Ekharts Tolle: domājot, tu problēmas nerisini…

apzinatiba5

Ekharts Tolle ir viens no mūsdienu iedvesmojošākajiem filosofiem.

Dažas svarīgas viņa domas:

1. Domājot, tu problēmas nerisini – domājot tu tās radi.
Risinājums vienmēr rodas tad, kad tu izej no domāšanas un ieej Klusuma stāvoklī un absolūtā Klātesamībā, kaut tikai mirklīgā. Tad, nedaudz vēlāk, kad doma atgriežas pie tevis, pēkšņi notiek radoša atklāsme, kuras iepriekš nebija. Tāpēc atmet pārlieku lielu domāšanu, un tu ieraudzīsi, kā viss apkārt mainās.

2. Tas viss, ko, pēc tavām domām, pasaule nevēlas tev dot, ir tas, ko tu pats nevēlies dot pasaulei.
Pamēģini dažu nedēļu garumā atdot citiem to, kā, tavuprāt, tev pietrūkst. Padalies ar uzslavām, atzinību, rūpēm, paskaties, kā tas izmainīs tavu dzīvi. Tu sapratīsi to, ka patiesībā tev JAU ir viss, par ko tu sapņo, savādāk, kā gan tu varētu ar to dalīties?

3. Pārpilnība atnāk tikai pie tiem, kuriem tā jau ir, tāpēc, ka tā, pirmkārt, ir iekšējais stāvoklis. Atklāt sevī pārpilnības avotu tev palīdzēs Pateicības prakse.

4. Vēlies saprast, kas patiesi ir tavs – atlaid VISU un tavs paliks ar tevi.
Kad tu atmet visas savas gaidas, ka cilvēks, situācija, vieta vai lieta tevi apmierinās, tev būs vieglāk būt šeit un tagad, tāpēc, ka tu vairs negaidīsi nākamo momentu.

5. Vai tev ir nācies redzēt ozolu stresa stavoklī, vai delfīnu nospiestā garastāvoklī, vai vardi, kura cieš no pazemināta pašvērtējuma, vai kaķi, kurš nespēj atslābināties, vai putnu, kas pārņemts ar aizvainojumu? Pamācies no tiem,  kā būt mierā ar to, kas ir!
@Ekharts Tolle
Avots: http://the-golbii.ru
Foto: paxabay
Tulkoja: Ginta FS

 

Advertisements

Vieni dzīvo viegli

neko nedarīt6

Cilvēki, kuri dzīvo smagu dzīvi, skaudīgi skatās uz laimes lutekļiem. Un neievēro acīmredzamo – notikumi dzīvē ir apmēram vienādi. Dzīve ir līdzīga. Tad silti, tad auksti, tad gaiši, tad tumši, tad rūgti, tad saldi… Visi kādreiz slimo, uztraucas, pārcieš problēmas ar naudu, maina dokumentus, zaudē tuvos – tāda ir dzīve. Neko tur nepadarīsi.

Vieni dzīvo viegli. Laimes lutekļi, fortūnas mīluļi. Tiesības maina, bērnus dzemdē, diplomus saņem, mācās, brauc atpūsties pie jūras, ārstē kaķi, nogriež modernu matu griezumu, ar kaut ko draudzējas vai strīdās. Un viss kaut kā viegli.

Vajag dzīvot vieglāk, vieglāk elpot, ātrāk pārvietoties…

Bet citi – viņiem ir smagi, grūti dzīvojas. Viņi elš un pūš, un žēlojas. Visu dara ar milzīgu piepūli. Tiesības jāmaina – nolādētās rindas un nodokļi. Pie jūras jāaizbrauc – šausmīgi dārgas biļetes, pie jūras viss ir netīrs, piedrazots un ūdens auksts. Grūtniecība pārvēršas par kaut kadu ievilkušos slimību, gandrīz vai invaliditāti, bērns – trauksmes un problēmu avots. Mati jānogriež – vesels šausmu stāsts par to, cik rupji cilvēki stradā salonā. Mācības – mocības un šausmas.

Tā, lūk. Notikumi vieni un tie paši. Vieniem un otriem. Nekādas atšķirības. Labi notikumi, slikti notikumi. Bet vieni šos notikumus uztver kā nastu un krustu, kas jānes.

Otri – protams, pārdzīvo. Un dzīvo tālāk. Viegli. Vai arī šķiet, ka viegli.

