Darīt un Būt

BG11

Visapkārt to tik vien dzird: “Skaistums glābs pasauli” vai arī kaut ko par glābšanas nepieciešamību. Un man vienmēr gribas jautāt: “No kā mēs grasāmies glābties?”

Stop! Kas ir glābšana? Teologi saka, ka pestīšana ir Dieva valstības sasniegšana, vienības atklāšana ar Dievu. Ja pacentīsimies iztikt bez profesionālā žargona, ielas valodā, tad pestīšana ir nedziestoša uguns sirdī, Dvēseles miers un vienotība ar dzīvi visā tās pilnībā. Tā ir brīvības sajūta; brīvības no bailēm, no ciešanām, no trūkuma sajūtas, un tieši tāpēc – no visām vēlmēm, vajadzībām, pieķeršanās. Brīvība no sajūtas, ka man kaut kas trūkst, no negatīva un vēl jo vairāk – psiholoģiskās atkarības no “pagātnes” un “nākotnes”.

Īstenība ir būt tam, kas tu esi; sajust sevī “labestību, kurā nav negatīvā pola”, sajūsma par savu esību, kas nav atkarīga ne no kā, kas ārpusē. Tā pati “Dieva valstība”, Dieva zināšana – ne kā kaut kas atdalīts no manis, bet kā pašu būtību tam, kas es esmu.
Boriss Grebenščikovs Aerostats Lieldienas: darīt un Būt
Tulkoja: Ginta FS

 

Advertisements

Kāpēc gudriem cilvēkiem grūtāk būt laimīgiem

prats5

Kāpēc laime ir tik rets viesis cilvēku ar dziļu prātu dzīvēs? Tu noteikti tādus cilvēkus pazīsti?
Viņiem var būt partneris, vīrs, sieva, ģimene, labs darbs, taču kaut kas nemitīgi liek viņiem justies nelaimīgiem un pazaudējušamies. Ne velti Ernests Hemingvejs rakstīja: “Gudru cilvēku laime ir pati retākā lieta, ko jebkad esmu sastapis”.

Un tam ir savi iemesli.

1. Viņi pastavīgi visu analizē

Cilvēki ar augstu IQ ir tendēti analizēt it visu, kas notiek viņu dzīvē un ap viņiem. Ar laiku paši no tā nogurst, īpaši tad, ja šīs pārdomas viņus noved pie ne īpaši mierinošiem slēdzieniem.

Vai tev ir gadijies dzirdēt izteicienu: “Nezināšana ir pati īstākā bauda?” Un tā ir taisnība: jo mazāk tu saproti, jo bezrūpīgāks jūties. Fakts, ka tu skaidri redzi cilvēku patieso “es” un viņu rīcības motīvus, laimes sajūtu nevairo. Un tad ir iespēja, ka tu jutīsies vīlies it visā. Nemaz nerunājot par filosofiskām tēmām, kas skar esību un tās jēgu, par globālām katastrofām un dzīves dilemmām, kuras nav iespējams atrisināt.

2. Viņiem, kā likums, ir ļoti augstas prasības un standarti

Gudri cilvēki zin, ko vēlas un negrib samierināties ar mazumiņu. Tas nozīmē, ka viņiem ir daudz grūtāk sajust apmierinājumu no maziem sasniegumiem, attiecībām ar partneri, draugiem un kolēģiem, no it visa dzīvē!

Vēl vairāk, ļoti bieži cilvēkiem ar izcilu prātu ir diezgan ideālistisks pasaules skatījums. Un tāpēc, saskaroties ar dzīves realitāti, kur izdzīvo stiprie un izdarīgie, viņi jūtās vīlušies.

3. Viņi ir pārāk prasīgi pret sevi

Vēl viens iemesls, kāpēc gudriem cilvēkiem ir grūtāk būt laimīgiem: viņi ir parāk stingri un prasīgi pret sevi. Un te nerunāsim par viņu panākumiem un neveiksmēm. Viņi ļoti dziļi analizē savu uzvedību, tā atrodot vēl vairāk iemeslu tam, lai sev kaut ko pārmestu.

