne skumjas, garlaicību un ciešanas. Un pie visa tā, viņam jākļūst par meistaru tajā, ko viņš dara. Pat, ja notiek konflikts, var ciest, bet var izturēties kā kareivis: “Es esmu mierīgs, esmu neievainojams. Viņš grib mani padarīt vāju, izvest no līdzsvara, es zinu, kā vadīt savu iekšējo pasauli. Miers, atslābināšanās, viegls smaids. Mans iekšējais Miers ir mans cietoksnis. Es nelaižu problēmas sevī.” Katra dzīves norise kalpo tam, lai cilvēks kļūtu par Meistaru, iemācītos dzīves mākslu šeit – uz Zemes.

Ir skolas, kurās cilvēks, iemācījies meditācijas un uzskata, ka iet pa apgaismības ceļu. Taču staigā neskuvies, noaudzis, saplēstās džinsās, ģimene pamesta likteņa varā. Tā nav attīstība, ta ir bēgšana no dzīves. Ja cilvēks nostājies uz attīstības ceļa, tam jābūt praktiskiem pierādījumiem, ka viņš iet tur, kur vajadzīgs. Tas nozīmē, ka viņš saņem atzinību no saviem tuvākajiem un arī sabiedrības.
Speciālās zināšanas nav noteicošās karjerā. Vienu un to pašu mācību iestādi beidz ļoti daudz cilvēku, taču kāds vispār nespēj atrast darbu savā specialitātē, bet cits izveido brīnišķīgu karjeru. Tātad viss atkarīgs no tā, kāds cilvēks Jūs esat – vai protat komunicēt, vai pildat solījumus, vai esat godīgs un punktuāls, vai esat patīkams. Gadās, ka naudu maksā vien par to, ka protat smaidīt un radīt atmosfēru, kurā cilvēki jūtas lieliski. Rietumos tas ir kā likums – neproti smaidīt, nedrīkstēsi strādāt ar cilvēkiem. Un tas ir pareizi.

Pats svarīgākais jautājums ir – cilvēka attieksme pret Dievu.

Šajā dzīvē mums jānolemj – kur mēs iesim – pie Dieva vai pie tā pretmeta. Ideāli, ja mēs varētu praksē pārbaudīt: ja Dievs ir, kā viņu ieraudzīt, kā saprast, kā iemācīties sarunāties. jautājumi nav no vieglajiem, taču ļoti svarīgi.
Neviens cilvēks nevar Jūsu labā izdarīt vairāk, kā var Dievs. Protams, visi pārējie mērķi arī ir svarīgi: ka pareizi atpūsties, kā atgūt spēkus, kā būt veselam, kā sakārtot visus sadzīves jautājumus, kā nopelnīt vairāk naudas u.t.t. Nodrošinošie sadzīves jautājumi nav globāli, to atrisināšana nedod pašu lielāko baudījumu, taču tos vajag risināt, kontrolēt un sakārtot. Ir jāsaprot, kā vislabākajā veidā darīt visu, ar ko sakaraties. Jo tas dara laimīgu.

Darbs (galvenie likumi, speciālās zināšanas), attiecības, personīgā dzīve, vides formēšana (draugi, paziņas) – tā ir cilvēka paša atbildība. Un ne tā, ka “būs kā būs”. Svarīgi saprast, kādi likumi te strādā, kā būvēt savstarpējās attiecības uz godīgiem pamatiem. Kādi etapi būs jāpārvar, kādas grūtības, lai sasniegtu augstākā līmeņa uzticēšanos.

Bieži vien cilvēks pats sev uzstāda izvēli: draugi vai ģiemene, darbs vai draugi, darbs vai ģimene, ģimene vai izklaide. Tas nav pareizi – tie visi ir vienas ķēdes locekļi. Ideāli, ja mērķi viens otram netraucē, tie ir ekoloģiski. Ja cilvēks neprot atpūsties un visu uzmanību velta tikai darbam, ir brīdis un, skaties – infarkts, viens otrs un cilvēka vairs nav. Nevajag sevi izmocīt. Labāk izdomāt, kā nodarboties ar vienu vai pāris ;lietām, kā atrast vairāk brīva laika, lai pabūtu ar ģimeni, paceļotu, atpūstos un tai pat laikā būt lieliskam speciālistam, profesionālim un pacelties jau kvalitatīvi augstākā līmenī.

Pats svarīgākais, kas ekonomē mūsu visu laiku, ir – pareizi pieņemtie lēmumi. Lai tos pieņemtu, ir vajadzīgas zināšanas. Mērķiem vienam otru ir jāpapildina, nevis jābūt pretrunā.. Maksimumu no dzīves var saņemt tikai tad, ja cilvēks pasauli uztver kā vienotu veselumu, kā sistēmu, kurā nekas nepaliek nepamanīts. metodes, lai to sasniegtu, var būt dažādas.

