Jautājums sev

Šobrīd daudzi vēlas uzzināt: vai tiešam tā ir taisnība, ka neviens nevienam neko nav parādā?
Iespējams, ka ta nav taisnība, taču viss, kas tiek iekasēts no cilvēka pienākuma līmenī, nevis viņa personīgās vajadzības dēļ, diez vai var tikt uzskatīts par patiesu un darītu no sirds. 

Un, ja atkal un atkal mēs saskaramies ar totālu mūsu centienu un vēlmju neatbalstīšanas sienu no to cilvēku puses, ar kuriem mēs cenšamies veidot kaut kādas attiecības, tad jautājums vairs nav viņiem, bet gan mums pašiem: kas mums deva ticību tam, ka šīs attiecības vispār ir iespējamas?

– Jautājums sev: kāpēc es izvēlējos cilvēku, ar kuru mums nav kopīgas valodas, kurš nevēlas dialogu, nevēlas neko apspriest un neinteresējas par manu dzīvi?

– Jautājums sev: vai tikai nav tā, ka viņš mani spoguļo? Iespējams, mūsos sašutumu rada tieši tā reakcija, ar kuru mēs paši esam gana dāsni?

– Jautājums sev: kāpēc man ir tik svarīgi saņemt to, ko man negrib dot? Vai tas nav tāpēc, ka tādējādi mēs varam izjust savu ietekmi uz citiem cilvēkiem, un novērtējam tikai to, kā mums nav?

– Jautājums sev: kāpēc man ir tik grūti cienīt otra “nē” un tik viegli uzstāt uz savu “jā”?

– Jautājums sev: kāpēc es domāju, ka mīlošam cilvēkam obligāti ir jāpiekrīt visam, ko es viņam piedāvāju?

Godīgas un patiešām pārdomātas atbildes, nevis zibenīgi automātiski uzstādījumi, kas sēž galvā kā šabloni, var palīdzēt tikt galā ar jebkuru situāciju.

Piedāvāt. Jebko. Aprunāties, salīgt mieru, noskaidrot situāciju. Piedāvāt, paužot cieņpilnu attieksmi pret otra cilvēka tiesībām padomāt un arī tiesībām atteikt.

Šādā gadījumā attiecības sasniedz veselīgu līmeni vai vismaz kļūst tik caurspīdīgas, ka rodas sapratne: mēs viens otra dzīvē esam nejauši, un tad vislabākais ir iet katram savu ceļu.

© Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Apziņa ir apzināta domu pārvaldīšana

Apziņa ir apzināta domu pārvaldīšana.
Doma ir dažādu plakņu (dažādu vibrāciju līmeņu) aminosavienojumu komplekss. Domas struktūra parāda Cilvēka ķermeņa bioķīmiskās laboratorijas grandiozitāti, apziņas varenību, kas spēj mainīt tajās realitātes, pasaules un notikumus.
Tikai ar vienu noteikumu, ka cilvēks apzinās sevi pasaulē, tad šīs izmaiņas būs harmoniskas. Kad cilvēks pārstāj “gulēt ceļā”, sāk domāt, sāk analizēt, salīdzināt. Tajā pat laikā mainās visa ķermeņa ķīmija, ir arī patīkami bonusi – dabiska atjaunošanās. Fakts ir tāds, ka tad, kad apziņa guļ, atjaunošanās NEvar fiziski sākties, jo šim procesam NAV nepieciešamās enerģijas. Un tā var parādīties tikai apzinoties.
Smalkā Dzīvības Spēka struktūra, ko savulaik nosauca par Proteusu, JAU šodien ir klātesoša organismos, palīdzot apziņas atvēršanās procesam. Tomēr grūtības slēpjas faktā, ka Proteuss nekad nav pārstājis būt mūsu šūnās. Tieši ar tā palīdzību darbojas ģenētiskais aparāts. Tieši viņa zeltainā gaisma ir iemūžināta ikonās ugunīga oreola formā virs svētā galvas. Tieši viņu sauc par Ēteru. Un viņš Tas arī ir.
Un tagad padomājiet par to – Ēters darbojas un pulsē katrā ķermeņa atomā. Kad jūs, kas lasāt šīs rindas, sākat iedziļināties, jūsos pamazām mostas dziļa apziņa par to, KAS notiek jūsu ķermeņos, un KĀDĀ pasaulē jums ir tas gods dzīvot.
Arī smalkā dzīvību sniedzošā elektrība ķermeņos ir Proteuss. Tas ir tilts starp nervu šūnām un Apziņu. Tas ir Kosmiskais Starpnieks, kas palīdz izpaust ugunīgo matēriju mūsu pasaulē – un arī tas esat jūs visi.
Tā uzstādītie rekordi izpaudīsies pakāpeniski, viss savā laikā, pasaules pārveides procesā. Tam, ka pārvērtības JAU notiek, nevajadzētu jūs mulsināt. Mēs – Planetārā Cilvēce, Zeme un Kosmoss – esam šķērsojuši Rubikonu, atstājot aiz sevis vecās enerģijas, kas kavē evolūcijas attīstību. Tie nav tukši un skaisti vārdi, tie ir apstiprināti zinātniski fakti, kas izklāstīti “PROTEUSS vai TRAKTĀTS PAR DZĪVĪBAS SPĒKU”.

P.S. Krievu valodā to lasīt vari ŠEIT 

Jebkurā gadījumā šis materiāls ir melnraksts, kas iezīmē sākotnējās kontūras turpmākiem zinātniskiem pētījumiem.
Pētījumiem par Cilvēka Domu.
Apzinātu.
© Copyright: Akadēmiķe Valentīna Mironova, 2017
Foto: Jayant Kultkarni
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Starp mums, meitenēm, runājot…

No sarunas ar Akadēmiķi Valentīnu Mironovu.

Jautājums: Lūdzu, padalieties savā noslēpumā, ko jūs darāt, ka izskatāties tik brīnišķīgi? Meitenēm tas ir svarīgi. Varbūt kādas enerģijas sejas maskas, vai ko citu?

Atbilde: Nekāda noslēpuma nav. Kad vēlies saņemt kaut ko īpašu, ir vienkārši JĀTIC, ka TAS IR kaut kas ĪPAŠS.
Droši vien būs kāds, kurš teiks – “Ar to nepietiks!”
Protams, tas viss sākas no pašcieņas. Pieņemot sevi tādu – kāda esi. Iespējams, tu vēlēsies pārbaudīt, ko nozīmē BŪT SIEVIETEI? Vai – KĀ tas ir – BŪT SIEVIETEI? Tad Visums piedāvās tev situācijas-notikumus, lai sevi ieraudzītu dziļāk. Un saprastu, kaut ko jaunu priekš sevis…
Pieņemot sevi tādu, kāda tieši tu esi, tu ļauj sev atšķirties no pieņemtajiem stereotipiem. Kad tu šādi domā, ķermenis sāk ieklausīties. Protams, tas neizmainīsies uzreiz, taču pretimnākoši “atvērs” savas ausis.
Un, protams, tās ir rūpes par sevi. Pirmkārt, par savām DOMĀM. Tu vēlies būt vesela un jauna? Seko savām EMOCIJĀM un REAKCIJĀM uz tām. Atsakies no tā, kas tevi tavās domās grauj.

Jūsu visu spēks – kā puišiem, tā arī meitenēm – ir jūsu DOMĀS. Tās rada pasauli un jūsu realitāti. Tieši IKDIENĀ. Jo tieši tur arī izvietots “Dievišķais nodomu realizācijas poligons”.

Tavām domām jābūt TĪRĀM – tas, starp citu, ir svarīgākais moments izslavētajā “vibrāciju paaugstināšanā.
Bet domas kļūst par vārdiem. Tātad arī VĀRDIEM jābūt TĪRIEM. Un ar tiem, tāpat kā juveliera instrumentiem burtiskā nozīmē, ir jāprot rīkoties. Visums tevi dzird – un ar domām un vārdiem tev atbild. Šobrīd tas notiek momentā, un nav nekādas vajadzības lauzot rokas saukt “par ko man tas viss?!”

Protams, rūpes par ķermeni. Ķermeņa “inventerizāciju” tieši tāpat var pasūtīt, izmantojot pareizos vārdus. Piemēram “Esmu pateicīga Garam par kvalitatīvu konsultāciju par manu veselību pie burvju ārsta.”

Atceries, kurp vērsta tava uzmanība, turp arī dodas enerģija.
Starp citu, pareizi atsekojot savu argumentāciju (un arī domas), mūsu dziļā nervu sistēma iemācās atslābināties, kas nozīmē, ka tā sāk dzīvot BEZ STRESA. Mēs lēnām “izstūrējam” pie savas Būtības.

Paradoksāli, bet fakts. Tur, dziļi mūsu ķermenī dzīvo Prieks. Ja ieklausīsies, tu savienosies ar pavisam jaunu priekš sevis sajūtu. Tā dzīvo pati par sevi, un absolūti nav atkarīga no ārpasaules. Tikai mēs parasti tur “neieklausāmies” un “neieskatāmies”.  Tā ir Dievišķa Sajūta. Izrādās, ka mēs esam tik bagāti!

Tikai klausies TO! Minūti-divas ieklausies, palūdz lai PRIEKS paceļas pie tevis. Un paceļoties augšup, tas dos ne tikai baudījumu. Viss organisms atcerēsies šo jauno stāvokli. Un gribēs to izbaudīt vēl un vēl.
Jo vairāk tu atļausi šim patiešām Dievišķajam Priekam būt “virspusē”, jo vairāk tevī atmodīsies prasme zināt atrisinājumu visām savām situācijām.
Tā pat nav intuīcija, tas ir kas dziļāks. Ja tu izlemsi uzticēties šai sajūtai, tev zudīs jebkura vēlme raizēties (un no tavas dzīves aizies STRESS). Un tavā dzīvē ienāks brīnumaini notikumi.

Sadzīves brīnumi – kad ej garām spoguļojošām virsmām (spoguļiem, vitrīnām, skapja pulētajām durvīm…), pasaki savam ATSPULGAM – “kāda brīnumskaista sieviete”. Tie nav tikai vārdi – tā ir sava iekšējā apbrīna atzīšana…. pat tad, ja tev ir pavisam citādāks garastāvoklis. Vienalga pasaki. Tāpēc, ka tavām smadzenēm ir pilnīgi vienalga, vai šis notikums ir reāls, vai tu to iztēlojies.
Un kas notiks pēc tam?.

Pēc tam sāks notikt tev saskanīgi un harmoniski notikumi… Tev tas ļoti patiks.

Es novēlu jums visiem priekpilnu sevis iepazīšanu!.
Un tas arī ir ceļš uz jaunību.

P.S. Turklāt tu vari (un tas pat ir jādara) sev izgudrot citu maģiju. Atceries par uzmanību? Kurp tu to vērs, tur arī enerģija ies. Un noteikti atceries, ka tas, ko tu radi, arī ir ĪPAŠS. Lūk, arī visa jaunības recepte.

© Copyright: Akadēmiķe Valentīna Mironova
Foto: Karolina Grabowska
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Jaunās pasaules svarīgākie kritēriji

Ir nepieciešams sniegt skaidrojumu par to, kas ir cilvēki, kas patiesi strādā ar Mīlestības Enerģijām.
Vecā pasaule vienmēr ir vērsta uz noteiktu ārēju darbību un rituālu ievērošanu.
Jaunajai pasaulei tie vairs nav vajadzīgi, un galvenais uzsvars tiek novirzīts uz iekšējo stāvokli. Tas nozīmē, ka, ja cilvēks patiesi noskaņojas Mīlestības un Prieka stāvoklim, tad viņš dabiski ieiet Mīlestības Enerģiju Plūsmā.

Zemes telpas enerģija krasi mainās Gaismas plūsmas spēka palielināšanās virzienā.
Tas saistīts ar galaktiskajiem procesiem. Pieaug galaktikas polu aktivitāte.
Augstākais Saprāts sagrauj vecās pasaules telpu. Tas notiek cilvēkiem nemanot, vecos tēlus atbalsta hologrammas, lai Pāreja noritētu bez panikas. Kā kinofilmā “Matrikss”.
Tā ir sava veida nulles punkta izveide. Šeit salocītā telpa tiks izvērsta otrā Visuma pusē jaunā pasaulē. To sauc par telpas inversiju.
It kā iekonservēšana uz kādu laiku, un laiks apstāsies. Aizmigsiet un pamodīsities jaunā realitātē. Miega laikā telpa tiek aizlocīta, atbrīvota no enerģijas vīrusiem (veco modeļu domām), tiek iztīrīta un atkal atlocīta. Ejot cauri Nulles punktam, pasaule un cilvēki maina masas un enerģijas lādiņu polaritāti.
To, ko šobrīd zinātnieki sāk daļēji atklāt.

Lai jūs nenobaidītu, uzreiz piebildīšu – mūsu pasaulē tas JAU ir noticis. Tūlīt pēc Harmoniskās Konverģences 1987. gadā. Tad mainījās vecais smalkais plāns, tāpēc, ka 2000. gadā tika izvēlēta Dzīve, nevis aiziešana.
Starp citu, 2000. gadā Harkovas zinātnieki fiksēja īsu planētas kustības apturēšanas brīdi – “nāvi” – un pēc vēl mirkļa Zeme atkal atdzima. Pirmkārt, magnētiskais lauks tika atiestatīts uz nulli un nomira, bet pēc tam tas parādījās atkal, tikai nu jau ar pilnīgi atšķirīgām īpašībām.
Par to vairak var palasīt šeit: “Vispārējā konstitūcija”, jaunākās informācijas apkopojums par stāvokli pasaulē, cilvēkiem un visu pārējo (Anna Fjodorovna Čečokhina ganna-svet@mail.ru).

Augstākais Saprāts mūs jau ir iegremdējis miega vidē, un mēs gulējām apmēram nedēļu.
Kāpēc mēs to nepamanījām? Sākumā darbojas Augstākais Saprāts un pēc tam daudzdimensionalitāte.

= Kas šajā gadījumā būtu jādara, kam jāpievērš uzmanība? =
Saglabāt savu uzmanību maksimālā apzinātībā. Kāds jutīsies vairāk noguris nekā parasti, bet citi – ne. Pazudīs kādi atmiņas segmenti (spontāni un pēkšņi).
Neizprotamas dīvainu slimību epidēmijas planētas kopējās telpas attīrīšanas rezultātā. Taču arī katram cilvēkam ir jāpievērš liela uzmanība savām domām – kamēr neesi nokļuvis slimības gultā.