Dažkārt, kad jau guli gultā un sāc iemigt, pēkšņi atceries kādu senu situāciju, kad biji rīkojies ne gluži tā, kā gribēji vai, kā tev vajadzēja rīkoties, un, viss – miegs vairs nenāk, un dažkārt nevari aizmigt līdz pat rītam.

Gudri cilvēki ļoti bieži paši sev sarīko tadus “flešbekus”. Tas viss izsauc vainas sajūtu, neapmierinatību ar sevi un citas negatīvās emocijas, kurām ar laimes sajūtu nav nekā kopīga.

4. Gudriem nepietiek ar realitāti

Cilvēki ar augstu IQ nekad nepārstāj meklēt kaut ko vairāk – jaunus apvāršņus, jēgu, mērķus. Tie, kuri domā vēl dziļāk, neapstājas pie sasniegtā. Viņu nemierīgais prāts neļauj atslābināties un baudīt dzīves priekus.

Triviālā realitāte viņiem ir pārāk garlaicīga. Viņi alkst pēc kaut kā liela, fantastiska, ideāla, neikdienišķa….. Un, protams, neatrod to reālajā pasaulē. Vai tev ir gadījies  justies tā, it kā tu būtu no kādas citas pasaules vai cita gadsimta? Dziļi un ļoti gudri cilvēki bieži vien tā jūtas. Un kā gan tu vari būt laimīgs, ja šajā pasaulē jūties kā svešinieks?

5. Trūkst patiesa kontakta un sapratnes no citu cilvēku puses

Visi mēs tiecamies būt saprasti. Ir tik patīkami būt kopā ar domubiedriem, runāt par kopīgām lietām un interesēm, un būt saprastiem, jo pasauli uztveram līdzīgi. Diemžēl gudriem cilvēkiem ļoti reti ir tādi domubiedri. Tāpēc daudzi jūtas vientuļi, nesaprasti un nenovērtēti. It kā neviens šajā pasaulē nespētu saskatīt viņu prāta dziļumu.

Zinātnieki ir pierādījuši, ka cilvēkiem ar augstu IQ socializācija tikai traucē būt laimīgiem. Salīdzinājumā ar cilvēkiem, kuru intelekta līmenis ir vidējs, un, kuriem socializācija nāk tikai par labu.

Tas gan nenozīmē, ka gudriem cilvēkiem nav vajadzīga sabiedrība un komunikācija. Viņi vienkārši vēlas runāt par tēmām, kas tuvas tieši viņiem, nevis par atlaidēm veikalos, par laika apstākļiem un brīvdienu plāniem.

Nav nekādas vajadzības atgādināt, ka mūsdienās ir grūti atrast cilvēku patiesi dziļai komunikācijai – tas viss, pateicoties mūsu patērētāju sabiedrības dzīves veidam, kas tendēts uz materiālo labumu gūšanu. Skumji, taču tāda ir patiesība.

6. Daudzi cilvēki ar augstu IQ cieš no psiholoģiskām problēmām

Ir sarakstīti un publicēti ļoti daudzi zinātniskie darbi psihiatrijā, kas parāda psihisko problēmu (piemēram sociofobijas vai bipolāro traucējumu) saistību ar augstu IQ. Vai var apgalvot, ka tā ir dziļa prāta blakne? Kas to lai zin. Cilvēka saprāta spējas līdz galam neviens nav izdibinājis.

Daudzi no šiem gudrajiem cilvekiem ir tendēti uz tā saucamo eksistenciālo depresiju, kas bieži vien ir sekas parāk intensīvai domāšanai. Ja tu parāk bieži visu apdomā un analizē, tad kādā brīdī sāc aizdomāties par dzīvi, nāvi un eksistences jēgu. Tu sāc pārskatīt visu savu dzīvi un skumjas bez jebkāda redzama iemesla ir tev garantētas.

