Tava iekšējā bērna tiesības

ieksejais berns

  1. Tev ir tiesības just visu, ko tu jūti. Nav „sliktu” jūtu. Tu vari iemācīties efektīvā veidā izmantot  savas jūtas lai apmierinātu savas vajadzības.
  2. Tev ir tiesības gribēt to, ko Tu gribi. Tu vari aktīvi tiekties pēc tā, ko Tu vēlies – pat pieprasīt to, kas Tev vajadzīgs.
  3. Tev ir tiesības redzēt un dzirdēt. Un Tev ir pēdējais vārds attiecībā uz to, ko Tu redzi un dzirdi.
  4. Tev ir tiesības priecāties tad, kad Tu vēlies. Tev ir tiesības izlemt, kad, kur un ar ko Tu vēlies rotaļāties.
  5. Tev ir tiesības teikt patiesību tādu, kādu Tu to redzi un saproti. Tu vari klausīties, ko citi stāsta par to, kā viņi uztver pasauli, taču tai pat laikā pats lemt, kas ir šī taisnība Tev.
  6. Tev ir tiesības pašam noteikt savas robežas un ierobežojumus. Tas palīdz Tev justies drošībā un aizsargātam.
  7. Tev ir tiesības uz savām domām, sajūtām, uzvedību un savu ķermeni. Tev nav jānes atbildība par to, kas nav Tavs.
  8. Tev ir tiesības kļūdīties. Nav „briesmīgu” kļūdu. Kļūdas ir labas, jo tās palīdz mums mācīties.
  9. Tev ir tiesības palikt vienatnē un privāto dzīvi un Tavs pienākums ir respektēt citu cilvēku vēlmi būt vieniem un dzīvot savu privāto dzīvi. Apzināti nepārkāp šo privātumu.
  10. Tev ir tiesības uz problēmām un konfliktiem. Lai saņemtu mīlestību, Tev nav jābūt perfektam un pilnīgam.

© Dženeja un Berijs Vainholdi
Karīnas Teilores zīmējums
Tulkoja: Ginta FS

Mazvērtības komplekss – satrunējusi skabarga Dveselē

481426_499262720113790_1711526045_n

Viens no galvenajiem visu neirožu cēloņiem

Mazvērtības komplekss ir pārdzīvojums par savu bezvērtību un eksistences bezjēdzīgumu, kad cilvēks jūtas kā brāķēta prece, kuru, ja nepažēlos, tad “norakstīs” un izmetīs atkritumos.

Mazvērtības komplekss ir viens no galvenajiem visu neirožu iemesliem. Šī tēma ir tikusi apskatīta no visdažādākajiem skatu punktiem: sava svarīguma sajūta, patmīlība, nepārliecinātiba par sevi, pašapliecināšanās: – tās visas ir nestabila pašvērtējuma izpausmes, kas svārstās starp lepnību un nepilnvērtību.

«Pilnvērtīgas dzīves» surogāti

Psihologs Alfrēds Adlers apgalvoja, ka mazvērtības komplekss veidojas agrā bērnībā, kad bērns sāk apzināties, ka viņa iespējas nav bezgalīgas un, ka ne visas vēlmes var tikt piepildītas.

Divi paši redzamākie mūsu iespēju ierobežotāji ir mūsu fiziskais ķermenis (materiālajā līmenī) ar visām savām vajadzībām un moralizējoša audzināšana (psiholoģiskā līmenī).

Ar fantāzijām piepildītas bērnu rotaļas ir viens no veidiem kā kompensēt šos ierobežojumus. Izmantojot rotaļlietas, bērns pārvar ierobežojumus izspēlējot visdažādākās lomas, kuras reālajā dzīvē īstenot nav iespējams – tadā veidā viņš piepilda savas vēlmes.

Gadiem ejot, jau pieaudzis bērns turpina šādu savu ierobežojumu izspēlēšanu jau viņam aktuālās pieaugušo spēlēs.

  • Var savu enerģiju sublimēt un izpausties radošā mākslā.
  • Var savus kompleksus izspēlēt, terorizējot apkartējos – tas nav pats produktīvākais variants.
  • Var tēlot, ka esi īpašs, svarīgs, liels cilvēks, kā to dara garīgie meistari.
  • Var realizēties, līdzīgi bērniem: aizraujoties ar izdomu pasauli, ieslīgstot datorspēlēs, romānu lasīšanā, seriālu skatīšanā, kur, aizmirstoties, var izdzīvot svešu cilvēku dzīves.

Viens no pašiem sabiedrībā atbalstītākajiem veidiem kā kompensēt savus mazvērtības kompleksus ir, tā saucamā “veiksme”. Nav svarīgi, kādā jomā un kā, galvenais, lai cilvēks pats vairs nešaubītos par savu vērtību.

Tātad variantu, kā sevi nomierināt attiecībā uz to, ka ar tevi viss ir kārtībā, ir ļoti daudz. Un nav obligāta prasība praktizēt tirāniju, lielummāniju vai zvaigznes no debesīm.

Mazvērtības kompleksa pretrunīgums

Mazvērtības kompleksa pamatā slēpjas BAILES.

Virspusē tās ir bailes izrādīties nepilvērtīgam un tāpēc – nemīlētam, atstumtam, pazemotam, pamestam un vientuļam. Bet dziļākā līmenī visi šie pārdzīvojumi apvienojas bailēs no nāves.

Lai cik arī mākslīga un skarba nebūtu sabiedriskā morāle, jāatzīst, ka tā tomēr savu interešu labā, mudina cilvēkus uz pārmaiņām. Katram ir pazīstama apmierinājuma “garša”, kad savas sirdsapziņas pabarošanai ir ticis realizēts tā saucamais “pareizais” dzīvesveids. Mēs priecājamies un ar mierīgu sirdi atpūšamies pēc labi padarīta darba. No šāda viedokļa skatoties, mazvērtības komplekss strādā roku rokā ar izdzīvošanas instinktu. Daba tādā veidā mūs pasargā no dzīvībai bīstamās bezdarbības. Tāpēc vainas apziņu un savas niecības apziņu nevar viennozīmīgi nosaukt par kaut kādām ļaunām neirozēm. Tās liek mums attīstīties.

Taču te nu, lūk, arī ir galvenais “āķis”. Tieši tā cilvēks tiek iesaistīts apburtajā lokā, kad mazvertības komplekss vienlaicīgi izsauc gan pašrealizācijas alkas, gan bailes šajā “realizācijas” procesā zaudēt, pardzīvojot to, ka esi nekam nederīgs un bezpalīdzīgs, un tagad – jau saasinātā formā. Rezultātā mazvērtības komplekss stimulē kustēties divos pretējos virzienos:

Cilvēks gaida pārmaiņas un vienlaicīgi ir šausmās par to, ka visas šīs parmaiņas prasīs darbības, kuras, acīmredzami, liks ieraudzīt visas paša vājības.

Šajā cīņā – alkas pēc parmaiņām un bailes no tām, kā likums, uzvar tad viens, tad atkal otrs. Taču, ja uzvar bailes, tad klāt visām pārējām negatīvajām sajūtām, var nākt depresija – kā pārdzīvojums par savas dzīves bezjēdzīgumu un bezcerīgumu. Un šajos apstākļos mazvērtības komplekss zeļ un plaukst, iegremdējot apziņu līdz personīgās elles dziļumiem.