= Kā tas notiek =
Lūk, ir tīkls ar lieliem caurumiem. Kad tas ir atlocīts, tas aizņem daudz vietas un tīkla pavedieni saskaras tikai pinumu vietās un tādā veidā mijiedarbojas. Šie telpas režģi notur telpas kontūru.
Pašos pavedienos pulsē enerģija, un matērija tiek turēta tīklā. Saskaņā ar šo principu tiek radītas visas planētas un kosmiskie ķermeņi.

Potenciāla nomaiņa
Spriedze “tīkla pavedienos” samazinās un caur tā šūnām izdalās matērija. Kad matērijas blīvums tīkla iekšienē ir pietiekams, lai to saspiestu, telpa sāk salocīties.
Rezultātā izklātais tīkls tiek salocīts vienā punktā. Visi tīkla pavedieni cieši saskaras, un tīkla spriegums pieaugot palielinās.
Pie kritiskās vērtības telpa pagriežas uz otru pusi. Tīkla šūnās uz enerģijas krustojuma līnijām ir sistēmas informācijas ierakstīšanai.
Pēc izgriešanās, režģim izvēršoties, informācija par katru cilvēku sāk atklāties un visas kodu sistēmas veido jūsu jaunās dzīves sistēmas, atjauno ķermeņus un enerģijas struktūru.
Jūs nejutīsiet laiku, jo nulles punktā laika nav.
Viss notiek Augstākā Saprāta vadībā, un katrs no jums patiesībā ir nemirstīgs gars, kā arī informācija par visiem iemiesojumiem. Katrai personai tiek nozīmēti pārejas kuratori – jautājot par jūsu tuviniekiem.
Papildus tam visam šajā nulles punktā cilvēks tiek trenēts – daudzdimensionalitāte, pagātnes iemiesojumi, enerģiju līdzsvars utt.
Kāpēc to māca – ir tādi, kuri vēl nav gatavi pieņemt jaunu informāciju. Augstākajā smalkajā plānā pieņēma, bet šeit tas ir biedējoši.

= Kā daudzdimensionalitāte var izpausties ikdienā =
Kad skaties filmu, 24 kadri tiek izlaisti kā viens attēls. Iedomājies, ka tu redzēsi katru kadru atsevišķi un vienlaikus. Un katrs kadrs ar kaut ko atšķirsies no otra. Tāda var būt realitātes uztvere. Viss atbilstoši apziņas gatavībai.

= Kā var sajust tīkla salocīšanu =
Bieža spīdēšana. Kāds redzēs pasaules tīklu, tā šūnas. Kā mirgošanu. Ir iespējams daudz zibeņu un visu elektrisko procesu pastiprināšanās. Saules aktivitātes palielināšanās. Sajūta, ka pasaule kļūst biezāka. Biezs gaiss, bet tas viss enerģijas līmenī.
Daudzi sajutīs dedzinošu sajūtu iekšienē – vietējās enerģijas paātrināšanos (ja tiek izslēgti ķermeņa darbības traucējumi), reaģējot uz ārējo telpu.
Iespējami konflikti. Daudzi cilvēki nesapratīs, kas ar viņiem notiek, un tas izpaudīsies kā agresija.

Tālāk jūs sāksit pamanīt laika ritējumu. It kā pazudīs pagaidu posmi (enerģijas ķēdes posmu salocīšana).
Kādā brīdī tu vari justies noguris un miegains. Ļaujies šim stāvoklim – pat darba laikā (ir radīts it kā neredzamības kokons). Labāk vienkārši pagulēt un atpūsties.
Pamodīsies spirgts un vesels. Un pasaule mainīsies. Tu to redzēsi, ja pievērsīsi  tam uzmanību. Tas vairs nebūs stingrs un stabils. Tas kļūs mirdzošs un spilgtāks. Nākotnē ar savu kolektīvo apziņu jūs apliecināsit tās jauno cietību un blīvumu.
Starp citu, šai pārejai ir veltīts vissenākais pareģojums – “cilvēks sāk mosties apziņai par VIENOTĪBU ar visu dzīvo. Viņa daba pilnībā pārveidojas, viņš kļūst par starojošu Mīlestības centru. Tas kļuva iespējams, jo Zemes Matērija atrodas vietā, kur iepriekš saistītā starojuma enerģija nomet savas važas. Krīt plīvurs, kas gadsimtiem klājis Cilvēka acis”.
Patiesībā notiek plānota darbība.

= Kā apzināti iziet cauri šim periodam =

Vēro pasauli un sevi. Atzīmē un fiksē katru procesu. Aicini palīgā pavadoņus un palīgus. Viņi vienmēr ir blakus, taču viņi nevar iejaukties, ja tu nelūdz palīdzību. Gaismas meditācijas, prakses.
Iedomājies, ka apgūsti jaunas prasmes. Ikviens saņems nepieciešamās zināšanas. Klausies sevī, savā Augstākajā Es, tas tev pateiks priekšā. Vairāk tici sev. Nedrīkst baidīties.

Šīs zināšanas var šķist muļķīgas. Iespējams, tās būs saistītas ar tava ķermeņa stāvokļa maiņu kosmosā, vislabāko enerģijas plūsmu caur tevi. Piemēram: apsēsties, apgulties, pacelt kāju.
Pakļaujies pēkšņiem impulsiem, kas rodas iekšienē: pieskarties kaut kam, padzerties ūdeni, pacelt galvu, ieslēgt mūziku. Izpildes kritērijs ir iekšējs siltums vai miers, vai mīlestība.

= Svarīgi =

Biežāk paud savu mīlestību. Tev var šķist, ka tas ir jūtu vai sentimentalitātes process, taču tā tava būtība. Tu vari to saprast īsos mirkļos. Tā ir tava patiesā būtība.
Nes sevī mīlestību un prieku. Tas ļaus tev saglabāt stabilitāti jebkurā situācijā.

= telpas “salocīšanas” perspektīva (uz ko tā ir vērsta)=

Katrai matērijai ir savs enerģijas kanāls, kas saistīts ar neitrālu potenciālu (“garu”), kuram nav nepieciešama evolūcija – mūsu dzīvības spēks.

Šis ir viens nemainīgs kanāls; katra cilvēka sākotnējā enerģija, kas pieder tikai viņam un ir saistīta ar apziņu. Caur šo kanālu šūnu forma ieplūst savā enerģijā un kļūst par vienu veselu. Un cilvēks, kuram ir izdevies pieteikt savu patieso enerģiju, no šī brīža ir nemirstīgs uz visiem laikiem.

Ķermeņa šūniņas savā starpā sazinās. Tās izstaro lāzera gaismu, kas pārvēršas radio starojumā. Turklāt, dodot enerģiju, šūnas vienlaikus tiek piepildītas ar to (ja runājam par šūnu reģenerāciju).

Šūnu Saprātu, tāpat kā Cilvēka Saprātu, nevar apstrīdēt. Šūnas vai kodola būtība, ir pastāvīgi apmainīties signāliem ar smadzenēm. Turklāt šūna spēj atjaunoties, bet smadzenes nē. Bet tieši smadzeņu enerģija ir visas informācijas atslēga.
Tas, ko sauc par augšāmcelšanos, patiesībā ir Smadzeņu kodu atvēršana. Starp citu, rokas un pirksti ir visspēcīgākie fokusa punkti, kas pārraida enerģiju pa Smadzeņu kanālu. Līdz ar to sevis glāstīšana ar rokām ir kā elektriskā pašdziedināsanās.
Smadzenēs ir atvērts nāves baiļu apspiešanas mehānisms. Smadzenes zina nākotni (vidussmadzenes, melnā viela – substantia nigra, corpus striatum). RADOŠĀM personībām ir atšķirīga domāšana. Tas ir cits smadzeņu darbības veids. Tas nozīmē, ka sāk mosties senās redzes formas un orientēšanās … daudzdimensionalitātē.
Augstākie apziņas stāvokļi attīra visas asins artērijas, turklāt labā un kreisā Smadzeņu puslode strādā sinhroni. Tā rodas spēcīgs augstākās harmonijas rezonanses lauks. Tāpec, ka Smadzenes ir hologrāfiskas un daudzdimensionālas.

Līdzsvarā esot, cilvēki kļūst par atstarotājiem, neuztverot sarunu biedra negatīvo starojumu. Tad “krītošais vilnis” aiziet uz sāniem. Ja līdzsvars ir izjaukts, tad cilvēka asinis nes caur ķermeni organismā ienākošo starojuma vilni (negatīvo). Asinis ir spēcīgs magnēts, polarizācijas vektors vienmēr ir vērsts uz sirdi, kur tiek savākta spriedze.
Māksla priecāties ir vissvarīgākā lieta. Tā ir gan filozofija, gan vissarežģītākās fizikālās un ķīmiskās reakcijas. Tajā ir viss Cilvēka spēks. Pat mākslīgs smaids var mainīt noskaņojumu un asins sastāvu.

Tāpēc pieprasiet savu spēku – PRIECĀJIETIES!

© Copyright: Valentīna Mironova, 2017
Foto: Faik Akmd
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Tauriņa mācības

Kāds viedais stāsts, kuru mēs visi droši vien zinām, taču laiku pa laikam vajag sev to atgādināt.

Reiz kūniņā parādījās neliela sprauga. Nejaušs garāmgājējs ilgi vēroja, ka caur šauro spraugu cenšas izlīst tauriņš…
Pagāja ilgs laiks un izskatījās, ka tauriņš ir zaudējis spēkus un vairs pat necenšas izlauzties, bet sprauga bija palikusi tikapt maziņa, cik sākumā…

Cilvēks nolēma tauriņam palīdzēt, paņēma asu nazīti un pārgrieza kūniņu. Tauriņš izkļuva brīvībā. Taču tā ķermenis bija vārgs, spārni pavisam caurspīdīgi un tas knapi kustējās.
Cilvēks turpināja vērot, cerot, ka tūliņ, tūliņ tauriņš izpletīs spārnus un aizlidos.
Nekas nenotika!

Savus atlikušos dzīves mirkļus tauriņš ar mokām vilka pa zemi savu kuslo ķermeni un vārgos spārnus. Tas tā arī nespēja lidot.
Bet viss tikai tāpēc, ka cilvēks, vēloties tam palīdzēt, nesaprata to, ka, lai izlīstu caur šauro spraugu kūniņā, tauriņam bija vajadzīgs, lai šķidrums no ķermeņa nokļūtu spārnos un tauriņš spētu lidot.
Dievs iekārtojis tā, ka tauriņš savu kūniņu var pamest tikai, pārvarot grūtības – tās vajadzīgas, lai tas varētu attīstīties, augt un tikai tad lidot.

Dažkārt arī mums dzīvē ir nepieciešamas grūtības, jo bez tām mēs nespētu būt tik stipri, cik šobrīd esam, mēs nespētu attīstīties.
Es lūdzu spēku… Bet dzīve man deva grūtības, lai padarītu mani spēcīgu.
Es lūdzu viedumu… Bet dzīve iedeva man problēmas, kuras es varētu atrisināt.
Es lūdzu bagatību… Bet dzīve deva man smadzenes un muskuļus, lai es varētu darboties.
Es lūdzu iespēju lidot… Bet dzīve man deva šķēršļus, ko pārvarēt.
Es lūdzu mīlestību… Bet dzīve man deva cilvēkus, kuriem es varēju palīdzēt.
Es lūdzu labumus… Bet dzīve deva man iespējas.
Es nesaņēmu neko no tā, ko lūdzu. Bet es saņēmu visu, kas man bija vajadzīgs.

Avots: Счастливый психолог
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Ir pienācis laiks RADĪT

Akadēmiķe Valentīna Mironova no uzstāšanās 2017.gadā

Cilvēkiem ir jāiemācās pašiem būt pētniekiem, nevis banāliem patērētājiem. Jūs vienmēr atradīsit vajadzīgo informāciju ar sava “Augstākā ES” palīdzību.
Darba nosaukums, par kuru šeit stāstīšu, ir “Akupunktūras alķīmija”. Un es aizskāru šo tēmu 2017. gadā, kad pie manis pēc palīdzības vērsās kāda klīnika: tikt skaidrībā par jaunajām enerģijām, jo pēkšņi vairs īsti nestrādā senā akupunktūra. Šajā klīnikā notiek apjomīgi pētniecības darbi un tāpēc viņiem tas ir ļoti svarīgi. Taču šis viss ir tik grandiozi, ka klusēt vairs nedrīkst.

Un, tā, akupunktūras alķīmija.

Kāpec tieši alķīmija? Tāpēc, ka pēkšņi atklājas tādi momenti, kurus nekā savādāk nosaukt nevar. Tie notiek dzīvē un dzīvē tie jāpēta un jāskatās.
No ķīniešu valodas tulkojot, “akupunktūras punkts” nozīmē “caurums”. Jūs droši vien zināt, ka akupunktūra ir adatu terapija. Viss ir pareizi, taču tie ir tulkojumi no latīņu valodas. Bet tulkojumā no ķīniešu valodas: tikvien kā “caurums”. Un es atradu citātu no Liņ Šu traktāta, kas tika uzrakstīts pirms vairāk kā 2000 gadiem: “Tas, ko mēs dēvējam par akupunktūras punktiem, attiecas uz vietām ķermenī, kurās ne āda, ne muskuļi, ne kauli netraucē CI kustībai uz iekšu un uz āru”. CI – kosmiskā jeb dzīvības enerģija.
Tas attiecas uz mums visiem. Katram “caurumam” cilvēka ķermenī ir savs nervu mezgls. Šo caurumu ir 664, punkti – “caurumi”, cilvēka ķermenī, atbilstoši – 664 nervu mezgli.

Tā nav tikai centrālā nervu sistēma, ir arī daudzi citi nervu pinumi. Un tas viss darbojās vismaz trīs tūkstošus gadu, varbūt pat vairāk. Ja atceramies Ājurvēdu, tās pastavēšanas laiks ir pieci tūkstoši gadu, tas ir pietiekami ilgs periods, lai šīs zināšanas veidotu vispāratzītu izpratni. Turklāt enerģijas kanāli cilvēka ķermenī nav mainījušies kopš tiem pašiem senajiem laikiem.

Cilvēka ķermenī ir divpadsmit pastāvīgi kanāli, kas turpina viens otru kā gara līnija. Un šī līnija veido vienotu slēgtu struktūru.

