Divas dzīves

11216829_1252371208113050_4976758208426651196_n

Pats lielākais Visuma noslēpums

Ir divu veidu dzīves. Viena – dzīve, kas balstās uz BAILĒM, otra – dzīve, kas balstās uz MĪLESTĪBAS.

DZĪVE, kas balstās​​​​​​​ uz BAILĒM, nekad mūs neaizvedīs pie dziļām attiecībām. Jūs paliksiet bailēs un otram cilvēkam nebūs pieejas jums, viņš nevarēs piekļūt jūsu būtībai. Jūs ielaidīsiet cilvēku savā dzīvē līdz noteiktai robežai, bet pēc tam priekšā nostāsies siena un viss apstāsies.

Cilvēks, kurš orientēts uz MĪLESTĪBU ir dziļi ticīgs cilvēks. Tāds cilvēks nebaidās nākotnes, rezultātu un seku, tas ir cilvēks, kurš dzīvo šeit un tagad.

Kas ir BAILES? Kāpēc jūs tā baidāties? Ja par jums viss ir zināms, un jūs esat kā atvērta grāmata, kāpēc baidīties? Kā tas varēs jums kaitēt? Tie vienkārši ir melīgi noteikumi: nosacītības, ko jums uzspiež sabiedrība par to, ka jums kaut kas ir jāslēpj, jāaizsargā sevi, pastavīgi jābūt gatavam pretsitienam, it kā apkārt būtu vieni vienīgi ienaidnieki, it kā visi būtu pret jums!

Nav neviena, kurš ir pret jums! Pat tad, ja jūtiet, ka kāds ir pret jums, tas tā nav, jo visi ir nodarbināti ar sevi un ne jums. Nav no kā baidīties! Tas ir jāsaprot, ja vēlaties, lai jums būtu dziļas attiecības. Nav no kā baidīties!

Padomājiet par to. Bet pēc tam ļaujiet otram cilvēkam ieiet jūsos, uzaiciniet viņu. Nelieciet nekādus šķēršļus, kļūstiet par atvērtu ieeju bez aizslēgtām durvīm, bez atslēgām. Tad mīlestība būs iespējama.

Dzīve eksistē tagad: neticami piegružota ar tonnām stereotipu

Neīstas patiesības, novalkātas un sen novecojušas, tās ceļo no paaudzes paaudzē. Bet laiki mainās. Mīlestība šajā stereotipu ķēdē nav izņēmums.

Protams, mīlestību nevar iemācīt, jo tā dzimst kopā ar cilvēku “noslēgtā traukā”. Vēl mīlestību var salīdzināt ar ziedu pumpurā. Tikai iedomājieties, ir pienācis laiks un brīnišķīgais zieds uzplaukst! Kā to kopt? Kur novietot? Varbūt tikai pašam par to priecāties, bet varbūt sasaukt visus un parādīt viņiem tiko uzplaukušā zieda brīnumaino skaistumu?

Mēs tik daudz ko dzirdam, redzam un saprotam par mīlestību, ka patiesībā vispār neko nezinām. Tas ir vislielākais noslēpums, Neatminētais Visuma noslēpums.

Avots: http://www.econet.ru
Autors: © OŠO
Tulkoja: Ginta FS

Sākumā – LAIME, pēc tam – VEIKSME

laime9

16. gadsimtā Nikolajs Koperniks sāka revolūciju astronomijā, apgāzdams agrāko pieņēmumu par to, ka “Saule griežas ap Zemi”. Viņš pierādīja, ka viss notiek otradāk. Kopernika pasaules modelis bija milzīgs solis uz priekšu un ” milzīgs trieciens pa novecojušām dogmām”

Dažu pēdējo gadu laikā vadošie pasaules zinātnieki ir veikuši izrāvienu, kas pielīdzināms Kopernika atklājumam, tikai šobrīd tas noticis psiholoģijas jomā.

Taču, ja Kopernika atklājums šodien praktiski nekā vairs neiespaido to, kā mēs veidojam savu dzīvi, tad zinātniskie atklājumi pozitīvās psiholoģijas jomā tieši skar jebkuru cilvēku, kurš vēlas kļūt laimīgāks un veiksmīgāks.

Esmu redzējusi kaķus bez smaida, bet smaidu bez kaķa…
“Alise Aizspogulijā”

Ko mums mācīja skolā un augstskolā?

To, ka tad, kad mēs iemācīsimies patstāvīgi ēst, aizsiet kurpju šņores, reizināt un dalīt, kad pabeigsim skolu un pēc tam augstskolu ar sarkano diplomu, iekārtosimies labā darbā un nopelnīsim daudz naudas, nodibināsim labu ģimeni, tad mūsu dzīvi varēs uzskatīt par veiksmīgu.

Bet, ja mēs kļūsim veiksmīgi, tad noteikti būsim laimīgi. Jo savādāk nemaz nevar būt.

Un no vienas puses tas ir diezgan loģiski: ja tu realizē savas vēlmes un sasniedz nospraustos mērķus (lai tas būtu zinātniskais grāds, peļņu nesošs bizness vai ģimene), tad tā visa rezultātā laimei jākļūst par kaut ko pašsaprotamu.

Taču ir jautājums, jāpēc gan mūsdienu sabiedrībā ir tik daudz nelaimīgu biznesmeņu, zinātnieku un mākslinieku?

Nesen mans klients – multimiljonārs, man teica:«Man ir brīnišķīga ģimene, skaista sieva, divi brīnišķīgi bērni. Esmu izveidojis trīs veiksmīgus biznesus. Es ceļoju pa visu pasauli un varu atļauties visu, par ko agrāk sapņoju, taču es nejūtos laimīgs».

Un viņš tāds nav vienīgais. Noskaidrosim, kāpēc.

Mēs domājām, ka traucamies zirga mugurā uz priekšu, taču paši vienkārši skrējām pa apli.
Andrejs Makarevičs

Pēdējo 16 gadu laikā revolūcija, ko provocēja profesori amerikānis Martins Seligmans un ungāru izcelsmes amerikānis Mihalijs Čiksentmihalijs, ir pāraugusi par masveida kustību psiholoģijas jomā.

Lūk, kā viss sākās.

1998. gadā psiholoģijā pētījumi, kas veltīti negatīvajiem stāvokļiem un pozitīvajiem stāvokļiem, atradās attiecībās 17 pret 1. Tas nozīmē, ka uz 1 pētījumu par to, kā būt laimīgam bija 17 pētījumi par tēmu depresijas un citas psihiskās disfunkcijas.

Tajā psiholoģijai laimīgajā gadā, Martins Seligmans, kuru vēlāk nosauks par pozitīvās psiholoģijas tēvu kopā ar Mihaliju Čiksentmihaliju nolēma, ka psiholoģijas sfērā kaut kas ir jāmaina. Viņi uzstāja, ka investējot milzīgus resursus slimību un traucējumu pētniecībā, zinātnieki zaudē iespēju palīdzēt sabiedrībai izprast pašu galveno – kā kļūt laimīgiem.

Bija pienācis laiks izpētīt to, kas strādā, bet ne to, kas ir salauzts.

