Pārstāj žēloties

piedošana555

Tu daudz žēlojies?

Ja tā ir, es uzstājīgi aicinu tevi pārstāt to darīt tūlīt pat.

Žēlošanās ir absolūti bezjedzīga nodarbe. Ja no tā būt kaut kāda jēga, es pirmais būtu tas, kurš ieteiktu turpināt to darīt. Taču tā tas nav. Vairumam cilvēku, kuriem tu žēlojies, uz tavām žēlabām, visticamākais, ir nospļauties, bet daži, iespējams, priecājas, ka tev ir slikti. Tas paceļ viņus pašus savās acīs un padara pat priecīgus, jo tas nozīmē, ka ir kāds, kam ir sliktāk kā viņam.

Žēlabas un ar tām roku rokā staigājošā sevis žēlošana un upura sajūta nebūt nav pievilcīgas. Tāpēc labāk tā vietā, lai žēlotos par kādu vai kaut ko, pajautā sev: kā es varu uzlabot situāciju?

Neesi apmierināts ar savu svaru? Sāc staigāt vai vingrot vismaz pusstundu dienā un piedomā pie tā, ko tu ēd.
Nav laika sekot saviem sapņiem? Piecelies stundu agrāk un veic kādu rīta rituālu.
Neesi apmierināts ar savu dzīvi? Pārstāj vainot savus vecākus, priekšnieku, valdību vai ekonomiku un sāc pats pilnībā uzņemties atbildību par savu dzīvi.

Atmet šo kaitīgo ieradumu žēloties un vainot ārējos apstākļus tajā, ka tava dzīve nekļūst labāka, un sāc dzīvot to dzīvi, kuru tu vēlies. Sāc beidzot piepildīt savus sapņus. Tas nav vienkārši, taču ir izdarāms. Pārtrauc žēloties par apstākļiem un sāc pats tos radīt. Daudzi jau pirms tevis to ir izdarījuši, tātad arī tu varēsi!

Autors: Marks Reklajs
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Advertisements

Laime – iekšējais stāvoklis

laime4444

Laime ir iekšējais stāvoklis. Tā nav atkarīga ne no vietas, kur atrodies, ne cilvēkiem blakus, ne firmas zīmes uz apģērba vai automašīnas markas. Tas ir viss, kas tevī rada Pasaules jušanu. Un tā kvalitāte.

Harmonijas trūkums Dvēselē rada bezgalīgu skrējienu pēc jutekliskajām baudām. Un šajā mirāžu telpā šķiet, ka kaut kas vai kāds var tev uzdāvināt laimi, atnest tev gara un ķermeņa labsajūtu.

Un, lūk, ilgi gaidītās kāzas. Paiet laiks un laimes nav. Un, lūk, ilgi gaidītā bērna piedzimšana. Paiet laiks un atkal laimes nav. Un, lūk, ilgi gaidītais dzīvoklis, automašīna, ceļojumi un tā tālāk un tamlīdzīgi, bet laimes nav. Ir īslaicīga eiforija, prieka mirkļi.
Bet pēc tam atkal biedējošs tukšums un jauna dzīšanas pēc nākotnes laimes. Kuras nav ārējā pasaulē.

Laime ir tavā Dvēselē. Bet šajā dzīves steigā, uzspiestajos stereotipos, bailēs no pārmaiņām, ir ļoti grūti sadzirdēt sevi. Izlasīt savu Dvēseli. Bet dažkārt ir tik ļoti bail to izdzirdēt.

Lai iemācītu tevi dzirdēt, dzīve atņems tev visu, kam esi pieķēries. Visu to, ko tu asociē ar laimi. Cilvēkus, attiecības, veselību, mantu. Taču šajās sapēs tu ieraudzīsi pašu vērtīgāko – sevi.
Ja spēsi tikt galā ar savu aizvainojumu, greizsirdību, skaudību, alkatību, nepateicību….

