Vārda spēks

vrda spks

Neatkarīgi no tā, kādā valodā mēs runājam, katram no mums ir savs unikāls vārdu krājums, ar kuru palīdzību mēs sevi paužam pasaulei.

Par cik viss eksistējošajais ir dažāda blīvuma vibrācijas, tas ir – skaņa, tad vārdi nav tikai apzīmējumi, bet reāls spēks. To atzīst gan dažādu reliģiju, gan filozofu pārstāvji.
Vārds, ko cilvēks uzraksta vai izrunā kļūst par apgalvojumu. Un apgalvot nozīmē – izpaust savas domas materiālajā formā. Pacilātības sajūta no saņemtā komplimenta vai vainas sajūta par izdarīto nodevību, – visas šīs sajūtas ir runas sekas.

Vārdi un tas, ko tie sevī ietver, ietekmē mūsu likteņus: tie var uznest mūs veiksmes augstumos vai nomet lejā. Tieši vārdi, kurus lietojam, padara mūs par to, kas mēs esam. Taču, mēs mēdzam lietot vārdus neapdomīgi un izklaidīgi.
Svētie raksti mūs māca prātīgi un apzināti pieiet savai runai. Viedie ir teikuši, ka izrunājot nevajadzīgos vārdus, mēs veltīgi tērējam savu dzīves enerģiju.

Starp prātu un runu pastāv cieša saikne. Tāpēc, var apgalvot, ka runas veids atspoguļo cilvēka domāšanu. Ikviens izrunāts vārds ir saistīts ar cilvēka domām, emocijām, uzvedību un iesakņojas mūsu zemapziņā. Tātad, ar vārdiem mēs radam savu realitāti un paši sevi apzināti, un neapzināti programmējam.
Par cik zemapziņai nav sava viedokļa, tā pieņem visu, ko mēs runājam un rada mūsu dzīvi atbilstoši mūsu paustiem nostiprinājumiem. Der paturēt prātā, ka zemapziņa vienmēr akceptē mūsu izvēles, visu, ko vien mēs ar savu izteicienu palīdzību lūdzam.

Un tikmēr, kamēr mēs nekļūsim apzināti savas runas kontrolē, zemapziņa piedāvās mūsu runai atbilstošas dzīves situācijas.Zemapziņa nespēj atšķirt patiesību no meliem.

Atkārtojot kādu apgalvojumu vairākas reizes, zemapziņā iesakņojas jauns apgalvojums, kurš var sākt realizēties.
Diemžēl, zemapziņai nav arī humora sajūtas. Izsakot par sevi pazemojošas piezīmes un neapdomīgi jokojot, zemapziņa visu pateikto uztver burtiski. Domājot, ka lietojam tikai humoristiskas metaforas, it kā caur humoru vai, tieši pretēji – ar dusmām izsakoties, izrādās, ka mēs dodam savam ķermenim pilnīgi konkrētas komandas, kuras ķermenis neignorēs.

Vārdi, tas ir mūsu domu apģērbs un vārdu enerģētikai ir ļoti bieza struktūra. Enerģija, kas daudz spēcīgāk kā domu enerģija, formē matēriju.

Burtiskā nozīmē: kā runājam, tā dzīvojam. Ko paziņojam, to gūstam.

Cilvēki, kuri ir tendēti uz sasniegumiem, ļoti labi apzinās valodas spēku. Ir viegli pamanīt, ka daudz veiksmīgāki dzīvē kļūst tie cilvēki, kuri prasmīgi apietas ar runas īpašībām, izzina un apzināti veido savu valodu, prot prasmīgi piemeklēt “īstos” vārdus ikvienā situācijā un vadīt sarunu.

Austrumos cilvēku, kurš neprot kontrolēt to, ko runā, uzskata par ļoti primitīvu, neņemot vērā tā izglītība vai zinātniskos grādi. Tupretim tonis tiek ļoti augstu vertēts cieņpilna runa un patīkams.
Agrāk cilvēku savstarpējo komunikācijas kultūru būtiski ietekmēja tikumīga audzināšana ģimenēs. Runai tika veltīta īpaša uzmanība. Cilvēki ticēja, ka par necienīgu valodu, apvainojumiem, nosodījumu liktenis var cilvēkam atņemt visu, ko tas sastrādājis daudzu gadu garumā: materiālos labumus, dvēseles mieru un arī draudzības saites.
Zināja arī to, cik vārda spēkam ir būtiska ietekme uz cilvēka dzīvības enerģiju.

Jo vairāk sarunvalodā izmantojam labus, pozitīvus vārdus, jo vairāk gūstam dzīvības enerģiju un tas nozīmē – veselību, veiksmi, harmoniju visās dzīves sfērās. Tupretīm, kritika, nosodījumi, lamu vārdi padara mūs vājus, ievainojamus, atņem veselību.

Vienmērt der paturēt prātā, ka kritizējot un aprunājot vai tiesājot kādu, mēs graujam savu dzīves enerģiju, pie tam, pārņemam tā cilvēka negatīvās rakstura īpašības. Senās Vēdās teikts, ka kritizējot, cilvēks savāc negatīvo karmu pretim atdodot savu pozitīvo karmu. Tāpēc būtu jāiemācās pieņemt ar pateicību.
Priecājoties par cita cilvēka pozitīvajām personības īpašībām, mēs tās neapzināti piesistam savā dzīvē. Cilvēki, kuri komunicē ar veiksmīgiem, harmoniskiem cilvēkiem, ar laiku pārņem to runas manieres, var pārņemt arī šo cilvēku pozitīvās rakstura īpašības.

“Iesākumā bija vārds”, – ir rakstīts Jāņa evaņģēlijā.
Mēs bieži dzirdam šo frāzi un tā ik reizi apstiprina vārda spēku. Taču maz ir to, kuri zin arī šīs frāzes turpinājumu: “Sakumā bija Vārds un Vārds bija Dievam, un vārds bija Dievs.”
Tieši šis turpinājums norāda uz to, ka Dievs slēpjas aiz katra izrunājamā labā vārda.

