Mīlēt, ne saprast

Sievieti vajag mīlēt nevis saprast. Tas jāielāgo pirmkārt.
Vairums atšķirību starp sievietēm un vīriešiem saistīti ar tūkstošiem gadu ilgušiem dažādiem apstākļiem.
Sievietes psihi ir nomācis vīrietis, kurš viņai melo, padara viņu par savu verdzeni, pārvērš par otršķirīgu pasaules pilsoni. Viņš zin, ka viņa ir brīnišķīga un, ka viņas neatkarība vīrieti apdraud. 
Sievietei savā dvēselē ir jāatrod un jāattīsta savs potenciāls, un tad viņu gaida brīnišķīga nākotne.
Sieviete un vīrietis nav ne līdzvērtīgi ne arī atšķirīgi. Viņi ir unikāli.
Un divu unikālu būtņu satikšanās rada ko brīnišķīgu.

OŠO

Kamēr vien tu jūti dzīvi, tā jūt tevi…

Rīts. Aprīlis. Svētdiena.

Tas ir tas, kas ārpusē… un tas, no kā lieliski var izveidot vienkāršiem brīnumiem piepildītu dienu.

Var atpūsties. Var izgulēties. Var izstaigāties.

Un var atlikt uz vēlāku laiku visu to, ko piekasīgais iekšējais vectēvs liek darīt tieši tagad…
Starp citu, kā tavs iekšējais vectēvs dzīvo?

Burkšķ, ir neapmierināts, piekasīgs, kritisks?

Vai arī tomēr prot draudzēties? Un gaida no tevis signālu tam lai sabotētu lietas, problēmas, uzdevumus, kuri nekad nebeigsies? Un arī vēlas brīvdienu?

Šī brīvdiena, mīļie, ir ļoti vajadzīga…

Jā, brīvdiena domāta tam, lai izietu.

Izietu no steidzīgā režīma ar nosaukumu VAJAG.
Neviens jau nestrīdās, ka vajag. Ļoti daudz ko vajag. Vienmēr.

Taču, ja mēs to kaut retu reizi neatšķaidām ar spītīgu uzdrīkstēšanos un izaicinošu NEGRIBU, tad pašas dzīves košais un daudzkrāsainais akvarelis drīz kļūs nelietojams.

Un tā mūsu atspulgs sen aizmirstā prieka spogulī ļoti drīz kļūs bāls.
Un tā ļoti ātri pazudīs jau tā ne parāk lielie mums dotie laika resursi.
Jā, varbūt tas, kas atrodas iekšpusē, neatstāj izredzes uzvarēt to, kas atrodas ārpusē …

Mēdz būt arī tā.
Taču arī tad ir vērts atcerēties, ka arī šim stāvoklim nav nekādu tiesību uz visu mūsu dzīvi.
Tam ir ierobežots darbības laiks.
Un pat šajā laikā atrodas plaisas, caur kurām iespīd gaišie cerību stari…
Nekad sev to neliedz.

Un nekad neliedz sev savu paša atbalstu.
Nostājies savā pusē pat visgrūtākajās dzīves dienās.

Dodies pastaigā, dzer tēju, lasi grāmatas, guli dīvānā, klausies mūziku vai klusumu, komunicē un turpini mīlēt visu, kas rod tevī atbalsi.

Tā ir tava dzīve.

Un kamēr vien tu to jūti, tā jūt tevi…

© Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Mīlestība un iespējas ir bezgalīgas

Ikviena krīze ir saskaršanās ar to, ka tā kā agrāk bija, tagad vairs nevar. Ir nepieciešams kaut ko mainīt. Skatīties būtībā. Kas nedarbojas. Un kā tagad būt – pa jaunam.

Tas ir ielūgums uz pārmaiņām. Uzaicinājums mainīties. Iet jaunajā. Vēl nezināmos ūdeņos. Ceļojums aiz robežām. Aiz ierastajiem uzskatiem par sevi un savām iespējām. Tuvāk sava iekšējā potenciāla atklāšanai. Tā būs satikšanās ar sevi. Jaunā dziļumā.

Tas ir ielūgums sākt skanēt savādāk.

Iet dziļāk.

Sirdī. Mīlestībā.

Pārstāt sev melot. Pārstāt cīnīties ar sevi. Pārstāt lauzt un postīt sevi un savu pasauli.

