Atlaist visu

atlaist444

“Atlaid… Atlaid katru mirkli, kā tikko tas pagājis. Necenties to paildzināt, tas nav iespējams; šis mirklis ir pagaisis, tas neturpināsies un neatkārtosies vairs nekad. Atlaid situācijas, cilvēkus, emocijas…

Uz tavas plaukstas apsēdās skaists tauriņš, izbaudi mirkli, priecājies par to, kamēr tas ir ar tevi, necenties aizvērt plaukstu un paturēt tauriņu sev, ļauj tam lidot, kolīdz viņš to vēlēsies… Un tā katru mirkli. Un, lai cik ļoti tev arī gribētos kaut ko noturēt, atlaid. Sarežģīti, sāpīgi, skumji, bailīgi – vienalga, atlaid, visu, visus un vienmēr…
Atceroties, aizmirsti. Neatceries, neatgriezies. Turpini kustību uz priekšu. Tas ir Dzīves filosofijas pamats – šeit un tagad, vienmēr tagadnē, atlaižot. Tik vienkārši! Taču tik sarežģīti, tikai tāpēc, ka mēs esam raduši pieķerties. Un baidāmies pazaudēt.
Jauni mirkļi nes mums jaunu prieku, jaunu iespēju, jaunus atklājumus… Pagātne vienmēr ir mirusi, nākotne – iluzora un tikai tagadne ir Dzīve.
Pateicies situacijām, pateicies cilvēkiem, kuru dzīves pieskārušās tavējai. Un laikā ar vieglumu atlaid.
Kad es jautāju savam draugam: “Vai tu nebaidies zaudēt?”, viņš man atbild: “Man nekā nav, man nav ko zaudēt un es nebaidos”. Jā, mums nav ko zaudēt. Mums visiem nekā nav, neviena nav un tas ir nemainīgi; vienkārši apzinies to. To, kas mums tiek dots, tie, kurus satiekam – ir dzīves dāvana, sauc to kā vēlies, taču tas nav mūsu un tas ir laicīgs, tāpēc ar prieku un pateicību pieņem un viegli atlaid.
Pamēģini. Tas ir tik viegli!…”
vk_EzoNews
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Advertisements

Attiecības pastāvīgi pārbauda, uz ko tu esi spējīgs…

attiecibas2

Attiecības pastāvīgi pārbauda, uz ko tu esi spējīgs, pastāvīgi uz savas personīgās pieredzes aicina tevi radīt, izpaust un izjust arvien augstākas savas paša īpašības, savu arvien plašāku pasaules redzējumu, savus arvien brīnišķīgākos priekštatus pašam par sevi.

Nekur tu to nevari izdarīt tik tieši, īsti un redzami, kā attiecībās.

Faktiski tu vispār nevari visu šo īstenot ārpus attiecībām.

Tāpēc svētī jebkuras attiecības un pieņem tās kā ļoti nozīmīgas un formējošas tevi kā personību, to, kas TU ESI – un par ko tu šobrīd izvēlies kļūt.

Vispār centies neuztvert kādu vai kaut ko kā naidnieku – vai pat problēmu. Attīsti veidu, kā uztvert visas problēmas kā iespējas.

Vairums cilvēku stājas attiecībās drīzāk ar mērķi, ko varētu tajās saņemt, nevis ko varētu dot.

Jebkuru attiecību mērķis ir izlemt, kādu savu daļu tu vēlētos “paust””, nevis kuru otra cilvēka daļu tu vēlētos iekarot un paturēt.

Ļoti romantiski izklausās, kad tu runā, ka tagad, kad tuvais cilvēks ir ienācis tavā dzīvē, tu jūties pabeigts. Taču attiecību pamatmērķis nav tas, lai būtu kāds otrs, kurš varētu tevi pabeigt, bet gan tajā, lai būtu kāds otrs, ar ko tu varētu dalīties savā pabeigtībā.

Nekad un neko savās attiecības nedari pienākuma pēc. Dari visu apzinoties to lielisko iespēju, kuru šīs attiecības tev dod, lai tu nolemtu un kļūtu par to, kas TU ESI PATIESĪBĀ.

Nīls Donalds Volšs “Sarunas ar Dievu”, “Neparastais dialogs” 1. grāmata.
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Iet Lielo ceļu ir vienkārši

cels7

«Iet Lielo ceļu ir vienkārši, kaut gan cilvēki izvēlas apkārtceļus.»

Lielais ceļš ir vienkāršs. Tas ir tas ceļš, kurš mums paveras tieši šeit un tieši tagad.
«Nomazgā traukus». «Atbildi uz elektronisko vēstuli». «Neatbildi uz vēstuli». Tas ir  Lielais ceļš, tāpēc, ka tas ir vienīgais ceļš. Darot vai nedarot kaut ko, tu ieguldi savas pūles realitātē. Nekas nevar būt vienkāršāks. Vairāk nekas no tevis netiek prasīts; tu nevari izdarīt kaut ko nepareizu.

