Emocionāli pieaugt

Jo pieaugušāks tu emocionāli kļūsti, jo mazāk tev ir pretenziju pret citiem cilvēkiem…
Vai arī to vispār nav, tāpēc, ka cilvēkiem ir tiesības būt jebkādiem… absolūti jebkādiem!

Mēs nevienam nevaram aizbāzt muti, nevaram atcelt svešus viedokļus, nevaram atņem kādam citam viņa vajadzības…
Un droši vien labi, ka tā, tāpēc, ka vislielākās nelaimes notiek ar tiem no mums, kuri domā savādāk, un uzskata, ka ir tiesības būt citu dzīvēs svarīgākiem par pašiem to īpašniekiem…

Muļķības!

Cilvēki ir tādi, kādi tie ir…
Un mēs esam tādi, kādi esam…
Un viss, ko mēs varam, ir ietekmēt savas reakcijas…

Nepieņemt tos vārdus, kuri mūs aizvaino…
Nepieņemt tos uzstādījumus, kuri mums sveši…
Nepieņemt tos vērtējumus, kurus mums dod…
Nesekot tiem norādījumiem, kuri ir pretrunā ar mūsu lēmumiem…
Neatstāt tās birkas, kuras mums piekarina…
Neciest no tās nemīlestības, ar kuru mūs soda…
Necerēt uz to atbalstu, kuru mums nedod…
Neklauvēties pie tām durvīm, kuras mums neatver…
Nepaust tās emocijas, kuras no mums cenšas izspiest…
Un nepadoties tām manipulācijām, ar kuru palīdzību cenšas mūs pakļaut…
Un tā tālāk…

Kamēr neesam to pieņēmuši, tas nav mūsu…
Un kamēr mums nav atņemts, neatdosim…
Jo agrāk to saproti, jo mazāk pēc tam problēmu jebkurās attiecībās…
Bez izņēmuma, pat ar pašiem tuvākajiem…
Tāpēc, ka, ja tuvākie grasās no mums vīt virves, un negrasās meklēt veselīgus problēmu risināšanas ceļus, viņi attālinās…
Un mēs nespēsim pārkāpt tos sliekšņus, aiz kuriem mēs uzskatām, ka varēsim iet ar savu “dziesmu grāmatu”….

Man nepatīk to pieaugušo cilvēku mūžīgā bērnība, kuru mijiedarbības arsenālā nav nekā cita, kā vien primitīvas manipulācijas, kaprīzes, aizvainojumi, uzsēdināšanas uz mūzīgās vainas sajūtas, ilgu boikotu, uzmestu lūpu un visādu citu muļķību, kas piedien labi, ja līdz gadiem deviņiem, ne vairāk….
Bet iekšējais bērns, ar kuru gribās attaisnot savu nevēlēšanos emocionāli pieaugt, ir vajadzīgs pavisam citu iemeslu dēļ….
Un tas vajadzīgs apmēram 10 procentos pret 90 procentiem pieauguša cilvēka….

Pieaugsim!
Un gribēsim no otra veselā saprāta robežās…

Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Tavas spējas un iespējas ir bezgalīgas

Ja cilvēks nevalda pār situāciju, tad situācija valda pār viņu.
Tāpēc mūs pārvalda it viss, kur mēs ieguldām savu enerģiju, atsakoties no savas dzīves pārvaldīšanas.
Tad situācijas, apstākļi, slimības, atkarības izrādās stiprākas par mums; otrs cilvēks vai sistēma, Dievs, matrica, egregors, sapnis, kāda starpība, kam atdot savu spēku, tas nozīmē vienkārši izliet savu enerģiju nekurienē.
Garīgi aizlidot/nokrist un neatrasties mirklī šeit un tagad.

Tie ir slazdi – lai mēs neatvērtos savā mirdzumā un Mīlestībā.
Neatcerētos, kas mēs patiesībā esam.

Tādēļ ir jādodas tur, kur manā dzivē bija visbailīgāk, sāpīgāk, turp jāiet, lai paņemtu sev savus resursus, pazaudētās daļas un atjaunotu Vienoto Veselumu: Es esmu cilvēks!

Es visu varu, zinu, saprotu, protu.
Nav nekā varenāka par Cilvēku.
Mēs to jūtam ar ādu.
Un šī izpratne tika no mums slēpta.
Un mēs paaudžu paaudzēs gājām maldu ceļus un takas.
Viss, kas mūsu galvās, kas skar bailes, aizliegumus, sāpes.
Tas viss ir prāta spēles un absolūta maldināšana, pašapmāns.

Cilvēks ir daudz lielāks.
Cilvēks Radītājs, tas pats Dievs mūsu izpratnē, kuru neviens nav redzējis.

Bet kā gan redzēt, ja Dievs ir mūsos. To var tikai sajust.
Un mēs jūtam!
Tas ir mūsu Gars, Augstākais Es.
Cilvēks pats sev ir Dievs.
Un viņa spējas un iespējas ir bezgalīgas.
Ir tikai sev jāuzticas, jābūt īstam, jāiemācās atslābt un atlaist kontroli pār visu.

Izplešanās ikvienā enerģētiskajā mirdzumā notiek no iekšpuses uz āru.
Šī burvju nūjiņa ir mūsu Sirdīs.
Būs tā, kā Sirds teiks.
Un, ko šobrīd saka Sirds?
Kādā balsī tā runā? Varbūt mammas vai tēta, aiz ieraduma?

Mēs varam sevi sajust un sadzirdēt no iekšpuses un saprast, kas guļ uz Sirds, tas precīzi tiek sareizināts ar Zemes spēku un materializējas.
Zeme mums palīdz absolūti visā.

Šajā Pasaulē Cilvēks ir Brīnumdaris, mags, radītājs.
Cilvēks vada savu iekšējo stāvokli, bet Pasaule/Zeme it visā tam kalpo.