Vieni elpo, otri – smagi elš. Un gājiens uz veikalu pēc cukura pārvēršas par murgu.

Un cilvēki, kuri dzīvo smagu dzīvi, skaudīgi skatās uz laimes lutekļiem. Un neievēro acīmredzamo – notikumi dzīvē ir apmēram vienādi. Dzīve ir līdzīga. Tad silti, tad auksti, tad gaiši, tad tumši, tad rūgti, tad saldi… Visi kādreiz slimo, uztraucas, pārcieš problēmas ar naudu, maina dokumentus, zaudē tuvos – tāda ir dzīve. Neko tur nepadarīsi.

Vajag dzīvot vieglāk, vieglāk elpot, ātrāk pārvietoties; tikai tā arī paliek mūsu pašu izvēle. Dzīvot un elpot. Vai izdzīvot un elst. Vienos un tajos pašos apstākļos.

Autors: Anna Kirjanova
Avots: econet.ru
Tulkoja: Ginta FS

 

Varbūt ir vērts vienkārši BŪT?

Čaks Hillings būt

Kosmiskā ironija: tā tava daļa, kas rada tavas problēmas, vienlaicīgi ir tā pati tava daļa, kuru tu piesauc šīs pašas problēmas risināt. Ņemot vērā to, ka TAS, kas tu patiešām esi, nekad nerada problēmas, nav jāpieliek nekādas pūles, lai vienkārši atslābinātos un būtu tam, kas tu JAU ESI.
Patiesībā visi centieni būt par to, kas tu neesi prasa daudz lielāku piepūli.
Tāpēc varbūt labāk apstāties un beigt parpūlēties… un vienkārši BŪT?
Čaks Hillings “Sēklas Dvēselei”
Tulkoja: Ginta FS

Labāks par sevi vakarējo

resurss

Tev ir palaimējies, ka esi, ka dzīvo, tāpēc būs labi, ja tava dzīve būs jēgpilna.
Aizmirsti par negatīvo un dzīvo godīgi un patiesi – no sirds!

Kad tu pamosties no rīta un ir pienākusi jauna diena, esi pateicīgs par vēl vienu iespēju.
Kad citi izvēlas vieglāko ceļu, esi tas, kurš izvēlas pareizo sev.
Kad kaut kas ir jāizdara, esi pirmais, kurš izrāda iniciatīvu.
Kad tev ir iespēja izvēlēties no vairākiem variantiem, izvēlies to, kas atbilst tavām prioritātēm.
Kad tev ir svarīgi kaut ko sasniegt, esi tam atvērts un ej uz to.
Kad darbs izrādās sarežģīts, domā tikai par nākamo mazo solīti.
Kad tavu prātu nomoka nemiers, koncentrējies tikai uz to, ko vari kontrolēt.
Kad rodas reālas problēmas, esi gatavs tās atrisināt.
Kad kļūdas jau pieļautas, esi mierā ar tām, un mācies no tām.
Kad tev ir ko teikt, esi gatavs izteikties.
Kad tas, kas pagātnē tika izdarīts, vēl joprojām nestrādā, esi gatavs veikt tajā izmaiņas.
Kad tavā prātā vēl joprojām aizķērušās šaubas, esi pārliecināts par savām spējām.
Kad kāds turās pie vecajiem uzskatiem, esi atvērts jaunām idejām.
Kad citi uzstāj uz kādu konkrētu risinājumu, uzticies savai intuīcijai.
Kad jūties nomākts, esi pietiekami drosmīgs, lai pasmaidītu.
Kad jūti, ka stress aug, uz mirkli iepauzē, un tikai esi, un elpo.
Kad notiek kas negaidīts, esi elastīgs un ātri adaptējies.
Kad saproti, ka kaut kam nav nekādas jēgas, esi uzstājīgs un uzdod jautājumus.
Kad kāds nodara tev sāpes, esi gatavs piedot un mīlēt no jauna.
Kad attiecības turpina tevi sāpināt, esi gatavs atlaist, un virzīt savu mīlestību un cieņu uz iekšu.
Kad kādam ir kaut kas, ko tu ļoti gribētu, priecājies par viņu.
Kad kāds vēlas konkurēt, esi pats sev konkurents – pārsit pats savus rekordus.
Kad kāds spiež, lai tu būtu kāds cits, esi tikai tu pats.
Kad neesi parliecināts, ka vari kaut ko piedāvāt, esi patiess un piedāvā godīgumu.
Kad tavi ceļi krustojas ar nepazīstamu cilveku, esi pirmais, kas atradīs iemeslu uzsmaidīt.
Kad jūties kā pasaules virsotnē, esi tā roka, kas palīdzēs pacelties citiem.
Kad kādam, kurš tev nav vienaldzīgs, tu esi vajadzīgs, esi ar viņu bez minstināšanās un jautājumiem.
Kad tu kādu pa īstam mīli, esi mīlošs kā runās, tā arī darbībās.
Kad pienāk brīdis atpūsties kopā ar ģimeni, atlaid visu pārējo, un pilnībā esi šajā momentā.
Kad diena beidzas, esi mierīgs, zinot, ka esi izdarījis labāko, ko varēji izdarīt.
Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta FS

