Ja tu domā, ka pēc 50 jau ir par vēlu

Vikija Morona

Šis ir stāsts no Vladimira Jakovļeva projekta «Возраст счастья»
Tajā dienā, kad Vikijai Moronai palika 50 gadu, viņa saprata: vairs nedrīkst to atlikt! Ja vēl pagaidīt, tad iespējas piepildīt savus sapņus vairs nebūs.

Vikija sastādīja savu vēlmju sarakstu un ķērās klāt tā realizācijai.

Problēma bija tikai viena: visas Vikijas vēlmes bija praktiski nerealizējamas.
Pirmkārt, iemācīties angļu valodu. No nulles, piecdesmit gados?!

Otrkārt, dziedāt un uzstāties koncertos. Protams, dziedāt un koncertēt Vikija vēlējās jau no pašas bērnības. Taču, pateicoties radiniekiem, viņa skaidri zināja, ka viņai nav ne piemerotas balss ne dzirdes.

Viņa arī 20 gados baidījās, ka, ja sāks dziedāt, tad noteikti visi par viņu smiesies. Kur tad vēl 50 gados sākt to darīt!?

Treškārt, pievarēt jūru. Vikija vienmēr bija sapņojusi iemācīties vadīt buru laivu. Tikai viņa ļoti baidījās no ūdens.

Un beidzot, ceturtkārt, viņa vēlējās pamēģināt būt par aktrisi. Jaunībā kaut kā tas neizdevās. Pēc tam nebija tam laika. Bēdīgi, taču neizdevās. Taču sākt to darīt tagad, tadā vecumā, bez pieredzes?! Vienkāršāk sakot, Vikijas sapņi bija absolūti nepiepildāmi. Un tas viņu absolūti neuztrauca.

Vikija bija medmāsa un tāpēc, iesākumam, nolēma pāriet uz pusslodzes darbu, turklāt – ar pazeminājumu amatā. Sakarā ar to naudas un karjeras iespējas arī kļuva mazākas, toties brīvā laika palika vairāk.

Pēc tam, ilgi nedomājot, viņa vienkārši aizgāja pieteikties valodu skolā. Izrādījās, ka viņas vecums absolūti netraucē valodu apguvē. Pēc pusgada mācībām, viņa jau brīvi runāja angļu valodā – ne sliktāk par tiem studentiem, kuri bija jaunāki.

Ar otro sapni viss izradījas nedaudz sarežģītāk. Iemācīties dziedāt un koncertēt – tas tev nav angļu valodā runāt.

“Es vienmēr biju domājusi, ka neesmu dzimusi, lai dziedātu, – atzinās Vikija, – Un, lai nodarbotos ar dziedāšanu, vajadzēja būt kadam citam, ne man”.
Vikija atrada skolotāju un sāka trenēties klavierspēlē – ļoti labi, ka tagad viņai bija brīvs laiks. Pēc tam, ar grūtībām pārvarot savas bailes, viņa pierakstījās korī. Un viņu ar prieku pieņēma! Šodien Vikija dzied un veiksmīgi uzstājas ar koncertiem. Protams, tie ir bezmaksas koncerti, kurus Vikija ar draugiem organizē savam priekam. Nu, un kas? Prieks no tā nekļūst mazāks. Un publika savācas pietiekamā daudzumā.
Īsāk sakot, noskaidrojās, ka, lai piepildītu savus sapņus, pat pašus neticamākos, ir vienkārši jāpamēģina to izdarīt, un nav jādomā par to, ko teiks citi.

Vikija atcerējās, ka viņai ir sena paziņa, kura strādā reklāmas aģentūrā. Viņa tai piezvanīja un painteresējās, vai ir kāda loma sievietei viņas gados? Izrādījās, ka ir. Vikija Morona veiksmīgi izgāja kastingus un filmējās Coca Cola reklāmā, pēc tam – televeikala reklāmā, pēc tam kāda Spānijas bankas reklāmā. “Filmēšanās reklāmā bija diezgan sarežģīta izklaide – saka Vikija, – Protams, mani pacienti un cilvēki uz ielas mani sāka atpazīt, un tas bija ļoti patīkami.”

Šie panākumi deva drosmi, un Vikija beidzot bija gatava pārvarēt savas bailes no jūras. Viņa nopirka sev laivu – mazu vienvietīgu buru katamarānu. Pamazām iemācījas to vadīt, un tagad katras brīvdienas pavada jūrā – vienatnē. Viņa vairs nebaidās no ūdens. Un pat piedalās sacensībās. Un pat uzvar tajās. Izradījās, ka vienvietīgais katamarāns ir viens no ātrākajiem pārvietosanās līdzekļiem ar buru.

Un Vikija ir labi satrenējusies – viņa lido pa viļņiem apskaužamā ātrumā, un pat neuztraucas tad, kad ātrumā pagriezienā katamarāns apgāžas.

Šobrīd Vikijai Moronai ir 56 gadi. Pateicoties lēmumiem, kurus viņa pieņēma savos 50 gados, viņas dzīve šodien ir daudz laimīgāka un piepildītāka, kā agrāk. Pati Vikija uzskata, ka 50 gados viņa uzsāka jaunu dzīvi. Tā arī saka – “mana otrā dzīve”.

Vikijas jaunā dzīve no iepriekšējās atšķiras ar to, ka viņa beidzot ir sākusi sekot savām vēlmēm, un tagad tā arī dzīvo, katru dienu gūstot no dzīves milzīgu baudu.
— Agrāk es domāju, vērtēju, analizēju savas perspektīvas un iespējas, – viņa saka. Bet tagad vienkārši, kā kaut ko gribu, tā eju un izmēģinu!

Svētdienās, ja Vikija neiet jūrā ar savu buru laivu, viņi ar vīru divatā ēd paelju jūras krastā. Paelja ir ļoti garšīga, diezgan trekna ar krevetēm un citām jūras veltēm. To apēduši, viņi izdzer pa tasītei stipras kafijas, dāsni atšķaidītas ar Bailays liķieri.

– Reizē ar liķieri, kafijā ir jāielej piens, tad sanāk vēl garšīgāk, saka Vikija.
– Un kā būtu ar vienu saldējumu? – jautā Vikijas vīrs Bojs Ruis, kad tasītes ir tukšas. Svētdienas rītos, pēc paeljas un kafijas, 56 gadīgā Vikija un 59 gadīgais Bojs ēd saldējumu vafeļu glāzītēs, skatās jūrā un smaida, un pilnībā ir apmierināti ar savu dzīvi. Viņi kopā ir jau 36 gadus.

Vikija trenējas gandrīz katras brīvdienas klubā Maritim Cubelles.
Vikijas Moronas dzīves principi

– Pateicoties savai dzīves pieredzei, es saprotu, ka vairums problēmu gala rezultātā atrisinās pašas, lai arī cik sākumā tās šķistu neatrisināmas. Tāpēc var arī nenervozēt.

– Negaidiet piemērotu momentu, lai darītu to, kas jums patīk. Pēc piecdesmit, visi momenti ir piemēroti.

– Pēc piecdesmit, ja tu kaut ko vēlies, tātad tu to vari!

Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta FS

 

Advertisements

Georgija Gurdžijeva padomi meitai

gurdzijevs lubi

Fokusē savu uzmanību uz sevi.

Ikvienā momentā apzinies to, ko tu domā, jūti, vēlies vai dari.

Vienmēr pabeidz to, ko esi uzsākusi.

Visu, ko dari, dari, cik vien iespējams, labi.

Nepieķeries tam, kas vēlāk var tevi sagraut.

Esi dāsna bez lieciniekiem.

Izturies pret ikvienu cilvēku, kā savu tuvāko radinieku.

Salabo visu, ko esi sabojājusi.

Iemācies saņemt un pateikties par katru dāvanu.

Pārtrauc aizstāvēties.

Nemāni un nezodz – tā rīkojoties, tu mānīsi un apzagsi pati sevi.

Palīdzi tiem, kas blakus, taču nepadari viņus atkarīgus no sevis.