Autors: Anna LeMind

Avots: econet.ru
​​​​​​​Foto: pixaby
Tulkoja: Ginta FS
P.S. Tomēr es nedomāju, ka gudrība ir nepārvarama “problēma”. Ja cilvēks patiesi vēlas būt laimīgs, viņš noteikti atradīs veidu, kā tādam būt. Šodien arvien vairāk tiek runāts par to, cik svarīgs ir ne  tikai IQ, bet arī EQ (emocionālais intelekts). Kas jādara, lai tā līmenis paaugstinātos. Informācijas lauks ir pieejams ikvienam. Un, man šķiet, ka dziļš prāts šo zināšānu apgūšanā var tikai palīdzēt 🙂  (GFS)

Ja cilvēki ir nepateicīgi – dzīve apbalvos

sieviete5

Tas skan neticami. Taču dažkārt tā notiek.
Kādu labestīgu sievieti neviens neapsveica dzimšanas dienā. Šis viņai bija grūts laiks: viņa bija zaudējusi darbu, izšķīrusies ar vīrieti, bet paziņas nolēma par viņu aizmirst. Taņai nauda bija beigusies. Kam vajadzīgs notriekts lidotājs? Un, ja nu pēkšņi viņa palūgs palīdzību, vai atgādinās par parādu? Un Taņa vienmēr visiem palīdzēja, ārstēja, glāba, dalījās ar pēdējo, kas pašai bija – bet tagad no viņas vairs nebija ko ņemt, un visi aizmirsa par viņu un viņas dzimšanas dienu.

Taņa no rīta padzēra tēju bez cukura un apēda gabaliņu maizes. Naudas nebija vispār. Un telefons pieņēma tikai ienākošos zvanus: bet neviens jau nezvanīja.

Viņa devas meklēt tuvāko lombardu, lai ieķīlātu savus vienkāršos auskariņus, jo ļoti gribējās ēst. Pa ceļam iegāja tuvējā tirdzniecības centrā; tur notika kaut kādi svētki. Bija trokšņaini un jautrība sita augstu vilni. Taņa nodomāja: “lai tā ir mana dzimšanas dienas ballīte!” un pasmaidīja.
Pie viņas pienāca meitene un piedāvāja kafiju un kūciņu – reklāmas akcija! Bez maksas! Ļoti garšīga kafija! Pilna kartona krūzīte. Un bezē kūciņa bija ļoti garšīga.

Pēc tam Taņu uzaicināja paviesoties kosmētikas veikalā. Tur atkal bija akcija; un Taņa tika pie profesionāla grimma un lieliskas frizūras. Par velti! Viņu sapucēja pazīstams stilists! No veikala Taņa iznāca jau kā īsta skaistule.

Kad viņa iegāja kažokādu veikalā papriecāties par brīnišķīgajiem kažokiem, viņu sagaidīja ar ovācijām, jo tieši tajā laikā tur tika filmēta reklāma un visi sauca: “Urā, simtais apmeklētājs!” Kaut gan, kāds tur simtais apmeklētājs pašā rīta agrumā? Taču Taņai tika konfekšu kaste un šampanietis. Viņa no prieka gandrīz apraudājās. Ar skaisto dāvanu maisiņu rokās viņa priecīgi izgāja no veikala, un tur kāds vecs vīriņš uzdāvināja viņai asteru pušķi. Var jau būt, ka viņš nebija gluži normāls… nu un kas? Normālie Taņu parasti pameta….
Nedaudz vēlāk iezvanījas telefons. Zvanīja no autosalona, kurā pirms dažiem gadiem, kad bija daudz naudas, Taņa pirka mašīnu….savam krustdēlam. Šoreiz viņu aicināja uz jaunā auto prezentāciju. Salons bija netālu, garastāvoklis – lielisks. Un Taņa devās uz prezentāciju. Tur ar labpatiku apskatīja jauno mirdzošo automašīnu. Pie viņas pienāca patīkams vīrietis un sāka stāstīt un izrādīt mašīnas priekšrocības. Viņam ļoti iepatikās labestīgā, skaistā un smaidošā sieviete. Viņš apjautājās Taņai par puķu pušķi, uzzināja par viņas dzimšanas dienu un uzaicināja papusdienot kafejnīcā. Abi lieliski pavadīja laiku. Kaut gan Taņa apsolīja pēc tam atdot naudu par pusdienām. Viņa vienmēr atdeva visu, ko bija aizņēmusies. Visiem. Lūk, un arī par viņu kāds parūpējās – visu dienu viņa juta, kā KĀDS par viņu rūpējas. Šis KĀDS viņu burtiski izpeldināja dāvanās un komplimentos. Ar to visu it kā vēlēdamies teikt: “Es tevi mīlu!”.
Arī šis vīrietis to teica – nedaudz vēlāk, kad viņu bildināja. Bet auskariņi tā arī palika pie viņas – skaistai atmiņai par brīnumaino dzimšanas dienu. Arī – it kā dāvana. Tāpēc, ka labestīgajiem dāvina dāvanas un galu galā arī laimi, veselību un Mīlestību.

