Čakras – tas ir par katru no mums!

čakra

Čakras – mūsu enerģētiskie centri

Kas ir čakras un kam tās vajadzīgas cilvēkam?

No sanskrita vārdu “čakra” tulko kā “ritenis, enerģijas vērpete, virpulis”.

Par mūsu dzīvi atbild septiņas galvenās čakras. Tās ir izvietojušās visā mugurkaula garumā. Un katrai no tām ir savas funkcijas. Vienas atbild par cilvēka fizisko veselību. Citas – par prāta attīstību. Un vēl citas par cilvēka gara stāvokli.
Visas septiņas čakras atrodas cilvēka smalkajā ķermenī. No katra šī centra iziet savdabīgs stiebrs, kas savieno čakru ar mugurkaulu. Pateicoties tam, čakras saņem pieeju pašam galvenajam enerģētiskajam kanālam, kurš stiepjas cauri visam mugurkaulam. Tas sniedzas no lejas līdz pašai galvai un savieno Zemes un Kosmosa enerģijas.

Čakras ir enerģētiskie centri

Čakras un miers tās ir divas atšķirīgas lietas. Tu nekad neieraudzīsi mierā sastingušu čakru. Tāpat kā mūsu orgāni, tās dzīvo savu dzīvi. Čakra pastāvīgi griežas un vibrē. Tas palīdz tai pievilkt Visuma enerģiju un nodot to tālāk pa cilvēka organisma kanāliem.

Katra čakra griežas vai nu pa labi, vai pa kreisi. Pagrieziens pa labi dod vīrišķo enerģiju jaņ. Tas ir gribasspēks, virzība uz darbību, dažkārt arī agresija un vēlme pēc varas.
Pagrieziens pa kreisi, atbilstoši, pievelk sievišķo enerģiju. Tā piepilda cilvēku ar padevību, maigumu un pieņemšanu.

Daži cilvēki, kuri apveltīti ar pārdabiskām spējām prot atpazīt čakru pagriezienus. Viņi zin, kā tās ietekmēt, lai izmainītu to kustības trajektoriju. Principā to var iemācīties katrs, ja ļoti gribās.

Visas čakras atbild par enerģijas pieņemšanu. Enerģija nāk no visurienes: no Visuma, no Dabas, no cilvēkiem, kas blakus, pat priekšmetiem. Tālāk šī enerģija tiek nodota pa kanāliem uz smalkajiem enerģētiskajiem ķermeņiem, bet pēc tam izklīst pa visu ķermeni.

Enerģijas izpausmes notiek caur apakšējo (sakņu) čakru, kas strādā visvājākajās frekvencēs, tāpat arī caur kroņa čakru, kurai ir visaugstākas frekvences.

Cilvēka organisms ir tā uzbūvēts, ka nespēj “pa taisno” uztvert frekvences. Tāpēc tās pārveidojas sajūtās, domās un emocijās un tikai pēc tam tiek nodotas fiziskajam ķermenim, arī smalkajiem ķermeņiem.

Par notiekošajiem procesiem mūsu organismā atbild endokrīnā sistēma. Tāpēc katra čakra ir nesaraujami saistīta ar vienu no endokrīnajiem dziedzeriem un pateicoties tam veidojas savdabīgs kanāls, pa kuru Visuma enerģija nokļūst pa čakrām fiziskajā ķermenī.

Ezotēriķi to sauc par dzīvības enerģiju. Tieši Visuma enerģija palīdz cilvēkam dzīvot, attīstīties kā fiziski tā arī mentāli.

Dažkārt dzīvē notiek situācijas, kad viena vai cita čakra pārstāj normāli funkcionēt un tas var notikt gan tad, kad spēcīgi tiek bloķēta, gan pārlieku lielā mērā atvērta. Pirmajā gadījumā enerģijas ir par maz, otrajā – notiek pārsātināšanās ar to un tas noved pie endokrīno dziedzeru darbības traucējumiem un tā sekas var būt gan vielmaiņas problēmas gan citas nopietnas saslimšanas.

Fiziskajā ķermenī čakras pilda transformatoru funkcijas. Tās uzņem enerģijas plūsmu (strāvu), kas nāk no augstākas enerģijas (atgādināsim, ka runājam par augstām frekvencēm, kuras mūsu ķermenis nav spējīgs uztvert), parvērš to zemākās frekvencēs un pēc tam nodod mūsu ķermenim.

Caur čakrām cilvēks saņem dzīvības enerģiju.

Mūsu Visums ir bezgalīgs spēka un enerģijas avots. Katra dzīva būtne (tajā skaitā cilvēks) smeļ no šī avota enerģiju atbilstoši savām iespējām. Saņemtās enerģijas “porcijas” ir atkarīgas no tām frekvencēm, kādās strādā mūsu smalkie ķermeņi.

Tā viens cilvēks (garīgi un intelektuāli attīstītāks) var ņemt vairāk enerģijas, cits – mazāk.

