Patiesība ir kaut kur – pa vidu!

svetlana kazina

Šodien manā pastā “iekrita” raksts, kurā atspoguļotais jau sen nodarbina manu prātu un jutekļus.
Es zinu, ka lielākā māksla ir būt īstam un patiesam. Un milzīga uzdrīkstēšanās ir runāt par nepopulārām un “jūtīgām” tēmām, kas ne visiem varētu patikt. Šajā ziņā šis varētu būt ļoti nepopulārs raksts, taču skaidri zinu, ka aizķers ikvienu, un liks paskatīties uz sevi, lieku reizi padomāt par sevi un savām vērtībām. Mani aizķēra, jo runā arī par to, ko es daru, kā virzos, ko domāju, ko jūtu. Un ir iespēja izvērtēt un atzīties sev dažās svarīgās lietās. Taču mans novēlējums jums un sev, nekādā gadījumā sevi nešaustīt un nevainot un nemēģināt salīdzināt. Es esmu par to, ka mums katram savs ceļš un izvēles, un tāpēc nevar būt tāds kopīgs “pareizi” vai “nepareizi”. Arī šis ir tikai viedoklis 🙂
Ginta FS 🙂

Tauta. Mani mīļie cilvēki! Es jau sen vēlējos uzrakstīt to, ko šobrīd rakstu. Taču agrāk diez vai man noticētu, bet tagad – ir pats īstākais laiks! Jā, un pēdējā laikā man ļoti bieži nākas atbildēt uz jautājumiem par šo tēmu.

Klausieties uzmanīgi!

1. Slimības atnāk ne jau tāpēc, ka slikta ekoloģija, vai netīrs ūdens, vai plastmasas ēdiens, un mēs par maz kustamies. Nekādā ziņā! Tas ir pirmkārt.
Slimības atnāk ne jau tāpēc, ka esat pilsētā vai laukos. Ticiet, cilvēka organisms ir ideāla mašīna, kas spēj adaptēties jebkuros apstākļos un pie jebkura ēdiena. Lūk, mēs, laucinieki, nevaram ēst jūsu – pilsētnieku pulverveida ēdienu, dzert jūsu ūdeni, elpot jūsu gaisu. Bet ne jau tāpēc, ka tas viss ir netīrs. Bet tāpēc, ka tas ir pavisam kas cits,. nepierasts mūsu organismam. Bet jums pie mums – kalnos paliek slikti no mūsu avota un upes ūdens, no svaiga govs piena, aitas gaļas un visa pārējā. No mūsu kalnu gaisa un spiediena jūsu galvas plīst kā arbūzi. Bet (!) ne tur, ne arī tur nav slikti! Vienkārši, mums mūsu biotopi ir dažādi. Jūs esat adaptējušies šeit, mēs – tur. Kalnos slimo tāpat kā pilsētā, nomierinieties! Bet pilsētās, tāpat kā laukos, ir ilgdzīvotāji…

2. Otrais. Ja cilvēks dzīvo harmonijā ar dabu, lūdzās, jogo, ēd kviešu dīgstus, nēsā Jēzum vai dievietei Kali līdzīgu frizūru un ziedo naudu bērnu namiem, tas nenozīmē, ka viņš dzīvos 100 gadus un nomirs vesels! Nebūt, ne!

No kurienes ir radusies doma par to, ka, ja dzīvojam jūras malā lotosa pozā, tad neslimosim? Ja vien jūs zinātu, cik daudz es esmu apglabājusi draugus, kuri dzīvojuši izcili veselīgu dzīvesveidu!

Izcili veselīgu!!!! Starp viņiem ir gan sportisti, gan ārsti, dziednieki un cilvēki, kuri diennaktīm ilgi strādājuši pie savas garīgās izaugsmes. Nesmēķētāji, nedzērāji, cilvēki, kuri nekad nelamājās, viņi mira no vēža.
Jums nekad nesaprast, kāpec atnāk slimība. Pārstājiet cilklēties uz jēdzieniem “nedrīkst”, “diēta” un “grēks”. Tas jūsu dzīvi nepaildzinās. Jo slimība nav ķermenī – tā ir “galvā”!
Tapēc vienkārši DZĪVOJIET LABSAJŪTĀ!

Visu dariet ar labsajūtu.
— Beidzot iemācieties ēst to, kas jums patīk, ne tikai to, kas ir vērtīgi. Vienkārši ēdiet, nevis rijiet!