«Ir pienācis laiks izpētīt to, kas strādā, bet ne to, kas ir salauzts», — teica Seligmans. Uz to brīdi viņš jau vadīja Amerikas Psihologu Asociāciju, tāpēc viņā ieklausījās. Šajā gadā radās jauns zinātnes virziens – pozitīvā psiholoģija.

Laimes psiholoģija

Ar ko tad nodarbojās Seligmans un citi zinātnieki, kad nolēma izpētīt “to, kas strādā, bet ne to, kas ir salauzts”?

Viņi sāka eksperimentēt ar cilvēkiem, kuri sevi uzskatīja par laimīgiem, vai nelaimīgiem un noskaidroja kopējās tendences viņu uzvedībā un domāšanā. Būtībā viņi radīja jaunu zinātnes novirzienu, kuras mērķis bija saprast «ar kā palīdzību cilvēkā var kultivēt talantu un ģēnija izpausmes, un kā parastu dzīvi padarīt veiksmīgu un piepildītu».

Kur dzīvo, ko ēd, kā stradā laimīgi cilvēki? Kādi viņiem ir ieradumi un kā viņi mijiedarbojas ar apkārtējo pasauli?

Viņu rezultāti bija negaidīti viņiem pašiem. Ja agrāk sabiedrībā tika uzskatīts, ka tieši veiksme aizved cilvēku pie laimes, tad pētījumu rezultāti atklāja pavisam citu ainu:

Laime ir pirmšķirīga, bet veiksme vairums gadījumu, ir laimīga cilvēka darbības dzīvē sekas.

Ja to jūs izdzirdētu no nabadzīga budistu mūka vai ezotērisko zinātņu piekritēja mutes, šo tēzi viegli varētu diskreditēt, taču, ja par to raksta mūsdienu psiholoģijas zvaigznes, Hārvardas un Stenfordas zinātņu doktori, apstiprinot savus vārdus ar desmitiem savu veiksmīgu pētījumu, tad pat pats zinātniski orientētākais cilvēks nevarētu to neņemt vērā.

Laimīgi cilvēki biežāk kļūst veiksmīgi.

Dažādu pasaules valstu zinātnieku pētījumi zīmē vienu un to pašu ainu: mūsu smadzenes strādā daudz labāk, kad mēs atrodamies nevis negatīvā vai neitrālā stāvoklī, bet, kad izjūtam pozitīvas emocijas.

Piemēram, ārsti, kuriem ir labs garastāvoklis pirms pacientu diagnosticēšanas, pareizo diagnozi uzstāda apmēram par 19% ātrākā laikā, bet optimistiski noskaņoti pārdevēji pārspēj pesimistiskos par 56% pardošanās.

Pēc tam, kad tika veikti vairāk kā 200 zinātnisko pētījumu pozitīvās psiholoģijas jomā, kuros piedalījās 275 000 cilvēku no visas pasaules, rezultāti tika apkopoti vienā «meta-analīzē».

Tā liecināja par to, ka laime ved pie veiksmes jebkurā sfērā: darbā, veselībā, draudzībā, radošumā, enerģijā un sociālajā saskarsmē.

Pozitīvājā psiholoģijā ir liels daudzums faktu, kas pierāda, ka laimīgi darbinieki ir produktīvāki, vairāk nopelna, labāk vada pārējos cilvēkus, saņem augstāku sava darba novērtējumu. Pie kam, viņi retāk slimo un mazāk pakļauti izdegšanas sindromam.

Laimīgi cilvēki ir gudrāki un kreatīvāki.

Vēl piedevām poztīvas emocijas piepilda mūsu smadzenes ar dofamīnu un seratonīnu – hormoniem, kuri ne tikai sagādā mums labsajūtu, bet arī aktivizē smadzenes darbam daudz augstākā līmenī. Tie palīdz labāk organizēt informācijas plūsmu, ilgāk to atcerēties un ātrāk to saņemt brīdī, kad tā ir nepieciešama. Šie hormoni uztur neironu saites, kas palīdz mums domāt ātrāk, kreatīvāk, ātrāk risināt sarežģītus uzdevumus un atrast jaunus risinājumus.

Jūs varat iedomāties, ko tas nozīmē konkrēti katram no mums – privātajā dzīve, karjerā vai biznesā?

Pašus augstākos rezultātus saņem tie, kuri ir spējīgi ātrāk un kvalitatīvāk izstrādāt un ieviest inovatīvus risinājumus.

Iespējams, tāpēc progresīvākās korporācijas, tādas kā Google un Zappos saviem darbiniekiem rada optimālus darba apstākļus, kur tie var meditēt, pastaigāties, izrotāt savu darba vietu kā vien vēlas.

Daudzos mūsdienu korporatīvajos ofisos tiek organizētas silītes, bērnudārzi un darbinieki tiek mudināti savus bērnus apciemot vairākas reizes dienā.

Tas nav vienkārši labs “piārs” ar mērķi piesaistīt labākos industrijas profesionāļus, bet gan apzināts kompānijas vadības lēmums, kas balstās uz zinātnisko pētījumu rezultātiem.

Ko tas viss nozīmē?

Tas nozīmē tikai to, ka cilvēks, kurš šodien atrodas smagā depresijā, var izmainīt savu stāvokli uz labo pusi pavisam neilgā laika posmā.

Agrāk uzskatīja, ka izmainīt smadzeņu darbības veidu nav iespējams, bet tagad neirofizioloģijā zinātniski pierādīts ir fakts, ka ir iespējams.

Kā kļūt laimīgākam?

Ja reiz mēs varam paaugstināt savas laimes līmeni, tad loģisks ir jautājums: kā to var izdarīt?

Lai to noskaidrotu, der ielūkoties hedonistiskās adaptācijas teorijā. Šīs teorijas būtība ir idejā, ka cilvēks, kurš pelna arvien vairāk un vairāk naudas, kurš pērk arvien lielākas mājas un labākas mašīnas, ilgstošā perspektīvā nekļūst laimīgāks vienkārši tāpēc, ka līdzās viņa ienākumu pieaugumam aug arī viņa vēlmes.

Pētījumu rezultāti rāda, ka, neskatoties uz to, vai dzīves situācija ir izteikti slikta vai izteikti laba (piemēram – laimests loterijā), cilvēki vairumā gadījumu vienmēr atgriezīsies savā laimes bāzes līmenī.

Hedonistiskās adaptācijas teorija deva impulsu tālākiem pētījumiem. Stenfordas zinātnieki 10 gadu garumā pētīja 1000 dvīņu pāru un nonāca pie secinājuma, ka ģenētika tikai par 50% nosaka mūsu bāzes emocionālo stāvokli, 10% to nosaka dzīves apstākļi, 40% – mērķtiecīgs darbs pie sava emocionālā fona uzlabošanas.

1-7-1

Tas nozīmē to, ka katram no mums ir milzīgs potenciāls, lai palielinātu laimes daudzuimu savā dzīvē. Un, saskaņā ar zinātniskajiem pētījumiem galvenais laimes atslēgas elements, kuru katrs no mums var ietekmēt, ir apzināts darbs ar savu emocionālu stāvokli. Šis faktors ir četrreiz svarīgāks kā dzīves apstākļu izmainīšana – darba maiņa vai pārcelšanās uz citu dzīves vietu.