Autors: Anna Kirjanova
Tulkoja: Ginta FS

Ieradums būt laimīgam

heart-1192662_1920

Laime nav gala punkts, laime ir ieradums.

Tas ir tas, ko mēs darām, lai viss pārējais dzīvē būtu brīnumains.
Un, kā tikko mēs paveiksim šo iekšējo pāreju, mēs varēsim paskatīties uz savām ikdienas vilšanām perspektīvā.

Mūsu smadzenes pēc noklusējuma domā negatīvi, taču labā ziņa ir tā, ka ikviens no mums var iemācīt tām atrasties laimes stāvoklī.

Mēs arvien labāk saprotam, kā funkcionē smadzenes un tas dod mums vēl lielāku spēku, lai varētu to mainīt daudzējādā ziņā,un to apstiprina neiropatologs un rakstnieks Riks Hansons:

“Visas mentālās darbības – uzskati, skaņas, domas, emocijas, apzinātie un neapzinātie procesi ir neironu impulsu rezultāts. Intensīva, ilgstoša vai atkārtota neironu aktivitāte ir pamats tālākajai jauno neironu izaugsmei. Jo vairāk mēs domājam un jūtam noteiktā veidā, jo lielāka varbūtība, ka tieši tā mēs domāsim un jutīsimies arī nākotnē.”

Tu vari izdarīt tā, ka tavas smadzenes dzīvē redz tikai labo, tu sāksi ievērot jaunas iespējas, izjust enerģijas pieplūdumu un būt veiksmīgs jau daudz augstākā līmenī.

Hārvardas pētnieks, psihologs un grāmatu autors Šons Akors apgalvo: “Kad tu savas smadzenes noskaņo uz pozitīvā viļņa, tu patiešām labāk strādā un jūties daudz labāk un esi daudz laimīgāks.”

Apgūt MĒRENĪBAS MĀKSLU

LAGOM ir iemesls, kāpēc Zviedrija ir viena no laimīgākajām valstīm pasaulē ar savu veselīgo līdzsvaru starp personīgo dzīvi, darbu un augstiem standartiem.

LAGOM ir Zviedrijas kultūras neatņemama sastavdaļa. Šis termins zviedru valodā nozīmē: “Ne parāk daudz. Ne pārāk maz. Adekvāti. Tieši tik, cik vajag.”

Tas ir pretstats materiālismam un patērētāju kultūrai.

“Esi mērens, lai izbaudītu dzīves prieku un pārpilnību” – tā teica Epikūrs.

Droši vien tu pats jau praktizē LAGOM daudzos savas dzīves aspektos.
Zviedriem LAGOM ir dzīvesveids un saprāta ieradums.

Patiesībā, lai izjustu apmierinātību un labsajūtu ir svarīga pārliecība.

Tas nozīmē – tev ir tikai tas, kas tev ir vajadzīgs.

Mūsdienu nemierīgajā pasaulē, kur pieejams ir it viss un jebkurā laikā, LAGOM ir vienkāršs un sabalansēts veids, kā dzīvot un strādāt neko nepalaižot garām.

Šefpavāre un rakstniece Brontē Aurella saka: “LAGOM ir ļoti svarīgs skandināvu psihei”.
Intervijā avīzei The Telegraph viņa paziņoja: “It visā, ko mēs darām Skandināvijā, ir līdzsvars un mērenība – sākot no mūsu darba dienas un beidzot ar to, cik tortes gabaliņus mēs apēdam vienā piegājienā. Cik piena mēs lejam kafijā un cik lielu porciju apēdam pusdienās.”

LAGOM ir jauns minimālisms tiem, kam ir vēlēšanās apmierināties ar mazāku daudzumu materiālo vērtību un baudīt pilnvērtīgāku dzīvi.

Taču tajā pat laikā LAGOM iziet tālu ārpus minimālisma robežām, un ir spējīgs iemācīt mums daudz vērtīga par to, kā dzīvot laimīgu dzīvi.

