Sieviete, kura sevi mīl

apskaviens

Sieviete, kura iepazinusi sevi un iemācījusies sevi mīlēt, sāk pasaulē dzīvot pavisam savādāk. Tā kura pieņēmusi un iemīlējusi savu vientulību, pārvēršot to baudā, dzīvē izdara pavisam citas izvēles.

Viņa pārstāj skatīties uz dzīvi trauksmes pilnām mazas meitenes acīm, kura katrā pretimnācējā vīrietī meklē to, vienīgo, kurš atnāks, izglābs, iemīlēs, parūpēsies un beidzot atvieglos viņas ciešanas, tā aizvietojot viņai mammu. Viņa pārstās tēlot patstāvīgo. Pārstās spēlēt neatkarīgās un veiksmīgās lomu, gaidot to mirkli, kad emocionāli varēs kādam “uzkārties kaklā”. Viņas prieks ir neviltots un pārstāj būt maska, kuru uzvelk vīriešu pievilināšanai. Viņas prieks pavisam vienkārši kļūst par dzīves priekšnoteikumu.

Viņa vairs nemeklē vīrietī vecāku. Viņa pati kļūst sev par māti un māsu. Viņa daudz ko var un ar prieku pieņem iespēju būt vienai.

Viņa vispār pārstāj meklēt kādu ārpusē, jo ir atradusi pati sevi. Un arī daudziem pazīstamais “meklējošais” sievietes skatiens, kuru tik labi pazīst ikviens vīrietis, pazūd uz visiem laikiem, atbrīvojot vietu skatienam iekšup, sevī. Vai arī skatienam debesīs, meklējot Dievu. Nobriedusi sieviete sāk skatīties uz pasauli mierīgi, ar sapratni caur mīlestību pret sevi un ar savu dzīves izpratni.

Viņa vairs nepiekrīt apšaubāmām attiecībām ar vīrieti iluzorā cerībā, ka viņš mainīsies uz labo pusi un izaugs. Pieaugs un atradīs sevi un kļūs par to ideālu, kuru viņa vienmēr ir gribējusi redzēt sev blakus. Viņa atmetīs savus iluzoros centienus izmainīt un izaudzināt vīrieti.

Viņa ir gatava redzēt blakus tikai to, kuru spēs pieņemt tādu, kāds viņš ir, bez “apstrādes” un uzlabojumiem. Spēs iemīlēt tādu, kāds viņš ir, saprotot, ka dzīvos tieši ar to, nevis ar savām fantāzijām.

Viņa skaidri zin, uz ko ir gatava, bet uz ko – nav. Ko ir spējīga labot, un – ko nav. Viņa zin, ka mīlestība, pieņemšana un dzīves viedums darbojas labāk par centieniem “nodarīt labu”. Taču pat maigums, mīlestība un pieņemšana negarantē viņai neko, izņemot to, ka viņa pati varēs būt laimīga pati ar sevi sevī. Bet patiesā, iekšējā, neizrādītā laime, kurai ir ļoti stiprs pamats, vienmēr atradīs iespēju radīt laimi arī ārējā pasaulē. Tāpēc, ka ārējā laime ir tikai iekšējās atspoguļojums.

Aglaja Datešidze
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Ir tikai viens cilvēks

 

3a4dae854051debc4a670664d6ece6eeVienīgais cilvēks, kurš tev pietrūkst, esi TU PATS.

Tu dzīvo nemierīgi, tev šķiet, ka tev kaut kas trūkst. Tu vēlies atrast cilvēku, lai mīlētu, lai būtu laimīgs. Bet patiesībā vienīgais cilvēks, kura tev pietrūkst, esi tu pats. Un kad tu attapsies attiecībās, tajās vēl joprojām trūks tikai viena cilvēka. Tevis!

Tev vajadzīgas ir lietas, tev kaut kā nepietiek: mantas, mašīna, apģērbs, aksesuāri, māja. Bet patiesībā tev vajadzīgs ir tikai tas stāvoklis, ko tev var dot šīs lietas. Bet brīdī, kad tev tas viss ir, tev vēljoprojām pietrūkst tā, kam tas viss pieder. Pietrūkst tevis.
Tu sapņo par to, ka būsi piederīgs kādai ļaužu grupai, kādai lielai kompānijai, skolai vai ģimenei. Taču, ja tev šķiet, ka tas tev uzdāvinās tevi, tu ļoti maldies. Ja tu neesi atradis sevi, tad arī piederot kādai grupai, tev vienalga vēl joprojām pietrūks viena cilvēka. Tevis.
Patiesībā vienīgais cilvēks, pēc kura tu pa īstam skumsti esi tu pats. Cilvēks, kurš var atrisināt visas tavas problēmas – esi tu. Cilvēks, kurš var atrast visus risinājumus, nomierināt, uzjautrināt un iedot tavai dzīvei interesi, arī esi tu pats.
Cilvēks, kurš var mīlēt un piepildīties ar šo sajūtu – esi tu. Tas nenozīmē, ka tu paliksi viens vientuļš un tev vairs neviens nebūs vajadzīgs. Tas nozīmē tikai to, ka tu pārstāj būt atkarīgs no ārējiem faktoriem un tava dzīve sāk piederēt tev pašam. Un tad uzrodas tas viss, ko tu tik ļoti vēlējies, bet nevarēji dabūt.

