Mīlestība ir Dievs, kurš iemājojis sirdī!

91484267_1407674819436679_920826119085621248_o

– Dvēsele ir maza daļiņa Dieva, mazs dievišķās uguns graudiņš, kas atrodas katrā no mums! Vai tad tā nav?
– Visur esošajam Dievam nav formas, nav robežu un tāpēc arī nevar būt nekādu daļu un graudiņu. Lai kas tev šķistu daļiņa no Bezgalīgā, Vienotā un Nedalāmā, tajā tu vienmēr atradīsi visu Dievu pilnībā.
Ja, protams, vēlēsies Viņu atrast. Atceries Jēzus teikto, ko atstāstīja mums apustulis Toms: “Pārcērt koka pagali — es tur esmu; pacel akmeni — un tu mani atradīsi tur.“ Viņš runāja par veselu Dievu nevis par kādu Viņa daļu. Radītājs cilvēkā iedvesa dvēseli un tādējādi pilnībā arī sevi.

Bezgalība nav milzīgi kosmiskie attālumi, tik milzīgi, ka tos nevar iedomāties. Bezgalība kā reiz ir jebkādu attālumu neesamība. Tie nav vajadzīgi un ir bezjēdzīgi tur, kur nav formas. Tāpēc bezgalība telpā tāpat kā mūžība laikā, vienkārši un dabiski ir visur, vienmēr un it visā bez izņēmuma.
Šeit un tagad. Tāpēc Dievs ļoti viegli pilnībā ietilpst pat tavā mazmazītiņajā sirdī, kas tajā pat laikā ir tik milzīga, kā arī viss neaptveramais Visums. Jo tajā taču ietilpst Dievs… Un zini, kas?
– Kas?
– Mīlestība ir Dievs, kurš iemājojis sirdī!

Igor Nemoff “Kājāmgājējs”
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Šodien svētki

105987887_1484049778465849_8066730547694058575_n

– Vai zini, kādi šodien ir svētki?
– Tie paši, kas bija vakar. Un tie paši, kas būs rīt. Katru Dieva doto dienu mums ir vieni un tie paši svētki. To nosaukums “ŠODIEN”. Šīs dienas svētki. Tagadnes svētki. Vienīgie, ko patiesi vērts svinēt tieši šodien, nekadā gadījumā tos neatliekot uz kādu citu dzīves dienu.

Un, zini, ko?
– Ko?
– Lai cik liels būtu šis Visums, visi tā plašumi tavām acīm ietilpst tieši tā horizonta ietvaros, kas ir ap tevi. Lai kā tu pārvietotos un censtos izvairīties, tevi vienmēr ieskaus tavs paša horizonts. Tieši tāpat visa mūžība tev ietilpst vienas vienīgās tavas dienas redzeslokā. Tavos spēkos nav izmainīt mūžību. Taču tu esi vienas dienas saimnieks. Kļuvis par vienas dienas saimnieku, tu vari kļūt par katras dienas saimnieku. Par visas savas dzīves saimnieku. Iemājo šodenā kā savās īstajās mājās. Svini to, svini tajā, katrā tās mirklī un stūrītī. Un tu viegli uzbūvēsi to, ko sauc par laimīgu dzīvi. Cita ceļa nav. Svini savu Šodienu!

Igor Nemoff “Kājāmgājējs”
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Tā Dievs viņus bija radījis

