Mīlestība ir tikpat dabiska funkcija kā elpošana

milestiba38

Cilvēki domā, ka viņi var iemīlēt tikai tad, kad atradīs mīlestības cienīgu cilvēku. Muļķības! Tu nekad tādu neatradīsi. Cilvēki domā, ka viņi iemīlēs tikai tad, kad atradīs ideālu vīrieti vai sievieti. Nieki! Tu nekad to neatradīsi, jo ideāls vīrietis un ideāla sieviete neeksistē. Un pat tad, ja eksistē, tos neinteresē tava mīlestība.
Nepieprasi pilnību, jo tad tu vispār neatradīsi nekādu mīlestību, kas spēs tevi piepildīt. Gluži otrādi, tu kļūsi pavisam nemīlošs. Cilvēki, kuri pieprasa pilnību – tie ir ļoti nemīloši cilvēki, neirotiski cilvēki. Pat tad, ja viņi atrod mīļoto, viņi pieprasa pilnību, un mīlestību nogalina viņu prasības.

Kā tikko vīrietis iemīl sievieti, vai sieviete – vīrieti, uzreiz sākas prasības. Sieviete sāk pieprasīt, lai vīrietis kļūtu ideāls, vienkārši tāpēc, ka viņš viņu mīl. Tā, it kā viņš būtu nogrēkojies! Tagad viņam jābūt ideālam, tagad viņam jāatmet visi savi trūkumi, vienkārši tā – šīs sievietes dēļ.
Tagad viņš vairs nevar būt vienkārši cilvēks. Vai arī viņam jākļūst par supercilvēku, vai arī viņam jākļūst neīstam, melim. Gluži dabiski, kļūt par supercilvēku ir ļoti grūti, tāpēc  cilvēki kļūst par meļiem. Viņi sāk izlikties, tēlot, spēlēt spēles.

Atceries, nekad nepieprasi pilnību. Tev nav tiesības pieprasīt kaut ko kādam. Ja kāds tevi mīl, esi pateicīgs, bet neko nepieprasi, jo viņam nav tevi jāmīl. Ja kāds tevi mīl – tas ir brīnums un, lūdzu, esi saudzīgs ar šo brīnumu.

Mīlestība, tāpat kā elpošana, ir gluži dabiska funkcija. Un, kad tu mīli cilvēku, nepieprasi, pretējā gadījumā, tu uzreiz aizver durvis. Neko negaidi. Ja kaut kas atnāk, izjūti pateicību. Ja nekas neatnāk, tātad tam nav jāatnāk, tam nav nepieciešamības atnākt. Tu nevari to gaidīt.

Ošo “Dzīve. Mīlestība. Smiekli”
Tulkoja: Ginta FS

 

Advertisements

Kas teica, ka asaras ir vājuma pazīme?

500px Photo ID: 130093823 - Black Friday Sale!  AVAILABLE NOW My Complete tutorial collection covering my entire post processing workflow in PS and Lightroom for only $49.99! (Over SEVEN Hours) Purchase Here! -> <a href="http://www.jakeolsonstudios.com/p45

Kas teica, ka asaras ir vājuma pazīme? Nē! Tās nav vājuma pazīme. Tās liecina par to, ka ir jūtas. Tās runā par jūtu Spēku. Bet jūtu Pasaule ir dziļāka par domu Pasauli
Ne vienmēr asaras liecina par bēdāmi. Ir vēl Prieka un Pateicības asaras.
Asaras ir vienīgā pazīme tam, ka tevī notiek kaut kas ļoti liels, ka tas sāk tevi pārpildīt.
Asaras ir atbrīvošanās.
Asaras ir milzīgs spēks.

Asaru dziedzeri visas cilvēces acīs ir vienādi. Bet vīrieši sāka domāt, ka raud tikai sievietes (jau bērnībā zēniem māca, ka raud tikai meitenes). Šīs domas-pārliecības dēļ vīrieši ļoti daudz ko ir zaudējuši. Viņi ir zaudējuši jūtas, viņi ir zaudējuši prieku, viņi nespēj izpaust savu pateicību.
Ja tu neraudi – tas nav spēks. Tas, ko cilvēki sauc par spēku, ir raupjums.
Spēks nav raupjš, tas ir maigs.