Viss ir vienkārši – kā Cilvēks izturas pret sevi, tā viņš izturas arī pret citiem Cilvēkiem un Pasauli, un tieši tāpat citi Cilvēki un Pasaule izturas pret viņu.
Un vienmēr, ik brīdi visu var sagriezt tā, kā vajadzīgs konkrētajam Cilvēkam.
Un attīstība virzienā uz paplašināšanos enerģētiski notiek sākotnēji no mums, bet pēc tam atpakaļ pavairotā veidā, turklāt ļoti īsā laika sprīdī.

Un, ja uz Sirds guļ atvērta sapratne, ka viss un vienmēr notiek lieliski – tieši tā, kā man vajag, tad tieši tā arī būs, kamēr nebūs ne mazākās šaubu ēnas.
Es novēlu mums visiem sajust sevi no iekšienes, atpūsties, uzticēties Sirdij un atvērties savā pirmatnējā un īstajā Radītāja dabā, savā Mīlestības mirdzumā.

Jevgēnija Feņkova
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Kad mēs vēlamies cilvēku izglābt

Kad mēs vēlamies cilvēku izglābt, palīdzēt viņam, mēs tā arī sakām: “izvilkt”. Mēs nirstam drūmā dziļumā, kurā viņš grimst. Ja no sirds palīdzam, tad arī paši uz laiku ienirstam tumšajos ūdeņos, kur nav ko elpot, kur pilns ar briesmekļiem: ilgu astoņkājiem, izmisuma haizivīm, lipīgām depresijas aļģēm…

Un mēs palīdzam cilvēkam izpeldēt. Atbalstām, dalāmies, atdodam spēku, laiku un enerģiju…

Un arī slīktošais pats pēdējiem spēkiem cenšas izpeldēt. Bet dažkārt viņam nav spēka. Un mūsu pūles ir bezjēdzīgas.

Bet ir cilvēki-nāriņas. Mītos un leģendās nāriņas pievilināja naivo ceļinieku, bet pēc tam ievilka viņu dzīlēs. Tās vienkārši dzīvoja ūdeņu dzīlēs, tur bija viņu drūmās mājas, viņu miera osta. Un savai izklaidei un barībai viņi slīcināja tos, kuri atsaucās vaidiem un skumjajām dziesmām

Cilvēku-nāriņu nav iespējams izvilkt. Viņš dzīvo dziļumā un tumsā. Viņš žēlojas, vaid un dzied skumjas dziesmas ne jau tāpēc, lai tiktu izglābts, bet gan tāpēc, lai noslīcinātu to, kurš pastiepis savu palīdzīgo roku.

Uz visiem centieniem viņu izglābt viņš atbild ar jaunu žēlabu serenādi. Taču viņš nepieliek ne mazākās pūles, lai izpeldētu gaismā. Viņš saņem atbalstu, paņem uzmanību un laiku, atņem spēkus un enerģiju, bet pēc tam ienirst vēl dziļāk. Un bēdas būs tev, ja centīsies viņu noturēt uz ūdens. Arī Tu nogrimsi.

Ja cilvēks savā dzīvē neko nemaina, ja tava palīdzība ir bezjēdzīga, ja tavi ieguldījumi ir bezjēdzīgi un cilvēks nepieliek ne mazākās pūles, lai izpeldētu, tikai turpina dziedāt žēlabainās dziesmas, tad, iespējams, viņš ir nāriņa.

Un nāriņas mērķis nav izglābties. Tā dzīvo tumšajos ūdeņos un viņas mērķis ir ievilkt dzelmē pēc iespējas vairāk ceļinieku. Un iegūt viņu enerģiju.

Palīdzēt centīgam alkoholiķim, dažkārt nozīmē palīdzēt nāriņai. Pats nepamanīsi, kā attapsies pašā dziļākajā dzelmē.

Palīdzēt tam, kurš žēlojas un atkal un atkal nirst dziļumā – nozīmē palīdzēt nāriņai. Vienā dienā pats vari aizrīties šajā žēlabu straumē.

Viņi tur dzīvo – cilvēki nāriņas. Bet dažkārt tu to saproti par vēlu; kad sīkstās rokas tevi velk dzelmē. Un atskan klusie nāriņas smiekli…

Anna Kirjanova
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Viss notiek uz labu

Agrāk katru reizi, kad dzirdēju frāzi: “Viss, kas notiek, notiek uz labu.”, nevarēju tai piekrist. Es jautāju, pat kliedzu: ko tas nozīmē– uz labu? Vai tas ir uz labu, ka mirst bērni? Vai tas ir uz labu, kad norisinās karš?… Kur te veselais saprāts?

Taču, gadiem ejot, pamazām uzkrājot pieredzi un zināšanas, es apzinos, ka šī frāze ir pareiza, tajā ir ļoti dziļa jēga. Kad paskatos uz kadu pagātnes notikumu, un sasaistu to ar tagadni, kļūst skaidrs, ka DVĒSELEI tas bija vajadzīgs… Saprotu, ka daudzi tam nepiekritīs, īpaši tie, kuri piedzīvojuši tuvu cilvēku zaudējumu… Jā, savā ziņā jums ir taisnība. Tomēr pacentīšos paskaidrot savu domu…

Piemēram, ģimenē nomirst bērns. Vai to var uzskatīt par labu? Viennozīmīgi, nē, tā cilvēkiem ir traģēdija. Tad sanāk, ka tas, ko apspriežam neattiecas uz visiem gadījumiem? Uz visiem gan…. Es pieļauju, ka bērna Dvēsele atnākusi šeit tāpēc, lai ātri atstrādātu savu iepriekšējo dzīvju karmu un ātri iemiesotos jau citos, sev labvēlīgos apstākļos. Saprotiet?..