Un tikai tad ārējās pasaules uzplaukums spēs droši vest tevi pa dzīvi. Tikai tad ārējā pasaule nesagraus tavu patieso esību. Tikai tad tu spēsi iepazīt īstu laimi. To, par kuru nav rakstīts pat grāmatās…

Ar mīlestību, Natālija Kovaļova
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Vienkārši notici

a8tmEUxzltw

Notici tam, ka viss, kas ar tevi notiek, pirmkārt, notiek tavā galvā. Ikvienas grūtības, bēdas un problēmas var pārdzīvot, ja izveido pret tām pareizu attieksmi. Te nu arī ir laimes recepte – neatkarīgi no tā, kas apkārt notiek, neatkarīgi no cilvēkiem, kuri tev apkārt, tev jāiemācās būt harmonijā.
Tad pat vislielākajās problēmās tu atradīsi prieku, jo būsi iemācījies no ikvienas situācijas kaut ko labu iemācīties un saprast, un nekas vairs netraucēs tavu iekšējo mieru.
Šīs 13 rekomendācijas ļaus tev uz pasauli paskatīties daudz viedākām acīm, rast mieru Dvēselē un viegli un ar prieku iziet cauri visām grūtībām.

1. Ir tas, kas ir
Ja tu nevari pieņemt situāciju tādu, kāda tā ir, zini, ka tieši tas ir tavu ciešanu cēlonis. Mācies būt mierā ar to, ko tu nevari izmainīt. Tā tu netērēsi velti savu enerģiju bezjedzīgām dvēseles mokām un spēsi skaidri domāt. Bez tam, brīnumains fakts: kā tikko tu atlaidīsi situāciju, patiesi un pilnībā, viss sakārtosies.

2. Pārstāj visu sarežgīt
Mēs visi ļoti mīlam taisīt problēmas uz līdzenas vietas. Apstājies! Pārstāj realitāti krāsot tumšās krāsās. Viss atkarīgs no tava skatu punkta, ja skatīsies uz lietām no gaišās puses – jaunas problēmas neradīsies un vecās pazudīs, un paliks tikai risināmie jautājumi.

3. Mainies
Gribi, lai izmainās apstākļi? Maini sevi. Tas ir daudz sarežgītāk, kā mainīt apkārtējo pasauli, mainīt lietas, darbu, cilvēkus sev blakus. Ieskaties savā Dvēselē un padomā – kā labad tas viss ar mani notiek? Varbūt tāpēc, lai es beidzot kaut ko saprastu, kaut ko iemācītos, kaut ko pamainītu sevī?

4. Neveiksme ir mīts
Tomass Alva Edisons teica: “Izgudrojot spuldzīti, es necietu neveiksmi, es tikai atradu 99 veidus, kā tā nestrādā”. Tiesa? Ģeniāli! Centies gūt labunu pat no tā, kas tev šķiet, ka nav izdevies un, iespējams, līdz šim tu to uzkatīji par savu lielāko neveiksmi. Neveiksmju nav! 

5. Viss notiek tā, kā tam jānotiek
Ja tu kaut ko ļoti gribēji, bet rezultātā nedabūji, zini, viss ir uz labu. Lai kas ar tevi arī notiktu – viss ir uz labu, nešaubies. Mēs esam raduši pieķerties stabilitātei un tad, kad kaut kas mainās, parasti iestājas šoks. Neskumsti, dažkārt pats labākais ir nesaņemt to, ko tik ļoti vēlējies, un pēc laika, atskatoties, tu patiešām sapratīsi, ka tā ir taisnība.

6. Šeit un tagad
Novērtē to, kas ir tagad. Katru mirkli, kuru tu šobrīd izdzīvo. Jau nākamajā brīdī tā būs pagātne. Tāpēc novertē tagadni un neļauj dzīvei paskriet tev garām, kas notiks, ja dzīvosi pagātnē.

7. Nekļūsti par savu vēlmju vergu
Nekreņķējies, ja neesi saņēmis to, ko vēlējies. Tavas emocijas ir daļa no tevis un tu vari iemācīties tās kontrolēt. Daudz patīkamāk ir dzīvot pozitīvā stāvoklī. Ja neproti, to var iemācīties.

8. Bailes ir tikai ilūzija
Saproti savas bailes un pieņem tās. Pateicoties savām bailēm, tu ļoti daudz ko dzīvē iemācies. Tā bailes izskatīties muļķīgam, liek cilvēkam vairāk ar sevi strādāt. Izzini savas bailes un liec tām nest tev labumu.