Neaizņem pārāk daudz telpas.

Esi klusa un pārāk daudz nežestikulē.

Ja vēl tevī nav pietiekami daudz ticības, imitē to.

Centies pārāk viegli neietekmēties no spēcīgām personībām.

Neķer nevienu un neko.

Sadali taisnīgi.

Nekārdini.

Ēd un guli tieši tik, cik tev nepieciešams.

Nerunā par savām personīgajām problēmām.

Nespried un nesodi, kamēr nebūsi uzzinājusi visus faktus.

Neseko modes tendencēm un trendiem.

Nepārdod sevi.

Cieni savas parakstītās vienošanās.

Esi punktuāla.

Neskaud citu cilvēku mantu un sasniegumus.

Runā tikai par nepieciešamo.

Nedomā par savu labumu, ko nes tavas darbības.

Nedraudi.

Turi savus solījumus.

Kad strīdies, pacenties iejusties otra ādā.

Atzīsti, kad kāds ir pārāks par tevi.

Pārvari savas bailes.

Palīdzi citiem būt spējīgiem palīdzēt pašiem sev.

Pārvērt savu lepnību pašcieņā.

Pārvērt savu niknumu kreativitātē un radošumā.

Savu alkatību pārvērt skaistuma mīlestībā.

Savu skaudību pārvērt priekā par citu panākumiem.

Savu naidu pārvērt žēlsirdībā.

Nepārslavē sevi, bet arī nenopel.

Rūpējies par to, kas pieder citiem, tāpat kā par to, kas pieder tev.

Nesūdzies un nežēlojies.

Attīsti savu iztēli.

Centies nepamācīt un neregulēt citus tikai tāpēc, ka tev patīk, ka citi tev pakļaujas.

Maksā par darbu un pakalpojumiem, ko tev sniedz.

Nepropogandē savu darbu un idejas.

Centies nepamodināt citos cilvēkos žēlumu, simpātijas, apbrīnu pret sevi

Centies neizcelties ar savu ārējo izskatu.

Nestrīdies, labāk klusē.

Nelien parādos, pērc un maksā uzreiz.

Ja publiski esi aizvainojusi, publiski arī atvainojies.

Kad redzi, ka tev sarunā nav taisnība, neuzstāj tikai lepnības dēļ, uzreiz atsakies no saviem iepriekšējiem nodomiem.

Pat tad, ja iepriekš esi atskaņojusi savas idejas, neaizstāvi tās, ja tās izradījušās kļūdainas.

Neglabā bezvērtīgas lietas.

Nerotā sevi ar svešām idejām.

Nefotografējies ar slavenībām.

Esi pati savs tiesnesis.

Nevērtē sevi pēc tā, kas tev pieder.

Apzinies, ka tev pieder viss.

Ja tu meditē un tev parādās Velns, liec arī Velnam meditēt.

No Gurdžijeva meitas Duškas Hovartas atmiņām

Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta FS

Sārtās buras. Šoreiz par mūža darbu.

sartas_buras2

Stāsts par Asolu vienmēr man ir bijis stāsts par mīlestību. Šoreiz es tajā redzu vēl vienu iemeslu iedvesmai – tik ļoti talantīgi un spilgti Aleksandrs Grīns apraksta profesijas izvēli, sava mūža darba un mīļotās lietas izvēli. Tu nepārklausījies, tā ir!

Bērnībā Grejs (kurš pēc tam atkuģoja pie Asolas zem sārtajām burām) ļoti mīlēja lasīt, un daudz laika pavadīja bibliotēkā. Reiz viņa uzmanību piesaistīja glezna, kas karājas virs ieejas. Tajā bija uzgleznots kuģis, kas šķēla jūras viļņus. Šajā brīdī “visi viņa Dvēseles mājieni, visas gara atšķirīgās iezīmes un visas slēptās impulsu nokrāsas savienojās vienā spēcīgā veselā un kļuva par visaptverošu, nepārvaramu vēlmi”.

Šī glezna viņam kļuva par “to svarīgo vārdu Dvēseles sarunā ar Dzīvi, bez kura ļoti grūti būtu sevi saprast. Mazajā puisēnā pakāpeniski sāka dzīvot milzīga jūra. Tā saauga ar viņu, kad viņš bibliotēkā rakās milzīgos grāmatu kalnos, un alkatīgi lasīja visas tās grāmatas, aiz kuru apzeltītajām durvīm atvērās zilais mirdzums”. Grejs ļoti vēlējās kļūt par kuģa kapteini.

“Neviena cita profesija nevarētu tik veiksmīgi sakausēt vienā veselumā visus dzīves dārgumus, saglabājot neskartu katras atsevišķās laimes smalko rakstu. Briesmas, risks, dabas spēks, tālas zemes gaismas, brīnišķīga noslēpumainība, plaiksnījoša mīlestība, kas uzplaukst, mijoties šķiršanās un tikšanas reizēm, aizraujoša seju, notikumu murdoņa un neaprakstāma dzīves daudzveidība”.

Ļoti skaisti un patiesi uzrakstīts. Tiesa, ne vienmēr mūsu izvēles brīdis ir tik spilgts un viennozīmīgs. Vēl jo vairāk, ne vienmēr mēs jau kopš bērnības zinām, ko vēlamies. Un tomēr ja iedraudzējamies ar saviem sapņiem un vēlmēm, un nospraužam sev mērķi atrast šo kaislību dzīvē, tad atbilde noteikti atnāks. Vajadzīgajā laikā un jebkurā vecumā.

Man tas aizņēma dažus gadus – ja precīzāk, piecus. Šis ceļš atgādināja kustību pa spirāli, un ne vienmēr bija viegli. Kādam būs vajadzīgs mazāk laika, kādam – vairāk. Tas ir normāli. Iespējams, ka savas sirds dziļumos tu jau zini atbildi, taču vēl pagaidām neej šo ceļu. Tas arī ir normāli. Un tomēr maz pamazam sāc savu kustību.

Paskaties apkārt. Noteikti tavu draugu lokā ir cilvēki, kurus tu apbrīno ne tik daudz par viņu mērķtiecību un gudrību, cik par viņu vienotību pašiem ar sevi. Viņi ir kā Grejs “Sārtajās burās” – tādi īsti un patiesi tajā, ko dara, uz ko tiecas. Es esmu pārliecināta, ka viņu piemērs tevi iedvesmo!

Tas ir par to, cik ļoti svarīga ir vide (окружение).

Vēstulē savai mātei, kura ļoti pārdzīvoja par savu dēlu, Grejs raksta: “Ja vien tu redzētu, to, ko redzu es; paskaties manām acīm. Ja vien tu varētu, kā es, pielikt pie auss gliemežnīcu un dzirdēt tajā mūžīgā viļņa skaņu. ja vien tu mīlētu, kā es – es visu to atrastu tavā vēstulē, izņemot čeku un mīlestību – smaidu…” Māte pieņēma dēla aizraušanos un atbalstīja viņu. Zinot, cik ļoti tā viņu mīl un atbalsta, Grejs bieži apciemoja vecāku mājas.

Tas ir par to, cik ļoti svarīgs ir tuvinieku atbalsts.

Ne uzreiz Grejs kļuva par trīsmastu burinieka kapteini. Ļoti daudz ko kuģa puikam nācās pārdzīvot

Patiešām, no malas nekad nav redzamas tās grūtības, ar kurām saskarās cilvēks savā ceļā uz veiksmi. Droši vien, tas nav vienkārši – pārrunās un darba intervijās nosaukt savu cenu darba tirgū, vai pārliecināt savu klientu par to, ka sadarbība ar tevi viņam ir izdevīga. Iespējams, tev naktīs ir grūti aizmigt no domas par to, ka 30/40/50 gadu vecumā esi nolēmis mainīt savu profesiju. Vai arī pavisam nopietni domā, ka esi neveiksminieks, jo kāds tavā vecumā jau ir paspējis būt veiksmīgs, bagāts un laimīgs, un šī nerealizētības sajūta katru dienu indē tavu dzīvi. Bet, pats galvenais, tu nenolaid rokas, pat tad, ja nezini, ar ko sākt, pat tad, ja sākumā tavus piedāvājumus neviens neuztver nopietni.. Riskē! Turpini iesākto. Dari!.