Sākt labāk klausīties un dzirdēt sevi. Savas vajadzības. Ieskatīties savās sāpēs. Iet sevis dziedināšanā. Arvien dziļāk un dziļāk.

Potenciāls ir bezgalīgs. Spēks ir bezgalīgs. Taču bez Mīlestības tam visam nav jēgas.

Radīt pa jaunam. Skanēt pa jaunam.

Īsti. No būtības. No sirds. No Mīlestības. No pašvērtības. No cieņas. No viegluma un prieka.

Iespējas ir bezgalīgas. Mīlestība ir bezgalīga.

Anna Gusak
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Priecāties par otru

Maziem bērniem un suņiem ir brīnumains talants priecāties par cilvēkiem…

Vienkārši priecāties…

Atceries, kā tavs bērns ieraudzījis tevi pie bērnudārza vārtiņiem traucās tev pretī?

Traucās, aizmirsdams kā no rīta steigā jūs viens otram krietni paplūkājāt nervus ar ilgu ģērbšanos, pa zemi izmētātu sviestmaizi, un sazin kur, kā caur zemi izkritušiem dūrainīšiem….

Traucās, ar joni ieskrienot tev vēderā, ķerot aiz rokas un cenšoties kaut ko svarīgu izstāstīt….
Traucās lai mīlētu….traucās pec mīlestības…

Un tieši tāpat tevi uz mājas sliekšņa sagaida suns…

Lai vai kāds un no kurienes tu neatnāktu…
Viņš stiepj tev pretī savu miklo purniņu, ieskatās dziļi acīs, aposta, un skauj savos “ķepu apskāvienos”…
Suns tevi mīl…. bez noteikumiem, bez aizvainojuma un bez aprēķina…

Pie mums tā ir ļoti reta parādība…. tā vienkārši priecāties…

Jā, mēs esam noguruši, piekusuši, apkrāvušies visādām svarīgām lietām, rūpēm, vīlušies, uzkrājuši visdažādākās emocijas, no kurām neprotam atvadīties un neprotam par tām runāt…

Bet vēl viens, kas arī ir skaidrs kā diena! – mēs neesam zaudējuši nepieciešamību pēc siltuma, uzmanības, maiguma…

Un mums šķiet, ka tieši par to mēs nikni cīnāmies, kad piekūstam, skrienam, sasniedzam….

Tieši to mēs vēlamies, kad cenšamies viens no otra izskrāpēt atbilstību savām prasībām…
Lūk tieši uz to mēs ceram, kad nesaudzīgi kritizējam, salīdzinām ar citiem, uzstādām noteikumus…
Bet gala rezultātā – katram sava necaurspīdīgā kapsula…

Kapsula, kurā mēs sēžam un turpinām sapņot par to, ka kāds, kaut kur par mums vienkārši priecāsies…

Un ar kādu, kaut kad, kaut kur mēs varēsim kopā sēdēt virtuvē un dzert tēju, smieties un runāt muļķības…
Un ar kādu, kaut kur mēs varēsim vienkārši sadoties rokās un saprast, ka laime – tas nav tad, kad beigsies problēmas, bet tad, kad tās uz šī roku, kuras nekad nenodod, fona, vairs nešķitīs tik svarīgas…
Ziniet, mani mīļie, var jau ilgi un gari spriedelēt par to, ar kādām bērnu dienu traumām un scenārijiem mēs ienācām pieaugušo dzīvē….

Un, cik šī pieaugušo dzīve ir sarežgīta tam, lai izveidotu harmoniskas attiecības….
Un, cik ilgu un garu terapijas gadu būs nepieciešams lai mūsu iekšējie bērni sajustos drosībā un sāktu mācīties tuvību…
Tas viss būs pareizi un pamatoti…

Bet…

Neviens no mums nezin, kad viņa dzīves kariete pārvērtīsies par ķirbi, un laiks būs doties projām no balles…

Balles, kurā tā arī neizdejojāmies…
Balles, kurā tā arī neuzdrošinājāmies mīlēt, satuvināties, dot sev iespēju piedzīvot ko lielu un svarīgu…
Var nepaspēt… vienkarši pārāk ilgi gaidīt… ticēt savai nespējai atkust…

