Vienkāršas patiesības par attiecībām

18

1. Neviens cilvēks jūsu ceļā nav sastapts veltīgi.

Katru dienu mēs satiekam jaunus cilvēkus un no katras tikšanās gūstam kaut ko svarīgu sev. Kāds pārbauda mūs, kāds izmanto un sniedz mācību, kāds palīdz apgūt jaunas prasmes, kāds padara mūs labākus un tas ir pats vērtīgākais.

2. Attiecībās jūs saņemat to pašu, ko atdodat.

Negaidiet, ka atbildē uz kaprīzēm, apsūdzībām un apvainojumiem jūs saņemsiet smaidu, apskāvienus un atzīšanos mīlestībā. Ja jūs vēlaties sapratni, tad centieties saprast paši. Viss atgriežas – šī vienkāršā formula strādā vienmēr.

3. Nav nepieciešams cīnīties par vietu cilvēka dzīvē.

Ar varu mīļš nekļūsi – daudzi aizmirst šo vienkāršo un ļoti gudro patiesību. Nekad nemēģiniet atkarot sev vietu cita cilvēka dzīvē. Galu galā, jūs nevarat zināt, vai viņam tas ir nepieciešams.

4. Visi cilvēki mainās, un tas ir normāli.

Cilvēku vajadzības, domas un pat pārliecības laika gaitā mainās. Tāpēc, ja kāds jums saka, ka jūs esat mainījušies, neuztraucieties un nemeklējiet trūkumus sevī. Iespējams, šīs izmaiņas tieši pretēji kļūs par jūsu priekšrocībām. Nav nekas traks tajā, ka jūsu intereses ar tuvu draugu var nesakrist un jūsu attiecības var beigties. Labāk, pa retam, sūtiet viens otram apsveikuma kartītes un saglabājiet patīkamas atmiņas, nekā mēģiniet izspiest no attiecībām to, kā tur vairs nav un uzkrāt aizkaitinājumu sevī. Esiet patiesi.

5. Pie attiecībām nepieciešms strādāt.

Attiecības neveidojas pašas ar sevi. Tās prasa aktīvu līdzdalību no visām iesaistītajām personām. Patiesums, savstarpēja sadarbība un cieņa – tie ir pamati, bez kuriem jebkādas attiecības sabruks.

6. Vajag mācēt piedot.

Daudzi cilvēki uzskata, ka piedošana ir vājuma pazīme. Bet vārdi: “es piedodu tev ” nebūt nenozīmē – “es esmu pārāk maigs cilvēks, tāpēc es nevaru apvainoties un tu arī turpmāk vari bojāt manu dzīvi, es tev neteikšu nevienu vārdu”,  tie nozīmē – “es neļaušu pagātnei pazudināt savu nākotni un tagadni, tāpēc es tev piedodu un ļauju aiziet visiem aizvainojumiem”.

7.  Strīdi ir lieks laika patēriņš.

Jo mazāk laika jūs tērējat kašķējoties ar cilvēkiem, kuri jūs kaitina, jo vairāk laika jums atliek, lai sazinātos ar cilvēkiem, kurus jūs mīlat. Ja strīds ir starp jums un mīļoto cilvēku, turiet sevi rokās. Neļaujiet dusmām jūs pārņemt, citādi, jūs varat pateikt vārdus, par kuriem būs kauns visu atlikušo dzīvi. Dažreiz, spēcīgas attiecības var iznīcināt viens nejaušs vārds.

8. Jūs nevarat mainīt citu cilvēku.

Cilvēks spēj mainīt tikai sevi, bet nekādā gadījumā kādu citu. Tādēļ, jums ir jāiemācās pieņemt savus tuvos un dārgos cilvēkus tādus, kādi tie ir. Ja ir kaut kas, kas fundamentāli jūs neapmierina, tad esiet godīgi un pasakiet to tieši. Varbūt, ka tas, kuru jūs mīlat, vēlēsies mainīties jūsu dēļ.

9. Dažu cilvēku neesamība jūsu dzīvē var būt kā pakalpojums jums.

Nebaidieties mainīt apkārtējo vidi. Jums ir jāmācās ļaut aiziet no savas dzīves tiem cilvēkiem, kuri ienes tajā diskomfortu. Ja pēdējā laikā, jūs no kādreiz labākā drauga saņemat tikai nodevību un ļaunprātīgu izmantošanu, tad ir nepieciešams pārstāt turēties pie pagātnes un pārtraukt attiecības.

10. Novērtējiet cilvēkus, kuri ir jūsu tuvumā.

Neaizmirstiet teikt sev tuviem cilvēkiem, cik viņi ir dārgi jums. Pievērsiet viņiem pietiekami uzmanības. Iespējams, ka jūsu attiecības kādreiz beigsies, bet pat tad, ja kaut kas nav mūžīgs, tas nenozīmē, ka nevajag tērēt uz to laiku.

Avots: http://selfhacker.ru/
Tulkoja: Ginta FS

Advertisements

Mūsu mazie dzīves prieki

prieki

Priecāties par dzīvi – tas ir pareizākais lēmums, kuru pieņemt vairākas reizes dienā.
Dzīve sastāv no niekiem, sīkumiņiem. Šie nieki notiek katru dienu un sagaida mūs aiz katra stūra. Un droši vien, spēja izbaudīt šos niekus un priecāties par tiem, dod mums laimes sajūtu. Vajag vien uz mirkli apstāties un pavērties apkārt. Tādu momentu ir tūkstošiem, šoreiz – 33 no tiem.
Atceries, sajūti un priecājies!