Tas ir par to, cik ļoti svarīga ir ticība sev un pārliecība. Tā arī ir svarīgākā lieta veiksmes “receptē”.

Savā darbā es ļoti bieži saskaros ar to cilvēku pārdzīvojumiem, kurus nesaprot un neatbalsta tuvākie. Pašā sākumā, kad tu uzsāc jaunu projektu vai maini profesiju, vai aizej no prestiža, bet – nemīlama darba, ir ļoti grūti nenovērtēt tādu atbalstu. Taču, ja šī atbalsta nav, tad mēs meklējam citus atbalsta avotus. Un, uzmini, kurš ir pats pirmais, galvenais un spēcīgākais avots?
Pareizi! Tieši, tu pats!
Ļoti bieži daudziem no mums šķiet neierasta doma – kā tas ir, atbalstīt pašam sevi? Dažkārt sākumā mēs tais pretojamies.. Bet pēc tam saprotam, ka atbildīga pārliecības par sevi pozīcija, ir spēka avots

Un pēc tam parādās atbildības garša. Es pat teiktu “laimes garša”, kur atbildība ir ļoti svarīgs ingredients.

Lūk, tādas domas atnāca pie manis, kamēr lasīju “Sārtās buras”. Brīnumaini, cik ļoti pasakas par mīlestību spēj iedvesmot!

Un, vēl:
“Sārtās buras” man ir stāsts par pašpietiekamību. Par piepildītību un spēju peldēt savā virzienā. Par to, ka tad, kad tu pats esi savā vietā un nodarbojies ar savu mīļoto lietu, tev ir gan ar ko, gan zem kādām burām atpeldēt pie mīļotā cilvēka. Un ir daudz vairāk iespēju dot mīlestību un palīdzēt viņam piepildīt viņa vēlmes, tad, kad piepildi savējās.

Autors: Olga Maksimenko
Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta FS

 

Viss bez mīlestības ir grēks!

cels555

Ir cilvēki, kuri smako pēc nelaimes.

Starp tiem ir arī cilvēki, kuri iet personības izaugsmes ceļu, nodarbojas ar sportu un jogu. Dažkārt viņi tēlo, ka viņiem viss ir kartībā un cenšas sevi uzmundrināt. Taču, kā zināms, savu smaržu cilvēks nejūt – to just var tikai no malas.

Uzdrīkstos minēt, ka iemesls tam ir pūstošās zināšanas. Kad zināšanu un informācijas daudzums daudzas reizes pārsniedz to pielietošanas praksē daudzumu, tas izsauc informātisko intoksikāciju. Tā, savukārt, noved pie enerģētiskajiem aizsprostojumiem un trūdēšanas.

Ja tu saprati, līdz sirds dziļumiem saprati, bet nedari (prātuļojumi, loģiskie spriedumi neskaitās) – zināšanu enerģētika sāk “sastāvēties” un izsauc iekšēju disbalansu un pastavīgu neapmierinātību.

Un, turklāt, vēl mūsu bioloģija – spēja formēt savus ieradumus darbībās un sajūtās, ja tie atkārtojas kaut vai mēneša garumā – tad nelaimes smaka kļūst par tavu ikdienišķo dzīves vidi.

Tāpēc arī saka: apzinātā pašizaugsmē nav atpakaļceļa. Ja esi ielaidis sevī zināšanas, esi tik laipns un pielieto tās praksē. Iedarbības spēks ir atkarīgs no  tās informācijas uzsūkšanās dziļuma, kuru mēs pielietojam. Virspusējā līmenī šīs parādības praktiski nav ieraugāmas un nav tik kaitīgas.

Taču, jo gudrāks cilvēks, jo vairāk viņš spējīgs saprast, jo dziļāk iekļūst informācija un šie procesi ir neatgriezeniski.

Man arī savulaik nācās atmazgāt savu personīgo kodolu no visādām nejaucībām, kas sakrājušās ilgu gadu laikā, bezgalīgi cenšoties uzstiept realitāti manam gaidu karkasam. Šodien es uz pasauli skatos tikai caur jautājuma “Kā?” prizmu. Kā atmazgāt sevi no nelaimes un pārstāt smirdēt pēc savas iekšejās sāpes?

No šīs kaites ir jāārstējas kompleksi, jo līdztekus tiešajiem iemesliem, diezgan spēcīgi strādā tāds faktors, kā ieradums. Ķermeņa mehāniku ar “sapratīgiem slēdzieniem” neizmainīsi. Ir nepieciešamas mērķtiecīgas darbības, kas maina iesīkstējušos uzvedības šablonus.

0. Nelaimēm ir slikta smaka un apkartējie to jūt. 

“Nulles” punkts ir tā fāze, bez kuras visām pārējām nav nekādas jēgas.

Sākumā ir svarīgi saprast (jā, tieši ielaist sevī), cik tas ir pretīgi, būt nelaimīgam cilvēkam.

Tieši tāpat, kā tu tiecies pie apmierinātiem un mierīgiem cilvēkiem, tā arī viņi tiecas pie sev līdzīgiem. Nelaimes pievelk vēl vairāk nelaimes, kā apliecinājums tam, ka mana nelaime nav pati nelaimīgākā. Un tikai cilvēks, kurš ļoti vēlas izrauties no šī apburtā loka un pārstāt būt nelaimīgam, ir spējīgs noiet PILNAS ATTĪRĪŠANĀS AR DARBĪBĀM ceļu.

1. Žēlabas – galvenā nots šajā “smaržā”.
Komunikācijā ar cilvēkiem, kuri inficējušies ar nelaimi, pastāvīgi izskan žēlabas. Par pasauli, par sevi, par netaisnīgo dzīvi. Viņiem līdz sirdssāpēm ir žēl savu likteni, kaut arī to cenšas apslēpt pat paši no sevis. Viņus neapmierina ne ekoloģija, ne prezidents, ne valdība, ne kārtējais autors facebook slejās.
Tie, kuri uzbūvēti sarežģītāk, atrod daudz izsmalcinātākus veidus kā sūdzēties un nīdēt, cenšoties ietīt savus argumentus stingrā loģikas sainītī: skat, es jums tūliņ nodemonstrēšu, cik pasaule pret mani ir netaisnīga. Viņiem bieži “nav labi” dažādu iesmeslu dēļ.

Un raksturīgi, ka viņi obligāti citiem par to paziņo. Jāsaka gan, ka visbiežāk viņi paši to neievēro.

Tavā pasaulē ir tikai tas, kurp vērsta tava uzmanība. Viņu uzmanība vērsta uz savas iekšējās sāpes pieradīšanu.

Viņi to atrod regulāri. Kā ar to būt? Izdarīt vēl sāpīgāk – pārstāt žēloties un paust savu neapmierinātību VISPĀR. PILNĪBĀ. Pat tad, kad žēloties būtu nopietns iemesls. Pat tad kad “vajag un var”. Pirmajā brīdī psihe pretosies, jo tu centies to izgrūst no ierastās un siltās vietas.

Pirmās divas nedēļas, iespējams, iemeslu žēlabām kļūs daudz vairāk. Tā strādā realitāte, kad notiek apzinātas pārmaiņas – tā pārkārtojas, bet, ja paliekam pie sava, un turpinām veikt pārmaiņas, vētra norimst – un pēc mēneša notiek lūzuma moments. Ideāli – pēc 21 dienas.

Tas pats notiek, kad tu sāc iet uz sporta zāli – sākumā muskuļi sāp no neierastajām slodzēm, bet pēc laika – pierod. Ķermenis transformējas caur sāpēm, un tā ir lieliska pazīme tam, ka strādā. Darbs ar žēlabām ir tas pats, kas muskuļu darbs – ne uz vienu mēnesi, bet – uz visu dzīvi. Tas ir bezgalīgs pārmaiņu ceļš, taču pēc pusgada tu būsi pavisam cits cilvēks.