Katrā vārdā cilvēks iekļauj kādu vēstījumu – vēlmi, lūgumu, piedāvājumu, prieku, skumjas utt. – tas vienmērt ir kāds dziļš motīvs, taču cilvēki ne vienmēr spēj izvērtēt, kā lietotais vārds ietekmē viņa un apkārtējo dzīves.

Piemēram, vārdi spēj būtiski ietekmēt attiecības: padarīt tās godīgas vai melīgas, atnest tajās mīlestību vai atsvešināšanos, radīt prieku vai skumjas.

Tāpat arī, audzinot savus bērnus, vecāki neapzināti programmē viņus ar neapdomīgiem un neuzmanīgi izvēlētiem vārdiem, kā piemēram, nosaucot bērnu par “neveiklu”, “loderi”, “neprašu”, “čīkstli” utt. Motīvs vecākiem ir viens – panākt pretējo efektu, taču izteikto vārdu sekas ir gana tiešas. Un šādi negatīvie saņemtie nostiprinājumi paliek bērna zemapziņā uz visu dzīvi.

Vēl cilvēki mēdz vērtēt skaļi un neapdomīgi sev tuvus cilvēkus, sakot: “Tev tas neizdodies”, “Tu vienmēr zaudē”, “Tu nevarēsi tikt ar šo lietu galā” utt. Patiesībā, vārdu “ne” mēs dzirdam ik dienu un šis vārds darbojas kā spriedums. Neapdomīgi lietojot negatīvus nostiprinājumus, mēs tādā veidā rakstam savu un svešu dzīves.

Kādreiz dusmu, sāpju piepildīti, uztraukuma mirklī, aizstāvoties vai izrādot protestu, mēs varam izrunāt skarbus un otru ļoti ievainojošus vārdus, tādā veidā palaižot uz sevi un otru cilvēku graujošu programmu. Mūsu dusmas agrāk vai vēlāk pariet, mēs aizmirstam pateikto, bet cilvēks, uz kuru, kopā ar spēcīgam emocijām, dusmu vārdi izrunāti, guļ slimnīcā, guvis traumu vai tml.

Tāpēc tautā mēdz teikt: “Bīsties savu dusmu, kuras nav spējīgas noturēt mēli aiz zobiem”.

Dažreiz mēs trīs minūšu laikā iznīcinām daudzu gadu draudzību. Cik daudz sāpju un ciešanu mums izdotos izbēgt, ja ar lielāku apzinātību izturētos pret vārdiem, kurus lietojam. Mūsu attieksme, mūsu
apkārtējā vide, pat sevis paša uztveri var izmainīt vien uz mirkli apstājoties un aizdomājoties par to, cik spēcīgi mūsu runa ietekmē realitāti.
Burtiskā nozīmē – vārdi to rada.
Negatīvais izrunātais vārds, negatīvi iedarbojas ne tikai uz to, kam tas vērsts, bet arī uz pašu runātāju.

Kristietībā izsenis skaitījies, ka svarīgi ir ne tas, kas mutē nonāk, bet tas, kas no tās iznāk. Tas ir – tas, ko cilvēks izrunā, saka. Visos laikos ir bijuši garīgā ceļa gājēji, vientuļnieki, kuri apmetas tālu no civilizācijas, lai nodotos lūgšanām un netērētu garīgo spēku tukšās runās, bet uzkrātu to un nostiprinātu sevi, un savu garu.
Buddisti uzskata cilvēka runu par galveno enerģijas zaudēšanas avotu.

Pļāpīgums un tukša runa ir mûsu attīstības galvenais šķērslis.

Ajūrvēdā teikts, ka vārds – tā ir prānas izpausme. Bet prāna ir dzīvības spēks, Visuma enerģija. Jo vairāk cilvēkam prānas, jo veselāks, veiksmīgāks un harmoniskāks cilvēks ir.
Harizmātiski cilvēki burtiski izstaro prānu un vienlaicīgi to saņem no apkārtējiem, jo atdodot mīlestību, notiek atpakaļsaikne – simpātija un labvēlība.

Reiz kādam Viedajam tika jautāts:
– Jūs iesakat dzīvot ar atvērtu prātu un atvērtu sirdi? Bet tad viss prāts un visa labestība var aizlidot?
Un Viedais atbildēja:
– Tu tikai cieši aizver muti un viss būs labi.

Visuma enerģija iztērējas tad, kad cilvēks runā kaut ko nosodošu, kritizē, izsaka pretenzijas, neapmietinātību, salīdzina un nosoda, kad cilvēks lieto lamvārdus.
Speciālisti, kuri apveltīti ar smaku redzējumu, saka, ka tie cilvēki, kuri sarunājas lamvārdiem, kuru runa ir rupja un aizskaroša, smalkā ķermenī noteiktā vietā tiem tūdaļ parādoties melns plankums, kurš pēc gada-diviem var pārveidoties par ļaundabīgu audzēju.

Vārdi, kurus lietojam sarunājoties ar sevi ir kas vairāk par iekšējo dialogu, kurš notiek privātā telpā un, kuram nav šķietami nekādu ārēju
redzamu rezultātu. Mūsu iekšējie dialogi un domas ietekmē un veido enerģiju, kuru mēs izstarojam.
Vai cilvēki lietotu lamu vardus, ja tiem būtu zināšanas par to, kā tie radušies un kādu informāciju nes sevī?
Avoti tādai parādībai, kā lamvārdi sakņojas tālā pagātnē. Lai pasargātu sevi no dēmoniskās pasaules, cilvēki, pirms Kristus dzimšanas, ar tiem kontaktejās. Burvestības, kuras tika vērstas elkiem, sastāvēja no noteiktiem spēka vārdiem. Ir atrastas liecības, ka tieši šajā laika periodā bija populārs auglības kults, kas izskaidro to, kapēc lielākā daļa lamvārdu ir saistīti ar vīriešu un sieviešu dzimumorganiem.
Piemēram, tāds lamvārds, kādā arī šodien mēdz dēvēt vieglas uzvedības meiteni – “mauka”, ir atrodams jau XII gadsimta ierakstos. Taču nozimēja tas tolaik ko pavisam citu. Vārda nozīme tika piešķirta dēmonam, ar kuru kontaktējās tolaik tikai burvji. Pēc seniem ticejumiem, šis dēmons sodīja meitenes uzsūtot tām slimibu, kuru šodien dēvē par “dzemdes trakumu”.
Visi, tā laika lamvārdi bija dažādu dēmonu vārdi. Kas nozīmē, ka lamvārdu lietošana ir vēršanās pie dēmoniem, jo sastāv no dažādu dēmonu vārdiem. Citiem vārdiem sakot – lamu vardi ir kontaktēšanās ar dēmoniem.