  • Apgulties gultā tīros palagos.
  • Nošķaudīties trīs reizes pēc kārtas.
  • Kulstīt kājas ūdenī.
  • Apjaust, ka grāmatā, kura Tev ļoti patīk, ir atlikušas vēl daudzas neizlasītas lappuses.
  • Paslīdēt un nenokrist.
  • Sajust smiltis starp kāju pirkstiem.
  • Saņemt SMS, kuru Tu gaidīji.
  • Pamosties pēc briesmīga nakts murga un saprast, ka tas bija tikai sapnis.
  • Nokost eklēru tai vietā, kur rēgojas pildījums.
  • Atrast ceptu kartupeļu porcijā līdz čipsa stāvoklim saceptu kartupeļu gabaliņu.
  • Noplēst aizsargplēvi no jauna telefona vai kāda cita elektroniskā “gadžeta”
  • Izbāzt vienu kāju no segapakšas – un uzreiz vairs nav karsti.
  • Atrast “zanačku”, par kuru biji aizmirsis.
  • Ķiploka smarža minūti pēc tam, kad tas ielikts cepties svaigā, uzkarsētā olīveļļā.
  • Nejauši pareizi ierakstīt savu veco paroli, kuru biji jau aizmirsis.
  • Aptaustīt matus pēc friziera apmeklējuma.
  • Pilns ledusskapis ar gardumiem pēc vakardienas ballītes.
  • Kad kaķis ielec klēpī un sāk murrāt un berzēt ķepiņas.
  • Ieraudzīt, kā bērzs, kurš vakar bija vēl pavisam kails, šorīt izdzinis lielus, smaržīgus pumpurus.
  • No attāluma precīzi trāpīt miskastē.
  • Pirmo reizi pēc ziemas uzvilkt kedas.
  • Pamosties agri no rīta, atcerēties, ka ir taču svētdiena un iekārtoties gultā vēl ērtāk.
  • Nejauši, kaut kur sajust bērnības smaržu.
  • Vēl un vēl klausīties dziesmu, kura Tev nesen kā iepatikusies.
  • Izdzirdēt dziesmu, kuru nupat pats klusiņām dungoji.
  • Sajust februārī pavasara smaržu un maijā – vasaras smaržu.
  • Pārcilāt savu bērnības rotaļlietu kastīti.
  • Gulēt gultā un klausīties kā lietus plīkšķina pa palodzi.
  • Noņemt no rokas kā otru ādu sažuvušu PVA līmes kārtu.
  • Ilgi, ilgi staigāt, tad atgriezties mājās un atlaisties uz dīvāna.
  • Raudāt no smiekliem.
  • Iegremdētt roku bļodā ar sausiem rīsiem.
  • Apgriezt spilvenu uz vēso pusi.
  • Ievērot, kā blakus stāvošie svešinieki smejas, klausoties Tavu sarunu ar draugiem.

Iespējams, lielāko pusi savas dzīves mēs esam jau nodzīvojuši. Mums laiks iemācīties gūt prieku no mazajiem sīkumiem, kas dod laimes sajūtu. Atliek vien apstāties un pavērties apkārt.

Avots:© AdMe.ru
Tulkoja: Ginta FS

Piedot SEV – pats grūtākais piedošanas veids

hooopo

Kāpēc piedot?

Ir ļoti svarīgi piedot sev. Cilvēks, kurš nevar aizmirst un piedot sev pagātnes kļūdas, velk sev līdzi aizvainojuma un rūpju vezumu, tadā veidā, neļaujot sev virzīties uz priekšu. Skatās atpakaļ, bloķē kanālus, kas ļautu dzīvē ienākt kam jaunam un skaistam.

Lai ielietu glāzē tīru ūdeni, tā vispirms ir jāizlej, jāizmazgā un tikai pēc tam tajā var ieliet jaunu, tīru ūdeni. Iedomājaties, kas notiks ar ūdeni, ja Jūs to ieliesiet netīrā glāzē? Bet, ja glāzē jau ir ūdens? Mēs tajā vispār neko vairs neieliesim.

Tāpat ir arī ar mūsu dvēseli – tā ir trauks, kurš mums regulāri jāizmazgā, jāiztīra, lai varētu piepildīt ar ko tīru un jaunu. Lūk, Tā! Un tikai Tā!

Bieži cilvēki saka: “Nevaru piedot! Ko man darīt?!”, “Grūti piedot! Kā man būt?!”
Gribu atbildēt ar sava skolotāja Radislava Gandapasa vārdiem: “Neko nedariet, palieciet pakaļā!” («Ничего не делайте, оставайтесь в жопе!»)

Ta arī notiek Cilvēki nāk, prasa padomu, lūdz palīdzību, bet kad saki: piedod sev, atlaid šo kļūdu, aizmirsti to periodu – sākas īdēšana un žēlošanās. Tad kapēc nāciet, kāpēc jautājiet, kāpēc lūdziet palīdzību? Risiniet tālāk savas problēmas tā, kā to darījāt līdz šim!

Nav citu variantu! Nav iespējams virzīties uz priekšu. Nav laimes bez mīlestības un nav mīlestības bez piedošanas!

Neviens nav teicis, ka piedot, īpaši – piedot sev savas kļūdas, ir VIEGLI. To es Jums nesolu! Piedot ir grūti, smagi, bieži vien – ļoti smagi. TAČU: «Если долго мучиться, всё обязательно получится!»

Tātad uz priekšu! “Caur ērkšķiem uz zvaigznēm!”

Kā piedot?

Lai iemācītos piedot sev un citiem cilvēkiem, vispirms jāiemācās saprast sevi un citus.
Saprast – nozīmē – piedot!

Ir skaidri jāsaprot doma un sev jāiegalvo: Tajā brīdī es darīju visu, ko varēju izdarīt Tajā brīdī! Tajā brīdī es biju tieši tādā dvēseles stāvoklī un situācijā, un darīju visu, ko varēju izdarīt! Labāko, ko varēju izdarīt!

Jūs negribējāt nevienam neko ļaunu, un pat tad, ja gribējāt – savādāk nevarējāt! Nu, nepietika jums zināšanu un saprašanas – uz to brīdi!!!!! Saprotiet to!!!

