Tev nevajag neko izvēlēties

Ir kāds dīvains un tik ļoti rets stāvoklis, ka daudzi par to pat nezina: stāvoklis, kad tava uzmanība ir pievērsta vienlaicīgi visam, kas ir ap tevi… Tavs skatiens ne uz ko nefokusējas, tavs prāts neko neizvēlas un neko no tā, ko redz, nevērtē….

Kā strādā prāts? Viņam vienmēr vajag kaut kam pieķerties. No pūļa izraut kādu un pievērst tam savu uzmanību, kaut kā par to padomāt, ar kaut ko citu salīdzināt. Aizskriet pie kāda cita – nākamā. Ja apkārt neatradīsies nekā viņam interesanta, tavs prāts tevi ļoti viegli iegremdēs pagātnes atmiņās un notikumos, vai arī pakalpīgi tev pametīs kādas nākotnes ainiņas. Lai tikai tu vienmēr būtu aizņemts ar savu domu, vērtējumu, iespaidu pārdzīvojumiem. Citiem vārdiem sakot, ar visu to, kas tevi aizved no patiesās realitātes. No tagadnes, kas ir tieši šeit un tieši tagad, un vienmēr ir nedalāma savā veseluma vienotībā.

Šķiet, ka visa tava daba stūrgalvīgi pretojas tam, lai neko neizvēloties koncentrācijai un pārdomām, tu ieslīgtu pārdomās par visu uzreiz. Es to sauktu par meditāciju. Taču, tulkojot no latīņu valodas, vārds “meditācija” nozīmē “pārdomas”. Un man jāatzīst, ka mums šim stāvoklim vēl līdz šim nav atrasts piemērots nosaukums. Tāpēc, ka “pārdomas” tam der vismazāk. Tas nenozīmē, ka tad, kad tu apdomā visu uzreiz, nekoncentrējoties uz neko konkrētu, tavu prātu neapciemo domas. Apciemo, taču tās kā kaijas jūras krastā lidinās tava prāta plašumos un brīvi arī aizlido no tā. Jo neviens tevī pat nemēģina viņas aizkavēt ar savām pārdomām par tēmu, ko radījis viens vai otrs ķērcošs putns.

Tad, lūk, tu vienkarši sēdi un skaties uz visu uzreiz un no tā neizrauj neko atsevišķu. Un tevi pilnībā pārņem ilgi gaidītais miers. Tāpēc, ka tev nevajag neko izvēlēties, nevajag just pret nevienu atsevišķu piemērotu attieksmi, ko radījušas objektīvas pārdomas vai subjektīvā tava pieredze. Viss vienlaikus ir tik līdzsvarots, harmonisks un vienots, ka to var atspoguļot tava patiesā Es spogulī kā patiesu harmoniju, mieru, laimi un mīlestību. Tu būsi ar to piepildīts tik ļoti, ka tev nebūs kad ar skatienu dzenāties pakaļ katram pār tavu galvu lidojošam badīgam putnam. Tas arī patiesībā nozīmē būt šeit un tagad. Būt sev īstajam. Būt pat ne blakus Dievam, bet pa īstam būt Viņā…. Skatīties uz pasauli ar vienota un mīloša Dieva acīm….

Igor Nemoff “Kājāmgājējs”
Foto: Rashika Singhal
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Mīlestība nepievils

– Mīli dzīvi, mīli pasauli, mīli sevi, kļūsti par Mīlestību. Šīs jūtas tavā dzīvē neizbēgami atvedīs tādu pašu cilvēku kā tu. Mīlošu cilvēku, tāpat kā tu, tas viss ir Dieva radīts.Savs cilvēks nav jāmeklē. Tu viņu neatradīsi. Viņu atradīs tava Mīlestība. Mīlestība pati atradīs to, kurš tev patiesi ir vajadzīgs. Vitāli nepieciešams. Tas ir pievilkšanās likums. Līdzīgs pievelk līdzīgu.Tu vienkārši dzīvo. Priecājies par saullēktiem. Pavadi saulrietus. Apbrīno zvaigznes. Baudi putnu dziesmas agrā rītā, ziedu aromātu, lietus svaigumu, sniega baltumu, jauno zaļumu pavasarī un rudens skumjo zeltu. Apbrīno labestību, dāsnumu, cēlumu un laipnību. Smejies un priecājies. Dalies ar citiem it visā, kas tev ir labs…. Esi pateicīgs par visu, ko sastopi savā ceļā.Pārāk ilgi nepaliec skumjās un neļaujies izmisumam. Tam, kurš mīl dzīvi, parasti nav laika skumt. Un viņš atnāks. Tas pats. Tas vienīgais cilvēks. Viņš ir kā auglis, kas nobriest tev par prieku, tavas dzīves koka zaros. Vai tas var radīt tik nenovērtējamu augli?  Vai tas varētu to radīt smaržīgu visai pasaulei par prieku tavā dievišķajā Mīlestībā?
Mīlestība ir Dievs.
Mīlestība ir vienīgais visa iemesls.
Mīlestība var visu.
Uzticies tai.
Tā tevi nepievils.