9. Atļauj sev prieku
Pat tad, ja tev atņems visas problēmas, tu nepazudīsi. Bez tā, ka dzīvē ir smagi brīži, ir vēl ļoti daudz par ko priecāties. Iemācies būt priecīgs un sajust savu prieku. Tas ir treniņš.  Tu esi tu un nav obligāti sevī jānēsā pastāvīga pārdzīvojumu un rūpju nasta. Jāiemācās atslābināties un baudīt dzīvi. Kad tad vēl, ja ne tagad? 

10. Nesalīdzini sevi ar citiem
Tev tikai šķiet, ka citi ir daudz veiksmīgāki un labākā stāvoklī. Katram ir savas problēmas, arī tad, ja viņi tās tev nerāda. Salīdzināt sevi ar citiem nozīmē nenovērtēt sevi. Un tas ir muļķīgi. Esi pateicīgs par visu, kas tev ir. Un tici, tev ir ļoti daudz, par ko pateikties!

11. Tu neesi upuris
Beidzot taču uzņemies atbildību par savu dzīvi un savām emocijām! Tikai tu vari lemt, kā visu uztvert, neviens neko nevar un nedrīkst lemt tavā vietā. Tu esi pastāvīga personība, kura it visu var izmainīt. Atceries to!

12. Viss mainās
Viss pariet un atrodas pastāvīgā kustībā. Kad grūti, nomierini sevi ar to, ka arī tas pāries. Viss, šķietami sliktais kaut kad beigsies – agri vai vēlu, bet beigsies.

13. Brīnumi notiek
Ja tu tam notici – dzīve uzreiz mainās, pavisam dīvainā, brīnumainā veidā. Un tu pamani, ka katru dienu notiek kaut kas brīnumains. Atver savu sirdi pasaulei un tu saņemsi brīnumainas dāvanas. Labais vienmēr atgriežas pašā īstākajā un piemērotākajā brīdī.
Labestība vienmēr atmaksājas, tā vienmēr atgriežas un piepilda tavu dzīvi ar jēgu un brīnumiem. Lai arī mēs neesam raduši domāt pozitīvi, tomēr dzīve rāda, ka tad, ja esi labs pret sevi un apkārtējiem cilvēkiem, viss notiek vislabākajā veidā. Dzīve ir brīnumu pilna. Un tajā ir milzīgs potenciāls.
Avots: v_k_ezo.news
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Tu un tavas emocijas

11745464_560043750800044_2803706553639495144_n

Visi tavi konflikti un tavs smagums – tie neesi tu, bet gan tava sevis asociēšana ar savām emocijām.

Kā tikko tu pārstāj sevi asociēt ar saviem sasniegumiem un bailēm – novāc savu lepnību un nozīmīgumu – dzīve vairs tev nedos smagas mācību stundas, jo pēc tām vairs nebūs nekādas vajadzības.

Mums dara pāri un apvaino tad, kad mēs esam viegli aizvainojami. Bet tad, ja mēs pieņemam to, kas notiek, mums ir vienalga.

Gribi būt bagāts – novāc savas emocijas. Gribi būt veiksmīgs – godīgi atzīsties un pasaki paldies, kad tevi kritizē vai aprunā.Piemēram, tad, kad man trūkst potenciāla – apkārtējie cilvēki cenšas mani aizvainot, aizķert, pateikt kaut ko sliktu, tādā veidā mani piepildot. Mani padara vēl stiprāku un dod enerģiju tas, ka es viņiem pateicos un neatbildu ar to pašu.

Šī ir veiksmes un bagātības formula. Tāpēc es ar prieku pieņemu kritiku un apvainojumus par to, ko es neesmu darījis un kas neesmu. Reizē ar to, es kļūstu tas, kas es esmu un zinu, ka būs vēl labāk.