Vai esi redzējis upes straumi kalnos, kas krīt kaskādēs – mīkstu ūdeni? Klintis ir ļoti cietas. taču galu galā, plūstošais ūdens uzvar. Akmens parvēršas smiltīs un tiek aizskalots.
Un, lūk, uzplaukst zieds un tam blakus guļ akmens. Ko tu uzdāvināsi mīļotajai? Akmeni? Nē! Ziedam ir spēks un varenība. Tā spēks ir maigumā, aromātā, skaistumā. Tā vājums arī IR Spēks. Tas atveras rīta agrumā un aizveras vakarā. Tas ir dzīvs un tas nomirs, jo ir dzīvojis. Akmens nekad nespēs nomirt, jo tas jau ir miris, jo nekad nav dzīvojis.
Kļūsti maigs! Tie, kuri ļauj asarām plūst, ir laimes lutekļi – viņi ir stipri! Un viņus neuztrauc kritika un apkārtējo spriedumi. Lai raudātu, ne par ko nebēdājot un nedomājot par to “ko teiks cilvēki?”, ir vajadzīgs Spēks. Lai visi runā! Slikta reputācija? Lai!
Ļaujiet man izraudāties no visas Sirds!!!
Ošo
​​​​​​​Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta FS

Par dzīves jēgu

milestiba Era Barkova

Dzīve šķiet bezjēdzīga. Kamēr neesi iemīlējies. Mīlestība dod tavai dzīvei jēgu. Tas nenozīmē, ka pateicoties Mīlestībai tavā dzīvē parādīsies kaut kādi rezultāti, vai tiks sasniegti kādi mērķi – nē.
Pateicoties mīlestībai katrs mirklis kļūst vērtīgs pats par sevi. Cilvēkam, kurš uzdod jautājumus par dzīves jēgu, trūkst Mīlestības. Kad cilvēks mīl, viņš nekad nejauzdos jautājumus par dzīves jēgu. Viņš zin jēgu, viņam nav jājautā. Dzīves jēga ir Mīlestība.
OŠO
Zīmējums: Era Barkova
Tulkoja: Ginta FS

DZĪVE: tā ir tā enerģija, kuru mēs tajā ieliekam

!2

Dzīve, pati par sevi, ir neitrāla. Mēs padarām to skaistu, un tāpat mēs padarām to neglītu. DZĪVE: tā ir tā enerģija, kuru mēs tajā ieliekam

Ja ielejam dzīvē skaistumu, tad tā kļūst skaista. Ja tu sēdi kā celms un vēlies, lai dzīve būtu skaista, nekas nesanāks – skaistums tev pašam jārada. Nemēdz būt skaistums, kā atsevišķs priekšmets, kas guļ kā akmens. Skaistums ir jārada. Cilvēkam japiešķir realitātei savs redzējums, jāpiešķir tai krāsa, jāpiesķir tai mūzika – tad viņa realitāte būs skaista.

Kamēr tu pats piedalies skaistuma radīšanā, tas ir. Kā tikko tu pārstāj to darīt, tas pazūd. Skaistums tiek radīts – tāpat kā neglītums. Laime tiek radīta – tāpat kā nelaime. Tu saņem tikai to, ko radi, neko citu. Lūk, arī visa karmas filosofija: tu saņem tikai to, ko dari.

Dzīve ir līdzīga tīrai lapai – uz tās var uzzīmēt skaistu ainavu, var to noklāt ar šausmām un spokiem. Viss tavās rokās. Tu vari radīt skaistu sapni, bet vari radīt arī murgu.

To saprotot, viss kļūst vienkārši. Tu esi savas dzīves saimnieks, un visa atbildība gulstas uz tevi.
Parasti mēs domājam, ka dzīvē ir kāds objektīvs skaistums un objektīvs neglītums. Nē! Dzīve dod tikai iespējas. Dzīve dod visu vajadzīgo, bet tālāk jarīkojas tev pašam – dzīve seko principam “dari pats”!

OŠO
Avots: http://dishi-svodobno.blogspot.com/
Tulkoja: Ginta FS

Laime iekšpusē un laime ārpusē

iekšējā laime

Dzīvot iekšpusē nozīmē būt laimīgam, bet dzīvot ārpusē – būt nelaimīgam. Ja cilvēks dzīvo ārpusē, viņš nevar iegūt laimi, bet tā pati atnāk, ja dzīvojam iekšpusē.

