Sievietes spēks ir viņas sievišķīgajās rakstura īpašībās

atspulgs

Sievietei ir jaiemācās trenēt savas sievišķīgas rakstura īpasības, jo tās ir viņas spēks. Piemēram: šodien ļoti bieži sievietes dodas uz treniņu zāli lai “uzkačātu” labu sportisko formu, un rāda to vīriešiem. Vīriešiem tas nav interesanti, viņiem tas nav vajadzīgs.

Tāpat kā vīrieši trenē savu fizisko spēku, kļūst vīrišķīgi, sievietei jātrenē savs psihiskais spēks. Viņai jau bērnībā jāieaudzina sevī noteiktas sievišķīgās rakstura īpašības. Un tas viņai jādara ļoti izlēmīgi. Tāpēc, ka no tā, cik labi viņa tās sevī ieaudzinās, ir atkarīgs tas, cik spēcīgs vīrietis viņai blakus būs.

Jo spēcīgāks vīrietis, jo stiprāks, jo maigāku sievieti sev blakus izvēlas un jo spēcīgāka ir viņu savienība un ģimene. Ja sieviete nespēj būt sievišķīga, viņa izvēlas sev nevīrišķīgu vīrieti, tāpēc, ka cits uz viņu neskatīsies. Tāpēc jātrenē sievišķīgās rakstura īpašības. Viņai nav jātrenē sevī muskuļu spēks, ne prāta spēks, nav jālasa britu enciklopēdija un jādomā, ka tas darīs viņu laimīgu. Viņai jātrenē savs raksturs un tas ir viņas spēks.

Katra rakstura īpašība sievietei dod noteiktu spēka veidu. Piemēram, labestība un līdzcietība dod sievietei spēcīgākas hormonālās funkcijas, viņa ir spējīga dzemdēt bērnus. Ja viņa ir līdzcietīga, viņas dzemde grūtniecības periodā nebūs paaugstinātā tonusā un nebūs spontānā aborta draudi.

Ja viņa būs labestīga, viņas hormonālas funkcijas dos viņai iespēju normāli ieņemt bērnus.

Vīrišķīgai sievietei vienmēr būs problēmas ar hormonālo sistēmu. Pat tad, ja runājam par seksu, sieviete, kura nav līdzcietīga, nespēs normāli bez sāpēm mīlēties.

Citiem vārdiem runājot, sievietei jābūt šīm rakstura īpasībām, kaut fizioloģiski, kaut psiholoģiski, ja viņai tās nebūs, viņa vienkārši zaudēs veselību.

Iecietība ir sievišķa rakstura īpašība. Tā dod sievietei augstu imunitāti. Ja sieviete nav iecietīga, viņa bieži apaukstēsies. Labestība, uzlabojot hormonālās funkcijas, dod iespēju ilgstoši būt auglīgai un viegli izdzīvot klimaksa periodu, tas arī neiestāsies agri.

Labestīga sieviete vienmēr ir skaista. Kā tikko viņa sāk niknoties – hormonālas funkcijas pavājinās, sākas spazmas, sāpīgas mēnešreizes.

Vēl, spēja adaptēties dažādos apstākļos. Sievietei ir jāiemācās pielāgoties, tas dod iespēju dzemdēt bērnus bez mokām. Tāda sieviete dzemdē viegli, viņa adaptējas šai situācijai.

Un šīs pašas sievišķīgās īpašības dod iespēju pievilkt savā dzīvē atbilstošu vīrieti. Ja sieviete ir labestīga, viņa pievelk cēlsirdīgu vīrieti. Iecietīga sieviete pievelk izlēmīgu vīrieti. Ja viņa ir spējīga adaptēties un mainīties, viņas dzīvē ienāk vīrietis, kurš spējīgs turēt solījumus. Atkarībā no tā, kādas rakstura īpašības viņa sevī ir ieaudzinājusi, viņa var prognozēt, kāds vīrietis ienāks viņas dzīvē.

Ja viņā nav iecietības, viņa vienmēr pastāvēs uz savu un tad viņas vīrietis būs lupata. Jo mazāk sievietē sievišķīgās īpašības, jo smagāka viņas ģimenes karma, arī to var noteikt pēc savām rakstura īpašībām.

