Skolotājs

saule

– Mums apkārt tik daudz gudro – skolotāju, dažādu padomdevēju, kā atšķirt īsto? Vai ir kādas īpašības, pēc kurām to atpazīt?
– Nē. Un būt nevar. Ne jau skolotājs māca. Māca laime. Viss, kas ir laimīgs šeit un tagad, atrodas Dievā. Lūk, kurš zin patiesību! Lūk, kurš nevar nedalīties tajā ar citiem. Vai tu to dzirdi? Viņam tas ir vienaldzīgi. Gribi? Mācies! Negribi? Nē! Laimīga ir zīlīte pie tava loga, laimīgs ir koks zem saules, laimīgs patiess gudrais. Viņš ir vienkāršs kā putns. Brīvs kā vējš koka lapotnē. Viņš ir silts kā saules stars. Viņš ir maigs, kā mēness nakts. Rezonē ar otra laimi. Atceries par savu trauslāko stīgu, kas nostiepta saskaņai ar Dievu. Ieklausies tajā ar Sirdi. Neminstinoties, uzreiz! Kad tu esi laimīgs, TU PATS ESI SKOLOTĀJS Kad nelaimīgs – vien satraukts skolnieks, kurš pat nezin, kas vēl viņam būtu jāiemācās.
– Bet kā būt laimīgam?
– Mīli!
Autors: Igor Nemoff “Kājāmgājējs”
Foto:pixabay
Tulkojums © Ginta FS

Advertisements

Viss notiek šeit un tagad

saullekts1

– Saki, kāda jēga mūsu iepriekšējas dzīves saukt par mūsējām, ja šajā dzīvē mēs nevaram tās atcerēties?
– Sākumā ir jāsaprot, ko atcerēties? Tu nekad neatcerēsies to, kā nav. Tad, lūk, nav nekādu iepriekšējo dzīvju. Dzīve vienmēr ir viena un tā pati. Un tā ilgst mūžīgi. Tā vienmēr notiek šeit un tagad.
Tāpēc neatceries kaut kādas iepriekšējās dzīves, bet atceries notikumus no tās tavas vienīgās dzīves, kas notikuši ar tevi neskaitāmās tavās inkarnācijās. Un tad tev būs patiesa iespēja kaut ko atcerēties. Taču atbildi man, vai tu atceries visu to, kas ar tevi noticis šajā, kuru tu uzskati par savu patieso realitāti? Vai arī tu atceries tikai pašu spilgtāko, svarīgāko, īpašāko?

– Diemžēl, tieši tā arī ir.
– Tad cik ļoti spilgtiem, svarīgiem un īpašiem jābūt notikumiem no tavām ļoti senajām iepriekšējām iemiesošanās reizēm, lai tie paliktu tev atmiņā uz visiem laikiem?
– Es pat iedomāties nevaru, kas tas varētu būt. Kā tu domā?
– Neaizmirstas Dievs, neaizmirstas Mīlestība. Tāpēc, ka Mīlestība arī ir Dievs. Viņš var no atmiņas izdzēst visu. Un šī svētība ir izdomāta tāpēc, lai senās inkarnācijas netraucētu jaunajam, lai tu novērtētu to, kas tev ir šodien, savu tagadējo dzīvi līdz pēdējam tas brīdim, droši nezinot to, ka šī dzīve ir bezgalīga. Ka pašā tas dziļākajā būtībā tā ir un būs vienmēr.

Taču Dievs nevar izdzēst no tavas atmiņas pats sevi. Viņš nevar izdzēst Mīlestību. Un tāpēc tikai mīloši cilvēki, tie, kuri zin Dievu, zina arī to, ka viņu dzīve ir mūžīga. Tā taču ir viena un tā pati zināšana, mans draugs. Iepazīstot sevi – patiesos, viņi vairs nespēs to pazaudēt. Nekur un nekad.
Autors: Igors Nemoff “Kājāmgājējs”
Tulkoja: Ginta FS

Kā var ciest no Mīlestības?

upe4

– Kā var ciest no Mīlestības? Cieš no atkarības. Cieš no tā, ka ar ieskrējienu metas sienā. Bet Mīlestības būtība ir bezgalība. Tajā nav un nevar būt nekādu sienu! Tajā nav pret ko sisties. Taču, ja tu pats esi sev sadomājis visādas sienas, ieslēdzis tajās sevi un to, kas tev kādreiz šķita tavs Mīlestības objekts, tad vai tikai nav tā, ka tu esi vienīgais savu izdomāto ciešanu autors?

