Mūs ieskauj mīlestības enerģijas, debesis ir atvērtas un unikālas jaunas iespējas pieejamas mums visiem šobrīd šeit, uz Zemes, ja vien mēs izvēlamies jauno laimīgo pasauli. Bet ko vēlas cilvēki savā laimē?
Ja atmetam visus ārējos atribūtus (materiālo labklājību, sociālo statusu, profesionālo realizāciju…), visi cilvēki vēlas būt drošību, harmoniju un brīvību. Lai varētu pamēģināt un nebaidīties, ka cietīsi vai bankrotēsi; lai varētu mierīgi priecāties un baudīt, tajā pat laikā nepalaižot garām kaut ko svarīgu; lai varētu atklāti paust savas simpātijas pret jebkuru cilvēku, nebaidoties, ka kāds to izmantos pret tevi….
Tas viss ir iespējams jaunajā realitātē – realitātē, kas balstīta nevis uz prāta modelēšanu, ne arī priekšstatiem par sevi un citiem, bet gan uz laimīgiem dzīves mirkļiem tieši tagad pateicībā un pieņemšanā. Mūsu pasaule vairs ne pavisam nav tā, kas bija agrāk, lai arī bieži vien mums šķiet, ka nekas nav mainījies.
Ir mainījies un turpina mainīties, pirmkārt jau enerģētiskais starojums no cilvēku sirdīm.
Es daudzus gadus strādāju ar sievietēm — un tieši sievietēm ir veltīti visi mani kursi un neskaitāmie macību materiāli. Taču ar katru gadu arvien vairāk uz šiem kursiem piesakās vīrieši, tāpēc šodien vēlos ar jums parunāt par atšķirību starp cilvēka vīrieša un sievietes iemiesojumu.
Uz mūsu planētas mums zināmajā vēsturē vīrišķās un sievišķās enerģijas bija skaidri nodalītas un izpaudās galējībās, polārajā spēlē starp tām tika izspēlēta cīņa, pretestība, spēcīga pievilcība un spēcīga spriedze. Šobrīd vairs nav tikai sieviešu un tikai vīriešu sociālo lomu. Visas šobrīd dzīvojošās Dvēseles iepriekšējās dzīvēs vairākkārt ir bijušas gan vīrieši, gan sievietes, pildot pilnīgi atšķirīgas lomas noteiktu īpašību attīstībai. Rezultātā katrā no mums ir gan vīriešu, gan sieviešu īpašību kopums dažādās proporcijās. Un cilvēki arvien vairāk tuvojas integritātes stāvoklim, vīriešu un sieviešu izpausmju līdzsvaram.
Tomēr mūsu atšķirīgie ķermeņi un dažādās izpausmes vēl joprojām nosaka mūsu uzdevumu atšķirību. Tāpēc mēs esam nonākuši tagadnē, summējot visu pagājušo dzīvju rezultātus, dzīvi ķermenī ar noteiktām dzimuma īpašībām, lai papildinātu mūsos jau esošās enerģijas ar pretējas dabas enerģijām.
Ir milzīgs skaits sieviešu (Dvēseļu sieviešu ķermeņos), kas pēc būtības ir nobrieduši vīrieši, jo viņiem ir liela dzīves pieredze vīriešu atbildīgās un varonīgās lomās. Un otrādi, ir daudzi vīrieši, kuri pagātnē ir dzīvojuši daudz neaizsargātu un sociāli atkarīgu sieviešu dzīves, un tāpēc viņiem tagad nav komfortabli būt par tiem, kas tiecas pēc panākumiem, būt atbildīgiem par ģimeni, organizēt sevi utt.Bet piedzimšana noteiktā fiziskajā ķermenī nosaka mūsu dominējošos uzdevumus šajā iemiesojumā.
Minēšu piemēru.
Piedzimst zēns, kurš neskaitāmas reizes iepriekšējās dzīvēs ir bijis meitene, un viņā ir saglabājusies pietiekami spilgta atmiņa par to, cik daudz signālus uztver nervu sistēma. Šobrīd bioloģiski viņa nervu sistēma ir daudz noturīgāka, kā sievietei, tomēr viņam ir saglabājusies jutīguma pieredze, viņš it kā ieklausās skaņās, redz krāsas, sajūt ziedu smaržas, enerģijas. Viņš var sajusties nomaldījies, kad pret viņu tiek vērsta agresija, vardarbība, viņš netiecas iesaistīties cīnā un konkurēt — un tas nozīmē, ka viņam piemīt sievietei ierastā dzīves uztvere.