Ir trīs galvenās cilvēka pamatvērtības – saprāts vai domāšana, garīgums un griba. Mūsu uzdevums – lai visi šie trīs būtu harmoniski – gaiši. Klaisks piemērs: «сила есть ума не надо» un cilvēks visu vēlas izšķirt ar dūres palīdzību. Vai arī saprātīgs, ļoti mācīts cilvēks, bet nejūtīgs – viena loģika, viņš netic, ka jūtas eksistē. Ir radošas personības – tikai uzrāviens, tikai emocijas. Visas tās ir galējības.

Cilvēkam jābūt harmonijā. Vienā un tajā pašā situācijā dažādi cilvēki uzvedas dažādi, skatoties, kam viņi tic. Tā jau ir mūsu pašu izvēle – vai es gribu ciest, vai uztvert dzīvi kā vienreizēju, unikālu iespēju izbaudīt visas iespējamās krāsas. Griba – ir fiziskā ķermeņa spēks, enerģētiskās spējas un daudz kas cits. Uzdevums – atmodinat spēkus, kas ir pašā cilvēkā, atrast to, ko viņš vēlas un kas dos viņa dzīvei maksimālu piepildījumu.

Autors: Mihails Mijaņije (Системы «Развитие Человека») akadēmiķis, profesors, filosofijas zinātņu doktors
Avots: http://mianie.com/
Tulkoja: Ginta FS

Kādas pieaugušas sievietes vēstule meitenēm

7426210-R3L8T8D-900-large

«Attiecībām jābūt vienkaršām kā divas kapeikas, mīlestību taču nevar izskaitļot»

— Tās attiecības, kurām IR iespējamība būt ilgstošām, nedrīkst būt sarežģītas. Cik gan ilgi cilvēks ir spējīgs “kompostrēt smadzenes” sev un citiem non-stop režīmā? Pusgadu, gadu, īpaši ielaistos gadījumos – divus gadus.Un pēc tam visiem tas ir jau līdz kaklam un publika steidz pamest savas vietas skatītāju zālē, atstājot varoni vienatnē, svīstot rampu gaismās.

Tā saucamās “sarežģītās attiecības”, visi tie “atnāca-aizgāja” un stundām ilgās sarunas par augstām lietām  — piedodiet, tas nozīmē tikai vienu, ka Jums ir pārak daudz brīva laika.
Tas ir tāpat, kā Jūs nākat uz autosalonu, vēlaties bentliju, kaut Jums naudas pietiek tikai opelim bāzes komplektācijā. Jūs varat nākt gadiem uz šo salonu, taču vienīgais, kas Jums “spīd”, ir opelis. Jūs runāsiet par to, ka bentlijs ir vienīgais, kas Jums piestāv, Jūs “kompostrēsiet” smadzenes saviem tuviniekiem un visiem radiem, knābāsiet smadzenes savam vīram, ka tas ir vienīgais, kas Jums vajadzīgs.
Un tā šis bentlijs kļūs par Jūsu dzīves lielāko fetišu, kas dzīvi arī sabojās. Un ne reizi nebūsiet iedomājusies, ka vienīgais, kas Jums vajadzīgs, ir stabils, stiprs “darba zirgs”, ar strādājosu kondicionieri, tīru salonu un pareizi piemeklētām riepām, kas aizvedīs Jūs no punkta A uz punktu B.

Attiecībām jābūt vienkāršām kā divas kapeikas. 
Nav svarīgi, vai viņš ir ģēnijs, fiziķis vai vienkāršs mehāniķis, nav svarīgi, cik valodās viņš runā, kāda ir viņa izglītība un cik sieviešu viņam bijis pirms Jums. Vienīgais, kas svarīgi, cik Jums ar viņu ir komfortabli. Ja viņš regulāri Jūs noved depresijā, ja Jums ar viņu ir sliktāk kā bez viņa, ja Jūs zināt, ka ar viņu Jums nekas “nespīd”, ja viņš regulāri Jums skalo smadzenes, ja viņš mīl frāzītes: “es tam neesmu gatavs”, “mums jāpagaida”, “man jāpadomā”, “tas ir tik sarežģīti” – sūtiet viņu tālāk. Vai Jūs viņu mīlējāt patiesi vai nemīlējāt, to Jūs uzzināsiet tikai pēc tam, tā kā neko daudz nezaudējat.