2. «Tu esi man parādā», – nez no kurienes nolēma nelaimīgais, pirmo reizi dzīvē tevi ieraudzījis.
Ir cilvēki, komunicējot ar kuriem, tu jūties, it kā būtu viņiem kaut ko parādā. Patiesībā tas notiek neapzināti. Vienkārši tā nu ir noticis, ka viņiem parādā ir visi. Sākumā – vecāki, pēc tam – dzīves draugi, tad – bērni, priekšniecība, atkal – prezidents, kur tad bez viņa.

Vai tad tas nav dabiski? Vecākiem jāmīl, jāsaprot, bērniem jāklausa, priekšniecībai jāmaksā, jānodrošina labi darba apstākļi, prezidentam jānodrošina pārticīga, labklājīga dzīve. Kas gan var būt “taisnīgāk” par šo?

Tāpēc, katram gadījumam, arī tu kaut ko esi parādā. Un sajūti to jau pirmajās 15 sarunas minūtēs. Tā, piemēram, domā neprecēta meitene, iepazīstoties ar kartējo puisi un, nesaprotot, kāpēc atkal kārtējo reizi nekas nesanāk. Izsalkuša suņa skats nav seksuāls un rosinošs.

Problēma ir tā, ka nelaimīgs cilvēks domā, ka viņš pārstās būt nelaimīgs, kad viņam CITI kaut ko iedos. Mīlestību, naudu, drošību. Tas viss no nespējas pašam padarīt sevi laimīgu un dalīties savā pārpilnībā ar citiem. Tāpēc viņš arī staigā apkārt tāds nelaimīgs ar savu nabassaiti rokā, meklēdams, kam pieslēgties, no kā padzerties laimi, tā vietā, lai beidzot iepazītos pats ar sevi.

Tev neviens neko nav parādā. Ne mīlēt tevi, ne cienīt, ne saprast, ne – dot naudu. Ko tu pats vari dot šiem cilvēkiem: saviem tuviniekiem, kolēģiem, draugiem, pat prezidentam, lai tev atbildētu ar to pašu?
– Sakiet, Svētais tēv, vai tiešām sekss bez mīlestības ir grēks?

– Viss bez mīlestības ir grēks!

Reiz Himalaju kalnu piekājē, man atklāja patiesību, pēc kuras notiek visi šīs pasaules procesi.
Runājām par mīlestību starp vīrieti un sievieti, bet šodien es saprotu, ka šīs domas jēga ir daudz plašāka:

Love is one way traffic. (Mīlestība ir vienvirziena satiksme). 

Tas ir TIKAI tas, kas nāk NO TEVIS. Es atceros, toreiz vēl strīdējos, negribēju piekrist, sak` – nav mīlestības bez pretmīlas, tā nav mīlestība u.t.t.. Man atbildēja ar daudznozīmīgu klusumu un viltīgu smaidu. Bija sajūta, ka cilvēks, kurš sēdēja man pretī, skaidri zināja, ka šī frāze nonāks līdz manai apziņai tieši pēc 2 gadiem. Un šī doma viņu uzjautrināja.

Tavā pasaulē ir tikai tas, ko TU DOD. Ja apkārt tev ir iemesli neapmierinātībai – tu pasaulei sūti nelaimes. Vienīgais veids, kā to izlabot – nemeklēt citos, bet izmainīt savu signālu.
Visi mudīgi dušā! Arī profilaksei!
Un nekad vairs neļauj pielipt sev nelaimei!

Autors: Olesja Novikova
Tulkoja: Ginta FS

Kad Dvēsele atstāta novārtā…

vilks2

Kad dvēsele ir atstāta novārtā.., parādās simptomātiska apsēstība, atkarība, vardarbība un jēgas zudums, ” teicis Tomass Mors.

Cilvēkiem, kuriem ir ēšanas vai alkohola, vai pat narkotiku atkarība, ir bail no sava ķermeņa un realitātes. Visa viņu dzīve ir kā maska, ko tie izmanto, lai izdzīvotu ārpasaulē.

Viņi ir kontroles un perfekcionisma pārņemti. Viņi cenšas būt tik ļoti efektīvi ikkatru dienu, ka dienas noslēgumā sabrūk un viss beidzas ar kompulsīvu ēšanu vai dzeršanu.

Vēlme būt lieliskam dēlam vai meitai liek nerimstoši tiekties uz sasniegumiem. Bet patiesībā tā ir vēlme pēc nāves, ne dzīves. Tas nozīmē – padarīt dzīvi par perfektu un nedzīvu struktūru.
Gribasspēks tādu cilvēku var uzturēt ilgu laiku, ja vien viņš var skriet pietiekami ātri un ķermenis ir pietiekami spēcīgs, bet galu galā ķermenis sabruks dēļ noguruma, jo varas princips nogalina dzīvi. Patiesībā cilvēks badu cieš iekšējā dzīvē.

Darbā ar atkarībām lielu lomu spēlē simboliskais darbs – sapņu analīze un aktīvā iztēle. Tas palīdz iziet ārpus izteikti konkrētās pasaules, kas mēdz dominēt atkarīgai personībai.

Labs piemērs šeit var būt vilka tēls.

Vilks ir ļoti inteliģents dzīvnieks, bet tā vājība ir alkatība. Tas kaut ko grib, bet bieži vien nezina, ko tieši. Ja vilka tēls iemieso negatīvo polaritāti, tad tam vajag aizvien vairāk ēdiena, vairāk seksa, vairāk alkohola, vairāk naudas vai jebkā cita konkrēta. Ja vilks dodas garīgā virzienā, tas var būt arī neticami radošs.

Katram arhetipam ir divas puses, divas polaritātes. Vilku māte var arī izaudzināt bērnus, par ko stāsta daudzi mīti un leģendas. Viss atkarīgs no tā, kurai polaritātei mēs pieslēdzamies. Tomēr ļoti iespējams, ka atrodam paši savējo, īsto zelta vidusceļu.

Šai ceļā svarīgi ir atjaunot saikni ar sievišķību, (vīrišķību – vīriešiem) mīlestību pret dabu un savu ķermeni, lai dotu vietu spontanitātei un lēnam laikam, lai godinātu savu iekšējo realitāti un piešķirtu vērtību jūtām, izvērtētu mūsu atkarību simbolisko nozīmi un jautātu sev: “PĒC KĀ ES PATIESĪBĀ ESMU IZSALCIS?”

Sagatavoja Ginta Jansone
Pēc interviju mareriāliem ar Junga analītiķi Marionu Vudmenu (Marion Woodman)

No Kristines Om Shanti dienasgrāmatas

50 nieki, kas katru dienu zog Tavu dzīves prieku

14680564_1266161513456162_7756185174869570788_n

Rakstniece un psiholoģe Sāra Hansena uzskaitījusi 50 faktorus, kas mūsu dzīvi padara nelaimīgu. Vai tā ir arī ar Tevi? Analizē pats!

1. Tu visu laiku uztraucies?

Uztraukums – tas ir kā šūpuļkrēsls, kas nervozi kustās šurpu-turpu, bet uz priekšu netiek. Uztraucoties, Tu neesi spējīgs koncentrēties un aukstasinīgi rīkoties. Atslābinies, tā būs vieglāk sakoncentrēties. Miers palīdzēs Tev pieņemt pareizos lēmumus. «Don’t worry, be happy».

2. Tu gribi visu kontrolēt?

Dažkārt cilvēkiem šķiet, ka viņi var kontrolēt pilnīgi visu. Viņiem šķiet, ka ikvienam viņu plānam ir jāīstenojas momentā. Šāds plāniņš diez vai pa spēkam ir pat Superrmenam. Patiesība ir tāda, ka mēs nevaram kontrolēt neko un nevienu, izņemot sevi. Samierinies ar to un baudi notiekošo. Nav jācenšas regulāri veikt neiespējamas lietas.