Uzrodas mīļotais cilvēks. Uzrodas draugu grupa. Dzīve kardināli mainās, kad tu pārstāj viņai piedāvāt formēt tevi un tu patstāvīgi formē to pats, tāpēc, ka vienīgais cilvēks, kurš var tavā dzīvē atnest laimi – esi tu pats.

Avots: sobiratelzvezd.ru
Ilustrācija: Duy Huynh
​​​​​​​Tulkoja: Ginta FS

Kā tas ir – LABI?

milestiba pret sevi

Ko nozīmē atbalstīt sevi?
Tā ir iespēja ikvienā situācijā, lai kāda arī tā nebūtu, palikt savā pusē, neatkarībā no tā, vai tev ir vai nav taisnība. Prasme apstādināt iekšējo kritiķi un pakāpeniski pārvērst to par iekšējo advokātu. Iespēja pāriet no sevis vainošanas un pašpārmetumiem uz brīvu elpošanu un vērošanu.

Kas ir mīlestība pret sevi?
Tā ir iespēja paskatīties uz sevi acīm, kurās nav ne nosodījuma, ne baiļu, ne vēlmes sevi pārtaisīt. Tikai uzmanīga ieskatīšanās sevī kā gleznā, kā ziedā, kā audeklā, uz kura ar laiku parādās brīnumaini raksti.

Kas ir rūpes par sevi?
Tā ir apzināta piepūle, kas vērsta uz to, lai uzzinātu par sevi kaut ko vairāk. Noskaidrotu, cik, kā un kad tev ir vajadzīgs, lai justos labi. Un, ne tikai noskaidrotu, bet veltītu laiku tam, lai to izdarītu. Un regulāri veltītu laiku tam, lai nevis uzlabotu vai izvirzītu sevi (kaut arī kas tāds var notikt), bet tam, lai sevi vienkārši atbalstītu it visās dzīves peripētijās. Bet pēc tam, iespējams, pat sagādātu sev baudu…

Kas ir pašcieņa?
Tā ir iespēja savās darbībās redzēt labus nodomus. Atbalstīt savu cilvēciskumu un piešķirt sev tiesības lemt un domāt unikālā veidā. Tā ir iekšēja disciplīna redzēt savas personības neaizskaramību pret apvainojumiem un uzbrukumiem. Tā ir ticība sev un iespēja notikt iekšējām pārmaiņām. Ticība bez gaidām un piespiešanas.

Un šīs visas ir nobriedušas personības pazīmes.

Aglaja Datešidze
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Būt SIEVIETEI

milet visu

Vīrietis ir sievietes Dvēseles atspulgs.
Ja viņa ir mierīga, pārliecināta un harmoniska, tad viņas vīrietis būs tāds pats.
Ja viņa ir nepārliecināta, naidīga, vīlusies vai depresīva – tad arī vīrietis viņai blakus būs tāds pats.
Mūsu partneris atspoguļo mūsu iekšējo stāvokli, mūsu attieksmi pret sevi un pasauli.
Vīrietis atspoguļo to, ko mēs sevī nepieņemam un neatzīstam, un kam nevēlamies pievērst savu uzmanību.
Pēti savu Dvēseli uzmanīgi, tiec skaidrībā ar tās slēptajiem nostūriem un tad arī tavā ģimenes dzīvē viss kļūs skaidrs.
Tad, kad tu nodarbojies ar sevi, pilnveido sevi, arī tavs vīrietis sāk mainīties.
Sevis izzināšanas procesā pats galvenais ir nenoliegt sevi, piedot savas nepilnības, pieņemt tās un mīlēt. Tāpat kā mīlēt  sava partnera nepilnības.
Slavenais jogs Svami Vivekananda teica: “Mūsu pirmais pienākums ir neienīst sevi. Lai virzītos uz priekšu vispirms mums jānotic pašiem sev un tikai tad – Dievam”.
Uzskatu, ka šī frāze ir laimes atslēga, īpaši sievietei.
Mēs esam radušas atdot sevi ģimenei, bērniem, sabiedrībai, bet ļoti bieži par sevi vispār aizmirstam. Vēlme rūpēties par citiem nedrīkst būt lielāka par vēlmi rūpēties par sevi. Sievietei ir ļoti viegli uzspiest – uz viņas sirdsapziņu, vainas sajūtu uz to, ka viņai nav taisnība. Un sievietei ļoti bieži kā mātei no dabas nav robežu – kur otram taisnība, bet kur viņš kļūst nekaunīgs un parkāpj viņas robežas.
Sievišķās vainas sajūtas stavoklis, saskaņā ar psihologu pētījumiem, ir ceļš pie nāves. Atdodot vairāk, kā viņa var, viņa sāk novīst, kļūst viegli aizkaitināma, agresīva un sāk slimot. Šāds stavoklis nav veselīgs ne viņai pašai, ne viņas tuvākajam lokam. Pieņem sevi, mīli, cieni un novērtē un ļauj savai iekšējai pasaulei par sevi parūpēties!
Avots: ezo_news
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Jādzīvo, kamēr nav pārgājis