Mazvērtības kompleksa pašapmāns

Mazvērtības komplekss ir satrunējusi nagla cilvēka Dvēselē. Un, lai sāpju grimase no šīs skabargas nebojātu personības “fasādi”, tiek lietotas maskas – ko rādīt sev un apkārtējiem. Mūsu sociālā personība ir savdabīga “psihiskā vitrīna”. Pēc Junga tas ir arhetips “persona” – maska, aiz kuras cilvēks slēpj savas neizdevīgās īpašības.

Mazvērtības komplekss rada šaubas par savām paša patiesībām, vērtībām, par to, kas tu esi, uz ko vari balstīties, ejot pa dzīvi. Kopsummā tas viss noved pie tā, ka cilvēks nav pārliecināts par sevi. Sakompleksots un par sevi nepārliecināts cilvēks baidās, ka viņa izģērbtais tēls neizturēs kontaktu ar realitāti un sastapsies aci pret aci ar savu niecību.

Mēs radām pašapmānu, lai noslēptos no realitātes, lai saglabātu melīgās maskas, kas sargā mūs no savas bezspecības apzināšanās dzīves priekšā. Pašos ielaistākajos gadījumos šis mehānisms izpaužas kā smagas klīniskas novirzes. Vienīgais, ko šāds kompleksu nomākts cilvēks vēlas savos Dvēseles dziļumos – lai viņu neatstumtu, bet bez nosodījuma PIEŅEMTU AR VISIEM VIŅA TRŪKUMIEM.

Mēs paši sevi vēlamies pieņemt tādus, kādi esam īsti un patiesi, lai atbrīvotos no sevis šaustīšanas un pazemošanas. Bet virspusē tas izskatās, ka gaidam atbalstu, paslavēšanu, labus vārdus, labu vērtējumu, medaļas un diplomus, bet pašos ielaistākajos gadījumos – pielūgsmi.

Atkarība no citu cilvēku viedokļiem ir nespēja balstīties uz savu viedokli par sevi pašu, šaubīties savās zināšanās par sevi, kas nozīmē nebūt parliecinātam par sevi.

Ne velti holivudas filmās viens no pašiem spēcīgākajiem lamu vārdiem ir “neveiksminieks – lūzeris” – cilvēks, kurš ignorē iespējas, akcentējoties uz savas pasīvās bezdarbības iemesliem (tātad meklē atrunas), no bailēm noslēpies savā komforta zonā. Ir arī tāds viedoklis, ka “neveiksminieks” ir katrs autobusa pasažieris, kuram ir vairāk kā 30 gadu. Bet realitātē kā neveiksminieks var justies absolūti katrs, kuram nav svešs mazvērtības komplekss. Piemēram, kad starp ierastajiem saprāta tēliem sāk ielauzties nerealizēto sapņu tēli.

Ļoti bieži mēs pērkam dārgas, greznas lietas tikai tadēļ, lai pašapliecinātos, tikai tāpēc, ka mums kauns braukt sabiedriskajā transportā un ģērbties lētā apģērbā. Tādā gadījumā automašīna vairs nav pārvietošanās līdzeklis, bet gan greznuma lieta – tikai kārtējā spēļmantiņa un nodeva negausīgajam kompleksam. Ārējais dekors ir tikai īslaicīga iespēja uzturēt savu statusu un apslāpēt nevaldāmo kompleksu.

Kad izbaudām savu nespēju realizēties, par neveiksminieku kļūstam jebkurā gadījumā – ar naudu vai bez naudas, un tas notiks līdz brīdim, kad spēsim izmainīt savas visdziļākās pārliecības.

Preces psiholoģija

Mazvērtības komplekss ir preces psiholoģija. Cilvēks pats sevi izstāda dzīves vitrīnā, lai nopelnītu potenciālo “pircēju” atzinību. Un, ja preci nepērk, viņš pats sevi ieraksta lietošanai nederīgo preču sarakstā. Mazvērtības komplekss – tas ir izdomāta pelējuma smaka, kā dēļ cilvēks pats sevi noraksta utilizācijai paredzēto preču sarakstā. “Pircējs” domā pavisam savādāk.

Kad cilvēkam nav mazvērtības kompleksu, vai arī tas izpaužas ļoti vāji, viņš nebaidās zaudēt, nebaidās no kļūdām un neveiksmēm, jo viņam tās nesimbolizē zemu kvalitāti, bet tikai vērtīgu pieredzi.

Tāds cilvēks neizjūt vajadzību izcelties uz citu fona, vai kļūt svarīgam uz citu rēķina, Mierīgi uztver gan kritiku, gan komplimentus. Situācijas novērtēšanā balstās ne uz emocijām, bet intuīciju, loģiku un saprātu.

Lai atjaunotu un nostiprinātu savu psihisko veselību ir nepieciešams izzināt un iepazīt sevi. Metožu ir ļoti daudz. Var strādāt ar savu psihologu vai sistemātisko pašanalīzi. Apzinātībā ļoti labi palīdz meditācija, dienasgrāmatas rakstīšana, uzvaru grāmatas rakstīšana, jebkurš apzināts darbs ar domāšanu, sajūtām un emocijām. Ļoti spēcīgi strādā mijiedarbība ar cilvēkiem, kad mēs sevi dziļāk iepazīstam attiecībās.

Kopsummā tas viss tiek darīts tāpēc, lai cilvēks atklātu pašu dziļāko patiesību par sevi un dzīvi.

Kad cilvēks zin sevi, viņam nav bail pārbaudīt, cik patiesas un stipras ir viņa pārliecības. Pat tad, ja mēs visi ejam pa mazākās pretošanās ceļu, vēlme novienkāršot un atvieglināt savu dzīvi ir lieliska motivācija personības izaugsmei.

Autors: © Igors Satorins
Avots: http://www.econet.ru
Tulkoja: Ginta FS

Jauns mēness 23. jūlijā: piesakies galvenajai lomai!

218136_201278929912172_6077853_n

Urā-urā! Jauns mēness Lauvas zīmē jau ir klāt – 23. jūlijs!

Iestājas laiks, kad visas mūsu atgriešanās pagātnē ar jautājumiem “Kāpēc?”, dziļās transformācijas, drāmas, pārdzīvojumi, stabilitātes insaiti un iegrimšana savā iekšējā pasaulē kļūst neaktuāli!

Ne jau uz visiem laikiem! Uz laiku – uz mēnesi, īpaši spilgti uz periodu, kad būs augošs mēness no 23. jūlija līdz 7. augustam.

Visam iepriekš minētajam jums vēl būs laiks. Vēlāk. Ne tagad.

Tāpēc, ka tagad viss tiks vērsts uz to, lai jūs aizietu prom no dziļās drāmas un cilvēkiem, kuri ieciklējušies uz ciešanām, un pateiktu skaļu un priecīgu “Sveicināta!” savam patiesajam Es! Dot tam iespēju izpausties un paradīt sevi visā savā krāšņumā un varenībā!

Tieši tagad uz pāris minūtēm apstājieties un kā kino iedomājieties mikro kadrus, kuri zib gar acīm, nomainot viens otru. Cilvēki, kuru sejas jums nav pazīstamas, katrs ar savu dzīvesstāstu, liktenīgi satiek viens otru, iemīlas viens otrā un pēkšņā kaisles uzplūdā savienojas, lai radītu tos, kuri atkal un atkal meklēs viens otru, atradīs un atkal un atkal būs šis mīlas akts, kā rezultātā radīsies jūsu tētis un mamma un īstajā, likteņa nolemtajā brīdī brīdī, viņi viens otru satiks un radīsieties jūs, kā augstākā radošuma auglis. Viņi būs radījuši jaunu dzīvību.