Oļegs Torsunovs
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Dmitrijs Trockis: «Slimība ir nepareiza dzīves mērķa sekas»

Trockis3

Pat oficiālā medicīna atzīst, ka daudzu slimību iemesls ir meklējams paša cilvēka apziņā un viņa attieksmē pret dzīvi. Par to, kāds ir slimību rašanās algoritms un kā izdziedināties, es sarunājos ar Dmitriju Trocki, psihologu, hiromantu un izaugsmes treneri, kurš nepareģo nākotni, jo to iespējams transformēt pašam.

— Dima, kas vispār ir slimība?

— Es reiz dzirdēju šādu vārda “slimība” traktējumu – “Dievs dziedina ar zināšanām”. Dievs patiešām dod zināšanas un stimulu, lai sveikā izietu no šīs sarežģītās situācijas. Es par slimību saucu ne tikai kādu ķermeņa kaiti, bet arī radošu, garīgu, emocionālu, finansiālu (parādi, kredīti) kaiti.  Man jebkura slimība ir rādītājs tam, ka cilvēks kaut kur nav godīgs, patiess pret sevi un citiem cilvēkiem, viņa domas nesaskan ar sajūtām un darbi nesaskan ar domām. Šo stāvokli Krilovs ļoti brīnišķīgi aprakstīja  savā fabulā “Gulbis, vēzis un līdaka”. Šo trīs dzīvo radību slimība bija tāda, ka viņi tā arī neizkustināja ratus no vietas, jo vilka tos katrs uz savu pusi, jo katrs sevi uzskatīja par gudrāko. Tā arī ķermeņa, prāta un jūtu neatbilstība noved pie slimības.

— Lūdzu paskaidro, kā sajūtas un rīcība noved pie reālām diagnozēm, kāds ir šis mehānisms?

— Uz šo jautājumu atbildēšu filosofiski. Lai saistītu cēloni un sekas, noteiktu rīcību un rezultātu, slimību, jums ir nepieciešama spēja pietiekami ilgi koncentrēties uz jebkuru priekšmetu. Manā bērnībā mēs lasījām grāmatas un pratām koncentrēties uz lasīšanu tik labi, ka izlasījām to no sākuma līdz beigām, nepārslēdzoties uz datorspēlēm, citām grāmatām vai internetu.

Koncentrācija pilnībā ļāva uztvert grāmatas saturu. Šobrīd mana statistika runā par to, ka cilvēku spēja koncentrēties ir kļuvusi ļoti vāja un ļoti reti kurš ir spējīgs izlasīt grāmatu no sākuma līdz beigām, un reti kurš spējīgs iesākto novest līdz galam.

Bet, ja cilvēkam piemīt no dabas dotā vērošanas spēja, viņš savu uzmanību pievērsīs tam momentam, kad sākās slimība un tam, kas notika pirms tā iestājās. Un tajā vienmēr būs kaut kādi emociju uzliesmojumi, kaut kādas neizdzīvotas situācijas. Un tad tu sapratīsi, ka slimība radās no tā, ka tu nebiji godīgs attiecībā pret kādu cilvēku. Ir vienkarši jāpievērš sava uzmanība šim laika periodam un jāpadomā par to.

Slimības avots vienmēr ir nepatiesums pret kādu cilvēku. Tas nevar būt nekas abstrakts, tās nevar būt jūtas attiecībā pret kādu valsti, karu vai kādu parādību – vētru vai ugunsgrēku. Piemēram, man skolā bija “slimība” – divnieks angļu valodā. Bet tas nenozīmē, ka man nepatika visa angļu valoda, nē, tā bija nepatika pret konkrēto skolotāju, kurš vienā ceturksnī aizvietoja mūsu ierasto skolotāju.

Ne tikai ķermeņa slimības, bet arī finansiālās (kredīti, parādi, zema alga), garīgās, sociālās rodas dēļ mūsu nepatiesuma pret kādu konkrētu cilvēku vai arī sevi.

Bet pirmais vienmēr sāk slimot fiziskais ķermenis, tāpēc, ka to mēs vislabāk jūtam.

— Vai ir kādi izņēmumi? Mēdz taču notikt dažadas epidēmijas, gripa, vīrusi, vai piemēram, iesnas tāpēc, ka esam saaukstējušies?