Čakras šīs sistēmas darbībā spēlē ārkārtīgi svarīgu lomu. Cilvēka organisms nevar izturēt izejošās Visuma enerģijas spiedienu. Ja kaut piliens tās nokļūtu mūsu ķermenī, visas sistēmas sagrūtu un čakras neļauj tam notikt.

Tās transformē šo enerģiju, pazeminot tās augsto frekvenci. Tādā veidā līdz miesai aiziet daudz vājāka enerģija – tā, kuru fiziskais ķermenis spēj “aprīt” bez kaitējuma sev.

Tāpat kā Visums, cilvēks sastāv no vairākiem slāņiem.

Pirmais slānis ir mūsu miesa, fiziskais ķermenis.
Tālāk seko astrālais, mentālais un garīgais slānis.
Katrs no tiem strādā noteiktā frekvencē un viļņos. Ja patrenējas, šo frekvenci var izmainīt. Ja jums tas izdodas, jūs varat izmainīt savas domas, kontrolēt sajūtas un emocijas, pieslēgties Dievišķajam. Tas viss ir iespējams, pateicoties tam, ka cilvēkam ir iztēle.

Kādā veidā panākt rezultatīvu darbu ar saviem smalkajiem ķermeņiem? Ir daudz veidu.

Palīdz meditācija, sevis apzināšanās šajā pasaulē. Apziņas palašināšana, darbs ar zemapziņu. Galu galā pie pārmaiņām dzīvē ļoti svarīga loma ir pozitīvas domas un apzināti virzīta iztēle. 
Ar visa iepriekšminētā palīdzību jūs varēsiet atbrīvoties no negatīvajām domām, attīrīt savu karmu un pieslēgties Dievišķajiem spēkiem.

Cilvēka apziņa ir viens no pašiem spēcīgākajiem instrumentiem. To neierobežo ne materiālā pasaule, ne attālumi, ne laiks. Apziņa spēj parvietoties pa visiem smalkajiem ķermeņiem, mainot tos.

Praktiski šīs pārmaiņas notiek katru minūti, katru sekundi.

Apziņas darbība ir cieši saistīta ar enerģētiskajiem centiem – čakrām. Ja cilvēks koncentrē savu uzmanību uz kādu no tām, viņa apziņa (grib viņš to vai negrib) sāk strādāt ar tiem orgāniem un sistēmām, kurus pārvalda šī čakra.

Čakras līdzsvarošana palīdz atjaunot bojātās enerģētiskas saites. Koncentrējot uzmanību uz vienu vai citu čakru var izdziedināt slimos orgānus, uzlabot savu emocionālo stāvokli.

Kā noteikt, ar kuru čakru jāstradā pastiprināti? Cilvēks zemapziņas līmenī zin, kur tieši organismā ir problēmas. Tāpēc ir vērts padomāt, par kurām problēmām jūs visbiežāk aizdomājaties, ko atskaņojiet, uz ko ieciklējaties. Tad atliek tikai uzzināt, kura čakra atbild par šo sfēru un sākt darbu ar to. Noteikti nedrīkst ieciklēties uz problēmu un par to domāt caurām dienām un naktīm, tas problēmu tikai pastiprinās.

Avots: @MAITRIBUDDHA (joga, izglītības māksla)
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Tieši šī čakru diagnostika, līdzsvarošana un darbs ar katru čakru atsevišķi ir gadiem ilgi atstrādātās Ineses Prisjolkovas metodes pamatā, ar kuras palīdzību šo darbu varam veikt SISTEMĀTISKI un patstāvīgi iemācīties visu laiku uzturēt visas savas čakras līdzsvarā.

Tas ir tāpat kā zobus tīrīt, regulāri, ietrenētām kustībām un skaidru saprašanu par to, kāpēc mēs darām tā un ne citādi.

Tas ir darbs grupās, 8 nodarbību cikls, gan Rīgā, gan citos Latvijas reģionos un arī facebook LIVE.
Par visu varat uzzināt Pavasara Studijas mājas lapā www.pavasarastudija.lv/

Šī metode un čakru diagnostika ir aprakstīta Ineses grāmatā “Septiņas saules” – tā, lai katram normālam latviešu cilvēkam būtu skaidri šie principi un vispār čakru loma mūsu ķermenī un dzīvē.

Nākamā jaunā grupa uzsāk savas apmācības 23. aprīlī.
http://www.pavasarastudija.lv/2019/04/15/jauns-praktisko-seminaru-cikls-sakru-energijas-lidzsvarosana-2304/

Advertisements

Vecāku svētības spēks

dzimta8

Lai nekad nepārtrūktu paaudžu saikne un lai Dzimtas Enerģijas varētu brīvi plūst, mūsu senčiem bija īpašs Svētību Rituāls.

Savus bērnus un mazbērnus ģimenes radīšanai un visdažādākajām lietām svētīja vecāki un vecākie dzimtā. Tas ir bija ļoti svarīgs rituāls. Tas ļāva ikvienam cilvekam Dzimtā saņemt piekļuvi Dzimtas enerģijām.

