Iemīlēt naktspodu

ola naktspods

Nesen jautāju savai mammai: vai var iemīlēt idiotu (alfonsu, neģēli, brunču mednieku utt)?
Un mamma, kuras ironiju var smelt ar karotēm, atbildēja tā:
“Iemīlēt var pat naktspodu. Taču tad tikai esi tik laipna un godīgi sev atzīsti, ka mīli tieši naktspodu, un negaidi no tā neko vairāk, kā var sagaidīt no naktspoda…
Un viss būs tieši tik labi, kā mēdz būt tad, kad izmanto lietas tam, kam tās domātas…
Taču bēda būs tad, ja tu, iemīlējusi naktspodu, visiem stāstīsi, ka esi “nogrābusi Faberžē olas” un tagad tev pieder neaprakstāmi dārgumi…
Un vēl sliktāk, ja tu pati sāksi ticēt tam, ka vēl nedaudz un šīs “olas” drīz sāks nest peļņu, un, ka tās tikai šobrīd stāv plauktā, taču vajag tik tās nedaudz uzpucēt, un tās iemirdzēsies uzreiz visās krāsās.
Un pavisam bēdīgi būs tad, ja tu katru dienu bāzīsi galvu savā naktspodā un kaislīgi tam jautāsi, kad tu, maita tāds, beidzot kļūsi tikpat vērtīgs kā Faberžē olas?

Īsāk sakot, iemācies mīlēt tieši to, ko iemīlēji, nevis to, ko pati sev iedomājies”.
Bez komentāriem! Bravo, mamma!
© Ļiļa Grad
Avots:econet.ru
Tulkoja: Ginta FS