Aleksandrs Paļijenko
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Dziedināšanās atnāks pati…

15g3

Nespied sev izdziedināties!
Dziedināšana vienmēr atnāk bez piespiešanas.
Kad ir atbilstoši apstākļi.
Kad ir pietiekami daudz mīlestības, uzmanības, klātbūtnes, nestaidzības un uzticēšanās.
Kad tu necenties izārstēties.
Kad tu necenties pamosties.
Kad tu vispār “necenties”.
Kad tu plaši atvērtam rokām sveicini šo brīdi.
Krīti zemē.
Jūti niknumu, bēdas, vientulību.
Izdzīvo savu neveiksmi. Visu sava kritiena dziļumu.
Saki savu tīru patiesību, kādu sarūgtinot, kādu padarot tuvāku.
Taču nepiespied sevi, mans mīļais.
Tev jāatlaiž rezultāts, dienaskārtība, mērķis.
Un jāpiepilda sava “nedzīstošā” pieredze ar mīlestību.
Piepildi savas sāpes, skumjas, garlaicību ar sirsnīgu apzinātību.
Baudi šo momentu.
Tev jārada apstākļi savai dziedināšanai,
taču tu nevari to izdarīt.
Tavs ego sabuntosies.
Tava sirds priecāsies:
Tevi izdziedinās noslēpumainie, senie un neizzināmie spēki.
Tev tikai jānokāpj no piespiešanas ceļa.

Autors: Džeffs Fosters
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Visam, kas notiek, ir savi iemesli

greks5

Kamēr tu uzskati, ka ir notikumi, kuriem tavā dzīvē nevajadzētu notikt, dusmojies, apvainojies un vaino likteni, nekas nemainīsies.
Kamēr tu uzskati, ka tu to neesi pelnījis un ir notikusi kāda kļūda un netaisnība, tu iesprūsti šajā momentā.
Ir ļoti svarīgi apzināties, ka: visam, kas ir noticis ir kādi iemesli un tā, vai citadāk, bet tam bija jānotiek. Pat pašam briesmīgākajam notikumam bija jānotiek.
Un tad vari sev pajautāt: ko man ar to darīt?
Kā no tā es varu izdarīt to, kas man vajadzīgs?
Kā es no tā visa gala rezultātā varu izdarīt kaut ko labu sev?
Kā es varu būt veiksmīgs, atsperoties pret savām neveiksmēm?
Kā no šī “mēsla” es varu uztaisīt konfekti?
Kā es varu pielikt tādas pūles un nodzīvot tik skaisti un godīgi, ka dieviem kļūs neērti par to, ka tie man uzsūtījuši tādus pārbaudījumus?
Un tikai tad dzīvē kaut kas sāks mainīties. Pareizāk sakot, tu sāksi kaut ko mainīt ar savas brīvās gribas palīdzību un savu dzīves gudrību. Ar savu zināšanu par to, kāda ir Visuma kārtība palīdzību. Ar savas apzinātības, kas maina tavu personīgo dzīvi palīdzību.
Autors: Aglaja Datešidze
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Kāpēc mēs ignorējam Zīmes?

zimes

Kāpēc mēs neredzam likteņa zīmes un neieklausāmies tajās? Cik bieži mēs kaut kur steidzamies, bet kaut kas traucē, liek šķēršļus, bet mēs cenšamies paspēt, noķert…

Lūk, es kavēju tikšanos, man nokrīt atslēgas, cimdi, es paklūpu pret slieksni, taksometrs kavējas, bet es vienalga skrienu, lai noķertu kādu transporta līdzekli. Bet pēc tam šī tikšanās notiek tā, ka labāk tās vispār nebūtu bijis.

Es skatos kā pagalmā puisis nikni spārda savas pēkšņi noslāpušās mašīnas riteni un nesaprot, ka tas patiesībā noticis speciāli, viņa paša labā, lai viņu aizturētu un viņš varētu atteikties no iespējas būt nevajadzīgajā vietā.

Vai arī es psihoju, iekļuvusi milzīgā sastrēgumā, bet pēc tam izrādās, ka tajā laikā pie manas mājas ārdījies piedzēries mans bijušais vīrs.

Tādu momentu dzīvē ir daudz. Gandrīz uz katra soļa. Tā, it kā kāds sēž tur – Debesīs un čukst, brīdinot mūs par bīstamu pagriezienu, cenšoties pasargāt mūs.

Mēs katru dienu saņemam zīmes, taču reti pievēršam tām uzmanību. Neredzam un neprotam tās atpazīt. Bet, ja arī redzam, tad bieži vien paši tās atgrūžam un nevēlamies ieklausīties.

Es neesmu māņticīga, bet zīmes ir kas pavisam cits…
Gadās tadi brīži, it kā nenozīmīgi, citiem nemanāmi, bet tev – gluži kā noteikums, brīdinājuma signāls.