Mīlestību jau vispār ir grūti aprakstīt – to bieži jauc ar kaislību, cieņu, ieradumu u.t.t.
No “sarežģītām attiecībām” Jūs neiegūstiet neko, izņemot galvassāpes. Ja tās vajadzīgas Jums, ja Jūs bez tām nevarat dzīvot, atrodiet sevī drosmi atzīties, ka Jums nav vajadzīgs konkrētais vīrietis, bet gan konkrētās galvas sāpes, kuras Jūs varat saņemt komplektā ar viņu. Ja patiešām galvassāpes vajadzīgas, iemācieties tās gūt no produktīvām attiecībām – tikai laicīgi brīdiniet savu p-a-r-e-i-z-o vīrieti, ka sestdienās esat īsta maita, lai gatavojas.

Vēlreiz: attiecībām jābūt vienkāršām.
Jums taču ar šo cilvēku kopā bērnus dzemdēt, vadīt saimniecību, plānus būvēt, iet ciemos, satikties ar radiem – tātad dzīvot dzīvi. Un, ja Jums šķiet, ka tas ir primitīvi un Jūs tas neskars, Jūs pavisam noteikti maldāties.

Kā tas parasti notiek?
No sākuma mums vajadzīgs garaaugumastaltsskaistsbagātsperspektīvsseksuālsromantisksdāsnsmīlošs, un tikai nedaudz vēlāk — mēs VISAS — saprotam to, ka mums vajadzīgs Vienkārši Cilvēks, uz kuru mēs varam paļauties, kurš būs blakus vienmēr un ne tikai tad, kad viņam sagribēsies. Vienmēr, vai saprotiet? Vienmēr!!!! Tāpēc uzticība ir pati svarīgākā īpašība.

Viņam Jums būs jāpalīdz pašās sarežģītākajās situācijās, kad “pilna pakaļa” un “solis pa labi vai kreisi – nošaušana”. Tāpēc atbildības sajūta arī ir ļoti svarīga īpašība.

Jums būs jādalās ar viņu savās skumjās, priekos, uzvarās, zaudējumos, sapņiem, šaubām, tāpēc prasme līdzpārdzīvot arī ir ļoti svarīga īpašība.

Jūs izstudēsiet viņu caurcaurēm un sapratīsiet viens otru no pusvārda, Jūs pierīvēsities, kā mazie zobratini pulksteņa mehānismā – turpināsiet strīdēties, līgt mieru, jo viņš taču galu galā nav Jūs, lai arī pieslīpējušies.
Tāpēc iecietība un pacietība ir ļoti būtiskas.

Un Jūs pastāvīgi piekāpsieties viens otram – šodien modē ir vārds “kompromiss”. To sauc par elastīgumu attiecībās.

Jums kopā būs jāpieņem svarīgi lēmumi, kas saknē izmainīs Jūsu ģimenes dzīvi un tieši tāpēc bez uzticēšanās šeit neiztikt!

Aizdomājieties!
Kad Jums bija 20 gadi, Jūs taču par šo – visu vispār nedomājāt? Pareizi?
Jums gribējās, lai viņš smuki pievizinatos ar superlimuzīnu, uzdāvinātu ziedus, noskūpstītu uz lūpām un lai jūs varētu skatīties mūžīgi viņa skaistajās, iemīlējušajās acīs – viss kā smukā bildē. Vai ne?
Patiesībā tas viss nav svarīgi. Skaists viņš vai ne tik skaists, gara auguma vai īss, slaids vai apaļīgs. Viss, kas no viņa Jums vajadzīgs, ir apziņa, ka ar Šo cilvēku varat iet caur uguni, ūdeni un vara trubām (в огонь, и в воду, и в медные трубы) un kad viņš ir blakus, Jums ir labi. un bez viņa Jums ir daaaaaaudz sliktāk, kā ar viņu.

Ja arī pēc 20 gadiem Jūs skriesiet mērīt viņam temperatūru, kaut nošķaudījis tikai vienu reizi, kad būsiet beigusi tās dvēseliskās sarunas “Un uz kurieni mēs ejam”, jo jau sen Jūs esat tur, kur vajadzīgs – lūk tā būs mīlestība.
Mīlestību iepriekš izskaitļot nevar. Nekad!

Bet visas šīs “sarežģītās” attiecības — labak aizejiet uz makramē kursiem, vai grūtdieņiem palīdziet. Atstājiet mierā savas nabaga smadzenes, viņām arī bez Jums ir ko darīt.
Avots: © AdMe.ru
Tulkoja: Ginta FS

Kāda masiera stāsts

masieris

No cilvēka, kurš citus jūt dvēseliskā līmenī

«Jau daudzus gadus es strādāju par masieri un zinu, kā izskatās cilvēki. Visus šos gadus cilvēki manā priekšā izģērbjas – tas viss notiek jau tik sen, ka arī uz ielas man pietiek viena skatiena, lai saprastu, kā cilvēks izskatītos uz mana masāžas galda.