Nikijs Brantmarks, grāmatas: “Kas ir LAGOM. Zviedru laimīgas dzīves receptes.” autors apgalvo: “Laikmetā, kad mēs dzīvojam pārāk intensīvu dzīvi, un atrodamies “uz sakariem” 24 stundas diennaktī, man šķiet, mums ir jāmācas no zviedriem, kā palēnināt savu dzīves tempu un atļaut sev pilnvērtīgi atpūsties. Tā var būt atpūta ar kolēģiem, draugiem vai ģimeni. Tas var būt pilnvērtīgs pusdienas laiks un sagatavošanās otrajai dienas daļāi. Brīvdienās var doties mežā, uz pludmali vai vietējo parku, nodarboties ar kulināriju, lasīšanu vai rokdarbiem.”

Šādam dzīves stilam ir ļoti daudz priekšrocību visdažādākajās dzīves sfērās.

Džeimijs Kurcs, psiholoģijas profesors no Džeimsa Medisona universitātes žurnālā Psychology Today raksta: ” Laimīgākai un sabalansētākai dzīvei, sāciet ar jautājumu: “Tas ir LAGOM?”

Uzdod šo jautājumu tad, kad ielūkojies savā drēbju skapī vai, kad analizē savas attiecības ar darbu. Uzdod šo jautājumu tad, kad tavā priekšā stāv milzīga porcija ar ēdienu vai, kad nevari izlemt – apēst vai neapēst otro saldējumu. Uzdod šo jautājumu, tad, kad domā par savu dzīvi kopumā. Pie tipiskajiem amerikāņu jautājumiem, kas skar dzīvi, piemēram: “Vai tas man dara prieku?”, “Vai es varu izdarīt labāk?”, pievieno daudz saprātīgākus jautājumus – “Vai es esmu apmierināts?”, “Vai ar to ir pietiekami?”

Ja tev izdodas savienot darbu ar privāto dzīvi, atrast laiku, lai darītu to, ko mīli darīt, tātad esi atradis līdzsvaru.

Kad laicīgi beidz savu darbu, atvēli vairāk laika savai ģimenei un attiecībām.

Atvēli laiku tam, lai darītu to, ko mīli darīt un šajā procesā tu kļusi daudz laimīgāks un veselāks.

Atrodi “lagom”, atsekojot savus tēriņus, utilizējot vecās mēbeles, apzināti samazinot savu kaitīgo ietekmi uz apkartējo vidi, mērķtiecīgi atvēlot laiku pārtraukumiem darba laikā, pavadot laiku ar ģimeni un draugiem, koncentrējoties uz to, kas ir absolūti nepieciešams un, zinot, kad ir laiks apstāties.

Praktizē pateicību

Par ko tu šodien esi pateicīgs?
Laiku pa laikam pieraksti, par ko esi pateicīgs Visumam.
Nav katru dienu jāraksta viens un tas pats.

Šī prakse liek pārskatīt savus pasaules uzskatus un pēc kāda laika tu jau sāc meklēt tikai pozitīvos, ne negatīvos momentus savā ikdienas dzīvē.

Pateicība ir saistīta ar ļoti daudzām pozitīvām fiziskām un psiholoģiskām priekšrocībām, tajā skaitā arī laimi.

Un atkal, saskaņā ar vienu no daudzajiem pētījumiem, pateicīgi cilvēki ir par 25% laimīgāki par citiem.
Izveido par savu ieradumu katru vakaru, pirms miega pierakstīt bloknotā tās lietas, par kurām esi pateicīgs. Trenē savas smadzenes meklēt dzīvē labo!!!!!!!!!!!!!!

Tas ir pats vienkāršākais un katram pieejamākais veids, kā uzlabot savu labklājību.

Sāc rakstīt savu pozitīvo momentu dienasgrāmatu

Uzskaiti savas SVĒTĪBAS, veiksmes un visu labo, kas ar tevi notiek dienas laikā. Katru dienu velti pāris minūtes tam, lai padalītos ar savu dienasgrāmatu vismaz ar vienu vai diviem pozitīviem iespaidiem, kurus guvi šo 24 stundu laikā.

