Rūpējoties par drošību, mēs zaudējam iespēju atvērties

313058_318683404815173_2135482403_n

Ja tu paslēpsi ziedu istabā, lai to nesasniegtu ne saules stari, ne vēja pūsma, tu, iespējams, nolemsi, ka esi to pasargājis. Bet tu iznīcini to, tu to nogalini. Protams, tu to dari vislabāko nodomu vadīts, jo ārpus mājas ir pārāk liels vējš, pārāk daudz saules un lietus, un tu vēlies pasargāt maigo ziedpumpuru. Un tā, tu to noslēp savā guļamistabā un zieds nomirst.

Tas atvērsies, kad to apspīdēs saule, kad vēlš tam liks locities kad tas būs izpeldējies lietū un kad nakti būs pavadījis sarunās ar zvaigznēm. Zieds pieder veselajam un atveras tad, kad tā saknes dziļi iestiepjas veselumā.

Cilvēks paliek tikai pumpurs, viņa burvīgums paliek slēpts pumpurā tāpēc, ka viņš pārāk uztraucas par savu drošību, baidās briesmu, nestabilitātes, riska. Viņš tur sevi noteiktās robežās, tur ieslēgtu aiz biezas aizsargsienas. Tā vinš kļūst par ieslodzīto.

Dzīve nevar būt droša, savādāk tā nav dzīve. Rūpējoties par drošību, mēs zaudējam spēju atvērties. Mēs zaudējam nemirstību dēļ bailēm no nāves. Pieņemt izaicinājumu un priecājoties par to, doties pretī briesmām, piedzīvojumiem – lūk, kas pārvērš dzīvi svētlaimē. Tikai drosmīgas dvēseles zin, kas ir Dievs. Es mācu jums būt drosmīgiem un spējīgiem riskēt. Es mācu jums vitalitāti.

OŠO – Rīta meditācijas

Tulkoja: Ginta FS

Šķirta vīrieša padomi tiem, kuri vēl joprojām ir precēti

traditional-brazillian-wedding-in-costa-rica-photographed-by-kathryn-krueger-17

Šī vīrieša vārds ir Džeralds Rodžerss, kurš godīgi uzrakstīja 20 kļūdas, kuras viņš pieļāva, kā rezultātā viņa laulība izjuka. Tagad viņš uzskata, ka, lai arī cik sarežģītas būtu attiecības ģimenē, par tām ir vērts pacīnīties. Viņš saka: “Acīmredzot es neesmu eksperts attiecībās. Taču zināmu pieredzi, kuru saņēmu šķiršanās procesā, esmu ieguvis un tas man lika aizdomāties, kas būtu, ja es būtu rīkojies savādāk un, ja man būtu dota otrā iespēja. Es pazaudēju sievieti, ar kuru mēs kopā bijām 16 gadus. Un es ļoti ceru, ka kādam šī mana pieredze palīdzēs nepieļaut šīs kļūdas.”
Lūk viņa 20 rekomendācijas tiem, kuri uzskata, ka viņu attiecības vairs nenes bijušo prieku.
Ir par ko aizdomāties!

1. NEKAD nepārtrauciet aplidot viņu. NEKAD nepārtrauciet iepazīties ar viņu no jauna.

Mana pati lielākā kļūda bija tā, ka savu sievu es uztvēru kā pašu par sevi saprotamu – kā to, kas man pienākas.
Kad lūdzāt viņu kļūt par jūsu sievu, droši vien bijāt pārliecināts, ka vienmēr viņu aizsargāsiet un cīnīsieties par viņas sirdi. Taču, gadiem ejot, šie solījumi droši vien aizmirstas. Jūsu sieva – ir pats galvenais jūsu dzīves dārgums. JŪS PATS VIŅU IZVĒLĒJĀTIES!. Nekad to neaizmirstiet. Un neslinkojiet vienmēr uzturēt savu mīlestību.

2. Aizsargājiet savu sirdi.

Jums jāaizstāv ne tikai viņas, bet arī sava sirds. Aizsargājiet to no citām sievietēm ļoti rūpīgi. Neviens nedrīkst pretendēt uz jūsu sirdi, izņemot jūsu sievu. Savukārt viņa drīkst tur iekļūt jebkurā laikā.

3. Iemīlieties! Atkal un atkal!

Jūs pastāvīgi mainaties. Jūs vairs neesat tas, kas bijāt agrāk, kad precējāties. Pēc 5 gadiem jūs vairs nebūsiet tas, kas esat tagad. Pārmaiņas ir pastāvīgas un tāpēc jums apzināti jāizvēlas katra diena vienam ar otru. Cīnieties, iekarojiet viņas mīlestību – tāpat kā to darījāt pirmajos iepazīšanās mēnešos.