Piemēram, tu tiecies ar cilvēku pirmo reizi, un viss ir brīnišķīgi, viss ir lieliski, jūs viens no otra esat sajūsmā! Jūs komunicējat internetā, telefoniski, tālu viens no otra, taču tad, kad grasāties kaut kur aizbraukt divatā, kaut kas noteikti notiek: salūzt mašīna, pēkšņi parādās steidzami darbi, vai uznāk pēkšņa migrēnas lēkme, un tā katru reizi kaut kas notiek. Bet, kad beidzot, par spīti visam satiekaties, atkal kaut kas noiet greizi. Viņš aizbrauc, tu ielien karstā vannā, domājot par “cūcības likumiem” un dīvainajām grūtībām. Bet jūs atkal tiekaties, nepievēršot uzmanību visām dīvainajām sakritībām un neveiksmēm…. Bet pēc kāda laika šis cilvēks tev atnes tik daudz dvēseles sāpju, tik daudz negatīva, cik tev pat trakākajos sapņos nerādījās…. Un tad tu sāc atcerēties visu to, par ko smējies vai brīnījies pašā sākumā.
Vai arī: es grasos apmeklēt ārstu, bet saprotu, ka šodien noteikti nevēlos tur iet, vienkārši nevaru, kājas neiet, iekšā briesmīgas bailes, nesaprotamas, neizskaidrojamas. Izeju no mājām un jau pie durvīm garām braucoša mašīna mani apšļāc ar netīru dubļu šalti. Es steidzos parģērbties, kavēju un nolemju vizīti atcelt, taču pēc brīža man zvana kāds no maniem mīļajiem radiniekiem un uzstāj: “Tas taču ir tevis pašas labā, nav brīnums, ka tu baidies, bet to vajag izdarīt”. Es padodos, dodos pie ārsta, kurš pieļauj kļūdu, kura pēc tam man ļoti dārgi maksās.
Diskomforts Dvēselē ir ļoti skaidra zīme. Ja vajag pieņemt kadu svarīgu lēmumu, neviens labāk par tavu iekšējo “Es” nezin, ko labāk darīt. Kāpēc gan mēs neklausāmies šajā balsī, kāpēc neieklausāmies sevī, un neredzam to, kas apkārt notiek?
Zīmei ir sava balss. Katra zīme par kaut ko runā, brīdina, uz kaut ko norāda, lai cilvēks pievērstu tam uzmanību. Dievs dod tev neparprotamas zīmes, ja tu stāvi uz pārmaiņu sliekšņa.

Zīme ir zināma vienošanās ar Dievu, ka tevī… nu, tu jau zini? Tā ir aizsardzība, kura tiek sniegta no Augšas, lai cilvēks neietu nepareizo ceļu. Viss, kas ar tevi notiek, var teikt, ir norāde uz nākotnes dzīves kvalitāti. Ja tas asociējas ar kaut ko nepatīkamu, to pavada nepatīkamas sajūtas, ir bailes, nemiers un diskomforts, tātad tas ir signāls par negatīvu notikumu gaitu.
Ja tu to pamanīji, tad nevajadzētu to ignorēt. Iespējams, tas brīdina tevi par to, ka jābūt piesardzīgākam, vai arī kardināli jāmaina sava uzvedība, vai vispār ir jāapstājas vai jāizvēlas cits darbības virziens.
Ja nodomātais nekādā veidā neizdodas, rodas dīvaini šķēršļi, un viss notiek ar dīvainu “troksni”, iespējams, esi izvēlējies strupceļu un tev tur visāar nav jāiet?

Ja tu ļoti centies, bet viss ir pa tukšo, tātad Dievs tev saka: dari kaut ko citu vai arī atstāj šo cilvēku – tu nebūsi ar viņu laimīgs. Jāteic, ka sievietēm intuīcija visbiežāk nešaubīgi saka priekšā: šis nav tavs vīrietis. Kāpēc neklausāmies?