— Ok, tātad par piemēru ņemsim gripu. Ikviens cilvēks pastāstīs, ka gripu izraisa vīruss, kas tiek nodots pa gaisu pilienu veidā un, ka tas nekādīgi nav saistāms ar cilvēka iekšējo stāvokli. Taču, pievērs uzmanību, ka gripas uzliesmojumi vienmēr notiek tajos laika periodos, kad lielākā iedzīvotāju daļa nav apmierināta ar kāut kadu parādību: dolāra kursa pacelšanos, atvaļinājumu, kas beidzies, jāsāk iet skolā, pēkšņi ir kļuvis auksts un drēgns laiks un garastāvoklis cilvēkiem ir pasliktinājies. Tas – lielos vilcienos. Ja skatāmies katru gadījumu atsevišķi, redzam, ka vienmēr paaugstinās aizkaitinātība vienam pret otru, reizē ar to arī atbildības līmenis par to, kā jūtamies, vai bezatbildības, ja mēs šīs sajūtas pilnvērtīgi neizdzīvojam un neizpaužam.

Nav izņēmumu. Mēs visi slimojam un atveseļojamies pēc stingras sistēmas. Melojam sev un citiem – slimojam, kļūstam godīgi pret sevi un citiem – atveseļojamies.

Vēl viens pavediens ir vārdā “dziedināšana”. Pareizi uzstādītā mērķī atrodas atbilde, kā atveseļoties no jebkuras slimības.

Ja tu pastāvīgi slimo, lūdzu, paskaties, kāds tev ir dzīves mērķis, ko tu vispār vēlies. Ja tā ir nauda naudas dēļ, laulības precēšanās dēļ, vai tā ir kaut kā pierādīšana kādam no pagātnes – mammai, bijušajam, klasesbiedrenei, ja tavs mērķis ir pagātnē, tad vienmēr būs slimība. Slimība saka:  tu nepareizi izturies pret pašu dzīvi. Dzīve nav bēgšana no pagātnes vai dzīšanās pēc nākotnes rēgiem, tā ir 100% dzīvošana šeit un tagad. Ko es konkrēti jūtu tagad?

— Dažkart savās lekcijās tu saki, ka cilvēki nevar atbrīvoties no kaut kādām slimībām tāpēc, ka viņiem tās ir izdevīgas. Ar ko izdevīgas?

— Pirmkārt – slimība ir uzmanības magnēts. Ar slimības palīdzību mēs tiešā veidā “vampirējam” to cilvēku uzmanību, kuri mūsuprāt mums to pārāk maz dod. Ar slimības palīdzību var neiet uz skolu, uz darbu. Var pievērst sev mammas uzmanību – mēs taču nesaprotam, ka viņa strādā, jo jānodrošina ģimene, jāpacieš piedzērušais tēvs un vēl kaut kas. Mēs to visu nevaram paturēt galvā, tāpēc egoistiski velkam deķīti uz savu pusi – savu tuvinieku uzmanību – uz sevi.

Otrkārt, slimojot var izvairīties no atbildības. To, kuru mums piešķīrusi daba, sociums, vīrs, sieva, bērni. Jo mazak mēs vēlamies uzņemties atbildību par savām domām, sajūtām un darbībām, jo vairāk mēs būsim spiesti slimot, tā attaisnojot savu nekā nedarīšanu.

— Ir ļoti sarežģīti tam piekrist, īpaši, ja runājam par tādām smagām saslimšanām, ka onkoloģija, cukura diabēts, slimībām, kas nodara ļoti smagas ciešanas.

— Sarežģīti tas ir tikai pirmajā acu uzmetienā. Es neskaitāmas reizes esmu komunicējis ar onkodispanseru pacientiem. Tur apmēram puse pacientu saka sekojošas frāzes: “Es labāk nomiršu, nekā piekāpšos kādam”, “Es labāk miršu, nekā palūgšu piedošanu”, “Es zinu, kā vajadzēja”, “Man ir taisnība un citu variantu nav”. Cilvēkiem nav vēlmes dzīvot tālāk un attīstīties. Viņiem vienkaršāk ir nomirt, kā mainīt savas domas, vārdus, darbus attiecība pret noteiktiem cilvēkiem.

Lai atveseļotos, ir jāapēd veselā saprāta tabletīte – jāpaskatās uz sevi kritiski, godīgi. Nevis no sava zvanu torņa, bet no malas. Un godīgi jāatbild pašam sev uz jautājumu: kam man jābūt šiem cilvēkiem un kas es biju. Man bija jābūt draugam, bet es biju vienkārši lietotājs. Man bija jābūt biznesa partnerim, bet es biju izmantotājs. Man bija jābūt dēlam, bet es biju pats gudrākais psihologs un kļuvu tik pārgudrs, ka pats sapinos sava gudrībā.

— Tagad konkrēti ar piemēru palīdzību tiksim skaidrībā, kā domāšanas maiņa noved pie atveseļošanās?