— Nevariet atmest smēķēšanu? Neatmetiet! Taču, ja to dariet, tad bez sirdsapziņas pārmetumiem, ar labsajūtu. Nevajag atmest smēķēšanu. Vajag sagribēt nesmēķēt.

Aizliegums vienmēr darbojas gluži otrādi!

— Atmetiet savu nemīlamo darbu, vai arī mācieties no esošā gūt labsajūtu – lai kāds tas arī būtu.

— Necentieties sekot modei, visiem interneta un laika “saucieniem”. Necentieties izlikties par sev svešu, augsta garīguma melīgu tēlu. Bieži vien ir skumji vērot sociālo tīklu profilus. Nevis Marija Ivanovna, bet “Visuma Sauciens” vai “Lidojošā varavīksne”. Nevis Pāvels Pavlovičs, bet “Svētais Svjatogors” vai “Taisnīguma Acs”. Tik daudz laika joslu, kurās rindojas trešās acs bildes, iņ jaņi, mandalas. Laika joslas pilnas lamu, dziednieku, dažādu guru, pēkšņi apgaismojušos aktieru un nekad neeksistējušu gudrajo aforismiem. Skaties un domā: kā es vispar esmu te nokļuvusi – pie tik ārkārtīgi augstu attīstītām garīgām personībām? Dažkārt slikti paliek iedomājoties, ka aiz šiem profiliem sēž tādi paši parasti cilvēki, ar savām pinnēm, kariesu, radiniekiem, kaimiņiem, nelaimīgu mīlestību u.t.t. Esiet tādi, kādi esat! Esiet jūs paši!

— Nodarbojieties ar to, ko vēlējāties darīt jau bērnībā. Mācieties spēlēt ģitāru, dziedāt, spēlēt klavieres, braukt ar slēpēm, gleznot, lipināt no māliem. Nav cilvēku, kuriem nav ne kripatiņas radošuma, To es jums saku kā māksliniece. Nesapņojiet par motociklu – nopērciet to! Nekrājiet sapņus, tie pūst un sasmok smadzeņu kambaros!
Vienmēr esiet sapņojuši par kalniem, bet mokaties ofisā? Dodieties kalnos! Dzīvojat kalnos, bet gribās izjust pilsētas ofisa garšu? Dodieties uz pilsētu! Viss ir jūsu rokās!
— Patīk būt vieniem? Atrodiet vietu, kur varat būt vieni. Patīk burzma? Ejiet cilvēkos!

— Atrodiet it visā labsajūtu un prieku! Pat tur, kur šķiet, ka tas nevar būt.

— Un, galvenais, cilvēki, dzīvesveidam jābūt nevis veselīgam, bet LAIMĪGAM!

Un vispār, es atklāšu vissvarīgāko dzīves noslēpumu un jēgu: dzīves jēgas nav!

Ir vienkārši Dzīve. Ir rīts, diena, vakars, nakts un atkal rīts. Ir planēta, ir cilvēki, ir augu un dzīvnieku pasaule. Darba dienas un brīvdienas. Prieki un bēdas. Un ir Nāve. Un tā var atnākt jebkurā brīdī, jebkurā vecumā. Vai tad ir jums laiks, dzīvot ar svešiem sapņiem, uzspiestām idejām un sabiedrības normām?

Dzīvojiet labsajūtā un nemeklējiet radinieku un slavenību slimību un nāves cēloņus. Mums nav dots tos saprast. taču ir dota Dzīve. un tā jānodzīvo pēc iespējas priecīgi. Netraucējot priecāties arī citiem. Pat palīdzot.

Taču, ja tik ļoti gribas meklēt dzīves jēgu, tad uzskatiet, ka te tā arī ir – dzīvot priekam.

Viss augstāk minētais nebūt nenozīmē to, ka būt meklējumos ir slikti. Nē! Ja tas sagādā prieku, lieliski – uz veselību!

