Ievērot spēles noteikumus

11150411_368407403349728_8988122169066453252_n

Spēles “Dzīve uz Zemes” būtība ir mūsu pašu radītā konflikta atrisināšana.
Šī konflikta risināšanas gaitā rodas enerģija un spēle turpinās, izejot jau nākamajā līmenī.
Šī spēle ir netaisnīga, skatoties no cilvēka pozīcijas, bet ļoti taisnīga, skatoties no Dievišķās.
Ja mēs:
– spēlējam, ievērojot noteikumus;
– laicīgi pārslēdzamies un pārejam nākamajā klasē;
– izpildam mājas uzdevumus un neizejam ārpus sava budžeta robežām,
mūsu dzīve kļūst par svētkiem! Dzīvot dzīvi labsajūtā, svinēt to kā svētkus, mums ļauj mīlestības stāvoklis.
Mīlestība ir viss jaunais, attīstība, virzīšanās uz priekšu – nezināmajā, transformācija un prasme gūt baudu, visu laiku atrodoties pārmaiņu procesā.

Aleksandrs Paļijenko
Tulkoja: Ginta FS

Advertisements

Es pieņēmu lēmumu būt laimīga!

laimes okeāns12

Es nolēmu augt un garīgi attīstīties.
Es atļauju būt sev laimīgai, raudzīties uz savu dzīvi optimistiski un gūt no tās baudu.
Es to esmu pelnījusi. Es mīlu sevi priecīgu, jautru un laimīgu. Es atļauju priekam ienākt it visās manas dzīves jomās: profesionālajā, personīgajā, garīgajā. Es esmu laimes cienīga.
Katru jaunu dienu es sveicu un izdzīvoju ar prieku un optimismu. Es mīlu dzīvi un mīlu sevi!

Es atļauju mīlestībai un laimes sajūtai piepildīt manu prātu un sirdi. Es atļauju sev mīlēt un būt mīlētai, es esmu to pelnījusi. Mans ķermenis un visa mana dzīve ir dievišķas enerģijas piepildīta. Es atveru savu sirdi mīlestībai un gūstu no tās patiesu laimes sajūtu.

Es atļauju sev gūt prieku no sava darba, priecājos par saviem profesionālajiem panākumiem un to, kā šis darbs maina manu dzīvi. Es ļoti mīlu to, ar ko nodarbojos. Kad domāju par savu darbu, es jūtu enerģijas pieplūdumu. Manā sirdī ielīst prieks.

Es atļauju sev būt laimīgai savās attiecībās, savā darbā un atpūtā. Tas man izdodas ļoti viegli, dabiski un nepiespiesti. Es mīlu sevi un mīlu priecāties par pasauli. Es esmu atvērta laimei. Es lūdzos, strādāju, runāju, klausos un ēdu ar mīlestības sajūtu. Un to es novēlu it visiem cilvēkiem.
Es esmu laimīgs cilvēks. Smaids manā sejā izstaro prieku. Šis smaids ir īsts, silts un ļoti draudzīgs. es vienmēr smaidu. Es esmu pelnījusi smaidīt.

Es katru dienu jūtos labi un katru rītu pamostos laimīga, atpūtusies un spēka pilna. Es atļauju sev priecāties bez iemesla.

Es mīlu sevi laimīgu. Kad tāda esmu, nauda atnāk pie manis viegli un ar prieku, un es esmu tās cienīga un tā man sagādā prieku.
Es mīlu vieglumu. Es mīlu prieku. Es baudu katru savas lieliskās dzīves mirkli.

Es dāvāju prieku un saņemu prieku. Un mana dzīve ir laimes gaismas piepildīta. Manas attiecības ar draugiem, radiniekiem, citiem cilvēkiem, Dievu un sevi pašu ir mīlestības un prieka pilnas. Tas izpaužas it visā.