Un, ja “caurums” tur savu nervu mezglu, tad arī visa šī sistēma, ieskaitot nervu sistēmu, arī bija aizvērta. Lūk, šis ir viens no svarīgākajiem punktiem: ko nozīmē SLĒGTA NERVU SISTĒMA. To ķermenī atspoguļoja refleksi, precīzāk, NEapzinātie refleksi. Šai (slēgtajai nervu sistēmai) ir daudz nosaukumu, es pateikšu visvienkāršāko – “sit vai bēdz”. Tā ir IZDZĪVOŠANAS SISTĒMA.

Nebija ne runas par kādu radošumu, attīstību. Pamatemocija bija bailes. Bailes, nemiers, aizdomīgums, steiga, vēlme kontrolēt un dažādi atvasinājumi. Tajā laikā tā bija norma; globālā izpratnē ne slikti, ne labi. Kas tad notika? Kas pamudināja šo sistēmu mainīt? Kāpēc tā vairs nav pastāvīga? Galu galā tā dzīvoja piecus tūkstošus gadu, un neviens par to neuztraucās. Bet sākot ar pagājušā gadsimta 50. gadu sākuma tas sākās, 80. gados tas pastiprinājās, un tagad tā jau ir lavīna.

Izrādījās, ka šie punkti – “caurumi” sāka klejot. Agrāk bija fiksēts “mezgls”. Kā dzimumzīme uz ādas – kur ir, tur ir. Un tad pēkšņi šī dzimumzīmīte “aizgāja ciemos” pie citas dzimumzīmītes, un te nu klasiskā medicīna neko nespēj izskaidrot. Protams, dzimumzīmes pa ķermeni neklejo, vismaz ne tik acīmredzami.

Bet šie “punkti” sāka klejot. Meridiānu sistēma sāka atvērties. Kādam tā joprojām ir slēgta, savukārt kādam pēkšņi kļuvusi atvērta. Attiecīgi atšķiras uzvedība – vai nu ir ieslēgts izdzīvošanas režīms, vai radošuma režīms. Sāka pētīt, no kā tas ir atkarīgs. Un, kad es strādāju kopā ar šīs klīnikas pētniekiem, mēs atklājām daudzas izmaiņas fizioloģijā.

Kā mēs tās atradām?
Vispirms tika veikts pārskats par atklājumiem visās zinātnes jomās, ne tikai biofizikā vai neirofizioloģijā, bet kopumā visās. Galu galā tas ir kaut kas jauns, tam kaut kā ir jāizpaužas. Un kādam no dažādiem zinātniekiem, dažādu zinātņu piekritējiem bija jāatrod šis jaunais, noniecināt nedrīkstējām neko. Ieskatījāmies gan arheoloģijā, gan astronomijā. Un mums izrādījās taisnība. Tad apkopoja šos atklājumus vienotā sistēmā. Šis ir darba materiāls, instrukcijas pētījumam, melnraksts. Šo melnrakstu jau ir pietiekami daudz.

Un, tātad, izmaiņas fizioloģijā, tās nav kaut kur ārpusē, tās ir tepat jūsu ķermeņos. Tikai tās ir tik meistarīgi veiktas un ar Augstākā Saprāta palīdzību (ļoti globālas planetāras izmaiņas, nevis vienkārši kāds gribēja kaut ko izmainīt) piedzīvo izmaiņas mūsu fizioloģijā, ka dažreiz cilvēks to nepamana.

Jūs droši vien zināt, ka mums bija, mums ir enerģijas spēkstacijas šūnās, tās sauc par mitohondrijiem. Tie darbojās, uzturēja sistēmu, darīja savu darbu, un viss bija kārtībā. Taču vienā jaukā brīdī organisms “pēkšņi” sāk atbrīvoties no mitohondrijiem. Kā tas notiek? Es neiedziļināšos, tikai sniegšu īsu informāciju, gluži kā kā politinformāciju.

Tātad, ķermenis sāk atbrīvoties no mitohondrijiem (protams, tas nav visiem cilvēkiem, bet tas JAU notiek, tāpēc tas ir jāizpēta). Atbrīvojas, dažreiz pat gadās, ka izstumj šo mitohondriju ārpus šūnas membrānas. Tāpat kā atkritumus, mēs tos saslaukām un iemetam atkritumu spainī. Absolūti neticams fizioloģisks process, kad šis mitohondrijs tiek izstumts no šūnas. Protams, cilvēks to nepamana, tā nav nekāda slimība. Tikai FIZIOLOĢISKAS IZMAIŅAS. Zinātnieki sāka pētīt, kā tad tā? Un kas nāks vietā? Un vispār, tas ir kas nedzirdēts!? 


Bija (lielākajai daļai joprojām ir) proteīns – mitofuzīns. Tas bija daļa no mitohondrijiem un veica vietējo ķīmiju. Un pētījumu laikā izrādījās, ka šis proteīns mitofusīns noturēja visus slēgtos akupunktūras punktu kanālus kā durvis. Un pateicoties tam nervu sistēma bija slēgta un balstījās uz refleksiem un instinktiem. Un tas bija mitofuzīns, kas IZRAISĪJA PASTĀVĪGU IEKŠŠŪNU STRESU. To nosauca par “BAIĻU BIOĶĪMIJU”. Tieši bioķīmija  – tās ir savas asinis, sava limfa, sava plazma. Un tas ir ne tikai iekššūnu stress, bet arī šis proteīns ir atrasts gandrīz visās galvenajās mūsu ķermeņa daļās – smadzenes, sirds un pat cilmes šūnas bija “uzsēdinātas” uz mitofusīna.


Atbildot uz jautājumu: ko viņi tagad cenšas izaudzēt no cilmes šūnām, tas pat nav svarīgi, ko. Un šīs šūnas jau ir vecas, tās ir ar proteīnu mitofusīns. Tāpēc tagad tiek pārskatītas fundamentālas problēmas, sākot no viļņu ģenētikas, kodolfizikas un tā tālāk, mainās visa zinātne. Patīk vai nē, bet fizioloģija visu vada.

Un kas tad nāk MITOHONDRIJU VIETĀ? Atveras CENTROSOMA. Tas ir šūnas ģeometriskais centrs. Mikroskopā to redzam kā SAULI: bērni zīmē saulīti – punktu, starus dažādos virzienos. Līdz zināmam laikam tā atradās ieslodzījumā, teiksim tā, kā “vienkārši zīmējums”. Un, tā kā tai nebija iespējams piekļūt, vai arī tā pagaidām neatvērās, tad uzskatīja, ka, ja arī tā ir, lai ir. Maz kas mums ir!

Bet atkal, sākot ar pagājušā gadsimta 80. gadiem, centrosoma sāka spīdēt. Tieši spīdēt kā Ziemassvētku eglītes lampiņu virtene ar pulsējošām zelta gaismiņām. Un šī gaisma bija savādāka.

Atnāca cita veida gaismas matērija. “Tā gaisma” – nomira! Bet jauna matērija, jauna gaismas struktūra, jauna fotonu organizēšanās. Un tas pēkšņi sāka pulsēt no šūniņas. Pavisam cita matērija pēkšņi sāka apgaismot šūnu no iekšpuses un kļūt par jaunu enerģijas bāzi. Mitohondriji šajā “situācijā” vairs nav nepieciešami.

Lūk, tāpēc akupunktūra “aizpeldēja”. ŠŪNA IR KĻUVUSI MOBILA. Tā “pēkšņi” ir ieslēgusi savu apziņu, “pēkšņi” pamodusies un sapratusi, ka var sevī sakārtot lietas, paņemt “slotu” un izslaucīt liekos atkritumus.

Arī plazma tagad ir savādāka – tas taču ir ūdens. Ūdens struktūra jau sen vairs nav H2O. Īstajā brīdī tas darbojas kā skābe. Un šie mitohondriji pazūd, nekaitējot organismam. Šūna var mainīt savu karkasu (citoskeletu) pēc savas vēlēšanās (ķermeņa vajadzības). Kādā brīdī tas var būt ciets, kādā – mīksts, un kādā ļoti elastīgs. Bet, ja precīzāk, tas ir pēc centrosomas saprātīgās izvēles.

To visu dara centrosoma, tā izpaužas ne tikai kā enerģijas centrs, bet kā kaut kas vairāk. Šūnas ģenerālis, vai koncertmeistars! Un vēl jo vairāk, kad mēs skatījāmies uz atklājumiem dažādās jomās, mēs reiz pievērsāmies astronomijai. Šķiet, kāds tur sakars – šūna, mitohondriji un astronomija. Izrādījās vistiešākais sakars. Centrosoma pulsē vienā ritmā ar pulsāriem (KARDIOPULSĀRI).
(Wheatley D.N. The Centriole: a central enigma of cell biology. Amsterdam; N.Y., 1982).

_________________________________________________________________________

Mēs dzīvojam laikā, kad viens no kārtējiem pamatatklājumiem ir ZINĀTŅU SAVIENOJUMS.
Tas, ko agrāk sauca par okulto jeb EZOTĒRIKU UN KVANTU FIZIKU – tas ir viens un tas pats. Tikai tad  nevarēja pateikt “kvantu fizika”, varbūt tāda vārda nebija, bet tagad te ir dziļums, kas slēpjas senajā okultismā un tagad tiek atklāts, ka tas ir viens un tas pats, puzles saliekas – viens pret vienu. Un, kad mums nācās skatīties, kādi pulsāri – kādi? Izrādījās, ka ir pulsāri, kas spīd atbilstoši sirds ritmam. Elektrokardiogrammas to apstiprina. Un, lūk, centrosomai, sirds ritmam, pulsāriem ir viens ritms. Tradicionāli to sauca – DZĪVĪBAS RITMS. Un galu galā tā arī ir.

Un vēl viens svarīgs moments. Slēgto akupunktūras tīklu uz Zemes uzturēja ļoti ilgu laiku, tie nav trīs tūkstoši gadu, bet daudz vairāk, tā sauktā Šūmaņa frekvence. Sākot ar 80. gadiem Zemes magnētiskais lauks sāka pavājināties. Mūs biedēja: “Redziet, būs caurums! Skatieties, frekvence palielināsies līdz 11 Hz vai līdz 13 Hz, jums būs “pasaules gals!”. Šī frekvence tolaik bija 7,8 herci.

Frekvence 7,8 Hz bija vajadzīga, lai uzturētu slēgto nervu sistēmu un slēgto akupunktūras kanālu sistēmu. Tā ir bāzes frekvence baiļu, mitohondriju un proteīna mitofuzīna bioķīmijai.

Piebildīšu, ka youtube kanālā tikai nesen sāka parādīties video ar meditācijām “labai dzīvei”, kas skanēja 7 Hz frekvencē. Šo frekvenci dēvēja par “harmonisku veselības atjaunošanai”. Patiesībā šī frekvence tuva ir infraskaņai, kas ir garujoša organismam. Esiet uzmanīgi!

Ir pienācis jauns laiks, un Šūmaņa frekvence sāka augt, pirms tam magnētiskais lauks bija saspringts. Tas ir apmēram tāpat, kā tad, kad mazulis bija cieši ietīts autiņos, ar rociņām pietītām pie ķermeņa. Es atceros, kā viņi mani ietina, no tā netikt ārā. Bet tagad viss kļūst mīkstāks. Analoģija – mazulis un autiņbiksītes – jau vari vicināt rociņas un kājiņas …

Un, tā, frekvence sāka paaugstināties. 2012. gadā tā bija jau 13 Hz. Mūs biedēja – “skat, tas jums būs pasaules gals, jo šūnu membrāna strādāja uz 13 Hz, tā bija tās maksimālā bioloģiskā robeža!”. Un tā bija taisnība, tas patiesībā notika slēgtā akupunktūras sistēmā un globālā izdzīvošanas režīmā! Bet pēc tam “pēkšņi” iedegās centrosoma, un izrādījās, ka 13 Hz ir pienākuši, bet par pasaules galu visi ir aizmirsuši. Nav aktuāli atcerēties, bet fizioloģija turpina nemanāmi mainīties.

________________________________________________________________________


Šeit būtu sapratīgi izdarīt nelielu atkāpi un parunāt par polu maiņu un apziņas inversiju.

Frekvence jeb Šūmaņa rezonanse ir tieši saistīta ar Zemes magnētiskā lauka svārstībām (atcerieties, ka līdzīgas svārstības notiek mūsu ķermenī un katrā šūnā). Bet Zemes magnētiskā lauka svārstības ir saistītas ar magnētisko polu pārvietošanos. Un pie visiem pārējiem “šausmu stāstiem”, ar kuriem mūs cītīgi biedē, ņemiet vērā, ka “biedēšana” ir mēģinājums atgriezt apziņu vecajā izdzīvošanas režīmā. Tāpēc esiet uzmanīgi!

Atgādināšu, ka Zemes fiziskais ziemeļu un dienvidu pols NEsakrīt ar ziemeļu un dienvidu elektromagnētiskajiem poliem. Elektromagnētisko polu nobīde, kas šobrīd notiek, planētai ir PARASTS NOTIKUMS. Vienkārši laika rāmji ir tik milzīgi, ka mūsu cilvēka “laiks” ir daudz mazāks, viss ir salīdzinājumā. Jā, izmaiņas būs, tās jau ir, taču “pasaules gala” atkal NEbūs. Jautāsiet, kāpēc?

Zemi glābj tas, ka Galaktiskās nobīdes virsotne (2015.-2035.) notiek PĒC 2012. gada decembra precesijas izlīdzināšanas maksimuma. Pati Galaktiskā maiņa sākās ap 1950. gadu un beigsies ap 2100. gadu. Vienlaicīgi notiek Zemes, Saules sistēmas, Piena Ceļa galaktikas precesijas izlīdzināšana. Mēs turpinām dzīvot vienā lielā elektromagnētiskā nulles zonā, kas vispār NEnozīmē paša elektromagnētiskā lauka neesamību. Mums ir tas gods dzīvot dziļa alķīmiskā līdzsvara periodā.

Zemes iešanu cauri elektromagnētiskajai nulles zonai nevar novērst. Taču tās sajūtas būtiski atšķiras un ir atkarīgas no cilvēka apziņas – no pozitīvās līdz negatīvajai.

Pats lielākais pasaules iedzīvotāju skaita samazinājums NENOTIEK kataklizmu (plūdu, zemestrīču, vulkānu izvirdumu, klimata pārmaiņu) rezultātā. Tas notiek pateicoties TRAUCĒJUMIEM ĶERMEŅA IMŪNAJĀ SISTĒMĀ – frekvenču nesakritības dēļ ķermenī un planētas jaunās telpas frekvences dēļ. Neatbilstība rodas cilvēka negatīvās attieksmes dēļ, pārsvarā pret visu un jo īpaši pret sevi (visas “noslēgtās” pasaules emocijas, kuru pamatā ir daudzpusīgas bailes).