3. Tu apvainojies?

Apvainoties – tas ir tāpat, kā iedzert indi un gaidīt, kad kāds cits saindēsies. Apvainojoties, Tu nodari pāri vienīgi sev, uzkrājot negatīvo enerģiju. Atlaid situāciju – tas nāks Tev par labu. Saproti, ka šobrīd cilvēks, kurš Tevi apvainoja, visticamāk bauda dzīvi un par Tevi vispār nedomā. Tai pat laikā, Tu tērē savas dzīves vērtīgās stundas, lai domās sūtītu viņam visu to sliktāko.

4. Tev šķiet, ka visiem jāspēlē pēc Taviem noteikumiem?

Dienas jaunums: pasaulei pat nojausmas nav par Taviem noteikumiem. Jo ātrāk to sapratīsi, jo laimīgāks būsi. Neviensno Tevis nav saņēmis sarakstu ar noteikumiem, kā lai pret Tevi izturas, kā jādzīvo, kā jāveido attiecības, kā jāstrādā. Cilvēki bieži dusmojas par to, ka kāds negrib atbilst viņu ideālam un tad „nākas citus pāraudzināt”. Kad tas nesanāk, ir milzīga vilšanās sajūta. Pieņem cilvēkus tādus, kādi viņi ir un nebūs jāviļās.

5. Tu salīdzini sevi ar citiem?

Mēs visi spēlējam šo spēli – ņemam kādu daļiņu cita cilvēka dzīves un salīdzinām ar savējo. Piemēram – varu salīdzināt sevi ar Laimu Vaikuli un izdarīt secinājumu, ka es ļoti slikti dziedu. Taču, kas lai zin, varbūt es labāk par viņu protu gatavot ēst? Tā ir bezjēdzīga nodarbe. Labāk attiecini šo salīdzināšanu uz sevi: „Vai šodien es esmu kļuvis labāks par sevi vakarējo?”

6. Tev šķiet, ka sapņa piepildīšanās darīs Tevi laimīgu.

Viens saka: „Es būšu laimīgs, kad nopelnīšu miljons dolāru”, otrs – „Es būšu laimīgs, kad pusdienās kopā sanāks visa mana ģimene.” Kurš no viņiem laimīgāks? Protams – ir labi, ja Tev ir lieli mērķi, taču tad, kad Tu savu laimi saisti tikai ar nākotnes mērķu piepildīšanos, kas var arī nenotikt, Tev nav iespēju baudīt mirkli, šo brīdi un vispār dzīvi. Atrodi to, kas Tevi dara laimīgu tagad, šodien un ļauj rītdienai sevi pārsteigt.

7. Tu esi „pustukša glāze”?

Ja esi pesimists, Tu dzīvē ievēro tikai slikto, kas kļūst par Tavu realitāti. Pamēģini sakoncentrēties uz labo cilvēkos, sevī, pasaulē… Jo vairāk saules Tu redzēsi sev apkārt, jo mazāk ēnu pamanīsi.

8. Tu esi vientuļš?

Cilvēks ir sociāla būtne un no savas dabas aizmukt ir grūti. Ja reiz, sestdienas vakarā, Tu sajuties vientuļš un nospiests, pacenties to izmainīt. Kā Tu parasti atrodi draugus? Apmeklē kādu publisku vietu, kur sapulcējas cilvēki ar tādām pašām interesēm, kā Tev. Pasmaidi, pastiep roku, esi atvērts – un cilvēki paši nāks pie Tevis.

9. Tu pārāk lielu nozīmi piešķir naudai?

Ko tur liekuļot, nauda dara dzīvi labāku, vienkāršāku, taču tā nenes laimi. Padomā: ja rīt būtu pēdējā Tavas dzīves diena, vai tiešām Tu veltītu šīs pēdējās stundas naudas pelnīšanai? Visticamāk, Tu šīs stundas gribētu pavadīt ar mīļiem, tuviem cilvēkiem, vai darot to, ko mīli darīt. Ja dzīvosi atbilstoši saviem iekšējiem mērķiem, saņemsi daudz vairāk laimes kā, ja Tev piederētu visas pasaules nauda.

10. Tu neatrodi laiku pareizajām lietām

Mēs visi pa laikam jūtamies nedaudz apmaldījušies. Tā notiek. Taču tikai tad, ja darām lietas, kas atbilst mūsu iekšējai vērtību sistēmai, mēs varam būt pa īstam laimīgi. Ir vienkāršs vingrinājums: sastādi savu vērtību sarakstu un sanumurē tās pēc svarīguma. Dienas garumā salīdzini, cik no Tavām veiktajām darbībām atbilst Tavai vērtību sistēmai. Tikai tā Tu ieraudzīsi sevi no malas un varēsi izlabot savas pieļautās kļūdas.

11. Tu atrodies nelaimīgu cilvēku sabiedrībā?

Tu esi to piecu cilvēku summa, ar kuriem visvairāk sava laika Tu pavadi.
Ja Tavi draugi visu laiku ir noskaņoti negatīvi, tad tāds kļūsti arī Tu. Gribi ko mainīt – maini. Meklē pozitīvus cilvēkus un esi ar viņiem. Neviens cits Tavā vietā to neizdarīs.

12. Tu neesi atradis savu iespēju realizēties?

Ļoti daudzi cilvēki sevi māna ar to, ka viņus apmierina dzīve „līdz brīvdienām” – tāda varētu būt viņu dzīves jēga? Tad nav jābrīnās, ka apkārt ir tik daudz nelaimīgu cilvēku. Tev jāpārstāj „izdzīvot” un jāsāk dzīvot! Atrodi savu mērķi, to, kas piešķirs Tavai dzīvei jēgu, ko varēsi darīt kaislīgi ar visu to degsmi, kas ir Tevī. Un dzīve kļūs par aizraujošu ceļojumu. Veiksmi Tev!

13. Tu esi aktieris – ne autors?

Kad centies būt tas, kas neesi, Tu pasaulei izdari lāča pakalpojumu. Ja spēlēsi svešu lomu, Tu nekad nevarēsi attaisnot savas cerības. Daļa Tavas apziņas vienmēr zinās, ka esi apspiedis sevi, lai lasītu rindas, ko sacerējis kāds cits – un kas pats sliktākais – kurām tu netici.

14. Tu esi iestrēdzis pagātnē?

Ļoti daudzi cilvēki kļūst par savas pagātnes upuriem – nožēlas, skumju, dažādu „kā būtu, ja būtu” summu. Protams, no pagātnes kļūdām vajag mācīties, taču pagātni nevar mainīt, izdzīvot vēlreiz. Dzīvo tagadnē – tas ir vienīgais veids, kā pieskarties nākotnei.

15. Tu dzīvo tikai ar domām par nākotni?

Daudzi domā, ka laime – tas ir galapunkts, kaut gan patiesībā – tikai ceļš uz to, dod dzīves pilnības sajūtu. Uztver visu notiekošo kā piedzīvojumu. Ja to nedarīsi, būsi nelaimīgs, arvien gaidot savu brīnišķīgo RĪTDIEN. Dzīve taču ir bezgalīgs ŠODIEN, pareizi?

16. Tu esi nevesels?

Jā-jā, sporta nodarbības, pareizs, sabalansēts uzturs un veselīgs miegs ir ļoti svarīgi Tavai laimes sajūtai. Emocijas ir atkarīgas no fiziskās pašsajūtas. Prāta un ķermeņa saikne ir tik spēcīga, ka dažkārt daži fiziskie vingrinājumi, pastaiga svaigā gaisā un viena papildus stunda miegam, var krietni uzlabot Tavu garastāvokli – līdz ar to arī veselību.

17. Tu esi perfekcionists?

Perfekcionismam ir trīs veidi. Perfekcionisms attiecībā uz sevi – kad Tu pats centies būt perfekts, ideāls. Sociālais perfekcionisms – kad Tev šķiet, ka visi gaida, lai Tu būtu nevainojams it visā. Perfekcionisms attiecībā uz citiem – kad Tu gaidi, lai citi būtu ideāli. Visi trīs dara Tevi nelaimīgu. Labāk samierinies ar to, ka pilnība mums nevienam nedraud, tā nav sasniedzama un nav arī vajadzīga. Jo ideālam būt ir garlaicīgi. Kad to sapratīsi, dzīvot kļūs daudz vieglāk.