Padomājiet, ar cik daudziem cilvēkiem ir bijusi saistīta jūsu dzīve no paša jūsu dzimšanas brīža, lai jūs kļūtu tādas, kādas esiet šobrīd. Jūs esat dzīvojušas mājās, kuras būvējuši cilvēki, esat ēdušas pārtiku, ko audzējušas kādas rokas, gājušas uz skolu pa celiņiem, kurus kāds izveidojis, valkājušas drēbes, kuras darinājis kāds, un lasījušas dzeju, kuru radījis kāds.

Un tas viss ir bijis tāpēc, lai jūs varētu nodzīvot savu Dzīvi. Jo katrai no jums ir sava unikālā vieta pasaulē. Mēs visas esam atnākušas šeit tāpēc, lai atrastu to. Un mums uz to ir likumīgas tiesības. Un šī vieta ir sagatavota tieši jums un labākas par to nav un nebūs.

Un visi šie cilvēki un notikumi jūsu dzīvē, un jūsu talanti, un ceļa pagriezieni, ir bijuši tāpēc, lai palīdzētu jums atrisināt tikai vienu galveno uzdevumu. Aizvest jūs tur, kur jūs varat iedvesmoties un ar prieku atrast savu Misiju un Sūtību un, sekojot tām, kļūt laimīgākas.

Tad nu tā, Manas Mīļās, ir pienācis laiks izvēlēties savu troni, pārliecināti sēsties tajā, uzvilkt savu kroni un kļūt par Karalieni!

Un šajā mirklī jums nepalīdzēs citi cilvēki, jums jāpaļaujas tikai uz sevi.

Tuvākā mēneša laikā uz skatuves jāiziet jūsu patiesajam Es, un jānospēlē savas dzīves lugā Galvenā loma!

Kā vienmēr nedaudz astroloģiskās informācijas par šī Jaunā mēness īpatnībām. 

Es priecājos jums paziņot, ka šoreiz ar astroloģiskajām kombinācijām viss ir vairāk kā labi. Jaunā mēness punkts – Mēness savienojumā ar Marsu ir Lauvas zīmē. Un tas nozīmē, ka visas jūsu sajūtas  un emocijas neizgaist kā dūmi, atstājot aiz sevis nožēlu par nepaveikto, bet viegli un  jautri pārvērtīsies lēmumos, darbībās un uzvarās. Ļoti rezultatīva konfigurācija!

Vēl vairāk!  Jauna Mēness kartē mūs priecē Lielais Trigons (Kosmiskais  Vairogs), kas sastāv no Merkura, Saturna un Urāna. Tā, it kā zvaigznes speciāli mums radītu veiksmīgas un laimīgas dienas, kad viss notiek it kā pats no sevis, bet brīnumi un brīnumainas sakritības burtiski gulsies zem kājām un lidināsies virs galvām kopā ar mūsu Sargeņģeļiem.

Tāpēc jebkuri “šausmu stāsti” un brīdinājumi šobrīd ir nevietā! Sakoncentrējaties uz pašu galveno, ne no kā nebaidieties un priecīgi izmantojiet šos padomus tuvākā mēneša laikā.

1. Kļūstiet par līderi, galveno Zvaigzni! Spoži paudiet savu iniciatīvu un uzņemieties pilnu atbildību par procesu un rezultātu. Nav svarīgi, kurā dzīves jomā. Izvēlieties pati.

2. Pat tad, ja strādājat komandā, sāciet savu personīgo, individuālo projektu, kurā varēsiet izpaust sevi un savu personību spilgti un bez ierobežojumiem. Taču aizrāvušās ar to, saglabājiet līdzsvaru starp individualitāti un sadarbību.

3. Noorganizējiet savu talantu un prasmju prezentāciju, izstādi, demonstrāciju. Visu, kas vien ienāk prātā, tikai ar noteikumu, ka tas nostiprinās jūsu personības autoritāti.

4. Noorganizējiet sev brīnišķīgu un aizraujošu šopingu, lai iegādātos sev kārotos apģērbus. Nomainiet pelēcību un piezemētību savā tēlā pret spilgtu, jūs raksturojošu skaistumu un greznību.

5. Atļaujiet sev spilgtu un dramatisku riomānu ar kaislībām, strīdiem un salīgšanu, asumiem un romantiku. Tas ļaus jums nomest pāris – trīs kilogramus, un liks acīm iemirdzēties.

6. Dāviniet prieku un dāvanas saviem bērniem. Un noteikti parādiet viņiem to, cik jūs varat būt skaista un interesanta. Dodiet iespēju viņiem lepoties ar jums!

7. Radiet ko patiesi skaistu! Uzgleznojiet gleznu, uzrakstiet dzeju, košās krāsās izkrāsojiet savu kāpņu telpu, izrotājiet savu māju, atrodiet jaunu, krāšņu pārvalku savam dīvānam. Visu, kas vien ienāk prātā! Galvenais, lai tas būtu jūsu personīgais darinājums, un jūs varētu ar to palepoties – priekā un bez kautrēšanās.

Pagaidām viss)) Sanāca 7 padomi un kā saka numerologi, 7 – tas ir skaitlis, kas ļauj pilnā mērā izpausties jūsu individualitātei.

Tas ir tieši tas, uz ko jūs aicina šis brīnišķīgais Jaunais Mēness 23. jūlijā Lauvas zīmē.

Bet, ja jums šķiet, ka nepaspēsiet to visu izdarīt, mums atkal ir vēl viena laba ziņa.

Jums ir vesels mēnesis līdz Saules Aptumsumam, kura laikā jūs varat valdīt, lidot un baudīt visu savu drosmīgo plānu piepildīšanos. Un paspēt izdarīt visu, kas rakstīts šajos 7 padomos.

Nevilcinaties! Dariet! Radiet!!

Un sajūtaties kā Zvaigznes un Karalienes!

Atcerieties – tieši jūs šobrīd spēlējat pašu Galveno Lomu savā Liktenī un Dzīvē!

Jūsu Dvēseles Sezonas.

Autors: Olga Davidova
Tulkoja: Ginta FS

Kāpēc attīstītām Dvēselēm ļoti bieži ir problēmas ar materiālo labklājību?

dveseles sapes6

«Pārpilnība nav tas, ko mēs saņemam. Tas ir tas, uz ko mēs sevi noskaņojam»
Dr. Veins Daiers

Attīstītas Dvēseles ir piedzīvojušas ļoti daudzas inkarnācijas uz šīs Zemes un, kā likums, ir izgājušas cauri visam cilvēcisko pardzīvojumu spektram. Laikā, kurā mēs dzīvojam, tās izlemj iemiesoties brīvprātīgo ķermenī, lai palīdzētu attīstīt un dziedināt cilvēci. Lai cik tas paradoksāli neizklausītos, tieši šīs Dvēseles atskārš, ka pārpilnība ir viena no jomām, kas tām padodas visgrūtāk visā viņu fundamentālajā uzskatu un vērtību sistēmā.

Kāpēc materiālā labklājība ir viena no grūtāk risināmajām jomām attīstīto, seno Dvēseļu dzīves ceļā?

Senās Dvēseles nes to dzīvju bagāžu, kurās tās saskārušās gan ar tumsību, nabadzību, gan ļaunprātīgu varas izmantošanu. Vistraumatiskākie šo dzīvju aspekti atstāj rētas Dvēselē, tāpat kā fiziskās traumas atstāj rētas uz ķermeņa. Daudz jaunākas, mazāk attīstītas Dvēseles, daudz vieglāk uztver naudu un mantu divu vienkāršu iemeslu dēļ: viņām ir milzīga interese par materiālo pasauli un tās vērtībām, un viņām ir mazāk šķēršļu, solījumu un iepriekšējo dzīvju karmas, kas varētu traucēt tās dzīvot parpilnībā.