4. Vienmēr viņā meklējat tikai labāko.

Savu uzmanību koncentrējat uz to, ko jūs viņā mīliet, bet ne uz to, kas jums viņā nepatīk un tracina. Tikai tādā gadījumā jūsu mīlestība augs un būs stipra. Sakoncentrējaties uz tiem brīžiem jūsu kopdzīvē, kad jutāties mīlēts un absolūti laimīgs cilvēks. Jūs taču viņu apprecējāt ne tāpat vien!

5. Necentieties viņu izmainīt. Tas nav jūsu uzdevums.

Jūsu uzdevums ir vienkārši mīlēt viņu. Necentieties viņu mērīt ar savu mērauklu. Nelauziet viņu. Tad viņa pati izmainīsies tā, ka jūs varēsiet viņu mīlēt vēl vairāk.

6. Uzņematies VISU atbildību.

Uzņematies visu atbildību par savām emocijām. Jūsu personīgā laime nav jūsu sievas rūpe. Viņa nevar darīt jūs laimīgu, ja jūs pats to nevēlēsieties. Jūs nesat atbildību par to, lai jūsu ģimenē visi būtu laimīgi. Ja jūs spēsiet būt laimīgs, tad arī jūsu sieva un visi ģimenē būs laimīgi.

7. Nekad nevainojat viņu par to, ka viņa jūs it kā sadusmojusi.

Ja dusmojaties un esat uzvilcies, tad tās ir tikai jūsu personīgās problēmas un sievas vainas tur nav. Tā ir jūsu personīgā izvēle. Jūsu emocijas ir tikai jūsu atbildība. Jūsu sievietei nav jādziedē jūsu bērnu dienu traumas un jāskraida jums pakaļ ar piepuņķotu mutautiņu. Ja vajag, paņemiet pauzi, atrodiet iespēju pabūt vienatnē un tikt galā ar savām emocijām. Kā tikko būsiet stabilizējis savu emocionālo fonu, attiecības ģimenē uzlabosies.

8. Ļaujiet savai sievai vienkārši dzīvot!

Kad viņai ir slikts garastāvoklis vai viņa vienkārši ir sakreņķējusies, necentieties momentā visu izlabot. Viņas pozitīvais noskaņojums arī nav jūsu darbs. Vienkārši paskaidrojiet viņai, ka dusmoties un niknoties laiku pa laikam nemaz nav slikti. Sievietes ir tā uzbūvētas, ka uztver pasauli pārāk emocionāli. Tur nu neko nepadarīsi. Taču ir svarīgi, ka viņa zin to, ka esat spēcīgs vīrietis un uz jums var paļauties, ka jums var uzticēties, jo jūs taču nemūkat ārā no mājas, kad viņa ir dusmīga. Dodiet viņai iespēju sajust, ka būsiet viņai blakus neatkarīgi no tā, kāds viņai garastāvoklis, vai cik bieži viņa raud.

9. Muļķojaties

Nesodiet sevi pārāk stingri. Labāk biežāk smejaties un lieciet smieties arī viņai. Smiekli dara dzīvi vieglāku un vienkāršāku.

10. Piekļūstiet tuvāk viņas dvēselei KATRU DIENU

Uzziniet, kas patiesībā liek viņai justies mīlētai un aizsargātai. Ja vajag, sastādiet 10 lietu sarakstu, kas dara viņu apmierinātu ar dzīvi. Padariet to par savu prioritāti. Pamēģiniet katru dienu likt viņai justies KĀ KARALIENEI.

11. Esiet blakus

Uzmanīgi attiecaties pret viņas dzīvi. Ja viņa ko stāsta, klausaties! Dariet visu, lai varētu ar viņu parunāties ar TUKŠU galvu. Attiecaties pret viņu tā, it kā viņa būtu jūsu vērtīgākais klients.

12. Pieņemiet viņas seksualitāti.

Esiet uzmanīgi, neattiecaties pret seksu kā vienkāršu atslābināšanās procedūru. Sekss – tā ir iespēja piekļūt viņas dvēseles dziļākajiem līmeņiem. Lai viņa sajūt, ka var jums uzticēties par 100% ne tikai gultā, bet arī dzīvē.

13. NEESIET idiots!

Neesiet idiots, taču nebaidieties kādreiz būt arī tāds. Jūs pieļausiet kļūdas. Viņa pieļaus kļūdas. Esiet vīrišķīgs un atzīstieties tajās, lai nepieļautu nākamās. Jums nav jābūt pilnībai!