Māte dod dzīves spēku, Tēvs piepilda ar saprātu un jēgu. Pēc sava spēka atļaujošajiem uzstādījumiem – vēršanās pie Tēva – kā fiziskā tā arī Debesu, ir milzīgs kosmiskais spēks. Māte mūs māca atrast izeju no visdažādākajām situācijām, tikt galā ar zaudējumiem un nepiepildītajiem sapņiem. Citiem vārdiem runājot, viņa mums māca mūsu dzīves emocionālo sastāvdaļu.

Atverot jaunu savas dzīves lappusi, pajautā atļauju savai mātei. Viņas svētība ir tavas ieceres izdošanās ķīla.

Enerģētiski bērns ir savas mātes turpinājums. Tieši tāpēc viņa var mainīt viņa likteni.
Dzimta, ko apvieno viens uzvārds veido energoinformācijas veidojumu – egregoru, kurā enerģētiski piedalās ne tikai dzīvi esošie, bet arī jau aizsaulē aizgājušie dzimtas cilvēki.

Tēvs personificē vīrišķo Dabas spēku un apvelta bērnu ar atbildības sajūtu, izlēmību, mērķtiecību, rakstura stingrību, gribasspēku, entuziasmu, godprātību, pašdisciplīnu, cēlsirdību, dāsnumu, gandarījuma gūšanu no darba.
Māte personificē sievišķās enerģijas. No viņas bērnam tiek nodota spēja ietekmēt apkārtējos, pievilcība, prasme vienoties, spēja pieņemt dāvanas un naudu par padarīto darbu, veiksme.

Ja attiecības ar vecākiem ir sabojājušās, tad arī šo enerģiju ietekme uz tavu dzīvi tiek traucēta. Mūsu senču mantojums uz šīs zemes ir ļoti sens. Saskaņā ar vēdām tas ir vairāki miljoni gadu. Un visa šī kolosālā pieredze un informācija ir mūsos. Tā ierakstīta ģenētiskajā līmenī. Kāds varens spēks! Un, ja mūsu darbības atbildīs centieniem, ko satur Dzimtas atmiņa, ja mēs pildīsim mūsu senču baušļus un godā turēsim viņu tradīcijas, tad  iegūsim Dzimtas Apziņu (zināšanas, kas kopējas ar visu Dzimtu). Tas nozīmē, ka mēs varēsim  izmantot kopējo dzimtas atmiņu un visu, kas tajā uzkrāts.

Kopā ar cieņu pret senčiem, dzimtas vecajiem, svētajiem un garīgajiem skolotājiem pie mums atnāk Dzimtas Spēks. 

Agrāk bez vecāku svētības nesāka vispār nekādas lietas un darbus. Pat bērni saprata, ko nozīmē šī saikne ar Dzimtu. Tas ir īpašs spēks. Dzīvības Spēks.

Cilvēks nevar eksistēt bez savas Dzimtas. Un Dzimtas Programmas darbosies uz mums, gribam mēs to vai negribam. Vienīgais, ko mēs varam darīt, – mainīt šo programmu, strādājot ar sevi. Jo mēs esam savas dzīves saimnieki. Protams, tas galīgi nav vienkāršs uzdevums, taču tas ir jārisina. Dzimtas programma vienmēr atbilst mūsu personīgajai karmai.

Pirms mēs nākam šai pasaulē, mūsu Dvēsele “izvēlas” savus vecākus. Dzimumu, nacionalitāti, dzimšanas vietu un laiku. Un katrs no mums ir ķēdes posms šajā paaudžu ķēdē. Un mēs visi balstāmies uz savu senču pieredzi. Dzimtas programma ir mūsu senču kopīgo darbību rezultāts. Un tajā pat laikā tā pilnībā atspoguļo mūsu personīgo karmu.
Pēti savu Dzimtu ar mīlestību, uzmanību un cieņu. Tas labāk ļaus tev saprast pašam sevi, savas problēmas, apzināties savus uzdevumus un sūtību. Tici man, tu atradīsi ļoti daudz kā interesanta. Savas saknes ir jāzin, ir jāstudē savs ģenealoģiskais koks.

Tie, kuri ar to nodarbojas, atklāj noteiktu notikumu saikni, kuri atkārtojas no paaudzes paaudzē.

Daudzas mūsu šī brīža problēmas tā vai citādāk saistītas ar pagātnes notikumiem.

Ar ko sākt?

Dziļākam darbam ir svarīgi savākt informāciju par trim-četrām savu senču paaudzēm. Sāc ar to, ka izprašņā savus tuvākos radiniekus par atslēgas notikumiem: dzimšanu, skolu, kāzām, nāvēm.