Pēc manām domām, tas ir tik ļoti svarīgs, ka to vajadzētu mācīt jau bērnudrāzā, skolā un augstskolā. Ja visi mūsu materiālie mērķi sastāda tikai 10% no mūsu laimes pieauguma, bet 50% nosaka ģenētika, tad atlikušie 40% atrodas mūsu pašu ietekmes zonā.

Autors: Elizabete Babanova
Tulkoja: Ginta FS

Savas dzīves un likteņa vadības likumi

11218721_455800274577629_1791486773833457619_n

Aleksejs Sitņikovs ir pasaules līmeņa konsultants un koučs, psiholoģisko un ekonomisko zinātņu doktors, profesors, lietišķās administrēšanas meistars, psihoterapeits, NLP treneris ar pasniedzēja pieredzi 50 pasaules valstīs. Šajā rakstā viņš runā par dažiem savas dzīves un likteņa vadības likumiem.

Liktenis ir labvēlīgs tiem, kuri par CITIEM runā pozitīvi, vai arī vispār par citiem nerunā.

Tas, ko es saku par citiem cilvēkiem, formē citu cilvēku attieksmi pret mani.

Piemēram, ja mēs sakam ko labu, mūs uztver kā pozitīvi noskaņotus, labvēlīgus un atvērtus cilvēkus, brīvus no kompleksiem, tādus, kuriem nav nepieciešams slēpt savus trūkumus, norādot uz šiem trūkumiem citos cilvēkos. Ar mums kļūst daudz patīkamāk un drošāk komunicēt, un tadā veidā automātiski pazūd aizdomīgums. Un ar laiku ap mums veidojas savdabīgs pozitīvais fons, kas pievelk tādus pašus labdabīgi noskaņotus cilvēkus. Tādā veidā tas, ko mēs runājam faktiski veido vidi mums apkārt.

Katra diena var būt pēdējā. Un maksimumu no dzīves saņem tie, kas prasa padomu savai nāvei, plānojot katru dienu un dzīvojot “šeit un tagad”.

Dzīve ir tas, kas notiek ar mums TAGAD. Un tas nozīmē, ka ikkatra diena ir pati galvenā dzīvē. Tāpēc tad, ja mums ir kādas vēlmes, sapņi un “svarīgumi”, ir jācenšās tos realizēt un jāsaņem labsajūta tieši šeit un tagad – uzreiz. Un tieši tagad vajag komunicēt ar tiem cilvēkiem, ar kuriem mēs vēlamies komunicēt. Pretējā gadījumā visbiežāk “vismazāk mīlestības saņem mūsu paši mīļākie cilvēki”
(A. Doļskijs)

Rūpēties par tuviniekiem. Ceļot. Priecāties par dzīvi. Pasaulē ļoti daudz cilvēku katru dienu pērk svaigu maizi, tai pat laikā, apēdot neapēsto vakardienas. Un pa to laiku svaigā maize kļūst cieta. Ir jābūt uzmanīgam pret savu dzīvi un jānovērtē katrs mirklis, katrs iespaids un pārdzīvojums.

Laimīgi dzīvē ir tie cilvēki, kuri cenšas domāt pozitīvi, viegli atlaiž negatīvu, neļaujot tam valdīt pār viņu dzīvi

Ja ir kādas negatīvās emocijas, aizvainojumi, problēmas – ir ļoti vērtīgi iemācīties tās atlaist, atsakoties no slikta vēlēšanas citiem, un koncentrējoties uz to labo, ko mēs vēlamies nākotnē.

Ar mums notiks tas, par ko mēs domājam, tajā skaitā, arī tas, ko mēs vēlam citiem cilvēkiem

Ar mums notiek tas, par ko mēs domājam. Neatkarīgi no tā, vai mēs to domājam par sevi, vai par citiem cilvēkiem. Ne velti saka: “Kas citam bedri rok, tas pats tajā iekrīt!” Tātad, ja mēs kādu negatīvu emociju dēļ vēlam citiem ko sliktu, tieši uz to mēs, pirmkārt, programmējam paši savu dzīvi nākotnē. Un otrādi. Ja vēlam citiem labu un veiksmi, tad neapzināti psiholoģiski paši esam gatavi labiem notikumiem.

Ja darīsim to, ko visu laiku esam darījuši, tad arī saņemsim to, ko visu laiku esam saņēmuši (D.Grinders)

Ja mums ir kāds ierastais darbību algoritms, tad arī rezultāts visbiežāk ir paša procesa ieprogrammēts. Pasaule attīstās caur kļūdām un nejaušiem notikumiem, nevis caur ierasto. Liktenis met mums izaicinājumus un iespēju izdarīt jaunu izvēli tikai caur nejaušiem notikumiem.

Atbilstoši, lai savā dzīvē kaut ko izmainītu, ir vērts dot iespēju tā saucamajai nejaušībai” un būt atvērtiem jaunām iespējām. Piemēram, braukt uz darbu pa citu maršrutu, apmeklēt vietas, kurās agrāk neesat bijuši, iepazīties ar jauniem cilvēkiem no pavisam citām darbības sfērām.

Bezapziņa* ar jebkuriem līdzekļiem centīsies mūs atturēt no kļūdainām darbībām un lēmumiem

Mūsu bezapziņa kaut kādā veidā zin, kas mums ir vajadzīgs (S.Džobss)
Un, ja mēs ejam ne tur, kur mums jāiet, tā rāda mums zīmes – ir tikai jāprot tās iztulkot.

Kas tas ir – Zīmes? Tas ir mazticams notikums, kas kaut kādu iemeslu dēļ notiek tieši tagad, kad mēs pieņemam lēmumu. Un, jo mazāka tā rašanās iespēja, jo svarīgāka ir šī zīme.

Piemēram slimības un traumas ļoti bieži signalizē par to, ka mēs dodamies nepareizajā virzienā. Esam izvēlējušies viltus mērķus, sekojam svešiem uzstādījumiem, tā vietā, lai paši pieliktu pūles savas laimes kaldināšanai. Un tāpēc mūsu bezapziņa cenšas mūs aizturēt. Ja mēs tajā neieklausāmies, tad, iespējams tā mūs “izslēgs” pavisam.

Mums pieder tikai tas, kas reāli ir nopelnīts, strādājot, ieguldot savu laiku, zināšanas un rūpes

Faktiski šis ir enerģijas saglabāšanas likuma turpinājums. Ja katrs no mums ņems tikai to, ko reāli ir nopelnījis, tad saglabāsies harmonija. Un otrādi – šī likuma pārkāpšana novedīs pie sistēmas līdzsvara zuduma un sistēma pati jebkuriem līdzekļiem centīsies atgriezties līdzsvarā, atņemot vieniem un atdodot otriem.

Un tāpēc, ja mēs ņemam resursus un labumus, kuri mums nepieder, tad liktenis mums tos atņems, lai atjaunotu dabisko līdzsvaru.

Ļoti svarīgi ir pavisam atteikties no vērtējošiem spriedumiem un padomu došanas citiem cilvēkiem

Kad mēs citam cilvēkam dodam padomu, viņam bieži vien rodas ilūzija, ka mēs labāk zinam pareizo atbildi. Kaut arī tā tas nevar būt. Pareiza atbilde ir atkarīga no tik ļoti daudziem subjektīviem un mums nezināmiem faktoriem, ka mēs nekad nespēsim pareizi novērtēt un saprast situāciju no tieši šī cilvēka redzes punkta.