Neapšaubāmi, cilvēkiem, kuri ir paaugstinājuši savu apziņu un attīrījušies no psiholoģiskām un emocionālām problēmām, būs vieglāk tikt galā ar elektromagnētisma svārstībām.
Pateikšu priekšā – SAJŪTAS RADA NOTIKUMUS.


_______________________________________________________________________

Tomēr, gribētos zināt, kā rezultātā notiek šīs elektromagnētiskā lauka svārstības? Kas liek laukam svarstīties?

ZVAIGŽŅOTIE NOTIKUMI. Tie izmaina lauku, kas atrodas ap Zemi, kas, savukārt, izraisa mutācijas cilvēku DNS.

Kas tas ir? Un kāds zvaigžņu notikums salīdzinoši nesen, “pamudināja” mūsu elektromagnētiskā lauka svārstības visās nozīmēs mainīties?

SUPERJAUNAS ZVAIGZNES SPRĀDZIENS.
Patiesībā tas ir ļoti svarīgi, tāpēc paskaidrošu to, kas notika 2016. gada 20. septembrī.

Astronoms-amatieris Viktors Buso no Argentīnas pilsētas Rosario “nejauši” saņēma supernovas parādīšanās fotogrāfiju.

Viņš testēja savu jauno kameru, kas uzstādīta uz 40 cm teleskopa. Kā testa mērķi Buso izvēlējās galaktiku NGC 613, kas atrodas aptuveni 80 miljonu gaismas gadu attālumā debess dienvidu puslodē. Buso uzskatīja to par ideālu mērķi,tāpēc, ka tā atradās tieši virs viņa. Mirkli pirms sprādziena.
Pēc profesionālu astronomu domām, iespēja iegūt šādu fotogrāfiju ir 1 pret 10 un, iespējams, pat 100 miljoni.
Šis ir izcils piemērs tam, cik izdevīga var būt AMATIERU UN PROFESIONĀLO zinātnieku sadarbība.

Jaundzimušo nosauca par “objektu SN 2016gkg”.
Šeit ir informācija par citām reģistrētajām supernovām http://www.astronet.ru/db/msg/1186669/node2.html. Viņu nav daudz.

Kāpēc tad šie “zvaigžņu notikumi” ir tik svarīgi? Galu galā tie ir ĻOTI tālu un diez vai var “sasniegt” mūs. Bet, vai tā ir?

Polarizācijas viļņi (vai ēters) – nav izdomāti vai postulēti, bet ir atklāti – elektromagnētiskos viļņus obligāti pavada polarizēto viļņu starojums.
Atklāts 1996. gadā, autors ir Harkovas Radioelektronikas Tehniskās universitātes Signālu ģenerēšanas un veidošanas katedras vadītājs, tehnisko zinātņu doktors, profesors Nikolajs Dmitrijevičs Kolpakovs.

Pilnā versija rakstam par R-viļņiem: http://materia.org.ua/ru/archive/5/Atomic.jpg
http://yadi.sk/d/a5g2o6DU5L02e.

_____________________________________________________________________

KĀPĒC ŠIE R-VIĻŅI IR TIK SVARĪGI?

Ar to palīdzību informācija tiek pārraidīta vienā mirklī, no tiem veidots Vienotais Apziņas Lauks.

Apgalvojums, ka viedais ar savu saprātu var aptvert visu Visumu, nav pārspīlēts. R-viļņi nāk ne tikai no zvaigznēm, bet arī no paša cilvēka. Tāpēc, ka šīs enerģijas daba cilvēkā un zvaigznē ir vienāda. 


Cilvēkam, kurš plāno pārvarēt vārtus uz garīgajām pasaulēm, ir jānoved sevi OBLIGĀTA IEKŠĒJĀ LĪDZSVARA stāvoklī – fiziskajā, emocionālajā, mentālajā, garīgajā. Tas ir nepieciešams nosacījums šīs enerģijas harmoniskai plūsmai.

Katram no mums ir savs neatkārtojams, individuāls kanāls vai polarizācijas viļņu spektrs. Tas ir kā pirkstu nospiedums. Smadzenes, centrālā apziņas stacija strādā ar šo enerģiju.

Lūk, arī savienoja nesavienojamo, kā, iespējams, domāja agrāk. Un tagad kļuva skaidrs, kā zvaigžņu notikumi dod impulsu attīstībai – atklājumiem – atklāsmēsm globālā planetārā mērogā. Notiek evolūcijas paātrināšanās.

Kā planēta Zeme turpina virzīties uz intensīvāku galaktikas nobīdes frekvenču joslām. Un Šūmaņa frekvence tagad mainās eksponenciāli, strauji augšup augoša līkne. Ja sākumā tā bija līdzena līnija, dažus tūkstošus gadu, tieši 7,8 herci, un pēc tam, sākot no 80. gadiem, tā strauji pieauga, sākumā lēnām, pēc tam arvien ātrāk un ātrāk. 2017. gada janvārī šī vērtība sasniedza 36 Hz un sniedzas arvien tālāk. Neoficiāli jau 50 Hz jau sasniegti. Starp citu, dzenbudisti 50 Hz frekvenci sauca par “apgaismības frekvenci”.


Kāda varētu būt šīs straujās izaugsmes gala “pietura”?
Var pieņemt divas nozīmes. Zināmā līdzjūtības frekvence ir 150 Hz. Ir zināma arī mīlestības “pamata” frekvence – 200 Hz. Ja runājam par atsevišķu cilvēku, tad tas ir paša cilvēka “darīšana”, viņa līdzsvara izaugsme. Tādi cilvēki ir, un viņu skaits pieaug. Bet pavisam cita lieta, ja šie lielumi attiecas uz PLANETĀRĀM Šūmaņa rezonansēm. Es atkārtoju, šie parametri attiecas uz JAUNO FIZIOLOĢIJU, kas pielāgota RADĪŠANAS REŽĪMAM.


Grūti pateikt, cik ilgā laikā notiks šis “lēciens”. Taču tas attiecas uz visiem, kuri PATIESI izvēlējušies dzīvot radīšanas režīmā. Viens ir skaidrs, ka tās nebūs ne diennaktis un ne mēneši. Mēs paspēsim adaptēties ar Augstākā Saprāta palīdzību. Un tāpēc ir tik ļoti svarīgi savā ikdienā būt APZINĀTIEM. Apzināti darboties, apzināti izturēties pretsavām domām – vai ne savām?
_________________________________________________________________________

Starp citu, kā jūs atpazīstat vai domas, kas jūsu galvā, ir patiesas?

Es runāju par fizioloģiju. Ne par psihi, ne par kaut kādām citām domām, tikai to, kā mainās fizioloģija. Šūna pielāgojas, un centrosoma neapdedzina šūnas iekšpusi, bet dod enerģiju un sakārto lietas ar savu jauno maigo gaismu. Smadzenes apgaismo centrosomu gaisma. Arī tur ir centrosomas, tās ir jebkurā šūnā. Jūs esat dzirdējuši par dažādiem smadzeņu ritmiem – alfa, beta, gamma, delta…. Valdošais ritms pēkšņi ir kļuvis – “gamma”.

Smadzenes pēkšņi “spontāni” ir sākušas strādāt “gamma” ritmā, dodot tam priekšroku starp visiem pārējiem. Jūs lasāt interesantu grāmatu, esat aizrāvušies, un jums nav svarīgi, kas notiek apkārt. Laiks priekš jums beidz pastāvēt, jūs nejūtat savu ķermeni, jūs aizrauj viss, kas tur notiek. Vai arī jūs adat, vai izšujat – jebkurš darbs, kas jūs interesē …. Un tas ir apjausma, tā ir iedvesma, tā ir intuīcija…
Un tā ir sevis apzināšanās ikdienā. Un atkal, tas ir savienojums gan ar centrosomu, gan ar tiem pašiem sirds pulsāriem. Un viss sakārtojas ļoti interesantā sistēmā. Tas, kas iepriekš bija aizvērts, atveras un sāka sakārtoties pavisam jaunā sistēmā…

_________________________________________________________________________

Mazliet pastastīšu par centrosomu…. Kas tas ir?.. Papildus ģeometriskajam centram šūnā tas uztver un pārraida gaismu (fotonus).

Nodod jaunu gaismu uzmanīgi, dozējot, ja nepieciešams, šo jauno enerģiju, lai izārstētu noteiktu slimību… Starp citu, šī šobrīd ir ļoti populāra tēma spontānas atveseļošanās izpausmes nozīmē – biju slims, kļuvu vesels. Kas notika? Nu tātad paveicās, ja tā runājam….

Un tas ir tas pats gaismas enerģijas sadalījums. Un cilvēka apziņa atļāva tam BŪT.

Centrosoma pati nepārraida gaismu, tā nav ierocis, kas izšauj lāzeru. Tam ir gaismas ceļvežu tīkls. Vai esat dzirdējuši, kas ir gaismas ceļvedis? Ir tādas naktslampiņas, tādas tievas caurulītes. Un līdzīgas caurulītes, mikrotrubiņas-gaismas vadotnes atrodas centrosomā un neironos. Vajadzīgais dzīvībai svarīgās enerģijas daudzums sasniedz pareizo orgānu, un notiek atveseļošanās. Centrosoma regulē šūnas dzīvi un nāvi. To sauc par “dzīves koncertmeistaru”. Tas ir šūnu Saprāts, Intelekts. Tajā ir visas dzīvās matērijas organizācijas noslēpuma atslēga.

http://mindbrain.ru/2014/01/17/1756.html

NEIRONI paši ir dobi – kā MIKROTRUBIŅAS. Un šīs mikrotrubiņas tur uz sevis neironus, gaismas pulsācijas, fotonu gaismas vadotnes. Mūsu DNS sastāv no gaismas. Tā ir strukturēta gaisma, viļņu ģenētikas atklājums. Un īpaši ievērojams atklājums ir tā sauktā “Atkritumu DNS”. Sākumā zinātnieki uzskatīja, ka tie ir atkritumi, pēc tam saprata, ka tie nav atkritumi, bet gan pati GAISMAS DAĻA, kas arī palīdz fizioloģijai kļūt citai (un vēl vairāk). Tā nevarēja agrāk darboties – trīs procenti darbojās, bet deviņdesmit septiņi procenti gulēja.


Trīs procenti no vecās DNS bija pietiekami slēgtai nervu sistēmai, kas dzīvoja no refleksiem un kurai nebija nepieciešama attīstība. Tā pati sevi uzturēja, tai bija savs noslēgtais cikls. Un, kad šie deviņdesmit septiņi procenti sāka atvērties, atdzīvoties caur gaismas pulsāciju, radās iespēja smadzenēm strādāt “gamma” ritmā – iedvesma, radošums.

Kāpēc akupunktūras tīkls “nojuka”? Tāpēc, ka no slēgtas sistēmas tas kļuva par atvērtu. Un no izdzīvošanas režīma sāka pāriet radīšanas režīmā, dzīvības režīmā. Patiesībā mēs tagad mācāmies dzīvot, dzīvot, apzinoties sevi.

Izrādās, ka mēs visi domājam ar Gaismu. Mēs domājam ar Gaismu un varam spīdēt paši par sevi. Tā nav aura, tas ir kaut kas pavisam cits.

Jūs zināt, ka ar vārdiem var ļoti sāpināt. Arī ar Domu mēs paši ar savām sajūtām veidojam savu REALITĀTI. Padomāju kaut ko sliktu un izveidoju magnētu. Un Visums uzreiz redz: “Aha, tev tas ir vajadzīgs! Labi! Tūlīt izdarīsim!” Un tad nāk: “Ak,. Dievs, par ko man tas?”

Vairums cilvēku dzīvo vai nu pagātnē, nemitīgi to pārmaļot, vai nākotnē. Taču šī nākotne it kā ir projicēta kā slikta pagātne. Bet tagadnē tāds cilvēks neorientējas, viņš izkrīt no realitātes. Un piedzīvo lokālo “pasaules galu”.
http://chee-lan.narod.ru/articles/10/news3-magn_petlya_dnk.html

Ir atklāta, parādīta, nodemonstrēta, ieprotokolēta smalkā enerģija, vai CILVĒKA PSIHISKĀ ENERĢIJA un to izdarījis biologs Vladimirs Popoņins (var teikt, ka otrreiz atklāta – atcerēsimies Rērihus un Blavatsku).
Tika iemūžināti fantomi – mūsu visu kustību smalkie nospiedumi. Lūk, turi roku, pēc tam roku noņem, fizisko roku, bet smalkais nospiedums paliek līdz pat trīs diennaktīm. Padomājiet, ar kādām domām jūs ejat telpā, un ko tajā atstājat? Tie ir magnēti. Tie pievelk.

Agrāk tas bija noslēgts, mēs nedomājot dzīvojām, balstoties uz refleksiem. Pēc tam sāka mainīties planetārā cilvēces fizioloģija. It viss, kas šobrīd dzīvo uz mūsu Mātes Zemes, iziet mutācijas vai akupunktūras alķīmiju.

Tāpēc ir sākusies ne tikai zināšanu saplūšana, bet darbs, kā senajā okultismā. Un visur ir vajadzīga spēja atšķirt, bez šīs prasmes var noslīkt mūsdienu informācijas “cunami”. Ir okultisms un ir okultisms. Ir zinātne un ir zinātne.
“Filtrē, ko runā”, pārbaudi – vai tā ir patiesība, vai nav. Vai tev to vajag vai nevajag. PIEVĒRS UZMANĪBU – VAI ŠĪ INFORMĀCIJA IR VAJADZĪGA TIEŠI TEV.

Metožu ir daudz, veidu ir daudz. Maigi sakot – neesiet “muļķi” un neļaujiet uz savām ausīm uzkarināt “informācijas makaronus”. Protiet atrast vērtīgos graudus, tie ir it visur.
Mācieties redzēt.
_________________________________________________________________

Un tātad, ZEMES MAGNĒTISMS VĀJINĀS. Tas turpina vājināties. Ozona caurumiem nav nekādas nozīmes. Zeme paaugstina savas vibrācijas. Arī fizioloģija ir vērsta uz vibrāciju celšanu, uz cilvēka un cilvēces mācīšanu dzīvot radošumā un radīšanā. “Tur” mēs jau esam dzīvojuši, izdzīvojot. Tagad mācamies apzināti dzīvot radošumā un radīšanā.