Tāpat būs noderīga informācija par darbības veidiem, par attiecībām ģimenē, par materiālo stāvokli, par dzimtas slimībām. Savāc maksimāli daudz informācijas par savu radinieku brāļiem, māsām, tantēm, onkuļiem. Noformē ģimenes fotoalbūmu. Varbūt tavā Dzimtā ir saglabājušās dienasgrāmatas un vēstules. Atjauno sakarus ar tālākajiem radiniekiem. Uzraksti vēstules. Paskaidro, ka tu veido Dzimtas vēsturi un tev vajadzīga informācija par tuviem cilvēkiem.

Un tā, mūsu Dzimta – no vienas puses ir Spēka Avots, kas dod mums dzīvi, no otras – mūsu Karma, mūsu Ceļš. Ir mūsu Ceļš un Dzimtas Ceļš. Viens bez otra tie nevar eksistēt. Katram no mums ir sava sūtība. Un tā cieši sasieta ar Dzimtas likteni.

Kaut kas mums ir jāizdara, caur kaut ko mums jāiziet, lai izmainītu savu personīgo karmu un savas Dzimtas karmu.

Mūsu Senči zināja, ka cilvēks, sasniedzot pilnību, palīdz savai Dzimtai septiņas nākamās paaudzes un septiņas paaudzes pagātnē. Tā uzkrājas Dzimtas Dievišķīgais Spēks, kas pāriet no vienas paaudzes otrā.

Un gluži otrādi, ja mēs “atdodam savu Dvēseli tumšajiem spēkiem”, mēs ne tikai degradējamies paši, bet arī izsūcam savas Dzimtas enerģiju desmit paaudzes uz priekšu un atpakaļ. Starp citu, ar to izskaidrojams tas, kāpēc vienam cilvēkam piedzimstot ir kādi labumi, bet citam – nav. Kāpēc viens piedzimst vesels, bet cits – slims.

Un te mēs varam runāt ne tikai par paša cilvēka karmu, bet arī Dzimtas karmu. Kā mēs rīkosimies ar šo spēku, ir atkarīgs tikai no mums.

Dzimtas Dievbijības Spēks ir pamats tam, lai Dzimtā piedzimtu ģeniāls bērns.

Problēmas, ar kurām mēs sastopamies dzīvē ir mūsu Dzimtas uzdevumu risināšanas ceļi. Tas nozīmē, ka atrisinot beidzot kadu sarežģītu situāciju, cilvēks atbrīvojas no saviem iekšējiem pinekļiem, kuri tam traucē pacelties nākamajā attīstības līmenī, spert kārtējo soli pretī veiksmei.

Ikviens šķērslis mūsu ceļā ir pareizā iespēja iegūt nenovertējamu pieredzi, kas nepieciešama, lai sasniegtu savus personīgos dzīves mērķus.

Atgādināšu, ka risinot Dzimtas uzdevumus, tu ne tikai koriģē savu paša likteni pozitīvā virzienā, bet arī atbrīvo no smagas nastas savus pēcnacējus. Un tas ir labākais mantojums, ko vari atstāt.

Kā likums, pēc svētības saņemšanas sāk mainīties dzīve ne tikai tiem, kuri izgājuši šo rituālu, bet arī radiniekiem visā Dzimtā. Atjaunojas labas attiecības, nodibinās saikne, aiziet problēmas un labāk risinās visdažādākie uzdevumi.

Vingrinājums

Tagad aizver acis un ieklausies sevī.
Mēs visi glabājam sevī savu vecāku, savas mātes tēlu. Glabājam savā sirdī un atmiņā savu tēvu, kas saistās ar visdažādākajām sajūtām. Un tagad mēs pievērsīsim savu uzmanību tam, kādu vietu mūsu Dvēselē ieņem mūsu māte.
Kur viņa stāv? Un kur stāv tēvs? Vai kāds no vecākiem stāv tuvāk mums – priekšplānā, bet otrs – attālāk? Vai kāds no viņiem pievērš sev mūsu uzmanību vairāk kā otrs? Vai kādam no viņiem ir lielāks svars, bet kādam – mazāks? Kur ir tava mīlestība? Ar kuru no viņiem tā ir lielāka? Ar kuru īpašaka? Ar kuru mazāka?
Un tagad mēs sev atļausim, lai tas no vecākiem, kurš palicis otrajā plānā, panāk uz priekšu. Tā, lai viņš atrastos vienā līmenī ar otru. Un, lai viņam mūsu uztverē būtu tas pats svars kā otram. Un tā pati mīlestība.
Dzimtas saikni var iztēloties kā vienotu sistēmu ar enerģijas plūsmām starp visiem šīs Dzimtas locekļiem. Ja saikne starp diviem šīs Dzimtas locekļiem ir pārrauta, enerģija šajā posmā neplūst vai nu plūst negatīva. Īpaši svarīgas ir saiknes starp vecākiem un bērniem, kur enerģijas ir daudz “saistošākas” māte un dēls, tēvs un meita.