Ir veikti vairāki petījumi par to, kā lamvārdi, rupja runa ietekmē cilvēka veselību, piemēram – kāda ir lamvārdu ietekme uz DNS?
Ja cilvēka izrunātos vārdus var iztēloties kā elektromagnetiskas vibrācijas, kuras tieši ietekmē DNK molekulas struktūru un īpašības, tad rupji lamu vārdi DNK molekulā sāk izstrādāt “negatīvo programmu” un tās būtiski izmainās. Zinatnieki apgalvo, ka “netīrs” vārds izsauc tādu kā mutācijas efektu, kas līdzvertīgs radiaktīvajam starojumam.
Lamu vārdi negatīvi ietekmē paša runātāja ģenētisko kodu, ierakstās viņā un kļūst kā nolādējums pašam un apkārtējiem.

Kā ir iespējams atbrīvoties no lamu vardu ietekmes?
Pirmām kartām – atzīstot, ka lamu vārdiem ir graujoša ietekme uz ikviena cilvēka dzīvi. Atzīt, ne pretoties ir pirmais solis.

Pēc būtības, tas, ko mēs runājam – tas mums arī ir un tas nozīmē, ka katru reizi, kad jūs atverat muti – lūdzat Dievam gudrību, lai jūsu vardi atnestu labvēlību, labumu tiem, kas gribas ieklausīties.

Vàcu psihoterapets Nossrats Pezeškians bija pirmais, kurš atklāja vārdus, kas programmē ķermeņa slimības un pierādīja, ka, diemžēl, bet šie graujošie vārdi ir gandrīz katra
cilvēka ikdienas valodā. Psihoterapeits runā par tiem saunvalodā lietotajiem vārdiem, ar kuriem cilvēks programmē sevi uz slimībām un liek šķēršļus to izārstēšanai.

Daži piemēri: “pacietībai pienācis gals”, “apnicis līdz vēmienam”, “sēž aknās”, “piegriezts skābeklis”, “es nevaru sagremot”,
“visu sulu izspiež”, “viss, līdz nāvei apnicis”, “nav spēka”, “man jau līdz kaklam”, “līdz nāvei noguris”, “sirds lūzt”, “dūriens sirdī”. Utt.
Ja šie vārdi ietilpst jūsu runā, tas nozīmē, ka tie jūsos ieliek attiecīgu slimības programmu.
Vairākkārt parbaudītie Psihoterapeita Pezeškiana secinājumi apstiprina, kā tieši vārdi ietekmē radušos slimību. Katrs lietotais vārds vada cilvēka fizioloģiskos procesus. Tātad – sākumā cilvēks lieto vārdus un tikai pēc tam rodas slimība. Un tikai tā, kura
tika pasūtīta. Šo vārdu tālākais uzdevums ir slimību uzturēt – uzturēt to, kas radīts.

90 % strīdu starp cilvēkiem notiek Tapēc, ka cilvēki saka viens otram sliktus vārdus. Apvaino, pazemo, kritizē, dusmojas, vaino..
Ikviena runa, it sevišķi tā, kuru pavada spēcīgas sajūtas, rada enerģijas viļņus, kuri, iedarbojoties uz mūsu ķermeni, nonāk mūsu iekšējā pasaulē.
Lai arī cilvēka runu veido katrs atsevišķs apzināti vai neapzināti izvēlēts vārds, lielu spēku pateiktajam vārdam piedod emocijas, sajūtas. Emocijas in sajūtas varētu devēt par pavadošo vārda spēku.
Nepiejot uzmanīgi savam runas izteiksmes veidam, mēs neapzinamies to ļaunumu, kuru nodaram sev un apkartejiem. Tas, kas ikdienā šķiet visai ierasti, var izrversties par ko visai nopietnu visas dzīves šķersgriezumā raugoties.
Piemēram, ikdienā bieži lietots izteiksmes veids – pārmetumi. Kas slēpjas aiz pārmetumiem – neapmierinātā vēlme, vajadzība. Un tas nozīmē, ka tā vietā, lai sev nepieciešamo vai vēlamo palūgtu, tiek izvēlēta pārmetuma forma. Visbiežāk, šāds kominikācijas veids tiek aizgūts no vecākiem.
Pārmetums vienmēr izskatās kā “Tu – ziņojums”. Tā vienmēr ir nosodīšana no pozīcijas: “Es vērtēju Tavas rīcības kā sliktas”. Parmetumus mes varētu dēvēt par tādu kā spēli, kurai par atribūtu kalpo vainas sajūta. Parmetumu paziņojums ir: “es nerunāju par sevi un savu attieksmi pret tavam rīcībām, es
runāju par tevi un es nosodu tevi”.
Izsakot šādus paziņojumus ilgstošā laika periodā, cilvēki kļūst aizvērti un noslēgti.

Audzinot savus bērnus, vecāki nereti neapzinās, ka, padarot bērnu ērtu un paklausīgu, tie manipulē ar bērna vainas sajūtu. Ar “vainīgu” taču ir vieglāk manipulēt. Un izaugot, arī šim bērnam nebūs citas valodas kā pārmetumi.

Mūsu ķermenis un zemapziņa notur sevī katra vārda paliekošo iespaidu, kurus esam dzirdējusi savā virzienā. Turklāt aiz pārmetumiem vienmēr slēpjas kāda konkrēta vajadzība, tad to var aizvietot ar lūgumu. Alternatīva pārmetumiem ir skaidri izteikts lūgums.

Vai ir iespējams iemācīties kontrolēt savu runu? Protams, taču šis process prasīs piepūli, iekšējo disciplīnu un laiku.

Ir pieejamas vairākas prakses, ar kuru palīdzību var iemācīties kontrolēt savu runu un domāšanu.