Taču tie mani draugi, radinieki un sveši cilveki, mirstot man atzinās: “Es visu mūžu kaut ko meklēju, kaut ko darīju, kaut kur skrēju, bet pats galvenais bija turpat – deguna galā. Mani miļie cilvēki. Un visu, ko es kopā ar viņiem gribēju izdarīt, es nekad vairs neizdarīšu…”

Tauta, visu šo es uzrakstīju tikai tāpec, ka saņēmu ļoti daudzus jautājumus par šo tēmu. Labāk man nejautājiet, jo mans dzīves skatījums ir diezgan īpatnējs, un diez vai jums patiks 🙂 Jūs vilsieties 🙂 Kaut gan patiesībā, man tas nav svarīgi. Man vienmēr ir ar ko nodarboties. Man dzīves nepietiks, lai realizētu visas savas idejas un vēlmes….Taču es pacentīšos. Tā taču ir mana dzīve 🙂
Es jūs lūdzu, nenaizmirstiet: laime nav pilsētā vai laukos, kalnos vai klajumos, tā ir Galvā! Dzīvojiet, kā vēlaties, un nesalīdziniet savu laimi ar svešu. Vienalga jūsu laimi neviens nesapratīs.
Ja nebūtu laimes, reliģiju, vertību salīdzināšanas iespējas, nebūtu arī karu….

Mīlestībā, jūsu #Ветка
Autors: Svetlana Kazina (foto: es stāvu Trolltunga kalnā un spēlēju vargānu)
Tulkoja: Ginta FS
P.S. Pateicos Zilgmai Prēdelei par ieteikumu

 

Advertisements

Mazās lietas, kas dzīvi dara LAIMĪGU

pateicos15

Nav sarežģīti dzert rīta kafiju no pašas skaistākās krūzes.
Nav sarežģīti sasveicināties ar kaimiņiem.
Nav sarežģīti novēlēt jauku dienu kasierei veikalā, kurā tu regulāri iepērcies.
Nav grūti pateikt paldies taksometra šoferim, kas tevi nogādāja vajadzīgajā vietā.
Nav grūti nepiegružot ielu.
Nav jābaidās pieturēt durvis, lai tās netrāpītu cilvēkam, kurš nāk aiz tevis.
Nav jābaidās pateikt – piedodiet, ja nejauši kādu esi aizķēris.
Ir viegli pateikt komplimentu darbiniecei – pat tad, ja vienīgais, kas viņā ir skaists, ir skropstas.
Ir viegli uzsmaidīt garāmgājējam pat tad, ja viņam blakus nav mīļa sunīša.
Ir lieliski draudzīgi pļāpāt ar oficiantu restorānā, un atstāt viņam tējas naudu, bet bārmenim būs patīkami uzzināt, ka viņš gatavo pasaulē labāko kafiju.
Ir lieliski neatbildēt uz rupjību ar rupjību, un mierīgu sirdi, neapvainojoties, doties tālāk.
Ir tik patīkami uzdāvināt apkalpotājai šokolādi, pat tad, ja šodien nav 8. marts.
Ir tik patīkami būt laipnam, labestīgam un pozitīvam pat tad, ja diena nav visveiksmīgākā.
Mazas patīkamas lietas dara mūsu dzīvi gaišu.
Un mēs to zinām, vai ne?
Autors: Jeļena Kļimenkova
Tulkoja: Ginta FS

Tu esi uz pareizā ceļa

rits3

Apstiprinājums tam, ka esi uz pareizā ceļā ir ļoti vienkāršs: tava spriedze sāks izzust, un tu kļūsi arvien mierīgāks, arvien nesatricināmāks, tu ieraudzīsi skaistumu tur, kur to nekad agrāk nebiji saskatījis, kas nekad agrāk tev nebija šķitis skaists.
Pašas mazākās lietas tev kļūs nozīmīgas. Visa pasaule sāks šķist arvien noslēpumaināka, un ar katru dienu tu kļūsi arvien nevainīgāks – gluži kā bērns, kurš skrien pakaļ tauriņiem, vai lasa akmentiņus jūras krastā,
Tu sajutīsi, ka dzīve nav vis problēma, bet gan dāvana, svētlaime un svētība.
Ja esi uz pareizā ceļā, tu saņemsi tam arvien vairāk un vairāk pierādījumu.
Savukārt, ja tu atrodies uz nepareizā ceļa, viss notiks gluži pretēji.
OŠO
Tulkoja: Ginta FS

Izdzirdi mūziku, pirms dziesma ir beigusies

berns spelejas

Vai esi kādreiz pavērojis bērnus, kuri jautri vizinās karuseļos? Vai esi klausījies lietū, kas sitas pret zemi? Vai esi priecājies par tauriņa lidojumu? Vai uzmanīgi vērojis, kā saule pazūd naktī?