Tā ir galvenā saprašana ceļā uz piedošanu!

Svarīga ir VĒLME, karsta vēlme sev piedot, atbrīvoties no vainas apziņas un aizvainojuma pašam pret sevi. Kad ir karsta vēlme, Jūs darīsiet visu, izmantosiet visas metodes, visus resursus, lai tikai sev piedotu! Un Jūs noteikti IEMĀCĪSIETIES PIEDOT! Galvenais – mācieties to!

Uzrakstiet sev vēstuli!

Vēstuli sev variet rakstīt jebkurā formā, galvenais, lai rakstītu uz papīra, ne datorā. Pārlasiet to daudzas reizes, labāk – pārrakstiet to vairākas reizes, kamēr sajutīsiet atvieglojuma sajūtu visā ķermenī.

Klausieties meditācijas – Piedodu sev!

Tās var atrast internetā, taču tās var ierunāt arī pats. Neliels audiofails – apmēram 20-25 minūtes, mierīga mūzika un vārdi, kas palīdz piedošanas procesā. Arī to klausīties vajag tikmēr, kamēr ķermenī iestājas atvieglojuma sajūta un dvēsele atbrīvojas no īdošās sajūtas.

Saruna ar SEVI!

Katru dienu brīžos, kad rodas nepatīkamas sajūtas krūtīs, sakiet sev vārdus: Tajā brīdī es darīju visu, ko varēju izdarīt Tajā brīdī! Tajā brīdī es biju tieši tādā dvēseles stāvoklī un situācijā, un darīju visu, ko varēju izdarīt! Labāko, ko varēju izdarīt! 
Jūsu uzdevums ir pārliecināt savu iekšējo kritiķi, ka Jūs darījāt visu labāko, ko varējāt izdarīt tajā brīdī! Jūs neesat vainīgs, viss notika tieši tā, kā tas notika. Viss notika uz labu, tāpēc, ka tieši tā situācija iemācīja Jums ko jaunu un labu. Tieši tāpēc, dotajā brīdī Jūs esat šeit un varat atkal izdarīt sev ko labu.

Hooponopono.

Šis paņēmiens ir universāls un strāda vienmēr un visur.
Katru reizi, kad atcerieties kādu neaptīkamu atgadījumu, kuru nekādīgi nevariet sev piedot, atkārtojiet šīs četras frāzes:
“Es mīlu Tevi!”

“Man ļoti žēl!”

“Lūdzu piedod man!”

“Es pateicos Tev!”

Sev es klāt pieliku vēl dažas frāzes, jo bija ļoti svarīgi aizmirst un atlaist situācijas no pagātnes:
“Es piedodu SEV!”

“Es pieņemu SEVI!”

“Es atbalstu SEVI!”

“Es atlaižu SEVI!”

“Es mīlu SEVI!”
Bija momenti, kad šīs frāzes ne vienkārši izskanēja no manam lūpām, bet es kliedzu ar visu savu būtību.
Pēc 10-20-50 reižu atkārtošanas, sajutos daudz labāk, vieglāk, brīvāk un tad sapratu, ka vairs nav tās iekšējās, īdošās un mokošās sajūtas attiecībā pret šo situāciju. NAV!

Piedodiet aizvainojumus!
Aizmirstiet apvainojumus!
Attīrieties no tiem!
Un ejiet uz priekšu ar tīru sirdi, vieglu garu un atvērtu dvēseli!

 

Avots: Sieviešu žurnāls www.myjane.ru/
Tulkoja: Ginta FS

Nesadusmo savu veiksmi!

laimes zvaigzne3

Kurls pret laimi

Gadās, ka cilvēkam beidzot dzīvē sāk veikties, bet viņš ļoti neatlaidīgi cenšas visā labajā atrast kaut ko sliktu – žēlojas pats sev un citiem par atrastajām nepilnībām.

Kurš meklē, tas atrod. Vienmēr!

Piemēram: alki mīlestības? Saņem! Vīrietim jābūt tādam un šitādam? Saņem! Un te nu atkal vesela rinda problēmu: “Viņš negrib precēties”, “Viņš nezvana no darba”, “Es nesaprotu, vai viņš mani pietiekami mīl, vai es viņu pietiekami mīlu, vai man vispār tas viss ir vajadzīgs?”

It kā tie visi ir standartveida jautājumi un problēmas, taču – ar to atsķirību, ka tie atnākuši masveidā, vienlaicīgi, uzreiz pēc tam, kad pati kvēlākā vēlme beidzot sākusi realizēties. Tas attiecas ne tikai uz tēmu attiecības, bet uz it visām dzīves jomām.

Kad tas,ko vēlējāmies, sāk piepildīties, mums rodas jaunas prasības, bet iepriekšējās vēlmes vertība krītas, tā tas ir. Tas ir dabisks process.

Taču tad, kad mēs turpinām “rakņāties” tajā, kas jau ir piepildījies, meklējot nepilnības un paužot neapmierinātību, tā vietā, lai paustu pateicību (bet pateicība ir enerģija, maksa, kas ir ekvivalenta tam, kas mums tika iedots – un tātad tai jābūt atbilstošai), mēs ne tikai nekustamies uz priekšu, bet dzīve mūs atmet atpakaļ. Un par cik par saņemto netika veikta “samaksa”, ir liela iespēja, ka tev atņems to, ko iedeva.

Parasti tas (negatīvā meklēšana piepildītajā vēlmē) notiek stāvoklī “kurlums pret laimi”

Un tas notiek divos gadījumos:

1. Laimes apmērs ir tik milzīgs un tā ir tik pēkšņi “uzkritusi uz galvas”, ka šķiet, “vai tiešām tas man” un “vai man tas nav par daudz”, “vai esmu tā cienīgs”.

Zema pašvērtējuma dēļ ir neuzticēšanās procesam. Un tad enerģija, kurai būtu bijis jātiek novirzītai uz iegūtā pieņemšanu un noturēšanu, sāk aizplūst – tās kļūst arvien mazāk un mazāk, kamēr nav vairs vispār.