Vienīgais, ko es gribu pateikt – viss ir uz labu! Ja tevi atlaida no darba, labi, uzdod sev jautājumu: “Ko patiesībā es vēlos”?” Iespējamā atbilde: “Es vēlos dzīvot priecīgi un gaiši, es nevēlos sevi mocīt vietā, kur es nejūtos labi, kur katru dienu ir sajūta, ka lēnām mirstu. Es gribu dziedāt, es gribu rakstīt dzeju, es gribu kaut ko veidot ar savām rokām….” Un tā vietā, lai izmisumā apvainotu darba devēju, valdību, krustu, kas jānes, sāc darīt to, ko visu mūžu esi vēlējies darīt un vēl piedevām, ar to labi nopelnīt.

Katru reizi, kad dzīvē kaut kas nenotiek tā kā gribētos, neiet pēc plāna (un šobrīd gandrīz nekas neiet pēc plāna), atceries: “Viss, kas notiek, notiek uz labu”. Ja tā notiek, tātad tavai Dvēselei vajadzīga tieši šī pieredze. Jautājums tikai viens: kamdēļ viņai to vajag? Taču, ja atbilde neseko – arī labi. Tad vienkārši uzticies Dievam, un es esmu pārliecināts, ka VISS SAKĀRTOSIES.

Mīlestībā, Svjatoslavs
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Tava dzīve ir TAS, KO TU DOMĀ

Mēs paši piesaistām visu, kas ienāk mūsu dzīvē. Pievelkam ar to tēlu palīdzību, kas pastāvīgi ir mūsu galvās. Tava dzīve ir TAS, KO TU DOMĀ.

Tu pievelc visu, kas notiek tavā apziņā.
Domas ir kā magnēts un tām ir noteikta frekvence. Kad tu domā, tavas domas lido Visumā un kā magnēti pievelk visu, kas vibrē šajā pašā frekvencē. Un Visumā aizsūtītais atgriežas pie sava avota, un šis avots esi TU!
Dzīve, kuru tu šobrīd dzīvo ir to tavu domu atspulgs, ko domāji iepriekš. Visa dzīve ir ne tikai lielais un skaistais, bet arī tas, kam tu nepiešķir īpašu nozīmi. Ņemot verā to, ka tu pievelc to, par ko visvairāk domā, ir ļoti viegli noteikt, kādas domas par katru tavas dzīves aspektu ir tavā galvā un ņem virsroku – jo tieši to tu arī savā dzīvē saņem.
Ja tu vēlies kaut ko savā dzīvē mainīt, tev jāpārslēdz kanāls: jāuzskaņo uz citu frekvenci, izmainot savas domas.
Bet, lūk, kur ir problēma: vairums cilvēku domā par to, ko negrib, bet pēc tam brīnās, kāpēc tieši tas viņu dzīvē uzpeld atkal un atkal.
Pievilkšanās likums ir dabas likums. Tas ir objektīvs un nešķiro labo un ļauno, tas vienkārši paņem tavas domas un atgriež tās dažādu pārdzīvojumu un dzīves notikumu veidā. Pievilkšanās likums tev dod tieši to, par ko tu domā.
Tas, ko tu domā šobrīd, rada tavu nākotnes dzīvi. Tu pats to radi ar savām domām. Ņemot vērā to, ka cilvēks domā vienmēr, tad vienmēr viņš piedalās radīšanas procesā. Tas, par ko tu visvairāk domā, tas, uz ko tu koncentrējies un kam velti savu uzmanību, kļūs par tavu dzīves realitāti.
Ja tu par kaut ko žēlojies, pievilkšanās likums tieši to pievilks tavā dzīvē – vairāk situācijas, kurās tu jutīsies kā upuris un par ko varēsi žēloties. Kad tu klausies kāda cita cilvēka žēlošanos, koncentrējies uz to, simpatizē vai piekrīti viņam, tu arī pats pievelc līdzīgas situācijas.
Viss tavs spēks, kas rada tavu dzīvi ir pieejams tev tieši tagad, tāpēc, ka tieši tagad tu domā. Ja tev agrāk bija kādas domas, kas tavā dzīvē atnesa nepatikšanas, tu vari tās izmainīt tieši tagad. Tu vari tās nomainīt pret citām – labām un pozitīvām.
Tāpēc ir svarīgi savas domas apzināties un izvēlēties, ko domāt. Un ir ļoti svarīgi iemācīties gūt prieku šajā procesā, tāpēc, ka tava dzīve ir tavs personīgais mākslas darbs, tavs šedevrs.
Tavas domas nosaka tavu frekvenci, tavas sajūtas un tavas emocijas tev ziņo, kādā frekvencē šobrīd tu skani. Kad tu jūties slikti, kad tev ir slikts garastāvoklis, tavas vibrācijas pazeminās un pievelk vēl vairāk negatīvā. Un pievilkšanās likums noteikti atbildēs, un iedos tev vēl vairāk atbilstošu tēlu un iespēju justies vēl sliktāk.
Viss ir tavā varā, tu vari visu izmainīt, jo tu izvēlies savas domas un jūti to, ko jūti.
Jo uz gaišāka viļņa esi uzskaņojies, jo vairāk tu pievelc to, kas tev palīdzēs saglabāt dvēseles mieru un justies arvien labāk un laimīgāk. Neskatoties ne uz ko.
Ja tev ir slikti: zini, tu pats vari to izmainīt!