Sāc dzīvot nedaudz lēnāk, neskrien tik ātri!

Tu dzīvo savu dzīvi skrienot? Un, kad tu jautā: “Kā tev iet?”, tu dzirdi atbildi?

Un dienas beigās, kad guli gultā, tavā galvā jau tinās filma par nākamajiem simts neizdarītajiem mājas darbiem?….
Vai esi kādreiz teicis savam bērnam: “Mēs to izdarīsim rīt?”

Un pats savas steigas dēļ pat neesi ievērojis viņa problēmas?
Kādreiz pazudusi saikne var ļaut draudzībai nomirt.
Un iemesls ir tas, ka tev nekad nav bijis laika. Pat tik daudz laika, lai piezvanītu un pateiktu: “Sveiks”.

Kad tu skrien ļoti ātri, lai kaut kur nokļūtu, tu palaid garām vismaz pusi no savas zemes dzīves skaistuma.

Tu uztraucies un steidzies visas dienas garumā, un to visu var salīdzināt vien ar neatvērtu un izmestu dāvanu.
Dzīve nav sacīkstes. Pamēģini dzīvot lēnāk.
Izdzirdi mūziku, pirms dziesma ir beigusies.

Ani Čoing Dolma
Tulkoja: Ginta FS

 

Georgija Gurdžijeva padomi meitai

gurdzijevs lubi

Fokusē savu uzmanību uz sevi.

Ikvienā momentā apzinies to, ko tu domā, jūti, vēlies vai dari.

Vienmēr pabeidz to, ko esi uzsākusi.

Visu, ko dari, dari, cik vien iespējams, labi.

Nepieķeries tam, kas vēlāk var tevi sagraut.

Esi dāsna bez lieciniekiem.

Izturies pret ikvienu cilvēku, kā savu tuvāko radinieku.

Salabo visu, ko esi sabojājusi.

Iemācies saņemt un pateikties par katru dāvanu.

Pārtrauc aizstāvēties.

Nemāni un nezodz – tā rīkojoties, tu mānīsi un apzagsi pati sevi.

Palīdzi tiem, kas blakus, taču nepadari viņus atkarīgus no sevis.

Neaizņem pārāk daudz telpas.

Esi klusa un pārāk daudz nežestikulē.

Ja vēl tevī nav pietiekami daudz ticības, imitē to.

Centies pārāk viegli neietekmēties no spēcīgām personībām.

Neķer nevienu un neko.

Sadali taisnīgi.

Nekārdini.

Ēd un guli tieši tik, cik tev nepieciešams.

Nerunā par savām personīgajām problēmām.

Nespried un nesodi, kamēr nebūsi uzzinājusi visus faktus.

Neseko modes tendencēm un trendiem.

Nepārdod sevi.

Cieni savas parakstītās vienošanās.

Esi punktuāla.

Neskaud citu cilvēku mantu un sasniegumus.

Runā tikai par nepieciešamo.

Nedomā par savu labumu, ko nes tavas darbības.

Nedraudi.

Turi savus solījumus.

Kad strīdies, pacenties iejusties otra ādā.

Atzīsti, kad kāds ir pārāks par tevi.

Pārvari savas bailes.

Palīdzi citiem būt spējīgiem palīdzēt pašiem sev.

Pārvērt savu lepnību pašcieņā.

Pārvērt savu niknumu kreativitātē un radošumā.

Savu alkatību pārvērt skaistuma mīlestībā.

Savu skaudību pārvērt priekā par citu panākumiem.

Savu naidu pārvērt žēlsirdībā.

Nepārslavē sevi, bet arī nenopel.

Rūpējies par to, kas pieder citiem, tāpat kā par to, kas pieder tev.

Nesūdzies un nežēlojies.

Attīsti savu iztēli.

Centies nepamācīt un neregulēt citus tikai tāpēc, ka tev patīk, ka citi tev pakļaujas.

Maksā par darbu un pakalpojumiem, ko tev sniedz.

Nepropogandē savu darbu un idejas.

Centies nepamodināt citos cilvēkos žēlumu, simpātijas, apbrīnu pret sevi

Centies neizcelties ar savu ārējo izskatu.

Nestrīdies, labāk klusē.