2. Saņemtais tiek uztverts kā pats par sevi saprotams un it kā vairs nevajadzīgs. Ja cilvēkam ir šis uzstādījums “dabisks – nevajadzīgs”, tas liecina par to, ka viņš neprot būt pateicīgs.

Un šajā vietā dzīve uzdod jautājumu: “Vai viss, kas tev ir, tev nav vajadzīgs?”

Un tad tas, kas vēl vakar šķita dabisks un par ko nebija ienācis prātā rūpēties, jo bija jārealizē savi tālejošie napoleona plāni, nokļūst pirmajā vietā un kļūst neatliekams

Taču bija jāizdara tik maz: saņēmi – pateicies!

Autors: Irina Makarenko
Tulkoja: GInta FS
P.S. Man ļoti svarīgs bija šis raksts tā iemesla dēļ, ka man dzīvē loti daudz kas ir bijis dots: talanti, nauda, ģimene, veselība, lieliski cilvāki man apkārt. Acīmredzot vienmēr ir šķitis, ka tā tam jābūt, ka tas pienākas, un doma par pateicību palikusi kaut kur tālu aizmugurē. Un tad dzīve sāk mācīt…. skarbi un sāpīgi. Un kad tas notiek, tu esi gatavs darīt visu – lūgties, pateikties, mainīties.

Dzīvesgudra cilvēka dzīves mācības

Ericc Marette

Atceries par labestību

Dzīves pieredze ir viena no svarīgākajām lietām dzīvē. Mēs visi cenšamies būt patstāvīgas, gudras un par sevi pārliecinātas personības. Taču dažkārt mēs aizmirstam, ka mūsu gudrība ir daudzu gadu garumā krāta dzīves pieredze. Lai iegūtu šo pieredzi, cilvēki pārvar daudzus šķēršļus un grūtības.

50 Berija Deivenporta dzīves mācības

1. Dzīve ir tas, kas ir TAGAD. Mēs vienmēr gaidam neticamas lietas, kas notiks nākotnē, tajā pat laikā, aizmirstam par to, ka dzīve notiek šobrīd – tagad. Iemācies dzīvot šeit un tagad un parstāj dzīvot ilūzijās par nākotni.

2. Bailes ir ilūzija. Vairums lietu, no kurām mēs baidāmies, nekad nenotiks. Bet pat tad, ja tās notiek, tās izrādās ne tik sliktas, kā mēs domājām. Daudziem no mums stress ir briesmīgākais, kas var notikt. Realitāte nav tik briesmīga.

3. Pats svarīgākais dzīvē ir mūsu tuvie, mīļie cilvēki. Vienmēr liec tos pirmajā vietā. Viņi ir svarīgāki par tavu darbu, hobiju, datoru. Novērtē viņus tā, it kā tā būtu visa tava dzīve. Jo tā arī ir.

4. Parāds nav brālis.  Tērē naudu atbilstoši savām iespējām. Dzīvo brīvi. Parādi neļaus to darīt.

5. Tavi bērni nav tu. Tu esi trauks, kas ienes bērnus šajā pasaulē un rūpējas par tiem, kamēr viņi to paši nevar izdarīt. Apmāci viņus, mīli, atbalsti, bet necenties viņus mainīt. Katrs bērns ir unikāls un viņam jādzīvo sava dzīve.

6. Lietas savāc putekļus. Laiks un nauda, ko tu tērē lietām, reiz tevi pazudinās. Jo mazāk tev ir mantu, jo brīvāks tu esi. Pērc ar prātu!

7. Jautrība netiek pietiekami novērtēta. Cik bieži tu priecājies? Dzīve ir īsa un to vajag baudīt. Un pietiek domāt par to, ko padomās citi, kad tev būs labi. Vienkārši baudi!

8. Kļūdas – tas ir labi. Mēs bieži cenšamies izvairīties no kļūdām, aizmirstot, ka tieši tās mūs noved pie veiksmes. Esi gatavs kļūdīties un mācies no savām kļūdām.

9. Draudzība prasa uzmanību. Sargā draudzību kā dekoratīvu augu. Tas atmaksājas.

10. Pieredze pirmkārt. Ja nevari izlemt, vai pirkt dīvānu vai doties ceļojumā – vienmēr izvēlies otro. Prieks un pozitīvas emocijas ir daudz vērtīgāki nekā materiālas lietas.

11. Aizmirsti par dusmām. Apmierinājums no dusmām pāriet pāris sekundēs, bet to sekas tu jutīsi ļoti ilgi. Klausies savā emocijās un brīdī, kad atnāk dusmas, sper soli pretējā tām virzienā.

12. Un atceries par labestību. Neliela deva labestības var darīt brīnumus ar cilvēkiem, kuri tev apkārt. Un tas prasa tik maz piepūles. Praktizē to katru dienu.

13. Vecums – tas ir cipars. Kad tev ir 20 gadu, tu domā, ka 50 – tās ir šausmas. Bet, kad tev ir 50, tu jūties kā 30 gados. Mūsu vecums nedrīkst noteikt mūsu attieksmi pret dzīvi. Neļauj cipariem izmainīt sevi – patieso.

14. Ievainojamība dziedē. Būt atvērtam, īstam un viegli ievainojamam ir lieliski. Tas dod iespēju apkārtējiem cilvēkiem tev ticēt un dalīties ar tevi savās emocijās. Un tu vari viņiem atbildēt ar atklātību.

15. Tēlošana ceļ sienas. Spēlējot cita cilvēka lomu, ar vēlmi radīt labu iespaidu, tev var nepaveikties. Ļoti bieži cilvēki redz mums cauri, un šis svešais tēls viņus atgrūž.