No otras puses, tas ļauj viņam atbildību par saviem lēmumiem novelt uz mums.

Ja mums jautā padomu, mūsu uzdevums ir vienkārši paplašināt šim cilvēkam iespējamo, redzamo variantu skaitu, un palīdzēt viņam atrast katra varianta plusus un mīnusus. Un tālāk jau dzīves pieredze, loģika un intuīcija pašas izvēlēsies vispiemērotāko tieši viņam.

Tikpat kļūdaini ir arī vērtējošie spriedumi. Vērtējot, mēs cilvēku programmējam. Ne velti NLP šie vērtējošie spriedumi tiek pieskaitīti hipnozes metodēm (tā saucamais Miltona valodas modelis). Vēl bez tā, ļoti bieži vertējums ir spējīgs sagraut pat vislabākās attiecības. Tāpēc, tā vietā, lai teiktu cilvēkam: “kāds gan tu esi slikts”, ir vērts iemācīties runāt par jūtām, kuras mēs izjūtam kā reakciju uz otra cilvēka uzvedību.

Centieties atrast Plūsmu un nokļūt tajā

Pasaulē eksistē ļoti liels skaits enerģētisko plūsmu. Un, ja iekļūstam tajās, mums ir iespēja daudz ātrāk un vieglāk attīstīties un būt veiksmīgiem. Pārsvarā tādas plūsmas veidojas ap cilvēkiem, kuriem ir laba enerģētika, pozitīvs skats uz dzīvi un apmierinātība ar savu dzīvi.

Komunicējot ar tādiem cilvēkiem, mēs vēlamies tiem līdzināties. Iekļūstot tadā plūsmā mums jātiecas uz tās centru. Tāpat kā par siltas straumes centra indikatoru okeānā kalpo ūdens temperatūra, kas norāda, ka jūs virzaties pareizā virzienā. Tāpat arī šādi cilvēki pulcē ap sevi arvien vairāk pozitīvi noskaņotu, veiksmīgu cilvēku.

Mūsu spējas atveras tad, kad tās patiešām ir vajadzīgas

Tā ir uzbūvētas cilvēka smadzenes: atveras tikai tās spējas, kas dotajā mirklī cilvēkam ir vajadzīgas, lai realizētu personīgos nospraustos mērķus un izdzīvotu.

Daudzi cilvēki tērē desmitiem stundu laika, lai iemācītos angļu valodu. Taču, ja tā šobrīd nav nepieciešama, tad ātri aizmirsīsies, un tās apguvei atvēlētais laiks izrādīsies velti tērēts. Bet, ja šīs valodas zināšanas patiesi ir nepieciešamas, iemacīties būs vieglāk un ātrāk.

Mūsu sapņi piepildās ne ātrāk, kā mēs tam esam gatavi

Ja mēs nesaņemam to, par ko sapņojam, tātad liktenis mūs sargā no tā, kam mēs, iespējams, neesam gatavi. Piemēram, mašīnu, kuru neesam gatavi uzturēt un apkalpot.

Rodas jautājums: ko tādā gadījumā darīt? Gatavoties un darīt visu, kas ir jūsu spēkos. Un pakāpeniski panākt tādu lietu stāvokli, pie kura mums nepieciešamais rezultāts nevar nenotikt.

Pēc būtības, es runāju par to, lai mēs spētu vadīt to, ko varam vadīt, sevi, savu gribu, darbības, saprātu. Un tad mēs pārstāsim vainot visu pasauli savās neveiksmēs un sapratīsim, ka visa atbildība par to, kas notiek mūsu dzīvē, gulstas tikai uz mums.

Bet ar mums notiek tie notikumi, kuriem mēs esam gatavi. un kuru cienīgi mēs esam.

Ja mēs par kaut ko vēlamies kļūt, ir jāsāk uzvesties tā, it kā tas jau būtu noticis

Ja mēs vēlamies par kaut ko kļūt, ir vērts sākt sevi un savus tuviniekus tam gatavot. Tas nenozīmē, ka ka vajag pirkt dārgus apģērbus un interjera priekšmetus. Tas nozīmē, ka vajag sākt uzvesties un domāt cēli un bez liekas steigas.

Runā, ka nauda atnāk tad, kad iekšēji cilvēks ir samierinājies ar to, kas viņam ir, kad viņš ir iemācījies justies laimīgs arī bez tās.

Vīrieti veido sieviete.

Daba tā ir iekārtojusi, ka sieviete vienlaicīgi ir gan starta laukums vīrietim, gan arī latiņa viņa lēcienam.

No vienas puses viņa dod vīrietim vajadzīgo enerģiju, nodrošina mājīgumu un labus apstākļus spēku uzkrāšanai. No otras – tieši sieviete uzstāda latiņu vīrieša izaugsmei.

Ja, piemēram, iepriekšējais sievietes vīrietis ir bijis veiksmīgs, viņa nodos šo veiksmi arī savam nākamajam partnerim. Un gluži otrādi – aizejot no alkoholiķa, viņa bieži vien rada apstākļus, kad jaunais partneris arī kļūst par alkoholiķi. Vīrieša uzdevums ir atrast sievieti, kura viņam uzstādīs augstāko mērķi dzīvē. bet sievietes uzdevums – atrast vīrieti, kurš uzlēks līdz šai latiņai.

Ļoti vērtīgi ir uzskatīt, ka ir lietas, par kurām vienkārši nekad nevajag domāt

Ir idejas un lietas, par kurām vienkārši nevajag ne domāt, ne zināt. Piemēram: par to, kā mēs nomirsim. Vai arī: kas viņam vai viņai ir bijis pirms mums. Nevajag zināt, kā viņa sevi sakopj savā buduārā vai kādas sms viņš vai viņa raksta. Tas viss nenesīs nekādu labumu, taču var saindēt un sagraut attiecības ar tuviem cilvēkiem.

Labāk neko lieku nezināt un censties izvairīties būt citu cilvēku kļūdaino soļu lieciniekam

Mēs piedodam tiem, kuri kļūdās, bet ienīstam tos, kuri bija mūsu kļūdu liecinieki.

Tāpēc labāk pašiem censties izvairīties no tādām situācijām.

Ja mēs nevadām savus mērķus, tad tos vada kāds cits

Piezīmēšu – nevis neviens, bet – kāds cits. Ir vērts aizdomāties, vai bieži mēs saņemam naudu par to, ka ejam ne uz savu mērķi, bet uz tā cilvēka mērķi, kurš mums maksā par atsacīšanos no savējā?

Turamies un cīnamies par savu brīvību

Ir trīs brīvības, kuras nedrīkst ļaut mums ierobežot: tā ir pārvietošanās brīvība, komunikācijas brīvība un informācijas brīvība. Un, ja mēs vēlamies savā dzīvē spert kādu svarīgu soli, ir jāņem vērā tas, vai šis solis neierobežos kādu no šīm brīvībām. Bet, ja kāda no šīm brīvībām tiek ierobežota, ir sev jāpajautā, vai tikai tā nav parāk augsta cena.