Lai pārvērstu savu runu garīgā praksē, ir ļoti svarīgi trennēt prasmi runāt pareizi.
Pirmkārt – apzināties katru vārdu, kuru izlaižam pār savām lūpām. Pavadiet vismaz dienu novērojot un “noklausoties” paši sevi. Pacenties ievērot ne tikai to, ko sākat, bet arī toni un intonāciju, kādā vārdus izrunājat. Varbūt jums izdodas sajust emociju, kura dzimst no paša izrunātajiem vārdiem.
Tad veiciet iekšējo pētījumu.

Pajautājat sev:
– kas man liek teikt to, ko es tagad saku?
– Vai manos vārdos ir neizpaustās dusmas, nomāktās skumjas,
nerealizētās vēlmes, kuras gatavas izlauzties brīvībā caur meliem vai sarkasmu, lai noslēptu to, ko es patiesībā gribu pateikt?
– Kā mans runas veids ietekmē cilvēkus ap mani?
Atbildot sev uz šiem jautājumiem, Tu sapratīsi un varēsi vieglāk apzināties tās savas emocijas, kuras slēpjas aiz ierastiem ikdienas vārdiem un frāzēm.
Ir nepieciešams dziedināt sevi no emocijām, kuras sāpina, jo neatzītās sāpes, neizbēgami, izlauzīsies caur vārdiem.

Ideālais variants darbā ar sāpīgām emocijām ir terapija un dažādas garīgās prakses. Lūgšanas, tautas dziesmas un mantras ir ļoti jaudīgi instrumenti ar kuru palīdzību iespējams transformet un attīrīt apziņu, attīrīt prātu, sasiet mūs ar augstākām realitātēm.

Tautasdziesmas ir mūsu mantras – ar savu vibrāciju, enerģiju un spēju pat mainīt auras krāsas. Pareizi izrunājamas, tās spēj izmainīt mūsu dzīves tecējumu.

Mantru, tautasdziesmu un lūgšanu skaitīšana ļoti spēcīgi ietekmē fiziskā un smalko ķermeņu enerģiju un piedod mūsu valodai tīrāku skaidrību un jaudu. Jo apziņa tīrāka, jo valoda tīrāka. Un to var ļoti labi just kontaktējoties ar cilvēku, cik tīra ir runa, tāda arī apziņa, domāšana un dzīves uztvere.
Taču, ne tikai mantras, pat visvienkāršākie pozitīvie vārdi ietver sevī vibrējošu spēku. Saplūstot ar Visuma vibrāciju, tie veido ap mums esošo atmosfēru.

Jo enerģija kļūs tīrāka, jo mēs apzinātāk izvēlamies vārdus, neziedojot spontanitāti un savas runas izteiksmīgumu.
Lai izkoptu to un arī sevis disciplinēšanas nolūkos – pirms izsakies, uzdod sev šos trīs jautājumus:

1.Vai tas, ko es grasos pateikt ir patiesība?
2.Vai tas nesīs labumu?
3.Vai tas šobrīd ir nepieciešams?

Šos trīs jautājumus var uzskatīt par runas vārtiem. Uzdodot tos sev jūs ieturat pauzi, kura ir pietiekoša, lai pieņemtu lēmumu – laikus apstāties vai noklusēt. Un ir iespējams konstatēt un apzināties dažas no savām verbālām tendencēm: pārspīlēšana, nepamatoti apstiprinājumi, centieni
attaisnot sevi.
Mēdz teikt, ka – kas pateikts skaļi, tas izdarīts, tamdēļ, pirms ko sakām, svarīgi pieņemt lēmumu, kurš balstās uz personīgās ētikas kritērijiem.
Uzdod sev šos trīs jautājumus nevis, lai ievestu sevi cenzūrā, bet cenšoties runāt izejot no pašas augstākās apzinātības.

Katrā no mums ik mirkli rodas daudz dažādu impulsu un visi mēs esam spējīgi rīkoties vairākos savas būtības esības līmeņos – izejot no savas mainīgās dabas vai no labo nodomu puses. Patiesā vārdu maģija slēpjas to spēkā transformēt apziņu. Pati tīrākā runas forma – vārdi, kuri attīra to, kas tos izrunā.

Vārdi, kuri spējīgi mūs pāveidot un iedvesmot, vārdi, kuri rezonē ar Augstāko Es, rodas no mūsu kontakta ar kluso telpu ārpus vārdiem, telpu, kuru mēs sasniedzam, kad uz mirkli apstājāmies, vēršamies pie savas sirds un atļaujam tai runāt no miera stāvokļa.

“Katra cilvēka dzīvē, kuram svarīgas ir attiecības ar Dievu, nozīmīga ir lūgšana. Meditācija, šī klusēšana kopā ar Dievu, kas grib vest tālāk par vārdiem un priekšstatiem, neatceļ arī vārdisko komunikāciju ar Dievu. Domāju, ka daudzi, kuri praktizē lūgšanu, piekritīs, ka lūdzot tu pakāpeniski nonāc līdz brīdim, kad piepeši lūgšanas vidū vārdi beidzas. Lūgšana turpinās, bet vārdi ir beigušies. Saruna ar Dievu turpinās intensīvā klusumā.”
Juris Rubenis

Bhagavat-Gita apgalvo, ka patiesa askeze (askeze – atteikšanās, ziedošanās) – tā ir prasme pateikt patiesību labiem, patīkamiem vārdiem.

Ar skaistu, labu vārdu palīdzību mēs varam izmainīt mūsu planētu, padarīt to par ziedošu dārzu, kur visiem būs dzīvot priecīgi un laimīgi.

