Proti klusēt

kluset

Proti klusēt. Lai pļāpāšana atkāpjas, dodot vietu dziļai, patiesai, cilvēcības piepildītai klusēšanai.

Nav viegli iemācīties klusēt.
Apsēdies, paņem savā rokā sirgstošā roku, un mierīgi saki: es priecājos būt ar tevi… Un apklusti, esi kopā ar viņu, neradi starp jums nenozīmīgu vārdu  un virspusēju emociju pasauli. Lai tavs apciemojums viņam dara prieku, lai viņš zin, ka būt ar viņu, tev ir prieks. Un tu atklāsi to, ko es ne reizi vien esmu atklājis pedējos 30-40 gados: kaut kādā brīdī cilvēki kļūst spējīgi runāt, – runāt nopietni, runāt dziļi, pateikt to nedaudzo, ko ir vērts pateikt. Un atklāsi kaut ko vēl brīnumaināku: ka arī tu pats esi spējīgs runāt tieši tā.

Metropolīts Antonijs Surožskijs
​​​​​​​Tulkoja: Ginta FS

Advertisements

Brīnumdares Džoannas Roulingas domu graudi

Džoana Roulinga6

Džoanna Roulinga ir pasaulslavenās grāmatu sērijas par Hariju Poteru autore. Viņas grāmatas lasot, ir izaugusi vesela paaudze. Savus pirmos stāstus viņa sāka rakstīt piecu gadu vecumā:

«Vēl līdz šim brīdim es atceros, kā stāstīju savai māsai stāstu, kurā viņa iekrita trušu alā un trušu ģimene viņu baroja ar avenēm. Pirmais stāsts bija par trusi vārdā Trusis. Viņš bija saslimis ar masalām un viņu apciemot atnāca viņa draugi, starp kuriem arī gigantiskā bite miss Bite».

  • Vai būt resnam tiešām ir sliktākais, kas var notikt ar cilvēku? Vai tauki ir sliktāki par atriebību, dusmām, iedomību, garlaicību vai nežēlību? Man ne.
  • Pagātne ir pārāk smaga, lai visur nēsātu to līdz. Dažkārt nākotnes vārdā ir vērts par to aizmirst.
  • — Kā jūs vēlētos, lai cilvēki jūs atceras?
    — Kā to cilvēku, kurš izdarījis visu, ko varējis, ar to talantu, kas viņam ir.
  • Mums nav vajadzīga maģija un burvji, lai pārveidotu savu pasauli. Mums ir vajadzīgs tikai tas spēks, kas mīt mūsos pašos.
  • Mūsu izvēle parāda mūsu patieso dabu daudz labāk, kā mūsu spējas.
  • Patiesība ir skaista un vienlaicīgi arī briesmīga lieta, un tāpēc pret to ir jāizturas ar īpašu piesardzību.
  • Ir vienkārši būt dzīvam un skatīties, kā saule uzlec virs apsnigušajiem pakalniem – tas taču ir vislielākais pasaules dārgums.
  • Ir vajadzīga liela drosme, lai stātos pretī ienaidniekam. Bet ir vajadziga daudz lielāka drosme, lai nostātos pret saviem draugiem.
  • Nav svarīgi, par ko esi piedzimis, bet tas, par ko esi kļuvis.
  • Cilvēks nomirst tad, kad nomirst pēdējās atmiņas par viņu.
  • Vienaldzība un nevērība bieži vien nodara daudz lielāku kaitējumu kā atklāta nepatika.
  • Jaunie nevar zināt, ko jūt un domā veci cilvēki. Bet vecie cilvēki ir vainīgi, ja viņi ir aizmirsuši, kā tas bija – būt jauniem.
  • Skatoties uz nāvi un tumsu, mēs baidāmies vien no nezināmā.
  • Mūsu rīcības sekas vienmēr ir tik sarežģītas, tik daudzveidīgas, ka nākotnes paredzēšana patiešām ir neticami grūts uzdevums.
  • Cilvēki vieglāk piedod citu teikto nepatiesību kā patiesību.
  • Dažkārt manas smadzenes izbrīna mani pašu.
  • Ja tu vēlies uzzināt, kāds ir konkrētais cilvēks, paskatieties nevis uz to, kā viņš izturas pret sev līdzīgajiem, bet uz to, kā viņš izturas pret saviem padotajiem.
  • Pat vislabākie no mums dažkārt ir spiesti ņemt savus vārdus atpakaļ.
  • Realitāti ar fotošopu nepielabosi.
  • Ziņkārība nav grēks, taču tā ir jātur grožos.
  • Nav pareizi aizrauties ar sapņiem un aizmirst dzīvot.
  • Tu sāc domāt, ka patiesībā viss ir iespējams, ja vien tev ir stipra nervu sistēma.
  • Sāpes ir tikapat cilvēciska lieta kā elpošana.
  • Ir neiespējami dzīvot, kaut reizi nekļūdoties, ja vien Tu nedzīvo tik piesardzīgi, ka patiesībā tikpat labi varēji nedzīvot vispār – un tādā gadījumā Tu JAU esi kļūdījies.
  • Liktenis ir vārds, kas bieži tiek lietots, atskatoties uz izvēli, kurai bijušas dramatiskas sekas.
  • Grāmata ir kā spogulis – ja uz to skatās muļķis un nevar gaidīt, ka pretī ieraudzīsim ģēniju.
  • Mūsos visos ir gan labais, gan sliktais. Nozīme ir tikai tam, kurai daļai mēs ļaujam izpausties. Tas ir tas, kas mēs patiesībā esam.
  • Mums visiem priekšā ir grūti laiki, un reiz mums būs jāizdara izvēle starp to, kas ir pareizi, un kas ir vieglāk.
  • Es neticu maģijai manās grāmatās. Bet es ticu, ka kaut kas īpašs un maģisks var notikt, kad Tu lasi labu grāmatu.

