Šodien es kārtējo reizi vēlos atgādināt par to, ka tieši pateicoties savām vibrācijām, mēs radām apkārtejo realitāti. Un, ja mūsu vibrācijas atspoguļo harmoniskas domas un jūtas, tad arī apkārtējā realitāte un pasaules krāsas ir košākas, dzīves uztvere – dziļāka un katrs notikums un cilvēks – dārgāks. Un pat ierastās ikdienišķās lietas mēs sākam uztvert pavisam jaunā un brīnumaini pateicīgā veidā.
Šī tēma nav jauna un nav pat saistīta ar šībrīža procesiem un pasaules pārveidošanos. Realitātes transformācija ar savu iekšējo sajūtu spēku vienmēr ir bijusi klātesoša. Atceries iemīlēšanās stāvokli – iemīlējies cilvēks taču pasauli redz pavisam citā gaismā – viņš ir pateicīgs dzīvei, viņš priecājas par visu un katru – viņam pasaule šķiet brīnumskaista! Es esmu pārliecināta, ka ikviens no mums kādreiz ir piedzīvojis šīs sajūtas.
Iepriekšējos laikmetos vibrāciju paaugstināšanās bija saistīta ar diviem momentiem: iemīlēšanos un radošo iedvesmu (arī radoši cilvēki pasauli redz pavisam savādāk kā vidusmēra cilvēks). Un, ja pēkšņi uz jūtām tev neatbildēja vai ar mīļoto cilvēku kaut kas notika, vibrācijas pazeminājās un pasaule cilvēkam sagriezās burtiski ar kajām gaisā.
Ārējā realitāte vienmēr atbild uz mūsu iekšējo stāvokli, tā sinhronizējas ar to. Bet šajos laikos tas notiek ātrāk un aktīvāk, kā agrāk.
Atcreries pasaku “Sniega karaliene”, kurā burvju spoguļa lauskas, nokļūstot cilvēku acīs, lika tiem ieraudzīt kroplības sev apkārt? Tad, lūk, šī ir tā stāvokļa metafora, kad mēs, izšķērdējot savu resursu, palaižam garām stāvokli šeit un tagad, ļaujam apstākļiem un cilvēkiem novērst uzmanību uz reaģēšanu, tā vietā, lai pasauli uztvertu apzināti. Mēs “krītam” savās vibrācijās un sākam redzēt pasauli caur ļaunā troļļa spoguli. Taču mūsu spēkos ir to nepieļaut.
Labā ziņa ir tā, ka mēs jau vairākus gadus dzīvojam pasaulē, kur cilvēkam ir vienkāršāk būt savu sajūtu saimniekam. Mēs paši esam spējīgi izmainīt savu noskaņojumu un pacelt savas iekšējās vibrācijas, neatkarīgi no ārējiem apstākļiem. Un tas burtiski mūs pārnes pavisam citā realitātē.
Jau no senseniem laikiem gudrie pievērsa cilvēku uzmanību tam, cik labais un ļaunais ir subjektīvs. Pasaule ir vienota un mūsu “labā” un “sliktā” vērtējums ir mūsu pašu subjektīvā bildīte galvā, ko nosaka mūsu esošās pārliecības, tā ir mūsu pašu vibrāciju uztveres prizma. Tas nozīmē, ka mēs uztveram tieši to, ko esam spējīgi uztvert pateicoties savam iekšējam stāvoklim. Kurš, atkārtoju, nav ārējo faktoru sekas, bet gan pilnībā atrodas mūsu kontrolē.
Un pats patīkamākais ir tas, ka pateicoties šim augsto vibrāciju stāvoklim, mēs esam spējīgi ieraudzīt skaistumu pat visparastākajos ikdienas priekšmetos, norisēs, darbībās. Šis fenomens šobrīd izpaužas visaptveroši.
Iekšējā harmonija, līdzsvars un prāta miers ir spējīgi burtiski pārvērst dzīves uztveri. Un tad tu vairs steigā negriez dārzeņus zupai, bet baudi procesu, kad no dabas veltēm gatavo ēdienu saviem mīlajiem.
Tad tu vairs neraizējies par haosu un nekārtību, ko rada bērni, bet gluži otrādi – priecājies par to: “Ak, Dievs, cik man ir radoši bērni!” Un tad parasts piepūšamais baseins pagalmā spēj radīt tādu pašu baudījumu kā atpūta siltajās zemēs.
Ar laiku šī Skaistuma realitāte mūs ieskaus no visām pusēm. Un to nevar ne izskaidrot, ne nodot vārdos tiem, kuri dzīvo pretenzijās… Nu, un, ka glāze skaisti mirdz…. Nu, un, ka skaists lampas kupols…. Nu, un, ka lietus lāses skaisti notek pa stiklu… Nu, un, kas no tā? Bet tu skaties un jūti – cik tas ir brīnišķīgi! Tu kļūsti atvērts šīm sajūtām, krāsām, skaņām…. Un pat ne visai patīkams notikums tiek uztverts pavisam savādāk, tāpēc, ka šajā stāvoklī mēs it visā redzam skaistumu un jēgu.
Un tā nav nekāda aizvietošana galvā, nav kaut kāds izkropļojums, vienkārši, sasniedzot noteiktu vibrāciju līmeni, noteiktu to uztveres blīvumu, mēs patiešām attopamies pavisam citā realitātē, kur esam spējīgi sajust mirkļa skaistumu, kur visas dzīves izpausmes sagadā baudu, tāpēc, ka caur šo pieredzi dzīvo mūsu Dvēsele.
Es neatkārtošu to, kā radīt šo iekšējo noskaņu. Esmu pārliecināta, ka tev jau ir zināmi veidi, kā paaugstināt savas vibrācijas, īpaši tie, kas vislabāk strādā tieši tev.
Es tikai vēlos, lai katrs cilvēks, kurš šo lasa, atcerētos, ka viņš pats ir reālais savas dzīves Radītājs. Šī ir tava izvēle ik brīdi – tā vietā lai uztrauktos, nervozētu un rakņātos sevī un savās emocijās, apvainotos un izvirzītu pretenzijas citiem, tu apzināti pārslēdz uzmanību uz skaistumu, uz to, par ko ir pateicīga tava Sirds un Ķermenis. Un tad, ejot pa šo sevis paša iestaigāto taciņu soli pa solim, tu attapsies pavisam citā realitātē – Mīlestības un Skaistuma realitātē.
Svetlana Dobrovoļska
Foto: Angelica Reyn
Tulkoja: Ginta Filia Solis
Ginta Filia Solis 