— Pagājušo vasar es vadīju treniņu Lietuvā. Uz lekciju tika atvesta meitene ratiņkrēslā, kuras diagnoze bija izkaisīta skleroze. Viņa vairs nespēja ne stāvet, ne sēdēt, praktiski neko. Mēs sākām ar viņu sarunāties un sarunas procesā noskaidrojās, ka apmēram pirms pusgada viņa, pierādot savai mātei, ka nav muļķe un, ka viņai ir smadzenes, sāka strādāt juridiskajā birojā. Viņa kolektīvā bija vienīgā sieviete starp desmit vīriešiem. Un ļoti centās atbilst – būt tāda, kā viņi: sāka gudri spriedelēt un mēroties spēkiem, rādīt savu “Es”.  Vīrieši tādas pārgudras sievietes parasti uztver ar smaidu un arī šajā gadījumā, tie sāka par viņu ņirgāties: par to, ka šo darbu viņa dabūjusi ne jau pateicoties savām prāta spējām, bet tikai savai ārienei utt. Viņa ļoti apvainojās, dusmojās, ienīda, bet ārēji to neizrādīja – ārēji bija kā vecis, stiprāka par visiem. Bet – tikai ne iekšēji. Kā arī visi mēs – iekšēji esam jūtīgi un viegli ievainojami.

Šī ieksējā cīņa ar vīriešiem noveda viņu pie šīs slimības. Ar šīs slimības palīdzību viņa savai mātei momentā pierādīja, kāpēc viņa nesasniedza savu mērķi. Vīrieši tagad baidījās par viņu jokot, jo par slimajiem taču nejoko. Pirmais, uz ko es viņai norādīju, uz nepatiesumu attiecībā pret savu mammu un bijušo vīru, kuram arī viņa pastāvīgi pierādīja, ka viņai galvā ir smadzenes nevis zāģu skaidas. Viņa pierādīja, bet iekšēji raudāja, dusmojās, neieredzēja.

Un pēc tam, kad viņa bijušajam vīram palūdza piedošanu par to, ka neapprecējas ar viņu dēļ mīlestības, bet gan tāpec, lai mammai pierādītu, ka ir realizējusies, ka raksturs viņai nemaz nav tik draņķīgs, kad palūdza piedošanu kolēģiem par to, ka ienīda viņus, bet ārēji smaidīja un tēloja, ka viss ir labi – viss mainījās. Pēc diviem mēnešiem viņas veselības stāvoklis krasi sāka uzlaboties un diagnoze tika noņemta. Viņas materiālāis stāvoklis strauji uzlabojās un viņa satika savu mūža mīlestību un apprecējās.

Šobrīd viņa ir vesela, jo nomainīja mērķi. Agrāk mērķis bija pierādīt, ka viņa ir labāka par visiem, ka viņa ir pasaules naba. Bet tagad saprata, ka visa jēga ir tajā, ka tu vienkārši dzīvo neko nevienam nepierādot, vienkārši šeit un tagad tu pati. Tieši pareizi uzstādīts mērķis palīdzēja atveseļoties.

— Tas darbojas arī onkoloģijai?

— Kirovā uz treniņu atnāca trīs sievietes ar onkoloģiju: smadzeņu vēzi, krūts un asins vēzi. Sakumā katra no viņām domāja, ka slimo pēc kāda individuāla scenārija. Bet pēc tam, kad bija “izģērbušās”, izstāstījušas savu vēsturi, ieraudzīja, ka visas viņas vieno viens mērķis – pierādīt pasaulei savu tuvāko personā, ka viņas ir pašas, pašas gudrākās, ka viņām vienmēr taisnība, ka zin izeju no jebkuras situācijas, ka ikvienam var kaut ko ieteikt, kā pareizi jadara. Treniņa laikā viņas pārskatīja savu attieksmi pret dzīvi, konkrēti, katra pārskatīja savu attieksmi pret cilvēkiem, kuriem pierādīja, ka ir pasaules naba. Un visām trijām neilgā laikā tika noņemta diagnoze.

— Kā atrast to mērķi, kas aizvedīs pie izdziedināšanās?