Es strādāju ar personīgo terapiju, ar traumām, strādāju ar negatīvajiem scenārijiem un labākos rezultātus redzu ne tiem, kuri terapijas procesā norobežojas no realitātes un ieciklējas tikai uz sevi, bet gan tiem, kuri būvē jaunus saskarsmes tiltus, cenšas saprast un pieņemt savus tuvos, cenšas mīlēt, pieņemt mīlestību un atdot savējo…

Ticiet man, iemācīties uztvert otru cilvēku nevis kā personīgo pavadoni brīnišķīgajā nākotnē, bet kā to, ar kuru ir prieks dalīties dzīvē – nav nemaz tik grūti…. tiesa?…

Nav grūti pat tiem, kuri tādu bērnībā nav redzējuši…

Galvenais, lai cilvēks gribētu ieraudzīt to savā šodienas dzīvē….

Bērni un suņi – ir brīnišķīgi skolotāji… ne parāk prasīgi un stingri, un vienmēr gatavi ielikt augstāku atzīmi par to, ko esam nopelnījuši…

Ziniet, kāpēc?…

Tāpēc ka viņi vienkārši par mums priecājas…

© Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Viegli un ar Mīlestību

Es rakstu grāmatas par mīlestību. Par to, kā dzīvot ik dienas laimīgi un sievišķīgi, un kā sakārtot savu enerģiju, un kā mainīt savus ieradumus 100 dienās.

Šogad piedzīvoju milzīgu atklāsmi par ēšanu, svaru un apzinātību savā attieksmē pret ķermeni.

Kaut kā pēdējos gados dažādu iemeslu dēļ man nemanot bija pieaudzis svars (kopā kādi 16kg). Un es … to pieņēmu kā pašu par sevi saprotamu, jo gadi, dzemdības, sēdošs darbs….

Tā tas būtu turpinājies visticamāk visu manu mūžu, ja vien es kādā brīdī neiedomātos uzdot sev jautājumu – kādēļ gan mans augums nevarētu izskatīties tāpat kā tad, kad man bija mans ideālais svars?

Piedevām tas nebija tik sen. Es 40 gados un pat 45 svēru ap 60kg un tas pie mana garuma ir labi.

Tā es šai pavasarī izvēlējos notievēt pa 16 kg. Piedevām – darīt to ar bezgalīgu mīlestību un cieņu pret sevi un savu ķermeni.

Man ļoti patika tievēt. Tas tiešām bija jaukākais, ko sev varēju šogad uzdāvināt. Kad iemācies vadīt savus ēšanas instinktus, kad ķermenis ir izmainījies un kļuvis slaids un viegls, tad vienā brīdī ir sajūta, ka sarūk gadi, ka ne tikai jūties “jauna, skaista, vesela un sievišķīga”, bet tiešām tāda esi. Un pats jaukākais tai visā, ka man tas viss sagādāja milzu prieku.

Tā tapa mana grāmata “Viegli un ar Mīlestību” – būtībā par to, kā notievēt viegli.

Grāmata pilna mīļuma un siltas, gaišas attieksmes mums pašām pret sevi. Tai pat laikā – izceļot dziļus cēloņus par to, kādēļ smagums mūsu dzīvē (un ķermenī) bija radies.

Un šogad vēl pirms svētkiem – 17.decembrī uzsāksim 100dienas tievēšanai.

Sievietēm ir ļoti dažādas tievēšanas pieredzes, bet lielāko tiesu dzirdu, ka ir bijis grūti, pat dažreiz traumatiski.

Tam tā nav jābūt.

Mēs savās 100dienās darīsim – “kā darītu Mīlestība”.

Mīļi, cieņpilni, apzināti.

Gribu jums nodot šo savu pieredzi, ka tievēt var kaifīgi un priecāties par to. Izbaudīt un kļūt par veiksminieci arī citās dzīves jomās (jo, kad notievē, ir šī sajūta, ka vari visu).

Jaunās 100dienas tievēšanai būs ar nelielu dalībasmaksu 20eur.

(tie ir 20centi par dienu).

Kas tur notiks?