Nelien parādos, pērc un maksā uzreiz.

Ja publiski esi aizvainojusi, publiski arī atvainojies.

Kad redzi, ka tev sarunā nav taisnība, neuzstāj tikai lepnības dēļ, uzreiz atsakies no saviem iepriekšējiem nodomiem.

Pat tad, ja iepriekš esi atskaņojusi savas idejas, neaizstāvi tās, ja tās izradījušās kļūdainas.

Neglabā bezvērtīgas lietas.

Nerotā sevi ar svešām idejām.

Nefotografējies ar slavenībām.

Esi pati savs tiesnesis.

Nevērtē sevi pēc tā, kas tev pieder.

Apzinies, ka tev pieder viss.

Ja tu meditē un tev parādās Velns, liec arī Velnam meditēt.

No Gurdžijeva meitas Duškas Hovartas atmiņām

Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta FS

Katram savs

eņģelis5
Vecākais Eņģelis stingri skatās uz savu audzēkni.

— Tagad ziņo man, tikai īsi – divos vārdos!

— Dzīvs. Iet uz savu darbu. Uz kaut ko cer.

— Uz ko cer?

— Grūti pateikt. Divas reizes viņam rādīju laimīgu sapni – viņš to neredz. Runā, ka ļoti nogurst darbā.

— Un kas darbā?

— Tāpat kā visiem. Steiga. Priekšniecība. Pīpētava un baumas.

— Tur skarba vadība?

— Vadība kā vadība, nekā īpaša. Tāda pati, kā visur. Taču viņš no tās nezin kāpēc baidās.

— Bailes aizdzenāji?

— Protams, kā gan savādāk. Vēl ceļā uz ofisu. Vēcināju ar spārniem virs galvas. Pat mākoņi izklīda. Nācās ar spārnu viņam pa ausi iekraut, lai saulīti ierauga.

— Un skaistule pa ceļam? Augstpapēžu kurpītēs un uzbudinošām smaržām?

— Nu gan apbižojat… Metro ar deguniem kopā sastūmu.

— Un kā?

— Nu nekā. “Atvainojiet” un ielīda atpakaļ savās domās.

— Un pēc darba?

— Veikals. Nomazgāt traukus. Internets. TV. Miegs.

— Televizoru sabojāji?

— Protams. Aizgāja, nez kāpēc, nopirka jaunu.

— Internetu atslēdzi?

— Jā, piecas reizes pēc kārtas. Viņš vienkārši palika darbā līdz vēlam vakaram. Viņi tā drīkst.

— Tā. Nu, un brīvdienas?

— Viņš guļ līdz pusdienas laikam. Pēc tam tīra dzīvokli. Vakarā krogā stulbas sarunas un šņabis kopā ar draugiem. Mājās – tikai no rīta. Tad ar sāpošu galvu zem segas vai pie datora vai televizora.

— Un viņa?

— Pavisam tuvu. Trīs mājas tālāk. Uz vienu un  to pašu supermārketu iepirkties iet.

— Rindā saliki viņus kopā?

— Jā, protams. Pat vairāk, kā instrukcijās norādīts – svētkos, autobusa pieturā, metro.

— Likteņa līnijas viņiem pārbaudīji?

— Tur jau ta lieta – sakrīt… Tā ir tāda pilsēta… viņiem tāds dīvains, neiespējams dzīvesveids un ritms … Nu, nevaru es vairāk! Tas nav izpildāms uzdevums!

— Nost ar atrunām! Kur ir mūsu radikālo līdzekļu saraksts?

— Lūk, šef! Gripa, drudzis, murgi, temperatūra. Izmežģījums, lūzums. Autoavārija. Ugunsgrēks. Bankrots. Finansu krīze. Nekārtības uz ielām. Pilsoņu karš…

— Piebremzē. Pietiek!…. Divi simti astoņdesmit piektais, man lūdzu, sīku atskaiti! Galīgi izlaidušies, vairs neprot strādāt! Zini, sazinies ar paralēlo plūsmu. Mīlestības vārdā uzskati, ka esi saņēmis atļauju radikālo līdzekļu pielietošanai. Tikai izvelies kaut ko vienu.

— Tieši tā, šef, kaut ko vienu!

Ieraugiet un izmantojiet visas iespējas, ko Dievs Jums dod un tad Jūsu Sargeņģelim nebūs vajadzības ķerties pie radikāliem līdzekļiem!