14. Dodiet viņai personīgo “telpu”.

Dodiet viņai brīvu laiku. Ļaujiet viņai tikties ar draudzenēm un izkopt savu hobiju. Dodiet viņai iespēju, darot to, ko viņai patīk darīt, uzpildīt sevi ar enerģiju. Periodiski ļaujiet viņai pabūt bez jums un bērniem – atpūsties un atslābināties vienatnē. Viņai atpūta nepieciešama ne mazāk kā jums.

15. Esiet ievainojams

Esiet gatavs padalīties ar savām bailēm un sajūtām. Atzīstiet savas kļūdas. Atvanojaties.

16. Esiet absolūti godīgi viņas priekšā!

Ja gribat lai Jūsu starpā valdītu uzticēšanās, esiet gatavi dalīties ar viņu it visā – īpaši saviem noslēpumiem, ar kuriem nekad agrāk neesat dalījies. Tam vajadzīga drosme un vīrišķība. Jo tikai tad, kad jūs pilnībā atvērsiet viņai savu sirdi, starp jums sāksies īsta mīlestība. Savu masku variet nēsāt, cik vien ilgi tīk, bet to noņemiet vienmēr, kad atgriežaties mājās.

17. NEKAD nepārtrauciet kopā augt

Stāvošs purvs ir malārijas midzenis, bet ātri skrienoša straume vienmēr ir spirgta un veldzējoša.

Atrofija ir vienīgais ceļš muskuļiem, ar kuriem neviens nenodarbojas. Gluži tāpat ir ar attiecībām. ja jūs pārtraucat pie tām strādāt, tās neizbēgami beigsies. Atrodiet sev mērķi un sapņus. Sastādiet kopīgos plānus. un strādājiet pie tiem KOPĀ.

18. Nekreņķējaties par naudu

Nauda – tas ir resurss, kuru jums jāvada kopā – kā vienai komandai. Tā nekad nepalīdz, ja jūs baidaties ar to rīkoties. Mācieties uzticēties savam partnerim. Un atcerieties, slēpt naudu no sievas ir nelabs ieradums.

19. AIZMIRSTIET!

Piedodiet ātri un nekad neatceraties vecos aizvainojumus. Sakoncentrējaties uz nākotni un neļaujiet pagātnei jaukties jūsu plānos. Neļaujiet savai pagātnei turēt jūs par ķīlnieku. Izdariet secinājumus no pagātnes kļūdām, nelpieļaujiet tās. Ejiet uz priekšu, neatskatoties. Pagātnē pieļautās kļūdas var kļūt par smagu enkuru jūsu attiecībās, tas velk uz leju. No otras puses – piedošana atbrīvo! Vienkārši nogrieziet enkuram ķēdi! Un peldiet prom, neatskatoties!

20. Vienmēr izvēlieties MĪLESTĪBU

Galu galā, šis padoms varēja būt arī vienīgais. Izvēlieties to kā galveno principu, pateicoties kuram izmainīties var viss. Ja izvēlēsieties mīlestību, nekas neapdraudēs jūsu laulību un attiecības. Mīlestība visu pacietīs, izturēs.
Laulība  –  tas nav “dzīvoja viņi ilgi un laimīgi”. Tas IR darbs. Tās ir pastāvīgas investīcijas. Tikai tā tās var iziet visus pārbaudījumus laikā. Strādājat pie savām attiecībām un laime atnāks.
Laulība ir kā pati dzīve, pārdzīvo savus kritumus un pacēlumus. Mācieties visos etapos. Mācieties mīlēt viens otru un tas jums dos perspektīvu. Saglabāt šo māju ir iespējams, ja katru dienu nomainīt pa vienam, laika zoba sagrauztam ķieģelītim.

Šīs ir mācības kuras es apzinājos pārāk vēlu un uz savas ādas.
Palieciet savām sievām tie vīri, ar kuriem viņas var lepoties!

Autors: Konstantīns Šijans

Tulkoja: Ginta FS

“Nerakstīts” nenozīmē “Neesošs”

image-byallan-davey

Mēs ikdienā ievērojam likumus, kurus sarakstījuši cilvēki – kāds ir bijis nodoms, mēs nezinām. Taču ir nekur nerakstīti likumi, kuru ievērošana ir daudz svarīgāka par to, vai būsiet likumpaklausīgs cilvēks.

PIEVILKŠANĀS LIKUMS

Cilvēks pievelk to, ko viņš mīl, no kā baidās vai pastāvīgi gaida t.i. visu, kas atrodas viņa apziņas fokusā. Dzīve mums dod to, ko mēs gaidām no tās, nevis to, ko gribam.