dejot lietū

Gudrība darīt muļķības, kurās tu esi laimīgs, manuprāt, ir labākais, ko tu vari padarīt ar šo dzīvi.
Ar gadiem tu pārstāj vēlēties melnbaltās drāmas, bez citām nokrāsām.
Tev pārstāj būt vajadzīgi cilvēki, kuri tajās tevi iesaista.
Tu pārstāj par mīlestību uzskatīt to, kas liek tev stāvēt kā izsalkušam sunim uz pakaļkājām un trīcēt, skatoties uz kaulu augstprātīgajās, aukstajās rokās.

Tu sāc dzīvot viedi.

Ar vieglumu atlaid jebkuru, kurš vēlas aiziet.
Ar vēlmi ielaist to, kurš atnācis tevi ne ar vienu nesalīdzināt.
Ar veselīgu mīlestību pret sevi, kura atļauj tev būt mierā ar savu Dvēseli un ķermeni.
Un brīnišķīgas muļķības izkrāso tavas dienas, atceļot pārak nopietno attieksmi pret notiekošo, kas arī pāries, tāpat kā mēs visi.
Un reiz ir vērts pamosties vien tāpec, lai saprastu –
Jādzīvo, kamēr nav pārgājis.

Ļiļa Grad
Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Es – neveiksminiece?

555555

Laimes meklējumi pastāvīgi liek mums izvirzīt mērķus. Mēs cenšamies sasniegt to, ko mēs tik ļoti vēlamies. Ļoti daudzas no mūsu vēlmēm ir saistītas ar citiem cilvēkiem. Mēs pastāvīgi esam atkarīgas no ārējiem apstākļiem. Cik reizes tavu vēlmju piepildīšanās, kādu ārēju iemeslu dēļ, izvērtās pavisam ne tā, kā tu to vēlējies? Un katru reizi tu juties nelaimīga.

Tu gatavojies vakarā doties ciemos pie draugiem un šim notikumam par godu sagatavoji savu skaistāko kleitu, bet draugiem saslima bērns un viesības tika atceltas.

– Tā tas viss ir, –tu domā, – bērns saslimis, žel viņa, tu raizējies par vecākiem, taču nezin kāpēc tevī valda tāda neapmierinātība par sabojāto vakaru?

Viss tajā, ka tavs plāns gūt prieku no ciemošanās ar draugiem izgāzās. Tu nesaņēmi prieku no lieliski pavadīta vakara. Tu esi nelaimīga. Tu ļoti bieži plāno savu laimi saņemt no kaut kā ārēja, te arī iemesls. Tu vēlies saņemt TIEŠI TO LAIMI, kuru ieplānoji un tāpēc nesaņem to no cita kaut kā.

Nesanāca aiziet ciemos, tātad ir vēl kaut kas, kas tev nepieciešams tieši tagad. Varbūt tieši šobrīd ir tas mirklis, kad atpūsties un patīkami pavadīt savu laiku mājās? Cik ļoti sen tu neesi pievērsusi uzmanību pati sev, savam ķermenim? Varbūt tev vajadzīga vanna ar aromātisko sāli, svecēm un iemīļoto mūziku – un tas ir tieši tas, kas vajadzīgs šobrīd? Atlābsti un baudi. Atslābsti un samīļo sevi, paslavē sevi par to, ko esi sasniegusi, izdarījusi, par to, kāda esi, par savu raksturu, pieredzi, kuru šodien ieguvi.