Tomēr viņš šobrīd šeit ir atnācis vīrieša ķermenī tieši tāpēc, lai neskatoties uz labi attīstīto jūtīgumu, attīstītu sevī spēju skaidri saprast — ko es varu izdarīt, lai izmainītu situāciju, ar ko es varu būt noderīgs un kā varu palīdzēt? Un stāsts nav par to, ka jāvicina kulaki, bet gan par to, kā uzņemties atbildību par savām izvēlēm un sajūtām. Ļoti bieži tāda Dvēsele izvēlas ļoti autoritatīvu māti (izkropļoti vīrīšķīgu), lai piespiestu sev meklēt sevī iekšējo spēku, neskatoties uz ārējo spiedienu.
Vai arī pretējs piemērs.
Sieviete, kura absolūti nemīl tīksmināties par savu ārieni un vienaldzīga pret tās “noformējumu”. Tāpēc, ka viņai, kura neskaitāmas reizes ir realizējusies vīrieša ķermenī, absolūti nav skaidrs, kam viņai tas vajadzīgs. Jo vīrietim taču ir mazāk svarīgi pārlieku lielu vērību pievērst tam, kā viņš ir apģērbies, ko ēdis, un ar kādu krēmu ieziedies — tas viss ļoti novērš viņa uzmanību no mērķiem. Bet sievietei, gluži pretēji — rūpes par sevi liek ieskatīties savā iekšpasaulē, padara jutīgu pret citu cilvēku uzvedības niansēm, attīsta vērīgumu un jutīgumu.
(Protams, jūs varat man iebilst: mūsdienu jaunības un skaistuma industrija savā orbītā ievelk visus, kā sievietes tā vīriešus, piespiežot atbilst kaut kādiem noteiktiem “veiksmīguma” standartiem un kritērijiem, tātad censties iedziļināties gan garderobes principos, imidža uzlabošanas principos un rūpēs par ārējo).
Tomēr tas ir pavisam cits stāsts.
Dabiska sievišķība mudina sievieti rūpēties par savu unikālo skaistumu sevis pašas iekšējam komfortam, bet “skaistuma industrija” apelē pie sevis salīdzināšanas ar ārējiem “etaloniem”, iemiesojot principu “Nevis būt, bet izlikties”. Par laimi pēdējos gados pat masu informācijas līdzekļi sāk runāt par unikālas dzīves sajūtas vērtību un līdz ar to tās atspoguļojumu uz ārpasauli caur izskatu
Un, tā, mūsu galvenais uzdevums nav ignorēt iepriekšējo iemiesojumu īpašības, bet saglabājot tās, pievienot vēl jaunas. Un tas ļaus sevī sabalansēt gan sievišķo gan vīrišķo daļu, un kļūt par cilvēku, atbilstošu jaunai harmoniskai pasaulei.
Ar ko tad atšķiras sievietes un vīrieša iemiesojumi?
Senatnē viedie teica: “Par sievieti piedzimst, bet par vīrieti kļūst”, ja vēl konkrētāk: vīrietis piedzimst, lai iemācītos mīlēt citus, bet sieviete — lai iemācītos mīlēt sevi. Sevi — nevis lomu vai sasniegumu kopumu, bet to dievietes enerģiju, kas izaudzē Dzīvi visās tās izpausmēs.
Sievietes vai vīrieša lomas uz Zemes atšķiras ar to, ka Dvēsele izvēlējās instrumentus konkrētam pielietojumam. Sievietes instruments ir domāts tam, lai izstarotu harmoniju no iekšienes, bet vīrieša — tam, lai radītu harmoniju matērijā: būvēt, izgudrot, stādīt vai jebkādā veidā izpaust sevi fiziskā plānā.
Vīrieša iemiesojums vērsts uz ārējo dzīvi.
Vīrieša ķermenis un visa viņa uzbūve — viņa bioķīmija, emocionālā noturība, fiziskais spēks un izturība, spēja koncentrēties uz mērķi — viss palīdz tam, lai vīrietis darbotos uz ārpusi, radītu ko jaunu, izlauztu jaunus ceļus.
Vīrietis šeit atnāk tam, lai rīkotos. Šī rīcība var būt iekšēja: rakstīt romānus, sacerēt mūziku — nav svarīgi. Bet vīrietis ir fokusējies uz to. Viņš neizšķiež savu enerģiju sadzīves sīkumiem, neiegrimst to baudīšanā, viņš konkrēti ir koncentrējies uz to, ar ko nodarbojas.