18. Tu baidies no neveiksmes?

Daudzi cilvēki tik ļoti baidās kļūdīties, ka dod priekšroku vispār neko nedarīt. Iedomājies, ka Tu tā rīkotos brīdī, kad tikko mācījies staigāt. Ja tu būtu pārstājis censties, Tu līdz pat šim brīdim rāpotu. Par nožēlu jāsaka: pieaugot mēs bieži zaudējam drosmi, baidāmies uzsākt ko jaunu, baidāmies kļūdīties. Ja Tu samierināsies ar tādu domāšanas veidu, Tava dzīve nekad nebūs pilnasinīga – citiem vārdiem runājot, Tev laimi neredzēt, kā savas ausis.

19. Tu turies pie ierastā?

Izaugsme notiek tikai ārpus mūsu komforta zonas. Ja neuzdrošināsies iziet ārpus ierastajiem rāmjiem, Tu nekad neuzzināsi, kāda ir Laimes sajūta brīdī, kad esi uzveicis savas bailes, kad esi ieguvis spārnus un vari lidot. Reizi dzīvē putnam nākas lēkt, lai iemācītos lidot. Tu nevari palikt ligzdā un visu atlikušo mūžu vērot, kā citi lido!!!!!!

20. Tu kādam esi parādā?

Parādi provocē stresu, sagrauj attiecības un nes sev līdzi finansiālas grūtības. Izstrādā plānu, kā norēķināties ar saviem kreditoriem un Tev kļūs vieglāk un mierīgāk.

21. Tu alksti atzinības?

Ja Tu gaidīsi, ka citi Tevi pienācīgi novērtēs, Tu vienmēr būsi nelaimīgs. Neviens, izņemot Tevi pašu, nevar noteikt Tavu vērtību un nozīmīgumu.

22. Tu esi paviršs attiecībās ar sev tuvajiem cilvēkiem?

Zini, ko nožēlo cilvēki brīdī, pirms pamet šo pasauli? Nē, ne par to, ka nopelnījuši pārāk maz naudas un pārāk maz laika pavadījuši ofisā. Vairums cilvēku nožēlo to, ka dzenoties pēc brīžam nevajadzīgiem labumiem, pametuši novārtā savas attiecības, ģimeni, draugus. Kop savas attiecības, vēljoprojām Mīlestība ir pati lielākā vērtība šai pasaulē.

23. Tu nodarbojies ar prokrastināciju?

Prokrastinācija ir apzināta darbība, kurai, tāpat kā jebkurai citai mūsu rīcībai, ir sekas. (procrastination — aizture, atlikšana; no lat.val. crastinus — rīt.) Tā ir bezgalīga vilšanās spirāle. Tu atliec visu uz „vēlāk” un šī krava aug. Tas ir apmēram tāpat, kā, ja Tu skrien maratonu un pa ceļam vāc akmeņus. Gala rezultātā šī nasta kļūst nepanesama. Tev jāpabeidz iesāktais un jāizmet šie akmeņi, tā Tu kļūsi vieglāks, manevrēt spējīgāks un brīvs. Izdari to šodien!

24. Tu nemācies?

Kad mācies ko jaunu, Tu sev iedod atklāšanas prieku. Atrodi sev hobiju – nodarbošanos, jaunas intereses savā dzīvē. Tas, ka esi pabeidzis augstskolu, nenozīmē, ka viss ir beidzies, viss tikai sākas. Mācoties, Tu iepazīsti pasauli no jauna – tas nozīmē to, ka Tu nenoveco, Tu esi spējīgs ik dienu brīnīties un priecāties. Tas ir skaisti! Un Tu patīc cilvēkiem, jo kļūsti arvien interesantāks.

25. Tev ir nerealizējušies sapņi?

Ir cilvēki, kurus vajā nerealizēto sapņu rēgi – ar vainas sajūtu un žēlām nopūtām. Par laimi, tikai mēs paši varam sevī atrast vīrišķību doties tālāk, pretī savām jaunajām iespējām, ieelpot jaunas dzīves smaržu un katru dienu sākt no baltas lapas.

26. Tev ir garlaicīgi?

Daudzu cilvēku dzīves plūst bez izmaiņām, tas noved pie grūtsirdības un garlaicības. Rutīna ievelk. Taču ir ļoti daudz iespēju dažādot un padarīt interesantu savu dzīvi. Uzstādi sev mērķi darīt to, kas izgrūž Tevi no ierastajām sliedēm, dažkārt pat biedē – tici, atradīsies daudz interesantu lietu, kas pamodinās Tevi, izbrīnīs un apburs.

27. Tu esi pārāk aizņemts?

Tu visu laiku esi aizņemts, tāpēc Tev nav laika sajusties dzīvam? Par kādu laimi mēs varam runāt? Pārskati savus plānus un grafikus, tajos noteikti atradīsies daudzas lietas, kas „apēd” Tavu laiku un neko nedod pretī.

28. Tu maz guli?

Cilvēkiem, kuri sirgst ar bezmiegu, ir 10 reiz lielākas iespējas krist depresijā, kā tiem, kuri labi un pilnvērtīgi izguļās. Izgulies un būs Tev laime.

29. Tu pārāk maz laika pavadi vienatnē?

Dažkārt ir jādod iespēja savām ausīm atpūsties no trokšņa, no dzīves un sakoncentrēties iekšējam monologam. Pavadīt laiku divatā ar sevi ir dabiski un normāli. Nav svarīgi, vai tā būs kafijas tase parkā uz soliņa, vai nedēļas izbrauciens kalnos.Tavs Gars būs pateicīgs par tādiem vienatnes brīžiem.

30. Tev nav mērķa?

Bezmērķīga dzīve sagādā nebeidzamas vilšanās, kas seko viena otrai. Tā vietā, lai vienkārši ļautu lietām notikt tavā dzīvē, veido savu nākotni, uzstādot sev tīkamus un svarīgus mērķus. Uzvaras sajūta, sasniedzot iecerēto ir viena no lielākajām balvām dzīvē. Savukārt pats ceļš, ko veiksi, ejot uz savu mērķi – skaistākais, ko vari izdarīt savas personības izaugsmei.

31. Tu esi atkarīgs?

Vienkāršāk ir būt atkarīgam no citiem, jo neatkarība – tā ir nobriedušu cilvēku iezīme. Tie, kas turās pie citiem un neplāno būt brīvi, nolemti mūžīgai cīņai ar savu zemo pašvērtējumu. Nav iespējams pacelties spārnos, ja esi spiests vienmēr kādu vilkt sev līdz.

32. Tu domā, ka neesi pelnījis laimi?

Daudziem cilvēkiem šķiet, ka viņi nav pelnījuši būt laimīgi. Viņus nospiež vainas sajūta par pagātnes nodarījumiem un kļūdām. Taču laime – tā ir pieredze, kuru jāizbauda katram. Nosvītro „ne” savā „es neesmu pelnījis” un redzēsi, kas izmainīsies.

33. Tev vienmēr nedaudz pietrūkst?

Tev vienmēr līdz pilnai laimes sajūtai, mazliet kaut kā pietrūkst. Un vēl, un vēl nedaudz šo – pavisam mazliet. Ja Tu pastāvīgi esi pussoļa attālumā no apmierinājuma, Tavas iespējas būt laimīgam samazinās. Tas nekad nebeigsies. Skopuma monstrs vienmēr grauzīs no iekšpuses. Tu visu laiku sev melosi, ka tūlīt, tūlīt atradīsi pēdējo lietiņu, kas padarīs Tevi laimīgu. Patiesībā šai bedrei nav dibena. Pamēģini sajust prieku no ikkatra mirkļa un Tu sajutīsi, kāda ir laime!

