Kāds ābols Tu esi?

abola divas puses6

– Būt kopā var dažādi. Lūk, āboli grozā. Lūk, āboli ābelē. Pēc skata vieni un tie paši āboli. Gan tur, gan tur tie ir kopā. Taču nav tiem vienotības grozā, izņemot pašu grozu. Un cik daudz kopīga tiem tad, kad tie visi aug savā kokā! Viena sula, viena dzīve uz visiem.

– Es tev vaicāju par mīlestību pret savu tuvāko, bet tu man stāsti par āboliem ābelē.
– Tāpēc, ka mīlestība starp cilvēkiem ir tas pats, kas ābele starp āboliem, kuri nobriest tās zaros. Sajūti sevi mīlestības kokā kopā ar visiem dzīvojošajiem. Piepildies ar vienotību dzīves kokā, jo vienotība arī ir dzīve. Kāds ābols tu esi? Tas, kurš kokā vai tas, kurš groizā?
– Bet ābolam jau nav izvēles, kur būt.
– Toties tev tā ir!

Igor Nemoff “Kājāmgājējs”
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Mīli dzīvi!

mīlēt2222

Mīli dzīvi, mīli pasauli, mīli sevi, kļūsti par Mīlestību. Šīs jūtas neizbēgami tavā dzīvē atvedīs tādu pašu kā tu cilvēku. Mīlošu cilvēku, kā arī tu un visu Dieva radīto. Nevajag meklēt savu cilvēku. Tu viņu neatradīsi. Viņu atradīs tava Mīlestība. Mīlestība pati atradīs to, kurš tev patiesi ir vajadzīgs. Dzīvībai nepieciešams. Tas ir pievilkšanās likums. Līdzīgs pievelk līdzīgu. Tu vienkārši dzīvo. Priecājies par saullēktu. Pavadi saulrietus. Priecājies par zvaigznēm. Baudi putnu rīta dziesmas, ziedu aromātu, lietus spirgtumu, sniega baltumu, pavasara košo zaļumu un skumjo rudens zeltu. Apbrīno labestību, dāsnumu, augstsirdību un cēlumu. Smejies un priecājies. Dalies ar citiem tajā, kas tev ir labs… Esi pateicīgs visam, kas tavā ceļā. Ne pārāk ļaujies skumjām un nenododies ilgiem pārdzīvojumiem. Tam, kurš mīl dzīvi, nav laika skumt. Un viņš atnāks. Tas pats. Vienīgais cilvēks. Viņš kā auglis nogatavojas tev par prieku, tavā paša dzīves augļu kokā. Vai tas var radīt tik ārkārtīgi vērtīgu augli? Vai tas var neradīt to, dāvājot visai pasaulei tavas dievišķās Mīlestības smaržu? Mīlestība ir Dievs. Mīlestība te ir vienīgais visa iemesls.
Mīlestība var visu. Uzticies tai. Viņa tevi nenodos.


Igor Nemoff “Kājāmgājējs”
Tulkoja: Ginta FS

Esi šeit – bezgalībā

dievs1

Nav notikumi lieli vai mazi, jo visos tajos ir viens un tas pats dziļums. Un šis dziļums ir bezgalība.
Nav īsu vai garu laika periodu, jo gan mirklis, gan vesels gadsimts ir līdzvērtīgi šai pašai mūžībai.
Nav svarīgas vai nesvarīgas nodarbes, jo tās visas turpina pasaules radīšanu. Un kurš gan nav redzējis lielas sekas šķietami maznozīmīgiem iemesliem?
Tāpēc esi šeit – bezgalībā, radi tagad mūžībā, dari mazo kā lielu, bet lielo kā mazu. Un tādējādi paud savu dievišķību.
Ja arī ir kaut kāda atšķirība, tad tā ir caurspīdīgumā: cik ļoti kurā redzams viens un tas pats Dievs.

Igor Nemoff “Kājāmgājējs”
Tulkoja: Ginta FS

Tu šajā pasaulē

Acs 2020. janv

Tajā, ko tu uzskati par savu personību patiesībā nav nekā personīga.
Tava personība atnāca pie tevis no ārpuses.
Kā tikko tu piedzimi, tev no visām pusēm sāka paziņot: kas tu esi un kā tevi sauc.
Tevi uz visiem laikiem piesēja pie kopīgās koordināšu sistēmas, telpas un laika, tev pavēstīja tavu vēsturi un tavu reliģiju un visbeidzot tev paziņoja par to, ka sabiedrībai ir zināmas gaidas attiecībā uz tevi un tavu nākotni.
Un no tā brīža sākās tava ikdienišķā spēle atbilstoši visam tam, un tavi centieni, lai ko tas nemaksātu, attaisnot šīs cerības un gaidas un piedevām uztraukums par to, lai nevienam neliktu vilties.
Tu uzzināji noteikumus, saņēmi pirmos apbalvojumus un izbaudīji pirmos pārmetumus.
Pamazām tu aizrāvies ar savu spēli tā, ka tā kļuva par tavu Es.
Tad, lūk, zini: tevi iemainīja. Tu neesi īsts!
– Kur tad palika īstais Es? Kur man to meklēt?
– Viņš ir Tevī. Tieši viņš šobrīd to jautā. Viņam vēl joprojām nav vārda, nav biogrāfijas, nav pacēlumu un kritienu, ienākumu un zaudējumu.
Viņš nekad neko nav spēlējis. Viņš vienmēr ir bijis un paliek pats.
Viņš nekad nav juties atdalīts no pasaules, atkarīgs no citiem vai galvenais kādam.
Tos īsos brīžus, kad kaut kādu nezināmu iemeslu dēļ tev izdevās aizmirst par savu spēli, tu kļuvi īsts. Tu juties laimīgs. Tu biji spējīgs patiesi mīlēt.
Tev nevajag sevi meklēt. Tev vienkārši jāpārstāj domāt par to, ka tava atbilstības spēle arī esi Tu.
Tev jāsaprot, ka šajā neprātīgajā spēlē nav un nevar būt uzvarētaju. Visi, kuri to spēlē vienmēr zaudē. Zaudē paši sevi.