No Kristīnes Om Šanti krājumiem

Advertisements

Apskauj

apskauj1

Nesaki, jau iepriekš sagatavotas, gudras frāzes.
Neatrunājies ar dežūrsmaidu sejā vai monologiem par to, ka šobrīd esi aizņemts un, cik tas ir ļoti svarīgi, nopietni un neatliekami…
Vienkārši pieej un apskauj.
Padalies, ja ne ar Dvēseles, tad vismaz fizisko siltumu. Un tad varbūt arī Dvēsele pamodīsies un uzdīgs jauni, svaigi asni… un klusums piepildīsies ar kaut ko  neizskaidrojamu…
Nekas nav jāpaskaidro, jānoformulē, jāizrunā… Vienkārši, kamēr mēs elpojjam, kamēr ir tāda nenovērtējama iespēja – biežāk apskaujiet savus tuvos.
Āŗpus laika un vārdiem. Kā debesis apskauj zemi, kā migla apskauj sastingušo mežu, kā ūdens apskauj krastu… Maigi, sirsnīgi un patiesi…
Šajā siltumā ir daudz vairāk enerģijas kā visās cilvēka izdomātajāš ugunīs.
Autors: Klaus T.
Tulkoja: Ginta FS

Kas notiek šobrīd?

(by Oscar Martinez)

Šobrīd daudziem cilvēkiem ir diezgan smags laiks. Sajūta, ka purinātu. Situācijas uzrodas pašas no sevis, gandrīz vai nenokurienes. Emocijās mētā, notikumi neizprotami. Viss šķiet sagriezies. Gadu iesākām ar cerību, ka viss ies uz augšu, bet faktiski ir vēl grūtāk.
Kas notiek?

Enerģētiskajā plānā šobrīd ir gandrīz vai cunami. Lieli viļņi izsit no saplānotajām sliedēm tās aizskalojot. Nav pie kā pieturēties. Realitātes kopā savijušās.

Ļoti labi var redzēt gan vienas, gan otras, šķietami dažādas pasaules, šķietami dažādus scenārijus. Kurš no tiem īstais? Visi gandrīz īsti. Ko darīt?

Lai labāk saprastu notiekošo, izmantošu šādu salīdzinājumu. Iztēlojies, ka pasaule līdzinās tādam lielam rubikam kubikam ar tūkstoš šķautnēm. Tās visas griežas un mainās zibens ātrumā. Katra tā šķautne ir viena ilūzija, viena Tava pārliecība šajā pasaulē. Tām aizgriežoties tūkstoš kilometru attālumā Tu, ja turies pie tām, tiec aizrauts līdzi. Pa labi, pa kreisi, uz priekšu, atpakaļ. Tā turēdamies Pie šīm Tu tiec raustīts. Ar milzonīgu spēku un ātrumu.

Atlaid tās. Savas ilūzijas, savus uzskatus, viedokļus, pārliecības. Atlaid visu pie kā Tu turies un ļauj pasaulei sakārtoties. Pacelies it kā 100 metrus virs zemes un ļauj tai griezties. Ļauj visam notikt.

Ja pēkšņi sagriežas labvēlīgi un interesanti apstākļi, izbaudi to, iesaisties, ja aizgriežas, tad atlaid tik pat ātri cik pieņēmi.

Esi atvērts visam un visiem. Ne pie kā neturies. Ļaujies. Un vēro.

Viss sakārtosies, viss nomierināsies un atvērsies daudz dažādu realitāšu. Paļaujies uz savu sirds balsi. Tā vienmēr Tev teiks patiesību.

Mosties, sajūti savu patieso sevi, sajūti savu sirdi. Prātu izmanto kā organizatoru. Emocijas kā instrumentu. Veido savu likteni! Mosties un esi. Tu esi…

Avots: www.balturaksti.com/

Nepabeigtie darbi atņem enerģiju

mazgat traukus

Es padalīšos noslēpumā. Kad mēs saņemam enerģiju, to sauc par atpūtu. Kad mēs atdodam enerģiju – to sauc par darbu. Bet dīvaini ir tas, ka cilvēks var saņemt enerģiju no savas darba dienas un iztērēt to vakarā, atnākot mājās, kur viņu neviens negaida. Sanāk, ka viņam darbs ir atpūta, bet atpūta – darbs.

 

Varu palīdzēt: daudzi saka “vienmēr esmu zinājis, bet nevaru noformulēt”.

Nepabeigtie darbi atņem enerģiju, pabeigtie – to dāvā.

Tieši tāpēc, kad tev ir iestājusies radošā krīze, galva ir kā no čuguna un, šķiet, ka aizrāpot līdz gultai ir neiespējamā misija, tad piecelies, un nomazgā traukus!!!!!!!!!!!!!!!

Tā ir pati vienkāršākā pabeidzamā darbība, kas ātri atjauno enerģētisko līdzsvaru un pat nepamanīsi, kā būsi gatavs nākamajam uzdevumam (tāpēc es šobrīd ar prieku mazgāju traukus, apzināti savos plānos neielieku trauku mazgājamo mašīnu). Izpildi to, un enerģijas ir vēl vairāk. Tā strādā mūsu organisms. Tāpēc ir ļoti svarīgi dienā sev ieplānot vairāk dažāda veida darbus un pabeigt tos. Jo nepabeigtie izsūc no mums spēkus. Tieši tāpēc lietišķi cilvēki vai nu vispār neuzstāda nekādu uzdevumu, vai arī ikvienu lietu noved līdz rezultātam.

Protams, jūs variet man neticēt, jo kas gan es tāds esmu. Variet izdarīt, lūk ko! Sāciet rakstīt ierakstu, piemēram, facebook, un pametiet to pie pirmās pauzes. Pēc tam sāciet dzīvokļa uzkopšanu, un tikko kā būs jāiztīra kāds “ieēdies” pleķis, pārtrauciet uzkopšanu. Pēc tam apsēdieties pie datora un minūtes 20 pastrādājiet. Un pēc tā visa jūs nokritīsiet uz dīvāna, stenot un pūšot. 3 stundas ir pagājušas piepildītas ar nepārtrauktu darbu, bet vairs nav spēka. Taču, lūk, kāda nianse: jā jūs būtu pabeiguši savu ierakstu, pabeiguši mājas uzkopšanu, pastrādājuši pie datora līdz noteiktam rezultātam, tad notiktu neliela burvestība. Neskatoties uz to, ka jūs pastradājāt nevis 3 stundas, bet visas astoņas, enerģijas būtu pārpārēm. Tāpēc ka visi darbi ir pabeigti!

Skudriņas skrien pa ķermeni, kad saproti, ka ar tādām burvestībām var būt piepildīta katra diena!