Tiem, kuri ir pieraduši būt vaimanātāji, upuri un peldēt negatīvismā, šie ir nepanesami laiki. Nevari pārkārtoties? Lūdzu, vari doties uz izeju – caur imūnsistēmas slimībām.

Vislabākajā veidā RADOŠAS LIETAS var darīt TIKAI vājā magnētiskajā laukā. Smadzenes un “gamma” – ritmi, pulsāri … un radošums tevī var izpausties nejauši, spontāni, tu pat nezini, kādas dāvanas tu sevī nes! Jūs tam vēl neesat pieskārušies. Daudzi saka: “nu jā, es jau esmu vecs, ko tu man par visām šīm lietām stāsti!”. Bet tas neesmu es, tas ir Augstākais Saprāts. Vecums ir tikai attaisnošanās. Tāpēc, ka tu taču izvēlējies dzīvot tieši tagad!
http://www.lomonosov.org/medicine/medicine386.html
http://sanatiss.narod.ru/index/0-24

_________________________________________________________________________

Jau 2000. gadā tika novērots vēl viens fenomens – SIRDS ATVĒRŠANĀS. Sāka to Izraēlas klīnikā (Cēzarejā), pētījumus turpināja Sirds Matemātikas Institūtā. Sirds pati par sevi ir svēts orgāns, un tai ir Saprāts. Un ir sirds smadzenes, tāpat kā vēdera smadzenes, galvas smadzenes. Radošajā režīmā visi trīs sadarbojas harmoniski un ir savienoti kopā. Sirds sākumā sāka atvērties, mirdzēt kā centrosoma. Tas ir kardiologu atklājums. Vispirms spontāni. Un ilgu laiku viņi nevarēja saprast, kas ir tās gaismas pulsācijas priekštecis.

Vēl jo vairāk Planetārajai cilvēcei nāksies kļūt par vienu civilizāciju, kas balstīta uz ATVĒRTAS SIRDS PRINCIPU un tas jau notiek.
 http://soznanie.info/st_drunv1.html .

Sirds iekšienē ir svēta un sakrāla telpa, kuras eksistence tika glabāta dziļā noslēpumā. Iepriekš par to praktiski nekas netika rakstīts. Šīs zināšanas tika nodotas tikai mutiski. Bet tagad ir pienācis laiks, kad skolotāji visā pasaulē sāk apzināties to, ka CILVĒKA SIRDS IR ATSLĒGA. Ja CILVĒKA GARS pamet galvu, aiziet no epifīzes (čiekurveida dziedzera), no smadzenēm un galvaskausa un PĀRVIETOJAS UZ SIRDI, tad IZMAINĀS VISAS POTENCIĀLĀS IESPĒJAS. Mums jāiemācās dzīvot savā SIRDĪ.

Tad mēs būsim vienota būtne un spēsim risināt problēmas. Kad esam centrēti prātā, eksistē tikai dualitāte (labs – ļauns, gaisma – tumsa), un ir sarežģīti iziet no tā, tāpēc, ka prāts spriež. Bet SIRDS nespriež – tā vienkārši ZINA, KURŠ CEĻŠ IR PAREIZAIS. Lūk, arī patiesā ezotērikas un mūsdienu vadošās zinātnes saikne.

Vēl jo vairāk, patiesam pētniekam jāzina gan okultisma postulāti – metafizikas, mistikas, gan arī to, kas notiek uz planētas šodien – zinātnisko plānu.
Vēlams, visplašākaja spektrā. Bez spējas atpazīt informāciju – pat tuvoties tam nevajadzētu. Un vēl ir nepieciešams pamata līdzsvars. Pastāvīgs kontakts ne tikai ar savu Augstāko ES, bet arī ar Augstāko Dievišķo Plānu. Kā saprotiet, prasības ir ļoti augstas un stingras. Bet rezultātā mēs saņemam pērles. 

Jāpiemetina, ka sākot ar 2013. gadu, izmainījusies ir smalkā fizioloģija – sirds čakras ir apvienotas lai izlīdzinātu savu lokālo magnētismu. Cilvēki vēl nedzīvo sirdī, taču pāreja uz to ir jau ļoti atvieglota. un no organisma sāk aiziet enerģētiskā dualitāte.
Sirdī viss izskatās absolūti pilnīgs, vesels un pabeigts. Tas mūs ved pie tā, kas saucās KOSMISKAIS DNS vai KOSMISKĀ ATVĒRTĀ APZIŅA.

SVARĪGI!
Viss iekšējais darbs, ar kuru vairums cilvēku ir tik ļoti aizrāvušies, pats par sevi nav garīgais ceļš – taču tas svarīgs tam, lai aizvestu jūs uz to vietu, no kurienes sākas ĪSTAIS GARĪGAIS CEĻŠ SIRDĪ.

________________________________________________________________________

LĪDZJŪTĪBAS ENERĢIJA IR MAĢISKA
http://nepexog.do.am/index/chuvstva_i_ehmocii/0-12

Jaunā akupunktūras tīkla pulsācija sasniedz 40 Hz (50Hz ir apgaismības pamatlīmenis). Lūdzu, nejauciet žēlumu ar līdzjūtību. Žēlums nozīmē to, ka cilvēks remdē savu lepnību – lūk, tev ir slikti…. Bet man, labi. Tev tā arī vajag. Līdzjūtība ir izpratne par situāciju un jautājums: “vai tev palīdzēt?”, “Es varu tev iemācīt kā izdarīt tā, lai vairāk nebūtu slikti.”

Uz planētas ir bijuši ļoti daudzi notikumi, kad dažādi cilvēki no visiem kontinentiem  līdzjūtībā apvienojās. Un tad noteica, ka, – jā! Sirds uzliesmo. Un tas notiek pie apmēram 150Hz. Un tālāk arvien augstāk.

Bet līdzjūtība ir viena no jaunā dzīves režīma pamatemocijām. Daudzi to jauc ar beznosacījumu mīlestību, taču tas ir pavisam, kas cits. Bet līdzjūtība ir pieejama sadzīvē, un tā jau dod impulsu priekam. Daudzi saka: par ko te priecāties? Protams, ka nav par ko, ja šī projekcija nāk no viņu domām. Prieks vispār nāk no IEKŠPASAULES. Ārpasaulē tā nav, to var tikai noprojicēt. Bet, kas notiek iekšpasaulē? Ugunīgs līdzsvars.

Līdzjūtība ir ļoti spēcīga emocija, tajā nevar palikt visu laiku, gadās, ka vajag atpūsties. Taču mēs visi ejam uz vibrāciju paaugstināšanos. Un tāpēc ir tik daudz nāvju no infarktiem un insultiem. Tas nav ne labi, ne slikti. Tā ir pieredze. Kurš kam dod priekšroku. Kādam patīk būt “upurim”, tāpēc, ka tā viņam ir izdevīgi – cilvēks ir pieradis tā dzīvot, tā viņam ir komfortabli – dzīvot izdzīvošanas režīmā – un tad viņš aiziet caur nāvi no infarkta, insulta.

_________________________________________________________________________

Vēl viens atklājums. ATOMĀ ir 12 DIMENSIJAS.
http://onua.org/hitech/6332-uchenye-sfotografirovali-ten-atoma

Un ko tas nozīmē?
Izrādījās, ka smadzenes jau “rullē” 12 dimensijās, tas nozīmē, ka mums te ir vismaz 12 realitātes. Tālāk jau nāk daudzdimesionalitāte. Un radošums mūs aizved pie neierobežotām lietām. Fotografēja ATOMA ĒNU. Tas ir neticami, nav skaidrs, kāda veida enerģijas viela ir atoms, bet tas met ēnu! Un tas ir tikai vēl viens pierādījums cilvēka psihiskajai enerģijai, smalks fantoms, kas turas telpā, pierādījums tam, ka cilvēka jūtas izraisa notikumus – īslaicīgas lietas, kā agrāk domāja, tagad tās apstiprina zinātne.

ĶĪMIJAS UN MAGNĒTISMA SAVIENOJUMS rada materializācijas brīnumus organismā. Atcerieties! Es runāju par fizioloģiju. ĶĪMIJU RADA SAJŪTAS – kā tu domā, kura tava doma vairāk izpaužas, tā radīs bioķīmiju. Vai uz baiļu līmenī (tā pati vecā izdzīvošana) vai radošuma līmeni. Tagad jums ir vismaz kāda izpratne par sevi.

Ja iesim dziļāk, tad paveras durvis uz Dievišķo vai pieskaršanos GARAM. Tur iespējas ir neierobežotas. Tas attiecas uz cilvēka iekšējo ētiku, viņa sirdi, smadzenēm un tā nosaukums ir IEKŠĒJĀ ĒTISKĀ NAVIGĀIJA.

Par šo atklājumu Šveices zinātniekiem tika piešķirta Nbela prēmija.

Viņi atklāja zvaigžņotās debesis mūsos. Neironu pulsācija, Visuma pulsācija, lielo galaktisko objektu pulsācija, melnie caurumi – viss pulsē vienā sirds ritmā. Precīzi kā pieskaršanās Garam. Tālāk nāk Dievišķā teritorija.

_________________________________________________________________________

Nākamais – ANTIOKSIDANTI
Raksts no 2014.gada žurnāla The New England Journal of Medicine, autori Deivids Tuvesons un Navdips Šandels.

Ir mainījusies attieksme pret antioksidantiem. Kad saka, ka tie ir kaitīgi vai palīdz. Bet, kas ir antioksidanti? Formulas, nosaukumi… jā, aizsargā pret brīvajiem radikāļiem. Bet kas ir brīvie radikāļi, vēl bez tā, ka tie veidojas ķīmijas līmenī?

Pie brīvajiem radikāļiem pieder arī ūdens – spēcīgākais oksidētājs, skābeklis, ūdeņraža peroksīds, sērūdeņradis, kas atrodas mūsu organismā un ir nepieciešami nelielās devās. Un izrādās, no kā mēs aizsargājamies? Ir sākusies jauna fizioloģija, un ir vajadzīgas jaunas zināšanas.

Franču zinātnieku atklājums 2006. gadā – ka nevis brīvie radikāļi iznīcina ORGANIKU, bet SMAGĀS DOMAS, kas vaimanā, ka ir “slikti, slikti”. Ne tikai domas, tās materializē nepatīkamu vielu, ko okultismā sauc par IMPERĪLU. Viņi par to zināja – tas tika atklāts. Viņi sāka to pētīt.

Tad, lūk, šī ķīmiskā viela ir benzoskābes cietie sāļi. Šīs vielas sastāvā ietilpst daudz kas. Taču to nevar izšķīdināt, to var tikai sadedzināt. Šo vielu izdalīja un varēja sadedzināt ļoti spēcīgā acetilēna lampas liesmā, aptuveni 1000 grādu temperatūrā pēc Celsija. Ir skaidrs, ka šos 1000 grādus ķermenis neizturēs. Tā nosēžas kapilāros, tā skrāpē kapilāru sieniņas, veido plāksnītes asinsvados un nodara daudz citu kaitējumu. Un atkal mēs atgriežamies pie apziņas – filtrējam domas.

Un noslēgtā akupunktūra. Agrāk noslēgtajai akupunktūrai nebija nepieciešama ārēja ietekme; kāds apzināts process. Ja mēs kaut ko apzināmies, mūsu iekšējais biolāzers (DNS) ģenerē citu enerģiju caur to pašu centrosomu. Un tad izrādās, ka dažos organismos, tiem, kas pēkšņi spontāni apzinājās sevi, antioksidanti sāka kļūt kaitīgi vai kļuva neitrāli. Un vispār zāles ir mainījušas savu iedarbību: ir molekulas, kas griežas pa kreisi, un ir molekulas, kas griežas pa labi, un tās “pēkšņi” sāka mainīties vietām. Kad mēs strādājām kopā ar zinātniekiem-homeopātiem, viņi izgatavoja zāļu partiju, kas “vienas nakts” laikā kļuva par indi. Visa partija tika izbrāķēta.

Kopumā TAGAD VEIDOJAS JAUNAS DZĪVES RADĪŠANAS SISTĒMAS, faktiski izpaužas JAUNI DZĪVES MAGNĒTI. Te parādījās, tur parādījās un nu jau savācas kopā. Tas ir kā pretspars izdzīvošanas režīmam. Tā ir kosmiska planetāra parādība. Mēs tagad šeit esam sapulcējušies kopā ar jums, nez kāpēc mēs esam šeit pulcējušies! Iespējams, lai izdzīvotu šo laika posmu un bagātinātu sevi ar kādām jaunām zināšanām!

________________________________________________________________________

Jaunākais zinātnieku atklājums: LIMFĀTISKĀ SISTĒMA SMADZENĒS.

Ārsti ilgu laiku (bet ilgs laiks ir vismaz desmit gadi, ja ne vairāk) domāja, ka smadzenes ir izolētas. Ka tās ir pašas par sevi, un pārējais ir pats par sevi. Jo viņi neatrada savienojumus starp smadzenēm un citām sistēmām. Ir pienācis laiks, un šī saikne tika atrasta 2016. gadā.

Izrādījās, ka ir ĪPAŠI limfātiskie asinsvadi, ar kuriem ir savienota nervu sistēma un perifērā nervu sistēma. Un to visu integrē un regulē smadzenes. Tagad ir jāpārraksta visas medicīniskās enciklopēdijas. Parādījās vēl viena limfātiskā sistēma. Kāpēc tā iepriekš neparādījās? Iespējams, ka agrāk tās nebija. Pēc tās nebija nekādas vajadzības. Izdzīvošanas režīmam nebija nepieciešams tas pats “gamma” – ritms, kurā tā darbojas. Lai arī mēs pilnībā nedzīvojam “gamma” ritmā, taču tas jau sāk dzīvot, bioķīmija jau sākusi mainīties. Un tagad agrāk slēptā limfātiskā sistēma sāk būt cilvēkos, kuri atver savu apziņu DZĪVEI.

http://neznal.ru/20110131_glaza-vidyat-mir-vverx-nogami

Mūsu acis pārstāj redzēt pasauli “kājām gaisā”! Mēs to redzējām “kājām gaisā”, tad smadzenes ieslēdzās, apgrieza attēlu otrādi, tad uz tā tika uzlikts aklā punkta attēls. Attēls sašaurinājās un radās situācija: ko tu redzi? Šķiet, ka tu redzi visu, bet vai tiešām? Ņemot vērā to, smadzenes pārkārtojas, arī acis (un acis ir daļa no smadzenēm) sāk redzēt, kā tas patiesībā ir.