16. Sports ir spēks. Pastāvīgām sporta nodarbībām jākļūst par tavu ikdienu. Tas padarīs tevi fiziski, morāli un emocionāli spēcīgāku. Protams, tas uzlabo gan fizisko veselību gan ārējo izskatu. Sports – tās ir zāles pret visām slimībām.

17. Aizvainojums sāp. Atlaid to! Nav cita – pareizāka ceļa.

18. Kaislība uzlabo dzīvi. Kad tu atrod kādu nodarbi, no kuras esi sajūsmā, tad katra diena kļūst par dāvanu. Ja tu vēl neesi atradis savu kaislību, uzliec sev par mērķi to atrast.

19. Ceļojumi dod pieredzi un paplašina apziņu. Ceļojumi padara tevi interesantu, gudrāku un labāku. Tie māca tev mijiedarboties ar cilvēkiem, viņu ieradumiem un citām kultūrām.

20. Tev ne vienmēr ir taisnība. Mēs domājam, ka zinām atbildi uz jebkuru ajutājumu, bet tā tas nav. Vienmēr kads būs gudrāks par mums, un tavas atbildes ne vienmēr būs pareizās. Atceries to!

21. Arī tas pāries. Lai kas arī dzīvē nenotiktu, arī tas paries. Laiks dziedē un lietas, un cilvēki mainās.

22. Tu pats nosaki savu sūtību. Dzīve bez mērķa ir garlaicīga. Nolem, kas tev ir svarīgi un uzbūvē savu dzīv ap to.

23. Bieži vien risks atmaksājas. Lai mainītu savu dzīvi, nākas riskēt. Pieņemot pārdomātus un riskantus lēmumus tu audz.

24. Pārmaiņas vienmēr ir uz labu. Dzīve mainās un nav vērts tai pretoties. Nebaidies no parmaiņām, esi plūsmā un uztver dzīvi kā piedzīvojumu!

25. Domas ir nereālas. Ik dienas caur galvu izlido tūkstošiem domu. Daudzas no tām ir biedējošas un negatīvas. Netici tām! Tās ir tikai domas, un tās nekļūs pr realitāti, ja pats tām nepalīdzēsi.

26. Tu nevari kontrolēt citus. Mums gribās, lai apkārtējie uzvestos tā, kā mēs to vēlamies. Taču realitātē mēs nevaram izmainīt citus cilvēkus.Cieni katra cilvēka unikalitāti un neatkarību.

27. Tavs ķermenis ir tavs Dievnams. Mums katram ir kaut kas, kas mums ne īpaši patik savā ķermenī. Taču mūsu ķermenis ir vienīgais, kas pieder tikai mums. Cieni to un rūpējies par to!

28. Pieskārieni dziedē. Tiem ir milzum daudz labu īpašību – tie uzlabo sirds ritmu, uzlabo pašsajūtu, normalizē asinsspiedienu un noņem stresu. Tā ir dāvana, ar kuru vajag dalīties.

29. Tu tiksi galā ar visu. Nav svarīgi, kāda situācija radusies tavā galvā. realitātē tu vari ar to tikt galā. Tu esi daudz stiprāks un gudrāks, kā domā.

30. Pateicība dara cilveku laimīgāku. Pie kam, ne tikai to cilvēku, kam adresēta pateicība, bet arī to, kas to izsaka. Neaizmirsti pateikties cilvēkiem par visu, ko viņi tavā labā darījuši un par to, ka viņi ir.

31. Ieklausies savā intuīcijā. Tavi spriedumi, protams, ir ļoti svarīgi, taču intuīcija ir tavs superspēks. Tā izmanto tavu pieredzi un dzīves modeli, lai atrastu atbildes uz jebkuru jautājumu. Tā smeļ zināšanas tevī un Visumā.

32. Atceries, pirmkārt, par sevi. Tas nenozīmē, ka tev jābūt patmīlīgam, taču atceries, ka tu esi pats galvenais cilvēks savā dzīvē.

33. Godīgums pret sevi – tā ir Brīvība. Esi godīgs pret sevi. Pašapmāns ir sevis paša padarīšana par aklo.

34. Ideāli ir garlaicīgi. Perfekcionisms padarīs tavu dzīvi garlaicīgu. Mūsu atsķirības, īpatnības, fobijas un nepilnības – tas ir tas, kas padara mūs unikālus. Atceries par to!

35. Dari visu, lai atrastu savu dzīves mērķi. Tas neatradīs sevi pats. palīdzi tam!

36. Mazās lietas arī ir svarīgas. Visi mēs gaidām lielas uzvaras un sasniegumus, aizmirstot par to, ka arī tie sastāv no maziem, un dažkārt neievērojamiem soļiem. Novērtē tos.

37. Mācies! Vienmēr. Ja tu domā, ka zini kaut 1% no visa, kas ir pasaulē, tu ļoti maldies. Mācies katru dienu, uzzini kaut ko jaunu dažādās jomās. Mācīšanās uztur mūsu smadzenes tonusā – pat pieklājīgā vecumā.

38. Mēs neizbēgami novecojam. Visi! Mūsu ķermeņi noveco un mēs nevaram to novērst. Taču pats labākais veids, kā palēnināt novecošanos, ir baudīt dzīvi un izdzīvot katru dzīves mirkli ar pilnu krūti.

39. Laulība maina cilvēkus. Cilvēks, ar kuru tu apprecējies, ar laiku mainīsies. Arī tu! Neļauj šīm izmaiņām pārsteigt tevi nesagatavotu.

40. Raizēties ir bezjēdzīgi. Ir vērts raizēties tikai tad, ja tas palīdzēs tev atrisināt problēmu. Taču raižu daba ir tāda, ka tām nav lemts realizēties, un tomēŗ tās ir spējīgas atslēgt tavas smadzenes, kā rezultātā tu neesi spējīgs neko risināt. Tāpēc iemācies tikt ar tām galā un atbrīvoties no tām

41. Dziedē pats savas brūces. Nedod iespēju savām pagātnes rētām izpausties tagadnē. Tas nenozimē, ka tev jātēlo, ka to nav un, ka tās tev neko nenozīmē. Atrodi savu tuvo cilvēku atbalstu, vai arī meklē speciālista palīdzību.