PRETPOLU LIKUMS

Dzīve nav iedomājama bez pretstatiem. Tajā ir vieta gan dzimšanai un nāvei, gan mīlestībai un naidam, draudzībai un konkurencei, tajā ir tikšanās un šķiršanās, prieks un bēdas, zaudējumi un ieguvumi. Arī pats cilvēks ir pretrunīgs: no vienas puses tiecas pēc stabilitātes, no otras savā neapmierinātībā skubina dzīvi ātrāk ritēt uz priekšu. Šajā pretrunu pasaulē cilvēks cenšas atrast vienotību ar sevi, citiem cilvēkiem un pašu dzīvi. Visam ir sākums un beigas – tas ir dzīves ritenis. Dažkārt, lai kaut ko saprastu, tas jāzaudē. Viens pretpols nevar eksistēt bez otra – lai būtu diena, ir jābūt naktij.

SAMAKSAS LIKUMS

Par visu šajā dzīvē IR jāmaksā: par darbību un bezdarbību. Kas sanāks dārgāk? Bieži atbilde būs acīmredzama tikai dzīves beigās – uz pirmsnāves sliekšņa – dārgāk jāmaksā par bezdarbību. Vairīšanās no neveiksmēm nedara cilvēku laimīgu. “Manā dzīvē bija daudz neveiksmju, vairums no kurām tā arī nenotika” – veca vīra vārdi dēliem pirms nāves.

LĪDZĪBU LIKUMS

Līdzīgs pievelk līdzīgu. Mūsu dzīvē nav nejaušu garāmgājēju. Mēs pievelkam tieši tos cilvēkus, kurus nevis vēlamies pievilkt, bet tos, kuri ir līdzīgi mums. Pazūd tie, kuri sūtīti mums mūsu pieredzei, paliek tie, kurus sūta mums liktenis.

DOMĀŠANAS LIKUMS

Nevajag savu neveiksmju un nelaimju cēloni meklēt kaut kur ārpusē – skats jāvērš uz iekšu – sevī. Mūsu ārējā – redzamā dzīve ir mūsu domu rezultāts.

HARMONIJAS LIKUMS

Cilvēks meklē harmoniju visur: sevī, pasaulē. Sasniegt harmoniju ar pasauli var tikai tad, kad esi harmonijā ar sevi. Laba attieksme pret sevi, mīlestība pret sevi, sevis pieņemšana ir harmonijas ar pasauli, cilvēkiem un savu dvēseli pamats. Harmonija nenozīmē grūtību un konfliktu neesamību, jo tās parasti ir personības izaugsmes stimuls. Harmonija starp Saprātu, Sajūtām un Darbībām – varbūt tā arī IR Laime?

BUMERANGA LIKUMS

Tas vēsta: viss, ko sūti Visumā – atgriežas. Darbi, vārdi, domas, labie, sliktie….viss atgriežas pie tā, kurš tos sūtījis. Bībelē teikts: “Pie tā es teikšu: kas skopi sēj, tas skopi pļaus; bet kas dāsni sēs, tas dāsni arī pļaus”

SVIRAS LIKUMS.

Kad cilvēks kaut ko vēlas, bet tas nav sasniedzams, ir jāizdomā cita interese, līdzvērtīga pirmajai. Ja izvēlētais ceļš netuvina mērķim, jānomaina ceļš.

LŪGUMA LIKUMS

Ja neko no dzīves neprasi, neko arī nesaņemsi. Ja mēs prasām sazin ko un paši nezinām ko, tad arī saņemam “nezin ko”. Mūsu lūgums pievelk atbilstošo realitāti. Ja dotajā mirklī mūsu lūguma izpildīšana varētu mums kaitēt, tas neizpildās. Agri vai vēlu mūsu lūgumi tiek izpildīti. Ja tas izpildās “nelaikā”, mēs sakam: “Pateicos, vairs nevajag!” Tātad dzīve māca mūs vēlēties un prasīt to, kas nestu labumu.

LIKUMSAKARĪBU LIKUMS

Dzīvē bieži notiek lietas, kuras nav atkarīgas no mums. Vienreiz notikušu notikumu var izskatīt kā sagadīšanos, divreiz notikušu – kā sakritību, trīsreiz notikušu – kā likumsakarību. Viss, kam jānotiek, notiks, lai kā mēs censtos no tā izvairīties. Viss, kam nav jānotiek, nenotiks. Lai kā Jums to gribētos.

PĀRMAIŅU LIKUMS

Gribi savā dzīvē pārmaiņas, ņem visu varu pār apstākļiem savās rokās. Nevar izmainīt savu dzīvi, nemainoties pašam. Tieši savas pasivitātes dēļ, cilvēki bieži palaiž garām reālas iespējas, ko liktenis noliek priekšā kā saldo ēdienu. Kas Jūsu dzīvē nosaka prioritātes – Jūs pats vai kāds cits?
Varbūt tās nosaka pati dzīve un Jūs peldat pa straumi?
Kļūstiet par savas dzīves un likteņa saimnieku. ja nekur nedosieties, nekur arī nenokļūsiet!