Cilvēki mīl tos, par kuriem viņi rūpējas

Jo vairāk pūļu, laika un jūtu mēs ieguldam otrā cilvēkā, jo vairāk mēs viņu mīlam. Tāpēc, ja jums kaut kas ir vajadzīgs, nebaidieties to palūgt. Ir svarīgi ļaut citiem cilvēkiem rūpēties par mums, no tā viņi mūs mīlēs arvien vairāk.

Ir svarīgi cienīt savu personīgo telpu – savu un cita cilvēka

Pateicoties personīgajai telpai – savdabīgam izaugsmes mikroklimatam, mēs attīstāmies ātrāk par citiem. Labāk saglabājam un formājam savu individualitāti. Un tieši mūsu unikalitāte ir vērtīga citiem. Ja mums nebūs šīs mikropasaules, nepieciešamo apstākļu un resursu, tad arī attīstīsimies mēs tāpat kā visi. Tāpēc personīgo telpu ir svarīgi sargāt un censties tajā nevienu nelaist.

Ir jāvairās no cilvēkiem, kuri vēlas parbaudīt mūsu telefonu, izlasīt mūsu īsziņas,noklausīties telefonsarunas, vai ielīst mūsu somiņā. Sekojot šim pašam likumam, mums jāizrāda tāda pat pietāte pret otra cilvēka personīgo telpu, ielaušanās kurā var izjaukt pat vislabākās attiecības.

Saprātīgs egoisms ir nepieciešams

Ja mēs sevi necienīsim, necīnīsimies par savu laimi, neviens cits to nedarīs. Saprātīgs egoisms ir savdabīgs, unikāls mikroklimats, bez kura nav iespējams izaudzēt savu laimīgo dzīvi.

Cenšamies visu darīt labi, tad tas sāk iepatikties

Viss ir ļoti vienkārši. Darbs, kurš mums patīk, var kļūt mums veiksmi nesošs. Bet, ja mes vēlamies lai kaut kas mums iepatiktos, vienkārši ir vērts to izdarīt labi. Ja tas nav iespējams, ir vērts to izdarīt ļoti ātri. Tāpēc, piemēram, nepatīkamu sarunu ir labāk izrunāt ātri un aizmirst par to, nevis atlikt un uzkrāt sevī negatīvas emocijas.

Mūsu bezapziņa vienmēr mums izvēlēsies vislabāko no iespējamajiem variantiem

Jo vairāk situācijas risināšanas variantu mums ir, jo labāko variantu no visiem izvēlēsies bezapziņa. Tāpēc mūsu uzdevums ir paplašināt iespējamo variantu skaitu, lai varētu salīdzināt un izvēlēties. Tajā pat laikā, ir jāņem verā tas, ka mākslīgi kāds no variantiem nav pieejams, smadzenes koncentrējas tieši uz to, cenšoties mums to pasniegt kā īpašu – un neviļus mūs stumj tā virzienā.

Patiesībā mēs ļoti bieži tiecamies ne tik daudz pēc šī varianta, kā savām tiesībām izvēlēties. Tāpēc, sasniedzot to, kas iepriekš nebija iespējams, ir vērts velreiz pilnībā izvērtēt visus pieejamos problēmas risināsanas variantus.

Autors: Aleksejs Sitņikovs
Avots: http://www.econet.ru
Tulkoja: Ginta FS

*- Bezapziņa ir psihes līmenis, kas satur informāciju, kas regulāri nokļūst apziņā bet cilvēks nezina konkrētās domas vai rīcības patieso cēloni.

Ir labāk līdzPRIECĀTIES

lidzjutiba

Viss, ko tu izstaro, veido tavu realitāti. Gribi tu to, vai negribi. Un vārdi, ko tu lieto, nav izņēmums. Vārdi ir veids, kā izpaust savas domas. Taču vārdi pilnībā nevar atspoguļot mūsu domu daudzpusību un dažkārt pat vienkāršo jēgu. Un tā rezultātā šī izkropļotā jēga sāk ietekmēt mūsu pašu domas.

Ne tikai tavas domas ietekmē tavus vārdus, bet arī tevis izteiktie vārdi ietekmē tavas domas.

Pamēģini nelietot nevajadzīgus zemas frekvences vārdus un pavēro, kā mainīsies tava dzīve.
1. «Parāds». Tu nevienam neko neesi paradā un tev neviens neko nav paradā. Ļoti bieži ar vārdu “parāds” aizstāj patiesas jūtas. Mīli tāpēc, ka tu mīli un ne tāpēc, ka tev jāmīl. Dari kaut ko tāpēc, ka tu esi tā nolēmis un vēlies to darīt, nevis tāpēc, ka tev jādara (krievu valodā tas skan labāk – потому что Вы «должны»). Jo biežāk tu lieto šo vārdu, jo vairāk sevi ierobežo un atņem sev enerģiju.
Protams, nav jau viegli tā uzreiz atteikties no vārdiem, ko visu mūžu esam lietojuši, taču pakāpeniski trenējoties tas ir iespējams. Pamēģini šo vārdu aizstāt ar citiem vārdiem.

2. «Vaina», «vainīgs». Neviens ne pie kā nav vainīgs, arī tu. Pārstāj vainot sevi un citus. Kļūdu un grēku nav, ir tikai pieredze.

3. «Žēlot”, “žēlums», «nožēla». Ieklausies šajos vārdos, kā tie skan – tie to vien dara, kā žēlo. Kad tu žēlo pats sevi, tu jūties kā upuris un daudz netrūkst, lai tāds arī kļūtu. Kad tu žēlo citus, tu mudini viņus justies vēl lielākiem upuriem, kā viņi jau ir. Daudziem žēlošana ir veids, kā izjust savu pārākumu par citiem. Žēlot var vabolīti, bet dzīviem cilvēkiem vajag JUST LĪDZI. Kad tu kaut ko nožēlo, tad, pirmkārt, palaid garām momentu “šeit un tagad”, un, otrkārt, padari nevērtīgu savu pieredzi.

4. «Upuris», «upurēt». Par upuriem, iespējams, visiem viss tāpat ir skaidrs. Taču otrais vārds tiek lietots daudz biežāk. “Es upurēju”, “upurēšana”. Pārstāj upurēt! Upuris ne pie kā laba nenoved. Ja tu kaut ko atdod (tai nav obligāti jābūt kādai materiālai lietai), ar sajūtu, ka atņem to sev, ar upura sajūtu vai ar sajūtu “kāds gan es esmu varonis”, tu atkal izplati zemas vibrācijas, kas ietekmē gan tevi, gan to, kurš šo tavu “dāvanu” pieņem.

Kāpēc gan upurēt, ja var uzdāvināt?

5. «Līdzcietība». Šķiet, kas gan tur slikts šajā vārdā. Taču paskaties, kad tu līdziCIET, tu pats attopies otra cilvēka ciešanu tīklos – tā tu otram cilvēkam nepalīdzi, vien palielini ciešanas.

“Līdzi just” un “līdzi ciest” ir divi dažādi vārdi ar divām dažādām nozīmēm. Vēl labāk, ja spēj līdziPRIECĀTIES!

6. «Censties». Vārds, kurš palīdz novelt no sevis atbildību par savu dzīvi. Necenties – dari un tev sanāks!