Tā sieviete Nemoff

– Jā, – iesmējās večiņa un acis viņai iemirdzējās saldās atmiņās, – Biju skaista… Runā, ka pat ļoti. Atgaiņājos no pielūdzējiem, kā no uzmācīgām mušām. Un vēl es biju labestīga, gudra, dāsna un uzticīga…
– Kāpēc tad tavs vīrs tevi pameta un aizgāja pie citas? Vai tiešām viņa bija labāka par tevi?
– Labāka, sliktāka? Vai gan tas, Mīļo meitiņ, ir tik svarīgi? Vienkārši viņai bija tas, kas man nekad nebija bijis un nevarēja būt.
– Kas tas ir?
– Viņš piederēja viņai, vai saproti? Bet viņa – viņam. Tā Dievs viņus bija radījis. Uzreiz kopā. Vienlaicīgi. Tā notiek. Pat ne šajā dzīvē, bet kaut kad ļoti ļoti sen, pirms tūkstošiem gadu viņi viens otrā atpazina sevi. Tā ir visstiprākā no visām vilkmēm. Nekas pasaulē nevar tai stāties ceļā, ne skaistums, ne vara, ne slava, ne bagātība. Tur arī nāve ir bezspēcīga. Nomiruši viņi piedzimst no jauna, lai meklētu un atrastu viens otru un būtu kopā, kamēr atkal nepārstās pukstēt viņu sirdis. Tā ir tāda mūžīga spēle. Neviens nezin, kur tai sākums un kur beigas. To spēlē “uz aklo”, maldās, kļūdās, jūk prātā. Bet pēkšņi notiek šī tikšanās, viņi viens otru atpazīst un viss, kas bija pagātnē, visi šķēršļi ceļā pazūd kā dūmi.
– It kā tu zinātu, par ko runā? Varbūt arī tev viņš bija? Tas, kurš tavs un uz visiem laikiem vienīgais?
– Bija. Taču šajā dzīvē es viņu neatradu.
Igor Nemoff “Kājāmgājējs”
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Prieka maģija

prieka maģija

– Ir tikai viena patiesa maģija. Un tā ir prieka maģija. Priecājies no sirds par to, kā vēl nav, bet par ko tu tik ļoti sapņo. No sirds priecājies par to tā, it kā tas jau ir noticis. Laime ir nesavtīga un dāsna. Un lai tu to nesajauktu ar pašapmierinātību, atceries, ka laime nekad nenodara pāri citiem. Tā mājo ārpus laika un telpas. Tāpēc laime nav vienkārši gaišreģe, tā ir nākotnes pavēlniece. Ko laime ieraudzīs tavām acīm, tas noteikti ar tevi arī notiks!
Laime un patiesība ir viena un tā paša maģiskā kristāla divas šķautnes. Kad tu atrodies patiesībā, tu noteikti esi laimīgs, un otrādi, kad tu esi laimīgs, tad viss tev apkārt, pat tas, kas tev šķiet neeksistējošs, neizbēgami kļust īsts, vai saproti? Un tas nozīmē, ka esot tāds, tas ieņem savu formu un iemiesojas.
– Taču cilvēki parasti dod priekšroku bēdāties par to, kas viņiem nav, kas pietrūkst nevis priecāties…
– Tieši tāpēc viņu sapņi nepiepildās.

Igor Nemoff “Kājāmgājējs”
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Tava patiesība

11021142_342793695911099_2607693818159857084_n

Patiesība ir vienkārša kā zeme. Tā ir caurspīdīga kā ūdens. Viegla kā gaiss un garda, kā ēdiens izsalkušajam.
Patiesība ir tevī. Un arī ārpus tevis. Patiesība ir visur. Tā nekur, nekad un ne no viena neslēpjas. Kamdēļ gan to meklēt?
Tu jau dzimis esi patiesībā. Tu jau zināji, tu redzēji to savā bērnībā. Jā, nevarēji izpaust to vārdos. Bet to taču neviens nekad arī nevarēs!
Patiesība ir ķiršu smarža, kas piepilda tevi pilnībā.
Atceries, čāpstinot tu ņurdēji kaut ko līdzīgu: mmm… Tik līdzīgu Ommm…
Patiesība ir ūdens šļakatas, kad tveicīgā dienā, paguris no karstuma tu ar ieskrējienu meties savas mīļotās upītes apskāvienos. Katra upīte pasaulē ir tava Jordāna un tava svētā Ganga. Visa tava dzīve kā upīte plūst cauri Dieva Valstībai, skrien cauri paradīzei zemes virsū. Un lai iekāptu tajā šeit un tagad, esi vienkāršs un bezkaislīgs, kā mazs bērns. Jo tikai tas atrodas patiesībā, kurš par to pat nenojauš. Un tikai tas atrod, kurš neko nemeklē. Un tikai tas ir lietas kursā, kurš zin dzīves garšu, tagadnes garšu. Un tikai tas pārstāj ciest, kurš kā bērns, noslaucījis asaras, paberzējis nobrāzto ceļgalu, atkal smejas pretī bezrūpīgajam saules staram. Miljoniem un miljoniem bezgalīgi mīlošā Dieva stariem.