© Ronda Bērnsa
Tulkoja: Ginta Filia Solis
Uzskaņo sevi uz Dievišķo frekvenci
Tiešraide 24h diennaktī
https://www.youtube.com/watch?v=xWDp0ydIGT4&ab_channel=SimplyHypnotic

Izvēle, kas paplašinās Gaismā

Mani Mīļie, šobrīd uz Zemes notiek aktīvs process, kas atbrīvo mūs no daudzām ilūzijām, savtīgām īpašībām un vēlmēm, bailēm… lai mēs ar katru dienu arvien vairāk atvērtos Gaismai un savai Dievišķajai būtībai.
Dzīves mācības nāk katram un tiek dots tikai tas, kas ir nepieciešams un kam cilvēks ir spējīgs iziet cauri, ko jau ir gatavs apzināties, lai izkļūtu no ilūzijām. Savādāk tas netiktu dots.
Cilvēki ļoti bieži šaubās: vai tiešām ar Sirdi ir sajutuši un izdarījuši pareizo izvēli. Kā nesajaukt?
Patiesībā pareizo Sirds, tavas Dvēseles un Dievišķās būtības izvēli nav iespējams sajaukt ar kaut ko citu. Sajūti savu izvēli, bet es aprakstīšu dažas sajūtas, kuras pati esmu piedzīvojusi.

Kad atnāk kāda dzīves situācija, īpaši sāpīga un smaga, tad tā mums ir dota ka palīgs, lai mēs iekšēji atvērtos un sajustu savu Dievišķo būtību.
Protams, ka brīžos, kad ir bailīgi un sāpīgi, sākumā uznirst mūsu ego emocijas un to dēļ no pašiem mūsu būtības dziļumiem uzpeld vesela zemo enerģiju straume.
Tikpat aktīvi sāk stradāt mūsu cilvēciskais prāts, kurš ieprogrammēts mūs no visa norobežot, sargāt, aizvērt un rezultātā domu straume mūs pilnībā pārklāj.
Prāts cenšas visu loģiski izsvērt, izskatīt visus iespējamos variantus un izejas no situācijas, sāk attaisnot visas mūsu ne pārāk ētiskās rīcības un vēlmes, pieslēdz visus iespējamos dzīves šablonus un kā piemēru mums rāda citus cilvēkus un viņu dzīves…
Un tas viss ir absolūti normāli, ja šo situāciju vēl nekad iepriekš neesi piedzīvojis un tādas pieredzes tev nav, tātad ir ko sevī dziedināt un no kā atbrīvoties, lai izietu no ilūzijām.
Kad tu sāc apzināties, ka emocijas un domas tev traucē sajust patieso Izvēli, tās pamazām sāk dzist. Tava apzinātība dzēš liesmu, jo tu pārstāj piemest šai ugunij “kurināmo”, tātad pārstāj iesaistīties un vairs negrimsti destruktīvajās domās un emocijās. Tu no tā visa izej un redzi, it kā no malas, kā tās lido ap tevi. Un no tā kļūst daudz vieglāk.
Bet pēc tam tu sāc uzskaņoties un savas Sirds tīrību un godīgumu, (kādam palīdz nomierinoša mūzika, kādam meditācija, kādam pastaiga dabā un tā pamazām cilvēks sevi harmonizē) uz Dievu sevī, tā it kā tu stāvētu Viņa priekšā, kā Viņam uz delnas un neko sevī neslēp, nepiesedz, netēlo, un arī negribas to darīt. Tu esi pilnībā atvērts un pieņem sevi līdz pašiem sevis dziļumiem.

Un tajā brīdī tevī ieplūst bezgalīgs miers, klusums, mīlestība un pārpasaulīga svētība…. Un šeit tu vari sev pajautāt, kā šajā dzīves situācijā tev rīkoties.
Tad tu ieraudzīsi visas ilūzijas un ego izpausmes, kas pazibēja šajā pieredzē, un sajutīsi savu patieso Dvēseles izvēli. Un tā ir tik skaidra atbilde, ka tev nebūs ne mazāko šaubu, tev nebūs vajadzīgi apstiprinājumi un pierādījumi. Tu vienkārši jutīsi un zināsi, ka tikai tā un ne savadāk.  Ar visu savu būtību tu sajutīsi šīs Izvēles patiesumu, ka tā ir pati Augstākā, tavas Dveseles Izvēle.
Kad tu esi gatavs rīkoties tieši tā un ne savādāk, tā, it kā Gaismas vilnis tevi pārklāj. Tu sajutīsi agrāk nesajustu vieglumu, tā, it kā no taviem pleciem būtu novelta smaga nasta. Un tieši tā tu izdziedināsies un būsi izgājis šo savas dzīves macību.
Tu vari sajust paplašināšanos Gaismā, sajust ka vēl vairāk atveras tava Sirds, kā plūst Bezgalīgas Mīlestības straumes.
Tu sajutīsi Apziņas paplašināšanos, tā, it kā no jauna paskatītos uz savu dzīvi un visu pasauli ar savas Dievišķās Būtības acīm.
Absolūti vienmēr, kad sarežģītā dzīves situācijā tu izdari pareizo Dvēseles Izvēli, tevi pārklāj šī Dievišķā svētības sajūta. Tas nav prāta prieks, ka tu esi malacis, pareizi rīkojies, ka esi garīgs un gaišs…. Nē, tas ir kas pavisam cits. Tu jūti, ka esi kļuvis daudz tuvāks sev, vēl vairāk esi sācis sajust pats sevi, savu vienotību ar Dvēseli, Garu un Dievu….
Mani Mīļie, izdariet savas Sirds izvēles un lai Dvēsele jūs vada katru dienu. 