Daudziem tas nepatīk. Tajā daļā, kur pēkšņi sāk redzēt sevi no malas. Domāju, ka esmu “balts un pūkains”, bet izrādījās, ka esmu pavisam savādāks (skaudīgs, bailīgs, galīgi “ne balts”). Palīdz frāze: “Mīļie, tā ir pieredze!” Lai nenoripotu lejup, jo vainas apziņa ir daļa no manipulācijas.

Tā visa ir pieredze, pieredze, lai varētu izpētīt situāciju. Jo, ja tu nesaproti, ko nozīmē būt upurim, nesapratīsi arī kā ar to komunicēt. Necīnīties! Nedod, Dievs, cīnīties ar saviem pseido-trūkumiem. Pieņemiet tos, kā pašsaprotamus. Konstatācija. Jā, man tie piemita, jā, tā ir daļa no manis. Un tajā brīdī tie pārstās jūs bioloģiski un psiholoģiski grauzt. 

________________________________________________________________________

Nākamais atklājums skar Fibonači skaitļus.
Nav atsauces uz šo atklājumu, vērtība tika iegūta, pamatojoties uz pašreizējā materiāla analīzi (es atgādinu akupunktūras klīnisko pētījumu, balstoties uz kuru, tika uzrakstīts šis raksts).

Šeit vietā ir senās Ķīnas aforisms: “Harmonija nav mērķis, bet līdzeklis. Kad tu zini, ko ar to darīt, tu to atradīsi.” Citiem vārdiem sakot, ir jāvirzās nevis uz harmoniju, bet gan uz harmonijas pamatu. Jums jāiekāpj vilcienā “harmonija”, nevis jādodas uz gala staciju ar līdzīgu nosaukumu.

Visiem zināmā FIBONAČI RINDA – uz tās “balstījās” SLĒGTAS PASAULES HARMONIJA. Bet pasaule pamazām sāka atvērties. Tagad ir pārejas periods, kad harmonija pamazām mainās. Agrāk Zelta griezums bija 0,618. Tagad tas kļūst par 0,815. Vecais pamazām tiek aizstāts ar jauno. Izpaužas cits ZELTA GRIEZUMS un atomārā struktūra sāk veidoties pēc citas rindas principa. Domāju, ka pasaulē būs līdzīgi pētījumi.

PARĀDĀS CITA HARMONIJA. Sākumā, ar atomāro struktūru, caur akupunktūras punktu maiņu, nervu mezglu maiņu, kas pēkšņi sāka pulsēt un klīst pa ķermeni. Protams, ne paši par sevi, bet jaunā sistēmā. Un, kad mēs skaitījām akupunktūras punktus (elektrisko vadītspēju un citus parametrus), tika izdalītas vērtības, kas neietilpa nevienā standarta sistēmā.

Tad viņi kā labojumu ņēma koeficientu 0,815 (to atrada intuitīvi). Tika konstatēts, ka šajā gadījumā tiek iegūta pilnīgi jauna jaunas harmonijas rinda. Atvērtās pasaules harmonija, t.i. šī vērtība ir 0,815 … kā korekcijas koeficients tiem rezultātiem, kas “izsit” klasiskās zināšanas no standarta rāmjiem.

________________________________________________________________

Nākamais atklājums ir absolūti mistiskas. pat nebaidos šī vārda. Neironu tīkls galvas smadzenēs. Un, jā, tas atgādina zvaigžņotas debesis. Reiz neirofiziologi, ārsti veica operāciju un ieraudzīja, kā pēkšņi daļa neironu tīkla sāka izgaist. Kā sniegs saulē. Pēc tam “pazudušais” neironu mezgls uzradās jau citā vietā. Cits neironu mezgls. Atceramies, ka ikkatrs akupunktūras “caurums” ir cits nervu mezgls. Faktiski tā bija jauna nervu mezgla veidošanās.

Tāpat arī tika pierādīts un parādīts, ka visi bērnības ieradumi, visi izlēcieni ir veidojuši neironu tīklu. Tas nozīmē to, ka mūsu neironu tīkls 99% ir kaut kādi ieradumi. Es šeit nerunāju par ķermeņa bioķīmiju, kurai mēs nepieskaramies, kas, pateicoties savam iedzimtajam viedajam šūnu aspektam, regulē pati sevi. Taču lielākā daļa bija ieradumi, t.i. noteikta darbība tika izdarīta tik daudz reižu, un beigās nostiprinājās, gluži kā reflekss Pavlova sunim. Notika neironu tīkla materializācija. Tagad lielākā daļa šo neironu ir dekompresēti un pārstāj eksistēt. Tas atkal ir planetārais aspekts.

Kā tas izpaužas dzīvē. Tas ir īslaicīgs atmiņas zudums, uz 1–2 minūtēm, ne vairāk. Kad neko nezini, neko neatceries, kad jāuzdod jautājums: “kas es esmu, aizved mani mājās” – tas viss ir izdzēsts.
Taču pēc minūtes atmiņa atgriezās. Tā NAV slimība; tā apgriezienus uzņem jaunā fizioloģija.

Tas tika pamanīts un definēts kā parādība ar neironu mezgliem, to dekompresiju. Paralēli atskanēja masveida ziņas no cilvēkiem, kuri pēkšņi uz īsu brīdi sāka zaudēt atmiņu.
Ir mainījušies eritrocītu ritmi. Tie ir kļuvuši par vadošajiem asins funkcionēšanai. Un tas viss ir atkarīgs no cilvēka apziņas, no jūtām, no emocijām. Mūsu spēks slēpjas spējā domāt. Doma un vārds ir iemiesota enerģija. Un tie vairs nav kaut kādi stulbi murgi.

Kas ir svarīgi no visa pateiktā? Svarīgi ir tas, kurp vērsta tava uzmanība. Kurp tu skaties? Kurp vērsta uzmanība, tur iet arī enerģija. Starp citu, atoms ir 99,99999% enerģijas un tikai 0,00001 matērijas.
Un atbilstoši, kurp šī uzmanības enerģija plūst, tas arī izgaismojas. Saprotiet, ka uzmanība, enerģija – ir mūsu jaunie instrumenti savas realitātes radīšanai.

Agrāk noslēgtajā akupunktūrā, noslēgtajā sistēmā, baiļu pamatenerģijā nebija nekādas vajadzības dzīvot ar patiesības vai zināšanu apzināšanos, nebija vajadzīgas zināšanas par to, ka mūsu domām ir tik kolosāls spēks, ka tās burtiski rada realitāti. Un to izmantoja, nav svarīgi, kas, jo planēta planēta kļūst mazāk blīva un Šūmaņa frekvence pieaug.

Un Radīšanas formula (jebkura radīšanas vai materializācija, kā jums labpatīk) = SKAIDRS MĒRĶIS + POZITĪVAS EMOCIJAS. Un vajadzīgais, vēlamais notikums tevi atrod pats. Kā saka bērni – padomā un paej malā. Aizmirsti un netraucē Visumam izpildīt. Tas nav nolūks. Tā ir ikdienas, teiksim, maģija. Kad caur šo Dievišķo Enerģiju jūs radāt prieku.

​​​​​​​MATĒRIJAS BŪTĪBA IR ENERĢIJA. Un šī Būtne, ir pakļauta saprāta ietekmei. Jūs varat aprunāties. Dialogs. Fiziķi to sauc par Kvantu Dialogiem. Apziņa ir enerģija. Attiecīgi šķiet, ka tas ir no citas puses, taču tas pats apgalvojums. Un enerģijai ir apziņa. Viss ir saprātīgi. Jūs varat aprunāties un vienoties par to, kas tieši jums nepieciešams.

Daudzi saka, ja “domāju pozitīvi”, tad darbs padarīts, viss kārtībā. Taču ar to nepietiek. Ķermenis dzīvo saskaņā ar saviem vecajiem uzstādījumiem. Un to būs jāapmierina, un tam nav nekāda sakara ar pozitīvo domāšanu. Tāpēc, ja jau reiz strādājat ar sevi, tad “jāskatās dziļāk – saknē”.

Ar domu jūs varat izraisīt jebkuras emocijas. Skaidrs, ka organisms uz emocijām reaģē ar noteiktu ķīmiju. Ir ķīmija, ir emocijas. Un tas viss ir savstarpēji saistīts. Neironu saites un paradumi ir viens un tas pats. Tātad arī bioķīmija zem tiem parakstīta ir atbilstoša.

Kam gribu pievērst īpašu uzmanību. Dr. Džo Dispenza ir apkopojis šos un vēl citus atklājumus, par kuriem mums vienkārši nebūs laika runāt. Un viņš paskaidroja, kā sazināties ar ķermeni, lai viņa vecā bioķīmija pārstātu traucēt.

Tas ir tikai ieteikums, tad jau paši redzēsiet.
Grāmatas nosaukums ir “Zemapziņas spēks jeb Kā četru nedēļu laikā mainīt savu dzīvi”.
Es neaicinu jums to darīt. Šeit ir apkopoti visi atklājumi, kurus izrunāt vienā stundā ir vienkārši nereāli. Tie visi ir saistīti ar akupunktūru, ar smadzeņu uzvedību, to, kā ķermenis mēģina mums uzspiest kādas vecas uzvedības matricas. Algoritmi. Un mums tam ir jāpakļaujas. Slēgtajā sistēmā tas mūs izglāba, bet tagad, kad paši sasniedzam radīšanas un radošuma līmeni, ne velti mainās gan smadzenes un sarkanās asins šūnas, gan sirds un viss pārējais. Šeit ir pastāstīts, kā var apiet to, kas traucē.

Šī grāmata ir lielsika ar to, ka ta uzrakstīta “mājas valodā”.

___________________________________________________________

Un noslēgumā es pastāstīšu par vienu neticamu atklājumu. Faktiski ir radies jauns Dievišķais Instruments.
Novērotā novitāte akupunktūras tīkla nepārtrauktajās izmaiņās slēpjas cilvēka spējā strādāt ar kādu sevis paša sakrālo daļu.
Daudzi pētnieki sāk runāt par pasauļu daudzdimensionalitāti un tajā skaitā par cilvēka daudzdimensionalitāti.
http://tainy.net/49350-drugie-miry-fizicheskij-aspekt.html ).

Šeit būtu lietderīgi sniegt īsu informāciju par nesenajiem zinātnieku sasniegumiem, pētot cilvēka smadzenes. Publicēšanas datums 2017. gada 13. jūnijs.
Raksta būtība.

Projekta Blue Brain (Šveice) neirozinātnieki izmantoja matemātiskās metodes, lai pilnīgi jaunā veidā aprakstītu MŪSU SMADZEŅU ARHITEKTŪRU. Un viņi atklāja, ka tā sastāv no daudzdimensiju ģeometriskām figūrām, kas sasniedz 11 dimensijas.

Zinātnieki novēroja, ka neironi ir savienoti grupās, un tajos esošo neironu skaits liecina par šī daudzdimensionālā ģeometriskā objekta izmēru, informē news.eizvestia.com.
“Mēs atklājām pasauli, par kuru mēs pat iedomāties nevarējām,” saka projekta vadītājs Henrijs Markrams. – Pat nelielā smadzeņu daļiņā šo objektu ir desmitiem miljonu, un tiem ir līdz 7 dimensijām. Un dažos tīklos to skaits sasniedza 11”.

Lai veiktu matemātisko analīzi, neirozinātnieki izmantoja detalizētu neokorteksa datormodeli, ko viņi izveidoja 2015. gadā. Neokortekss jeb jaunā garoza ir “modernākā” mūsu smadzeņu daļa, kas veidojās pēdējā, un tā ir atbildīga par AUGSTĀKĀS JŪTEKLISĀS kārtības funkcijām (atcerieties, ka SAJŪTAS ĢENERĒ NOTIKUMUS?)

Cilvēka smadzenēs ir aptuveni 86 triljoni neironu, un savienojumi starp tiem stiepjas visos iespējamos virzienos, veidojot DAUDZDIMENSIONĀLU TĪKLU.
Pēc matemātiskā modeļa izstrādes zinātnieki to pārbaudīja uz virtuāliem stimuliem un pēc tam pārbaudīja ar eksperimentālām žurkām. Un viņi smadzenēs atrada lielu daudzdimensionālu ģeometrisko struktūru, ko veido neironi un starp tiem tukšu telpu, kuru iepriekš nebija redzējuši ne neironu tīklos, ne bioloģiskajos tīklos ne arī mākslīgajos.
Tukšās telpas starp neironiem izrādījās kritiski svarīgas smadzeņu darbībā. Kad smadzenēs nokļūst stimulējošais signāls, neironi uz to reaģē ārkārtīgi organizēti.

“Izskatās tā, it kā smadzenes atsucas stimuliem, radot un pēc tam palielinot torņus no daudzimensionāliem blokiem, sākot ar viendimensijas “kociņiem”, pēc tam pārejot pie 2D plātnēm, pēc tam pie 3D kubiem, bet pēc tam pie vēl sarezģītākas ģeometrijas ar 4D, 5D utt ” – stāsta projekta dalībnieks, matemātiķis Rans Levi.

Šis atklājums sniedz jaunu ieskatu tajā, kā smadzenes apstrādā informāciju. Zinātniekiem vēl ir jānoskaidro, kas tieši liek neironu grupām savienoties šādās struktūrās, raksta Science Alert.

Tomēr interesanti, kas tika atklāts?
Ja paskatās no Dievišķā Saprāta perspektīvas, tad zinātniekiem Smadzenes atklājās kā milzīga centrālā stacija, caur kuru plūst apziņas enerģija.

Ir atnākusi jauna enerģija, un tieši tagad sākas pārkalibrēšana. Un tas nozīmē pārmaiņas Akaši komunikācijā, jo cilvēce sāk paaugstināt savas vibrācijas.

Jāatzīst, ka ievērojamai daļai cilvēces ir FILTRI, kas neļauj cauri tiem izlauzties jaunai garīgai domai. Viņi ir ieslēgti Savos PAŠU ticības rāmjos, un šī iemesla dēļ, lai gan DNS viņiem nodod jaunu informāciju, viņi nav “noregulēti uz atbilstošo vilni” un nevar uztvert šo pārraidi. Taču cilvēkiem ir pieejama nobīde, pat ja viņi vispār neko “nepieņem” – fizioloģija ir uzsākusi savas pārmaiņas Dabas dziļākajā līmenī, neatkarīgi no atsevišķa cilvēka zināšanas vai nezināšanas.