Ļoti bieži mēs dzenamies pēc kaut kā, cenšamies, cīnamies, neizguļamies un viss tikai tāpēc lai saņemtu ārējo savas veiksmes apstiprinājumu. Tevi slavē un tu esi laimīga. Cik reizes dzīvē tu kaut ko esi darījusi, lai saņemtu uzslavas un citu cilvēku atzinību? Dažkārt šī atzinība bija parāk sīka un atnāca ar lielu kavēšanos. Tu uzcepi kūku, sagaidot, kad vīrs tevi paslavēs. Viņš mājās atnāca piekusis un atlaidies uz dīvāna aizmiga, tā arī kūku nenobaudījis. Tu esi vīlusies. Kūka stāv uz galda, kā rūgts atgādinājums par tavu neveiksmi.

Mēs jūtamies laimīgas vai nelaimīgas atkarībā no tā, cik no mūsu gaidām ir piepildījušās un, cik nav. Savukārt sīkās neveiksmes uzkrājas un rada pilnīgu neveiksminieces sajūtu. Mēs esam nelaimīgas, jo pilnībā esam aizmirsušas, kāpec esam nākušas šai pasaulē. Paiet gads, vai pat mazāk, un mēs vairs neatceramies daudz ko no tā, kas lika mums justies nelaimīgām. Kūka sen ir apēsta, un uzslavu no vīra tu saņēmi. Draugu bērns izveseļojās un tu jau vairākus vakarus pavadīji jaukā kompānijā. Iespējams, tu kādu laiku vairs necep kūkas darba dienās, lai nebūtu šīs nepatīkamās situācijas, bet dari to svētdienās. Viss pāriet, taču paliek šī sava neveiksminieces sajūta.

Cik daudz no tā, ko tu dzīvē esi izdarījusi, bija veiksmīgs? Vienkārši tu parāk bieži to neievēro, bet atceries tikai savas neveiksmes no tā, ka neizjūti laimi.

Tu domā, – ja es neesmu laimīga, tātad es neesmu veiksmīga.

Laime atnāk no tavas iekšējas pamošanās, kas notiek pateicoties tavam iekšējam darbam ar sevi. Katrs cilvēks atnāk šai pasaulē, ne tāpēc lai tiektos pēc ārējas veiksmes, veidotu savu karjeru, saņemtu apkārtējo atzinību un atbalstu. Tas viss kļūst maznozīmīgs, ja neesi laimīgs.

Cik ļoti daudz šodien veiksmīgas un atzītas sievietes ir nelaimīgas. Tas attiecas arī uz vīriešiem, taču viņu laime vairāk ir tajā, ka viņi sajūt savu vīrišķību un to, ka ir svarīgi savām sievietēm.

Katrai sievietei ir nepieciešama mīlestība. Bez mīlestības sievietes laime nebūs pilnīga. Mīlestība pamodina sievietes sirdi un dod šo ilgi gaidīto laimes sajūtu. Tadai sievietei viņas lielie ārējie sasniegumi šķiet nenozīmīgi. Mīlestība ir galvenais sasniegums, kas izmainījis viņas dzīvi.

Ir maz cilvēku, kuri spēj mīlēt pa īstam, vēl mazāk to, kuri spēj saglabāt mīlestību. Un sievietei šajā mīlestības uzturēšanā un audzēšana ir vislielākā loma.

Jo viedāka sieviete, jo labāk viņa saprot, cik tas ir svarīgi – saglabāt, audzēt un uzturēt mīlestību.

Gaļina Šeremetjeva
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Mazā laimes rūpnīciņa

laimes rupnicina

Katra sieviete ir “maziņa laimes rūpnīciņa”! Diemžēl šodien – tikai potenciāla, jo, sākot jau no bērnudārza meitenes, nākamās sievietes māca būt vīriešiem – tas nozīmē, taisīt karjeru, mācīties matemātiku, ķīmiju un kaut ko sasniegt.

Taču laime jau ir šeit – sievietes ķermenī. Jau būdama pavisam maziņa meitenīte, vēdiskā sieviete zināja, ka viņā ir bagātības un pārpilnības enerģija un galvenais uzdevums bija saglabāt to, ko Dievs viņai dāvājis.

Jāsaprot, ka bez šīs parpilnības enerģijas un spējas baudīt nekas nebūs. Tas ir tas, kas pievelk vīrieti. Caur šo sievieti plūst laimes straume, bet viņš – vīrietis to bauda.

Kāpēc bruņinieki agrāk cīnījās par savu sirds dāmu? Kāpēc cēlie vīri savām sievietēm dāvināja dāsnas dāvanas?

Viņi zināja šo noslēpumu: ja sieviete būs laimīga, apmierināta un būs viņam blakus, viņam būs gan laime, gan bagātība.

Marina Lanskaja
Foto: Jevgēņijs Litovčenko
Tulkoja: Ginta FS