Mīlestībā
Magda Fjunija
​​​​​​​Tulkoja: Ginta Filia Solis

Nepiedalīšanās svešā naidā nav bailīga bēgšana…

Neviena cita naids tev nenodarīs kaitējumu, ja tu atteiksies tajā piedalīties…

Tas, kas netiek tālāk par tevi, paliek tur, no kurienes nācis…
Reizi par visām reizēm atļauj cilvēkiem domāt par sevi visu, ko tie vēlas – nav mūsu spēkos ietekmēt citu domāšanas procesus! – taču reizi par visām reizēm pārstāj uzskatīt, ka tavs pienākums ir kaut kadā veidā reaģēt uz to, kas tev nepatīk…
Reaģē uz to, kas tev patīk, un būsi vesels….
Atsaucies uz to, kas liks tev palikt gaišajā pusē, un nevilks uz iznīcības izdedzinātajām teritorijām…
Bet, ja kaut kas tevi tik ļoti grauž, ka tu vēlies pieradīt savu “labbūtību”, ja savā galvā tu sāc taisnoties, tad vērsties vajag nevis pie naida avota, bet pie sevis paša – vai gadījumā tā nav lepnība, tik ļoti vēlēties svešu cilvēku labās atzīmes?….
Atcel tos bērnu dienu uzstādījumus, kuros gandrīz katru no mums piespieda izpelnīties atzinību ar labu atzīmju palīdzību, nenovērtējot to,  kas mēs patiesībā bijām….

Nepiedalīšanās svešā naidā nav bailīga bēgšana….
Tā ir APZINĀTA IZVĒLE, kas saglabās tevi un tavu emocionālo veselību, paziņojot par to, ka cilvēki, kuriem tā vai citādāk tu esi dārgs un vērtīgs, pat konflikta situācijā nesāks tevi nīst…
Mīlestība un cieņa tiecas pēc konstruktivitātes un radīšanas, tātad meklē RISINĀJUMUS, nevis iespēju iznīcināt….
Naids neko nerisina, tas nemeklē izeju, tas necenšas saglabāt to, kas ir…
Naids iznīcina….
Tas vienmēr iet iznīcības ceļu….
Un tie, kas to mums pārraida, necenšas kļūt mums tuvāki…
Viņi sevi iegulda tajā, lai nodarītu mums sāpes, ievainotu pašās neaizsargatākajās vietās…
Nepiedalies tajā!
Paej malā un netērē tam nevienu savu reakciju, izņemot vienaldzību…
Tas, kurš vēlēsies ar tevi mijiedarboties, atradīs veidus, kā to izdarīt…
Bet tas, kurš grib tevi nīst – jau ir atradis veidu, kā tevi pazaudēt.

Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Trīs glābējfrāzes

Visums vienmēr mūs atbalsta. Visumam taču vienmēr kaut kā ir jāmāca mums ieraudzīt to, ko esam sapratuši, bet kur vajadzīga vēl kāda papildus mācību stunda…

Parīt būs pirmā darba diena jaunajā darbā. Dzīvo, priecājies, tevi pieņēma darbā, tu esi piemērots, priekšā jauna dzīve, tu varēsi pārbaudīt, ko spēj, vairāk naudas, jauni cilvēki. Bet, nē, cilvēks naktīm ilgi neguļ, izdomā visādas briesmīgas situācijas, biedē sevi un baidās pat iziet no mājas

Grasies doties atpūsties? Atkal galvā visādi nieki. Tu taču gatavojies atpūtai, tad kamdēļ izdomā visādas muļķības, kaut kādas neiedomājamas situācijas, kas varētu notikt. Ir jāpieradina savas smadzenes dzīvot šeit un tagad. Tieši tā ir jāsaprot vārds “apzinātība” un tas nenozīmē pamest visu novārtā un nedomāt par rītdienu.

Domāt vajag, precīzāk, dzīvot šodien tā, lai pats par sevi ir skaidrs, ka rītdiena nebūs sliktāka, bet tieši otrādi – labāka. Taču, lai tā būtu, nevajag atlikt savu dzīvi uz vēlāku, nevajag apslāpēt savas emocijas vai situācijas izkrāsot melnā krāsā, vajag konkrēti dzīvot un piedzīvot savu dzīvi.

Ja esi atnācis uz svētkiem, svini. Sēdi, lasi grāmatu – lasi grāmatu. Esi nolēmis atpūsties – atpūties. Gatavo kaut ko garšīgu – izbaudi procesu un neiejauc ēdienā negatīvas domas par mazu algu, kaut kādas skauģu runas un vēl kaut ko, kas saindē tavu dzīvi. Ja esi ko uzsācis, dari un necenties “lēkāt” no viena “svarīguma” uz citu.

Starp citu, esi ievērojis, ka tad, kad esi saskaņā ar Visumu, tas tev parāda vajadzīgās zīmes, frāzes, idejas un dažādas citas dāvaniņas, kas tev būs lieliski palīgi?

Ir trīs frāzes, kuras vajadzīgā brīdī pateiktas, ļoti uzlabos tavu dzīvi un paliks ar tevi vienmēr.

Regulējam naudas enerģiju, jo tās trūkums ieslēgs trauksmi, kas zīmēs mums briesmīgas bildītes par dzīvošanu zem tilta, par pēdējo maizes riecienu, par briesmīgo dzīvi pensijā.

1. frāze “Apkārt visa kā ir pietiekami. Visiem pietiek un pietiks, ieskaitot mani”

Un nevajag traukties uz veikalu pēc griķiem un sāls. Mierīgi izturies pret situāciju. Tev patiešām pietiks. Pat tad, ja šodien naudas maciņā nav, tāpēc tā arī ir nauda, lai nāktu un ietu, apgrozītos un atkal atnāktu. Ka tikko ieslēdzas bailes par naudu vai tās trūkumu, tā nobloķējas tās plūsma.

Mēs mūždien drebam par lietām, projektiem, darījumiem, problēmu risinājumiem. Tas viss var sabojāt mūsu nervu sistēmu. Galvā tūkstošiem briesmīgu scenāriju un baiļu. Kļūsti par to reto cilvēku, kurš beidzot pārtrauc sacerēt briesmu stāstus.