Ir vērts sākt ar to, ka neviens neizskatās tā kā uz žurnāla vāka fotomodeļi. Pat paši modeļi. Neviens.
Tievi cilvēki ir nedaudz kaulaini, viņos ir kaut kas “nepabeigts”, bet tas ir pievilcīgi. Viņiem nav lielas krūtis vai atšauta, apaļa pēcpuse. Bet cilvēkiem ar apaļām formām noteikti būs apaļīgs vēderiņš un apaļīgi gurni. savādāk nemēdz būt. Un arī tas ir ļoti pievilcīgi.

Sievietēm ir celulīts. Visām. Šīs bedrītes ir ļoti mīlīgas. Tas nav defekts vai problēmas ar veselību. Tās ir dabiskas sekas tam, ka Jūs nesastāvat no pikseļiem un neesat dzimuši fotošopā.

Vīriešiem ir nedaudz smieklīgas sēžamvietas. Lielākoties manas klientes ir sievietes, tāpēc tad, kad, laiku pa laikam, atkal redzu vīrieša dibenu, katru reizi brīnos – un tas ir viss? Ar viņiem vienmēr jābūt akurātākam, jo viņu audi ir plānāki un līdzko uzspiedīsi spēcīgāk, tie uzreiz sāk bļaut.

Vecāka gadagājuma ļaudis sakrunkojas. Neatkarīgi no tā, cik viņi veseli. Ar katru desmitgadi mēs visi arvien vairāk sakrunkojamies, āda vairs nav tik tvirta un nokarājas. Parādās krunkas un krokas. Nezinu, kurš palaidis baumas, ka krunkas ir tikai veciem cilvēkiem. Katram pieaugušam cilvēkam, gadiem ejot, parādās krunkas un tas ir nepārtraukts un pilnīgi normāls process.

Katrs cilvēks uz masāžas galda ir skaists. Šim likumam patiešām nav izņēmumu. Vispār nav neglītu ķermeņu, ir tikai aizmirsti un nemīlēti – tas gan. Bet neglītu nav.
Pēc pirmās smagās ieelpas un sekojošās atslābināšanās, kopā ar apģērbu cilvēks noņem visas maskas un kļūst viņš Pats. Pec nedaudz minūtēm viņš sāk starot. Šis starojums piepilda istabu un arī masieri. Runā, ka masieri ir ļoti rūpīgi – noteikti tā arī ir. Mums patīk rūpēties par cilvēkiem, apkalpot viņus un mēs esam ļoti atsaucīgi. Ļaujiet man atklāt manu noslēpumu – es šo lietu daru tieši dēļ šī Starojuma.
Pateikšu, kā patiesībā izskatās cilvēki: viņi ir līdzīgi liesmu mēlēm. Vai zvaigznēm skaidrā naktī debesīs.».
Novertējiet sevi. Mēs visi esam skaisti un īpaši.

Autors: Deils Favjē
Avots: http://www.econet.ru
Tulkoja: Ginta FS

Par godīgumu

godigs
Mēs visi vēlamies savus bērnus izaudzināt par Labiem Cilvēkiem. Taču dzīvē viss notiek, kā notiek un ne vienmēr tas, ko esam iedomājušies, notiek patiesībā. Tad kā izaudzināt savu bērnu par Godīgu Cilvēku.
Šeit daži parbaudīti “paņēmieni”:

1. Ticiet savam bērnam

Kā likums, bērni uz uzticību atbild ar to pašu un, ja arī kādreiz mānās, tad visticamākais – neapzināti.
Dariet tā, lai bērns zin, ka Jūs viņam ticiet.
Piemēram, ja Jūs ievērojat, ka bērns no rīta ir agresīvā noskaņojumā un nervozē un Jūs vēl pirms iziešanas no mājas viņam atkārtojiet: “Tikai pamēģini šodien sakauties. ja dzirdēšu, ka kāds par Tevi sūdzās, tad…” – tas nozīmē tikai to, ka Jūs paši provocējat bērnu uz kādiem noteiktiem soļiem. Šādos gadījumos vislabāk izdarīt visu, lai bērns justu Jūsu atbalstu, Jūsu līdzdalību un varētu Jums uzticēties.
Turiet savu vārdu un esiet atbalsts. Ja kādu iemeslu dēļ savus solījumus neizdodas izpildīt, paskaidrojiet, kas notika un atvainojaties.