34. Tu ignorē iespējas?

Bieži vien notiek tā: Iespējas klauvē pie durvīm, bet cilvēks uzgriež skaļāk televizoru, ērtāk iekārtojas dīvānā ar pulti rokā, lai nebūtu jādzird šie klauvējieni. Pasarg Die`s, ja šīs iespējas izskatās kā jauns darbs vai kas tāds, kas liktu iziet no savas ierastās komforta zonas. Vieglāk ir palaiskoties, vai ne? Tas ir bīstami, jo tad, kad šāda attieksme kļūs par ieradumu, kādu dienu Tu pamodīsies un sapratīsi, ka visu esi palaidis garām. Grūti būt laimīgam, ja pats neļauj savā dzīvē ienākt skaistām lietām un cilvēkiem.

35. Tu esi pašapmierināts?

Pašapmierinātība rada miera ilūziju. Viss ir lieliski, dzīve nesit, Tu esi brīnišķīgs, kā Dievs – kas gan vēl vajadzīgs? Patiesībā Tu peldi pa straumi, kas vienā dienā var Tevi izskalot ne tajā skaistākajā krastā. Pakusties, pacīnies, pārvari sevi, neļauj sev iesūnot.

36. Tu ienīsti savu darbu?

Grozies kā gribi, bet darbā Tu pavadi lielāko daļu savas dzīves. Grūti saglabāt laimīgu smaidu, ja Tu ar katru šūnu jūti nepatiku pret šo vietu, cilvēkiem, kuri Tev apkārt ir katru dienu. Lai justos laimīgs, darbam jānes prieks un apmierinātības sajūta, ne tikai iespēja samaksāt rēķinus.

37. Tu dzenies pēc nevajadzīgām lietām?

Dažkārt mēs aizmirstam, kas tad mums patiešām ir vajadzīgs un svarīgs. Pirms kaut ko iegādāties, padomā, vai Tev patiešām ir vajadzīga šī jaunā mašīna, kuras dēļ būs jāraujas trijos darbos un jāupurē savs laiks, kuru Tu varētu pavadīt ar saviem mīļajiem?

38. Tev nav savas garīgās dzīves?

Mūsdienu zinātniskie pētījumi pierāda acīmredzamo saistību starp garīgumu un laimes sajūtu. Tas izskaidrojams ar to, ka meditācija, lūgšanas, komunikācija ar pozitīvi domājošiem domubiedriem, nomierina, palīdz atslābināties un noskaņoties uz labām pārmaiņām.

39. Tev nav īstu draugu?

Tev apkārt var būt simtiem paziņu un it kā draugu, taču ja starp viņiem nav neviena, kurš būtu gatavs ar Tevi kopā izturēt un pārdzīvot visbriesmīgākās vētras, Tu būsi nelaimīgs. Dzīve – tā ir pastāvīga mijiedarbība ar cilvēkiem un, ja Tu neesi pārliecināts, ka jūsu saites ir stipras un izturīgas, varbūt ir vērts pameklēt īstus draugus. Tu jutīsies daudz stiprāks, ja Tev blakus būs drauga plecs.

40. Tu baidies no sevis?

Tas ir dīvaini, daudzi baidās no sevis un neuzticās savai intuīcijai un sajūtām. Taču, ja neuzticies pat sev, kam Tu vispār vari uzticēties? Iemācies uzticēties sev, saviem lēmumiem un nešaubīties par sava dzīves ceļa pareizību. Tieši tā IR Harmonija.

41. Tu pārāk daudz uztraucies par to, ko domā citi?

Kā tikko Tu sapratīsi, ka nav vajadzības visiem izpatikt un būt labam visiem, dzīve iemirdzēsies jaunās krāsās. Cenšanās izpatikt citiem var beigties ar neprātu.

42. Tu neatslābinies?

Un tomēr – dzīve ir spēle un mums visiem laiku pa laikam vajadziigs ir “taimauts”. Ja Tu neļauj sev atpūsties, stress un vilšanās Tevi pavadīs visu laiku. Iemācies atpūsties, atslābināties, atjaunot spēkus – tad Tava psihiskā un fiziskā veselība manāmi uzlabosies.

43. Tu neriskē?

Daudzi cilvēki izmanto tikai daļiņu savas dzīves iespēju. Ja jūti, ka esi spējīgs uz ko vairāk, noriskē, met izaicinājumu dzīvei! Tu sajutīsi pirmatklājēja prieku un sajūsmu, tai pat laikā Tavi paziņas turpinās valstīties pa dīvānu un pārslēgt TV kanālus. Robežu pārvarēšana dara dzīvi daudz pievilcīgāku!

44. Tu esi nepacietīgs?

Oo, cik grūti būt pacietīgam, cik grūti gaidīt, bet bieži tas ir vienīgais, ko vari darīt. Bieži vien dzīve liek mums pagaidīt, samazināt tempu, dažkārt vienkārši ir jāsamierinās ar notiekošo. Vienmēr ir izvēle – nedaudz nogaidīt, nogaidīt ar lēmumu, vai sastrebt karstu.

45. Tu nemācies no savām kļūdām?

Kāpt uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem – ir daudzu cilvēku mīļākā nodarbošanās. Un tam vienmēr ir viens un tas pats rezultāts – vilšanās un sāpes. Grūti šo ieradumu ieraudzīt sevī, jo daudz vilinošāk ir nobloķēt sliktās atmiņas, nekā izanalizēt šo pieredzi. Patiesībā kļūdas mums palīdz ikviena mērķa sasniegšanā, lai cik sāpīgas tās nebūtu – tā ir mūsu pieredze, kura ir nenovērtējama.

46. Tev nav suņa?

Vai kaķa? Vai papagaiļa? Kaut vai akvārija ar zivtiņām? Pētījumi liecina, ka rūpes par mājdzīvniekiem palīdz izstrādāt labas pašsajūtas hormonu – oksitocīnu – gan cilvēkiem gan dzīvniekiem. Suns ir Tavs personīgais psihoterapeits, kurš vienmēr spēs padarīt Tavu dienu saulaināku un dāvāt Tev prieku.

47. Tu jauc laimi ar komfortu?

Tev var būt skaists, ērts, mājīgs dzīvoklis, ērts un labs darbs, silta un ērta dzīve, un, neskatoties uz to, laimes sajūtas var arī nebūt. Bieži vien laimīgus mūs dara tieši tas, kas izved mūs no komforta sajūtas un līdzsvara. Iemācies atšķirt šīs divas sajūtas un noskaidro savas prioritātes. Iespējams, uz kādu brīdi nāksies atteikties no komforta, taču tas ir tā vērts.

48. Tu nemīli sevi?

Tā ir veca kā pasaule patiesība: Tu nekad nekļūsi laimīgs, ja nesamierināsies ar sevi, nepieņemsi sevi, kāds esi un neiemīlēsi sevi. Tas ir gluži tāpat, kā nēsāt uz pleciem kādu, kurš visu laiku klaudzina pa galvu. Dzīve nav boksa rings. Iemīli to cilvēku, kuru redzi spogulī un jums abiem būs vieglāk mainīties uz augšu.

49. Tu esi iejuties upura lomā?

Vienmēr apstākļi ir stiprāki? Citiem ir vairāk varas, naudas, iespēju? Tu esi tikai skrūvīte lielajā dzīves gaļas mašīnā? Nopietni? Bet varbūt tomēr Tev vajag pārskatīt savas pārliecības un uzņemties atbildību par savu dzīvi un saviem soļiem? Tā rīkojas nobrieduši cilvēki. Un laimīgi cilveki arī. Neļauj nevienam sagrābt varu pār Tevi!

50. Tu neļauj sev būt laimīgam?

Un tā: kāpēc Tu turies pie visa, kas dara Tevi nelaimīgu un skumju? Tas ir godīgs jautājums sev pašam. Ja piekrist tam, ka laime – tā ir apzināta izvēle, tad nāksies par to nest atbildību, kā par ikvienu savu izvēli. Nelaimīgam būt ir vieglāk – var neko nedarīt un visu savu laiku veltīt žēlumam pret sevi. Laime prasa aktivitāti. Gribi to vai negribi, jālemj būs Tev pašam!