Šīs saiknes daudz lielākā mērā nosaka enerģētisko barošanu un aizsardzību, kuru cilvēks saņem no savas Dzimtas, kas nosaka šī cilveka enerģētisko fonu.

Svētības jēga ir tajā, ka māte apkārt bērnam rada tādu kā aizsrdzības kokonu, kas palīdz tam neiekļūt nepatikšanās un visas viņa darbības virza pareizā gultnē, uz ko viņu svētījusi māte.

Svētība darbojas pat lielos attālumos. Tiek uzskatīts, ka cilvēks, kuru svētījusi māte, kļūst neievainojams. Pateicoties šim svētības rituālam paaudžu saikne nekad nepārtrūks.

Savus pēcnācējus svētīja vecāki, vecmāmiņas un vectēvi ikvienai lietai, ģimenes radīšanai. Vērsies pie saviem vecākiem, vemāmiņām un vecvecākiem. Palūdz viņiem svētību saviem bērniem. Te nav jāveic kādi sarežgīti rituāli vai garas lūgšanas. “Es svētīju Tevi!” Un momentā notiek ieslēgšanās Dzimtā, tā, it kā pēc slēdža ieslēgšanas iedegtos lampiņa.

Palūdz piedošanu un svētību ar atpakaļejošu datumu. Pēc tā noteikti sāks mainīties dzīve ne tikai vienam cilvēkam, bet visai Dzimtai. Ja mēs zaudējam saikni ar savām saknēm – mēs degradējam un ejam bojā.

Mūsu saknes stiepjas Bezgalībā un Bezgalība ir tas, kas mūs savieno ar Visu. Savieno un sarado.

Mūsdienās jaunatne vairums gadījumu nezin šo rituālu un dzīvo bez savu vecāku svētības. Vēl jo vairāk, daudzas lietas tiek darītas gluži pretēji senču velējumiem un bieži vien viss labais tiek aizēnots ar viņu lāstiem. Iespējams, mūsu vecāki arī nav saņēmuši savu vecāku svētību un viņiem pašiem ir vajadzīgs Dzimtas atbalsts. Cilvēkam, kuram nav vecāku svētības, tiek noslēgta pieeja Dzimtas enerģijām un viņam ir daudz grūtāk tikt galā ar dzīves situācijām.

Ar savu Dzimtu savienojošo meditāciju tu vari veikt pats patstāvīgi. Galvenais ir apzināties šīs svētības svarīgumu un būt patiesam vēlmē to saņemt.

Otra svarīgākā darbība ir palūgt piedošanu saviem vecākiem par nepaklausību, par to, ka bieži esm gājuši pret viņu gribu.

Trešais – atkal ļoti no sirds pateikties saviem vecākiem par to, ka devuši tev dzīvību. Tev jāapzinās, ka tavi vecāki ir labākie tieši tev. Bet tu esi pats labākais bērns viņiem.

Tava Dvēsele viņus izvēlējās starp visiem citiem pāriem un vēlējās iemiesoties tieši caur šo sievieti un tieši caur šo vīrieti.

Un, visbeidzot, ceturtais – izdari kadu reālu soli  attiecībā pret saviem vecākiem. Samīļo, ja viņi ir blakus, piezvani, uzraksti vēstuli, ja viņi nav blakus.

Avots: Благостная женственность
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Lūk, ko nozīmē “atlaist pa īstam”

atlaist visu

Atlaist nozīmē beidzot ieraudzīt spārnus sev aiz muguras. Spārnus, kas jau tur bija tajā mirklī, kad dzīve nolēma tevi nomest ar seju dubļos.

Tas notika. Tava pasaule nokļuva zemestrīces epicentrā un sabruka. Neviens tevi par to nebrīdināja. Neviens neteica, ka var būt tik sāpīgi. Tas vienkārši notika un viss… Tomēr tu vēl joprojām esi šeit. Tu vēl joprojām centies savākt sevi pa gabaliņiem, vēl joprojām centies atjēgties pēc visa notikušā.

Cik laika pagājis kopš tā brīža? Mēneši? Gads? Varbūt pagājis jau tik ilgs laiks, ka tu jau esi aizmirsis, kurā brīdī pasaule tik ļoti izmainījās?

Zilumi un rētas pamazītiņām sadzīst. Un tagad tu gaidi to brīdi, kad atkal jutīsies kā vesela personība. Tu centies atlaist atkal un atkal… Tu centies atbrīvoties, lai dvēselē iestātos miers…

Kāpēc es jautāju tev: ko nozīmē atlaist?

Tu sēdi tumsā un ļauj atmiņai pakalpīgi piespēlēt tev atmiņas. Ļauj iekšējai balsij strīdēties ar tevi līdz aizsmakumam. Tu ļauj tai runāt līdz brīdim, līdz tā nesāk tevi mierināt.

To dienu atmiņu sīkas detaļas pielavās pastāvīgi un nemanāmi.