42. Jo vienkāršāk – jo labāk. Dzīve ir pilna sarežģītām situācijām, pienākumiem, risināmiem jautājumiem. Bet vienkārša dzīve dod plašumu priekam un iemīļotajām nodarbēm.

43. Dari savu darbu teicami. Ja tu vēlies kaut ko sasniegt, tad nāksies krietni pacensties. Protams, vienmēr ir izņēmumi, taču uz tiem nevajadzētu ieciklēties. Uzticies sev un uzņemies atbildību par savu dzīvi.

44. Nekad nav par vēlu. “Par vēlu” ir tikai attaisnojums, lai necenstos. Sasniegt savus mērķus var jebkurā vecumā.

45. Darbības dziedē no garlaicības. Jebkuras darbības ir zāles no nemiera, prokrastinācijas, garlaicības un trauksmes. Pārstāj domāt un izdari vismaz kaut ko!

46. Dari to, ko tev gribās darīt. Esi proaktīvs. Negaidi, kamēr dzīve pametīs tev kaulu. iespējams, tev nemaz nepatiks tā garša.

47. Atlaid savus aizspriedumus un atbrīvojies no stereotipiem. Nepieķeries sabiedrības viedokļiem un parliecībām. esi atvērts ikvienai jaunai idejai vai iespējai. Tu būsi izbrīnīts, cik daudz iespēju dod dzīve, ja vien ļaujam sev tas ieraudzīt.

48. Vārdiem IR nozīme. Domā, pirms runā. Neizmanto vārdus, lai aizvainotu cilvēku. Ja būsi to jau izdarījis – atpakaļceļa vairs nebūs.

49. Izbaudi katru savas dzīves dienu. Kad tev būs 90 gadu, cik dienu tev būs atlicis? Novērtē katru no tām.

50. Mīlestība ir atbilde uz jebkuru jautājumu. Mīlestība ir tas, kāpēc mēs esam šeit. Tas ir spēks, kas virza pasauli. Dalies tajā un dari pasauli labāku!

@ Berrijs Deivenports
Foto: Eric Marette
Tulkoja: Ginta FS

Es nebūšu vienkāršāka. Atļaut būt sev sarežģītai

sarežģita

«Esi vienkāršāka!» – pamāca padomdevēji: visbiežāk – nelūgtie. Viņus var saprast: jo tu esi vienkāršāka, jo izdevīgāka viņiem. Šo padomu var ņemt verā, un var arī atļaut sev būt sarežģītai un gūt no dzīves baudu, esot tieši tādai. 

Pēc 40 gadiem es sāku saudzēt savu ādu un uz jūru eju tikai vakaros. Šovasar, iestājoties tumsai, skalojot savu peldkostīmu, es ieraudzīju jāņtārpiņus. Viens no tiem aizķērās manā gredzenā un kādu laiku turpināja spīdēt, līdz vilnis to aizskaloja. Tas bija tik skaisti. Jūra vizuļoja. es pasaucu meitu, un mēs abas priecājāmies par šo brīnišķīgo skatu, un atcerēsimies to vēl ilgi….

«Es neesmu skumjš, es esmu sarežģīts, – teica doktors Hauss, – meitenēm tas patīk.».

Un tā ir taisnība. Taču tostarp sarežģītos (īpaši sarežģītās sievietes), ļoti bieži jauc ar skumjajām, drūmajām, un, kas vēl sliktāk – ar nelaimīgajām. «Cik tev viss ir sarežģīti!» – saka aizvainotā tonī un uzskata to par trūkumu.

Bet, kas gan tur slikts – būt sarežģītam? Tas taču nozīmē to, ka tev ir daudz iemeslu iedziļināties, saprast, bet tajā pat laikā, daudz veidu, kā gūt labsajūtu. Pat tad, ja tas ir alus ar ķilavām. Tāpēc, ka sarežģītajiem ir vairāk receptoru, asociāciju, garšas pastiprinātāju. Viņiem ir asākas sajūtas un apjomīgākas reakcijas. Un tieši tāpēc pilnai laimei viņiem vajag daudz mazāk. Viņi ir tik ļoti sarežģīti, ka var priecāties par vienkāršām lietām. Tieši viņi to var.

Ja esi sarežģīts, tad, gadiem ejot, pasaule tev rādās arvien vairāk dimensijās, atveras kā tējas lapa verdošā ūdenī.

Ziniet, labas smaržas, uzpūstas uz papīra, smaržo pavisam savādāk, kā uz ķermeņa. Aiz auss, ne tā, kā uz aukšdelma. Vakarpusē, ne tā, kā no rīta. No rīta vieglāk, bet vakarā – spēcīgāk. Un manā pasaulē katrs cilvēks un katra lieta ir it kā apsmidzināta ar šādām smaržām. Viss tajā kustās, viss maina savas aprises, jēgu, dziļumu, krāsu un, jo tālāk, jo intensīvāk. Tas arī nozīmē pieaugšanu un briedumu – man tā šķiet.

Man ir draudzene – 12 gadus vecāka par mani. Kad man bija trīsdesmit, bet viņai jau četrdesmit divi, reiz viņa pastūma malā klaviatūru, izstaipījās, krēslā sēžot, nokrakšķināja pirkstu kauliņus un baudīgi novilka: «Mums vēl tik daudz kaifa priekšā!!!!». Tajā laikā man nešķita, ka pēc 40 ir īpaši daudz iemeslu optimismam. Bet tagad viņai ir 54, un man jāatzīst, ka kaifa bijis pietiekami daudz, un vēl tikpat un vairāk ir gaidāms.