Dzīvot ārpusē nozīmē dzīvot vēlmēs, ambīcijās, saņemt naudu, iespējas, stāvokli sabiedrībā, cieņu un slavu. Un tāpat tas nozīmē būt laimīgam TIKAI tad, kad tu saņem kaut ko no visa pieminētā. Kad nesaņem to, ko vēlies, nav arī laimes..

Bet dzīvot iekšpusē nozīmē, ka iekšpusē jau ir tas, kas dara tevi laimīgu. Laime, tā ir mūsu daba, kas vienmēr ir ar mums, un šī laime atrodas mums iekšpusē, ne – ārpusē. Par to runā ne tikai Ošo, bet arī citi gudrie.

Taču cilvēks iziet ārpusē, lai pameklētu laimi un piedevām viņš vēl uzstāda noteikumus. Viņš sev saka: “es būšu laimīgs, ja… “. Ja saņemšu to, ja izdarīšu šito, ja sasniegšu to un to…

Citiem vārdiem sakot, ja viņš nesaņems vai nesasniegs to, kas, pēc viņa domām, nesīs viņam laimi, viņš automātiski nevar būt laimīgs – tādā veidā viņš ar noteikumu palīdzību ierobežo sevi un savu laimi.

Patiesa laime ir iekšpusē

Ošo saka: “Ja vēlies būt laimīgs, tad nav kur iet”. Lai kur tu ietu, lai kas tev arī nepiederētu, lai ko tu arī nedarītu – tie visi ir laimes meklējumi ārpusē.

Taču laime, kas atrasta ārpusē, ārpusē arī pazudīs.

Uz iekšu vēršas tikai tas cilvēks, kurš apjautis centienu laimi atrast ārpusē muļķīgumu. Tāds cilvēks, kā likums, ir ieraudzījis, ka pat tad, ja viņa noteikumi tiek izpildīti, viņš ārpusē nesaņem to laimi, kura to pilnībā apmierinātu.
Dzīvot iekšpusē nozīmē, dzīvot sirdī, laimes avotā, kas nav atkarīgs no apstākļiem ārpusē. Dzīvot iekšpusē nozīmē būt tur, kur tu esi, un tikai tad ir iespējama laime. Taču tevi vada vēlmes, ambīcijas un mērķi – tie piespiež tev pamest sirdi un meklēt laimi ārpusē, kur to principā nav iespējams atrast. Un tā tu pazaudē savu dzīvi – dzenoties pec ārējiem objektiem, kam, tavuprāt, jāatnes patiesa laime. Un par devīzi šajā bezcerīgajā lietā kļūst vārdi: “Cerība mirst pēdējā!”

Ošo saka: “Patiesa laime notiek bez nosacījumiem”. Tā neprasa noteiktus apstākļus, tāpēc to arī sauc par beznosacījuma laimi. Tā ir laime, kas vienmēr nāk no iekšpuses, ne – ārpuses.

Nekas, kas nav tevī, nevar atnest tev patiesu baudu un prieku. Un par to viegli var pārliecināties, paraugoties uz savu paša dzīvi: vienmēr gribās kaut ko vēl, kaut ko vairāk, prāts projecē laimi uz vēl kaut ko, kas atrodas ārpusē. Un tas notiek bezgalīgi. Tu bezgalīgi ej ārā no sava centra, sirds, avota, lai noķertu ārā neesošo laimi, tā liedzot atrast sevī īsto laimi – to laimi, kas ir tevī pašā. Laimi, kura arī ir tava patiesā daba. Taču, ja tev jau ir sava iekšējās laimes pieredze, nevienam par to nestāsti, ja vien neesi gatavs baudīt smieklus, kas var atskanēt kā atbilde uz tavu stāstu.

Autors: OŠO
Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta FS

 

Nebaidies, ka tevi nepieņems

nepienemt

— Kā tu jūties?
— Es domāju, man patīk satuvināties ar cilvēkiem, taču es vienmēr baidos, ka mani atstums. Un tomēr, neskatoties uz to, man izdodas satuvināties ar cilvēkiem labāk, kā tas bija agrāk.