Sajūtot sāpes sirdī, tu krampjaini ievelc plaušās gaisu. Aizver acis. Nekas nepalīdz. Tu vel joprojām turi rokās sasistās sirds šķembas. Visu šo laiku tev nākas pielikt milzīgas pūles, lai kaut kur ietu, runātos ar kādu, turpinātu ēst, elpot un vienkārši dzīvot.

Tu esi salauzts un ļoti skaidri to jūti.

Paša dēmonu ēna izkropļo apkārtējo realitāti. Viņiem vajag apmierināt savas vajadzības un vēlmes. Kamēr tas viss notiek, tu vienkārši vēro. Tevi skauj neticība pasam sev, bailes un vainas sajūta. Atmiņa nepalīdz, drīzāk otrādi.

Turpini gaidīt. Gaidi līdz brīdim , kad visi šie dēmoni pārstās tev čukstēt. Pienāks diena, kad viņi piekusīs runāt. Viņi padosies un vienkarši skatīsies, kā no reizes uz reizi tu izdari izvēli turpināt dzīvot.

Gaidi, tāpēc, ka atlaist nenozīmē aizmirst. Atlaist nozīmē atcerēties, bet ar smaidu sejā.

Atlaist nozīmē atbrīvoties no vēcās ādas un zem tās ieraudzīt jaunu, atjaunojušos, tīru ādu.

Atlaist nozīmē mīlēt.

Mīlēt visus tos dēmonus un visas tās atmiņas. Mīlēt, līdz tie ieaijāti iemigs dziļā miegā.

Vajag mīlēt sevi kopā ar savu salauzto sirdi. Un nevajag gaidīt, kamēr tā sadzīs.

Atlaist nozīmē visām savām bailēm ļaut iznākt ārā gaismā. Izģērbt tās.
Uztvert tā, it kā tās būtu ievainoti dzīvnieki. Ļaut tām kārpīties un aurot, līdz tās neiznāks no savas noslēgtās telpas brīvībā. Tad tu spēsi tās ieraudzīt un stipri, stipri apskaut.

Atlaist nozīmē būt drosmīgam.

Būt tik ļoti drosmīgam, ka kļūt pašam sev par varoni. Tad tava pagātne pārstās ietekmēt tavu tagadni un gaišā nākotne pacietīgi gaidīs, kad tu to uzbūvēsi. Liec akmeni uz akmeņa, un soli aiz soļa.

Atlaist nozīmē beidzot ieraudzīt spārnus sev aiz muguras. Spārnus, kas jau tur bija tajā mirklī, kad dzīve nolēma tevi nomest ar seju dubļos.​​​​​​​ 

Tad tu apzināsies, ka tavi iepriekšējie kritieni bija vajadzīgi tādēļ, lai tu atlkal spētu pacelties spārnos. Tikai šoreiz jau daudz augstāk. Lūk, ko nozīmē ATLAIST.

Lūk, ko nozīmē klauvēties pie durvīm, kas ved mīlestības pasaulē.
Klaudzināties atkal un atkal.
Avots: http://www.cluber.com.ua/lifestyle
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Problēma ar naudu?

nauda lule vilma

“Pastāv divi finansiālo problēmu iemesli, un jums ir jāsaprot, kurai kategorijai piederat jūs.
Viena kategorija ir cilvēki, kuriem ir problēmas attiecībās. Jūs varbūt esat labi fokusējušies biznesam un visas savas pūles un centienus veltāt tam. Jūs varat izmēģināt un darīt visu pieejamo un iespējamo, bet finansiālās problēmas kā nerisinās tā nerisinās, jo jūsu dzīvē ir problēmas attiecībās.
Attiecībās var būt paslēpušās daudzas negatīvas emocijas un sāpes, un tās manifestējas kādā finansiālā formā vai ārējā krīzē.
Ja piederat šai kategorijai, tad varat lūgt AmmasBagavāna svētību, lai tā palīdz pieņemt jūsu attiecības, palīdz iziet cauri to sāpēm un gūt sevī mīlestību un prieku. Kad esat piepildīts ar mīlestību un prieku, tad jūsu ārējā pasaule pavisam dabiski kļūs turīga un pārtikusi.
Otra cilvēku kategorija ir tie, kuri nerespektē ārējo pasauli, noliekot materiālo pasauli zemākā līmenī, uzskatot, ka tieksme pēc materiālajām vērtībām ir pretīga un tie sevī ir izveidojuši pārliecību nedzīties pakaļ materiālajām vērtībām. Šie cilvēki sevī varētu būt izveidojuši uzskatu, ka tas ir anti-garīgi un ved prom no apgaismības, ka tā nav vienotība.
Ja esat šo iluzoro konceptu upuris, tad neiegūsiet bagātību savā dzīvē. Jo dziļi sevī jūs necienāt bagātību, jūs necienāt turību un jūs necienāt pārpilnību. Kaut kur savos dziļumos jūs novērtējat un apbrīnojat nabadzību kā garīguma simbolu vai garīgo evolūciju. Šajā gadījumā jūs nepiesaistīsiet bagātību savā dzīvē.
Jums jāierauga un jāapzina šie ierobežojošie uzskati. Tie radušies varbūt no kādas reliģiskas nosacītības vai tāpēc, ka ticat- iekšējā un ārējā pasaule nekad nevar kopā eksistēt-, ka jums var būt tikai viens no tiem. Kaut kādu iemeslu dēļ jūs ticat, ka jums var būt vai nu iekšējais stāvoklis vai ārējā pārticība. Bet tā tas nav. Nē.
Amma un Bagavāns ir Dvīņu avatāri un tie vēlas apvienot šos cilvēku dzīves abus aspektus. Tie vēlas sniegt cilvēcei iekšēju atmodu un tāpat arī ārējo pārticību. Un tā, ja jūs varētu apzināt savus ierobežojošos uzskatus, kas mīt jūsu iekšienē, un, ja lūdzat, lai jūsu dzīvē ienāk ārējā pārticība un pārpilnība, tad jums tā būs.”