Avots: http://www.econet.ru
Tulkoja: Ginta FS

Prāta lamatas

putni galva12

Kā mēs iekļūstam prāta lamatās

Mēs jau zinām, ka ir prāts un ir saprāts. Tās ir dažādas struktūras, katrai no kurām ir sava loma. Mūsdienu sabiedrībā vairums cilvēku pakļaujas prāta spēcīgajai ietekmei, un viegli iekrīt tā galvenajās lamatās, par kurām šodien mēs parunāsim. Kur tas var novest?
Prāts ir cilvēka apziņas daļa. Tā daļa, kas vienmēr vēlas baudīt.
Ja cilvēkam ir kādas uzmācīgas idejas, no kurām grūti atbrīvoties, tas nozīmē, ka viņa prātam ir milzīga ietekme uz pašu cilvēku. Gribas paskatīties TV, pasēdēt pie datora, aizbraukt atpūsties uz siltajām zemēm u.t.t. Visas šīs vēlmes izsauc prāta darbība.
Savukārt saprāts atbild par dzīves pareizību. Tas vēlas attīstīties, tāpēc cenšas novirzīt cilvēka darbību progresa virzienā.
Pieņemsim, cilvēks vēlas pirms miega paēst. Prāts grib baudīt, tāpēc tas vedina uz vēlām vakarinām, savukārt saprāts apzinās, ka tas būs kaitīgi veselībai. Cilvēkam ir izvēles iespēja, kurā visu izšķir prāta vai saprāta ietekme. Vai, piemēram, cilvēks intensīvas satiksmes apstākļos agresīvi brauc ar motociklu bez ķiveres, lai sajustu ātrumu un vēju matos, jo tas sagādā baudu.
Ne īpaši saprātīga uzvedība, taču prāts bauda. Sanāk, ka saprāts rada noteiktus ierobežojumus prātam, lai cilvēks varētu tālāk progresēt – ne degradēt.
Šādus piemērus, kad cilvēka dzīvē notiek prāta un saprāta konfrontācija, var uzskaitīt tūkstošiem. Un dzīve, skatoties no saprāta viedokļa, daudziem šķiet garlaicīga un neinteresanta. Agri celties, ēst vienā un tajā pašā laikā, atteikties no kaitīgajiem ieradumiem, pildīt savus pienākumus – kas gan to vēlas? Labāk baudīt dzīvi, lai no rīta ausīs zvanītu prieka zvani, bet draugi stāstītu, cik vakar bija tusiņš pie nakts kluba. Tādu uzvedību izsauc spēcīgā prāta ietekme. Cilvēks vēlas bez mitas baudīt, jo tajā viņš redz savas dzīves laimi.
Daudzi stradājošie gaida brīvdienas, lai atpūstos no darba. Taču mēs nerunājam par tiem, kuri visu nedēļu vienkārši strādā, un tad, kad pienāk brīvdienas saka: “Bet tagad es varu atpūsties”, bet gan par tiem, kuri slimo ar šo ideju. Jau pirmdienā viņi sapņo par to, kā piektdienas vakarā sāks atpūsties.
Par šo tēmu internetā klīst daudz joku, un visi ar to esam saskārušies. Cilvēks jau domā par to, kā viņš pavadīs šo laiku. Vai, piemēram, šodien ir ārkartīgi daudz dažādu adrenalīna līmeni paaugstinošu izklaižu – kaut vai tā pati lēkšana no tiltiem ar gumijām. Jūs esat redzējuši cilvēkus, kuri to dara? Absolūti adekvāts, normāls cilvēks šīs darbības procesā mainās līdz nepazīšanai, vairākas reizes pēc kārtas, un noslēgumā piezemējas ar lielām, apaļām acīm un ļoti, ļoti laimīgs. Ar to nodarbojas tāpēc, lai neitralizētu prātu.
Pārsvarā cilvēks dzīvo parastu dzīvi. Izpilda savus pienākumus darbā, apmierina savas vajadzības un nedaudz izklaidējas.
Šādos apstākļos prāts ļoti ātri kļūst “kokains”, tam grūti eksistēt bez baudām, tāpēc ar šo savu vajadzību tas rada cilvēkā emocionālu spriedzi. Tā  sasaista apziņu, un cilvēkam jāpieņem lēmums rīkoties, lai izietu no šī stāvokļa, jādod iespēja prātam “izlādēties”. Un problēma ir tajā, ka savā ikdienas dzīvē cilvēks pats atņem sev normālas iespējas sasniegt laimes sajūtu.
Viņš pastāvīgi domā par savu nākotni, un te arī ir galvenās prāta lamatas.
Tas ir viņa baudas gūšanas  mehānisms, jo prāts var eksistēt jebkurā laikā, radīt ilūzijas (sapņus), papildināt reālus notikumus, lai baudītu. Gandrīz visiem cilvēkiem ir raksturīgi sapņot, taču šis process kļūst par pirmo soli ceļā uz vilšanos.
Kad cilvēks ir ļoti sakoncentrējies uz savu nakotni, viņš nepaspēj dzīvot tagadnē. Viņš visu laiku gaida nākotnes laimi: “Pienāks piektdiena un es atpūtīšos, bet šodien vienkārši pagulēšu dīvānā”. Cilvēks nesper tos vajadzīgos soļus, kas varētu atnest viņam laimi, jo viņa domas peld kaut kur nākotnē.
Vēdās teikts, ka domas par nākotnes laimi ir pats drošākais ceļš uz savas dzīves krahu. Jebkuri sapņojumi par nākotni tērē prāta enerģiju
Piemēram, cilvēks brauc uz darbu un domā par to, kā viņam šodien nāksies stradāt. Sākumā jau domās viņš ir noguris: “Nu, re, atkal tas darbs – 10 garas stundas!”. Pēc tam viņš domā par atpūtu pēc darba, par laimi, kas viņu gaida.
Rezultātā cilvēks ierodas darba vietā, un absolūti nav spējīgs strādāt. Prāts jau bauda, aizlidojis nākotnē, kura vēl nav pienākusi, tāpēc darba stundas parvēršas īstā katorgā. Viņš nav spējīgs ne pildīt savus darba pienākumus, ne normāli komunicēt ar cilvēkiem, viņa prāts ir sagūstījis apziņu.
Šādā stavoklī cilvēkam nav nekādas daļas gar realitāti, un tāpēc tas noved pie dzīves sabrukuma, jo dzīve notiek tagadnē nevis nākotnē.
Un tā, galvenās prāta lamatas ir tajā, ka tas bezgalīgi vēlas baudīt, un, lai to darītu, tam jāizmanto sava iespēja eksistēt pagātnē vai nākotnē, novēršot cilvēka uzmanību no tagadnes. Rezultātā reālā dzīve jūk un brūk, bet nākotne, kas balstīta uz esošo situāciju, kļūst nereāla.
Cilvēku gaida lielas vilšanās, ja viņs neiemācīsies kontrolēt savas prrāta radītās ilūzijas.