 

2. Paskaidrojiet, ka uz patiesības “balstās pasaule”, bērnu valodā: tā ir derīga. Cilvēki dzīvo saticīgi, ja uzticās viens otram.
Pamēginiet kopā ar bērnu iedomāties pasauli, kurā cilvēki viens otru māna. Aprakstiet situācijas un negodīgus cilvēkus: naudas viltotājus, zagļus, krāpniekus u.t.t. Paskaidrojiet, ka negodīgi cilvēki vienmēr zaudē: viņiem netic, viņus nemīl, viņus neciena. Un “uzzīmējiet bildīti”, kurā ir godīgs cilvēks, kuru ciena citi cilvēki, kuru mīl un kuram uzticās.

 

3. Izvairieties no situācijām, kas provocē mānīšanos. Centieties neuzdot divdomīgus jautājumus, kad vieglāk sameloties, nevis teikt taisnību.
Ja bērns netīšām sasitis krūzi (tīšām jau parasti nesasit) un Jūs to zināt vai nojaušat, nejautājiet: “Vai Tu sasiti krūzi?”. labāk sakiet: “Es zinu, ka Tu sasiti krūzi, pastāsti, ka tas notika?” Tāds konkrētums izslēdz mānīšanos un, ja jautājuma brīdī esat labdabīgs, viņam nevajadzēs melot un izlocīties.
Pārak stingra sodu sistēma un paaugstinātas prasības pret bērnu, nozīmē vien to, ka vecāki nesaprot bērna raksturu, viņa vecuma īpatnības un tas var novest pie tā, ka bērns sāks melot regulāri. Bieži vien bērni melo tad, kad jūt, ka nespēj pildīt vecāku augstās prasības.

 

4. Neveiciet pazemojošas nopratināšanas.
Ja bērns nav uzreiz atzinies, tad uzstāt un pratināt viņu nav jēgas. Kā likums, tadās reizēs sākas: “Nē, es neesmu to darījis!, “Atzīsties!”, “Nē, tas nebiju es!” u.t.t. labak paskaidrot, ka tāda rīcība nav pieņemama un paskaidrot, kādā veidā varēja izvairīties no šādas situācijas. Vadoties no Jūsu bērnu audzināšanas principiem, Jūs varat piemērot arī kādu sodu, taču es noteikti esmu pret fiziskiem sodiem. bet labāk pateikt: “Es ceru, ka Tavi vārdi ir patiesi un Tu patiešām to nedarīji. Taču, ja tā būs taisnība, es būšu ļoti sarūgtināts.”

 

5. Apbalvojiet par godīgumu. 
Ja Jūsu bērns atzinās, parādiet viņam savu prieku: “Es ļoti priecājos, ka Tu esi godīgs cilvēks, un pateici taisnību.” Tācu šeit rodas vēl viena grūta situācija. Kā būt ar sodu, ja bērns ir atzinies? Ja Jūs viņu sodīsiet, nākošoreiz viņš var sameloties. Ja nesodīsiet, viņam šķitīs, ka to var darīt atkal un nekas nosodāms tas nav. Skaidrs, ka šim sodam jābūt nosacītam. Dodiet viņam iespēju laboties. Galvenais, parādiet nodarījuma negatīvās sekas un paskaidrojiet, kā no tā izvairīties nakotnē. Lai bērns saprot, ka ar šādiem gājieniem viņš Jūs sarūgtina un, ka Jūs ļoti cerat, ka viņš turpmāk tā nedarīs.

 

6. Esiet godīguma piemērs.
Ja Jūs lūgsiet bērnam pa telefonu atbildēt, ka Jūsu nav mājās, bet paši stāviet blakus vai arī autobusā vai trolejbusā pirksiet bērnu biļeti,  aizbildinoties, ka viņam tikai pieci, bet patiesībā  ir septiņi, bērns sapratīs, ka tā vajag, ka tas ir normāli, jo tētis un mamma tā dara. Bērni ļoti ātri visu uztver un pieņem – tātad arī tās kļūs par viņa rakstura iezīmēm un tā būs viņu sapratne par to, kā ir pareizi jādara.
Mazi bērni nesaprot dubultmorāli. Ja gadījusies tāda kutelīga situācija, tad noteikti paskaidrojiet notikušā iemeslus un apstākļus. Atzīstiet, ka pieļāvāt kļūdu. Tas nav nekas nosodāms – dzīvē gadās visādi. Taču, lai tas nekļūtu par ieradumu un normu Jūsu bērna dzīvē.
Mēs neviens neesam ideāli, taču vēlamies būt labi vecāki un tāpēc ir vērts pacensties.