Lai Tev veicas! Lai man veicas!

Avots:www.adme.ru
Tulkoja: Ginta FS

NElaimes matrica

dvesele sap3

Šeit un tagad

Reiz kaut kur cilvēks sajutās «ne īpaši labs», ne pilnībā atbilstošs tai sabiedrībai, kurā atradās. Visticamākais, viņš bija pavisam maziņš un nespēja adekvāti novērtēt situāciju. Tie secinājumi, kurus tobrīd viņš izdarīja, kļuva par programmām – “draiveriem”, zemapziņas virzošo spēku, kas ved cilvēku pa viņa dzīvi.

Vai esi ievērojis, ka dzīvē darbu vienmēr ir vairāk, kā laika? Lai ko tu darītu, lai cik ātri tu kustētos, laika vienmēr pietrūkst?

Dīvaini, vai ne? Šīs ilūzijas kājas aug no stratēģijas, kuru var nosaukt par SASNIEDZĒJU.

Tās uzstādījums skan apmēram sekojoši:
Man kaut kas ir jāizdara, jāsasniedz, lai justos pietiekami labs, adekvāts un mīlēts. Bet, ja es nepaspēšu, nesasniegšu, neizdarīšu visu, kas vajadzīgs, es būšu slikts.

Tas nozīmē, ka tieksme visu paspēt izriet no BAILĒM. Baidoties, ka būsi slikts, ja kaut kas neizdosies.

Un tagad iedomājies, ka tu savā dzīvē vairs neko nesasniegsi, tev vairāk neviens neieliks nevienu piecinieku, viss paliks kā ir. Un, ko tad? Tavs garastāvoklis mainās un tāds variants tev neder? Tu jūti trauksmi, aizvainojumu, vainas sajūtu, niknumu, kaunu, citas nepatīkamas sajūtas?

Tas ir viņš – SASNIEDZĒJS, kas atgādina par sevi. Tas neļauj tev sevi mīlēt tādu, kads esi, tieši tagad, bez jauniem sasniegumiem, kaut maziņiem.

Vai esi ievērojis to, ka tev ir ļoti svarīgi tas, kā citi cilvēki tevi novērtē, novērtē to, ko tu dari? Tava mamma vai vīrs slavē tevi par padarīto? Un kā tev ir tad, kad viņi ir neapmierināti? Kad tu izvēlies savas fotogrāfijas, ko ievietot sociālajos tīklos, esi ievērojis, ka izvēlies vienu no 10? Tāpēc, ka tikai tajā tu sev patīc pa īstam, un tu zini, ka tā savāks visvairāk “like”?

Un kas notiek tad, kad kāds komentārā uzraksta, ka tu izskaties kaut kā, ne tā? Labāk taču ir tad, kad tevi slavē, nevis kritizē, vai ne? Šī stratēģija saucās MEKLĒT APSTIPRINĀJUMU.

Vai gan ir vērts atkārtoties, ka, ja iedomājies, ka vairs tev neredzēt nevienu “like”, nevienu uzslavu, tad tava vērtības sajūta savās acīs kritīsies. Bet kritika un neapmierinātība ar sevi nopietni sabojās tavu garastāvokli.

Cilvēks, kurš meklē apstiprinājumu, Dievam tic mazāk, kā tam, ka uzslava viņu padara vertīgāku, bet kritika – nevērtīgu. Šīs ticības pamatā arī ir BAILES.

Un, kā ar to, ka vajadzīgs arvien lielāks un labāks? Iedomājies, ka tev vairs nekad nebūs iespējas nopirkt jaunu telefonu vai mašīnu? Vai neizdosies atjaunot savu garderobi? Pirkumi vairs nebūs domāti tev, tikai pats nepieciešamākais. Tādas šausmas varētu tev sabojāt visu dzīvi, ne tikai garastāvokli? PATĒRĒTĀJS – tā ir tā personības daļa, kas tic, ka nopērkot kaut ko jaunu, vari kļūt par “cienīgu” cilvēku.

Nav pirkumu – nav laimes, nav cieņas pret sevi un savu dzīvi. Protams, ka saknē atkal dzīvo BAILES.

.

Vēl ir viens variants – būt noderīgam, palīdzēt, izklaidēt citus. Nosauksim šo stratēģiju – PALĪGS. Nu, nē, svētumu nevajag aiztikt! Palīdzēt cilvēkiem, tas taču ir varoņdarbs, tikai pa īstam pateicīgi un labi cilvēki tā dzīvo – citu dēļ, ne sevis. Vai tad tā nav patiesā dzīves jēga?

Grūti runāt par dzīves jēgu tad, kad traumētā ego pašvērtējums ir balstīts uz palīdzēšanu citiem.

10% cilvēku patiešām ir iedzimta nosliece uz altruismu, viņiem vienkārši patīk palīdzēt citiem. taču, ja tev nebūs iespējas kādam palīdzēt, ja tavi pakalpojumi vairs nevienam nebūs vajadzīgi, kas notiks ar tavu laimi?

Šīs un līdzīgas stratēģijas patiesībā ir KOMPENSĀCIJAS.  Tas nozīmē uzvedība tendēta uz to, lai kaut kādā veidā samazinātu sāpes un diskomfortu. Sāpes un diskomfortu, kuri šajā brīdī neļauj būt apmierinātam ar sevi un ar savie dzīvi  «vienkārši tāpat».

Mūsu dzīve piedāvā milzum daudz dažādu iespēju realizēt kompensācijas stratēģijas. Kamēr kompensācija strādā, cilvēks netiecas no tās atteikties. Pat tad, kad esi vīlies savā kompensācijā, tu meklē jaunu, to, kas aizvietos iepriekšējo.

Tikai nopietna krīze, depresija vai kādas līdzīgas situācijas var likt cilvēkam nopietni izvērtēt šo stratēģiju patiesās saknes.

Sliktā ziņa ir tā, ka, jo vairāk tu saņem pozitīvu atpakaļsaiti šo kompensāciju realizācijas procesā, jo spēcīgāk tu iesakņojies savā sākotnējā neadekvātumā un nepilnvērtībā.

Zemapziņā tu arvien stiprāk tici tam, ka  «pats par sevi es esmu nepietiekami labs». Katrs glāsts, ko saņemam pēc kārtejas traumas, dod mums īslaicīgu anestēziju, bet ilglaicīgā perspektīvā gatavo mūs krīzei – sāpīgai iespējai pamosties un izdziedināties. Atpakaļsaites cilpa atgriežas pie mums un tas, kas bija «labs» pēkšņi pagriežas pret mums ar otru pusi.

Labā ziņa ir tā, ka, pirmkārt, ir jāatsakās no savām vēlmēm, otrkārt – mēs jau tāpat esam pietiekami labi, vienkārši tā! Un tā ir taisnība!

Taču, zināt ceļu un noiet to, nav viens un tas pats. Šī ceļa iešana prasa no mums godīgumu, uzmanību, patiesu vēlmi atgriezt sev savu personīgo spēku un cieņu. Visa mūsu kultūra ir pret to, gandrīz no visurienes mēs dzirdam aicinājumus piedalīties kompensācijas stratēģiju spēlē. Sabiedrība burtiski uzspiež mums domu, ka mūsu vertību nosaka mūsu sasniegumi, pirkumi, simpātijas, citu cilvēku atzinība.

Pats par sevi cilvēks gandrīz nevienam nav vajadzīgs. Līdz brīdim, kad viņš sajutīs, ka ir vajadzīgs PATS SEV. Vienkārši tāpat!
Šeit un tagad es esmu PIETIEKAMI LABS!

Vai sajūti to sajūtu, kas tev traucē tādam būt? Tas ir tas dzīves ceļa pavediens, caur kuru tavā dzīvē ienāks izdziedināšana, kad tu pats pa īstam to vēlēsies!

Autors: Igors Čaturovs
Avots: http://www.econet.ru
Tulkoja: Ginta FS