Jaunie Akaši draiveri – darbība līdzjūtībā, mīlestībā un pabeigtos darbos.
Šis process ļaus Akaši sazināties ar smadzenēm un Iedzimto ķermeni, nododot tiem daudz augstākus jēdzienus, tādus, kā, piemēram, LĪDZJŪTĪBA. Ārstam, kurš bieži saskaras ar nāvi un mirstošajiem, ir zināmi pārsteidzoši stāsti par to, kā cilvēki pieceļas no nāves gultas, ja kāds no viņiem nolemj, ka ir cienīgs šeit atrasties.
Tā ir spontāna remisija, pēkšņa atveseļošanās. Tieši šajā virzienā notiek pārmaiņas cilvēkos. Jaunas apziņas rašanās un Akaši izmaiņu rezultāti, kas tiek zīmēti caur jēdzieniem, koncepcijām.

Var sākt VADĪT SAVU DZĪVI! Ir pienācis laiks RADĪT.

Un, jo vairāk cilvēks atmodīsies, jo ilgāk dzīvos.
Apziņa ar apzinātu līdzjūtības domāšanu paildzina mūžu. Miera un atslābinātības stāvoklī veidojas attiecības ar citiem cilvēkiem un visu pārējo.

Nenotveramais Akaši, kas pārkalibrējas, lai kļūtu daudz mazāk nenotverams. Tas virza cilvēcisko būtni uz pavisam citu esības apzināšanos.

Tas, ko mēs mācāmies apgūt: tas ir miers – kurā nav skaidru iemeslu mieram 3D, un zināšanas par skaistumu un ezotēriskas lietas, kas nav redzamas tiem, kuri uzticas tikai tam, ko redz viņu acis. Tā ir Dieva mīlestība, kas kļūst pamanāma dzīvē, un pilnīga melu, moku un baiļu neesamība.
Pasaule, ieejot jaunā atvērtības stāvoklī, izplešas šajā “tukšumā”, kā tauriņa, kas izlīdis no kūniņas, spārni.

Jo atvērtāks kļūst cilvēks, jo lielākā mērā atklājas viņa radošās spējas. Jo vairāk Dieva ir cilvēkā (sava Dievišķā Dziļuma apzināšanās), jo mazāk viņam vajadzīgs kas no ārpuses, jo mazāk viņam var dot citi cilvēki.

Cilvēks iemācās sevi saprast, kā daļu no pasaules, tās pasaules, kuru viņš gatavojas vērot. Un uzņemas atbildību par saviem paša vērojumiem.

Mēs meklējam Dievu – un atrodam sevi.
Mēs meklējam sevi – un atrodam Dievu.


Akadēmiķe Valentīna Mironova
​​​​​​​Tulkoja: Ginta Filia Solis

Par godīgumu pret sevi

Izdarīt savu izvēli un atzīt to – arī tas ir godīgums.
Godīgums – pieņemt to dzīvi, kura tev ir tieši šobrīd.
Godīgums – zināt, ko tu patiesībā vēlies.
Godīgums – būt tikai ar tiem, ar kuriem tu nespēj dzīvot melos, imitējot to, kā nav, lielajā mazās dzīves traģēdiju teātrī, kurā neviens nevienam nav vajadzīgs un nav svarīgs, taču publika smaida un aplaudē.

Es nemīlu apkopot jelkādus rezultātus, taču mirklī, kad sākās mans godīgais briedums, man ļoti iepatikās vērot savas dzīvās dzīves reālo temperatūru.
Vai atceros, ko piedzīvoju? Vai apzinos savas domas un rīcību? Vai skaidri zinu, pa kādu ceļu eju un kurp dodos? Kā man ir ar citiem? Kā viņiem ar mani? Vai esmu iemācījusies saprast, ka robežas ir manī, nevis kaut kur ārpusē un, ka nevienam nevar piespiest tās ievērot, ja es pati neesmu spējīga atrast sevī spēju cienīt pašai sevi un citus?

Vai esmu gana drosmīga, lai nenosauktu par ienaidniekiem katru, kurš mani nav pieņēmis un iemīlējis? Un vai pati esmu iemācījusies vienkārši distancēties, necīnoties ar tiem, kurus pati neesmu spējusi pieņemt un iemīlēt?

Vai labā nozīmē esmu pārvērtusies par lepnu kaķi, atsakoties no suņa uzticības pat tiem, kas spārda un mērdē badā, piesietu atkarības ķēdē?
Iespējams dzīvās dzīves temperatūra var izrādīties pavisam niecīga, taču tā ir skaidra pazīme tam, ka cilvēks ir atmodies.

Labi, kad blakus nav salstošo, kuri baidās pateikt, baidās no savām rētām un nepilnībām.
Labi ir tad, kad tur, kur tu dzīvo un starp tiem, ar ko kopā esi, nav vērtējošo, kas tevi sūta kaut ko atstrādāt, kuri ir hroniski neapmierināti ar visu, ko tu dari. Ir labi tad, kad tevī nav mokošo baiļu izrādīties sliktam tad, kad kaut kam nepiekrīti, kad saki “nē”. Kad tev nav jātaisnojas par savu slikto garastāvokli, par to, ka šobrīd nesmaidi. Ir labi, kad nav jāaizstāvās – ne ar vārdiem, ne kulakiem.

Vislielākas skumjas mani pārņem tad, kad esmu blakus tiem, kuri saslēgti savā nekad neatslābstošajā gatavībā aizstāvēties un sist pretī.

Es to izjūtu ļoti spēcīgi un skumstu, jo zinu, no kurienes rodas tāda gatavība un pat bravūra, kas radusies no drošības ilūzijas, kuras patiesībā nav. Tā saistīta ar faktu, ka nebija drošības, pieņemšanas, un patiesas tuvības pieredzes, un nebija pieredzes, ka cilvēks panāk tev pretī, nebija uzticēšanās pieredzes un iespējas vienkārši atslābināties un pārstāt atsekot to, kā citi uz tevi reaģē.

Es uzskatu, ka drošība (emocionālā, fiziskā, seksuālā) ir viens no pašiem svarīgākajiem mūsu dzīves vaļiem, kas nodrošina mums līdzsvaru, iespēju būt laimīgiem, realizētiem, spējīgiem dzīvot mierā gan ar sevi gan citiem.

Mana ilggadējā pieredze darbā ar traumām liecina, ka kvalitatīva izeja no tām vienmēr ir saistīta ar iekšējās drošības iegūšanu un iepriekš nemitīgi darbojošos aizsardzības mehānismu apturēšanu.

Mīļie, atbruņojieties! Atcerieties, ka, ja jūs bezgalīgi ilgi slīpēsiet savu kaujas mākslu, tad līdz mūža beigām būsiet karā. Ja tas ir tas, uz ko jūs tiecaties, ok, turpiniet. Ja vairs neatceraties, kad vispār esat bijuši atslābināti, apstājieties! Laiks sevi dziedināt!

Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Kas manā izpratnē ir LAIME

Kas manā izpratnē ir LAIME…

Es uzskatu, ka laimes stāvoklis ir normāls un dabisks cilvēka stāvoklis.

Laimes indikators ir prieks, bet man prieks (tāpat kā mīlestība) ir viens elements no Visa Visumā eksistējošā kopuma. Sava veida ķīmiskais elements. Savienojuma elements.

Bet agrāk laime man, tāpat kā daudziem no jums, bija svētlaimes augstākais punkts, noteiktais augsta viļņa virsotnes punkts. Bet ir skaidri jāsaprot, ka, ja ir augstākais punkts, ir jābūt arī zemākajam. Tātad tās ir tās pašas šūpoles, kuras tik ļoti cilvēks mīl. Augšup – un es esmu svētlaimes virsotnē!!! Lejup – un es ciešu un mokos nelaimē! Šūpojos pa labi – un es esmu baudas virsotnē, enerģija bango un šļakstās, emocijas plosās!!! Šūpojos pa kreisi – enerģija sarūk, spēka nav, esmu depresijā un maksimāli mokos.

Ka jums šķiet, ka tas izskatas pēc laimes?

Daudziem no jums izskatās.

Es bieži dzirdu cilvēkus sakām: “Laime ir tik mirklīga un īslaicīga. Tā nevar ilgi turpināties”.

Bet es jums teikšu: JUMS IR IZDEVĪGI TĀ UZSKATĪT, un jūs paši izgudrojat savas laimes noteikumus un apstākļus.

Tāpat es bieži dzirdu ļaudis sakām: ” Kad es kaut ko saņemšu, noteikti būšu laimīgs! Kļūšu bagāts…, apprecēšos…, atradīšu darbu…., nomaksāšu hipotekāro kredītu…” utt…  

Cilvēki paši sevi identificē ar priekšmetiem un apstākļiem, no kuriem it kā ir atkarīga viņu laime. Cilvēki paši izveido sev “laimīga cilvēka raideri” (Raideris ir dokuments, kuru grupa nosūta pasūtītājam. Tajā ietilpst grupas prasības, ar kurām grupa var justies ērti un netraucēti uzstāšanās brīdī).

Taču sociums un mārketings ar prieku uztver viņu noskaņojumu un prasmīgi un nemanāmi “uzsēdina” cilvēkus uz vēlmes pirkt, iegūt, paņemt, ar visiem pieejamajiem līdzekļiem ar mediju starpniecību atkārtojot pašu “laimīga cilvēka” apstākļu un priekšmetu sarakstu, ar viltus vērtībām.
Sakiet, nav tiesa?

Jā, es katru dienu dzirdu no cilvēkiem šo laimes nosacījumu sarakstu! Daudz naudas, finanšu spilvens, dzīvoklis šeit, dzīvoklis tur, vīrs, bērni, ceļojumi, jahtas, lidmašīnas, Gucci, iPhone, Bentley, …

Ticiet man, jūs nekļūsiet laimīgi, ja iegūsiet visu, ko vēlaties. Visticamākais, jūs iekritīsit depresijā un vispār atteiksieties no dzīves.

Tāpēc, ka, ja jūsu laime ir atkarīga no naudas, lietām, cilvēkiem un apstākliem – jūs ļoti viegli ir padarīt nelaimīgus, ja to visu jums atņem.

Es jūtu, kā es nonullējos…. Ja mani nosēdinātu manas mīļās jūras krastā ar miljonu eiro makā, uz augstas, skaistas mājas kāpnēm, un pēc tam visu to atņemtu – es nekļūsu ne par kapeiku nelaimīgāka. Es zinu, kā darbojas naudas enerģija, es zinu, kā labas lietas ienāk cilvēka dzīvē. Un pats galvenais – es zinu laimes noslēpumu 🙂 Un, jā, draugi-ateisti, te bez Dieva neiztikt)))
Tātad, laimes noslēpums ir paļāvībā uz Visuvareno. Nevis ticībā, bet paļāvībā! Es uzticos Dievam un atzīstos, ka neko nezinu; ka es kļūdos; ka es nekontrolēju pasauli; un ka ar mani VISS ir kārtībā!

Tā es pasaulei vēstu, ka es pieņemu visu, kas ar mani notiek, es nepretojos, un pasaulei nav nepieciešams pretoties man. Es neaizsprostoju Visuma resursu kanālus, un pa tiem nāk plūsma, jo es esmu pavadonis, plūsmas vadītājs.

Es jau sākotnēji esmu laimīga no tā, ka ES VIENKĀRŠI ESMU. Ka es varu aizmigt savā mīļotajā gultā (nevis slimnīcas gultā). Es varu ēst garšīgu ēdienu (nevis blokādes maizi no pelavām un tapešu līmes)…

Ka man ir tas, kas man ir, un ap mani ir tas, kas ir.


Izrādās, arī jūs varat kļūt laimīgi TIEŠI TAGAD. Tāpēc, ka laime ir šajā pašā acumirklī.

Taču pagaidām vairumam cilvēku ir izdevīgi domāt: “Vēl nedaudz piepūlēšos un kļūšu laimīgs. Vēl nedaudz. Vēl drusciņ. Jau drīz”… 

Un pēc tam cilvēks, ja vien viņš, protams, nesagraus savu veselību un psihi, sasniegs augstāko baudas virsotni, uz dažām minūtēm satiks savu iekāres objektu, un tad atkal sekos straujs kritiens lejup, nelaimes stāvoklī… Mīļākais šūpoles … Dualitātes spēles … Slikti-labi, melns-balts, augšā-lejā, laime-nelaime… Spēles, kurās, ja vēlies, vari mainīt noteikumus PATS.
Laime nav rezultāts, tas ir process.
Tas nav gala punkts, tas ir ceļš.

Tā nav konkrēta ģeogrāfiskā atrašanās vieta, tas arī ir pats CEĻŠ.

Kāpēc ceļš? Tāpec, ka prieks par laimi rodas, veicot procesu! Ejot cauri šim procesam un jaunas pieredzes gūšanas laikā! Un tā kā spriedze procesā ir neizbēgama un nepieciešama, tad caur spriedzi tu iegūsti prieka īpašības. Laime rodas, pārvarot un gūstot jaunu pieredzi ceļā. Tieši tāpēc tik daudzi ārkārtīgi bagāti cilvēki, kuri ir sasnieguši visu, ko gribējuši, krīt smagā depresijā, jo vairs nejūt dzīves garšu.

PIEMĒRS; 

Jūs zināt, cik ļoti es mīlu kalnus, cik ļoti es mīlu skatus uz ledājiem. Daudzus gadus es uz tiem devos, pārvarot savas bailes un vājības, un, tos sasniedzot, es izbaudīju neaprakstāmu sajūsmu! Un, lūk, apmēram pirms 20 gadiem es devos uz Šveici pie sava līgavaiņa. Mēs iekāpām šikā sarkanā Šveices vilcienā un pēc brīža, izkāpjot no vilciena, gandrīz aiz perona es uzreiz nonācu uz ledāja. Es stāvu. Bolu acis. Skatos uz sevi. Uz ledāju. Uz sevi. Uz ledāju. Kas notiek?! Es sevi neatpazīstu! Kur laime?! Kur sajūsma?! Klapēju pa ķermeni un kabatām, meklējot laimi – bet nē!!! Nav laimes sajūtas!
Līgavainis saka: “Vai tu esi laimīga? Tie taču ir tavi mīļākie ledāji! Es saku: “Jā, kaut kā muļķīgi! Es neko nejūtu! Viņš saka: “Braucam augstāk!” Iekāpjam vilcienā un uzbraucam dažus simtus metrus augstāk un izejam ledāja virsotnē.

– Nu, – viņš saka, – Tu esi laimīga?

– Kaut kāds stulbums! – Es saku, – Es jūtos tukša! Man ir labi, bet es neesmu laimīga. Man ir vienalga. Mani pat nav interesanti.