Ir kāda prakse, saskaņā ar kuru, tev katru dienu trīs nedēļas pēc kārtas savā dienasgrāmatā jāieraksta tas, par ko esi pateicīgs (pietiek ar 3 lietām). Tas trenē tavas smadzenes pastāvīgi atrast to, kas ir jānovērtē. Šī dienasgrāmatas rakstīšana dāvās tev brīnišķīgu pieredzi un dubultos pozitīvo ietekmi uz tavu dzīvi.

Šons Akors raksta: “Uzmanības koncentrēšana uz labo nav vienkārši iekšējā aizkaitinājuma pārvarēšana, lai ieraudzītu, ka glāze ir tikai līdz pusei piepildīta. Mēs runājam par saprāta atvēršanu idejām, iespējām, kas palīdzēs mums kļūt daudz produktīvākiem, efektīvākiem un veiksmīgākiem gan darbā gan dzīvē vispāŗ.”

Esi apzināts

Meditācijām un it visam, kas tendēts uz apzinātības līmeņa paaugstināšanu, ir pozitīva ietekme uz labklājību ilgstošā perspektīvā.

Meditācija paaugstina laimes līmeni un pozitīvi ietekmē smadzeņu darbību. Velti tai laiku, kaut dažas minūtes dienā.

Atrodi klusu vietiņu un fokusējies uz savu elpošanu. Nekas vairāk nav vajadzīgs. Ja to darīsi pastāvīgi, uzlabosies gan miega kvalitāte, gan pazemināsies stresa līmenis un būs daudz vairak enerģijas.
(P.S. 25. jūlijā iznāks jauns žurnāls “Kā darītu Mīlestība” un šajā žurnālā būs intervija ar vienu no ietekmīgākajiem  apzinātības ekspertiem Latvijā Ansi Jurģi Stabingi. Tieši par to, kas jādara, lai celtu apzinātības līmeni. Un kā to izdarīt ar mīlestību. Ginta FS)

Noslēguma domas

Trenē savas smadzenes katru dienu, lai kļūtu laimīgāks un veiksmīgāks ilglaicīgā perspektīvā. Praktizē pateicību un mērenību, tad tavā dzīvē parādīsies gan prieks, gan veiksme, gan sasniegumi, dzīves pilnības sajūta, kas nomainīs deficītu sajūtu un tukšumu, un tu varēsi tikt galā ar jebkuru uzdevumu un ar jebkurām grūtībām.
Pēc Tomasa Oponga raksta materiāliem
Avots: http://www.transurfing-real.ru
Tulkoja: Ginta FS

Vieni dzīvo viegli

neko nedarīt6

Cilvēki, kuri dzīvo smagu dzīvi, skaudīgi skatās uz laimes lutekļiem. Un neievēro acīmredzamo – notikumi dzīvē ir apmēram vienādi. Dzīve ir līdzīga. Tad silti, tad auksti, tad gaiši, tad tumši, tad rūgti, tad saldi… Visi kādreiz slimo, uztraucas, pārcieš problēmas ar naudu, maina dokumentus, zaudē tuvos – tāda ir dzīve. Neko tur nepadarīsi.

Vieni dzīvo viegli. Laimes lutekļi, fortūnas mīluļi. Tiesības maina, bērnus dzemdē, diplomus saņem, mācās, brauc atpūsties pie jūras, ārstē kaķi, nogriež modernu matu griezumu, ar kaut ko draudzējas vai strīdās. Un viss kaut kā viegli.

Vajag dzīvot vieglāk, vieglāk elpot, ātrāk pārvietoties…

Bet citi – viņiem ir smagi, grūti dzīvojas. Viņi elš un pūš, un žēlojas. Visu dara ar milzīgu piepūli. Tiesības jāmaina – nolādētās rindas un nodokļi. Pie jūras jāaizbrauc – šausmīgi dārgas biļetes, pie jūras viss ir netīrs, piedrazots un ūdens auksts. Grūtniecība pārvēršas par kaut kadu ievilkušos slimību, gandrīz vai invaliditāti, bērns – trauksmes un problēmu avots. Mati jānogriež – vesels šausmu stāsts par to, cik rupji cilvēki stradā salonā. Mācības – mocības un šausmas.