— Cilvēkam nav pārāk liela izvēle, jo globālā mērogā ir tikai divas iespējas. Pirmā – paradīt savu varenību, otrā… Ko es tavā labā, Dievs, varu izdarīt? Ko es varu Tavā labā izdarīt caur mammu, tēti, priekšnieku, padoto, vīru, bērniem. Jo visi šie cilvēki – tas ir pats Radītājs savos mazajos avataros. Tāpēc mērķis ir kalpošana cilvēcei – tad būs minimizēti zaudējumi, maksimāli būs atklāsme, veselība, labklājība. Dzīve kalpošanā būs piepildīta. Vai arī paštaisnums un sava “Es” piepildīšana. Un tas ir ceļš pie slimības.

— Kas, tavuprāt, ir pats grūtākais ceļā uz pašizdziedināšanos?

— Uzticēšanās. Piemēram, tu lasi šo rakstu, jūti 100% uzticēšanos man un šīs uzticēšanās mudināts, sāc praktizēt to, kas šajā intervijā šķiet noderīgs. Un tad tu saņemsi 100% rezultātu. Taču, ja nopērc šo avīzi, nejauši izlasi šo rakstu, lai īsinātu savu laiku, tavā dzīvē nekas nemainīsies, jo tavs uzticēšanas līmenis ir nulle. Viss atkarīgs no uzticēšanās sistēmai, kuru tu praktizē.

— Tātad nav svarīgi, kāda tā tieši ir sistēma – Tava, Luīzes Heijas, Valērija Siņeļņikova vai vēl kāda? Svarīgs ir tikai tas, cik tu tai uzticies un praktizē to?

— Jā, tikai patiesībā šajā gadījumā tu uzticies nevis sistēmai, ne trenerim, pat ne intervijai, kuru šobrīd lasi. Pēc būtības tā ir uzticēšanas Dievam? Tā ir intuitīva lēmuma pieņemšana, kas nav balstīta uz loģiku, vai zināšanām, kuras tev šobrīd ir.

Un tu uzticies nevis meistaram, bet tam, kas aiz viņa stāv. Bet Viņš, tici man, zin par tavu dzīvi visu.

Uzticēšanās ir pats galvenais, Sieviete uzticas vīrietim, bet vīrietis uzticas Dievam vai, ja viņš pie Tā vēl nav nonācis, tad tam, ko viņš uzskata par starpnieku starp sevi un Dievu dotajā brīdī.

Bērni uzticas vecākiem, tapēc attīstās. Uzticoties, darba devējs pieņem darbā darbinieku, bet tas, savukārt, izvēlas darba devēju. Ne velti Kristus teica:  “Katrs saņem pēc savas ticības”. Ar uzticēšanos sākas izdziedināšanās no visām kaitēm – fiziskajām, finansiālajām, emocionālajām un attiecību.

Ar Dmitriju Trocki sarunājās Anna Kuzņecova
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Youtubē ir ļoti daudz Dmitrija Trocka lekciju, februārī viņā atkal viesosies Lietuvā, taču klausīties variet šeit:

 https://www.youtube.com/watch?v=kdzL99GIlXo&list=PLFTLEoDrfETvjWfx3zbagLjR0NJe0A7Ph&index=4&t=9900s

Sajā rullītī septiņu soļu sistēma, kā atrisināt jebkuras problēmas, izpildīju darbiņu un saņēmu rezultatu 🙂

https://www.youtube.com/watch?v=4hIYWVJbq64&list=PLFTLEoDrfETvjWfx3zbagLjR0NJe0A7Ph&index=3&t=3782s

 

Māte, meita, sieviete

9

Sākšu savu piezīmju sēriju par vīriešu un sieviešu attiecībām.

Pirmā, kodolīgā eseja būs par sieviešu psihosociālajām lomām attiecībās ar mīļoto vīrieti: meitenēm (meitām), mātēm un faktiski sievietēm.

Es gribu uzreiz pateikt: neskatoties uz objektīvo “sievietes” lomas brieduma pakāpi sievietei, nav nepieciešams, lai viss, kas tajā neiederas, būtu jāuzskata par patoloģiju un jācenšas to izskaust.

Visas trīs lomas ir vajadzīgas un dažkārt pat ļoti vajadzīgas, lai uzturētu harmoniskas attiecības. Problēmas sākas vien tad, ja kāda no šīm daļām, vai uzreiz divas, pārāk krasi dominē, noslāpējot “sievietes” balsi.

Šīs rindas es sacerēju drīzāk tāpēc, lai labāk atpazītu dažādas sievietes izpausmes.
Un, tā:

Māte kritizē. Meita apvainojas. Sieviete dusmojas.

Māte pamāca. Meita apmulst. Sieviete sadarbojas.