Un es devos mājup, pie saviem mīļajiem kalniem – ar kājām pie savas Beluhas!!! 

Es atteicos no šādas dāvanas – laulības Šveicē. Īpaši pēc tam, kad līgavainis man pastāstīja, cik milzīgs ir pašnāvību skaits pasaules bagātākajā valstī. Salīdzinot ar manām nelaimēm, kas saistītas ar zemo dzīves līmeni Krievijā, mani paziņas nosodīja par atteikšanos no šādas “laimes”. Kā nu ne! Galu galā katram no viņiem bija noteikts “laimīga cilvēka raideris”, un es tajā ar saviem laimes jēdzieniem ne pa galam neierakstījos.

Tagad es droši varu teikt, ka es esmu laimīgs cilvēks.

Un te nu bez uzticēšanās Dievam neiztikt.

Uzticies – pieņem – pateicies.

Vēlaties vēl vienu pašu noslēpumu noslēpumu?

Kā padarīt savu dzīvi daudz vieglāku?

Atzīstiet Dievu un viņa klātbūtni šajā pasaulē un savā dzīvē, un tajā pašā mirklī jūs padarīsit savu dzīvi daudz daudz vieglāku. Tāpēc, ka jums vairs nebūs jāpārvalda pasaule, jums vairs nebūs jātur debesis uz saviem pleciem. Ticiet man, bez jums ir kāds, kas ar to lieliski tiek galā.

Šodien es aizdomājos: kāpēc manā dzīvē pēdējā laikā ir tik daudz laimes stāvokļu? 

Daļēji tāpēc, ka savu dzīvi esmu veidojusi tā, ka ik dienu man ir videi draudzīgs stress ceļā uz nākamo laimi (lūdzu, nejaukt to ar darbaholismu).

– Esmu blogere un man katru dienu nākas saskarties ar nesapratni, nosodījumu un naidu. Caur stresu un piepūli es mācos iziet šos pārbaudījumus, pēc iespējas adekvāti atbildot uz jautājumiem.

– Es dzīvoju kalnu ciematā mājā bez sadzīves komforta. Un katru dienu nākas piepūlēties, lai apmierinātu savas ierastās sadzīves vajadzības, kas saistītas ar apkuri, ūdeni un labierīcībām.

– Man nav automašīnas un mans pārvietošanās līdzeklis ir velosipēds. Cītīgi minoties kalnā ar velosipēdu, es ikdienā risinu jautājumus ar iepirkšanos, garšaugu lasīšanu un fotogrāfiju uzņemšanu.

– Katru dienu, piepūloties, es spītīgi stāvu uz naglām, lai iemācītos maksimāli ieklausīties savā ķermenī un dzirdēt to.

– Katru dienu, vīra prombūtnē, es pati pieņemu lēmumus un meklēju jaunus veidus, kā ar radošuma palīdzību piesaistīt naudu.

– Katru dienu, lai arī esmu sociopāte un vientuļniece, es piepūlos, mācoties komunicēt ar cilvēkiem, risinot kopīgus uzdevumus gan mājsaimniecībā, gan celtniecībā, kā arī saskarsmē ar cilvēkiem pēc viņu pieprasījuma (sesijas, nodarbības, apmācības, daudzas atbildes uz jautājumiem, utt.) Un tā tālāk…

– Pat tad, ja man atnes gatavas veltes tieši mājās uz paplātes, tas nozīmē, ka pirms tam es esmu piepūlējusies (tagad tikai nesmejaties:)))) lai būtu atslābināta un nepretotos Dievam.
Vai tad jūs domājāt, ka tas ir viegli uzticēties un nepretoties, necīnīties un nedzīties pēc vieglām atbildēm uz visiem jautājumiem: “Pasaule ir netaisnīga, es to neesmu pelnījusi!”?. Pamēģiniet!
Man nav bail nonullēties, tāpēc, ka es saprotu, ka manā priekšā ir tik daudz dažādu ceļu un uz katra no tiem rakstīts “laime”. Izvēlies, kuru vēlies.

Es izvēlos laimi – šeit un tagad 🙂

P.S. Cilvēki domā, ka laime – tas ir mūžīgi labs garastāvoklis. Cilvēki domā, ka laimīgs cilvēks, tas ir tas cilvēks, kurš visu laiku smaida. Tādā gadījumā laimīgs ir šizofrēniķis un oligofrēns.

Nez kāpēc vairumam cilvēku būt laimīgam nozīmē nejust nekādas negatīvas emocijas.

Cilvēkam, kurš pilns baiļu ir sarežģīti saprast, ka izdzīvojot visu emociju spektru, tu vari palikt laikmīgs.

Manuprāt, tas ir tāpēc, ka laimīgs stāvoklis sevī ir tik neparasts un neierasts vidusmēra cilvēkam, ka viņš nevar saglabāt šo stāvokli sevī ilgāk par dažām minūtēm.

Taču, ja tev ir paļāvība uz šo pasauli un Dievu; ja tu visu notiekošo pieņem ar pateicību un sapratni, ka tas ir TIEŠI tas, ko tagad esi pelnījis; ja tu apzinies, ka tas viss ir tavas personīgās matricas spēles noteikumu sekas attiecībā pret ārējo matricu, tad laimes stāvoklis tevi nepamet, pat ja tu sēdi pie tuvā cilvēka zārka, jo tu saproti notiekošā dziļo taisnīgumu.

Zinu, ka daudziem ir grūti par to domāt, jo tas aizķer un trigerē tā, ka smadzenes kūp. Taču tur neko nepadarīsi, ir pienācis apzinātības laiks.

Piena Ceļa galaktika turpina lidojumu ar ātrumu 500 km/h vai pat 2 miljoni km/h, mūsu planētas civilizācijas nomaina viena otru, mainās dimensijas, mēs transformējamies, mainās uztveres līmenis-apjoms, domāšanas ātrums, mūsu ietekmes uz ārējo vidi mērogs, spēja uztvert un pārraidīt informāciju no attāluma, … un te nu, mīļie, kā vēlaties, bet mums visiem nāksies atmosties, mainīties un augt.. Visuma likumus neviens nav atcēlis.

Nu, ko, lidojam tālāk?

© Svetlana Kazina
Foto: Svetlana Kazina
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Emocionāli pieaugt

Jo emocionāli nobriedušāks tu kļūsti, jo mazāk tev ir pretenziju pret citiem cilvēkiem. Vai vispār to nav, tāpēc, ka cilvēkiem ir tiesības būt jebkādiem – absolūti jebkādiem. Un nav mums kādam jāaizbāž mute, jāmēģina atcelt kāda viedoklis, vai kādam jāatņem viņa vajadzības. Un labi, ka tā, tāpēc, ka vislielākās nelaimes notiek ar tiem no mums, kuri domā, ka viņiem ir tiesības svešā dzīvē būt galvenajiem. Muļķības.

Cilvēki ir tādi, kādi tie ir. Un mēs esam tādi, kādi esam. Un viss, ko mēs varam, ir ietekmēt pašiem savas reakcijas. Nepieņemt tos vārdus, kuri mūs aizvaino. Nepieņemt tos uzstādījumus, kuri mums sveši.

Neuztvert tos vērtējumus, kuri ir pretrunā ar mūsu pieņemtajiem lēmumiem. 

Un neatstāt sev tās birkas, kuras mums citi piekarina. Neciest no tās nemīlestības, ar kuru soda. Necerēt uz atbalstu, kuru mums nesniedz. Neklauvēt pie durvīm, kuras mums neatver. Un neizpaust tās emocijas, kuras no mums cenšas izspiest. Nepadoties manipulācijām, ar kuru palīdzību cenšas mūs pakļaut…

Kamēr mēs neesam to visu pieņēmuši – tikmēr tas nav mūsu. Un kamēr mums nav atņēmuši – mēs neatdosim. Jo ātrāk to saproti, jo mazāk pēc tam jebkurās attiecības būs problēmu. Bez izņēmumiem, pat vistuvākajās attiecībās. Tāpēc, ka, ja mūsu tuvākie grasās no mums vīt virves un nevēlas meklēt veselīgus veidus, kā risināt problēmas, viņi attālinās. Un mēs nevaram pārkāpt to slieksni, aiz kura mūsu likumi nedarbojas…

Man nepatīk to pieaugušo cilvēku mūžīgā bērnība, kuru arsenālā nav nekā cita, izņemot primitīvas manipulācijas, kaprīzes, aizvainojumu, vēlmes uztiept otram vainas apziņu, ilgus boikotus, uzpūstas lūpas un visādas citas muļķības, kas labi noder līdz kādiem deviņiem gadiem, ne ilgāk.

Bet iekšējais bērns, ar kuru tik ļoti gribās attaisnot savu nevēlēšanos emocionāli pieaugt, ir vajadzīgs pavisam citu iemeslu dēļ. Un tas vajadzīgs apmēram desmit procentus, pretstatā deviņdesmit procentiem pieauguša cilvēka. Lūdzu, pieaugam, mani mīļie! Un viens no otra kaut ko vēlamies tikai saprātīgās robežās.

Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Kas šobrīd patiesībā notiek?

Daudzi senie pareģi ir pareģojuši apokalipsi un pasaules galu, ko aprakstījuši senie maiji, daudzi svētie, gaišreģi. Un šie pareģojumi sāk piepildīties. Tikai tas nav tas pasaules gals, kuru mēs bijām iedomājušies:

Tā ir planetāro ciklu maiņa, tāpat kā dienu nomaina nakts.
Tas ir laiks, kad apziņa pāriet daudz augstākā līmenī un planēta attīrās no tumsas, visa destruktīvā un karmas.

Tāpēc tas skars mūs VISUS.

Katrs, kurš šobrīd atrodas šeit uz Zemes, ir vēlējies atnākt tieši šajā laikā, lai piedzīvotu tieši šādu pieredzi.
Un tas nozīmē, ka ikkatram ir iekšējā zināšana, resurss un enerģija tam, lai izietu šo laiku.

Tie, kuri dzīvo šobrīd ir pašas spēcīgākas dvēseles, kuras spējīgas, piedaloties šajā spēlē, palīdzēt šai planētai un uz tās dzīvojošajiem ieiet jaunā ciklā un jaunā laikā.
Planētas mentālā sfēra ir piesārņota ar destruktīvām cilvēku domformām, tāpēc šobrīd tā kopā ar mums iet cauri attīrīšanas procesam.

ZINI, šis ir ļoti svarīgs laiks.
ZINI, ka tu esi mūžīga būtne, kas apveltīta ar kosmisko saprātu un spējām, un šis iemiesojums ir tikai kārtējā tava spēle, priekš kuras tev ir izsniegts tavs “ādas kostīms”.
ZINI, ka viss notiekošais ir Lielā Scenārista un Režisora Griba.
ZINI, ka viss šobrīd notiekošais ved pie evolūcijas, pie pilnīgas mūsu potenciāla atvēršanas. Tā potenciāla, kas ir katrā no mums, un tas ir vienīgais, ko vēlas mūsu dvēseles.

SVARĪGI. Pārstāt vainot un nolādēt jel ko: valdības, citas nācijas, cilvēkus, sevi, Dievu, tumšos spēkus – viņiem vienkārši ir tādas lomas.
SVARĪGI. Mācīties pieņemt notiekošo ar uzticēšanos Radītājam un savam Garam.
SVARĪGI. Pārstāt pieķerties tam, kas brūk un aiziet – prasme dzīvot tagadnē, būt elastīgam un spējīgam adaptēties – tās ir tās prasmes, kuras mums šobrīd ir ļoti vajadzīgas.
SVARĪGI. Dzirdēt sevi, savu intuīciju, savu sirdi. Tikai tava būtība spēj izvest tevi tur, kur tev jābūt un ar tiem, ar kuriem kopā tev jābūt.

Atrasties drošībā var tikai, sekojot iekšējam impulsam, iekšējam saucienam un iekšējai savai zināšanai.
SVARĪGI. Paiet malā no prāta un savienoties ar savu sirdi.

Esi ar cilvēkiem, kuri tev garā tuvi.⠀
Jo vairāk to ir apkārt, jo tu kļūsti spēcīgāks un jo lielākas iespējas ir tavai grupai.
Kopā jūs spēsiet nostāvēt šajos sarežgītajos laikos.

Satricinājumi un attīrīšanās skar visu pasauli un ir bezjēdzīgi meklēt ārpasaulē drošu vietu.
Tava iespēja saglabāties un tava drošība šobīd ir atkarīga no tava iekšējā miera un spējas pašsavaldīties.
Tavas iekšējās vētras būs kā magnēts, kas pievilks ārpasaules vētras. Tāpēc ir vajadzīgs iekšējais miers.
Pamet tās darbības, kas kaitē citiem cilvēkiem un dabai.

Cēloņu-seku laiks tiek samazināts līdz minimumam.
Radi un veido! Palīdzi citiem!
Ir pienācis laiks dalīties, atdot, palīdzēt, atbalstīt.

Ja tev šobrīd ir ļoti slikti, noliec malā savu svarīgumu un sāc palīdzēt citiem, un tu ieraudzīsi, cik ļoti uz labo pusi  mainīsies tavi apstākļi un stāvokļi.

Atver savu sirdi!
Maskas, liekulība un sasaistītība vairs šai pasaulei nav vajadzīga.

Visi notikumi, kurus mēs vērojam, ir domāti tam, lai cilvēki atvērtu savas sirdis un atgrieztos pie savas patiesās dabas.

Mēs esam Mīlestība!
Mēs neesam atdalīti viens no otra, mēs esam vienots apziņas lauks, vienots organisms.

Jo ātrāk tu atmodīsies no tumsas snaudas, jo mazāk cietīsi.
Dodies pie savas patiesās un dievišķās dabas.
Tas ir tavs pēdējais eksāmens.
ATCERIES, ka mēs esam radītāji.
Mēs radām savu realitāti ar savām domām, stāvokļiem un nolūkiem.
Iedomājies sevi savā gaišajā nākotnē. Ieliec tajā tos stāvokļus, kuros tu vēlies būt.

Tavas notikumu rindas ir kā puzles gabaliņi, kas saliekas no tām sajūtām, kuras tu visbiežāk piedzīvo.
Savas realitātes vadīšana ir iespējama caur stāvokļiem.
Dari visu iespējamo, lai atvērtu savu sirdi un atrastos savā iekšējā prieka laukā, savā mierā, līdzsvarotībā, harmonijā un mīlestībā.

Tatjana Ullrich
Tulkoja: Ginta Filia Solis