Dzīve pastāvīgi mūs svētī

svetibas4

Daudzi izmanto garīgumu kā iespēju izvairīties no dzīves – viņi nevēlas redzēt to, kas viņiem jāredz, nevēlas sastapties ar saviem maldiem un ilūzijām. Taču ir ļoti svarīgi zināt, ka dzīve visbiežāk ir pats labākais mūsu skolotājs.
Dzīve pastāvīgi dala svētības – dažkārt tās ir brīnumainas, lieliskas svētības, baudas, laimes un prieka brīži, bet dažkārt tās ir skarbas svētības, tādas kā slimības, darba vai mīļotā cilvēka zaudējums, sķiršanās.
Daudziem cilvēkiem lielas pārmaiņas apziņā notiek, piemēram, tad, kad narkotiku atkarība noved pie pēdējās robežas, un viņi sāk meklēt citu veidu, kā dzīvot.
Pašai dzīvei ir unikāla spēja parādīt mums patiesību, atmodināt mūs. Un tomēr daudzi vairās no šī skolotāja, ko sauc par dzīvi, – pat tad, kad tas cenšas tos atmodināt.
Pats dievišķais izpaužas dzīves kustībā. Dievišķais izmanto dzīves situācijas, lai sasniegtu paša atmošanos, un ļoti bieži izmanto tam sarežģītas situācijas.
Adjašanti “Tavas pasaules beigas”
Tulkoja: Ginta FS

Tu pats baro savas nelaimes

problemas17

Vai tu pats kādreiz esi uzdevis sev galveno jautājumu: vai tiešām problēmas eksistē, vai arī tu pats tās radi un tik ļoti esi pie tām pieradis, ka vienkārši nespēj dzīvot bez to kompānijas – tev bez tām kļūs vientuļi? Tu esi gatavs būt pat nelaimīgs – lai tikai nebūtu tukšs. Cilvēki ķeras pie savām nelaimēm, lai tikai nepieļautu tukšumu sevī.

Tu pats baro savas nelaimes. Skaties! Kad pazūd viena problēma, pievērs uzmanību tam, cik uzstājīgi jau nākamā atradīs sev savu vietu. Situācija atgādina čūsku, kura atbrīvojas no savas vecās ādas, taču pati vienmēr paliek.

Kā tikko atrisinās viena problēma, aiz tās uzreiz rodas nākamā. Un, ja tu ieskatīsies uzmanīgāk, ievērosi, ka otra problēma ir ar tādām pašām iezīmēm, kā iepriekšējā. Sāc ar to ņemties, un jau trešā ir gatava.

Lūdzu, paskaties uz to, ko tu dari un ar kādiem niekiem nodarbojies. Sākumā tu radi problēmu un pēc tam meties risinājuma meklējumos. Vienkārši pavēro, kāpec tu radi problēmu. Tās atrisinājums atrodas pašā tās sākumā, kad tu to radi – neradi to! Tev nav nekādu problēmu – pietiek saprast tikai to.

Ja tev nepietiek ar savām paša problēmām, tu sāc domāt par cilvēci, par pasaules likteņiem… – sociālismu, komunismu un līdzīgām muļķībām. Tu sāc domāt par pasauli tā, it kā viss pasaulē būtu atkarīgs no taviem padomiem.

Nodrošini savas apzinātības izaugsmi, paplašini savu apziņu – un problēmu loks sašaurināsies. Tās atrodas apgriezti proporcionālā atkarībā: minimāla apzinātība – maksimums problēmu, maksimāla apzinātība – minimums problēmu.