Autors: Ajazs Šaburdinovs
Avots: http://sobiratelzvezd.ru/
Tulkoja: Ginta FS

Tad ko viņi mīl?

viņš_viņa4

Ko mīl vīrieši?

Enerģētiku.

Kādu?

To, kas dara viņus stiprākus un labākus.

Kāda enerģētika dara tos stiprākus un labākus?

Sievietes, kura jūtas laimīga, jo pati dara sevi laimīgu un gūst labsajūtu un prieku no dzīves.

Kad viņai dzīvē ir intereses un viņai ir interesanti.

Kad viņa nebaidās, ka nav kaut ko paspējusi vai arī kāds uzzinās par viņas trūkumiem un “Dieviņtētīt, kā es tagad ar to dzīvošu!”

Cik ļoti sieviete ir laimīga un jūtas apmierināta ar dzīvi, cik ātri viņa prot pārslēgties, cik viņā ir iekšējās labestības, ko viņa izstaro pasaulē, tik arī vīrietis grib ar viņu kaut vienkārši aprunāties – pakomunicēt.

Tāpēc, ka tad, kad vīrietis pievērš viņai uzmanību, dāvina dāvanas, kad viņa tās pieņem, šī enerģētika vismaz trīs reizes palielinās un tad vīrietim veicas gan biznesā gan veselība ir laba, viņš labi izskatās un veiksme viņu pavada it visur.

Un viss ir ļoti vienkārši.

Mums nav jāiegulda savs spēks un enerģija tur, no kurienes tā nekad neatgriezīsies ar vēl lielāku spēku. Un varu teikt – mēs visi esam egoisti. Visi, līdz pēdējam.

Taču ir cilvēki, kuri baidās iet uz priekšu un viņi visu, kas viņiem ir un, kas atnāk, izdala citiem, neko sev neatstājot. Vai nu viņi baidās kustēties uz priekšu, un tādā veidā neļauj, lai viņu dzīvē vispār kaut kas ienāktu.

© Aleksandrs Paļijenko
Tulkoja: Ginta FS

Dzīve tīrībā: kā pārstāt nosodīt citus cilvēkus

sniegparslina1

“Nesodi un tevi nesodīs…” Šodien šajā frāzē palicis ļoti maz dzīvības. Nosodīšanas spara rats griežas milzīgā ātrumā. Interesanti, kā palēnināt tā gaitu un paglābt cilvēci no kritikas un nosodīšanas sērgas postošā spēka?

Nosodīšana no psiholoģijas viedokļa – agresijas un iznīcināšanas koncentrāts

Kā atturēties, lai nenosodītu radiniekus, garāmgājējus, kolēģus, slavenības? Un vai maz to vajag? Tik ļoti gribās paust savu viedokli. Palīdzēt cilvēkiem kļūt labākiem, gudrākiem, veiksmīgākiem. Caur citu cilvēku izdzīvoto situāciju prizmu atcerēties dzīves pamatprincipus un nostiprināt tos savā apziņā.

Kritikai ļoti bieži ir pozitīvs motīvs. Tā izriet no vēlmes parādīt “kā ir pareizi”. Un ļoti bieži veselīgi un pamatoti aizrādījumi patiešām palīdz visiem “konflikta” dalībniekiem izaugt un mainīties. Taču realitātē vairums cilvēku agresīvi uzbrūk viens otram. Mēs mācām citus cilvēkus no pozīcijas “es esmu gudrāks par tevi!”, aizmirstot, ka cilvēki ir dažādi, tāpat kā sniegpārsliņas – katrs ar savu pieredzi, raksturu un audzināšanu.

Rāšanās – tā ir bezjēdzīga cīņa par neeksistējošu pareizību. Mēs cilvēku vērtējam, vadoties no savas koordināšu sistēmas – vērtibu sistēmas. Taču vai viņam vienmēr jābūt ar mums vienisprātis?

Reakcija uz nosodījumu, labākajā gadījumā, līdzinās ar vienaldzībai. Taču visbiežāk “upuris” sāk dusmoties. Tas var saprast to, ka viņam nav taisnība, nav pieredzes, ka viņš pieņem nepareizos lēmumus. taču kad viņam uzbrūk ar pamācībām, lai arī zem tā slēptos labi nodomi, notiek pretreakcija.

Sākot nosodīt, mēs paši saņemam cilvēka negatīvo emociju vilni un atklājam atbildes uguni viņa virzienā. Katrs sāk aizstāvēt savu pozīciju un cenšas pēc iespējas sāpīgāk aizskart oponentu. Asa kritika un nosodījums sev līdzi nes milzīgus postījumus. Un tas attiecas ne tikai uz cilvēku savstarpējām attiecībām.

Cieš tava personība, kuru burtiski lauž atkarība no vēlmes sekot citu cilveku dzīvēm. Vērot sevi ir daudz grūtāk, un atzīt savas kļūdas ir ļoti nepatīkmi. Cilvēkam paša dzīve kļūst par pagalmu, kurā pats viņš vairs nav galvenais varonis. Pie visa tā klāt vēl nāk mūžīgās problēmas ar laiku, veselību un neskaidrība par savu vietu dzīvē.

Katru dienu kritizētāja dzīvi caurvij negatīvi notikumi un nepatīkama pieredze. Tas nevar neatspoguļoties viņa fiziskajā un psihiskajā veselībā. Slimības, neveiksmes darbā un biznesā, slikts garastāvoklis ir pastavīgi viesi pie tiem, kuri nosoda.

Kā pārstāt nosodīt: Pasaule sākas ar mani!

Lai aizietu no mīnusa uz plusu un kļūtu par laimīgu, apzinātu personību, atzīsti “spoguļa principu” – viss, ko mēs redzam sev apkārt, ir mūsu atspulgs. Pasaule sastāv no domām un vērtējumiem, kas glabājas mūsu galvās.

Tāpēc, ja gatavojies kādu nosodīt, atceries, kur tavā dzīvē ir paslēpusies līdzīga situācija? Vai gadījumā neesi nosodījis kādu citu par to, ko pats neesi varējis paveikt?

Tas nav viegli – prast saskatīt savu tumšajo pusi otrā cilvēkā. Vienmēr gribas ātrāk “atkratīties” no kāda cita putekļiem.

Bet, ja nu mēs mainītu pieeju?