Neskatoties uz to, cik daudz jauna materiālā labklājība jums varētu iemācīt – tas nenozīmē tikai to, cik daudz īpašumu, mašīnu un naudas jums pieder
Daudzi bagāti cilvēki cieš savā personīgajā dzīvē. No savas pieredzes – es labi atceros laiku, kad man bija viss, ko vien varēju vēlēties: lielisks dzīvoklis vienā no prestižākajiem miljonu pilsētas rajoniem, ģimene, stabils darbs, liela alga, kas ļāva to visu apmaksāt, ilgi atvaļinājumi un iespēja apceļot pasauli.

Es atceros, ka viena no manām senajām draudzenēm teica, ka labprāt atdotu ļoti daudz ko, lai varētu dzīvot tā, kā es. Ka mana dzīve ir viņas sapnis. Ar prātu es sapratu, ka viņai ir taisnība, taču tajā pat laikā jutos absolūti nelaimīga ar visu to, kas man bija. Es to visu varētu vienā acumirklī atdot par ko labāku. Ka ir tas “labākais”, es nevarēju pārliecinoši pateikt. Taču biju stingri pārliecināta, ka nevienam no maniem īstajiem “sasniegumiem” nebija nekādas nozīmes.

Labklājība nav vienkārši materiālā veiksme. Taču tajā pat laikā cilvēks nekļūst vairāk vai mazāk garīgs, būdams nabags vai nelaimīgs. Būt bagātam NAV grēks!

Daudzām attīstītām Dvēselēm ir jādziedina savs prāts no nepareiziem priekšstatiem un sociālajām programmām, un jāsaņem skaidrs priekšstats par to, ko patiesībā tām nozīmē labklājība. Senās Dvēseles bieži vien baidās no varas. Tās vēlas spēlēt drošu spēli, izvairoties no varas kārdinājumiem, lai parliecinātos, ka nekad nenodarīs ļaunu citiem un nenodos sevi, tā izvairoties no jaunām traumām. Šīs bailes no varas ir problēma Dvēseles līmenī un visbiežāk cilvēki paši to nesaprot Taču tas arī ir viens no galvenajiem blokiem ceļā uz labklājību.

Kamēr vien nebūs sācies darbs ar šiem blokiem, pat liels skaits afermāciju un pozitīvā domāšana nespēs aizskart mūs tik dziļi, lai būtu pietiekams efekts. Fiziskajā pasaulē šīs bailes no varas var tikt izspēlēts visdažādākajās formās: sākot no dzīves vecāku mājas pagrabā, līdz pat smagām atkarībām un noziedzīgiem nodarījumiem  Solījumi un zvēresti no iepriekšējām dzīvēm ir labs piemērs tam, cik grūti ir sasniegt materiālo labklājību. Ja mums ir bijis daudz iepriekšējo dzīvju, kad esam dzīvojuši kā mūki vai mūķenes, iespējams, tas nozīmē, ka esam devuši nabadzības zvērestu, pat tad, ja paši to neatzīstam. Noteiktā laikā, kad tas varētu būt Dvēselei nepieciešams, mēs, protams, drīkstam izvēlēties vienkāršību un pieticību.

Kā pārvarēt nabadzības iemeslus un atgriezties labklājībā?
Ja mums nākas pastāvīgi cīnīties ar nabadzību, neskatoties uz to, ka paši nemaz to apzināti neesam izvēlējušies, varētu būt, ka mums jāatbrīvo sava Dvēsele no šī nabadzības solījuma. Pēc tam, kad šie solījumi ir atrasti un attīrīti, dzīve fiziskajā pasaulē sāks izlīdzināties.

Iepriekšējo dzīvju zvēresti, solījumi un traumas ļoti bieži senajām Dvēselēm izpaužas kā pašsabotāža. Var būt tāda sajūta, ka pēc katra jauna kāpiena augšup, atkal un atkal tiek noārdīts viss, kas uzcelts ar tik milzīgām pūlēm.

Vēl viena problēma mēdz būt “sazemēšanās” trūkums. Ļoti attīstītas Dvēseles, kā likums, ir ļoti tālu no notiekošā uz Zemes, tām ir daudz enerģijas augšējās čakrās, bet tajā pat laikā, nākas cīnīties ar sadzīvistiskām “šīszemes” problēmām.

Daudzām seno Dvēseļu grupām tas ir pamanāms daudz asāk. Kamdēļ gan pelnīt naudu, iegūt izglītību un dzīvot stabilu dzīvi?

Tas viss šķiet bezjēdzīgi, kad ir tik daudz bagātību garīgajā jomā un neredzamajā pasaulē. Šīm Dvēselēm, kā likums, ir citas intereses un prioritātes, kas absolūti neatbilst tām, kas šodienas materiālajā pasaulē šķiet vertības.

Patiesībā bieži vien ir vērts paskatīties apkārt un pajautāt sev: kāda gan būtu pasaule, ja garīgi augsti attīstītiem cilvēkiem būtu piekļuve lielam daudzumam resursu? Ja viņi varētu sadalīt šos resursus un rīkoties ar tiem sapratīgi arī no garīguma redzes punkta?

Dažkārt viss, kas ir vajadzīgs lai sasniegtu drošu “sazemēšanos”, ir praktizēt būt izlēmīgākam, organizētākam un efektīvākam. Noturība un “sazemētība” prasa lielu iekšējo darbu. Attīstītas Dvēseles ļoti bieži izvēlas inkarnāciju smagos apstākļos, problemātiskās ģimenēs, kara situācijās, cīņā, zaudējumos un mīlestības trūkumā. Tieši tādēļ daudziem no viņiem nav viegli meditēt un saglabāt mieru dzīves vētrās. Šīs mijiedarbības ar cilvēces sāpēm mērķis ir pārvērst to visu mīlestībā un gaismā, taču daudzas senās Dvēseles ir iestrēgušas tieši pašā procesā.

Ģimenes un dzimtas traumas, tādas kā cietsirdīga apiešanās vai īpašuma zaudēšana, ļoti bieži tiek nodotas mantojumā no paaudzes paaudzē. Šīs dziļās rētas stingri tur važās enerģiju un apgrūtina labvēlīgu apstākļu rašanos mīlestībai un priekam.
Tradicionālā terapija un vienkāršota pievilkšanās likuma izmantošana ļoti bieži atnes nelielu atvieglojumu šīm Dvēselēm, taču pēc tam tās atstāj ar vēl lielāku vilšanas un bezcerības sajūtu. Taču, tikko kā mēs aizraksimies dziļāk, tuvāk Dvēselei, un pārveidosim šos blokus pašā saknē, viss dzīvē pakāpeniski nostāsies savas vietās.

Vizualizācijas un lūgšanas ļot bieži strādā labāk kā meditācijas. Dvēseles darbam ir tendence bieži vien būt daudz pārveidojošākam un efektīvākam, kā vecā terāpijas skola.

Atslēga — atzīt savas dziļās problēmas Dvēseles līmenī un sākt darbu tieši šajā līmenī.
Vai jums ir sajūta, ka jūsu problēmas ar naudu ir saistītas ar iepriekšējām dzīvēm? Padalieties savās sajūtās un pardomās.