Kad satieku cilvēkus, mana sirds priecājas. Kad runājos ar viņiem, es mīlu. Mani piepilda mīlestība, kad redzu savus un citu cilvēku panākumus.
Es apsolu sev, ka vienmēr būšu laimīga!
Avots: econet.ru
Tulkoja: Ginta FS

 

Patiesība ir kaut kur – pa vidu!

svetlana kazina

Šodien manā pastā “iekrita” raksts, kurā atspoguļotais jau sen nodarbina manu prātu un jutekļus.
Es zinu, ka lielākā māksla ir būt īstam un patiesam. Un milzīga uzdrīkstēšanās ir runāt par nepopulārām un “jūtīgām” tēmām, kas ne visiem varētu patikt. Šajā ziņā šis varētu būt ļoti nepopulārs raksts, taču skaidri zinu, ka aizķers ikvienu, un liks paskatīties uz sevi, lieku reizi padomāt par sevi un savām vērtībām. Mani aizķēra, jo runā arī par to, ko es daru, kā virzos, ko domāju, ko jūtu. Un ir iespēja izvērtēt un atzīties sev dažās svarīgās lietās. Taču mans novēlējums jums un sev, nekādā gadījumā sevi nešaustīt un nevainot un nemēģināt salīdzināt. Es esmu par to, ka mums katram savs ceļš un izvēles, un tāpēc nevar būt tāds kopīgs “pareizi” vai “nepareizi”. Arī šis ir tikai viedoklis 🙂
Ginta FS 🙂

Tauta. Mani mīļie cilvēki! Es jau sen vēlējos uzrakstīt to, ko šobrīd rakstu. Taču agrāk diez vai man noticētu, bet tagad – ir pats īstākais laiks! Jā, un pēdējā laikā man ļoti bieži nākas atbildēt uz jautājumiem par šo tēmu.

Klausieties uzmanīgi!

1. Slimības atnāk ne jau tāpēc, ka slikta ekoloģija, vai netīrs ūdens, vai plastmasas ēdiens, un mēs par maz kustamies. Nekādā ziņā! Tas ir pirmkārt.
Slimības atnāk ne jau tāpēc, ka esat pilsētā vai laukos. Ticiet, cilvēka organisms ir ideāla mašīna, kas spēj adaptēties jebkuros apstākļos un pie jebkura ēdiena. Lūk, mēs, laucinieki, nevaram ēst jūsu – pilsētnieku pulverveida ēdienu, dzert jūsu ūdeni, elpot jūsu gaisu. Bet ne jau tāpēc, ka tas viss ir netīrs. Bet tāpēc, ka tas ir pavisam kas cits,. nepierasts mūsu organismam. Bet jums pie mums – kalnos paliek slikti no mūsu avota un upes ūdens, no svaiga govs piena, aitas gaļas un visa pārējā. No mūsu kalnu gaisa un spiediena jūsu galvas plīst kā arbūzi. Bet (!) ne tur, ne arī tur nav slikti! Vienkārši, mums mūsu biotopi ir dažādi. Jūs esat adaptējušies šeit, mēs – tur. Kalnos slimo tāpat kā pilsētā, nomierinieties! Bet pilsētās, tāpat kā laukos, ir ilgdzīvotāji…

2. Otrais. Ja cilvēks dzīvo harmonijā ar dabu, lūdzās, jogo, ēd kviešu dīgstus, nēsā Jēzum vai dievietei Kali līdzīgu frizūru un ziedo naudu bērnu namiem, tas nenozīmē, ka viņš dzīvos 100 gadus un nomirs vesels! Nebūt, ne!

No kurienes ir radusies doma par to, ka, ja dzīvojam jūras malā lotosa pozā, tad neslimosim? Ja vien jūs zinātu, cik daudz es esmu apglabājusi draugus, kuri dzīvojuši izcili veselīgu dzīvesveidu!

Izcili veselīgu!!!! Starp viņiem ir gan sportisti, gan ārsti, dziednieki un cilvēki, kuri diennaktīm ilgi strādājuši pie savas garīgās izaugsmes. Nesmēķētāji, nedzērāji, cilvēki, kuri nekad nelamājās, viņi mira no vēža.
Jums nekad nesaprast, kāpec atnāk slimība. Pārstājiet cilklēties uz jēdzieniem “nedrīkst”, “diēta” un “grēks”. Tas jūsu dzīvi nepaildzinās. Jo slimība nav ķermenī – tā ir “galvā”!
Tapēc vienkārši DZĪVOJIET LABSAJŪTĀ!

Visu dariet ar labsajūtu.
— Beidzot iemācieties ēst to, kas jums patīk, ne tikai to, kas ir vērtīgi. Vienkārši ēdiet, nevis rijiet!

— Nevariet atmest smēķēšanu? Neatmetiet! Taču, ja to dariet, tad bez sirdsapziņas pārmetumiem, ar labsajūtu. Nevajag atmest smēķēšanu. Vajag sagribēt nesmēķēt.

Aizliegums vienmēr darbojas gluži otrādi!