Māte uztraucas. Meita krīt panikā. Sieviete tic.

Māte upurē. Meita pieprasa. Sieviete lūdz.

Māte ir aizkustināta. Meita dievina. Sieviete mīl.

Māte baro. Meita manipulē. Sieviete spēlē.

Māte dominē. Meita pakļaujas. Sieviete iet blakus.

Māte izsauc atkarību. Meita ir atkarīga. Sieviete ir brīva.

Māte vērtē. Meita cer. Sieviete met izaicinājumu.

Māte cenšas audzināt. Meita pielāgojas. Sieviete pieņem.

Māte žēlo. Meita viļas. Sieviete līdzpārdzīvo.

Māte izsauc baiļu trīsas. Meita aizkustina. Sieviete uzbudina.

Māte liek. Meita piespiež. Sieviete ir iedvesmojoša.

Māte uzņemas visu. Meita bēg. Sieviete dalās.

Starp citu šeit “neierakstījās” vēl viena sociālā loma – “māsa”, vai “savs čoms”, kā es to saucu. Šāda veida izvairīšanās no savas sievišķības ir diezgan sarežģīts uzvedības komplekss, kas apvieno abas iepriekšminētās lomas, kā arī vīrišķās lomas imitāciju, un tā būtu jāapskata atsevišķi.

Taču atklāšu jums noslēpumu, pat šī loma var harmoniski iekļauties tēlā un piešķirt sievietei neatvairāmu šarmu.

Autors: Tatjana Martiņenko
Tulkoja: Ginta Filia Solis
Pateicos Līgai Šīronai par ieteikumu.

Tukšā kaste

Cardboard Box

Vīriešu smadzenes ir ierīce, kurā valda ideāla kārtība. Mums viss ir salikts pa atsevišķām kastītēm.

Sekss – vienā “kastītē”, sports – otrā, darbs – trešajā. Mums ir daudz kastīšu burtiski visam. Mums ir “kastīte” automašīnai, ir “kastīte” naudai, ir “kastīte”, kur glabājas domas par darbu. Ir “kastīte”, kurā glabājas domas par jums, sievietēm. Ir atsevišķa “kastīte” bērniem. Atsevišķa kastīte – domas par mammu. Tā atrodas kaut kur tur, pagrabā.
Mēs visu un vienmēr saliekam pa šīm “kastītēm”. Un ir viens noteikums: kamēr kārto vienu “kastīti”, citas aiztikt nedrīkst.

Ja mēs apspriežam kādu konkrētu jautājumu, tad vienkārši sniedzamies pēc “kastītes”, kurā atrodas visi “dokumenti” par šo jautājumu. Lūk, kāpēc mēs apspriežam tikai konkrētus jautājumus: mēs esam ļoti uzmanīgi pret to “kastīšu” saturu, par kurām šobrīd nerunājam.

Ar sieviešu smadzenēm ir pavisam savādāk.

Sievietes smadzenes ir kā liels balons, kurš aptīts ar domu “vadiem”.

Un tajā viss saistīts ar visu. Nauda saistīta ar mašīnu, mašīna ar darbu, bērni ar mammu, mamma ar vecmāmiņu, un vecmāmiņa arī obligāti kaut kam ir “pieslēgta”.

Rezultātā sievietes domāšanas process ir kā plata maģistrāle, uz kuras viss tiek vadīts ar vienu enerģijas formu – emocijām.
Lūk, kāpēc sievietes, kā likums, visu atcerās. Tāpēc, ka, ja jūs ņemat jebkuru savas dzīves notikumu un pieslēdzat to emocijām, tas paliek jūsu atmiņā uz mūžiem.
Kāpēc vīriešiem viss ir ne tā? Tāpēc, ka, pirmkārt, mēs ļoti bieži aizmirstam pārskatīt savas “kastītes”. Otrkārt, mēs esam mazāk emocionālas būtnes. Atklāti sakot, mūs vispār ļoti maz kas uztrauc tā – pa īstam. Bet sievietes, kā likums, rūpējas par visu uzreiz. Viņām vienkārši patīk šis process. Un vēl vīriešiem smadzenēs ir viena “kastīte”, par kuru vairums sieviešu pat nenojauš. Un tā ir tukšā “kastīte”.

Tā ir mūsu mīļākā “kastīte”. Ja vīrietim ir iespēja to izdarīt, viņš vienmēr no zemapziņas izvelk tieši to. Kas var būt labāks par absolūti tukšām smadzenēm vairāku stundu garumā? Lūk, kāpēc mēs ta mīlam makšķerēt.