Smadzenes ir jāparkārto un jāiemāca domāt pa jaunam. Mēs esam spējīgi izveidot tajās jaunas neironu ķēdes, ģenerēt pozitīvu enerģiju un pozitīvas domas, kas pievilks visu labo. Savs lauks ir jāizveido pareizi, lai vari dzīvot kā cilvēks, nevis “notriektais pilots”.

Ja priekšā tev gaidāms kaut kas svarīgs vai jauns un nezināms, saki to skaļi.

2. frāze “Viss, ko es daru un uzņemos darīt, ir veiksmīgs un izdodas man vislabākajā veidā”.

Savādāk priekš kam tad tu vispār to uzsāki? Uzņēmies, tātad vari! Kamdēļ gan sevi strostēt un mocīt? Vai tad tu esi mazohists trešajā paaudzē? Nedomāju…

Ļoti bieži dzīve ar mums spēlē pārbaudīšanas spēli, bet mēs krītam panikā,un skrienam apraudāties.

Ja jūti, ka sāc stresot, izvelc trešo frāzi.
3. frāze “Es esmu šeit, tātad es pilnībā atbilstu šai situācijai”

Biežāk ziņo savām smadzenēm, ka tu vienmēr atbilsti situācijai. Jo tā tu vairs nebaidīsies un nebēgsi, bet meklēsi risinājumu. Risinājumi nāks paši, cilvēki palīdzēs un sadarbosies ar tevi.

Avots: МАГИЯ СЛОВА
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Apziņa ir apzināta domu pārvaldīšana

Apziņa ir apzināta domu pārvaldīšana.
Doma ir dažādu plakņu (dažādu vibrāciju līmeņu) aminosavienojumu komplekss. Domas struktūra parāda Cilvēka ķermeņa bioķīmiskās laboratorijas grandiozitāti, apziņas varenību, kas spēj mainīt tajās realitātes, pasaules un notikumus.
Tikai ar vienu noteikumu, ka cilvēks apzinās sevi pasaulē, tad šīs izmaiņas būs harmoniskas. Kad cilvēks pārstāj “gulēt ceļā”, sāk domāt, sāk analizēt, salīdzināt. Tajā pat laikā mainās visa ķermeņa ķīmija, ir arī patīkami bonusi – dabiska atjaunošanās. Fakts ir tāds, ka tad, kad apziņa guļ, atjaunošanās NEvar fiziski sākties, jo šim procesam NAV nepieciešamās enerģijas. Un tā var parādīties tikai apzinoties.
Smalkā Dzīvības Spēka struktūra, ko savulaik nosauca par Proteusu, JAU šodien ir klātesoša organismos, palīdzot apziņas atvēršanās procesam. Tomēr grūtības slēpjas faktā, ka Proteuss nekad nav pārstājis būt mūsu šūnās. Tieši ar tā palīdzību darbojas ģenētiskais aparāts. Tieši viņa zeltainā gaisma ir iemūžināta ikonās ugunīga oreola formā virs svētā galvas. Tieši viņu sauc par Ēteru. Un viņš Tas arī ir.
Un tagad padomājiet par to – Ēters darbojas un pulsē katrā ķermeņa atomā. Kad jūs, kas lasāt šīs rindas, sākat iedziļināties, jūsos pamazām mostas dziļa apziņa par to, KAS notiek jūsu ķermeņos, un KĀDĀ pasaulē jums ir tas gods dzīvot.
Arī smalkā dzīvību sniedzošā elektrība ķermeņos ir Proteuss. Tas ir tilts starp nervu šūnām un Apziņu. Tas ir Kosmiskais Starpnieks, kas palīdz izpaust ugunīgo matēriju mūsu pasaulē – un arī tas esat jūs visi.
Tā uzstādītie rekordi izpaudīsies pakāpeniski, viss savā laikā, pasaules pārveides procesā. Tam, ka pārvērtības JAU notiek, nevajadzētu jūs mulsināt. Mēs – Planetārā Cilvēce, Zeme un Kosmoss – esam šķērsojuši Rubikonu, atstājot aiz sevis vecās enerģijas, kas kavē evolūcijas attīstību. Tie nav tukši un skaisti vārdi, tie ir apstiprināti zinātniski fakti, kas izklāstīti “PROTEUSS vai TRAKTĀTS PAR DZĪVĪBAS SPĒKU”.

P.S. Krievu valodā to lasīt vari ŠEIT 

Jebkurā gadījumā šis materiāls ir melnraksts, kas iezīmē sākotnējās kontūras turpmākiem zinātniskiem pētījumiem.
Pētījumiem par Cilvēka Domu.
Apzinātu.
© Copyright: Akadēmiķe Valentīna Mironova, 2017
Foto: Jayant Kultkarni
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Jaunās pasaules svarīgākie kritēriji

Ir nepieciešams sniegt skaidrojumu par to, kas ir cilvēki, kas patiesi strādā ar Mīlestības Enerģijām.
Vecā pasaule vienmēr ir vērsta uz noteiktu ārēju darbību un rituālu ievērošanu.
Jaunajai pasaulei tie vairs nav vajadzīgi, un galvenais uzsvars tiek novirzīts uz iekšējo stāvokli. Tas nozīmē, ka, ja cilvēks patiesi noskaņojas Mīlestības un Prieka stāvoklim, tad viņš dabiski ieiet Mīlestības Enerģiju Plūsmā.