  1. gan parunāsimies rakstiskā formātā – lai izmaiņas veidojas sapratnes dēļ
  2. gan būs LIVE video ar mani
  3. gan mainīsimies receptēm un ieteikumiem tieši ēšanas paradumu ziņā
  4. gan uztaisīsim kādus gatavošanas LIVE vai video
  5. gan meditācijas, lai arī smalkā plānā mums pārbīdās enerģija
  6. gan pārkārtosim zemapziņas informāciju
  7. gan…svērsimies un iedvesmosim viena otru ar ikdienas mīnusiņiem
  8. gan palīdzēsim uzturēt vieglu garu un labu garastāvokli brīžos, kad liksies, ka ir grūti
  9. gan tiešām dalīsimies arī ar grūtumiem, lai nav šī sajūta, ka visiem viss vienkārši, tik man, nabadziņam, jāmocās
  10. liksim bildes PIRMS un PĒC
  11. un jā….nonāksim līdz uzvarai, jo…ja dara, tad dara

Ai, mīļie, nu ko es te tik gari stāstu.

Nāciet mūsu pulkā un darīsim.

Tas tiešām ir tā vērts!

Man šogad tas viennozīmīgi ir viens no lielākajiem notikumiem un brīnišķīgākajām atklāsmēm.

Vēlos to nodot tālāk.

Ar mīlestību,
Inese

Pieteikšanas projektam ŠEIT
Aprakstiņš ŠEIT

@adbdfoto @ineseprisjolkova @viegliunarmīlestību @pavasarastudija @inesesmeistarklase

Kāpēc kāds bauda priecīgu būšanu, kamēr cits mokās ar dzīves netaisnības sajūtu…

21 dienu pēc kārtas atkārtojot frāzi: es esmu resna, – veidojas jaunas neirona saites, kuru uzdevums būs nodrošināt un uzturēt jūsu pasūtījumu.

Palūkojamies uz savu dzīvi, savu ķermeni, attiecībām, darbu…to visu mēs esam runājuši un pierunājuši.
Atliek vien baudīt vai mainīt kaut ko.

Es nespēšu tikt galā..
Man nesanāk..
Citiem sanāk labāk..
Es jau esmu par vecu..
Attiecības ir biedējošas..
Mani var atlaist..
Priekšnieka attieksme mani biedē..
Dzīve ir sarežģīta..
Es esmu neizdevusies..
Es neesmu pietiekami skaista..
Man bail, ka var viss saiet grīstē..
Attiecības nav priekš manis..utt.Un tas viss tiek nodots uz realizāciju!

Visas šīs bailes griežas galvā un tām tikai vajag enerģiju, lai sāktos realizācija. Kā Tu dod šīm pārliecībām enerģiju – domā par to atkal un atkal.

Pārliecības mēs iemācamies no kāda, sadzirdam savā virzienā vai pieņemam par patiesību kādu pārliecību mirklī, kad sevi salīdzinām ar kādu citu. Un tas nozīmē, ka pēc būtības nav itin neviens cits, kā tikai Tu pats vai pati, kura tic un piepilda ar enerģiju pārliecības, kuras Tev nav nedz derīgas, ne veselīgas, ne vajadzīgas, ne labvēlīgas.

Maini šīs pārliecības un mainīsies Tava dzīve.

Es šobrīd nezinu vai tikšu galā, bet es ļoti to velos un centīšos.
Ja es netikšu galā, kas notiks? Es to pieņemšu un spēšu sev piedot. Es mēģināšu atkal vai šo ceļu vairāk neiešu.

Es šobrīd esmu ar lieko svaru, bet es ļoti ilgojos savu ķermeni atgūt tādu, kāds tas bija pirms es sāku sevi kritizēt un saukt par “resnu”.
Ja man uzreiz neizdosies, ko es darīšu? Es neturpināšu sevi grauzt, es mainīšu taktiku un mēģināšu citādāk. Es iešu pa mazam solītim. Es nekritizēšu sevi, bet mīlēšu un pieņemšu.

Man iepriekš attiecības izgāzās, sagādāja sliktu pieredzi, vilšanos, sirdssāpes. Es iepriekš domāju, ka mani mīlēt ir grūti vai mans raksturs ir tik briesmīgs, ka es nederi attiecībām. Bet šodien es atzīstu, ka sirds dziļumos es ļoti velos satikt sev tuvu cilvēku, iemīlēt un dalīties ar visu, kas ir mana dzīve.
Ko es darīšu, ja man atkal liksies, ka man nesanāk? Es skaidri apzinos, ka attiecības veido divi sevī nobrieduši, pieauguši cilvēki un es būšu uzmanīgāka, lēnprātigāka, lai analizētu savas bailes, aizsardzības, pretestību, kura manī uzpeld tikko attiecības sāk kļūt emocionāli tuvas. Es velos izprast savas bailes un pārliecības, kuras man lika iepriekš pievilkt viena tipa partnerus un tās beidzās vienmēr vienadi.
Es sev apsolu, ka nekritizešu, nerāšu, nevainošu sevi, bet būšu kà labākais draugs – apķeršu, iedvesmošu, atbalstīšu. Es nebēgšu vairāk no attiecību pieredzes, bet ļaušos to piedzīvot un reizē iepazīšu sevi.