Avoti: http://slovofraza.com un http://spoki.tvnet.lv
Tulkoja: Ginta FS
Pateicos Līgais Šīronai par ieteikumu

 

Tu esi vajadzīgs

dzives makslinieks4

Nejautā sev, kas vajadzīgs pasaulei, jautā sev, kas dara tevi dzīvu. Un pēc tam ej un dari to! Tāpēc, ka pasaulei ir vajadzīgi cilvēki, kuri kļūst dzīvi

Hovards Vašingtons Turmans

Dzīve bez mērķiem

dzive bez mērķa

Stīvena Šapiro grāmata “Dzīve bez mērķiem” ir izaicinājums tradicionālajai praktiskajai psiholoģijai, kas liek mums uz dzīvi skatīties kā uz mērķu ķēdi, un tādā veidā atņem cilvēkam iespēju būt laimīgam.

Neatdod, tā vienkārši, savu dzīvi, un neupurē šodienu, cerībā, ka par to tu dāvanā saņemsi laimīgu nākotni – kura būs labāka par šodienu. Grāmata pauž alternatīvu dzīves filosofiju: mēs varam sākt dzīvot laimīgi un pilnvērtīgi šodien, nenospraužot mērķus un nestādot plānus. Tā būs iespēja atbrīvoties no spiediena, un tā būs iespēja radoši veidot savu dzīvi.
Te 8 principi Dzīvei bez mērķiem.

1. noslēpums. Izmanto kompasu, ne karti

Izanalizē savu pieredzi, savas prasmes, savas vērtības un saproti, kas ir tas, uz ko tiecas tava Dvēsele. Lai tavas Dvēseles vēlmes kļūst par tavu kompasu – pēc tā tu izvēlēsies savas dzīves virzienu, atsakoties virzīties uz noteiktu galapunktu.
Centies savu dzīvi neuzzīmēt kartē. Nē, labāk, lai tavs dzīves ceļš nebūtu taisns, bet kļūst līkumains, lai tas dzimst un mainās laikā un telpā. Izdzīvo katru mirkli, un tajā pat laikā, atklāj sev daudz dažādu mazu, jaunu iespēju “taciņu”.