— Atmetiet savu nemīlamo darbu, vai arī mācieties no esošā gūt labsajūtu – lai kāds tas arī būtu.

— Necentieties sekot modei, visiem interneta un laika “saucieniem”. Necentieties izlikties par sev svešu, augsta garīguma melīgu tēlu. Bieži vien ir skumji vērot sociālo tīklu profilus. Nevis Marija Ivanovna, bet “Visuma Sauciens” vai “Lidojošā varavīksne”. Nevis Pāvels Pavlovičs, bet “Svētais Svjatogors” vai “Taisnīguma Acs”. Tik daudz laika joslu, kurās rindojas trešās acs bildes, iņ jaņi, mandalas. Laika joslas pilnas lamu, dziednieku, dažādu guru, pēkšņi apgaismojušos aktieru un nekad neeksistējušu gudrajo aforismiem. Skaties un domā: kā es vispar esmu te nokļuvusi – pie tik ārkārtīgi augstu attīstītām garīgām personībām? Dažkārt slikti paliek iedomājoties, ka aiz šiem profiliem sēž tādi paši parasti cilvēki, ar savām pinnēm, kariesu, radiniekiem, kaimiņiem, nelaimīgu mīlestību u.t.t. Esiet tādi, kādi esat! Esiet jūs paši!

— Nodarbojieties ar to, ko vēlējāties darīt jau bērnībā. Mācieties spēlēt ģitāru, dziedāt, spēlēt klavieres, braukt ar slēpēm, gleznot, lipināt no māliem. Nav cilvēku, kuriem nav ne kripatiņas radošuma, To es jums saku kā māksliniece. Nesapņojiet par motociklu – nopērciet to! Nekrājiet sapņus, tie pūst un sasmok smadzeņu kambaros!
Vienmēr esiet sapņojuši par kalniem, bet mokaties ofisā? Dodieties kalnos! Dzīvojat kalnos, bet gribās izjust pilsētas ofisa garšu? Dodieties uz pilsētu! Viss ir jūsu rokās!
— Patīk būt vieniem? Atrodiet vietu, kur varat būt vieni. Patīk burzma? Ejiet cilvēkos!

— Atrodiet it visā labsajūtu un prieku! Pat tur, kur šķiet, ka tas nevar būt.

— Un, galvenais, cilvēki, dzīvesveidam jābūt nevis veselīgam, bet LAIMĪGAM!

Un vispār, es atklāšu vissvarīgāko dzīves noslēpumu un jēgu: dzīves jēgas nav!

Ir vienkārši Dzīve. Ir rīts, diena, vakars, nakts un atkal rīts. Ir planēta, ir cilvēki, ir augu un dzīvnieku pasaule. Darba dienas un brīvdienas. Prieki un bēdas. Un ir Nāve. Un tā var atnākt jebkurā brīdī, jebkurā vecumā. Vai tad ir jums laiks, dzīvot ar svešiem sapņiem, uzspiestām idejām un sabiedrības normām?

Dzīvojiet labsajūtā un nemeklējiet radinieku un slavenību slimību un nāves cēloņus. Mums nav dots tos saprast. taču ir dota Dzīve. un tā jānodzīvo pēc iespējas priecīgi. Netraucējot priecāties arī citiem. Pat palīdzot.

Taču, ja tik ļoti gribas meklēt dzīves jēgu, tad uzskatiet, ka te tā arī ir – dzīvot priekam.

Viss augstāk minētais nebūt nenozīmē to, ka būt meklējumos ir slikti. Nē! Ja tas sagādā prieku, lieliski – uz veselību!

Taču tie mani draugi, radinieki un sveši cilveki, mirstot man atzinās: “Es visu mūžu kaut ko meklēju, kaut ko darīju, kaut kur skrēju, bet pats galvenais bija turpat – deguna galā. Mani miļie cilvēki. Un visu, ko es kopā ar viņiem gribēju izdarīt, es nekad vairs neizdarīšu…”

Tauta, visu šo es uzrakstīju tikai tāpec, ka saņēmu ļoti daudzus jautājumus par šo tēmu. Labāk man nejautājiet, jo mans dzīves skatījums ir diezgan īpatnējs, un diez vai jums patiks 🙂 Jūs vilsieties 🙂 Kaut gan patiesībā, man tas nav svarīgi. Man vienmēr ir ar ko nodarboties. Man dzīves nepietiks, lai realizētu visas savas idejas un vēlmes….Taču es pacentīšos. Tā taču ir mana dzīve 🙂
Es jūs lūdzu, nenaizmirstiet: laime nav pilsētā vai laukos, kalnos vai klajumos, tā ir Galvā! Dzīvojiet, kā vēlaties, un nesalīdziniet savu laimi ar svešu. Vienalga jūsu laimi neviens nesapratīs.
Ja nebūtu laimes, reliģiju, vertību salīdzināšanas iespējas, nebūtu arī karu….