Avots:: Институт Реинкарнационики

Autors: Inga Nielsena
Tulkoja: GInta FS
(P.S. Es esmu neizpratnē par to, vai piekrist rakstā teiktajam, taču tieši šādas sajūtas man ir un tāpēc priecāšos par jūsu pieredzi un domām šajā jautājumā. Ginta FS)

Esi dabiska!:)

maska uz sejas2
Pirms mēneša kādā iepazīšanās saitā iepazinos ar puisi. Ļoti jauki komunicējām – viņš bija inteliģents, izglītots un laipns ar lielisku humora izjūtu. Vienu vārdu sakot – īsts princis. Tā mēs sarakstījāmies, vēlāk arī sazvanījāmies pa telefonu.
Apmēram pirms nedēļas viņš man saka: labāk sazvanāmies skype. Es tikko biju iesmērējusi matu masku, pa virsu uzvilkusi plastmasas maisiņu un vēl pa virsu – bērnu zeķubikses ar Vāģiem. Tā es vienmēr daru – reizi nedēļā iesmērējos ar dadžu eļļu un galvā uzvelku šīs zeķubikses – lai eļļa netek acīs un lai tā siltumā labāk iesūcas.
Tad, lūk, viņš man saka: sazvanāmies skype. Es viņam atbildu, ka labi, sazvanāmies, tikai bez video….. gribu, lai pirmo reizi tu mani ieraudzītu “dzīvajā” ar meikapu un skaistu frizūru. Puisis kulturāls, piekrita.
Zvana…. Kā es atbildēju un nepiefiksēju, nezinu….Atbildēju.
Tātad, sākam runāties, skatos viņam kaut kada dīvaina sejas izteiksme – tāda kā samulsusi, bailīga…. mute pavērta, acis nervozi šaudās…. Domāju, nu varbūt iesnas, nedaudz apslimis, elpo ar muti…. Varbūt nervozē….
Un es tik runāju ar zeķubiksēm galvā….. zeķubikšu staras kā zaķim ausis – gar sāniem karājas….. balss man tada samtaina, cenšos radīt iespaidu….un paralēli plūkāju uzacis!!!! Meitenes, jūs jau ziniet, kāda mums ir sejas izteiksme, kad raustām uzacis….. acis piemiegtas, mute puspavērta. Pa smuko!
Pēc tam vēl panēmu spoguli, pārbaudīju sakodienu…..zobu starpas (tas viss sarunas laikā). Piedodiet par intīmajiem sīkumiem, pastaipīju degunu, pārbaudīju, vai tur nav kāds nodevīgs izlīdis matiņš. Atradu, ar pincetīti izrāvu…. Tā smuki pašķobījos, mēs visas tā protam…. (viņš taču neko neredz!!!!) Vēl piedevām sāka tecēt maska garām maisiņam un zeķubiksēm, un – taisni ausī…. Paņemu vates kociņus un pie reizes iztīrīju ausis.
Pat briesmīgākajā sapnī ko tādu nenosapņosi. Tas viss kādu piecu minūšu garumā! Un, ja sākumā viņš tikai mirkšķināja acis un rādijā izbrīnītu seju, tad uz beigām jau nervozi ķiķināja. Un pamazām, beidzot sarunu, vienojāmies brīvdienās satikties…. Un te pēkšņi viņš saka: man ļoti patīk tas, ka esi atvērta, atklāta un bez kompleksiem……bet uz randiņu tu labāk nāc bez tām zeķubiksēm uz galvas, savādāk mūs nevienā kafejnīcā neielaidīs 🙂
Un tajā brīdī, meitenes, man visa mana dzīve gar acīm aizzibēja…..un es sapratu, ka esmu atbildējusi ar video….Ar zeķubiksēm- Vāģiem uz galvas, raustot uzacis, rakājoties pa zobiem, degunu un ausīm…. Ak, Dievs!!!! Es parbīlī ātri atslēdzos, viņš pārzvanīja un smējās kā traks. Teica, ka pirmajā mirklī ir juties “mana skaistuma apdullināts”. Pēc tam sapratis situāciju un tad vienkārši centies noturēties nesmējies.

 

Avots: www.alibabaru.com/
Paldies Irčikam par ieteikumu 🙂 Smieties vienmēr ir veselīgi!:)
Tulkoja: Ginta FS

Kas jāzin par laimi, lai nebaidītos no tās?

 

taurinsh12

Mēs varam būt laimīgi un neviens mums to nevar liegt. Izņemot mūs pašus. Baidoties no laimes, mēs paši sev radām dažādas dzīves grūtības, novēršamies no apkārtējiem un pēdējā brīdī aizmūkam. Vai vajag dzīties pakaļ laimei? Par to mēs parunāsim ar dažādu jomu zinātniekiem.

Vairums Krievijas iedzīvotāju uzskata sevi par laimīgiem – par to paziņo 85% aptaujāto. Taču atklāti runāt par laimi vēl joprojām sabiedrībā nav pieņemts. Šķiet, ka “laimīgs cilvēks” – tas ir tituls, kas jānopelna un pastāvīgi jāapstiprina. Daudz pelnīt – vairāk nekā nepieciešams, lai būtu paraugģimene un prestižs darbs. Taču pētījumi liecina to, ka laime nebūt nenozīmē “labāka dzīve”. Tā ir kas līdzīgs dīvainai gleznai, kura katram izskatās savādāka. Un tomēr, vai var “izmērīt” laimi? Ko tad saka zinātnieki?

Neirobioloģija: balzams neironiem

No neirobioloģijas skatu punkta, emocijas nav nekas cits, kā signālu, ko saņem smadzenes, interpretācija. Kad mēs uztveram uz sevi vērstus, apbrīnas pilnus skatienus, gaidam pasūtījumu restorānā, pirmo reizi redzam sava nupat dzimušā bērna sejiņu, mūsu nervu šūnas ar hormonu-neiromediatoru palīdzību, apmainās signāliem.. Piemēram dopamīns atbild par baudas priekšsajūtām pirms ēšanas. Kad mīlestība mūs paceļ spārnos – tā darbojas oksitocīns. Bet, kad mūs slavē, mēs peldamies serotonīnā.

Emocijas darbojas tik spēcīgi tāpēc, ka tās nodrošina dzimtas izdzīvošanu un turpināšanu. Tās nodotas mums mantojumā no mežonīgajiem senčiem, kuriem bija svarīgi ātri orientēties, nevis domāt.

«Zilonim nav «jācenšas» atcerēties, kāda izskatās apkārtne tur, kur ir ūdens, – raksta Loretta Brauninga grāmatas «Laimes hormoni» autore. – Dopamīns automātiski rada viņa smadzenēs neironu ceļu. Nākamreiz, kad viņš ieraudzīs kaut ko līdzīgu avotam: impulsi kustēsies pa neironu ķēdi, un izsauks «laimes hormona» pieplūdumu.

Paradokss ir lūk kur: lai mēs būtu apzināti laimīgi, vispirms mums jāsaprot smadzeņu neapzinātā valoda.

Taču mūsu dzīve ir uzbūvēta sarežģītāk, kā zilonim, tāpēc vēl bez ātras “neapzinātības”, mums ir arī mūsu “apzinātā” daļa. Tā atbild par plāniem, mērķiem un mūsu rīcību sarežģītās situācijās.

Problēma ir tajā, ka divas smadzeņu “grāmatvedības” ne vienmēr spēj vienoties savā starpā.

Piemēram, apzināti mēs vēlamies labi izskatīties un tā dēļ atsakāmies no kalorijām bagāta ēdiena, ejam uz sporta zāli. Taču tikko sajūtam izsalkumu, mūsos atdzimst zīdītājs, kas galīgi nesaprot mūsu mērķus. Viņam interesē tikai viens: saņemt barības vielas un uzkrāt tās turpmākai lietošanai. Lai turētos pretī kārdinājumam, nākas pielietot gribasspēku, un barot sevi ar laimīgas dzīves solījumiem nākotnē slaidā ķermenī.