Tā, lūk. Notikumi vieni un tie paši. Vieniem un otriem. Nekādas atšķirības. Labi notikumi, slikti notikumi. Bet vieni šos notikumus uztver kā nastu un krustu, kas jānes.

Otri – protams, pārdzīvo. Un dzīvo tālāk. Viegli. Vai arī šķiet, ka viegli.

Vieni elpo, otri – smagi elš. Un gājiens uz veikalu pēc cukura pārvēršas par murgu.

Un cilvēki, kuri dzīvo smagu dzīvi, skaudīgi skatās uz laimes lutekļiem. Un neievēro acīmredzamo – notikumi dzīvē ir apmēram vienādi. Dzīve ir līdzīga. Tad silti, tad auksti, tad gaiši, tad tumši, tad rūgti, tad saldi… Visi kādreiz slimo, uztraucas, pārcieš problēmas ar naudu, maina dokumentus, zaudē tuvos – tāda ir dzīve. Neko tur nepadarīsi.

Vajag dzīvot vieglāk, vieglāk elpot, ātrāk pārvietoties; tikai tā arī paliek mūsu pašu izvēle. Dzīvot un elpot. Vai izdzīvot un elst. Vienos un tajos pašos apstākļos.

Autors: Anna Kirjanova
Avots: econet.ru
Tulkoja: Ginta FS

 

Stundu dienā neko nedarīt, vienkārši BŪT

Boriss Morsango

Gudri cilvēki saka – dažkārt ir vērts sev atgādināt: “Lūk, šobrīd, tieši šajā sekundē, ir manas dzīves augstākais punkts, tieši uz šo mirkli es gāju visu savu mūžu – vai esmu apmierināts ar sevi, vai es esmu laimīgs, vai tas ir tas, ko es vēlējos? Un, ja nē – kā man pietrūkst, kas ir ne tā, kas man traucē būt laimīgam? Ko es varu sevī izmainīt, lai šī sekunde un visas pārējās, tai sekojošās būtu tuvu pilnībai?”

Un, kad es uz sevi skatos šādi, es pēkšņi redzu, ka man izdodas izpildīt saplānoto, taču prieku es gūstu tikai no tā, ka atzīmēju ķeksīšus “tas izdarīts, tas izdarīts”; bet prieks par dzīvi kaut kā paiet garām.
Tāpēc, ka visā šajā plānošanā trūkst tikai viena – kaut tikai stundu dienā ne “darīt”, bet vienkārši “būt”.

Boriss Grebenščikovs – Aerostats №517
Foto: Dino Marsango
Tulkoja: Ginta FS

Gaidi, kad kāds tevi darīs laimīgu?

laimigs6

Man ir kāds draugs, kurš ir ļoti vientuļš. Viņam ir ļoti laba sirds un viņš izmisīgi vēlas atrast cilvēku, kurš saprot, kas ir labestība, lai turpmāko dzīvi pavadītu kopā.

Domāju, ka mums visiem ir pazīstamas šīs sajūtas: vēlme pēc dziļas sapratnes, cerība, ka atradīsies otrs cilvēks, kuram pietiks ar to, ka mēs esam, un kurš vēlēsies ar mums tuvas attiecības – ideja par to, ka mirklī, kad atradīsim tādu cilvēku, mūsu dzīve sakārtosies.

Kas notiks, ja mēs atteiksimies no šīs idejas?

Un, ja nu izrādās, ka tas viss, kas mums vajadzīgs pilnai laimei, ir mūsos?
Ja viss, kas mums nepieciešams pilnvērtīgai dzīvei mums jau tagad ir, nevis būs kaut kādā izfantazētā nākotnē?

Ja romantiskās idejas par ideālo partneri, kurš mums ir tik ļoti vajadzīgs, patiesībā ir tikai fantāzijas, kas mums it nemaz nepalīdz dzīvot?

Un patiesība ir tā, ka pat tie, kuri dzīvo pārī, zin, ka ilglaicīgas attiecības – tas nav bezgalīgs medusmēnesis, tajās ir sava vieta arī dažādām neērtībām un konfliktiem.

Un mūsu vēlmju piepildījums nav atkarīgs no otra cilvēka,
bet gan no mums pašiem.