Un patiesībā tas, ko es šobrīd jums stāstu, ir zinātniski apstiprināts. Pirms dažiem gadiem Pensilvānijas Universitātē notika pētījumi, kuri apstiprināja, ka vīrieši patiešām spēj atslēgties un nedomāt ne par ko un piedevām vēl elpot. Atšķirībā no sievietēm. Viņām tādas spējas nav.

Sievietes prāts nekad neapstājas. Viņas nevar vienkārši paņemt “kastīti – nekas”. Tas, protams viņas tracina. Un liek justies saērcinātām brīžos, kad viņas redz vrieti, kurš neko nedara.

 

©Marks Gangors
Tulkoja: Ginta Filia Solis

 

P.S. Raksts nepretendē uz absolūto patiesību, taču, esot attiecības, ir svarīgi vienam otru saprast un pieņemt to, ka mēs esam dažādi, ļoti, ļoti atšķirīgi un, respektējot to, ir daudz vieglāk panākt labas attiecības ģimenē un neuzvilkties tur, kur tas nav jadara – mēs esam dažādi, katrs ar savām “kastītēm”:) Lai jums saticības pilns gads! :)

Izdziedināt sevi

sievietes daba9

Sevis dziedināšana, pirmkārt, ir uzticības sev atdzimšana, savām sajūtām, savām vēlmēm, saviem sapņiem. Tas ir veselīgs pašvērtejums un skaidrs skats uz lietām. Tā ir sevis atgriešana sev.

Attaisnot un piedot citiem – tas nav viens un tas pats.
Ja ir problēmas ar vīru, tas ir stāsts par sievu.
Jo zemāk tu sevi vērtē, jo vairāk vīrs tevi nenovērtē.
Jo kurlāka tu esi pret savām sajūtām, jo mazāk tavas jūtas ir svarīgas vīram.
Ja viņš tevi nodod, tad iemesls ir tas, ka tu pati sevi esi nodevusi un dari to atkal un atkal.
Nedrīkst sevi upurēt!!!! Nedrīkst! Tāpēc, ka attiecībā jābūt diviem! Diviem pilnvērtīgiem cilvēkiem.
Ja tu sevi upurē vīram, tad pati pazūdi, tavas vēlmes kļūst nesvarīgas, tavas jūtas tiek kritizētas un to dara gan citi, gan tu pati, un tās kļūst neinteresantas.
Tu esi dzirdējusi, lasījusi, ka jāsamierinās, jāpakļaujas, jāseko viņam… Bet vai esi pārbaudījusi, vai tavs izredzētais ir tevis cienīgs, pirms nodot viņam pašu vērtīgāko, sevi – mīļoto viņa vīrišķīgajai atbildībai?
Vai ir viedi samierināties ar apvainojumiem, krāpšanu, dzeršanu? Vai vajag pakļauties egoistiskam, rupjam, despotiskam un stulbam vīrietim? Sekot viņa grēku pēdās?
Tev tam ir atbildes! Un tas, ko saka tev tava sirds, nevis lektori tavā galvā vai tava prāta traktējumi, arī ir tava taisnība, tavs orientieris.

Pajautā sev, ko tu ieteiktu savai mīļajai meitai, ja viņa būtu tavā vietā?
Pati galvenā zināšana katrai sievietes dabas pērlei, tieši tev – pielietot saņemto gudrību lai nenodarītu ļaunu! Un nenodarītu ļaunu, pirmkārt, sev!
Pašvērtējums ir jāaudzē, mīlestība pret sevi ir jāaudzē, būt uzticīgai sev, savām sajūtām, saviem sapņiem un vēlmēm!

Žanna  Savarska
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Sievietes seksualitāte un stress

zemapziņa666

Ja kritizēsi sievieti, viņa nokļūs depresīvā stavoklī. Depresijas laikā viņas ķermenī izstrādājas vairāk testosterona (galvenais vīrišķais hormons). Tāda sieviete kļūst noslēgta un naidīga. Viņa pārstāj interesēties par attiecību intīmo pusi, jo zaudē uzticēšanos vīrietim.
Atšķirība starp dzīvesbiedriem ir tajā, ka sievietei svarīgs ir viņas iekšējais stāvoklis, viņas piepildītība, lai varētu iekārot vīrieti, bet vīrietim pietiek ar to, ka viņa tam ir pievilcīga, seksuāla un nav svarīgi, ka vēl pirms desmit minūtēm viņi sastrīdējās.
Sievietes seksuālās vēlmes vada daudz sarežgītāka hormonālā un emocionālā komplekta mijiedarbība.