Igor Nemoff “Kājāmgājējs”
Tulkoja: Ginta Filia Solis
Bildītē Elizabete, īsta💛

Būt brīvam

atlaid

Lai dotu brīvību otram cilvēkam, šai brīvībai jābūt tevī pašā. Un, ja tu patiešām esi brīvs, tad citu cilvēku brīvība tev ir tikpat dabiska un nepieciešama kā gaiss. Vai tad neesi ievērojis, ka ieslodzītais un uzraugs atrodas vienā un tai pašā cietumā, vienkārši dažādās pusēs restēm?

Lai dotu brīvību otram cilvēkam, viņš ir jāmīl. Tāpēc, ka Brīvība ir Mīlestība. Bet Mīlestība ir Dievs.

Vai tad ir iespējams ierobežot Dievu un uzraudzīt viņu cietumā, kā parastu ieslodzīto? Dievs, kurš ir ierobežots laikā un telpā pārvēršas par mirušu elku, bet mīlestība pārvēršas par greizsirdību.
Gribi, lai kāds paliktu ar tevi uz mūžīgiem laikiem? Atlaid viņu uz visiem laikiem tajā pat sekundē, kurā tev radās tāda vēlme. Atlaid no sirds un ar mīlestību. Un viņš paliks ar tevi šajā un pat visās nākamajās dzīvēs, jo viņam nebūs kur aiziet no tavas bezgalības.
Igor Nemoff “Kājāmgājējs”

Tulkoja: Ginta FS

Par Pašvērtējumu

15350498_1329776753761304_3346240906638957097_n

Tavs pašvērtējums nekad nebūs ne pazemināts ne paaugstināts, ja tu vispār sevi nevērtēsi.

Kam tev tas vajadzīgs? Kas tevī un tieši ko vērtē? Uz ko attiecas šis vērtējums? Uz ko tas balstās? Uz citu cilvēku radītajiem reitingiem? Ko tu patiesībā par tiem zini? Ko viņi par tevi zin? Šiem citiem cilvēkiem tava eksistence ir tik mazsvarīga, ka pat tavu vērtējumu par sevi viņi ir atstājuši tev pašam? Tev to vajag? Tu arī vērtē. Bet, galvenais, esi kā visi. Drusciņ augstāk vai zemāk. Nav jau tik būtiski, ko tu pats par sevi domā. Lepojies ar to vai ciet no tā. Galvenais, vērtējies, atbilsti, pieķeries, esi atkarīgs no citu vērtējuma. Esi atkarīgs no viedokļa, kura nav. Esi atkarīgs no ilūzijas.

Dvēsele nav relatīva. Mīlestība ir beznosacījumu. Kā un salīdzinājumā ar ko novērtēt tādu nenovērtējamu svētību? Ja patiesais TU tomēr ir Dvēsele, vai tiešām tu sāksi vērtēt savu paša Dvēseli? Vai tāds vērtējums būs paaugstināts vai pazemināts? Vai tiešam tu sāksi vērtēt citu nenovērtejamās Dvēseles? Dvēsele ir nesavtīga. To nevar iemainīt. Tā savā dāsnumā dāvā vien visu vērtīgo, kas tai ir.

Igor Nemoff “Kājāmgājējs”
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Skolotājs

saule

– Mums apkārt tik daudz gudro – skolotāju, dažādu padomdevēju, kā atšķirt īsto? Vai ir kādas īpašības, pēc kurām to atpazīt?
– Nē. Un būt nevar. Ne jau skolotājs māca. Māca laime. Viss, kas ir laimīgs šeit un tagad, atrodas Dievā. Lūk, kurš zin patiesību! Lūk, kurš nevar nedalīties tajā ar citiem. Vai tu to dzirdi? Viņam tas ir vienaldzīgi. Gribi? Mācies! Negribi? Nē! Laimīga ir zīlīte pie tava loga, laimīgs ir koks zem saules, laimīgs patiess gudrais. Viņš ir vienkāršs kā putns. Brīvs kā vējš koka lapotnē. Viņš ir silts kā saules stars. Viņš ir maigs, kā mēness nakts. Rezonē ar otra laimi. Atceries par savu trauslāko stīgu, kas nostiepta saskaņai ar Dievu. Ieklausies tajā ar Sirdi. Neminstinoties, uzreiz! Kad tu esi laimīgs, TU PATS ESI SKOLOTĀJS Kad nelaimīgs – vien satraukts skolnieks, kurš pat nezin, kas vēl viņam būtu jāiemācās.
– Bet kā būt laimīgam?
– Mīli!
Autors: Igor Nemoff “Kājāmgājējs”
Foto:pixabay
Tulkojums © Ginta FS