Zemes telpas enerģija krasi mainās Gaismas plūsmas spēka palielināšanās virzienā.
Tas saistīts ar galaktiskajiem procesiem. Pieaug galaktikas polu aktivitāte.
Augstākais Saprāts sagrauj vecās pasaules telpu. Tas notiek cilvēkiem nemanot, vecos tēlus atbalsta hologrammas, lai Pāreja noritētu bez panikas. Kā kinofilmā “Matrikss”.
Tā ir sava veida nulles punkta izveide. Šeit salocītā telpa tiks izvērsta otrā Visuma pusē jaunā pasaulē. To sauc par telpas inversiju.
It kā iekonservēšana uz kādu laiku, un laiks apstāsies. Aizmigsiet un pamodīsities jaunā realitātē. Miega laikā telpa tiek aizlocīta, atbrīvota no enerģijas vīrusiem (veco modeļu domām), tiek iztīrīta un atkal atlocīta. Ejot cauri Nulles punktam, pasaule un cilvēki maina masas un enerģijas lādiņu polaritāti.
To, ko šobrīd zinātnieki sāk daļēji atklāt.

Lai jūs nenobaidītu, uzreiz piebildīšu – mūsu pasaulē tas JAU ir noticis. Tūlīt pēc Harmoniskās Konverģences 1987. gadā. Tad mainījās vecais smalkais plāns, tāpēc, ka 2000. gadā tika izvēlēta Dzīve, nevis aiziešana.
Starp citu, 2000. gadā Harkovas zinātnieki fiksēja īsu planētas kustības apturēšanas brīdi – “nāvi” – un pēc vēl mirkļa Zeme atkal atdzima. Pirmkārt, magnētiskais lauks tika atiestatīts uz nulli un nomira, bet pēc tam tas parādījās atkal, tikai nu jau ar pilnīgi atšķirīgām īpašībām.
Par to vairak var palasīt šeit: “Vispārējā konstitūcija”, jaunākās informācijas apkopojums par stāvokli pasaulē, cilvēkiem un visu pārējo (Anna Fjodorovna Čečokhina ganna-svet@mail.ru).

Augstākais Saprāts mūs jau ir iegremdējis miega vidē, un mēs gulējām apmēram nedēļu.
Kāpēc mēs to nepamanījām? Sākumā darbojas Augstākais Saprāts un pēc tam daudzdimensionalitāte.

= Kas šajā gadījumā būtu jādara, kam jāpievērš uzmanība? =
Saglabāt savu uzmanību maksimālā apzinātībā. Kāds jutīsies vairāk noguris nekā parasti, bet citi – ne. Pazudīs kādi atmiņas segmenti (spontāni un pēkšņi).
Neizprotamas dīvainu slimību epidēmijas planētas kopējās telpas attīrīšanas rezultātā. Taču arī katram cilvēkam ir jāpievērš liela uzmanība savām domām – kamēr neesi nokļuvis slimības gultā.

= Kā tas notiek =
Lūk, ir tīkls ar lieliem caurumiem. Kad tas ir atlocīts, tas aizņem daudz vietas un tīkla pavedieni saskaras tikai pinumu vietās un tādā veidā mijiedarbojas. Šie telpas režģi notur telpas kontūru.
Pašos pavedienos pulsē enerģija, un matērija tiek turēta tīklā. Saskaņā ar šo principu tiek radītas visas planētas un kosmiskie ķermeņi.

Potenciāla nomaiņa
Spriedze “tīkla pavedienos” samazinās un caur tā šūnām izdalās matērija. Kad matērijas blīvums tīkla iekšienē ir pietiekams, lai to saspiestu, telpa sāk salocīties.
Rezultātā izklātais tīkls tiek salocīts vienā punktā. Visi tīkla pavedieni cieši saskaras, un tīkla spriegums pieaugot palielinās.
Pie kritiskās vērtības telpa pagriežas uz otru pusi. Tīkla šūnās uz enerģijas krustojuma līnijām ir sistēmas informācijas ierakstīšanai.
Pēc izgriešanās, režģim izvēršoties, informācija par katru cilvēku sāk atklāties un visas kodu sistēmas veido jūsu jaunās dzīves sistēmas, atjauno ķermeņus un enerģijas struktūru.
Jūs nejutīsiet laiku, jo nulles punktā laika nav.
Viss notiek Augstākā Saprāta vadībā, un katrs no jums patiesībā ir nemirstīgs gars, kā arī informācija par visiem iemiesojumiem. Katrai personai tiek nozīmēti pārejas kuratori – jautājot par jūsu tuviniekiem.
Papildus tam visam šajā nulles punktā cilvēks tiek trenēts – daudzdimensionalitāte, pagātnes iemiesojumi, enerģiju līdzsvars utt.
Kāpēc to māca – ir tādi, kuri vēl nav gatavi pieņemt jaunu informāciju. Augstākajā smalkajā plānā pieņēma, bet šeit tas ir biedējoši.

= Kā daudzdimensionalitāte var izpausties ikdienā =
Kad skaties filmu, 24 kadri tiek izlaisti kā viens attēls. Iedomājies, ka tu redzēsi katru kadru atsevišķi un vienlaikus. Un katrs kadrs ar kaut ko atšķirsies no otra. Tāda var būt realitātes uztvere. Viss atbilstoši apziņas gatavībai.

= Kā var sajust tīkla salocīšanu =
Bieža spīdēšana. Kāds redzēs pasaules tīklu, tā šūnas. Kā mirgošanu. Ir iespējams daudz zibeņu un visu elektrisko procesu pastiprināšanās. Saules aktivitātes palielināšanās. Sajūta, ka pasaule kļūst biezāka. Biezs gaiss, bet tas viss enerģijas līmenī.
Daudzi sajutīs dedzinošu sajūtu iekšienē – vietējās enerģijas paātrināšanos (ja tiek izslēgti ķermeņa darbības traucējumi), reaģējot uz ārējo telpu.
Iespējami konflikti. Daudzi cilvēki nesapratīs, kas ar viņiem notiek, un tas izpaudīsies kā agresija.