Un, ja nu mēs ieskatītos dzīļi sevī un atpazītu savu dēmonu? Paspiest tam roku, pieņemt tā nepilnības un iemācītos dzīvot kopā – palīdzot viens otram? Iepazīsti sevi pilnībā un iemīli sevi tādu, kāda esi. Tas palīdzēs sakārtot attiecības pašai ar sevi un tātad – arī ar apkārtējiem.

Par tumšo pusi, šajā video:

Pieņem sevi jebkādu. Tā tev būs vieglāk saprast citus cilvēkus un viņu motīvus. Līdz ar pieņemšanu atnāk sapratne: katrs rīkojas tā, kā prot, izejot no savām zināšanām un pieredzes.

Dažas stratēģijas: kā iemācīties nenosodīt

1. Atveries jaunajam un mācies ko jaunu

Kritika, nosodījums un baumas rodas no nezināšanas. Pamēģini paskatīties uz cilvēkiem un notikumiem no dažādām pusēm. Izzini citas kultūras, uzdod sarunubiedram konkretizējošus jautājumus. Uzzini vairāk par apkārtējo pasauli.

2. Esi līdzjūtīgs

Kad cilvēks pieļauj kļūdas un pēc tavām domām, uzvedas nepareizi, atslēdz savu vēlmi rāties. Noliec gulēt savu iekšējo tiesnesi un izved pastaigā savu līdzjūtīgo daļu. Pamēģini saprast, kas noveda tavu kaimiņu pie dzeršanas un, kas trūka mazajam Hitleram, lai izaugtu tik cietsirdīgs cilvēks. Mēs bieži nosodām cilvēkus par to, ka viņiem pietrūcis mīlestības un atbalsta. Bet ar savu uzvedību viņi cenšas pievērst sev uzmanību.

3. Esi elastīgs savā taisnībā

Pārbaudi sevi, vai gadījumā tu neesi pārāk iespiedies savu pārliecību rāmītī? Vai tiešām jābūt tā un ne savādāk? To, kurš novirzījies no kursa – uzreiz nošaut? Tā ir ļoti daudzu kritizētāju pozīcija.

Lai nenosodītu, ir “jāpadara nedaudz mīkstāks” savs koservatīvisms, jākļūst elastīgākam un jāiemācās pieņemt otras puses viedokli. Nav obligāti pieņemt citu ticību, vai darīt tās pašas lietas, ko dara otrs. Nav pat obligāti mīlēt to cilvēku, kuru tu nosodīji. Pietiek ar to, ka ļauj viņam būt. Un mierīgi ej tālāk!

4. Izveido pats savu viedokli, neizmantojot klišejas

Kas ir baumas? Viens cilvēks par otru pastastīja nepatīkamu notikumu. Otrs sarunas dalībnieks piekrītoši māja ar galvu un sāka domāt tāpat. Pacenties nepievienoties citu viedokļiem par kādu cilvēku vai notikumu. Sastādi savu – personīgo, parunājies ar to “slikto” cilvēku, uzzini viņa nostāju šajā jautājumā. “Nē!” stereotipiem un klišejām!

5. Apvienojieties

Tev kāds cilvēks ļoti nepatīk un tu ļoti vēlies iemācīt viņu dzīvot, norādīt uz nepilnībām? Sāc domāt citā virzienā. Atrodi saskares punktus. Kopīgas intereses, līdzīgus ieradumus, pasaules uzskatus. Apvienošanās neatstāj vietu nosodījumam. Tu pārslēdz uzmanību uz pozitīvu un aizmirsti par kritiku.

Enerģijas atgriešanās caur atteikšanos no baumošanas un kritikas

Kad tu atteiksies no nosodīšanas un baumošanas, īpaši draudzeņu kompānijā, tu uzdāvināsi sev lielisku dāvanu. Baumas atņem sievišķo enerģiju. Tādu sarunu laikā šķiet, ka notikusi atbrīvošanās un tu esi izrunājusies. Taču pēc tam rodas tukšuma sajūta, apātija, negribas neko darīt un pasaule rādās blāvās krāsās.

Aizgriez šo enerģētisko krānu. Nav vajadzības pa tukšo tērēt sievišķos spēkus, kad tie vajadzīgi sev pašai – savam radošumam, ģimenei un mīļajiem cilvēkiem.

Atceries maratonu “Pasaule bez sūdzībām”? Mēnesi vajadzēja uz rokas nēsāt violetu rokassprādzi. Kā tikko sākās sūdzēšanās, žēlošanā un baumas – rokassprādze jāuzliek uz otras rokas. Sarīko sev tadu maratonu. Iesaisti tajā savas draudzenes, lai jūs viena otru varētu kontrolēt un neatgriezties vecajā purvā. Vai ari nosaki sev soda mēru par baumu izplatīšanu. Tādas akcijas aizvedīs tevi pie apzinātas dzīves un izmainīs to.

Katru reizi, kad gribēsies kādu apvainot, aprunāt un kritizēt, pamācīt kādu, apstājies. Uzdod sev jautājumu: “Kādēļ es to daru? Ko man tas dos? Ko tas dos cirttiem cilvēkiem?” Paskaties uz savu sarunubiedru no līdzvērtīgām pozīcijām un atceries, ka viņš pasauli redz savādāk. Tad tavā dzīvē nosodījumam vairs nebūs vietas un dzīve atgūs savas skaistās krāsas.

Avots: http://flourish-strategy.com/

Tulkoja: Ginta FS

Dzimtas enerģētiskie likumi

dzimta

Dzimta – tā ir vienota Dvēseļu (kas sastāv no pastāvīgām radniecīgajām saitēm no vienas iemiesošanās – nākamajā),  enerģētiskā sistēma. Šīs dvēseles apvieno kopīgi uzdevumi un kopīgas problēmas vai dzimtas scenāriji. Dvēseles uzdevums ir atstrādāt dzīves programmas “plusā”, lai tās nenodotu saviem pēctečiem, “mīnusā” (vai kā tautā saka – dzimtas lāsti) un ar to pašu atbrīvotu tos no liekām grūtībām un nelaimēm.