Avots: © Nancy Fouts
Foto: Allan Davey
Tulkoja: Ginta FS

Gaisma un siltums

svece543

Kāda sieviete žēlojās savai kaimiņienei par draudzeni, kura viņu bija aizvainojusi. Kaimiņiene viņu mierināja un pierunāja piedot draudzenei.

– Piedot? Kā to var? Pēc tā, ko viņa man nodarīja? Viņa taču ir tik ļauna! Nē, ļaunumu nevar piedot, – teica sieviete. – Un vispār, kāpēc man jāmīl cilvēki, kuri nemīl mani, kāpēc man jādara labu, kad apkārt visi viens otram dara ļaunu, apmāna un nodod?

– Es Tev izstāstīšu kādu stāstu, – teica viņai kaimiņiene.
– Dzīvoja reiz cilvēks. Viņš lūdza Mātei Dabai izdarīt tā, lai naktīs būtu gaišs, lai varētu nededzināt sveces un lai ziemā būtu silts – lai varētu nekurināt krāsni. Taču Mātei Dabai labāk redzams, kā jābūt, tāpēc tā neņēma vērā cilvēka lūgumu. Tas sadusmojās ne pa jokam un nolēma: ” Ak, Tu tā, ja? Nu tad es nededzināšu pa naktīm sveces un ar tām Tevi neizgaismošu. Un ziemā nekurināšu krāsni, lai ar tās siltumu Tevi nesildītu. Un pat ārdurvis atvēršu, lai mājā siltums nepaliktu, tad paskatīsimies, cik Tev auksti būs!”
– Galīgi stulbs, – pārtrauca kaimiņieni sieviete, – iedomājās, ka ar savu sveci izgaismo dabu un ar savu krāsni to silda! Augstprātīgs muļķis! Tas taču, pirmkārt, vajadzīgs viņam pašam – gaisma un siltums. Bet viņa – Māte Daba pati par sevi parūpēsies!
– Tad kāpēc Tu, – jautāja kaimiņiene, – dari to pašu?
– Es? – izbrīnījās sieviete.
– Jā, Tu! Kāpēc Tu izdzēs savas mīlestības gaismu, kad apkārt Tev savelkas tumsa un kāpēc Tu neiekur savas sirds krāsns siltumu, kad apkārt jūti ļaužu sirds saltumu?  Vai nav labāk pašai iedegt savas sirds gaismu un paspīdināt citiem, nevis sēdēt tumsā un gaidīt, kamēr kāds iedegs gaismu?  Tad Tu pati ieraudzīsi ceļu un, iespējams, arī citi to ieraudzīs un jūs kopā, roku rokā varēsiet doties pa to. Un vai nav labāk aizdedzināt savu sirds gaismu un tās siltumā sildīties pašai un sasildīt citus, nevis sēdēt aukstumā un gaidīt, kamēr kāds sasildīs Tevi.  Un tad arī no apkārtējo sirdīm staros siltums un gaisma un pasaule kļūs siltāka un gaišāka.

Avots: http://www.pritchi.ru

Tulkoja: Ginta FS

Parasta un Īsta sieviete

 

ista-sieviete1Kaimiņos dzīvoja divas sievietes. Viena bija darbīga un aktīva – visu laiku rosījās saimniecībā, aptekāja bērnus un vīru, mazgāja, šmorēja un kopa dārzu. Viņas kaimiņienei arī bija divi bērni un vīrs. To bieži varēja redzēt pastaigājoties vai šūpojoties dārza šūpolēs zem ābelēm.

“Kā tu vari būt tāda sliņķe?!!”- sašutusi jautāja pirmā.

“Kā var tā pārpūlēties?!!” – domāja otrā.

Un, lūk, reiz pirmajai kaimiņienei vīrs stipri sagrieza muguru un savas slimības dēļ nevarēja turpināt strādāt. Viss mājas darbu smagums un naudas pelnīšana tagad gūlās uz sievas pleciem.

Kādā vakarā, atgriežoties no darba, un nesot smagas somas pilnas ar produktiem, pirmā kaimiņiene paklupa tieši pie savas mājas un stipri izmežģīja roku. Otrā kaimiņiene ar savu vīru visu to redzēja. Viņi iesēdināja sievieti mašīnā un aizveda uz slimnīcu.