2. noslēpums. Nebaidies apmaldīties

Dzīvē nav pareizu un nepareizu lēmumu. Ir vienkārši lēmumi. Dzīvē nav neveiksmju – ir tikai iespējas personības izaugsmei. Aiziet kaut kur sānis, izmest līkumu – nekā slikta tajā nav. Pat pagrieziens, kas pirmajā acumirklī šķiet nepareizs – ir tava iespēja kaut ko jaunu iemācīties un iegūt jaunu pieredzi.

3. noslēpums. Atceries, ka bieži vien jaunas, veiksmīgas iespējas klauvē pie durvīm mums katram, bet dažkārt mums ir  grūti tās sadzirdēt

Vienmēr esi gatavs jaunām iespējām, kuras var parādīties tur, kur tu tās vismazāk gaidi. Un neļauj savai apziņai strīdēties ar iekšējo troksni un steigu, skaties visapkārt – un tu it visur ieraudzīsi signālus, kurus līdz šim nebiji ievērojis, Pašas perspektīvākās iespējas rodas visnegaidītākajās vietās. Vienmēr esi gatavs tam, ka tavā dzīves ceļā parādīsies kārtējais ceļa rādītājs, kārtējā ceļa zīme – dažkārt tie būs tieši acu priekšā, dažkārt – paslēpti kaut kur ceļmalā.

4. noslēpums. Mīli un novērtē to, kas tev ir

Novērtē to, ko esi sasniedzis uz doto brīdi, novērtē sevi tādu, kāds tu esi šobrīd. Tā vietā, lai kārotu no dzīves saņemt pēc iespejas vairāk, izbaudi mirkli. Katrs mirklis atklāj tev brīnišķīgu skatu – vai tas ir skats uz okeāna piekrasti, vai piemājas autostāvvietu. Izbaudi šo skatu. Kad tu savu dzīvi mēri pēc saviem paša kritērijiem, tu sāc saprast, kas tev patiešām ir svarīgi.

5. noslēpums. Meklē piedzīvojumus

Cilvēki, kuri dzīvo neparastu dzīvi, saņem bagātīgu un vienreizēju pieredzi. Pie pirmās iespējas tie dodas uz jaunām vietām, maina darba un dzīves vietas, amatus, izmēģina jaunas aizraušanās un domā kā pētnieki. Daudzveidīga pieredze bagātina mūsu pasaules redzējumu. Katra diena dod jaunas iespējas izpētīt pasauli un veikt atklājumus. Un, lai ta būtu, nav obligāti jādodas ceļojumā apkārt pasaulei, pietiek vien skatīties uz savu dzīvi, kā uz piedzīvojumu. Un tā – katru dienu.

6. noslēpums. Kļūsti par magnētu, kas pievelk cilvēkus

Vienmēr centies iepazīties ar jauniem cilvēkiem, nodibināt kontaktus, un kop jau nodibinātās attiecības – tad tev vienmēr būs atbalsts un draudzība. Iepazīstoties ar cilvēku, pats uzņemies atbildību par jūsu attiecībām, sper pirmo soli pretī.  Radošās iedejas, kuras nav iemiesojušas dzīvē (tātad nav novērtētas), neizraisa nekādu interesi.

7. noslēpums. Atzīsti savu iespēju ierobežotību

Mēs visi esam cilvēki. Un katram no mums ir savas ēnas puses, kuras mēs cenšamies neparādīt ārējai pasaulei. taču necenties cīnīties ar sevi, necenties apslēpt un neredzēt savus trūkumus, un nenoliedz to, ka mūsu iespējas tomēr ir ierobežotas – tā ir daļa tavas personības.