Mīlestībā, jūsu #Ветка
Autors: Svetlana Kazina (foto: es stāvu Trolltunga kalnā un spēlēju vargānu)
Tulkoja: Ginta FS
P.S. Pateicos Zilgmai Prēdelei par ieteikumu

 

Mazās lietas, kas dzīvi dara LAIMĪGU

pateicos15

Nav sarežģīti dzert rīta kafiju no pašas skaistākās krūzes.
Nav sarežģīti sasveicināties ar kaimiņiem.
Nav sarežģīti novēlēt jauku dienu kasierei veikalā, kurā tu regulāri iepērcies.
Nav grūti pateikt paldies taksometra šoferim, kas tevi nogādāja vajadzīgajā vietā.
Nav grūti nepiegružot ielu.
Nav jābaidās pieturēt durvis, lai tās netrāpītu cilvēkam, kurš nāk aiz tevis.
Nav jābaidās pateikt – piedodiet, ja nejauši kādu esi aizķēris.
Ir viegli pateikt komplimentu darbiniecei – pat tad, ja vienīgais, kas viņā ir skaists, ir skropstas.
Ir viegli uzsmaidīt garāmgājējam pat tad, ja viņam blakus nav mīļa sunīša.
Ir lieliski draudzīgi pļāpāt ar oficiantu restorānā, un atstāt viņam tējas naudu, bet bārmenim būs patīkami uzzināt, ka viņš gatavo pasaulē labāko kafiju.
Ir lieliski neatbildēt uz rupjību ar rupjību, un mierīgu sirdi, neapvainojoties, doties tālāk.
Ir tik patīkami uzdāvināt apkalpotājai šokolādi, pat tad, ja šodien nav 8. marts.
Ir tik patīkami būt laipnam, labestīgam un pozitīvam pat tad, ja diena nav visveiksmīgākā.
Mazas patīkamas lietas dara mūsu dzīvi gaišu.
Un mēs to zinām, vai ne?
Autors: Jeļena Kļimenkova
Tulkoja: Ginta FS

Tu esi uz pareizā ceļa

rits3

Apstiprinājums tam, ka esi uz pareizā ceļā ir ļoti vienkāršs: tava spriedze sāks izzust, un tu kļūsi arvien mierīgāks, arvien nesatricināmāks, tu ieraudzīsi skaistumu tur, kur to nekad agrāk nebiji saskatījis, kas nekad agrāk tev nebija šķitis skaists.
Pašas mazākās lietas tev kļūs nozīmīgas. Visa pasaule sāks šķist arvien noslēpumaināka, un ar katru dienu tu kļūsi arvien nevainīgāks – gluži kā bērns, kurš skrien pakaļ tauriņiem, vai lasa akmentiņus jūras krastā,
Tu sajutīsi, ka dzīve nav vis problēma, bet gan dāvana, svētlaime un svētība.
Ja esi uz pareizā ceļā, tu saņemsi tam arvien vairāk un vairāk pierādījumu.
Savukārt, ja tu atrodies uz nepareizā ceļa, viss notiks gluži pretēji.
OŠO
Tulkoja: Ginta FS

Izdzirdi mūziku, pirms dziesma ir beigusies

berns spelejas

Vai esi kādreiz pavērojis bērnus, kuri jautri vizinās karuseļos? Vai esi klausījies lietū, kas sitas pret zemi? Vai esi priecājies par tauriņa lidojumu? Vai uzmanīgi vērojis, kā saule pazūd naktī?

Sāc dzīvot nedaudz lēnāk, neskrien tik ātri!

Tu dzīvo savu dzīvi skrienot? Un, kad tu jautā: “Kā tev iet?”, tu dzirdi atbildi?

Un dienas beigās, kad guli gultā, tavā galvā jau tinās filma par nākamajiem simts neizdarītajiem mājas darbiem?….
Vai esi kādreiz teicis savam bērnam: “Mēs to izdarīsim rīt?”