Apkārtceļi ir tavi spriedumi par to, ko tu dari vai nedari. Uzskatot savas darbības par «nepareizām», «muļkīgām» vai «nevajadzīgām», tu ne tikai nenovērtē tās, bet arī ļoti sarežģī savu dzīvi.
Salīdzināt to, kas ir izdarīts, ar to, kas tev bija jāizdara, pastāvīgi censties salīdzināt savas darbības ar kaut kādu ārējo standartu – tas ir ļoti grūts ceļš.
Tas, kas ir, paredz būšanu šeit un tagad, bet centieni salīdzināt – tie vienmēr ir stāsti no pagātnes.
Tu vari cik uziet, strīdēties ar pagātni, un pat tad, ja tu atradīsi pašus labākos, pašus pārliecinošākos un pašus cilvēciskākos argumentus tam, ka tā bija citādāka, pagātne vienalga paliks tā, kas bija.
Mācies no pagātnes pieredzes, izmanto jebkurus līdzekļus, taču, ja tu jūties vainīgs un kaunies no savas pagātnes, tad tu vienkārši esi vardarbīgs pret sevi, bet vardarbība nav tas labākais instruments, tā “nestrādā”. Skaidrs ceļš, Lielais ceļš, sākas tieši tagad…
Dzīve pati par sevi neprasa nekādus pūliņus. Ja tu uzskati, ka tev ir problēma, nodarbojies ar pētniecību tik ilgi, kamēr nesapratīsi, cik pilnīgs ir tas, kas IR.

Bairone Keitija, Stīvens Mitčels “Priekam ir tūkstošiem vārdu”

Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Dziedināšanās atnāks pati…

15g3

Nespied sev izdziedināties!
Dziedināšana vienmēr atnāk bez piespiešanas.
Kad ir atbilstoši apstākļi.
Kad ir pietiekami daudz mīlestības, uzmanības, klātbūtnes, nestaidzības un uzticēšanās.
Kad tu necenties izārstēties.
Kad tu necenties pamosties.
Kad tu vispār “necenties”.
Kad tu plaši atvērtam rokām sveicini šo brīdi.
Krīti zemē.
Jūti niknumu, bēdas, vientulību.
Izdzīvo savu neveiksmi. Visu sava kritiena dziļumu.
Saki savu tīru patiesību, kādu sarūgtinot, kādu padarot tuvāku.
Taču nepiespied sevi, mans mīļais.
Tev jāatlaiž rezultāts, dienaskārtība, mērķis.
Un jāpiepilda sava “nedzīstošā” pieredze ar mīlestību.
Piepildi savas sāpes, skumjas, garlaicību ar sirsnīgu apzinātību.
Baudi šo momentu.
Tev jārada apstākļi savai dziedināšanai,
taču tu nevari to izdarīt.
Tavs ego sabuntosies.
Tava sirds priecāsies:
Tevi izdziedinās noslēpumainie, senie un neizzināmie spēki.
Tev tikai jānokāpj no piespiešanas ceļa.

Autors: Džeffs Fosters
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Kad tu ieraudzīsi savu patieso seju, tevi pārņems prieks

Debora Dansone

Katram no mums Dievs ir devis kādu sūtību, taču mēs pavisam esam aizmirsuši par savu misiju. Mēs esam aizmirsuši pat to, kāpēc esam šeit. Mēs dzīvojam dziļā aizmirstībā un saucam to par dzīvi. Un šie visu aizmirsušie ļaudis uzskata sevi par saprātīgām būtnēm! Ja tu par šiem ļaudīm pajautāsi jebkuram apgaismotajam, viņš to nodomus nosauks par “absolūtām muļķībām”.

Mums jāatmostas no savas muļķības. Mēs visi šeit esam ar noteiktu mērķi. Katrs no mums atrodas šeit lai dziedātu, dejotu, izstarotu gaismu. Taču tas iespējams tikai tad, kad tu sevi esi apzinājies, kad tu skaties uz pasauli ar savām, nevis citu cilvēku acīm.

Līdz šim viss, ko tu zini par sevi, ir nācis no citiem cilvēkiem. Kāds tev ir teicis to, ka tu esi patīkams cilvēks un tu tam tici. Kāds tev ir teicis, ka tu esi sapratīgs cilvēks un tu tam tici. Viens saka vienu, cits saka citu, un tu vāc visus šos izteicienus. Tu neko pats par sevi neesi uzzinājis. Tu skaties uz sevi spogulī, bet spogulis atspoguļo tikai masku. Savas patiesās sejas meklējumos tev jāieskatās dziļi sevī. Tu sevi vari ieraudzīt tikai savas būtnes visdziļākajā centrā.