 

Avots: Pēc Oļega Torsunova lekciju cikla «Простые методы самосовершенствования» materiāliem
Tulkoja: Ginta FS

Ja tu kaut ko ļoti gribi, palūdz to Visumam 25. maijā vai 24. jūnijā

pateicīga sieviete1
Mūsu senči jau senatnē ievēroja, ka mēness fāzes ļoti nopietni iespaido mūsu dzīvi, pateicoties tam arī radās dažādi tautas ticējumi. Jauns mēness ir labākais laiks, lai uzsāktu ko jaunu.
Mēness ietekmē visu, kas atrodas uz zemes, un tāpēc ir radušies dažādi rituāli, ko var veikt jaunā mēnesī, kad tas pieņemas spēkā un izplata savu maģisko enerģiju.
Jauns mēness 2017. gadā
  • 26 februārī 17:57:14
  • 28 martā 05:56:10 (otrd.)
  • 26 aprīlī 15:15:01
  • 25 maijā 22:43:15
  • 24 jūnijā 05:29:30
  • 23 jūlijā 12:44:21
  • 21 augustā 21:29:02
  • 20 septembrī 08:28:47
  • 19 oktobrī 22:10:47
  • 18 novembrī 14:40:51
  • 18 decembrī 09:29:19

 

Rituāls bagātības piesaistīšanai dzīvē.

Jaunā mēnesī paņemiet zaļu vai dzeltenu sveci un pašu lielāko naudas zīmi, kāda jums ir dotajā brīdī un septiņas dzeltenas monētas. Ja izmantojat kredītkarti, paņemiet arī to. Aizdedziet sveci, kādu brīdi paturiet rokā naudu un karti. Pēc tam nolieciet to visu uz galda šādā kārtībā: naudas zīme, uz tās – karte un pa virsu monētas (ja bez kartes, tad atbilstoši naudas zīme + monētas) . 7 reizes atkārtojiet vai nolasiet vārdus:
“Bagātība Dievā, Dievs manī, uz Zemes daudz Bagātības! Visu Bagātību tagad pieņemu, Sūtu Pateicību Radītājam un Visam Viņā! Bagātība plūst pie manis kā upe un vienmēr paliek ar mani! Tas ir izdarīts. Tas ir izdarīts! Tas ir izdarīts! Pateicos! Es zinu, es uzdrošinos! Es varu! Par visu pateicos Radītājam!
Tad vizualizējat sevi zelta piramīdā un jūsu priekšā stāv starojoša būtne.
Tas ir Bagātības Dievs, domās vai balsī sakiet:
“Es esmu gatavs(a) pieņemt visus labumus, visas manas Pasaules Bagātības! Pieņemu un Pateicos!”
Iedomājieties, kā Viņš jums izraksta čeku, vai pasniedz lielu čemodānu ar naudu, kā nauda plūst no visām pusēm… Iedomājieties, cik daudz laba, priecīga un skaista jūs varēsiet izdarīt ar šīs naudas palīdzību! Ar šo “bildīti” acu priekšā nedaudz pasēdiet, lai tā paliktu galvā.
Ļaujiet svecei pilnībā izdegt. Pēc tam paņemiet naudas zīmi un karti un ielieciet tās makā, bet monētas, lai vēl pastrādā. Ielieciet tās krājkasītē un katru dienu iemetiet tajā pa kādai monētai, līdz krājkasīte būs pilna.
Kad krājkasīte piepildīsies, paņemiet visu, kas tajā ir, un dodieties iepirkties. Lai jūs neuztrauc tas, ka norēķināsieties monētās – nauda ir nauda. Kad maksājiet, domās skaitiet:
“Jūs palaižu brīvībā un ielūdzu jūs kopā ar draugiem! Nāciet un līdzi sev ņemiet savus papīra draugus! Visus uzaicinu! Visus saucu! Visu naudu ar pateicību pieņemu! Un tā ir, kā saku! Pateicos! Pateicos! Pateicos!”
To pašu var pateikt īsi:
“Jūs atlaižu un kopā ar draugiem ielūdzu atpakaļ”.

 

Vēlmju rullītis! Tiek aizpildīts tikai jaunā mēnesī.

Uz skaista papīra rakstiet: “Es ar pateicību no Dāsnā Visuma pieņemu (Jūsu vēlme), lai tas, vai kas lielāks ienāk manā dzīvē kopējam labumam” Apakšā atstājiet brīvu vietu, lai tad, kad vēlēšanās būs piepildījusies, varētu uzrakstīt Pateicību: “Es pateicos Dāsnajam Visumam par manas vēlmes piepildīšanu”
Kad vēlme piepildījusies, to izsvītrojam ar sarkanu pildspalvu un rakstam 2 jaunas vēlēšanās. Šis rullītis domāts 3 gadiem. Piepildās!!!! Pārbaudīts!

 

Rituāls vēlmju piepildīšanai «Trīs lapas» (ar lauru lapām)

Arī šo rituālu pilda jaunā mēnesī. tas ir vienkāršs, bet brīnumains rituāls.
Sagatavojiet 3 lauru lapas (var kaltētas), papīra lapu un pildspalvu ar sarkanu tinti.
Jauna mēness naktī uzrakstiet uz papīra lapas jūsu kvēlāko vēlēšanos un skaļi to atkārtojiet trīs reizes. Pēc tam šo lapu trīkārtīgi salociet un ielieciet tajā trīs lauru lapas. Atkal atkārtojiet vēlēšanos 3 reizes, vēlreiz trīsreiz salociet papīra lapu, nesalaužot lauru lapas.
Pēc tam šo salocīto lapu ar visām lauru lapām ielieciet kastītē, bet kastīti nolieciet savā guļamistabā (ziemeļrietumu sektorā). Vislabāk, ja tā ir sudrabaina kastīte. Var to nolikt vienkārši tumšā vietā
Katru reizi trīsreiz izrunājiet savu vēlēšanos. dariet to tikmēr, kamēr tā piepildīsies.
Kā tikko vēlēšanās būs piepildījusies, paņemiet šo kastīti, izņemiet salocīto lapu un, neatlocot kopā ar lauru lapām, to sadedziniet, Un, protams, no visas sirds pateicieties Visumam par palīdzību!

 

Rituāls «Kvīts naudas saņemšanai»

Jaunā mēnesī, tieši tajā brīdī, kad parādās jauns mēness, izrakstiet sev kvīti – čeku naudas saņemšanai.
1. Datums
2. Jūsu pilnais vārds un uzvārds
3. Jums vajadzīgā naudas summa. Taču, pirms rakstiet šo summu, būtu jānoskaidro jūsu iekšējā “maciņa” izmērs…. tas nozīmē, ka jūs variet saņemt tikai to naudas summu, kuru varat sev atļaut.
To saprast var sevi pētot, pētot savas iekšējās sajūtas: sākot no mazas summas un pakāpeniski paceļot latiņu. Tā summa, pie kuras sajutīsiet neērtības sajūtu, diskomfortu, neticību tam, ka variet tādu saņemt, arī ir jūsu limits. Sāciet to pakāpeniski celt. Kā to dara? Uzrakstiet summu, kas nedaudz pārsniedz jūsu limitu un pakariet to redzamā vietā. katru reizi, kad iesiet tai garām,un jūsu skatiens pie tās apstāsies, padomājiet – es saņemu …eiro, dolārus mēnesī – izvēlieties to, kas jums der.
Summas vietā var atstāt daudzpunktus
4. Lejā uzrakstiet kvīts numuru, datumu un parakstu.
5. Nolieciet savu kvīti tur, kur neviens to neatradīs. Ideāli, ja tas būs sarkans konverts. Runā, ka tā piepildās 7 dienās, tā var kompensēties līdzvērtīgas dāvanas veidā, vai labas ziņas veidā. Tik ātri piepildās tikai reālas sirds vēlmes.