Tev gribās vienu, bet tu dari kaut ko pavisam citu, tu gribi pamest savu nemīlamo grāmatveža darbu, un izmācīties par dizaineri, taču tev šķiet, ka vecums nav piemērots. Taču regulāri redzi zīmes un pārliecinies par to, ka tavs patiesais aicinājums tiešām nav tajā, ar ko nodarbojies. Taču tev saka, ka tas jādara, ka tas ir izdevīgi, ka ar to var labāk nopelnīt… Kāpēc?
Mēs esam aizmirsuši, ka izvēles brīvība nozīmē nevis lūgties un nedarīt, tāpēc, ka tā vajag, bet ieklausīties savā “Es” un aiziet un paņemt savu.
Ja atnāk doma, ka tu dzīvo ne savu dzīvi, ka tevi kaut kas neapmierina, ka nav nekada prieka, kas bija agrāk, nedzen prom šīs domas, domājot, ka tā ir depresijas lēkme. Nē, tā nav depresija, tā arī ir zīme, ka kaut kas ir jāmaina, ka tavs iekšējais “Es” cenšas līdz tevīm aizklauvēties.
Tev vajag pieņemt kadu ļoti svarīgu lēmumu? Apstājies un klausies sevī. Ja lēmums jau ir pieņemts, atceries, kādas bija tavas sajūtas tā pieņemšanas laikā. Tev bija “labi” vai “slikti”? Ja lēmumu pieņemt bija grūti, ja bija nospiedoša sajūta, tātad tas viennozīmīgi nozīmē “slikti”. Droši vari mainīt savu lēmumu.

Veselais saprāts ļoti bieži apspiež Dvēseles čukstus. Saprāts vienmēr cenšas pierādīt savu taisnību. Lūk, tu stāvi izvēles priekšā: Dvēsele kautrīgi cenšas atteikties, saprāts dzird, ko Dvēsele saka, bet tēlo, ka nedzird un uzstāj uz savu, balstoties uz “veselā saprāta spriedumiem”.

Kad izlasīsi šīs rindas, atliec tās savā zemapziņā un nākamo reizi, kad pieņemsi lēmumu, atceries par tām. Tu pārliecināsies, ka viss notiek tieši tā. Tu jau pats zini, tikai centies par to nedomāt.
Protams, ir jāatzīmē, ka, jo nozīmīgāks ir pasākums, jo lielāku nozīmi mēs piešķiram visam, kas ar to saistīts. Protams, dažkārt mēs redzam nevis zīmes, bet vienkārši tā izpausmes, uz ko šobrīd koncentrējamies. Pievilkšanās likums paredz, ka mēs kā magnēts pievelkam to, kas atrodas harmonijā ar tavām vēlmēm. Ne reizi vien būsi ievērojuis, ka pietiek vien padomāt par kādu cilvēku un viņš tev jau zvana vai ari jūs “nejauši” satiekaties?
Pietiek nolemt kaut ko izdarīt, kā paradās zīmes, un viss, kas aizņem tavas domas, pievelkas tavā dzīvē. Taču, ja tās ir negatīvas zīmes un tev nākas sevi pierunāt un pārliecināt, tātad kaut kas ir ne tā…. Tātad Dvēsele pretojas. Ja Dvēsele nepretojas, tātad tev sevi nebūs jāpierunā. Dvesele nedomā, tā jūt un zin.

Klausies sevī un savā sirdī. Īpašu uzmanību vajadzētu pievērst vēlmēm un rīcībai, kas spējīgi izmainīt dzīvi un likteni. Ja vēlme izraisa nepatīkamas sajūtas un šaubas un ir iespēja no tās atteikties – labāk atsakies. Tas ļaus tev izvairīties no ļoti daudzām problēmām. Tātad šī vēlme nenāk no Dvēseles. Ja ignorēsi šo diskomfortu, tad vēlāk nāksies nožēlot.

Savas zīmes atšifrēt un ievērot vari tikai tu pats. Tu visu sapratīsi, ja vērosi sevi un apkartējo pasauli. Galvenā zīmju priekšrocība ir tā, ka tās spējīgas laicīgi tevi pamodināt un ļaut saprast, ka, iespējams, tu rīkojies pret sevi. Sākot apzināti tās ievērot un ieklausīties savā Dvēselē, tu kļūsi spēcīgāks, attīstīsi savu intuīciju, kurai robežu nav. Bet pozitīvo emociju spēks un harmonija ar sevi jau paši par sevi ir spējīgi izaminīt dzīvi uz labo pusi.
Avots: Благостная женственность
Tulkoja: Ginta Filia Solis