Avots: http://econet.ru/

Tulkoja: Ginta FS

Tu esi pelnījusi to vīru, kurš Tev ir!

7423360-R3L8T8D-900-fotos-para-casamento-danymichel-fotografia-casamento-criciuma-fotografo-de-casamento-melhores-fotos

Šīs sievietes vārdi par citām sievietēm, ir kā balzāms mūsdienu vīrieša dvēselei. Ļoti daudz no visā tā, iespējams, ir pat aizskaroši daudzām no mums, taču, ja tā padomā un paanalizē, – kaut kas tajā visā ir…

«Ziniet, mana pieredze biedē. Domāju, drīz nopietnas laulības – vienas un līdz “zelta” kāzām – vispār izmirs. Par cik cilvēkiem ar katru gadu paliek arvien mazāk pacietības, iecietības, spējas vienam otru paciest un kopā tikt galā ar grūtībām. Mūsdienu sabiedrībā valdošā filosofija mudina cilvēkus apmierināt savas vēlmes un viņam nav nolūka rēķināties ar citiem, viņš nevēlas paciest, tāpēc domā: “Pametīšu šito un atradīšu citu, labāku.” Taču var noslēgt desmit laulības, tāpat kā jebkurus citus darījumus, bet tā arī nekļūt laimīgam. Augot labklājībai, cilvēkos aug arī egoisms, individuālās vajadzības un vērtības, aizstāj ģimeniskās, mainās prioritātes, mainās pašvērtējums. Tagad modē ir teiciens: “es esmu pelnījusi ko labāku” ( „я заслуживаю лучшей доли!“). Es Jūs šokēšu – nē, neesat pelnījusi. Tas ir no Lepnības.

Patiesībā katram dzīvē blakus ir tieši tas cilvēks, kuru viņš ir pelnījis.” 

Marina Targakova – praktizējošs ārsts, psihologs un ģimenes psihoterapeits ar 20 gadu darba stāžu savā profesijā. Piecu starptautiski patentētu izgudrojumu psihoterapijas un endokrīnās patoloģijas jomā autors. Starptautiskās Zinātnisko Atklājumu un Izgudrojumu Akadēmijas biedrs. Kazahstānas galvenais homeopāts.
Marina atbrauca uz Atiru novadīt semināru “Logs uz bērna pasauli.” Trīs dienas desmitiem māmiņu un arī daži tēti cītīgi mācījās pie viņiem sveša cilvēka, atrast pieeju savam bērnam. Alkatīgi ķēra katru vārdu un pierakstīja savos blociņos. Un pēc tam kautrīgi cēla rokas un jautāja: bet kāpēc mans bērns ir “NE Tāds”? Atbilde, kā likums, nebija glaimojoša. Ne jau bērns, bet ģimene – “ne tāda.”.

— Un kāda ģimene ir “tāda”? Vai tiešām šķiršanos skaits ir tik dramatisks, ka nopietni apdraud ģimenes institūciju?

— «Ziniet, mana pieredze biedē. Domāju, drīz nopietnas laulības – vienas un līdz “zelta” kāzām – vispār izmirs. Par cik cilvēkiem ar katru gadu paliek arvien mazāk pacietības, iecietības, spējas vienam otru paciest un kopā tikt galā ar grūtībām. Mūsdienu sabiedrībā valdošā filosofija mudina cilvēkus apmierināt savas vēlmes un viņam nav nolūka rēķināties ar citiem, viņš nevēlas paciest, tāpēc domā: “Pametīšu šito un atradīšu citu, labāku.” Taču var noslēgt desmit laulības, tāpat kā jebkurus citus darījumus, bet tā arī nekļūt laimīgam. Augot labklājībai, cilvēkos aug arī egoisms, individuālās vajadzības un vērtības, aizstāj ģimeniskās, mainās prioritātes, mainās pašvērtējums. Tagad modē ir teiciens: “es esmu pelnījusi ko labāku” ( „я заслуживаю лучшей доли!“). Es Jūs šokēšu – nē, neesat pelnījusi. Tas ir no Lepnības. Patiesībā katram dzīvē blakus ir tieši tas cilvēks, kuru viņš ir pelnījis.” Cik ieliks, tik saņems, ko sēsi, to pļausi! (Сколько вкладывает, столько и получает, что сеет, то и пожинает).

— Mūs formē sabiedrība, mums šīs vērtības uzspiež masu informācijas līdzekļi un cilvēks vispār ir vājš.