Igor Nemoff “Kājāmgājējs”
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Mīlestība pati atrod tos, kam tā patiesi ir vajadzīga

milestiba nemoff

– Mīlestība pati atrod tos, kam tā patiesi ir vajadzīga. Ir tūkstošiem ceļu kā viena mīloša sirds neizbēgami atrod otru. Visi ceļi ved pie Mīlestības to, kurš tai radīts. Mīlestības – vienīgās, īstās un patiesās… Tā ir vienādu vibrāciju rezonanse, likteņa kvantu sajaukums – nav zināms, kad radīts, bet vēl ilgi pirms visiem taviem ķermeniskajiem iemiesojumiem.

Nebaidies neatrast savu Mīlestību. Tā ir vienots tava šeit un tagad lauks, kuram nav svarīgs ne laiks ne attālums. Un tās likums ir viens: Ja tu meklē un gaidi, tad tevi meklē un gaida. Ja, nē, tad – nē. Mīlestība pati vēlas būt atrasta un tikt atklāta. Divi savā Mīlestībā iepazīst vienotību. Sākumā – savējo, bet pēc tam visa vienotību. Tikai divi, kļūstot kā viens Mīlestības viedumā ir cienīgi iepazīt Dievu. Nav un nevar būt cita Viņa iepazīšanas ceļa. Šī Dieva iepazīšana caur Mīlestību un caur vienotību neizbēgami kā šeit tā tur rada eņģeļus.

Vai tad tu nezināji, ka eņģeļus rada viens otru mīlošas divu pavisam parastu cilvēku sirdis?

Igor Nemoff “Kājāmgājējs”
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Mīlestība ir Dievs, kurš iemājojis sirdī!

91484267_1407674819436679_920826119085621248_o

– Dvēsele ir maza daļiņa Dieva, mazs dievišķās uguns graudiņš, kas atrodas katrā no mums! Vai tad tā nav?
– Visur esošajam Dievam nav formas, nav robežu un tāpēc arī nevar būt nekādu daļu un graudiņu. Lai kas tev šķistu daļiņa no Bezgalīgā, Vienotā un Nedalāmā, tajā tu vienmēr atradīsi visu Dievu pilnībā.
Ja, protams, vēlēsies Viņu atrast. Atceries Jēzus teikto, ko atstāstīja mums apustulis Toms: “Pārcērt koka pagali — es tur esmu; pacel akmeni — un tu mani atradīsi tur.“ Viņš runāja par veselu Dievu nevis par kādu Viņa daļu. Radītājs cilvēkā iedvesa dvēseli un tādējādi pilnībā arī sevi.

Bezgalība nav milzīgi kosmiskie attālumi, tik milzīgi, ka tos nevar iedomāties. Bezgalība kā reiz ir jebkādu attālumu neesamība. Tie nav vajadzīgi un ir bezjēdzīgi tur, kur nav formas. Tāpēc bezgalība telpā tāpat kā mūžība laikā, vienkārši un dabiski ir visur, vienmēr un it visā bez izņēmuma.
Šeit un tagad. Tāpēc Dievs ļoti viegli pilnībā ietilpst pat tavā mazmazītiņajā sirdī, kas tajā pat laikā ir tik milzīga, kā arī viss neaptveramais Visums. Jo tajā taču ietilpst Dievs… Un zini, kas?
– Kas?
– Mīlestība ir Dievs, kurš iemājojis sirdī!