Kāds bauda priecīgu būšanu, kamēr cits mokās ar dzīves netaisnības sajūtu.
Ar kādu pasaules uztveri dzīvojam, cik pozitīvi vai negatīvi ir mūsu uzskati, caur tādu noti mēs radam paši savu dzīvi.

Negatīvi noskaņotam cilvēkam vislabāk pasniegtais ēdiens neiedos baudu un visbrīniškigakais partneris liksies slikts, jo viņam fokuss ir redzēt slikto. To liek darīt pašā esošās bailes…aizsardzības.

Tās, protams, ir vilšanās sekas. Kādreiz ir sāpejis ļoti, bet blakus nav bijis neviens, kurš būtu iedevis atbalstu, palīdzējis tikt pāri..piedot sev, piedot otram. Un šīs sāpes nobloķē gan ticību gaišajam, gan vēlmes, gan sapņus, gan drosmi iet tiem pakaļ.
Un cilvēks aizsledzas, dzīvo savā ierakumā un dusmīgi vēro tos, kam sanāk (viņaprāt), kas priecīgi, kas laimīgi..

Viņa sirdi piepilda skaudība, dusmas, naids skatīties uz jebkuru citu, kuru uzskata par – tievāku, veiksmīgāku karjerā, attiecības, kuram labāks auto utt… Tie visi ir paša nepiepildītie sapņi, kuri vienmēr ir bijuši rokas attālumā.

Tikai atbrīvot sevi no greiziem uzstādījumiem, piecelties kājās un sākt rīkoties..

Sāc analizēt, ar kādām pārliecībām Tu dzīvo. Kas Tev nav, ko Tu sev nenovēli, no kā baidies. Tas viss ir mūsu prāta auglis, bet Tu esi tas, kurš to filmiņu galvā ieliek 😉

21 dienu –

Es esmu skaista
Vesela
Priecīga
Harmoniska
Piepildīta attiecībās ar partneri
Piepildīta savā darbā
Realizējusies kā personība
Es izskatos un jūtos jauna un starojoša
Es izstaroju pozitīvu enerģiju!

Pamēģini! Uzraksti uz ledusskapja. Tas taču iekodēts visus tavus mājniekus!! Un visi sāks tā justies!

OmShanti

Iemācīties būt laimīgam…

117070578_1519463084924518_673196895029082556_o

Man ļoti patīk, ka cilvēki prot novērtēt vienkāršās dzīves burvību, neuzskatot, ka obligāti jātiecas uz kaut ko pārpasaulīgu…
Un kā tad tas vienkāršais, cilvēciskais, ikdienišķais, bez kā ir tik grūti izdzīvot ikdienas kņadā?…
Piemēram, tu mīli ar roku malt kafiju, baz jebkādām mūsdienīgām ierīcēm, bet vienkārši pagriežot koka kafijas dzirnaviņu rokturi, pēc tam izvelkot atvilknīti un ieelpojot svaigi maltas kafijas aromātu, no kura uzsprāgst laimes molekulas galvā?…

Mīli visvienkāršākos no visiem salātiem – kad lielā bļodā krīt lieli nogatavojušos tomātu gabali, kraukšķīgas gurķa šķēles, rupja sāls un bagātīgi ar rokām saplūkāti zaļumi, bet pa virsu grieķu olīvu eļļa?…

