Atrisināt problēmu

atlaist14

Jebkuru nopietnu problēmu nevar atrisināt uzreiz. Tā jārisina pa etapiem. Sākumā sāpīgā situācija ir jāpieņem, tas nozīmē jānoņem naids, aizvainojums, skumjas. Pēc tam šī situācija ir jāpieņem kā likumsakarīga un jāierauga tajā augstākā jēga.
Tālāk, jāsaglabā mīlestība, saprotot, ka ikviena situācija ved mūs uz mīlestību.
Nākamais solis – jebkurā situācijā jāierauga dialogs ar Dievu.
Pēc tam – jāsajūt sava vienotība ar Radītāju un jāizmanto šī situacija mīlestības palielināšanai un vienotības pastiprināšanai.
Var rīkoties arī pretējā virzienā: sākumā no visa atteikties un sajust mīlestību pret Dievu, pēc tam ieraudzīt Viņa gribu it visā, pēc tam jebkurās sāpēs sajust Augstāko jēgu un tālāk noņemt savas pretenzijas pret apkārtējo pasauli un sevi.
Būtībā šie divi procesi mūsu zemapziņā notiek vienlaicīgi.

Noņemot aizvainojumus un pretenzijas pret tuvajiem cilvēkiem un sevi, mums jāvar paturēt Dvēselē mīlestība pret Dievu un sajust Viņa gribu it visā notiekošajā.

Sergejs Lazarevs “Izdzīvošanas pieredze”, 6. daļa.
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Tu sēdi zem sava dzīves koka

zem koka

Mani mīļie, vai jūs jau esat sapratuši, cik milzīgi liela vērtība ir iekšējais miers?…

Cik bezgalīga labsajūta pārņem tad, kad pat lielākajā salā tu jūties tā it kā sēdētu zem liela un klusa koka, kurš vienmēr gatavs mierīgam saulrietam? Un cik miljoniem gadu tavai Dvēselei jāizdzīvo, lai tevi nesalauztu, kā šo koku?…
Iekšējais miers nav vienaldzība pret dzīvi, taču tā ir vienaldzība pret tiem sakņugraužiem, kuri gaida to brīdi, kad tu viņiem dosi baiļu vai dusmu signālu, pēc kura tie sāks tevi grauzt….
Bet tu nedod šo signālu…
Tu esi pārvarējis savas bailes un jau sen sapratis, ka dusmas ir vienkārši reakcija, nevis veids kā dzīvot, visu sasniedzamo aplaistot ar skābi….

Tā ir pilnīga vienaldzība pret jebkurām spēlēm, kurās tevi cenšas iesaistīt…
Tāpēc, ka tavas spēles beidzās smilšu kastē…
Tā ir pilnīga vienaldzība pret rindām pēc tiem, kuri mīl, ka pēc viņiem stāv rindas…
Ja reiz mīl, tad paši lai stāv…
Tu esi izaudzis līdz abpusējām jūtām…
Tā ir pilnīga vienaldzība pret vajadzību kādam kaut ko pierādīt, vai pārliecināt, ka tu neesi tāds, kā par tevi domā…
Kurš domāja, tas domāja par sevi, taču viņam nebija drosmes to atzīt… atdeva tev…
Bet vēl bērnībā mamma tev iemācīja neko neņemt no svešiem…

Tā ir pilnīga vienaldzība pret sacensībām, cīņu, maratoniem….
Vienkārši tāpēc, ka tev nav jābūt uzvarētājam, kurš izlīdis no ādas…
Tu jau esi uzvarējis vienreiz, kad saprati, ka tev nav interesanti būt labākam par kādu, tev pietiek ar to, ka tu esi tu…
Un, ja tu kaut ko dari labi, tad diploms, kas apliecina to, tev ir pilnīgi vienaldzīgs un nevajadzīgs…. Diplomi ir vajadzīgi tiem, kuriem ne tik svarīgi ir labi darīt, cik uzturēt ilūziju par to, ka vairāk neviens to neprot….

Iekšējais miers atnāk ne ar kalendāro briedumu, bet kā apzinātības pazīme…
Tu turpini attīstīties, taču uz visiem laikiem atbrīvojies no steigas, trauksmes un vērtējuma gaidīšanas….
Tu sēdi zem savas nešablona dzīves koka un saproti, ka tas, kas tev patiešām vairs nekad nebūs, ir šabloni…
Miera nav tiem, kuri uztraucas, ka viņiem nesanāks atkārtot to, kas it kā obligāts ir visiem…

Nav obligāti…

Es jums visiem novēlu mieru….
Atrodiet katrs savu koku, savu sauli, savu zemi zem kājām…
Un esiet paši sev…. vienmēr esiet….
Pārējie pievilksies…

Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Viss, kas ar mums būs rītdien, sākas šodien…

šefpavārs

Savas iespējas vienmēr pazaudē tie cilvēki, kuri nevis dzīvo, bet gatavojas dzīvot…
Tie, kuri lielu mērķu vārdā aizmirst par visu, kas notiek šodien…
Viņiem šķiet, ka viņi ir jau TUR, bet neiedomājas par to, ka visi instrumenti mērķu sasniegšanai vienmēr ir ŠEIT…

Mans Pēterburgas draugs Žeņa ir lielisks pavārs, kurš ar savām prasmēm spējis pacelt knapi dzīvību velkošu nomales restorāniņu…
Ziņas par to izplatījās ļoti ātri, un kāds no ļoti apmierinātajiem apmeklētājiem apsolīja viņam šefpavāra vietu ļoti prestižā sava drauga restorānā…
Perspektīvas izskatījās žilbinošas un puisis domāja tikai par savu stažēšanos Parīzē un savu jauno, kvalitatīvi labāko dzīvi…
Tik ļoti atslābinājās, ka pavisam aizmirsa savu nestandarta pieeju katram ēdienam, kura arī bija iemesls viņa izaugsmei. Viņš vienkārši neredzēja iemeslu censties savā tagadējā darba vietā….
Kādā vakarā viņu izsauca restorāna zālē pie kāda neapmierināta apmeklētāja, kurš taisnīgi bija sašutis par slikti izceptu paipalu un steigā, pa roku galam pagatavotu mērci…
Žeņa pārskaitās un sarunā ar apmeklētāju necentās izvēlēties izteicienus, jo arī neredzēja jēgu iztapt katram apmeklētājām – tikai pēc pāris dienām viņš visiem parādīs, cik labi prot pagatavot paipalas īstiem gardēžiem, nevis kaut kādiem nomales restorāna apmeklētājiem…
Bet izrādījās, ka neapmierinātais apmeklētājs ir tieši tas prestižā restorāna īpašnieks, kurš personīgi bija ieradies nogaršot izslavētā pavāra pagatavotos ēdienus..
Skaidrs, ka pārcelšana nenotika…
Bet, jā, atlaišana notika…

Žeņa pie manis virtuvē dzēra kafiju un žēlojās par dzīves netaisnību… bet tas izklausījās pēc narcistiskas traumas…

Mīļie, tas viss, kas ar mums būs rītdien, sākas šodien…
Tieši no tās sekundes, kuru jau šobrīd varat atzīmēt savā pulkstenī…
Un nav nekā muļķīgāka, kā domāt, ka dzīvot jūs sāksiet tad, kad visi jūsu mērķi būs sasniegti…

Pa īstam jūs dzīvojat tikai tikmēr, kamēr tos sasniedzat….

Bet mērķis pats par sevi ir tikai ķeksītis jūsu iespēju sarakstā…

Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Eņģeļi un sienas

eņģeļi un sienas

– Tu baidies no savas atvērtības, – viņš teica, – tāpēc, ka norobežojis sevi no pasaules ar augstām sienām, tu esi radis justies drošībā. Vai atvērtība tev ir sinonīms vārdam ievainojamība?

Taču tikai pilnībā atvēries, tu spēsi visu ieraudzīt tā, kā tas ir. Tas ir vienīgais obligātais priekšnoteikums tam, lai uz visiem laikiem atbrīvotos no visām savām ilūzijām, viena no kurām ir pilnas drošības ilūzija. Tieši tas tevi padarīs pa īstam neievainojamu.
Slēpjoties aiz aklām sienām tu redzēsi tikai tās. Vienmēr vienas un tas pašas sienas.
Saproti, ka tas, kurš redz sienas, neredz eņģeļus. Bet tas, kurš redz eņģeļus, neredz sienas.

Igor Nemoff “Kājāmgājējs”
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Ne vienmēr pasaule ir tava projekcija

spogulis4

«Pasaule ir spogulis. Tas, ko tu nosodi otrā cilvēkā VIENMĒR ir kaut kas tevī neatrisināts…»