Un pats savas steigas dēļ pat neesi ievērojis viņa problēmas?
Kādreiz pazudusi saikne var ļaut draudzībai nomirt.
Un iemesls ir tas, ka tev nekad nav bijis laika. Pat tik daudz laika, lai piezvanītu un pateiktu: “Sveiks”.

Kad tu skrien ļoti ātri, lai kaut kur nokļūtu, tu palaid garām vismaz pusi no savas zemes dzīves skaistuma.

Tu uztraucies un steidzies visas dienas garumā, un to visu var salīdzināt vien ar neatvērtu un izmestu dāvanu.
Dzīve nav sacīkstes. Pamēģini dzīvot lēnāk.
Izdzirdi mūziku, pirms dziesma ir beigusies.

Ani Čoing Dolma
Tulkoja: Ginta FS

 

Georgija Gurdžijeva padomi meitai

gurdzijevs lubi

Fokusē savu uzmanību uz sevi.

Ikvienā momentā apzinies to, ko tu domā, jūti, vēlies vai dari.

Vienmēr pabeidz to, ko esi uzsākusi.

Visu, ko dari, dari, cik vien iespējams, labi.

Nepieķeries tam, kas vēlāk var tevi sagraut.

Esi dāsna bez lieciniekiem.

Izturies pret ikvienu cilvēku, kā savu tuvāko radinieku.

Salabo visu, ko esi sabojājusi.

Iemācies saņemt un pateikties par katru dāvanu.

Pārtrauc aizstāvēties.

Nemāni un nezodz – tā rīkojoties, tu mānīsi un apzagsi pati sevi.

Palīdzi tiem, kas blakus, taču nepadari viņus atkarīgus no sevis.

Neaizņem pārāk daudz telpas.

Esi klusa un pārāk daudz nežestikulē.

Ja vēl tevī nav pietiekami daudz ticības, imitē to.

Centies pārāk viegli neietekmēties no spēcīgām personībām.

Neķer nevienu un neko.

Sadali taisnīgi.

Nekārdini.

Ēd un guli tieši tik, cik tev nepieciešams.

Nerunā par savām personīgajām problēmām.

Nespried un nesodi, kamēr nebūsi uzzinājusi visus faktus.

Neseko modes tendencēm un trendiem.

Nepārdod sevi.

Cieni savas parakstītās vienošanās.

Esi punktuāla.

Neskaud citu cilvēku mantu un sasniegumus.

Runā tikai par nepieciešamo.

Nedomā par savu labumu, ko nes tavas darbības.

Nedraudi.

Turi savus solījumus.

Kad strīdies, pacenties iejusties otra ādā.

Atzīsti, kad kāds ir pārāks par tevi.

Pārvari savas bailes.

Palīdzi citiem būt spējīgiem palīdzēt pašiem sev.

Pārvērt savu lepnību pašcieņā.

Pārvērt savu niknumu kreativitātē un radošumā.

Savu alkatību pārvērt skaistuma mīlestībā.

Savu skaudību pārvērt priekā par citu panākumiem.

Savu naidu pārvērt žēlsirdībā.

Nepārslavē sevi, bet arī nenopel.

Rūpējies par to, kas pieder citiem, tāpat kā par to, kas pieder tev.

Nesūdzies un nežēlojies.

Attīsti savu iztēli.

Centies nepamācīt un neregulēt citus tikai tāpēc, ka tev patīk, ka citi tev pakļaujas.

Maksā par darbu un pakalpojumiem, ko tev sniedz.

Nepropogandē savu darbu un idejas.

Centies nepamodināt citos cilvēkos žēlumu, simpātijas, apbrīnu pret sevi

Centies neizcelties ar savu ārējo izskatu.

Nestrīdies, labāk klusē.

Nelien parādos, pērc un maksā uzreiz.

Ja publiski esi aizvainojusi, publiski arī atvainojies.

Kad redzi, ka tev sarunā nav taisnība, neuzstāj tikai lepnības dēļ, uzreiz atsakies no saviem iepriekšējiem nodomiem.

Pat tad, ja iepriekš esi atskaņojusi savas idejas, neaizstāvi tās, ja tās izradījušās kļūdainas.

Neglabā bezvērtīgas lietas.

Nerotā sevi ar svešām idejām.

Nefotografējies ar slavenībām.

Esi pati savs tiesnesis.

Nevērtē sevi pēc tā, kas tev pieder.

Apzinies, ka tev pieder viss.

Ja tu meditē un tev parādās Velns, liec arī Velnam meditēt.

No Gurdžijeva meitas Duškas Hovartas atmiņām

Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta FS