“Ko man tagad darīt!?” – sieviete uztraucās. “Tās ir kaut kādas šausmas! Kas tagad mājās visu darīs, un par ko mēs tagad dzīvosim?”. Bet otrā kaimiņiene mierīgi atbildēja: “Tu atpūties un paguli, bet visas savas raizes VIENKĀRŠI UZTICI VISUMAM”.

«Kas tas ir Visums?», – sieviete izbrīnīta vaicāja.

«Visums – tie esam mēs visi. Viss, kas tev apkārt. Tu esi daļa no šīs dzīves telpas un viss veselais vienmēr rūpējas par savu daļu.».

Sievietei nekas cits neatlika, kā noticēt savas kaimiņienes teiktajam un vienkārši vērot apkārt notiekošo.

Nākamajā dienā pie viņas atbrauca māsa no kaimiņu pagasta un pastāstīja par brīnumainu dziednieku, kas nesen bija pārcēlies uz viņu ciemu. Atstājot savus bērnus pie kaimiņiem, kopā ar savu slimo vīru, sieviete devās pie dziednieka. Dziednieks izrādījās arī labs “kaulu lauzējs” un varēja palīdzēt sievietei un viņas vīram.

“Steiga tevi salauza un tavu dzīvi sakropļoja” – teica dziednieks. “Tavus kaulus es salaboju, bet smadzenes salabot – tas nav mans lauciņš. Pati izdari secinājumus. Tā ir tava dzīve!”.

No tā brīža sieviete biežāk sāka ciemoties pie kaimiņiem, lai ar kaimiņieni kopā pasēdētu dārza šūpolēs zem ābelēm, paklausītos putnu dziesmās un klusumā. Tā viņa piepildījās ar iekšēju mieru un harmoniju. Piepildījās ar pašu Dzīvi, lai tā plūstu mierīgi un skaisti.

Pasaka – māņi, bet tajā vienmēr ir daļa patiesības …

Ar ko tad parasta sieviete atšķiras no Īstas Sievietes?

Parastas sievietes apziņā laime ir atkarīga no viņai apkārt esošo lietu stāvokļa – vai veseli viņas bērni, vai ģimenes dzīvē un attiecībās viss kartībā, vai viņa labi izskatās.

Ja kaut kur kaut kas notiek ne tā, kā ieplānots, viņa tiek izsista no sliedēm, sāk uztraukties, cenšoties visu sakārtot un noregulēt. Tādā veidā absolūti pazaudējot Pati Sevi – savus spēkus, savu iekšējo harmoniju, un ļoti bieži – arī mīlestību pret sevi. Un viss tikai tāpēc, ka parastas sievietes laime pilnībā ir atkarīga no ārējiem apstākļiem – viņas dzīves “ārpuses”. 

Īsta Sieviete spēj radīt savu laimi no “iekšpuses” Viņa lieliski apzinās, ka, ja pati būs nogurusi un saīgusi, tad nekas labs nenotiks arī  ārpusē.

Viņa zin – Sieviete ar savu iekšējo stāvokli pati rada savu dzīves telpu un orientē savu vidi. Cenšoties, pirmkārt, saglabāt savu iekšējo mieru un harmoniju, viņa jebkurā situācijā ir spējīga ātri tikt galā ar visām grūtībām. Jo viņas iekšējais miera un harmonijas stāvoklis iespaido gan vidi ap viņu, gan cilvēkus, kas blakus.

IR LABI MAN – IR LABI ĀRPUS MANIS

Tas arī ir galvenais Īstas Sievietes radošā spēka noslēpums, ko viņai dāvājusi pati Māte-Daba.

Bet parasta sieviete no Īstas atšķiras vien ar to, ka neprot APZINĀTI izmantot savu vareno dabas dāvanu – spēju radīt harmonisku vidi sev apkārt – sev, saviem tuvajiem, kurā viss ir labi un mierīgi.

Taču, kā zināms, visu var iemācīties. Ka tik būtu vēlēšanās!

Te nu arī pasaciņa galā. Malacis, ka klausījies!