 

Vēlmju piepildīšanās rituāls.

1. Nopērciet veikalā pašu skaistāko bloknotu – lai tas atbilst visiem jūsu estētiskajiem priekšstatiem par ideālu bloknotu! Labi, ja tas būs cietos vākos un ar atslēdziņu.
2. Pie viena arī pašu skaistāko pildspalvu.
3. Nevienam šos dārgumus nerādiet, noslēpiet līdz jaunam mēnesim.
4. Sarakstiet visu jaunu mēnešu sarakstu šajā gadā, lai neaizmirstu šajā laikā pastradāt ar savām vēlmēm.
5. Kad iestājas jauns mēness, paņemiet savu burvju bloknotu, pildspalvu un sāciet radīt. Ko radīt? Protams, savu dzīvi 🙂
Nekautrējaties vēlēties pašas drosmīgākās vēlmes! Formulējums: «Es ar pateicību no Visuma pieņemu….tālāk formulējiet savas vēlmes…. manam labumam, kopējam labumam, manas ģimenes labumam!”
Vēlmes formulējat lakoniski un konkrēti – “man ir dators (modelis, krāsa, summa), u.t.t.), Visums zin, kurš ir īstais laiks, lai jums to uzdāvātu.
6. Pirmajā reizē rakstiet visas savas vēlmes (tās, kas ir jūsu – ne svešas vai noskatītas), nākamajos pilnmēnešos izsvītrojiet tās, kas jau piepildījušās (virspusē pierakstot: “Piepildīts! Pateicos!”), un papildiniet savu sarakstu ar jaunām vēlmēm.
7. Protams, labāk šo sarakstu rakstīt jaunā mēnesī, taču, ja nepaspējāt, neuztraucieties – jūsu patiesās vēlmes vienalga piepildīsies.
Avots: www.votetodaa.ru/
Tulkoja: Ginta FS

 

Komentārs: Daudzi skeptiķi noteikti teiks, ka tās visas ir muļķības. Protams, cilvēka dzīvē notiek un piepildās tas, kam viņš tic. Un, ja cilvēks tic, ka nav pelnījis vairāk kā viņam ir, vai tam, ka dzīve ir nejēdzīga: tad Visums vienmēr viņam sniegs apstiprinājumu, ka tā ir.
Manuprāt visi šie rituāli ir vērtīgi ar to, ka veicot tos, mēs neapzināti vai apzināti sākam domāt par to, ko mēs vēlamies. Ja vēlmju nav, vai arī cilvēks netic tam, ka tās var tikt piepildītas, nav uz ko cerēt un droši vien labāk vispār neko šajā virzienā nedarīt. Es neesmu fanātiska rituālu piekritēja, taču apmēram nojaušu, kā darbojas zemapziņa, un tāpēc saprotu to, ka vēlēties ir veselīgi un pateikties ir veselīgi, taču ļoti svarīgi, lai mēs pamazām tam visam “pieslēgtu” savu sirdi un beidzot sāktu dzirdēt to, ko vēlas mūsu Dvēsele. Lai burvīgs šis jauns mēness.
Čeks no grāmatas “Maģija”
!!!4

Nesadusmo savu veiksmi!

laimes zvaigzne3

Kurls pret laimi

Gadās, ka cilvēkam beidzot dzīvē sāk veikties, bet viņš ļoti neatlaidīgi cenšas visā labajā atrast kaut ko sliktu – žēlojas pats sev un citiem par atrastajām nepilnībām.

Kurš meklē, tas atrod. Vienmēr!

Piemēram: alki mīlestības? Saņem! Vīrietim jābūt tādam un šitādam? Saņem! Un te nu atkal vesela rinda problēmu: “Viņš negrib precēties”, “Viņš nezvana no darba”, “Es nesaprotu, vai viņš mani pietiekami mīl, vai es viņu pietiekami mīlu, vai man vispār tas viss ir vajadzīgs?”

It kā tie visi ir standartveida jautājumi un problēmas, taču – ar to atsķirību, ka tie atnākuši masveidā, vienlaicīgi, uzreiz pēc tam, kad pati kvēlākā vēlme beidzot sākusi realizēties. Tas attiecas ne tikai uz tēmu attiecības, bet uz it visām dzīves jomām.

Kad tas,ko vēlējāmies, sāk piepildīties, mums rodas jaunas prasības, bet iepriekšējās vēlmes vertība krītas, tā tas ir. Tas ir dabisks process.

Taču tad, kad mēs turpinām “rakņāties” tajā, kas jau ir piepildījies, meklējot nepilnības un paužot neapmierinātību, tā vietā, lai paustu pateicību (bet pateicība ir enerģija, maksa, kas ir ekvivalenta tam, kas mums tika iedots – un tātad tai jābūt atbilstošai), mēs ne tikai nekustamies uz priekšu, bet dzīve mūs atmet atpakaļ. Un par cik par saņemto netika veikta “samaksa”, ir liela iespēja, ka tev atņems to, ko iedeva.

Parasti tas (negatīvā meklēšana piepildītajā vēlmē) notiek stāvoklī “kurlums pret laimi”

Un tas notiek divos gadījumos:

1. Laimes apmērs ir tik milzīgs un tā ir tik pēkšņi “uzkritusi uz galvas”, ka šķiet, “vai tiešām tas man” un “vai man tas nav par daudz”, “vai esmu tā cienīgs”.

Zema pašvērtējuma dēļ ir neuzticēšanās procesam. Un tad enerģija, kurai būtu bijis jātiek novirzītai uz iegūtā pieņemšanu un noturēšanu, sāk aizplūst – tās kļūst arvien mazāk un mazāk, kamēr nav vairs vispār.

2. Saņemtais tiek uztverts kā pats par sevi saprotams un it kā vairs nevajadzīgs. Ja cilvēkam ir šis uzstādījums “dabisks – nevajadzīgs”, tas liecina par to, ka viņš neprot būt pateicīgs.

Un šajā vietā dzīve uzdod jautājumu: “Vai viss, kas tev ir, tev nav vajadzīgs?”

Un tad tas, kas vēl vakar šķita dabisks un par ko nebija ienācis prātā rūpēties, jo bija jārealizē savi tālejošie napoleona plāni, nokļūst pirmajā vietā un kļūst neatliekams

Taču bija jāizdara tik maz: saņēmi – pateicies!

Autors: Irina Makarenko
Tulkoja: GInta FS
P.S. Man ļoti svarīgs bija šis raksts tā iemesla dēļ, ka man dzīvē loti daudz kas ir bijis dots: talanti, nauda, ģimene, veselība, lieliski cilvāki man apkārt. Acīmredzot vienmēr ir šķitis, ka tā tam jābūt, ka tas pienākas, un doma par pateicību palikusi kaut kur tālu aizmugurē. Un tad dzīve sāk mācīt…. skarbi un sāpīgi. Un kad tas notiek, tu esi gatavs darīt visu – lūgties, pateikties, mainīties.