Es tavu drāmu varētu nosaukt par visu kaut ko, tikai ne Mīlestību. Jo patiesa Mīlestība ir laime, brīvība, ne ar vienu un ne ar ko neierobežota, un tāpēc tā ir absolūti bezbailīgs lidojums.
Nevēlies vairs ciest no nelaimīgas Mīlestības? Tad necenties ierobežot bezgalīgo, nepadari absolūto relatīvu, necenties vadīt brīvību. Un, zini ko?

– Ko?
– Tādā gadījumā tava Mīlestība pilnīgi noteikti tevi atradīs un dāsni apdāvinās tevi ar tavu sajūsmu, svētlaimi un laimi, kuru būs neiespējami pazaudēt. Nekur un nekad. Tāda ir Mīlestības pateicība.

Autors: Igor Nemoff “Kājāmgājējs”
Tulkoja: Ginta FS

Viņš ir šeit…

spare

– Tikai nevajag pūlēties mīlēt Dievu. Nevajag vērsties pie tālajām debesīm, saspringti sūtot kaut ko, kas, kā tev šķiet, ir tava mīlestība pret Dievu. Esi patiess un godīgs, tu nevari mīlēt to, ko nezini, ko neesi vēl atradis.
– Kur tad man Viņu meklēt?
– Sākumā pateikšu, kur tev Viņu nevajag meklēt. Nemeklē Dievu debesīs. Nemeklē to pie ikonām sveču gaismā. Nemeklē to iekšējā meditāciju tukšumā. Nekur Viņu nemeklē. Pārstāj Viņu meklēt.

Tā vietā sajūti Mīlestību. Es zinu, ka tu to jūti. Kaut vai dažreiz. Pret pašiem tuvākajiem cilvēkiem. Viņš ir tur. Pret saviem draugiem. Viņš ir arī tur. Pret to bezpalīdzīgo kucēnu. Dievs ir šeit. Pret savu mīļoto darbu. Viņš ir tur. Pret rīta vēju un vieglo pļavas ziedu smaržu. Pret tavas makšķeres pludiņu, uz kura, zaigojot rīta saulē, šūpojas spāre. Pret zvaigžņu mirdzumu debesīs vai svecēm baznīcā, pret meditācijas mieru… Viņš viss ir tavā Mīlestībā, kuru tu sajūti, darot to, ko tu dari.

Tu teiksi, ka tā taču ir pati parastākā Mīlestība un pajautāsi, kas tajā īpašs? Un es atbildēšu, ka tieši tajā arī ir viss tavs Dievs un visa tava zināšana par Viņu. Nav svarīgākas vai mazsvarīgākas Mīlestības. Mīlestība ir kā bezsvara stāvoklis kosmosā, visu padara vienādi vieglu. Visu vienādi mazsvarīgu. Mīlestībā tu pats zaudē savu svarīgumu, iegūstot spēju lidot no laimes un baudīt katru dzīves mirkli. Nevis kaut kur tur – debesīs, bet tieši šeit un tagad. Uz Zemes! Redzi, vējš aiznesa spāri…
Autors: Igors Nemoffs “Kājāmgājējs”
Tulkoja: Ginta FS

Šķēršļi tavā ceļā

problema8

– Šķēršļi tavā ceļā kļūs par atspēriena punktu tavam nākamajam solim uz priekšu.
Šķēršļi, kurus tu pārvarēsi ar mīlestību, uzladēs tevi ar savu enerģiju un atdos tev savu spēku.
Ne tāda ir problēma. Tās risināšana tikai atņems tavu enerģiju, atņems tavu laiku. Un, galvenais, katra problēma radīs jaunas problēmas. Nav svarīgi, vai tu tās risināsi vai nerisināsi. Problēmu nekad nekļūst mazāk, kā bija. Gluži otrādi – šo alkatīgo vārnu pie tevis salidos arvien vairāk un vairāk, kamēr tu būsi gatavs barot to alkatību ar visu savu uzmanību.

– Vai iespējams atsķirt šķērsli no problēmas?
– Ārēji tie ne ar ko neatšķiras. Viss atkarīgs no tavas iekšējās attieksmes pret to, kas stāv tavā ceļā.