Skaties uz tām, kā uz savām īpašībām, nevis defektiem. Kā tikko tu to izdarīsi, taviem trūkumiem pār tevi nebūs nekādas varas, gluži otrādi, tā tev būs iespēja kļut tuvākam citiem cilvēkiem.

8. noslēpums. Nenoskaņojies uz konkrētu rezultātu

Ir viena iezīme, kas atšķir parastu rutinētu mērķi no aizraušanās vai paredzētā ceļa – tā ir emocionālā neatkarība. Kad tu esi sev nospraudis parastu mērķi, tu ar visu savu būtību tiecies pēc vēlamā rezultāta. Tava apziņa un tavas emocijas ir noskaņotas tieši uz šo rezultātu. Bet tad, kad tu seko savām Dvēseles vēlmēm, tu vienmēr esi šeit un tagad, vienmēr izdzīvo pašu šo brīdi, tas nozīmē, ka neesi piesiets noteiktam rezultātam. Tu saglabā emocionālo neatkarību, tev nav jāuztraucas par to, vai principā ir iespējams sasniegt to, pēc kā tu tiecies. Vēl vairāk, tu zini, ka paši nozīmīgākie centieni var nekad nekļūt par realitāti. Un tas ir brīnišķīgi, jo tādā veidā rodas vajadzīgais lauks, kas piepilda tevi ar enerģiju.

Autors Stīvens Šapiro “Dzīve bez mērķiem”
Ilustracija: Filips Izumnovs
Tulkoja: Ginta FS

 

Rūpes par sevi – tā nav vanna ar putām un kūciņa

vanna ar putām2

Rūpes par sevi ne vienmēr izskatās tik pievilcīgi, kā šķiet. Dažkārt tas nozīmē darīt visnepatīkamākās lietas – svīst treniņos, vai pateikt toksiskam draugam, ka nevēlies vairāk ar viņu satikties, vai atrast otru darbu, lai beidzot sāktu atlikt naudu, vai – uzdevumu uzdevums – prast pieņemt sevi patieso, lai nebūtu uz saviem pleciem kārtējo reizi jāstiepj nepanesamā nasta, tādējādi atbilstot kaut kādiem mistiskiem ideāliem. Un, lai pēc tam nebūtu sev jāņem piespiedus “atpūta” no šīs realitātes – ar glancētu žurnālu rokās, vannā ar putām, un telefona atslēgšanu uz visu dienu.

Rūpēm par sevi nevajadzētu izskatīties kā atvaļinājumam, kurā mēs dodamies, jo esam briesmīgi piekusuši, uz spēku izsīkuma robežas no pastāvīgā iekšējā presinga.

Patiesas rūpes par sevi – tā nav vanna ar sāli un šokolādes torte, bet gan izvēle uzbūvēt savu dzīvi tā, lai nevajadzētu pastāvīgi no tās bēgt.

Taču bieži vien tā ir nepieciešamība darīt tās lietas, kuras tev vismazāk gribas darīt.
Tas nozīmē godīgi paskatīties uz savām neveiksmēm un nolemt, ko ar to visu darīsi.
Tas nozīmē pieņemt to, ka būs kādas vēlmes, kuras netiks apmierinātas.
Tas nozīmē – prast atlaist to, kas jāatlaiž. Izvēlēties jauno.

Kādu no vides, kurā tu uzturies, tas saniknos, bet kādam tava izvēle šķitīs upuris.
Rūpēties par sevi nozīmē dzīvot, pastāvīgi nekopējot citus cilvēkus, – un iegūt sev savu personīgo dzīvi – tādu, kura, iespējams, citiem neder, bet kura der tieši tev.

Rūpēties par sevi nozīmē dot sev iespēju būt normālam. Parastam. Neideālam. Ne izcilam. Mierīgi izturēties pret to, ka virtuve dažkārt mēdz būt netīra, un saprast, ka ideāla figūra un komunikācija ar neīstiem draugiem – nav galvenie merķi dzīvē.