— “Nē. Vainīgs IR cilvēks, jo sabiedrība – tas ir cilvēks. Un, pirmkārt, vainīga ir sieviete. Ziniet, es esmu kategoriski pret tā saucamo sievietes emancipāciju.”

— Bet tas taču ir absurds, Jūs esat mūsdienīgs cilvēks, ārsts un tagad sēžat šeit, bet Jūsu ģimene ir pavisam citā pilsētā. Jums laikam paveicies un Jūsu vīrs droši vien ir lojāls cilvēks, piemēram, attiecībā pret Jūsu darbu un Jūsu tālajiem un regulārajiem pārbraucieniem.

— “Vīrs neuzkrita man kā eģelis no skaidrām debesīm, un es arī ne tuvu neesmu ķerubs (senebreju kerūb, eņģelis jūdaismā un kristietībā, Dieva troņa vai paradīzes vārtu sargs) un nekas cilvēcisks mums nav svešs. Divdesmit gadi laulībā nav nemaz tik maz un šajos gados bijis visādi. Pats galvenais, ko esmu ielāgojusi – nedrīkst spiest uz vīrieti, noniecināt viņa vīrišķo Ego. Kad mums gadījās strīdi, es uz to skatījos kā uz personīgo universitāti. Tā, piemēram, mans vīrs kaut ko kategoriski nepieņēma, un kaut arī iesākumā manī viss buntojās, protestēja, es kaut kur dziļi sevī atradu spēkus pārkāpt savam egoismam, samierinājos, un kļuvu vēl uzmanīgāka, piekāpīgāka. Savukārt viņā arvien vairāk sāka izpausties bruņinieciskums, vēlme mani atbalstīt, palīdzēt man, saprast mani. Pēc tam atkal parādījās kas jauns un viņš atkal sacēlās un es atkal atradu, kas man jāizmaina. Tas nav vienkārši, tas ir pastāvīgs darbs, tacu BEZ SIEVIETES ģimenē NAV ĪSTA VĪRIEŠA.

Es esmu pret neapvaldāmību, kuru šodien sievietes saprot zem vārda “emancipācija”. Tajā pat laikā es ar cieņu attiecos pret sievietes radošo pašrealizāciju, savu talantu attīstīšanu. Un tas ne tuvu nav tas, ko mums pārdod uz žurnālu glancētajiem vākiem un TV ekrānos. Paskatieties uz viņām, lielākais vairums no tām “sievietes vampi” – plēsoņas skats, izaicinošs izskats un balss, gatavība iet uz savu mērķi “pāri galvām”. Un viņa patiešām ir spējīga visu dabūt gatavu, jo ir spēcīga, taču diemžēl, viņa tāda nekad nebūs laimīga. Vai varat iedomāties blakus tādai sievietei mazuli? Tāds tēls kaut kā nepieņemas, vai ne? Nav mātišķās enerģijas, vieglāk iedomāties izdegušu tuksnesi, vai ne?

Sievietes bēda ir tajā, ka viņa ir nolēmusi, ka viņas brīvība ir visatļautībā, bet vīrieši ir vainīgi, ka samierinājušies ar to. It ka tā viņiem ir izdevīgi, taču atkal – laimes sajūtas tajā visā nav. Un tā gadu no gada aug depresīvo cilvēku skaits, kuri paši sapinusies savās lomās. Un izeja ir tur, ka gan vieniem gan otriem ir jāuzņemas sava daļa atbildības, lai izpildītu savu pienākumu, noietu savu, personīgo ceļu. Savādāk ģimene ies bojā.

— Tās nav pašas tradicionālākās domas šodienai. Droši vien tas ir rezultāts Vēdisko zināšanu un jogas ietekmei, kurus Jūs praktizējat? Sakiet, kā Jums izdodas saglabāt mieru, no religiozitātes viedokļa, ņemot vērā konfesiju dažādību Jūsu ģimenē? Varbūt Jūsu ģimene kļūs par piemēru tam, kā sadzīvot ģimenē mūsdienu dažādo reliģisko grupējumu konfliktu laikā?

— Mana mamma ir kristiete, tēvs – musulmanis. Vel vairāk, viens vectēvs bija mācītājs, otrs – Imams. Es nopietni esmu studējusi kristietisko literatūru un sufistu darbus, taču apstājusies un palikusi pie vēdiskās filosofijas. Patiesībā jau visu tradīciju pašos pirmsākumos un dziļumā, nav atšķirību. Jebkurā reliģijā Dievs IR Mīlestība, viss pārējais – ir politika. Bet Mīlestība – tā ir kalpošana, jo jebkurā tradīcijā Dievs – ir Augstākā Personība, bet Tu – Dieva Kalps.