Tālāk jūs sāksit pamanīt laika ritējumu. It kā pazudīs pagaidu posmi (enerģijas ķēdes posmu salocīšana).
Kādā brīdī tu vari justies noguris un miegains. Ļaujies šim stāvoklim – pat darba laikā (ir radīts it kā neredzamības kokons). Labāk vienkārši pagulēt un atpūsties.
Pamodīsies spirgts un vesels. Un pasaule mainīsies. Tu to redzēsi, ja pievērsīsi  tam uzmanību. Tas vairs nebūs stingrs un stabils. Tas kļūs mirdzošs un spilgtāks. Nākotnē ar savu kolektīvo apziņu jūs apliecināsit tās jauno cietību un blīvumu.
Starp citu, šai pārejai ir veltīts vissenākais pareģojums – “cilvēks sāk mosties apziņai par VIENOTĪBU ar visu dzīvo. Viņa daba pilnībā pārveidojas, viņš kļūst par starojošu Mīlestības centru. Tas kļuva iespējams, jo Zemes Matērija atrodas vietā, kur iepriekš saistītā starojuma enerģija nomet savas važas. Krīt plīvurs, kas gadsimtiem klājis Cilvēka acis”.
Patiesībā notiek plānota darbība.

= Kā apzināti iziet cauri šim periodam =

Vēro pasauli un sevi. Atzīmē un fiksē katru procesu. Aicini palīgā pavadoņus un palīgus. Viņi vienmēr ir blakus, taču viņi nevar iejaukties, ja tu nelūdz palīdzību. Gaismas meditācijas, prakses.
Iedomājies, ka apgūsti jaunas prasmes. Ikviens saņems nepieciešamās zināšanas. Klausies sevī, savā Augstākajā Es, tas tev pateiks priekšā. Vairāk tici sev. Nedrīkst baidīties.

Šīs zināšanas var šķist muļķīgas. Iespējams, tās būs saistītas ar tava ķermeņa stāvokļa maiņu kosmosā, vislabāko enerģijas plūsmu caur tevi. Piemēram: apsēsties, apgulties, pacelt kāju.
Pakļaujies pēkšņiem impulsiem, kas rodas iekšienē: pieskarties kaut kam, padzerties ūdeni, pacelt galvu, ieslēgt mūziku. Izpildes kritērijs ir iekšējs siltums vai miers, vai mīlestība.

= Svarīgi =

Biežāk paud savu mīlestību. Tev var šķist, ka tas ir jūtu vai sentimentalitātes process, taču tā tava būtība. Tu vari to saprast īsos mirkļos. Tā ir tava patiesā būtība.
Nes sevī mīlestību un prieku. Tas ļaus tev saglabāt stabilitāti jebkurā situācijā.

= telpas “salocīšanas” perspektīva (uz ko tā ir vērsta)=

Katrai matērijai ir savs enerģijas kanāls, kas saistīts ar neitrālu potenciālu (“garu”), kuram nav nepieciešama evolūcija – mūsu dzīvības spēks.

Šis ir viens nemainīgs kanāls; katra cilvēka sākotnējā enerģija, kas pieder tikai viņam un ir saistīta ar apziņu. Caur šo kanālu šūnu forma ieplūst savā enerģijā un kļūst par vienu veselu. Un cilvēks, kuram ir izdevies pieteikt savu patieso enerģiju, no šī brīža ir nemirstīgs uz visiem laikiem.

Ķermeņa šūniņas savā starpā sazinās. Tās izstaro lāzera gaismu, kas pārvēršas radio starojumā. Turklāt, dodot enerģiju, šūnas vienlaikus tiek piepildītas ar to (ja runājam par šūnu reģenerāciju).

Šūnu Saprātu, tāpat kā Cilvēka Saprātu, nevar apstrīdēt. Šūnas vai kodola būtība, ir pastāvīgi apmainīties signāliem ar smadzenēm. Turklāt šūna spēj atjaunoties, bet smadzenes nē. Bet tieši smadzeņu enerģija ir visas informācijas atslēga.
Tas, ko sauc par augšāmcelšanos, patiesībā ir Smadzeņu kodu atvēršana. Starp citu, rokas un pirksti ir visspēcīgākie fokusa punkti, kas pārraida enerģiju pa Smadzeņu kanālu. Līdz ar to sevis glāstīšana ar rokām ir kā elektriskā pašdziedināsanās.
Smadzenēs ir atvērts nāves baiļu apspiešanas mehānisms. Smadzenes zina nākotni (vidussmadzenes, melnā viela – substantia nigra, corpus striatum). RADOŠĀM personībām ir atšķirīga domāšana. Tas ir cits smadzeņu darbības veids. Tas nozīmē, ka sāk mosties senās redzes formas un orientēšanās … daudzdimensionalitātē.
Augstākie apziņas stāvokļi attīra visas asins artērijas, turklāt labā un kreisā Smadzeņu puslode strādā sinhroni. Tā rodas spēcīgs augstākās harmonijas rezonanses lauks. Tāpec, ka Smadzenes ir hologrāfiskas un daudzdimensionālas.

Līdzsvarā esot, cilvēki kļūst par atstarotājiem, neuztverot sarunu biedra negatīvo starojumu. Tad “krītošais vilnis” aiziet uz sāniem. Ja līdzsvars ir izjaukts, tad cilvēka asinis nes caur ķermeni organismā ienākošo starojuma vilni (negatīvo). Asinis ir spēcīgs magnēts, polarizācijas vektors vienmēr ir vērsts uz sirdi, kur tiek savākta spriedze.
Māksla priecāties ir vissvarīgākā lieta. Tā ir gan filozofija, gan vissarežģītākās fizikālās un ķīmiskās reakcijas. Tajā ir viss Cilvēka spēks. Pat mākslīgs smaids var mainīt noskaņojumu un asins sastāvu.

Tāpēc pieprasiet savu spēku – PRIECĀJIETIES!

© Copyright: Valentīna Mironova, 2017
Foto: Faik Akmd
Tulkoja: Ginta Filia Solis