Kā tikko tu ieraudzīsi savu patieso seju, tevi pārņems bezgalīgs prieks, tevi pārņems labsajūta. Tu apzināsies, ka tava esība nav nejauša, ka Dievs tev ir devis tavu sūtību, ka tu pasaulei nes ārkartīgi svarīgu ziņu, ka tu esi vajadzīgs, ka tu esi iesaistīts varenā plānā un pildi savu misiju. Un šī apziņa rada prieku, tā rada mieru tavā Dvēselē.

OŠO “Rīta meditācijas”
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Tu neesi atbildīgs par cita laimi

laime97979798

Saproti to tieši šobrīd. Tu neesi atbildīgs par kāda cita laimi. Tu neesi kāda cita nelaimes iemesls. Skarba mācību stunda, taču tā ir visatbrīvojošākā no visām.

Tu vēl joprojām vari rūpēties, uzklausīt, saprast citu sāpi, dziļi just līdzi. Tu vari uzņemties atbildību (un tas nav tas pats, kas vainas apziņa) par to, ko agrāk izdarīji vai pateici, kaut gan pagātni tu nevari izmainīt. Tu vari ciest, pārdzīvojot savas sajūtas un pārdomāt savas domas. Taču tu neesi citu cilvēku ciešanu iemesls, neatkarīgi no tā, cik ļoti viņi raud, kliedz vai apvaino tevi. Spiež uz tevi, cenšoties tev uzkabināt “žēluma sajūtu”.

Ja tas ir vajadzīgs, tu vari piedāvāt viņiem savu taisnību, padomu, savas zāles. Taču tu neesi vainīgs. Tu nevari kādu papildināt, harmonizēt, tu nevari kādu padarīt nabagu, nepilnīgu vai neveiksmīgu. Cilvēki katrs iet savu ceļu un tu ej savu. Un viņu laime ir viņu piedzīvojums, bet tava laime – tavs piedzīvojums.

Tu taču redzi, ka īstu laimi nevar atdot vai atgriezt atpakaļ. Īsta un patiesa laime ir AVOTS. Tā ir klātesamība. Tā ir gatavība iegūt savu personīgo pieredzi, nepārliekot šo slogu uz citiem.

Tā ir gatavība nevis meklēt mīlestību kaut kur ārpusē, bet atrast to daudz tuvāk. Savā elpā. Katrā sava prieka, ciešanu, laimes vai garlaicības mirklī. Katrā sirdspukstā, katrā skaņā, katrā kaislīgā velmē un katrā svētajā dzīves mirklī.

Tu esi dzīvs!

Autors: Džefs Fosters
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Apzinātības līmeņi

apzinatiba

1)UPURIS
Reakcija uz problēmu: atrast vainīgo, apvainot to.
Pakļauti slimībām, neveiksmēm, tos aktīvi iesūc negatīvo emociju egregorālās struktūras.

2) CĪNĪTĀJS
Reakcija uz problēmu: atrast vainīgo, apvainot to un aktīvi ar to cīnīties, pierādot savu taisnību.
Pakļauti slimībām, konfliktiem, nelaimes gadījumiem un ir īpaši gards kumosiņš struktūrām, kas barojas no negatīvām emocionālajām reakcijām.

3) MEKLĒTĀJS
Reakcija uz problēmu: meklēt atbildes, vēlme izprast, kāpēc tā ir noticis.
Mazāk pakļauti slimībām, cenšas atrast veidus, kā labot situāciju. Ļoti bieži tos provocē egregorālās parazitējošās struktūras. Ja viņi tām ļaujas, tad atkal atgriežas Upuru un Cīnītāju lomās.

4) SPĒLĒTĀJS
Reakcija uz problēmu: ātra lēmuma pieņemšana atrisināt situāciju, netērē enerģiju iemeslu meklēšanai.
Praktiski nemaz neslimo, veiksmīgi, priecīgi, ar egregoriem sadarbojas vai arī tiem ir savi veidi kā aizsargāt sevi. Dažkārt gadās, ka pavedas uz provokācijām, taču tas notiek reti, tad var uz mirkli atgriezties Upuru un Cīnītāju lomā. Bet tikai uz īsu brīdi.

5) RADĪTĀJI
Reakcija uz problēmu: interesanti. Pavērošu un ātri atrisināšu, bet varbūt, kamēr vēroju, situācija pati atrisināsies.
Veseli un laimīgi. Dažkārt mēdz “nolaisties” līdz Spēlētājam un zemāk, bet tikai piedzīvojuma dēļ, vai arī tad, ja tos ļoti izmeklētā veidā kāds izprovocējis.

6) AVOTI
Viņiem problēmu nav. Pilnīga harmonija. Šeit, uz Zemes to nav.
Kur esi Tu?

Avots: vk.com
Tulkoja: Ginta Filia Solis