Kad apzinātība ir totāla, problēmas vienkārši izzūd, līdzīgi kā rasa pazūd saules ausmā. Kad esi totāli apzināts, vispār nav nekādu problēmu – tās vienkārši nevar rasties.

Katru reizi, kad atkal ieslīdi kadā problēmā, noķer sevi – lēkā, skrien, dejo, bet neiesaisties šajā problēmā. Izdari kaut ko tieši tajā brīdī, lai enerģija, kas radījusi problēmu, kļūtu šķidra, izkustu un atgrieztos kosmosā.

Tu palaid garām īsto dzīvi. izmanto vairāk enerģijas un tad pieplūdīs jaunas, svaigas. Vienkārši neesi skopulis. Izmato tās šodien: lai šodiena ir pabeigta: rītdiena pati par sevi parūpēsies, neraizējies par rītdienu. Raizes, problēmas, trauksme – tas viss vienkārši parāda vienu: tu nedzīvo pareizi, tava dzīve vēl joprojām nav deja, nav prieks. No šejienes arī visas problēmas.

Ošo
Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta FS

 

Atklāj sev jaunas iespējas

Hawaii

Vai nav tiesa, ka bieži vien mēs dažādus notikumus savā dzīvē uztveram kā šķēršļus, kas traucē mums realizēt savus plānus. Mēs dusmojamies, kad kāds nebūt students mūs atrauj no mums svarīgām nodarbēm, bet slikti laika apstākļi bojā mums garastāvokli. Cik bieži mūsos aug protests, kad tuva cilvēka nāve izrauj mūs no mierīgā dzīves plūduma, bet karš sagrauj mūsu ticību cilvēcībai.
Mēs esam sašutuši, kad realitāte sasit sīkās drumstalās visus mūsu rozā sapņus.  Nebeidzami sķēršļi pastāvīgi mūsu Dvēselē rada rūgtas sajūtas – naidu, dziļu vilšanos, atriebības kāri, un tādā veidā savās vecumdienās mēs varam pārvērsties par cietsirdīgiem un nelaimīgiem cilvēkiem.

Un, ja nu šīs nelūgtās ielaušanās patiesībā ir no jauna pavērušās iespējas? Un, ja nu tas ir mūsu sirds izaicinājums, kas prasa iekšējo darbu, pateicoties kuram mēs augam un apgūstam esības pilnību? Un, ja nu notikumi dzīvē piedod mums vajadzīgo formu – līdzīgi, kā skulptors no bezformīga māla pikuča veido savu izdomāto figūru? Varbūt, tikai paļaujoties uz Meistara roku prasmi, mēs varam uzzināt savu patieso sūtību un sajust pabeigtību? Patiesībā visi pārsteigumi un nepatikšanas var izrādīties uzaicinājums atmest savus ierastos un novecojušos dzīves uzskatus, atklājot arvien jaunus un neatklātus horizontus. Un tad uzpeld pats svarīgākais jautājums: un kas tad, ja visa mūsu dzīve nav tikai bezjēdzīga notikumu virkne, kuras priekšā mēs esam bezspēcīgi? Kas tad, ja tajos atklājas radošā Meistara roka, kas aicina mums pašiem piedalīties it visā? Kas tad, ja tieši šajā līdzdalībā tiek realizētas visas mūsu cerības un centieni?

Ja tas tā ir, tad mūsu dzīve mainās pašos tās pamatos, jo tagad dzīves triecienos atveras jaunas iespējas un mūsu Dveseles brūces kļūst par brīdinājumiem, bet ķermeņa paralīze – par stimulu meklēt iekšējos dzīves avotus. Tā mēs apgūstam prasmi nezaudēt cerības pašos bēdu epicentros – sagrautās pilsētās, degošās slimnīcās, starp grūtībās nonākušiem bērniem un pieaugušajiem. Tagad mums ir spēks pretoties izmisumam, un pat bojā ejošā sēklā mēs varēsim saskatīt nākotnes augļus nesošu koku un paradīt to cilvēkiem. Tagad mēs varēsim izrāpties no savas atsvešinātības pagrabiem, kur visi notikumi šķita bezjēdzīgi. Tagad mēs esam spējīgi ieiet savas sirds pašos dziļumos, lai izdzirdētu Dievu, kura rokas tur visu vēsturi, un atbildētu uz viņa mūžīgo aicinājumu atdzimšanai.

Autors: Henrijs Nouvens
Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta FS