Kas notiks, ja mēs atmetīsim visas šīs fantāzijas par ideālo partneri un labāku nākotni… un tā vietā sakoncentrēsimies uz iespēju atrast mieru šeit un tagad – paši sevī?

No kurienes atnāk šī miera sajūta?

Neviens negrasās kaut ko darīt mūsu vietā – labākajā gadījumā otrs cilvēks mūs uzklausīs un palīdzēs tikt ar sevi skaidrībā. Ja kāds ir gatavs tevi uzklausīt – tas jau ir milzīgs atbalsts, taču tas ir tas palīdzības veids, kuru tu vari saņemt no saviem draugiem un radiem. Tomēr savu vēlmju izprašana ir tas uzdevums, ar kuru mēs varam tikt galā patstāvīgi. Es nerunāju par to, ka partnerim nav nekadas jēgas, tomēr viņš šajā stāstā nav galvenā nepieciešamība.

Un tā, ko mēs varam izdarīt paši savā labā? Kas ir tas, kas dod mūsu dzīvē laimes sajūtu?

Vadoties no savas pieredzes, es varu teikt, ka koncentrēšanās uz tādiem priekiem kā ēdiens, izklaides, internets, sekss, alkohols, narkotikas, asas izjūtas un piedzīvojumi dod tikai īslaicīgu apmierinātības sajūtu un ar laiku mums sāk gribēties kaut ko vairāk.

Labsajūta atrodas kaut kur dziļāk: atrast savas dzīves jēgu, iemācīties novērtēt skaistos dzīves mirkļus, justies vajadzīgam, mīlestība. Taču, lai to visu saņemtu, mums nav nepieciešams meklēt partneri. To visu mes varam atrast sevī un apkārtējā pasaulē. Mēs varam sākt novērtēt dzīves nepastāvību un prieka mirkļus. Mēs varam strādāt citu cilvēku labā. Mēs varam mīlēt tos, kuri JAU IR mums blakus (pat tad, ja viņi par to nezin), nepazīstamus cilvēkus, ikvienu dzīvu būtni.

Iekšējais apmierinājums

Un, ja nu mēs varam to visu saņemt tā vienkārši – neko īpašu nedarot, esot savā vietā?
Un, ja nu šajā pašā brīdī mums jau ir viss nepieciešamais?
Paskatīsimies!

• Apstājies un paliec nekustīgs. Sēdi un neko nedari, klausies klusumā un vienkārši sajūti šo momentu.

• Pievērs uzmanību savam ķermenim, savai elpošanai, savām sajūtām, savām domām.

• Sajūti pastāvīgās izmaiņas sevī, un iemīli visu labo, kas šajās sajūtās ir.

• Iemīli visu, ko jūti, sākot no emocijām un domām, līdz pat ķermenim un elpošanai, sākot no nepastāvības, beidzot ar absolūto pilnību.

• Aizdomājies līdz vēlmei dot ko vērtīgu sev un citiem cilvēkiem.

• Attīsti sevī šo mīlestību pret sevi un cilvēkiem, izstaro vēlmi atbrīvoties no ciešanām, un padarīt priecīgus it visus – pirmkārt jau sevi.

• Aizdomājies par to, ka jau no pašas bērnības tu esi saistīts ar citiem cilvēkiem, ka viņi tevi atbalsta. Ka ēdiens, kuru tu ēd, ir tūkstošiem citu cilvēku darba rezultāts. Ka tu pats esi radies, pateicoties tam, ka satikās divi cilvēki. Šīs saiknes tevi ieskauj no visām pusēm, un tu esi daļa no pasaules. Tās ir dziļas saites, taču tās pastāvīgi mainās, un tā būs vienmēr.

• Aizdomājies par vidi, kurā tu dzīvo, par skaistumu, kurš pastāvīgi mainās. Šis skaistums ir katrā lietā, katrā matērijas gabaliņā.

Tas viss vienmēr ir pieejams, to var sajust jebkurā brīdī.

Tāda prakse var dot apmierinājumu un labsajūtu, tā neko neprasa, izņemot uzmanību, pateicību un mīlestību. Tas viss ir tevī!

Autors: Leo Babauta
Avots: transurfing-real.ru
Tulkoja: Ginta FS