Igor Nemoff “Kājāmgājējs”
Tulkoja:Ginta Filia Solis

Eņģeļi un sienas

eņģeļi un sienas

– Tu baidies no savas atvērtības, – viņš teica, – tāpēc, ka norobežojis sevi no pasaules ar augstām sienām, tu esi radis justies drošībā. Vai atvērtība tev ir sinonīms vārdam ievainojamība?

Taču tikai pilnībā atvēries, tu spēsi visu ieraudzīt tā, kā tas ir. Tas ir vienīgais obligātais priekšnoteikums tam, lai uz visiem laikiem atbrīvotos no visām savām ilūzijām, viena no kurām ir pilnas drošības ilūzija. Tieši tas tevi padarīs pa īstam neievainojamu.
Slēpjoties aiz aklām sienām tu redzēsi tikai tās. Vienmēr vienas un tas pašas sienas.
Saproti, ka tas, kurš redz sienas, neredz eņģeļus. Bet tas, kurš redz eņģeļus, neredz sienas.

Igor Nemoff “Kājāmgājējs”
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Tavs skolotājs

skumjas8

– Tavs skolotājs ir tevī. Viņš ir kluss. Viņš klusē. Viņš klausās. Viņš līksmo, kad dzird tevis un citu cilvēku teiktos patiesības un mīlestības vārdus…
Vai zini, par kādu līksmošanu es runāju? Vai zini, par šīm tikšanās reizēm ar sev tik ļoti tuvo un mīļo?Vai tevī skanēja šī laimes rezonanse no vienotības ar kaut ko sen aizmirstu un no jauna atklātu? Ja tu saki “jā”, tad vairs nekad nešaubies par tā patiesumu. Tāpēc, ka tā arī ir patiesība.
Vai gan tu vari nelaisties dejā ap savu skolotāju, kurš līdzīgi viesulim līksmo tavā sajūsminātajā sirdī? Vai gan tu vari pretoties savai paša laimei un negriezties dejā ap to? Nav pasaulē noslēpumu laimīgam cilvēkam, jo tas kurš spēj būt tik dziļi sevī, tas iegūst dzīvi it visā, kas ir šajā pasaulē.

Igor Nemoff “Kājāmgājējs”
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Viegli ir mīlēt un būt laimīgam

69368367_2003958676370612_4609067544370741248_n

– Visu, ko Dievs radījis, Viņš baro ar savu radošo enerģiju. Vienmēr un visur, šeit un tagad. Bet savas ilūzijas esi radījis tu pats. Un lai saglabātu tās un to dzīvotspēju, un turpinātu to eksistenci, tev pašam tās jābaro ar savu enerģiju, savu laiku un uzmanību. Pretējā gadījumā tās izgaisīs kā rīta migla.
Tāpēc būt dievišķam ir viegli. Viegli ir mīlēt un būt laimīgam. Tajā tu esi neizsmeļams. Bet, cik gan nogurdinoši ir barot savas ilūzijas! Galvenā cilvēku, kuri nošķirti no Visuma Radītāja un veltījuši sevi ilūzijai par to, ka dzīvo atsevišķi no visa dievišķā, pazīme ir hroniskas nogurums, dzīvības enerģijas trūkums, mūžīga neapmierinātība ar sevi un citiem…
Dievs tevi radījis svētlaimei. Tāpēc viegli un bezrūpīgi pieņem Viņa dāvanas. Pieņem, ka drīksti mīlēt un būt laimīgs. Neklausies tajos, kuri tevi vaino par to, viņi ir nelaimīgie. Tā nav tava, bet gan viņu vaina, ka tie nezin un negrib zināt bezgalīgo Dievu un tāpēc nepieņem ar prieku visas Viņa nesavtīgās dāvanas.