Mīli no tostera augstu uzlidojošas karstas maizes šķēles?…
Svaigas veļas gurkstēšanu?…
Vai gaisīgus tīrus aizkarus, kas nolaižas priekšā svaigi nomazgātiem logiem?…
Mīļotās kafijas tasītes un spilgtas tējkannas?…
Ilgas tējas dzeršanas un gardas vakariņas dvēseli samīļojošas mūzikas pavadījumā?…
Siltas dušas strūklu un milzīgus dvieļus?…
Durvis, kuras atveras, kad nozvanījis melodiskais durvju zvans, un pa kurām ienāk VIENMĒR gaidīti cilvēki?…
Un pašas dzīves elpu, kuru tik ļoti gribās turpināt, neskatoties ne uz ko…
Jebkurā vecumā un stāvoklī…
Bez briesmīgām domām par to, ka cilvēki kļūst par atstumtajiem pēc neilga izbrauciena jaunības dienu atmiņās….
Ar mīlestību…
Ar cerību…
Ar ticību…
Vienkārši tāpat…
Mani Mīļie, dzīvojiet ar prieku par mirkļiem un sajūtām…
Un neklausieties nevienā, kurš cenšas pārliecināt jūs par to, ka tas nav iespējams, vai arī to, ka šo jums iemācīs kads cits, tikai ne jūs paši…
Guru neeksistē…
Eksistē cilvēki, kuri ir iemācījušies būt laimīgi…

Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Ja nedejosi dzīvi, tā aizies pie tiem, kas to dejos…

deja

Novērtē dzīvi! Baudi to! Jo beigas mums visiem tāpat ir vienas. Padomā par to, kā tu dzīvo… Vēl ir laiks nodzīvot laimīgu dzīvi…

Mīļie, tas ir daudzveidīgs process ar vienu finālu. Tā neuzskata, ka labākie no mums ir tie, kas baidās no šī fināla… Kuri domā, ka sterilizējot tās procesus līdz ideālai tīrībai, var rēķināties ar lieliem bonusiem… Kuri ņemās ap sevi kā negudri, atsekojot katru savu nošķaudīsanos un elpas vilcienu…

Baudīt dzīvi PIRMS tā ir beigusies – ir brīnumains talants, kuru vajadzētu iemācīties katram no mums atbilstoši savām iespējām…

Bet, lai tas notiktu, vajag tik dzīvot, neprasot nekādas garantijas…

Mīlēt kamēr var mīlēt…
Darīt to, kas visvairāk patīk…
Un pasūtīt vienu māju tālāk visus, kuri it kā labāk par tevi zin, kas tev vajadzīgs…
Lūk, arī viss…

Vienkāršāk – tā nav spēlīte, kurš kuru pazeminās…

Vienkāršāk – tas ir tad, kad maksimāli godīgi un maksimāli laimīgi…

Labrīt, Mīļie!

Nevienam neļaujiet dzīvot savā vietā…

Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Tev ir VISS

saullēkts4

Tev ir viss.

Tev ir kājas. Un tu vari:
– skriet
– lēkt
– spēlēt basketbolu, volejbolu un futbolu
– peldēt
– staigāt
– pastaigāties
– dejot

Tev ir rokas. Un tu vari:
– rakstīt
– zīmēt
– veidot
– šūt
– adīt
– griezt
– slaucīt putekļus
– masēt
– tīrīt logus
– pagatavot kūku
– gludināt
– kasīt
– izkrāsot

Tev ir acis. Un tu vari:
– redzēt pasauli
– redzēt savu mīļoto cilvēku
– redzēt debesis
– redzēt jūru un upi
– redzēt varavīksni
– skatīties filmas
– aplūkot gleznas muzejā
– redzēt vasarraibumiņus vilcienā pretim sēdošā cilvēka sejā
– lasīt grāmatas par mīlestību un dzīvi
– skatīties lidmašīnas iluminatorā
– vērot bērnus, kuri spēlējas rotaļu laukumā
– skatīties video treniņus internetā

Tev ir ausis. Un tu vari:
– klausīties mūziku, roku, klasiku – jebkuru mūziku, kura tev patīk
– klausīties Entonija Robinsa audiotreniņu
– klausīties, kā rēc mašīnas motors, kad tu iespied gāzes pedāli grīdā
– uz nakti klausīties Terija Pračeta pasakas
– klausīties kā tavi mīļie draugi dzied karaoke
– klausīties vecmāmiņas stāstos par viņas jaunības dienām un iedomāties to, citu pasauli
– klausīties putnu dziesmās kaut kur tālu Bali mežos, vai tepat – Dzimtenē
– vai arī dzirdēt, kā strīdās kaimiņi aiz sienas, un pēc tam salabst

Tev ir mute, mēle un garšas receptori. Un tu vari:
– izgaršot kūku
– izbaudīt gardu zupu
– baudīt avota ūdeni
– un vēl vari runāt
– un vēl vari teikt motivējošus vārdus
– un vēl vari skūpstīties un izbaudīt mīļotā cilvēka lūpu garšu, katru reizi iepazīstot tās no jauna, kā pirmajā reizē.