Vienotības universitātes Atmodas mācība

No Māras Brantes dienasgrāmatas

Tie, kurus mēs mīlam un tie, kurus ciest nevaram, ir mūsu spoguļi

spogulis53

Tie, kurus mēs mīlam un tie, kurus ciest nevaram ir mūsu spoguļi

Cilvēku savstarpējās attiecības ir viena no efektīvākajām metodēm ceļā uz apzinātību.

Pateicoties attiecību spogulim – visu attiecību, bez izņēmuma – mēs varam ieiet paplašinātā apzinātības stāvoklī. Mēs atspoguļojam viens otru un mums jāiemācās citos redzēt sevi. Tā nosaukums arī ir – attiecību spogulis. Tādā spogulī es varu atšķirt savu dvēseles būtību. Palūkojoties apkārt, es redzu sevi.

Attiecības ir garīgās attīstības instruments, bet vienota apziņa – to galamērķis.

Mēs visi esam vispārējās apziņas neatņemama sastāvdaļa, bet patiess izrāviens notiek tad, kad šo, starp mums eksistējošo saikni, mēs sākam ievērot ikdienas dzīvē.

Tie, ko mēs mīlam un tie, kurus mēs nevaram ciest, visi ir mūsu spoguļi.

Kuri mums patīk? Tie, kuru īpašības ir līdzīgas mūsējām. Mēs gribam būt tuvāk tādiem cilvēkiem, jo jūtam, ka viņu klātbūtnē šīs īpašības izpaužas vēl spilgtāk.
Bet, lūk, tos cilvēkus, kuru raksturs mums atgādina par tām rakstura īpašībām, kuras mēs cītīgi vēlamies apslēpt, mēs ne īpaši mīlam.

Tā kā, ja kāds tevī izsauc pastāvīgu riebumu un nepieņemšanu, zini: šim cilvēkam ir kaut kas kopīgs ar tevi, tikai tev šis “kaut kas” ļoti, ļoti nepatīk. Ja tu būtu gatavs pieņemt šīs grūti pieņemamās īpašības, tās beigtu tevi tracināt.

Kad noķer sevi pie domas, ka kāds tev ļoti simpatizē, nosaki, kas tieši šajā cilvēkā tev patīk. Skaistums, elegance, ietekmīgums, spēks, prāts?

Jebkurā gadījumā zini: nosauktā īpašība ir raksturīga arī tev. Neatgaiņājies no tā – un, iespējams, tava dzīve kļūs pilnīgāka.
Teiktais ir taisnīgi arī attiecībā uz tiem, kam tu nepatīc.

Veidojot kontaktu ar savu patieso būtību, tev jāsaprot un jāpieņem ne pašas savas labākās rakstura īpašības.

Pretrunu līdzāspastāvēšana ir Visuma pamats.

Ja kaut kur dziļi tevī neslēpjas gļēvulis, tev nekad nekļūt par drosminieku. Un tev nekad nebūt dāsnam, ja dziļi tevī nesēž skopulis. Cilvēks var būt labdaris tikai tad, ja kopā ar labdari viņā sadzīvo arī tā pretpols.

Kaut kur internetā
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Sievietes svētības spēks

labs cilveks

Harmoniskai sievietei ir kāda īpaša dāvana – Svētības garīgais spēks. Tā ir varena aizsardzība. Sieviete var šo dāvanu nest cilvēkiem, tā pārvēršot pasauli ap sevi.

Sieviete ir svētījošs spēks, bet vīrietis – rīcības spēks. Vīrietis aizstāv ģimeni pa savam, izmantojot savu saprātu, fizisko spēku, bet sieviete – pa savam, izmantojot savu psihisko, enerģētisko spēku. Sievietes dabas dotā spēja ir ietekmēt pasauli sev apkārt un tās domas, sajūtas, emocijas, ar kurām tā apvelta cilvēku savā iztēlē, tiek nodotas šim cilvēkam pat lielā attālumā.