«Paradokss ir lūk, kur: lai mēs būtu apzināti laimīgi, vispirms mums jāsaprot smadzeņu neapzinātā valoda – skaidro Loretta Brauninga – Un, iespējams, jāapmāna tās».

Ekonomika: dejas uz skrejceliņa

Katra no mums smadzenes ir unikālas, tāpēc arī laimes tēli katram ir savi. Taču, kas tad galvenokārt nodrošina laimīgu dzīvi? Daudzus gadus ekonomisti uzskatīja, ka laime nozīmē maksimāli apmierinātas vajadzības. To var izmērīt objektīvi – naudas daudzumā bankas kontā, produktu un pakalpojumu kvalitātē.

Jā, patiešām, līdz kādam brīdim, kad kļūstam arvien bagātāki, mēs jūtamies arvien laimīgāki. Taču 2010. gadā Nobela prēmijas ekonomikā laureāti Daniels Kanemans un Angus Dītons, pierādīja to, ka pēc ienākumu “optimālā līmeņa” sasniegšanas, laimes pieauguma līmenis apstājas.

Vēl vairāk, rodas «skrejceliņa efekts» – tas dzīves līmenis, kas vel nesen mums šķita sapņojuma kalngals, pēc nedēļas, mēneša vai gada parstāj apmierināt. Gribas kaut ko vairāk, un uz šīs vēlmes “gribas vairāk” parazitē reklāma. Dzīšanās pēc sajūtām pārvēršas par pašmērķi, taču pat daudz dargāki un modernāki gadžeti un izklaides dod iespēju vien “noturēties sedlos” un uz brīdi aizdzīt nemieru.

Nesen šo problēmu kopējiem spēkiem mēģināja atrisināt kanādas, amerikāņu un britu ekonomisti. 2011. gadā viņi publicēja rakstu «Ja nauda jūs nepadara laimīgus, iespejams, jūs to tērējat nepareizi». Viņu recepte nozīmē tikai to, ka sevi ir jādisciplinē:

1. Jāmaksā par “iespaidiem”, nevis precēm.

2. Labsajūta jābauda “mazās porcijās”, bet bieži.

3. Vairāk naudas jāiegulda nevis prestižās lietās, bet tajā, kas nodrošina stabilu “labu dzīvi” – medicīnā, izglītībā, dzīves apstākļos.

Gēni lemj mūsu vietā?

Izskatās, ka vieni no mums ir radīti vairāk tendēti uz laimi, kā citi  Pirmo apstiprinājumu šai domai gandrīz pirms 20 gadiem atrada psihologs Devids Likkens no Minesotas universitātes. Viņš interesējās par dvīņiem, kurus izšķīra pēc piedzimšanas.
Viņa pētījumi apstiprina, ka vienolas dvīņiem, tātad tiem, kuriem pilnībā sakrīt ģenētiskais “komplekts”, apmierinātības ar dzīvi līmenis paliek lidzīgs pat tad, ja viņi auguši atšķirīgās vidēs. Citiem vārdiem sakot, katrs no mums dzīvo ar smaidu sejā, bet vieniem tas ir platāks.

Kulturoloģija: dzīve pēc noteikumiem

Laimes sajūta saistīta ar sabiedrības stāvokli un kultūras normām – cilvēki dažādās valstīs ir tik laimīgi, cik viņiem to “atļauj” valdošie uzstādījumi. Piemēram, Ķīnā katra personīgā labklājība ir atkarīga no kolektīva labklājības: būt laimīgam vienatnē ir kauns, bet bagātība un veiksme tiek zemāk vērtēta kā rūpes par citiem. .

Sabiedrības saliedētība laimei ir ne mazāk svarīga kā materiālā labklājība.

Savukārt ASV gluži otrādi – laime tiek uzskatīta par katra atsevišķa cilvēka personīgo panākumu rezultātu, un laimīgam cilvēkam noteikti jābūt veiksmīgam.
Otrā Pasaules kara laikā tūkstošiem jauno japāņu bija laimīgi, ka varēja kļūt par kamikadzēm, un atnest slavu savai dzimtenei, kaut arī ļoti labi saprata, ka nāksies kļūt slepkavām un pašiem iet bojā. Interesanti ir tas, ka sabiedrības noslieces ir svarīgas katram tās loceklim ne mazāk kā materiālā labklājība.

«Daudzas latīņamerikas zemes ir gandrīz tikpat laimīgas kā skandināvu, neskatoties uz to, ka ir daudz nabadzīgākas – komentē sociologs Eduards Ponarins. – Taču viņiem ir “silta” kultūra, kurā augsti tiek vērtētas savstarpējās attiecības, cilvēki ir reliģiozi un savas valsts uzvaras pardzīvo tikpat asi kā savējās personīgās.” Savukārt  normu sabrukums un vertību maiņa var kļūt par personīgo traģēdiju.

Tā notika arī Krievijā. Uzreiz pēc Padomju Savienības sabrukuma, laimes līmenis valstī strauji nokritās – turpina Ponarins, – sabruka sistēma, pasaules uzskats, pazuda orientieri, samazinājās materiālā labklājība. Savukārt laikam ejot, un situācijai sakārtojoties, laimes līmenis atkal sāka augt. Cilvēkiem pieauga lepnuma sajūta par savu valsti. Un pat tagad, kad ienākumi ir mazinājušies, no aptaujām varam secināt, ka Krievijā dzīvojošie ir laimīgi.

Psiholoģija: pareizā formula

Un tomēr lielā mērā mūsu laime ir atkarīga no tā, ko mēs darām ar savu dzīvi.
Amerikāņu psihologi Soņa Ļubomirski un Kens Šeldons apkopoja dažādu zinātņu faktus un nonāca pie slēdziena, ka tikai 10% laimes ir atkarīgi no ārējiem apstākļiem – vietas, kur mēs dzīvojam, ģimenes materiālā stāvokļa un izglītības līmeņa.

50% no spējas būt laimīgam atkarīgi no iedzimtajiem faktoriem – smadzeņu uzbūves, personības uzbūves un temperamenta. Un atlikušie 40% laimes ir atkarīgi no mums pašiem – cilvēkiem, ar kuriem mēs komunicējam, kādu nodarbošanos izvēlamies, kādu dzīvesveidu dzīvojam.
Ko tad tieši mēs paši varam izdarīt, lai būtu laimīgāki?

1990to gadu beigās radās vesels novirziens pozitīvajā psiholoģijā, kura sekotāji par savu mērķi nosprauda laimi “pieradināt”. Kaut vai tikai skaidri noskaidrot galvenos tās faktorus. Vienā no saviem pēdējiem darbiem viens no pozitīvās psiholoģijas radītājiem Martins Seligmans, piedāvāja formulu, kuru nosauca PERMA (no angļu valodas).

Viņaprāt, katra cilvēka dzīvē jābūt pozitīvām emocijām, aizrautībai ar kādu viņam svarīgu lietu, attiecībām ar viņa dzīvē svarīgiem cilvēkiem, personīgajiem sasniegumiem un savas eksistences mērķa un jēgas noskaidrošanai: “kas es esmu? Kāpēc es esmu šeit?”.

Anhedonija: bez tiesībām uz mīlestību

Viens no pasaulslavenākajiem amerikāņu futbola spēlētājiem Terijs Bredšovs atzinās, ka pat pēc savām galvenajām uzvarām nav izjutis milzīgu prieku un laimes sajūtu. Nespēju gūt prieku no aktivitātēm, kas parasti to sagādā, psihologi sauc par anhedoniju. Šis stāvoklis parasti rodas tad, kad organisms nespēj izstrādāt neiromediatoru dopamīnu, kas arī atbild par patīkamām sajūtām un domām. 