Tu varēsi satuvināties vēl vairāk. Sākumā tev jāsaprot, ka tad, kad kāds tevi atstumj, patiesībā viņš neatstumj tevi, bet vienkārši saka, ka viņš tev neder. Iespējams, tu viņam pat patīc, taču enerģijas kaut kādu nezināmu iemeslu dēļ nesader.

Tā kā nepieņemšana nav nekas personīgs – tāpat kā, starp citu, arī pieņemšana. Savā būtībā tās ir enerģētiskas parādības.

Ja tevī kāds iemīlas un pilnībā tevi pieņem, tas nenozīmē, ka viņš tevi pieņem vai tu pieņem viņu. Tas nozīmē tikai to, ka dziļākajā līmenī satiekas divas enerģijas un jūs tām kalpojat kā starpnieki.

Dažkārt enerģijas nesader un tur tu neko nepadarīsi. Tām nevar piespiest saderēt. Taču mums no bernības mācīja, ka nepieņemšana ir kaut kas personīgs, tāpat kā pieņemšana, taču tās ir tikai enerģētiskas paradības.

Tā kā nebaidies nepieņemšanas. Savādāk, kā gan tu varēsi satuvināties? Satuvinies, tas ir riska būt atstumtam vērts. Un ir labi, ja cilvēks var vienkārši pateikt, ka viņš negrib dziļākas attiecības ar tevi tāpēc, ka, ja viņš tevi pieņems, bet dziļi Dvēselē viņam nebūs tuvības sajūtas ar tevi, tas var izrādīties bīstami. Agri vai vēlu jūs sāksiet strīdēties un graut viens otru.

Tāpēc saki, ja tev negribas ar kādu satuvināties, taču nenodari viņam sāpes. Vienmēr esi godīgs, tāpec, ka daži cilveki, kuri nevar pateikt “nē”, kuri baidās citiem nodarīt sāpes, pārvērš savu dzīvi par haosu. Pakāpeniski viņi absolūti aizmirst to, kā noteikt, kas tiem der un, kas neder

Autors: Ošo
Tulkoja: Ginta FS

Pajautā sev, vai tu mīli?

prieks16

Tava galvenā kļūda ir tā, ka tu vienmēr kādu esi mīlējis. Tie ir tavi galvenie maldi, kas raksturīgi visiem cilvēkiem: viņu mīlestība vienmēr ir vērsta uz kādu, adresēta kādam. Taču tad, kad mīlestība tiek paredzēta kādam, tā mirst. It kā tu teiktu: “Es elpošu tikai tev, un, ja tevis nebūs, kā gan es spēšu elpot bez tevis?” Mīlestību var salīdzināt ar elpošanu, Tā var būt tikai īpašība, kas piemīt cilvēkam: un, lai kur tu arī būtu, lai ar ko tu būtu, pat tad, ja esi viens, mīlestība pastāvīgi tevi piepilda. Un uzdevums nav mīlēt kādu. Galvenais uzdevums ir pašam kļūt par Mīlestību.

Cilvēki viļas savā mīlestības pieredzē ne tāpēc, ka kaut kas nav kartībā ar pašu mīlestību. Viņi samazina mīlestību līdz pat maziņai pilītei un tāpēc lielais paliek neapjausts. Nav iespējams sevī ietvert okeānu, tas nav mazs strautiņš. Mīlestība ir visa tava būtība, mīlestība ir visa tava Dievišķība.

Tev ir sev jāpajautā, vai tu pats mīli. Tad nerodas jautājums par mīlestības objektu. Kad esi ar sievu, tu mīli savu sievu, kad esi ar bērniem, tu mīli savus bērnus, kad esi ar kalpiem, tu mīli kalpus, kad esi ar draugiem, tu mīli draugus; kad ar kokiem, tu mīli kokus; kad esi ar okeānu, tu mīli okeānu.

TU ESI MĪLESTĪBA.

Mīlestībai nav vajadzīgs objekts – tā ir tavas būtības starojums, tavas Dvēseles starojums. Jo lielāks starojums, jo lielāka Dvēsele. Jo platāki tavas mīlestības spārni, jo lielākas tavas Dvēseles debesis.

Autors: Ošo
Tulkoja: Ginta FS