Tas, ko tu uztver ar prieku un mīlestību, noteikti padalīsies ar tevi savā spēkā un atbalstīs tevi arī turpmāk. Tas, ko tu nīsti, paliks par problēmu līdz brīdim, kamēr rimsies tava neiecietība pret to.

Un, ja tu saproti, par ko es runāju, tātad tev ir vara pār savu likteni. Meklē to sevī, šo varu, jo nav pasaulē citas vietas, kur tai vēl būt, ja ne tieši tur.
Un atceries: ikviens cits – tavs draugs un ikviens, kurš uzstajīgāk par citiem liek šķēršļus tava ceļā, tieši ar to ļauj drošāk, kā citi, uz sevi tev balstīties. Ej ar mieru. Esi pateicīgs visiem un par visu. Un plauksti tur, kur tu esi. Šeit un tagad. Jo nav tevis nekur citur!
Autors: Igors Ņemoffs “Kājāmgājējs”
Tulkoja: Ginta FS

Kas ir tavs spēks?

mudzi

Ja tavs spēks ir tavā bagātībā, tevi izputinās.
Ja tavs spēks ir tavos draugos, tevi ar viņiem sanaidos.
Ja tavs spēks ir slavā, tevi aizmirsīs.
Ja tavs spēks ir varā, tevi gāzīs no troņa.
Ja tavs spēks ir taisnībā, tevi apmelos.
Ja tavs spēks ir tavos tuvajos, viņi attālināsies.

– Kāpēc?

Tāpēc, ka nav tava spēka kaut kur ārpusē, nav tā arī mainīgajā. Tavs spēks ir TEVĪ! Tavs spēks ir  mūžīgajā un nemainīgajā.
Kāds to sauc par Dievu, kāds – par Mīlestību. Kāds saka, ka tas ir dao vai visu lietu ceļš. Un nav jau tik svarīgi, kā to nosauc. Tas, kurš vienreiz to izjutis, viegli sapratīs, par kādu spēku es runāju. Tam, kurš atklājis to sevī, pat nabadzība ir bagatība, ienaidnieki kļūst par draugiem, un meli pārvēršas patiesībā…. Zini, kāpec?

– Kāpēc?

Tāpēc, ka tas, kurš atklājis pastāvību sevī, prot redzēt šo pašu pastāvību arī visā citā, nepiešķirot pārāk lielu nozīmi mainīgumam.
Skatoties no šī skatu punkta, ikviens cits pārstās tev būt par citu. Kad tu nepiešķir nozīmi mainīgumam, tas pats atdod vietu pastavībai tevī. Un, zini, nav pasaulē spēka, kas spējīgs to sagraut. Un ikviens spēks, kas nespēj sagraut pastāvīgo tevī, kļūst par tavu paša spēku. Tā ir uzbūvēta pasaule.

– Kā iegūt šo pastāvīgumu?

Visgrūtāk ir saprast, ka nav jāiegūst tas, kas jau no paša tavas dzimšanas brīža atrodas tevī.
Vienkārši atceries par pastāvīgo. Glabā savā sirdī tā silto un maigo spēku. Un, zini, ko?

– Ko?

Šis siltums arī ir īstā laime!
Autors: Igors Nemoffs  “Kājāmgājējs”
Tulkoja: Ginta FS

Esi īsts!

18209910-R3L8T8D-900-57_da74d8d71e6ed16767dc524cff172011

– Tu esi dzirdējis, ka līdzīgs pievelk līdzīgu? Cilvēkiem šī pievilkšanās notiek caur vārdiem, tiem pašiem, kas vienmēr ir un būs visa sākums… Tāpēc ir tik svarīgi runāt tikai to, ko tu patiešām domā un jūti. Tā ir kā parole, kods, caur kuru tevi atpazīst tev līdzīgie cilvēki.
Ja tu melo, liekuļo, ja tu esi neīsts, paužot savas domas un jūtas, nebrīnies, ka drīzumā attapsies meļu un krāpnieku kompānijā.
Ja tu vienmēr klusē, esi gatavs vientulībai.

Ja tu dāsni dalies ar pasauli savā mīlestībā, viss tev apkārt reiz uzziedēs un pārvērtīsies par dievišķu paradīzi zemes virsū.
Ja tu meklē to cilvēku sabiedrību, kuri patiesi ir līdzīgi tev, tad esi pats visos dzīves apstākļos. Esi tu pats savos vārdos un pēc tam arī darbos.
Autors: Igors Nemoffs “Kājāmgājējs”
Tulkoja: Ginta FS