Anhedonija var rasties psihisku traucējumu rezultātā – tādu kā depresija, šizofrēnija, posttraumatiskās sekas. Lai ar to tiktu galā, tiek izmantotas zāles, kas atbrīvo dofamīnu.

Filosofija: neīsts mērķis?

No filosofijas, kas radusies jau sengrieķu laikos, skatu punkta, mums vispār nav vērts tiekties uz laimi, lai gala rezultātā to arī sasniegtu. Vēl vairāk, pat vēlme būt laimīgam, “saņemt laimi”, aizved mūs nepareizā virzienā.

«Visi cilvēki vēlas būt laimīgi, taču viņi ļoti miglaini iedomājas to, kādai jābūt šai laimei», – rakstīja Seneka vairāk kā pirms 2000 gadiem.. Viņš uzskatīja, ka «jo vairāk cilvēks dzenas pēc laimes, jo tālāk no tās aizved viņa ceļš».

Tāda pati pieeja šim jautājumam ir austriešu psihoterapeitam Viktoram Franklam, kurš izgājis cauri koncentrācijas nometnes šausmām. Viņš uzskatīja tiekšanos pēc laimes par daudz mazāk cēlu mērķi, kā jēgas meklējumus un vēlmi pārveidot pasauli. Viņš teica, ka, sekojot savām vēlmēm, mēs virzāmies pa vieglāko ceļu – izvairāmies no tā, kas varētu mums kaitēt, žēlojam savus spēkus un apstājamies, ja mūsu mērķis apdraud mūsu mieru.

«Laime ir līdzīga tauriņam – viņš rakstīja – Jo vairāk to ķer, jo ātrāk tas aizlido. Taču, ja novirzīsi savu uzmanību uz citām lietām, tas klusi atlidos un apsēdīsies tev uz pleca…».

Labāk kā vakardien

Jūs noteikti esat ievērojuši šo efektu: tagadne šķiet garlaicīga un pelēka, salīdzinot ar to, kā mēs iedomājamies savu nākotni. Tāds nevainīgs pašapmāns ļauj mums tiekties nākotnē, raksta filosofe Dženifera Hehta grāmatā “Mīts par laimi”. Neapmierinātība ar tagadni un sapņi par nākotni uztur mūsu motivāciju virzīties uz priekšu. Bet siltas atmiņas par pagātni pārliecina mūs par to, ka tās sajūtas, ko meklējam, mums ir pieejamas, jo mēs reiz tās jau esam izjutuši.

Ja mēs būtu apmierināti ar to, ka notiek šobrīd, tas varētu pilnībā sagraut mūsu vēlmi darboties, sasniegt, pabeigt jebko, ko esam iesākuši.

«Tos mūsu senčus, kas bija ar visu apmierināti, līdzgaitnieki pārspēja it visā», – savu domu noslēdz filosofe.

Autors: Antons Soldatovs
Tulkoja: Ginta FS
Pateicos Līgai Šīronai par materiālu:

 

Vēl par šo tēmu varat palasīt rakstā:
https://gintafiliasolis.wordpress.com/2017/06/26/sakuma-laime-pec-tam-veiksme/

Latvju zīmes – spēks un atbalsts

senā klēts

1. Kas palīdz sievietei, kas – vīrietim?

Latviskās zīmes tiek izmantotas arvien vairāk – ieadītas šallēs un uzdrukātas krekliņiem, iekaltas aprocēs un ievītas auskaros, izšūtas, austas un tetovētas. Katra zīme ir kā skaists rotājums, taču tās jēga ir daudz dziļāka, tādēļ ļoti svarīgi zināt to nozīmi, iedarbību un savietojamību. Nevietā lietota zīme vai to kopums var nodarīt pāri, iedragāt enerģētisko fonu.
Par latvju zīmēm stāsta dziedniece Beata Sproģe-Kozlovska.

Beata jau kopš mazotnes bijusi līdzās latvju zīmēm, vecvectētiņa mājās tās bijušas daudzviet: pie klēts, uz vārtiem, bišu stropiem un durvīm. Ar latviskajām zīmēm bija rotāti galdauti, gultasveļa un dvieļi. Tās pasargāja un deva svētību. Pēc tam Beata daudz lasīja, pētīja, kā zīmes darbojas. Vēlāk, kļūstot par dziednieci, viņa pievērsās šai tēmai daudz dziļāk, lūkoja zīmju iedarbību.

“Man ir spēja redzēt, kā enerģija izplatās. Cilvēks ir rotājies ar kādu latvisko zīmi, bet nez kādēļ šaubās – diez vai tā var kaut ko iespaidot, palīdzēt… Taču es redzu, kā veidojas zīmes atstarošanas lauks, tātad iedarbība ir. Ne velti mūsu senči izmantoja šos simboliskos attēlus. Latvju zīmes iedarbojas enerģētiski, sargā un spēcina, arī dziedina,” uzsver dziedniece.

Ir ļoti daudz dažādu preču, ko rotā latvju zīmes. Dažādas rotas, drēbes, trauki, somas, pat mobilo telefonu maciņi. Galvenais, lai materiāls būtu dabisks. Jo tas dabiskāks, jo zīme labāk iedarbojas. Plastmasas aproce ar Saules zīmi diez vai dos kādu svētību. Ļoti skaistas ir kokā grieztas latviskās zīmes, ko iekarina telpā.

“Nereti saka – šādas mantas ir dārgas. Taču nav obligāti pirkt, var taču pats uzzīmēt! Zīmējumam jābūt gana lielam, saskatāmam. Turklāt jāzīmē ar zelta vai sudraba krāsu uz dzeltena, gaiši brūna vai oranžīga papīra. Tādējādi tiek piesaukta Zemes enerģija. Baltu zīmes strādā caur Zemes enerģiju, savāc enerģiju gan no visām četrām debespusēm, gan Zemes,” skaidro Beata Sproģe-Kozlovska.

* Sievietēm atbilstīgākās zīmes ir Saulīte, Zvaigzne un Māras krusts. Jo tuvāk ķermenim, jo labāk – var iekārt kaklā kā rotu vai nēsāt kabatā.

Austras zīme ir precētu sieviešu simbols, aizsargā visu dzimtu. Tā uzliek pienākumu – liek domāt par ģimeni un dzīvi, taču spēj harmonizēt, ļauj paveikt visu, kas plānots. Jaunai meitenei, iespējams, Austras zīmi nevajadzētu nēsāt. Ja nu vienīgi kāda ir pārāk mudīga svilpaste, iet pa gaisu, tad būtu pat labi šo zīmi panēsāt.

Akas zīme der precētai sievietei, mātei – tā palīdz sakārtot attiecības ģimenē, dod iespēju plānot gan savus ienākumus, gan ģimenes dzīvi. Šo zīmi var piekārt istabā, kur pulcējas visa saime, šādi veidojot mājokļa enerģētisko lauku.

Māras krusts ieteicams jaunai meitenei, kura nav pārliecināta par sevi, piemēram, nevar izvēlēties, ko mācīties, ar kuru puisi būt kopā. Nevajag nēsāt visu laiku, pietiek ar kādu mēnesi.

* Vīrietim der Jāņa zīme, tā regulē raksturu. Var ņemt talkā ugunskrustu, tomēr jāapzinās, ka tā ir ļoti spēcīga zīme. Stipram džekam, kam vajadzīga papildu aizsardzība, der nēsāt ugunskrustu, tas dos vēl lielāku spēku.