Autors: Viktorija Ņepomņaščaja

Tulkoja: Ginta FS

Mihails Ļitvaks: Tas viss, kas mums ir šobrīd, ir pats labākais

1

Četri “JĀ” laimei

Mēs visi vēlamies būt laimīgi un veiksmīgi. Kā to sasniegt? Lai būtu harmonijā ar sevi, ir jāiemācās pateikt “JĀ” vairākiem faktoriem.
Četri :JĀ” atgādina par pašām galvenajām un vienkāršākajām lietām mūsu dzīvē.
Pirmais “JĀ” ir jāpasaka visai Pasaulei, pieņemot to tādu, kāda tā ir.
Pasaulei nav emocionāla satura, tā ir tāda, kāda tā ir, bet ne tāda, kādu tu to sajūti, atkarībā no notikumiem tavā dzīvē.
Pasaulē ir labestība un ļaunums, laime un kataklizmas, tas viss ir jāpieņem, to visu ir jāapzinās un nevajag baidīties. Absolūti visi notikumi, kā labie, tā arī ļaunie – ir mūsu realitāte, un baidīties no tās ir bezjēdzīgi. Tas viss notiek ar mums un bez mums.
Otrais “JĀ” ir jāpasaka Dzīvei.
Dzīve, tāpat kā pasaule, ir jāpieņem kopā ar visām tās īpatnībām, plusiem un mīnusiem. Dzīvē notiek gan briesmas, gan nodevības, apmāns, bet tā ir tikai daļa no visa, kas veido mūsu esību. Bez tā visa ir vēl ļoti daudz dažādu aspektu, un tie visi kopā veido mūsu dzīvi. Mums šodien var piederēt viss, bet rīt nebūt nekā, taču tās ir tikai dažādās mūsu dzīves izpausmes. Katra neveiksme – ir notikums, kas jāpieņem,un kā dēļ nav jāsatraucas.
Te īsti vietā ir sena ķīniešu pritča par viedo vīru un balto zirgu.
Kādā ķīniešu ciematā dzīvoja vecs vīrs. Viņš bija nabadzīgs un vienīgais, kas viņam piederēja, bija brīnisķīgs balts zirgs. Pat bagātnieki un karalis vēlējās no viņa to atpirkt, taču vecais vīrs teica, ka nevienam to nepārdos, jo draugus nedrīkst pārdot. Taču vienā rītā viņš savu zirgu stallī vairs neatrada. Daļa ciema ļaužu viņam juta līdz, daļa slepeni priecājās. Cilvēki sprieda: kāda briesmīga nelaime, pazaudēt vienīgo, kas pieder. Taču vecais vīrs to visu uztvēra mierīgi.
Pagāja vairākas dienas un zirgs atgriezās, līdzi atvedot vairākus skaistus zirgus. Daļa ciema ļaužu priecājās, daļa skauda. Tagad visi apsprieda, kā gan vecajam paveicies, ka nelaime līdzi sev atnesusi tādu lielu laimi. Un tikai pats vecais vīrs neko par to netaica, un bija mierīgs, vienkārši pieņēma visu tā, kā tas ir.
Vienīgais vecā vīra dēls sāka iejāt jaunos zirgus. Neveiksmīgi zirgam palīdēja kāja, un dēls nokrita, un salauza abas kājas.. Un atkal daļa ciema ļaužu juta viņam līdz, bet daļa klusībā priecājās. Tikai vecais vīrs atkal palika mierīgs.
Pēc nedēļas valstī sākās karš, un visus jaunos vīriešus iesauca armijā, izņemot vecā vīra dēlu, jo tam bija salauztas kājas. Un atkal ļaudis runāja, ka nelaimi nomainījusi laime, ka vecajam vīram paveicās. Taču vecais vīrs bija gudrs un teica, ka dzīve ir jāpieņem tāda, kāda tā ir un viss ir Dieva rokās, un mūsu uzdevums ir to nodzīvot, nesodot , neapspriežot, bet pieņemot visu, kā tas ir. Nosodīt nozīmē, neattīstīties. Dzīve, tas ir viens brīnumains un garš ceļojums, kurā nedrīkst apstāties.
Trešais “JĀ” ir pieņemt sevi – ļoti svarīgi to izdarīt ikvienam no mums.
Tas nav viegls solis, tašu ir pa spēkam ikvienam. Apzinies sevi šobrīd un pieņem tādu, kāds esi – ar visām savām problēmām, priekiem un bēdām, uzvarām un zaudējumiem, mīlestību un naidu. Tas viss esi tu. Un nevajag censties neko tēlot – tikai pieņemt. Kad cilvēkam neizdodas to izdarīt, viņš var ierauties sevī, pārstāt normāli komunicēt ar citiem, tātad attīstīties. Citos gadījumos, kad cilvēks nav sevi pieņēmis, viņš cenšas spēlēt lomu, kuru pats sev izdomājis, tēlojot to, kas patiesībā nav.
Ceturtais “JĀ” ir jāpasaka Šim Mirklim.
To nav nemaz tik viegli izdarīt, jo mēs bieži vien lidināmies mākoņos, sapņojam par skaistāku dzīvi, ceļam gaisa pilis, un aizmirstam par to, ka dzīve notiek šeit un tagad. Mēs aizmirstam par to, ka tas viss, kas mums ir šobrīd – visi notikumi, grūtības, cilvēki, lietas, darbi ir paši svarīgākie, labākie un vajadzīgākie tieši šobrīd. Un tas viss ir jāpieņem un jāiemīl bez nosacījumiem.
Visi četri “JĀ” māca mums mīlestību, labestību, būt harmonijā ar sevi un pasauli, atgādina par vienkāršākajām lietām, kas palīdzēs mums būt laimīgākiem un priecīgākiem.