Banāli? Vienkarši? Tev vēl joprojām trūkst pilis, rūpnīcas un kuģi?

Krievijā pēc Nodarbinātības Ministrijas datiem 2015. gadā dzīvoja apmēram 12 miljoni invalīdu. Praktiski tie ir katrs vienpadsmitais cilvēks. Tu iedomājies?
Un cik no viņiem ir tie, kuri nekad savā dzīvē neko nav redzējuši un neredzēs.
Tie, kuri nedzird. Ne sienāžu sisināšanu, ne Mocarta mūziku, nevienu dziesmu.
Tie, kuri ļoti vēlētos skriet no rītiem, bet nevar, jo viņiem nav kāju vai viņi ir paralizēti. Jau no dzimšanas, vai pēc traumas.

Rīt, kad tu atkal sūdzēsies par dzīvi, valsti un vecākiem – vēlreiz šo izlasi. Un dodies dzīvē, skaties, ieelpo, klausies, izgaršo, baudi! Katru mirkli, katru skaņu. Katru saulrietu un saullēktu. Katru mūzikas noti Tu vari iemācīties dziedāt, dejot, tu vari pagatavot jebkuru ēdienu, tu vari iemācīties jebko!
Tev viss ir.

Tu jau esi pats bagātākais cilvēks pasaulē.
Tev ir dzīve, visi sajūtu orgāni, rokas, kājas, lai dzīvotu labsajūtā!
Dzīvo!

Avots: Счастливый психолог
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Dziedināt sevi

ieksejais berns11

Vizualizācijas vingrinājums.

Iedomājies, ka esi maziņš bērniņš (5-6 gadi). Ieskaties dziļi acīs šim maziņajam bērniņam. Pacenties ieraudzīt tajās dziļās skumjas, to, ka šīs skumjas ir ilgas pēc mīlestības pret tevi.

Pastiep rokas un apskauj šo maziņo bērniņu un piespied viņu pie savām krūtīm. Pasaki viņam, cik ļoti tu viņu mīli. Pasaki, cik ļoti tu apbrīno viņa prātu, bet, ja viņš pieļauj kļūdas, tad tas – nekas, visi kļūdās.

Apsoli viņam, ka vienmēr nāksi palīgā, ja tas būs vajadzīgs.
Un tagad ieraugi šo bērniņu maziņu, maziņu, kā zirnīti un ieliec viņu savā sirdī. Lai viņš iemājo tur. Kad skatīsies lejup, tu redzēsi viņa mazo sejiņu un varēsi dot viņam visu savu tik ļoti viņam svarīgo mīlestību. Un tagad iedomājies savu mammu, kad viņa bija maziņa (4-5 gadi), izbijušos un mīlestības alkstošu.

Pastiep arī viņai savas rokas un pasaki, cik ļoti viņu mīli. Pasaki, ka viņa var uz tevi paļauties, neskatoties ne uz ko. Kad viņa nomierināsies un sajutīsies drošībā, ieliec viņu savā sirdī.
Un tagad iedomājies savu tēti, kad viņš bija maziņš puisītis (3-4 gadi), viņš arī no kaut kā baidījās un skaļi raudāja. Tu ieraudzīsi asaras, kas birst pār viņa vaigiem. Tagad tu zini, kā nomierināt mazus bērniņus. Piespied viņu pie krūtīm, sajūti viņa trīcošo ķermeni un nomierini viņu. Lai viņš sajūt tavu mīlestību. Saki, ka vienmēr būsi viņam blakus.
Kad viņa asaras nožūs, lai arī viņš kļūst pavisam maziņš, un ieliec viņu savā sirdī kopā ar sevi un savu mammu. Mīli viņus visus trīs, jo nav nekā svētākā par mīlestību pret maziem bērniem.
Tavā sirdī ir pietiekami daudz mīlestības, lai izdziedinātu visu mūsu planētu. Taču vispirms izdziedināsim paši sevi. Sajūti siltumu, kas plūst pa visu tavu ķermeni. Maigums un mīļums. Lai šīs siltās jūtas sāk mainīt visu tavu dzīvi.

Luīza Heija
Tulkoja: Ginta Filia Solis