Igor Nemoff “Kājāmgājējs”
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Šodien svētki

105987887_1484049778465849_8066730547694058575_n

– Vai zini, kādi šodien ir svētki?
– Tie paši, kas bija vakar. Un tie paši, kas būs rīt. Katru Dieva doto dienu mums ir vieni un tie paši svētki. To nosaukums “ŠODIEN”. Šīs dienas svētki. Tagadnes svētki. Vienīgie, ko patiesi vērts svinēt tieši šodien, nekadā gadījumā tos neatliekot uz kādu citu dzīves dienu.

Un, zini, ko?
– Ko?
– Lai cik liels būtu šis Visums, visi tā plašumi tavām acīm ietilpst tieši tā horizonta ietvaros, kas ir ap tevi. Lai kā tu pārvietotos un censtos izvairīties, tevi vienmēr ieskaus tavs paša horizonts. Tieši tāpat visa mūžība tev ietilpst vienas vienīgās tavas dienas redzeslokā. Tavos spēkos nav izmainīt mūžību. Taču tu esi vienas dienas saimnieks. Kļuvis par vienas dienas saimnieku, tu vari kļūt par katras dienas saimnieku. Par visas savas dzīves saimnieku. Iemājo šodenā kā savās īstajās mājās. Svini to, svini tajā, katrā tās mirklī un stūrītī. Un tu viegli uzbūvēsi to, ko sauc par laimīgu dzīvi. Cita ceļa nav. Svini savu Šodienu!

Igor Nemoff “Kājāmgājējs”
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Tā Dievs viņus bija radījis

Tā sieviete Nemoff

– Jā, – iesmējās večiņa un acis viņai iemirdzējās saldās atmiņās, – Biju skaista… Runā, ka pat ļoti. Atgaiņājos no pielūdzējiem, kā no uzmācīgām mušām. Un vēl es biju labestīga, gudra, dāsna un uzticīga…
– Kāpēc tad tavs vīrs tevi pameta un aizgāja pie citas? Vai tiešām viņa bija labāka par tevi?
– Labāka, sliktāka? Vai gan tas, Mīļo meitiņ, ir tik svarīgi? Vienkārši viņai bija tas, kas man nekad nebija bijis un nevarēja būt.
– Kas tas ir?
– Viņš piederēja viņai, vai saproti? Bet viņa – viņam. Tā Dievs viņus bija radījis. Uzreiz kopā. Vienlaicīgi. Tā notiek. Pat ne šajā dzīvē, bet kaut kad ļoti ļoti sen, pirms tūkstošiem gadu viņi viens otrā atpazina sevi. Tā ir visstiprākā no visām vilkmēm. Nekas pasaulē nevar tai stāties ceļā, ne skaistums, ne vara, ne slava, ne bagātība. Tur arī nāve ir bezspēcīga. Nomiruši viņi piedzimst no jauna, lai meklētu un atrastu viens otru un būtu kopā, kamēr atkal nepārstās pukstēt viņu sirdis. Tā ir tāda mūžīga spēle. Neviens nezin, kur tai sākums un kur beigas. To spēlē “uz aklo”, maldās, kļūdās, jūk prātā. Bet pēkšņi notiek šī tikšanās, viņi viens otru atpazīst un viss, kas bija pagātnē, visi šķēršļi ceļā pazūd kā dūmi.
– It kā tu zinātu, par ko runā? Varbūt arī tev viņš bija? Tas, kurš tavs un uz visiem laikiem vienīgais?
– Bija. Taču šajā dzīvē es viņu neatradu.
Igor Nemoff “Kājāmgājējs”
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Prieka maģija

prieka maģija

– Ir tikai viena patiesa maģija. Un tā ir prieka maģija. Priecājies no sirds par to, kā vēl nav, bet par ko tu tik ļoti sapņo. No sirds priecājies par to tā, it kā tas jau ir noticis. Laime ir nesavtīga un dāsna. Un lai tu to nesajauktu ar pašapmierinātību, atceries, ka laime nekad nenodara pāri citiem. Tā mājo ārpus laika un telpas. Tāpēc laime nav vienkārši gaišreģe, tā ir nākotnes pavēlniece. Ko laime ieraudzīs tavām acīm, tas noteikti ar tevi arī notiks!
Laime un patiesība ir viena un tā paša maģiskā kristāla divas šķautnes. Kad tu atrodies patiesībā, tu noteikti esi laimīgs, un otrādi, kad tu esi laimīgs, tad viss tev apkārt, pat tas, kas tev šķiet neeksistējošs, neizbēgami kļust īsts, vai saproti? Un tas nozīmē, ka esot tāds, tas ieņem savu formu un iemiesojas.
– Taču cilvēki parasti dod priekšroku bēdāties par to, kas viņiem nav, kas pietrūkst nevis priecāties…
– Tieši tāpēc viņu sapņi nepiepildās.