Avots: www.adme.ru/
Tulkoja: Ginta FS

Es mīlu tevi

pateiciba3.jpg

Kā tikko es biju izlasījusi Džo Vitāles un Hju Liņa grāmatā “Bez robežām” par to, kāds maģisks spēks ir frāzei “Es mīlu tevi”, es sāku to pielietot it visās savas dzīves situācijās. Es skaitīju to no rīta, kad pamodos, kad brokastoju, mazgājos dušā, runāju pa telefonu, pastaigājos u.t.t.

Frāzi “Es mīlu tevi” es skaitīju klusiņām pie sevis. Taču sāku censties to biežāk pateikt saviem tuvajiem un mīļajiem cilvēkiem. Ziniet, daži brīnījās, daži apjuka, taču neviens man neteica: “Tu, ko, esi sajukusi pratā?” vai arī “Vai tev viss ir labi?”. Nē, viņi vienkārši smaidīja, bet, kas ir pats galvenais – arī viņi pēkšņi man atbildēja: “Un arī es tevi mīlu.”

Šī frāze izmainīja visu manu dzīvi, kas agrāk bija steidzīga, haotiska, bet tagad kļuva harmoniska un tajā sāka notikt brīnumi.

Domāju, ka sirds dziļumos katrs no mums ļoti vēlamies mīlestību. Tas pats attiecas arī uz citiem cilvēkiem.

Kad tu atkārto : “Es mīlu tevi”, tu sevi attīri un izstaro pozitīvu enerģiju, kas ietekmē arī visus parējos.cilvēkus.

Padomā par kaut ko, kas tavā dzīvē vēl joprojām tevi tracina, uztrauc un jauc tavu garīgo līdzsvaru. Tā var būt veselības problēma, vai konflikts ar kolēģiem. Nav svarīgi, kas tieši. Domās sakoncentrē savu apziņu uz šo un sāc skaitīt “Es mīlu tevi”. Tu vari vērsties pie Visuma, Dieva (kam nu kurš tic). Nav svarīgi, tici vai netici šīs frāzes efektivitātei, vienkārši uzticies procesam un turpini. Viss, kas tev ir jādara, jāatkārto šī frāze: “Es mīlu tevi”. Pamazām tu sāksi just mīlestību, un tas atstās iespaidu uz cilvēku vai situāciju.

Šī vienkāršā frāze: “Es mīlu tevi” ir caurlaide tajā pasaulē, kurā tev būs iespēja izdziedināties un piepildīt savas vēlmes. Galvenā tās ideja ir mīlēt it visu, kas ir ap mums. Mīlēt savu lieko svaru, savu bērnu ar uzvedības problēmām, kaimiņu – visus viņus. Mīlestība pārvērš enerģiju un atbrīvo to. Frāze “Es mīlu tevi” ir kā burvju parole, lai mēs beidzot sajustu Visumu.

Doktors Hjū Liņs teica, ka burvju frāzē “Es mīlu tevi” ir iekļauti trīs elementi – pateicība, cieņa un pārvērtības. Ar šo trīs elementu palīdzību var izmainīt visu.

Tu vēljoprojām esi skeptiski noskaņots? Paskatieties uz to no citas puses.

Pat tad, ja šī metode tev šķiet neprātīga, kas gan slikts notiks, ja tu domās atkārtosi “Es mīlu tevi”? Kamēr tu zvani pa telefonu, vai raksti elektroniskās vēstules. ēd vai vienkārši dzīvo savu dzīvi?

Šajās dienās tu sajutīsies daudz labāk, pat tad, ja nekas īpašs nenotiks. Pamēģini un tu redzēsi, kas notiks. Tu taču neko nevari zaudēt!

Es mīlu tevi.
Man ļoti žēl.
Lūdzu piedod man.
Es pateicos tev.
(Hooponopono)

Avots: http://cilamicli.ru

Tulkoja: Ginta FS

P.S. Latviešu valodā iznākusi Džo Vitāles grāmata Bez robežām (Zero Limits). Grāmatā atklāta unikāla havajiešu sistēma, kā iegūt bagātību, veselību un dvēseles mieru. Grāmatu no angļu valodas tulkojusi Dina Kārkliņa, izdevis apgāds Zvaigzne ABC.