 

Neaizmirsti katru dienu pateikt “JĀ” Pasaulei, Sev, Šim Mirklim un katra diena tev dāvās daudz patīkamu emociju.
Autors: Mihails Ļitvaks
Tulkoja: Ginta FS

Dievam jābūt dvēselē

lugsanas3

Dziļa meža vidū dzīvoja vientuļnieks Tas daudzus gadus bija nodzīvojis vientulībā un lūgšanās, un tuvējo ciemu ļaudis uzskatīja viņu par svēto.

Kādā rītā pie viņa ieradās Eņģelis. Tā ierašanos vientuļnieks uztvēra kā balvu par daudzajiem gadiem, pavadītiem lūgšanās un askēzēs, un kā pierādījumu tam, ka šādā veidā viņš ir pacēlies virs pārējās cilvēku masas un pietuvojies svētajiem.

Eņģelis paziņoja, ka ieradies tāpēc, lai nodotu vientuļniekam Dieva gribu:

– Tev jādodas uz tuvējo ciematu. Tur dzīvo kāds bagāts, dāsns un dievbijīgs zemnieks, kurš savā dzīvē paveicis ļoti daudz labu darbu. Dievs liek tev viņam nodot vēsti, ka jau pēc pusgada vinš beigs savas zemes gaitas un dosies uz paradīzi.

Vientuļnieks nopriecājās par tadu iespēju un devās ceļā. Viņš jutās svarīgs un nodeva zemniekam vārds vārdā Dieva teikto. Tad atgriezās mājās, savā mežā.

Ciema iedzīvotāji, uzzinot par ziņu, ko atnesa vientuļnieks, kļuva bēdīgi, jo padomāja, ka tagad zemnieks, kuram jau apsolīta vieta paradīzē, diez vai turpinās viņiem palīdzēt un darīs labos darbus. Taču viss izrādījās gluži otradi. Šis vīrs ne tikai nepārtrauca darīt labos darbus, bet viņa dāsnums auga augumā.

Savukārt vientuļnieks kļuva lepns par to, ka Dievs viņu izvēlējies par savu sūtni.

Pagāja pusgads, gads, divi gadi…

Bagātais zemnieks sveiks un vesels dzīvoja, kā dzīvojis, darīja savus labos darbus, un priecājās par dzīvi. Savukārt vientuļnieka dzīve parvērtās ellē.

Viņš, jusdamies kā. pravietis, mocījās ar domu par to, ka notikusi briesmīga kļūda, kuras rezultātā viņš bija kļuvis par izsmiekla objektu un ļaudis tagad viņu sauca par viltus pravieti.

Ar katru dienu viņš kļuva arvien drūmāks, niknāks, un drīz saprata, ka ir sācis sevi nīst un nicināt.

Un te kādu dienu atkal pie viņa atnāca Eņģelis.

– Ko nozīmēja tā ziņa, ko tu man pagājušoreiz liki nodot zemniekam? – aizkaitināts jautāja vientuļnieks. – Tevis dēļ mana dzīve ir kļuvusi par elli! Visi par mani smejas! Mani nicina! Par ko?! Es taču visu dzīvi esmu lūdzies, ievērojis visus baušļus, gavējis!

– Tā bija pārbaude jums abiem – tev un zemniekam – atbildēja Eņģelis.

– Tu patiešām lūdzies un gavēji, bet tavā dvēselē nebija Dieva, atsķirībā no tā zemnieka, kurš, uzzinājis par to, ka viņam sagatavota vieta paradīzē, turpināja dzīvot tā kā dzīvojis – turpināja palīdzēt cilvēkiem, tiem, kam šī palīdzība vajadzīga.

Tu visu dzīvi esi centies pierādīt apkārtējiem un, pirmkārt, pats sev, savu vērtību un svarīgumu. Viss tavs svētulīgums izrādījās tikai maska, zem kuras slēpas iedomība un vēlme būt labākam par pārējiem cilvēkiem.

Jau pirmā pārbaudījuma laikā maska nokrita, atklājot tavu patieso būtību – tavu lepnību., tavu augstprātību.

Dievbijība neslēpjas rituālos, Dievam jābūt dvēselē.

Tu neizturēji pirmo pārbaudījumu, bet, iespējams, tas kļūs par tavu pirmo soli ceļā uz jaunu dzīvi un patiesu dievbijību.

Avots: http://www.econet.ru

Tulkoja: Ginta FS