Kad no Dzimtas sistēmas Redzamajā pasaulē “izkrīt” cilvēki, no tā cieš visa dzimta – tā zaudē spēku. Zaudējums ir, kad bērni atsakās no vecākiem vai – otrādi, kad vecāki atsakās no saviem bērniem, vai nogalina vēl nedzimušu bērnu (šajā gadījumā atbildību nes māte un arī tēvs, ja tas bijis iniciators šādam solim.)

Vecāki un bērni

Mēs visi esam savu vecāku bērni. Un tātad mums visiem ir saknes. Koks bez saknēm nokalst un tam vairs nav iespēju augt un nest augļus. Tas pats notiek arī ar cilvēku. Kad mēs atsakāmies no saviem vecākiem, atsakāmies tos pieņemt, nosodām, neieredzam – mēs atsakāmies no savas nākotnes.

Mūsu attieksme pret tēvu ietekmē mūsu radošumu, iedvesmu, spēju vadīt savu realitāti, būt patiesam un izrādīt patiesas jūtas. Attiecīgi tēva nepieņemšana sev līdzi nes emocionālu nospiestību, neprasmi priecāties par dzīvi, dzīvot iekšējas brīvības stāvoklī.

Attieksme pret māti ļoti ietekmē loģikas attīstību, veiksmi jebkurā darbībā, karjeru, finansiālo veiksmi. Atsakoties no savas mātes, mēs atsakāmies no materiālajiem labumiem.

Un, vēl, attiecības starp vecākiem jau bērnībā formē ģimenes bāzes modeli. Un jau tad, kad esam pieauguši, mēs neapzināti pievelkam vīriešus, kuri līdzīgi mūsu tēviem un sievietes, kuras līdzīgas mūsu mātēm. (Kurš gan to nezin?)

Tā zēns, kuru māte aptekāja, meklēs sievieti, kura viņu aptekās. Ja meitenes tēvs bija skops emocijās, tad viņa varēs iemīlēties tikai tadā pašā emocionāli skopā vīrietī.

Tēvs un meita

Tēvs ir pirmais vīrietis meitenes dzīvē. Viņas attieksme pret tēvu programmē tālākās viņas attiecības ar savu vīru. Turklāt, šim vīrietim jābūt psiholoģiski spēcīgākam par viņas tēvu, pretējā gadījumā viņa nevarēs viņu atzīt un cienīt. Tāpēc ir ļoti svarīgi formēt pozitīvu tēva tēlu. Un šeit ļoti svarīga ir mātes attieksme pret tēvu, jo tieši no mammas meitene mācīsies attieksmi pret vīrieti.

Kad tēvs bērnībā meiteni vada, viņa izrāda paklausību, jo atzīst tēva autoritāti. un tāpat jānotiek attiecībās ar vīrieti, pretējā gadījumā ģimene lemta neveiksmei. Retais vīrietis samierināsies ar situāciju, kad sieviete ar viņu nerēķinās.

Māte un dēls

Tas pats notiek arī ar vīriešiem. Ja zēns nosoda savu mammu, viņam smagi veidosies attiecības ar sievietēm. Viņas neapzināti jutīs, ka agri vai vēlu šis vīrietis sāks meklēt viņā nepilnības un tad būs ļoti grūti uzbūvēt harmoniskas attiecības.

Dzimtas scenāriji

Ļoti bieži vienā dzimtā daudzām sievietēm ir līdzīgi likteņi. Vai nu nevar apprecēties, vai arī “velk” vienas visu ģimeni, strīdās ar vecākiem – tātad dažādas kopīgas tēmas. Katra šajā ķēdītē esošā ģimenes locekļa uzdevums ir novest šo programmu “plusā”, izmantojot senču pieredzi.

Pāru savstarpējo attiecību likumi

Kamēr cilvēki vēl tikai satiekas, nav grūti veidot attiecības, nav grūti būt uzmanīgiem vienam pret otru, realizēties, ņemt vērā otra intereses, kopā pavadīt laiku, teikt komplimentus, dot iespēju otram cilvēkam nodarboties ar savām sirdslietām un hobijiem, satikties ar draugiem, būt uzticīgam, atklātam un brīvi paust savas jūtas.

Uzdevums kļūst grūtāks, kad rodas kopēja sadzīve un bērni. Arvien vairāk paliek atbildības, pienākumu un gaidu. Pēc statistikas datiem, visvairāk pāru izšķiras uzreiz pēc pirmā laulībā pavadītā gada vai gadu pēc pirmā bērna piedzimšanas.

Jebkuros apstākļos ir svarīgi atcerēties to, ka vīrs un sieva – ir labākie draugi, kuri pieņēmuši lēmumu dzīvot kopā, būvēt savu ģimeni tāpec, ka kopā vieglāk, jautrāk un tāpēc, ka viņi kopā jūtas daudz pārliecinātāki un stiprāki.

Ģimenes attiecībās vienmēr ir svarīgi redzēt problēmas sakni un ar sapratni izturēties pret savu partneri. Un svarīgi saprast, ka aiz katras problēmas stāv vai nu sāpes, vai lēmums izdarīt labāk.

Sievietei ir ļoti svarīgi audzināt sevī tādas īpašības kā līdzcietību, pacietību, labestību, mīlestību un pazemību. Patiesi sievišķīgas īpašības, kas dod sievietei vajadzīgo stāvokli, lai viņa būtu mīlēta un lolota un tieši šīs īpašības arī pievelk vīriešus.

Bieži saka “raksturi nesaderēja” – ne jau tas ir šķiršanās iemesls. Būsim godīgi. Iemesls ir slinkums un nevēlēšanās būt sirdsgudrai sievietei, lai būvētu harmoniskas attiecības. Harmoniskas attiecības ir titānisks darbs. Aizejot no neveiksmīgām attiecībām nav iespējams aiziet no problēmas, jo no sevis jau neaizbēgt. Tās pašas problēmas turpināsies arī tālākajā ceļā un ar nākamajiem vīriešiem. Mūsu laime – mūsu pašu ROKU DARBS!

No Ksenijas Silajevas grāmatas “Slāvu Dzimtas horoskops” (“Славянский гороскоп Рода”)

Tulkoja: Ginta FS

Publikācija: http://tasachena.org/