Nē, ne vienmēr tā ir tava projekcija.
Dažkārt otrs cilvēks
patiešām ir nikns, skumjš, nobijies,
vai nosoda tevi.
Vai melo.
Vai nokauninājis tevi,
aizbēg.
Dažkārt tu patiešām vari uzticēties
savām sajūtām, intuīcijai,
instinktam, savai dziļajai Zināšanai.
Dažkārt tas nenozīmē to, ka tev vairāk jāstrādā ar sevi, noskaidrojot savas projekcijas un nesaprašanu. Bet vienkārši jāpaliek pie savas patiesības, pārbaudot savu paša viegli ievainojamo cilvēcisko pieredzi, ticot tam, ka  esi pietiekoši attīstīts, lai tagad skaidri redzētu lietas.
Un, jā.
Dažkārt tu pilnībā projicē.
Un vispār skaidri neredzi.
Dažkārt tas patiesi ir tavs naids,
skumjas, bailes.
Tava paša nepareizā domāšana.
Tava paša neapmierinošā projekcija,
uzmesta “otram”.
Tev jāatrod patiesība
katrā laika momentā.
Te nav nekādas formulas. Nav maršruta kartē.
Patiesība ir dzīva.
Tā kā esi uzmanīgs, klātesošs un apzināts.
Nesamierinies ar vienkāršām atbildēm.
Esi gatavs SKATĪTIES.
Ar pazemību plaši atvērtās acīs.

Džeffs Fosters
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Kā ārstē lepnību?

pavs5

Kā ārstē lepnību?

Ar pretējā dzimuma palīdzību.
Lepnību var ārstēt, atņemot roku, kāju, savainojot cilvēku, ar cietuma palīdzību, smagu slimību utt. Bet, izrādās, ir kāds daudz efektīvāks ārstēšanas veids
Es daudz esmu redzējis vīriešus ar paaugstinātu lepnību. Vīrietim deva sievieti, kurā viņš iemīlējās un šī sieviete sāka “sūkt viņam asinis”. Un viņam bija jāpiedod un jāsajūtas kā neaizsargātam bērnam.
Kā tikko vīrietis “ieslēdza” savas ambīcijas, pašapziņu, lepnumu, viss beidzās skumji, lepnība neizgaisa, radās onkoloģija, šizofrēnija, diabēts utt.
Tad, lūk, mīlestības priekšā mums jābūt kā bērniem, mums mīlestība janoliek pirmajā vietā, bet visi mūsu ideāli, plāni, taisnīgums un viss parējais – otrajā plānā.
Agrāk ikvienam cilvēkam tas bija normāli. Bet tagad daudziem tas šķiet praktiski neiespējami.
Cilvēki ar dvēseli tik ļoti ir pieķērušies instinktiem, ka daudziem mīlestības saglabāšana un sevis ierobežošana dažos aspektos kļūst vienkārši nereāla.

Sergejs Lazarevs 2013.gads
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Par mūsu Radītāju

radītājs3

1. Radītājs ir augstākās laimes avots, kāda tik vien ir iespējama. “Dievs ir Mīlestība”.

2. Dievs ir viens.
Tas nozīmē: pasaule, kurā mēs dzīvojam, citas pasaules, Visums, viss ir Radītāja izpausme.
Vienlaicīgi Dievs ir ārpus matērijas, telpas un laika. Tas, ko mēs dēvējam par dialektiku, pretmetu cīņas un vienotības likumu, ir Radītāja portrets.
“Kas augšā, tas – apakšā” – teica senie. Procesi cilvēka Dvēselē, Saules centrā un Galaktikas dzīlēs notiek pēc vieniem un tiem pašiem Mīlestības un Vienotības likumiem. Zvaigznes spīd, lai sajustu Mīlestību. Cilvēks dzīvo, lai sajustu Mīlestību.

3. Dievs ir jebkuras laimes, kuru mēs saņemam avots. Viņš dod mums Mīlestību, Viņš dod mums jebkuru iedomājamu vai neiedomājamu laimi un baudu.
Ņemot vērā to, ka cilvēks ir daudzplānu būtne, tad arī laimes jēdziens nav vienots.
Ir momentāla laime, kas saistās ar ķermeni, ir daudz nozīmīgāka, saistīta ar Garu, un ir vēl lielāka mēroga laime, kas saistīta ar Dvēseli.
Bet pati galvenā laime ir saistīta ar Mīlestību pret Dievu.
Dievs ir visu mūsu nelaimju avots. Viņš atņem mums visu, izņemot Mīlestību.

4. Dievs ir visuzinošs, visuvarens un žēlsirdīgs. Un Viņa griba acīm neredzami ir it visā. Mēs taču nekad pilnībā neuzzināsim Radītāja nodomus. Tāpēc no mūsu skatu punkta nevar būt pilnīga taisnīguma.
Neapmierinātība ar notiekošo apkārtējā pasaulē nozīmē tikai to, ka mēs savu cilvēcisko loģiku esam nolikuši augstāk par Radītāja nodomiem…
Dievs mūs mīl un Viņam ir vajadzīga mūsu Mīlestība. Viņš audzina un palīdz mums sajusties par Viņa bērniem. Jebkura notiekošā notikuma loģika ir Mīlestības loģika.

5. Radītājs ir mūžīgs.
Viss, ko mēs redzam, zinam un jūtam, – ir īslaicīgs.

Sergejs Lazarevs
Tulkoja: Ginta Filia Solis