Ir vairākas Ticības pakāpes. Svētie – tie, kuri nes Dieva vārdu, kā Muhameds, Budda vai Kristus. Tie ir tie, kuru apziņas līmenis ir pietiekami augsts, lai cienītu citus un justu tiem līdzi. Bez viņiem ir cilvēki, kuri arī ir pietiekami augstu garīgo attīstības  līmeni, tie kalpo cilvēkiem un, ja reiz strādā, tad tikai pie sevis, pie savas lepnības, dusmām, skaudības, skopuma… Tie ir tie cilvēki, kuri patiešām neakcentējas uz “skabargu cita acī”, bet gan cenšas izvilt baļķi no savējās. Bet, diemžēl, pasaulē vairākums ir cilvēki, kuri visur redz atšķirības nevis kalpošanu Dievam, bet savas gribas uzspiešanu citiem. savu ticību, savu dzīvesveidu un uzskatus. Un tas viss no – Mazticības. No mīlestības trūkuma. Un visi kari un konflikti tiešī šī iemesla dēļ.

Taču galvenais cilvēka dzīves uzdevums ir uzdot sev jautājumus un meklēt atbildes uz tiem: Kas es esmu? Kāpēc dzīvoju? Kā sasniegt savu augstāko mērķi dzīvē?

Es esmu konsultējusi ļoti daudzus ietekmīgus un bagātus cilvēkus un viņu galvenā problēma ir tā, ka viņi nevar izprast un apjaust savas neapmierinātības cēloņus, tukšumu pēc savu mērķu sasniegšanas. Tas ir personības konflikts, kad cilvēks nav spējīgs apjaust, ka

Līderis – tas nav kungs, bet gan kalps. Un enerģija viņam tiek dota tikai tāpēc, lai kalpotu citiem cilvēkie, ne tikai sev!

Un tad cilvēku attīra misionārisms, labdarība. Bet ne bezpersoniska atdošana, kas izskatās pēc atpirkšanās. Vēdās ir atsevišķa “labdarības zinātne”. Saskaņā ar to par nabadzīgo vajag rūpēties. Bet palīdzēt tikai ar ēdienu, apģērbu, medikamentiem. Tātad Tu uzzini, kas viņam patiesībā vajadzīgs un rūpējies par viņu un velti viņam savu laiku un uzmanību, bet nekādā gadījumā nedrīksti palīdzēt ar naudu. Ja darīsi to, tad  apmainīsies ar viņu karmām – uzņemsies daļu viņa likteni, kas ne vienmēr būs labvēlīgs. Naudu dot vari tikai tam, kurš garīgi ir augstāks par Tevi, svētajiem, dievnamiem un zinību izplatīšanai – tāda apmaiņa ir labdarīga.

Vispār jau šajā pasaulē viss prasa atdevi, harmonija ir apmaiņa. Šodien to izspiedušas pretdabiskas “vērtības”. Ņemsim, piemēram grāmatu, kurā māca, kā manipulēt ar sievieti, lai ātrāk panāktu vēlamo. Tajā pat laikā, sievietes aizrautīgi lasa, kā pievilināt vīrieti, kā iekarot to – nevis kā kalpot vīram, bet izmantot to – kā būt bagātam, neko nedarot, kā notievēt, turpinot pārēsties.

Tādas, lūk, metodikas, kad cilvēkam tiek iepotēta ideja patērēt, neko nedodot pretī.

— Jūs jau 20 gadus konsultējat ģimenes. Vai esat atradusi universālo formulu ģimenes glābšanai?

— Pasauli glābs sieviete un viņas gudrība. Viss sākas no viņas. Tikai gudra māte izaudzinās īstus vīriešus, pareizus vīriešus. “Liela” sieviete nav spējīga nostādīt vīrieti īstajā vietā. Būt Viedai, tas nāk caur samierināšanās mācību stundām, “visa izlaišanu caur sirdi”. Ir jāatsakās no lepnības, jāiemācās pieņemt, jāpieņem visu svēto rakstīto patiesību, ka laime tek no vīrieša pie sievietes un no sievietes – pie bērniem. Cieņas pret vīrieti enerģijai jāpaliek pat tad, ja vecāki ir šķīrušies. Jāsaprot viena vienkārša lieta: jūs JAU ESAT radinieki un tur neko nepadarīsi, radinieki paliekat jebkurā gadijumā. Un vēlreiz atgriezīšos sākumā – pie Jūsu jautājuma. ja ģimenē “kaut kas ir ne tā” – tātad jāmainās ir sievai un mātei.

Avots: http://econet.ru/
Tulkoja: GInta FS