* Bērni ir jutīgāki, zīmes ātrāk iedarbojas. Mazulim pie gultiņas vislabāk pielikt jumi un ausekli, abas zīmes ir aizsargājošas.

* Zvaigznes zīme der abiem dzimumiem. Tomēr ļoti vājš cilvēks to nedrīkst nēsāt ilgi, vien pāris stundu. Šā simbola attēlu var ielikt koptelpā pie sienas, bet ne mazā kabinetā – būs pārāk spēcīga iedarbība. Senos rakstos teikts, ka Zvaigznes zīmei ir maģiska nozīme, no tās plūst liels spēks, bet, ja to neprot enerģētiski savaldīt, var pat sākties veselības problēmas. Tā der cilvēkam, kurš pārvalda, strādā ar enerģijām.

Svarīgi! Nereti milzu zīmi no koka piekar mājas ārpusē, sak, lai labāk aizsargā. Simbola spēks, aizsargājošā iedarbība nenāk no lieluma, pietiek ar nelielu zīmi.

2. Aizslauka slikto, atnes labo

* Veselības uzlabošanai labi der auseklis, tas simbolizē gaismu. Arī Saules zīme, kas visu harmonizē. Pierādījies, ka tā palīdz pret saaukstēšanās kaitēm.

* Dzīvības zīmi var nēsāt pavisam cieši klāt, likt kaklā, ja savārgums ir nopietns. Var to palikt zem gultas, pakarināt pie gultas.

* Ko likt mašīnā aizsardzībai? Sievietei ieteiktu Māras krustu, tas palīdz saglabāt sievišķo intuīciju. Vīrietis var izmantot ugunskrustu.

Ugunskrusts labi sargā arī mājas mieru, to pieliek ieejas durvīm no ārpuses pie durvju augšējās malas. Privātmājā var piestiprināt pie sētas vārtiņiem. Šī zīme darbojas daudz spēcīgāk nekā pakavs, ko bieži izmanto šādai vajadzībai.

* Darbā pie datora labi der zalktis vai Laimas slotiņa.

  • Laimas slotiņa mēdz būt vērsta uz augšu vai leju ar trim, sešiem vai deviņiem zariņiem.
  • Ja ir trīszaru slotiņa – sniedz harmoniju. Ar sešiem zariņiem – līdzsvaro. Ja ir deviņi zari, pilnībā attīra.
  • Ja Laimas slotiņa vērsta uz abām pusēm, tā attīra biolauku un transformē, piepilda ar jaunu enerģiju.
  • Ja Laimas slotiņa ir guleniska un uz abām pusēm – tā izslauka visu negatīvo un ieslauka iekšā pozitīvo. Šādu zīmi var likt uz apģērba vai izmantot kā amuletu, piekarināt pie ieejas durvīm mājas iekšpusē. Sliktais aiziet prom, labais ienāk. Der gan vīriešiem, gan sievietēm.

Svarīgi! Lai zīme iedarbotos, nestu labumu, tā jānēsā 3–5 dienas vai nedēļu, ar vienu dienu nepietiek.

3. Aplama rīcība

Dziedniece ievērojusi, ka dažādos apģērbos un rotās, ko papildina latvju zīmes, nereti tās savietotas aplam vai nepareizi veidotas. Nelāgi, ja no zīmes palikusi tikai pusīte, tā ir tāda kā puslauzta, jo atrodas, piemēram, šalles malā.

Ir zīmes, ko nedrīkst likt kopā. Nav tā, ka savietos visas sev tīkamās rindiņā un tad tik sāks labi dzīvot. Nereti aplam saliktas zīmes noslāpē viena otras iedarbību – grib, kā labāk, bet jēga zūd, iznāk vien pretruna, un cerētā labuma nav.

Zalkša zīmi nedrīkst likt kopā ar ugunskrustu, savienojums iznāk pārāk spēcīgs. Tāds noteikti nedrīkst būt apģērbā vai rotā, var apdedzināties, un tas nav pārspīlējums. Ļaudis ir stāstījuši: rokas deg kā ugunī.

Šo divu latvju zīmju apvienojumu gan var, piemēram, piestiprināt žogam, kas apjož māju, – spēcīga aizsardzība.

* Mēness zīmi nekad neliek blakus Saules zīmei – tās ir pretējas enerģijas. Mēnesim ir smagnēja enerģija, var pasargāt no tumsas spēkiem. Biežāk izmanto vīrieša apģērbā un rotās. Der arī vājākam vīrietim, lai viņu spēcinātu.

Sievietei gan no Mēness zīmes jāizvairās, īpaši grūtniecības laikā. Viņai labi der Saules zīme, tā līdzsvaro visu organismu, padara sievišķīgāku un maigāku, var kļūt labāka sieva un mīlošāka mamma.

* Nevajadzētu likt līdzās daudzas viena veida zīmes, piemēram, rokassprādze visa kā nosēta ar jumja zīmēm. Lūdzu, ne vairāk par pieciem jumīšiem! It kā grib spēcināt iedarbību, bet tas nav vajadzīgs, zūd jēga.

Zelta padoms

Ja ieplānots adīt zeķes dāvanām Ziemassvētkos, rotājiet tās ar latvju zīmēm. Sievietēm – Saules un Māras krusta zīmi, puišiem – Jumi un Jāņa zīmi. Mazākam bērnam der Saulītes vai zvaigznes zīme, jumis un auseklis.

4. Dažas latvju zīmes un to būtība

  • Māras krusts – laimes un mīlestības zīme, aizsargā nēsātāju no ļauniem gariem un nelāgām enerģijām. Īpaši der sievietei, palīdz viņas sūtības īstenošanai: precībās, radībās un bērnu audzināšanā.
  • Jumis – auglības simbols, mājas svētība – jumim viss padodas dubultā, tas nes veiksmi, laimi un pārticību.
  • Saulīte – mūžīgā dzīvība un kustība, izstaro siltumu un gaismu. Ģimenes svētības simbols.
  • Mēness zīme – der labklājības un ražas veicināšanai. Aizsargā karavīrus, arī sportistus.
  • Auseklis – simbolizē gaismas uzvaru pār tumsu, rīta zvaigzne. Palīdz mājas attīrīšanā no negatīvajām enerģijām.
  • Ugunskrusts jeb Pērkona krusts – simbolizē rotējošu Sauli, spēcīga aizsardzības zīme, atbaida ļaunumu. Vīrišķā spēka simbols.
  • Dzīvības zīme – ļoti spēcīgi aizsargā. Uzlabo veselību, dod spēku, sargā miegu. To novieto slīpi – atbalsta uz labā stūra.
  • Ūsiņš – piešķir spēku nēsātājam, arī dziedina.
  • Akas zīme – sargā māju, ģimeni, veicina garīgo izaugsmi.
  • Zalktis – gudrības simbols, dzīvības un enerģijas zīme, ļauj ar prātu izprast, kas dzīvē vajadzīgs.
  • Jāņa zīme – vīrišķā spēka, auglības simbols.
  • Laimas zīme – visa labā aizstāve, dvēseles sargātāja, nes veiksmi, labklājību un laimi.
  • Laimas slotiņa – simbolizē mūžību un dzīves ritumu. Aizslauka nevēlamo, aizsargā no ļauna. Iedarbība atkarīga no zariņu skaita (mēdz būt trīs, seši vai deviņi) un slotiņas izvietojuma vertikāli vai horizontāli.

Visas zīmes

Avots: http://www.veselam.lv