Igor Nemoff “Kājāmgājējs”
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Izolācijā

briva_vieta

«Elle pilna labiem nodomiem un vēlmēm», – tā reiz teica svētais Bernards no Klervo tālajā 1150 gadā. Šodien šo izteicienu mēs vairāk pazīstam kā: «Labiem nodomiem bruģēts ceļš uz elli».

Manuprāt, acīmredzams ir viduslaiku nolūks atklāt pasaulei otro termodinamikas likumu, kura viens no mūsdienu formulējumiem nosaka: «Izolētas sistēmas entropija nevar samazināties». No grieķu valodas vārds «entropija» nozīmē «nekārtība» vai «pārvērtība», parasti tā dēvē to, cik lielā mērā reālā notikumu gaita atšķiras no ideālā. Tas ir kā kāds velns, noslēpies izolētā sistēmā, lai visu neglābjami sabojātu.

No kurienes tas tur uzradies? Sistēmu taču izolēja, lai ieviestu tajā ideālu kārtību? Noslēpums ir tajā, ka entropijas velns rodas tieši dēļ centieniem izolēt. Viņš arī ir šī pati izolācija bezgalīgajā pasaulē, kur ideāli plaukst un zeļ tikai atvērtība. Atvērtība visa vienotībai.

Izolē ūdeni un tas sastāvēsies. Nobloķē dzīvības enerģijas kustību čakrā un tu saslimsi. Izolē sevi no gaisa un tu nosmaksi. Izolē savas vēlmes un tu pārvērtīsi to izsalkušos dēmonos. Izolē sevi no citiem cilvēkiem un tu sajuksi prātā savā lepnā vientulībā, lai cik sakārtota un kontrolējama tā tev arī šķistu. Gribi ideālo? Atver logus, atver durvis, izej svaigā gaisā un seko Dieva Vienotībai, kā bērni rotaļās, kā putni debesīs, kā zvēri mežos un zivis jūrās. Mīli, radi un plauksti, izšķīstot tajā un kļūstot par visu, ko tikai redzi bezgalīgajā savā visapkārt.

Igor Nemoff “Kājāmgajējs”
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Prieka maģija

prieks01

Ir tikai viena patiesa maģija. Un tā ir prieka maģija. Priecājies no visas sirds par to, kā vēl nav, bet par ko tu tik ļoti sapņo. No sirds priecājies par to tā, it kā tas jau būtu noticis. Tava laime ir nesavtīga un dāsna.
Un, lai tu nevarētu to sajaukt ar pašapmierinātību, tad atceries, ka laime nekad nevar citiem nodarīt ko sliktu. Tās mājvieta atrodas ārpus laika un telpas. Tāpēc laime nav vienkārši gaišreģe, tā ir nākotnes pavēlniece. To, ko laime ieraudzīs tavām acīm, tas noteikti ar tevi notiks! Laime un īstenība ir viena un tā paša maģiskā kristāla divas šķautnes. Kad tu atrodies īstenībā, tu noteikti jūties laimīgs un otrādi, kad tu esi laimīgs, tad viss tev apkārt, pat tas, kas tev šķiet neeksistējošs, neizbēgami kļūst īsts, saproti? Un tātad, tam nav iespējas neiemiesoties.

Taču cilvēki parasti dod priekšroku nevis priecāties, bet gan skumt par to, kā viņiem nav, kā viņiem tik ļoti pietrūkst …
Un tieši tāpēc viņu sapņi nepiepildās.
Igor Nemoff “Kājāmgājējs”
Tulkoja: Ginta Filia Solis