Lai pati sieviete un viņas ģimene būtu drošā aizsardzībā, viņas domām jābūt gaišām un pozitīvām, tām jāatbalsta un jārada labvēlīgas situācijas, jāsarga viņas ģimenes locekļus, nevis jārada tiem apkārt negatīvs lauks, tadā veidā pievelkot sliktas situācijas.

Sievietei IR SVARĪGI PRAST sglabāt savu domu mieru, pat tad, ja kāds kavējas darbā, pat tad, ja kāds ir saslimis, viņa nedrīkst uzvilkt sevi un apkārtējos, nedrīkst radīt negatīvas vibrācijas. Pat tad, ja sieviete intuitīvi ir sajutusi, ka ar viņas tuvo cilvēku kaut kas ir ne tā, kaut kam ir jānotiek, viņas spēkos ir neitralizēt to, kam jānotiek. Jāsāk lūgties, iedomāties, ka viss būs labi, ka viņš tiks galā, ka viņam palīdzēs…

Pats vienkāršākais veids, kā aizsargāt sevi un savu ģimeni – ieradināties katru jaunu dienu sākt ar labām domām par saviem mīļajiem un ar to, kas sūti viņiem laimes un labklājības vēlējumus. Sieviete no rīta pamostas un domās vai skaļi saka: “Es vēlu laimi un labklājību savam vīram, savam bērnam, saviem vecākiem utt. Es vēlu visiem laimi un mīlestību.”

Šī ārkārtīgi vienkāršā ik rīta uzskaņošanās ļaus tavam prātam saglabāt pozitīvismu visas dienas garumā. Iemācies svētīt savus mīļos, pirms viņi iziet no mājas, svētīt viņus svarīgām lietām, lai piepildās iecerētais. Un biežāk saki tiem, kurus vēlies aizsargāt, labus vārdus!

Avots: Благостная женственность
Tulkoja: Ginta FS

Mīlestība ir pilnības stāvoklis

piedot sev1

Mīlestība ir pilnības stāvoklis. Tas ir iekšējā spēka stāvoklis, pilnīga apmierinājuma un pārpilnības stāvoklis, kas iziet ārpus mūsu attiecībām ar jebkuru cilvēku.

Pats galvenais jautājums, kurš mums sev būtu jāuzdod ir: “Kā dāvāt mīlestību?”, tā vietā, lai uzdotu jautājumu: “Kur es varu atrast mīlestību?” Ir taču acīmredzams, ka, ja mēs tiecamies dāvat mīlestību, tā noteikti pie mums atnāks, tāpēc, ka šādā stāvoklī mēs uztveram mīlestību kā kaut ko, kas mums JAU piemīt.
Un atbilstoši gluži otrādi, ja mēs meklējam mīlestību kaut kur ārpusē, tā bēgs no mums, jo mēs to uztveram kā kaut ko, kas mums nepiemīt. Mēs meklējam mīlestību ārpusē, pirmkārt, seksuālos partnerus. Taču tā tāpat ir neseksuālā mīlestība pret tuviniekiem un draugiem. Mēs gribam, bet dažkārt pat pieprasām, lai mūs mīlētu, tā vietā, lai pasaulei dāvātu nesavtīgu un bezpersonisku mīlestību.

Mūsu personīgās attiecības mums nes tik daudz problēmas tikai tāpēc, ka mums trūkst patiesas, nesavtīgas Mīlestības. Mēs savās attiecības ar saviem tuviniekiem meklējam tas sajūtas, ko var atnest tikai attiecības ar Dievu.

Daudzi cenšas atrast mūžīgo nemirstīgo mīlestību, bet attiecības starp cilvēkiem ir laicīgas. Nemirstīgas tās var kļūt tikai tad, ja otrā cilvēkā ieraudzīs Dievišķā izpausmi, redzot to kā daļu Dieva.

Neatzīstot Dievu, kurš ir it visā un katrā, mēs nespējam atrast apmierinājumu ne vienā savā saiknē. Mēs dzimstam un nomirstam vieni un saplūst ar otru cilvēku fiziski vai garīgi varam tikai uz īsu brīdi. Taču patiesībā mēs nekad neesam vieni. Mūsu patiesajā “Es” ir visa Visuma apziņa, ir tikai jāvērš savs skatiens uz iekšu – sevī un jāatrod tas.

Patiesas saiknes formējas tad, kad mēs citos cilvēkos un it visā, kas mums apkārt redzam Dievišķo sākumu. Un tāpēc ir jāiziet ārpus visiem ķermeņiem un formām un jānodibina saikne ar Dievu. Taču pieķeroties kaut kam mēs bojājam dzīvi sev un viņam. Pieķeršanās ir tad, kad mēs esam iekrampējušies kādā un neļaujam ne viņam ne sev kustēties dabiskā veidā.
Autors; Rami Blekts
Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkojums: Ginta Filia Solis