Sievietes seksuālā vēlme pieaug ar katru dienu, ja viņa uzticas un tic vīrietim, bet tad, ja vīrietis viņu sāk kritizēt, šī vēlme pazūd līdz brīdim kad dvēseles līdzsvars atjaunosies.

Nevar vienlaicīgi eksistēt aizvainojums un seksuālās vēlmes. Jo sievietei seksā ir svarīga maksimāla atvērtība, bet tā, pirmkārt rodas no uzticēšanās. Bet uzticēšanās nozīmē pārliecību par to, ka vīrietis noteikti viņu aizsargās no ārējiem apstākļiem un viņas emocijām.

Hanna Savarska-Mohanti
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Ticēt savai intuīcijai

sesta cakra6

Ļoti bieži atbilde atnāk kā priekšnojauta vai doma, kas rodas smadzenēs tajā mirklī, kad tu to vismazāk gaidi. Tas var notikt kā Stīvenam Spīlbergam pie auto stūres vai brokastu laikā.

Dažkārt atbildi pasaka priekšā “klusā balstiņa kaut kur iekšā”, kas čukst: “Ej tur, pamēģini to, pazvani tam utt”.

Spēja atpazīt šīs priekšnojautas un ieklausīties iekšējā balsī atnāk ne uzreiz, taču ar laiku tu to apgūsi.
Nav vērts skumt, ja Tev sākumā viss neizdodas. Vairumam cilvēku neviens nav paskaidrojis, kā izmantot savu intuīciju, tāpēc nav nekāds brīnums, ka daudziem ar šo ir grūtības.

Šī spēja ir kas līdzīgs muskuļiem, kas aug un kļūst arvien stiprāki no treniņiem. Tu attīstīsi savu intuīciju, pievēršot tai īpašu uzmanību, uzticoties tai un rīkojoties sekojot tai.

Bet no sākuma vajag noticēt tam, ka tā eksistē un sākt tajā ieklausīties.

Vai tu kādreiz esi staigājis pa mežu kopā ar cilvēku, kurš atpazīst putnus?

Viņš ieraudzīs desmit putnus tajā laikā, kad tu ieraudzīsi tikai vienu. Viņa acs ir trenēta un viņš zin, ko meklē. No pastāvīgas praktizēšanas viņa dzirde ir kļuvusi daudz asāka. Tas pats notiek arī ar intuīciju. uzmanīgi seko un ieklausies tajā, kas notiek tevī.

Sākumā, iespējams, tu izlaidīsi lielāko daļu no tā, ko intuīcija tev saka, taču, visticamākais, iemācīsies to dzirdēt. Tas ir daudz vienkāršak, kā tev šķiet. Viss, kas no tevis tiek prasīts – nedaudz prakses un ticība.

Ļoti bieži intuitīvās idejas atnāk sapnī. Doktors Frederiks Bantings, spīdošs kanādiešu ārsts sapnī atklāja insulīna sastāvu. Viņš skaidri nosapņoja visu to, kas bija jāizdara, lai atklātu formula, kura tik ilgu laiku bija izslīdējusi no rokām.

Šujmašīnas izgudrotājs Elias Hou strādāja pie tās projekta ļoti daudzus gadus, taču līdz sava izgudrojuma pabeigšanai viņam pietrūka viena nieka detaļa, kuru viņš nekādīgi nespēja izdomāt. Reiz naktī viņš nosapņoja, ka viņu ielenc mežoņi, kuri viņa virzienā bija pavērsuši dīvainus durkļus – un katra durkļa galā bija caurums. Hou pamodās ar skaidru lēmumu – adatas galā jāizveido caurums.

Šī mazā detaļa kļuva par atslēgu šujmašīnas izgudrošanai.

Zemapziņa var pateikt priekšā visdažādākos risinājumus, katru reizi savādākus, taču tu vienmēr sajutīsi, ka saņem intuitīvu informāciju – gan ideju kvalitātes ziņā, gan ar sajūtām, kuru tā rada.
Prieks, pārliecība un sajūta, kura tevi piepilda: “Tad redz, kā!” – tieši šīs sajūtas atšķir intuitīvas idejas no pārējām domām, kas rodas tavās smadzenēs.

Džons Keho
Tulkoja: Ginta Filia Solis