Igor Nemoff “Kājāmgājējs”
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Tava patiesība

11021142_342793695911099_2607693818159857084_n

Patiesība ir vienkārša kā zeme. Tā ir caurspīdīga kā ūdens. Viegla kā gaiss un garda, kā ēdiens izsalkušajam.
Patiesība ir tevī. Un arī ārpus tevis. Patiesība ir visur. Tā nekur, nekad un ne no viena neslēpjas. Kamdēļ gan to meklēt?
Tu jau dzimis esi patiesībā. Tu jau zināji, tu redzēji to savā bērnībā. Jā, nevarēji izpaust to vārdos. Bet to taču neviens nekad arī nevarēs!
Patiesība ir ķiršu smarža, kas piepilda tevi pilnībā.
Atceries, čāpstinot tu ņurdēji kaut ko līdzīgu: mmm… Tik līdzīgu Ommm…
Patiesība ir ūdens šļakatas, kad tveicīgā dienā, paguris no karstuma tu ar ieskrējienu meties savas mīļotās upītes apskāvienos. Katra upīte pasaulē ir tava Jordāna un tava svētā Ganga. Visa tava dzīve kā upīte plūst cauri Dieva Valstībai, skrien cauri paradīzei zemes virsū. Un lai iekāptu tajā šeit un tagad, esi vienkāršs un bezkaislīgs, kā mazs bērns. Jo tikai tas atrodas patiesībā, kurš par to pat nenojauš. Un tikai tas atrod, kurš neko nemeklē. Un tikai tas ir lietas kursā, kurš zin dzīves garšu, tagadnes garšu. Un tikai tas pārstāj ciest, kurš kā bērns, noslaucījis asaras, paberzējis nobrāzto ceļgalu, atkal smejas pretī bezrūpīgajam saules staram. Miljoniem un miljoniem bezgalīgi mīlošā Dieva stariem.

Igor Nemoff “Kājāmgājējs”
Tulkoja:Ginta Filia Solis

Eņģeļi un sienas

eņģeļi un sienas

– Tu baidies no savas atvērtības, – viņš teica, – tāpēc, ka norobežojis sevi no pasaules ar augstām sienām, tu esi radis justies drošībā. Vai atvērtība tev ir sinonīms vārdam ievainojamība?

Taču tikai pilnībā atvēries, tu spēsi visu ieraudzīt tā, kā tas ir. Tas ir vienīgais obligātais priekšnoteikums tam, lai uz visiem laikiem atbrīvotos no visām savām ilūzijām, viena no kurām ir pilnas drošības ilūzija. Tieši tas tevi padarīs pa īstam neievainojamu.
Slēpjoties aiz aklām sienām tu redzēsi tikai tās. Vienmēr vienas un tas pašas sienas.
Saproti, ka tas, kurš redz sienas, neredz eņģeļus. Bet tas, kurš redz eņģeļus, neredz sienas.

Igor Nemoff “Kājāmgājējs”
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Tavs skolotājs

skumjas8

– Tavs skolotājs ir tevī. Viņš ir kluss. Viņš klusē. Viņš klausās. Viņš līksmo, kad dzird tevis un citu cilvēku teiktos patiesības un mīlestības vārdus…
Vai zini, par kādu līksmošanu es runāju? Vai zini, par šīm tikšanās reizēm ar sev tik ļoti tuvo un mīļo?Vai tevī skanēja šī laimes rezonanse no vienotības ar kaut ko sen aizmirstu un no jauna atklātu? Ja tu saki “jā”, tad vairs nekad nešaubies par tā patiesumu. Tāpēc, ka tā arī ir patiesība.
Vai gan tu vari nelaisties dejā ap savu skolotāju, kurš līdzīgi viesulim līksmo tavā sajūsminātajā sirdī? Vai gan tu vari pretoties savai paša laimei un negriezties dejā ap to? Nav pasaulē noslēpumu laimīgam cilvēkam, jo tas kurš spēj būt tik dziļi sevī, tas iegūst dzīvi it visā, kas ir šajā pasaulē.

Igor Nemoff “Kājāmgājējs”
Tulkoja: Ginta Filia Solis