Tāpēc, ka tad, kad esi sarežģīts, pasaule tev kļūst arvien daudzdimensionālāka un atveras kā tējas lapa verdošā ūdenī. Tā ir kā sekss: pusaudžiem tas nozīmē kvantitāti, pieaugušajiem – kvalitāti. Pusaudžiem lētās cigaretes un smiltis apakšbiksēs, pieaugušajiem – labs viskijs un ortopēdiskais matracis. Un tā ir dabīga lietu kārtība.

Nobriest – nozīmē iegūt daudz veiksmīgas iemaņas, kā būt mierā ar sevi un savu dzīvi.

Nobriest – tas nenozīmē vairāk kurpju tavā kolekcijā un lielāku garderobi. Tas nenozīmē – vairāk jaunu lietu. Tas nozīmē: vairāk kaislīgu interešu un sajūtu. Un daudz veiksmīgu veidu kā būt mierā ar sevi, dzīvi un to visu baudīt.

Pieredzi nenoslēpsi un neaizmirsīsi. Tā uzkrājas. Un tā palielina uztveres apjomu, piedod it visam 3D efektu. Tu daudz ko esi izmēģinājis, tev ir savas vērtības, sava gaume – krāsās, smaržās, taktilajās sajūtās, mēbeļdrānas struktūrās…

Jā, tev tas ir svarīgi. Teiksim, ja interjerā ir brūns sintētiskais paklājs un tevi tas ne īpaši iepriecina, tu to tomēr piecietīsi, jo esi pieaudzis. Bet, ja tas ir gaišs lins – tu vari būt laimīgs no tā vien, ka tas ir lins. Vari sēdēt viesnīcas hallē, kādu gaidīt, un aplūkojot savu roku uz krēsla mīkstā apšuvuma, vienkārši priecāties.

Un tā ir ar visu: ēdienu, alkoholu, pilsētām, arhtektūru (paskaties, kādas kāpnes!), vietām, darbiem, maršrutiem, dabu, kino, mūziku, sarunām, draudzību –  it visu, kas svarīgs. Bet uz to, kas nesvarīgs, pievērt acis…. No liela daudzuma ir atlasīti savi kaifi un iemīļotās gaumes sajūtas. Un tas viss tev atvieglo dzīvi, nevis dara to smagu.

Finansiālās iespējas var visu to pastiprināt, bet nevar aizvietot.

Cita lieta, ja nekas no tā nav noticis. Kaut kas kaut kur bija salūzis un nenotika, un nav tev tava dziļā-iekšējā resursa – lielāku un sīku pieķeršanos, mīlestības, simpātiju, prieciņu, dzīves piegaršu….. Finansu iespējas var to visu pastiprināt, bet – ne aizvietot.

Un, ja tu par maz ko vari pateikt: «Ohhh, kā gan es visu to mīlu! Kā man tas patīk! Kā es to gluži vai dievinu!». Tātad, pateikt vari, bet mīlēt neizdodas. It kā  vajag, taču šad tad papriecāties, un tu ieskaties sevī, un jautā: «Ko es par visu visvairāk mīlu dzīvē? Ko gribu redzēt tieši tagad? Lai mani tik ļoti iepriecinātu – uhhh!» Un atbildē – klusums. un var vēl kadu brīdi paberzēt ar karotīti vēlmju katliņa sānus, taču tas ir bezjēdzīgi. Un tad sākas: «Kur ir mans papēžu mitrinātājs? Kāpēc tēja remdena, bet šampanietis silts? Un ledus kubiņi glāzē nepareizajā formā!».

Taču, ja nopietni, tad dzīvē tev vairāk ir tā, kas patīk, ieskaitot tavas dīvainības, īpatnības, kuras sen jau esi atklājis, ar kurām esi saradojies un kuras ik dienu krāšņo tavu dzīvi. Un skaistums ir tajā, ka sen jau esi piedevis sev visus savus “bzdingus”, un ar katru tev ir sava attiecību vēsture, noliegšana, naids, mīlestība, dusmas, tirgošanās, depresija, pieņemšana – un tas viss jau sen ir aiz muguras. Mīli tos sevī un zini, ka tie visi tevi dara atšķirīgu no citiem. Esi to pārbaudījis un tātad pārliecināts par to.

Briedums un sarežģītība – tas ir tad, kad proti salaizīt savas brūces, aizpūderēt rētas, vai arī lepoties ar tām, kā ar ordeņiem.

Un vēl, pie tā visa, tavas kļūdas, kas varbūt nemaz nebija kļūdas, bet, iepējams, īsta mīlestība, kurai vienmēr ir taisnība. Bet briedums un sarežģītība, tas ir tad, kad proti salaizīt savas brūces, aizpūderēt rētas, vai arī lepoties ar tām, kā ar ordeņiem. Un retāk jūties vientuļš, bet, ja arī jūties vientuļš, tad nebaidies vientulības.

Šad tad uznāk nostaļģija pēc pusaudžu laika vieglprātības un trakulībām. Taču tad, kad tu mīli tik daudz ko dažādu, tev patīk visu izgaršot ar baudu, tev nav žēl, ka vairs nav 20 gadu. Kā saka kāds veiksmīgs kondicionieru pardevējs: kad esi atradis savu vietu zem saules, tava izvēle ir palikt ēnā. Tur ēnā ir ārprātigi daudz seriālu, kas vēl jāpaspēj noskatīties.

Kas mums ļauj sajust patiesu baudu? Spēja būt pašiem un uzticēšanās otram, prasme nesteigties un pagaidīt…. tā domā neirofiziologs.