Rūpēties par sevi nozīmē tikt skaidrībā ar savas trauksmes iemesliem: zināmā mērā tā iztiet no tā, ka tu nerealizē savu slēpto potenciālu, zināmā mērā to provocē kādreiz iemācītie reaģēšanas šabloni – drudžaini censties atrisināt problēmu, pirms kļuvis skaidrs, kas vispār notiek.

«Rūpju par sevi akts – ir vēl viena lieta, kuru sabiedrība šodien gaida no sievietes. Vai tiešām tu pareizi izvēlējies īsto filtru instagramā, lai tur ievietotu grezno vāzi ar asai ogām? Vai sveces, kuras tu aizdedzi vakarā ir roku darbs, vai tas “mēsls”, ko pārdod lielveikalos? Kā apstādināt neizbēgamo kapitālisma jēdzienu iejaukšanos tādā vienkāršā lietā kā rūpes par sevi?
Personīgi es to daru, pasūtot picu apbružātās treniņbiksēs, taču tev var būt savs īpašs veids».

Pasaule, kurā rūpes par sevi ir kļuvušas par patērētāju trendu, ir slima. Ja jūti, ka regulāri aizraujies ar patērētāja rūpēm, tas nozīmē, ka patiesībā esi tālu no patiesām rūpēm par sevi.

Patiesām rūpēm par sevi ir maz kopīga ar “palutināt sevi”, un ļoti daudz kopīga ar to, kā būt adekvātam vecākam pašam sev, un izdarīt izvēli par labu savai labklājībai ilgstošā perspektīvā.
Ļoti noslogotā drudžainā dzīve, kurā ir gan atkarības gan prokrastinācija, ir tālu no rūpēm par sevi.

Patiesas rūpes par sevi ir tad, kad tu pārstāj censties “sevi izlabot”, un sāc pieņemt sevi tādu, kāds esi un tiešām rūpēties…. un tad, sev par lielu pārsteigumu saproti, ka tas dabīgā veidā tev palīdz atrisināt tās pašas problēmas, kuras tik bezcerīgi centies “izlabot”.

Rūpēties par sevi nozīmē to, ka tu kļūsti pats sev par varoni, nevis upuri. Tas nozīmē, pārskatīt visu, kas tev ir, un tā pamainīt savu ikdienu, ka no tās vairs nevajag nekur bēgt, lai atpūstos.
Tas nozīmē atņemt prioritāti dzīvei, kura tikai izskatās laba un atdot to tai dzīvei, kurā tu JŪTIES labi.
Pārstāt ieciklēties uz vieniem mērķiem, lai būtu spēks rūpēties par citu savu, pa īstam svarīgo mērķu realizāciju.
Būt godīgam pret sevi pat tad, kad tā dēļ ne visi tevi mīlēs.
Beidzot satikties ar savām patiesajām vēlmēm, pārstājot būt atkarīgam no apkārtējo viedokļiem un vērtējumiem.
Kļūt par personību, par kuru tu vēlies kļūt, un par kuru kļūt ir tavs aicinājums.
Kļūt par to, kurš zin, ka vanna ar putām un šokolādes kūka ir veidi, kā gūt labsajūtu no dzīves, nevis bēgt no tās.

Avots: Thoughtcatalog.com
Tulkoja: Ginta FS
Pateicos Katerinai Strogonovai par ieteikumu

Zen Meistars

zen kaķis

Es esmu dzīvojis kopā ar vairākiem Zen Meistariem – visi viņi bija kaķi. Vienkārša viņu vērošana ir meditācija. Cik mierīgi un brīvi viņi pārvietojas, esot mierā ar sevi, apzināti, momentā šeit un tagad, ar savas pilnības sajūtu un augstu pašapziņu, kāda var būt vienīgi ne-sa-prātīgām radībām.
Ekharts Tolle