Kas ir labāk – mazi prieciņi vai visu aptveroša bauda? Pa īstam laimīgi ir tie, kuri prot noķert gaišos dzīves mirkļus, redzēt tajos dzīves jēgu un baudīt tos. Taču, lai to iemācītos, vispirms jāiemācās ieklausīties sevī

Autors: Poļina Sanajeva
Avots: http://www.econet.ru
Tulkoja: Ginta FS

Mihails Ļitvaks: Tas viss, kas mums ir šobrīd, ir pats labākais

1

Četri “JĀ” laimei

Mēs visi vēlamies būt laimīgi un veiksmīgi. Kā to sasniegt? Lai būtu harmonijā ar sevi, ir jāiemācās pateikt “JĀ” vairākiem faktoriem.
Četri :JĀ” atgādina par pašām galvenajām un vienkāršākajām lietām mūsu dzīvē.
Pirmais “JĀ” ir jāpasaka visai Pasaulei, pieņemot to tādu, kāda tā ir.
Pasaulei nav emocionāla satura, tā ir tāda, kāda tā ir, bet ne tāda, kādu tu to sajūti, atkarībā no notikumiem tavā dzīvē.
Pasaulē ir labestība un ļaunums, laime un kataklizmas, tas viss ir jāpieņem, to visu ir jāapzinās un nevajag baidīties. Absolūti visi notikumi, kā labie, tā arī ļaunie – ir mūsu realitāte, un baidīties no tās ir bezjēdzīgi. Tas viss notiek ar mums un bez mums.
Otrais “JĀ” ir jāpasaka Dzīvei.
Dzīve, tāpat kā pasaule, ir jāpieņem kopā ar visām tās īpatnībām, plusiem un mīnusiem. Dzīvē notiek gan briesmas, gan nodevības, apmāns, bet tā ir tikai daļa no visa, kas veido mūsu esību. Bez tā visa ir vēl ļoti daudz dažādu aspektu, un tie visi kopā veido mūsu dzīvi. Mums šodien var piederēt viss, bet rīt nebūt nekā, taču tās ir tikai dažādās mūsu dzīves izpausmes. Katra neveiksme – ir notikums, kas jāpieņem,un kā dēļ nav jāsatraucas.
Te īsti vietā ir sena ķīniešu pritča par viedo vīru un balto zirgu.
Kādā ķīniešu ciematā dzīvoja vecs vīrs. Viņš bija nabadzīgs un vienīgais, kas viņam piederēja, bija brīnisķīgs balts zirgs. Pat bagātnieki un karalis vēlējās no viņa to atpirkt, taču vecais vīrs teica, ka nevienam to nepārdos, jo draugus nedrīkst pārdot. Taču vienā rītā viņš savu zirgu stallī vairs neatrada. Daļa ciema ļaužu viņam juta līdz, daļa slepeni priecājās. Cilvēki sprieda: kāda briesmīga nelaime, pazaudēt vienīgo, kas pieder. Taču vecais vīrs to visu uztvēra mierīgi.
Pagāja vairākas dienas un zirgs atgriezās, līdzi atvedot vairākus skaistus zirgus. Daļa ciema ļaužu priecājās, daļa skauda. Tagad visi apsprieda, kā gan vecajam paveicies, ka nelaime līdzi sev atnesusi tādu lielu laimi. Un tikai pats vecais vīrs neko par to netaica, un bija mierīgs, vienkārši pieņēma visu tā, kā tas ir.
Vienīgais vecā vīra dēls sāka iejāt jaunos zirgus. Neveiksmīgi zirgam palīdēja kāja, un dēls nokrita, un salauza abas kājas.. Un atkal daļa ciema ļaužu juta viņam līdz, bet daļa klusībā priecājās. Tikai vecais vīrs atkal palika mierīgs.
Pēc nedēļas valstī sākās karš, un visus jaunos vīriešus iesauca armijā, izņemot vecā vīra dēlu, jo tam bija salauztas kājas. Un atkal ļaudis runāja, ka nelaimi nomainījusi laime, ka vecajam vīram paveicās. Taču vecais vīrs bija gudrs un teica, ka dzīve ir jāpieņem tāda, kāda tā ir un viss ir Dieva rokās, un mūsu uzdevums ir to nodzīvot, nesodot , neapspriežot, bet pieņemot visu, kā tas ir. Nosodīt nozīmē, neattīstīties. Dzīve, tas ir viens brīnumains un garš ceļojums, kurā nedrīkst apstāties.
Trešais “JĀ” ir pieņemt sevi – ļoti svarīgi to izdarīt ikvienam no mums.
Tas nav viegls solis, tašu ir pa spēkam ikvienam. Apzinies sevi šobrīd un pieņem tādu, kāds esi – ar visām savām problēmām, priekiem un bēdām, uzvarām un zaudējumiem, mīlestību un naidu. Tas viss esi tu. Un nevajag censties neko tēlot – tikai pieņemt. Kad cilvēkam neizdodas to izdarīt, viņš var ierauties sevī, pārstāt normāli komunicēt ar citiem, tātad attīstīties. Citos gadījumos, kad cilvēks nav sevi pieņēmis, viņš cenšas spēlēt lomu, kuru pats sev izdomājis, tēlojot to, kas patiesībā nav.
Ceturtais “JĀ” ir jāpasaka Šim Mirklim.
To nav nemaz tik viegli izdarīt, jo mēs bieži vien lidināmies mākoņos, sapņojam par skaistāku dzīvi, ceļam gaisa pilis, un aizmirstam par to, ka dzīve notiek šeit un tagad. Mēs aizmirstam par to, ka tas viss, kas mums ir šobrīd – visi notikumi, grūtības, cilvēki, lietas, darbi ir paši svarīgākie, labākie un vajadzīgākie tieši šobrīd. Un tas viss ir jāpieņem un jāiemīl bez nosacījumiem.
Visi četri “JĀ” māca mums mīlestību, labestību, būt harmonijā ar sevi un pasauli, atgādina par vienkāršākajām lietām, kas palīdzēs mums būt laimīgākiem un priecīgākiem.

 

Neaizmirsti katru dienu pateikt “JĀ” Pasaulei, Sev, Šim Mirklim un katra diena tev dāvās daudz patīkamu emociju.
Autors: Mihails Ļitvaks
Tulkoja: Ginta FS