Tajā pat laikā vēlme būt par atbalstu biznesam, ģimenei, draugiem ir dabiska vīrieša iekšējā vajadzība. Vīrietim ir svarīgi skaidri saprast, ka viņš šajā dzīvē ir vērtīgs un kādam vajadzīgs, un viņš ir atbildīgs. Šī sajūta dzimusi nevis no pienākuma apziņas, bet gan no līdzsvarotas vīrišķās enerģijas.
Nest labumu citiem un pasaulei ir vīrieša realizācijas jēga. Ja tā nav, vīrietim nebūs ne pašpārliecinātības, ne rezultātu dzīvē. Tikai tad, kad vīrietis kļūst kādam vajadzīgs, viņā pieplūst spēks. Nav svarīgi vai tā ir ģimene, draugi, mamma, bērni, kolektīvs…. Bet, lai vīrieša Dvēsele attīstītos, ir jārūpējas par citiem, ir svarīgi sajusties radītājam, devējam, atrasties aizgādņa un aizstāvja pozīcijā. Laimīgs vīrietis tā sajūt savu apmierinājumu.
Vīrieša mīlestība, rūpes, apdāvināšana, siltums izpaužas nevis caur emocijām, kā sievietei, bet ar faktiem un darbībām. Un stāsts nav par finansu ieguldījumiem. Vīrietis ir spējīgs caur vienkāršām sadzīvistiskām darbībām paust savu jūtīgumu un rūpes. Cits jautājums, ka daudzas sievietes ļoti bieži nav spējīgas šīs rūpes ar pateicību pieņemt, jo neprot sevi mīlēt.
Savukārt sievietes bioloģija ir tā uzbūvēta, ka viņa visu audzē no sevis. Ne tikai bērnu, visu apkārtējo pasauli. Ar sievietes enerģiju pabarots tiek zieds uz palodzes, vecāki, bērni, viņas vīrietis, viņas māja….. Un lai radītu apstākļus šai enerģijas brīvai plūsmai, sievietei sevi ir jāiemīl, kā savas sievišķās enerģijas izpausmi savā ķermenī, iemācīties sevi saudzēt un rūpēties par savu komfortu. Tas ir viņas galvenais un sākotnējais uzdevums, lai saglabātu savu trauku piepildītu.
Ja sieviete apzināti dzīvo kā vīrietis, tikai ārējiem sasniegumiem, aizmirstot par sevi, viņa pati sevi sagrauj un sagrauj visu, kas viņai apkārt. Viņas vērtība tuvajiem un pasaulei ir tajā, ka viņa atrodas pilnības stāvoklī un svētībā. Tikai paceļot savu garastāvokli, tikai saglabājot savu enerģiju, viņa ir spējīga piepildīt telpu sev apkārt.
Ja vīrietis dzīvi ietekmē ar savu rīcību, tad sieviete – ar savu stāvokli.Tā arī ir sievietes realizācija – iemācīties, pirmkārt, rūpēties par sievišķo telpu, lai tajā harmoniski izvietotos sievišķā enerģija.
Kas attiecas uz rūpēšanos par sevi, manas daudzās sevis mīlēšanas, sevis apbrīnošanas utt. prakses ļoti labi atbalsta sievišķo daļu un tāpēc ir piemērotas sievietēm. Taču tās spēj atbalstīt arī sievišķo enerģiju vīrišķajā dabā.
Arī vīrietim ir jārūpējas par savu resursu, lai būtu spēks rīkoties. Taču vīrietim resurss nav maigums pret sevi, bet gan sava fiziskā līdzsvara atjaunošana:
— turēt savu ķermeni tonusā (saprātīga fiziskā slodze); — laikā paēst (ne ātrumā sarijoties sausu pārtiku, bet apzināti un to, kas šobrīd nepieciešams); — pietiekami elpot un sazemēties; — iet sāls vannā (tas ir universāls instruments, kas izlīdzina elektromagnētisko lauku).
Taču, ja sievietei resursa uzkrāšanai ir ļoti labi vienkārši pasēdēt, pagulēt, mierīgi pavērot kā plūst upe, kā spīd saulīte, tad vīrietim svarīgi ir kustēties. Vīrietim nav vajadzīga pilnīga atslābināšanās, bet ik dienas pārvarēt pašam sevi. Kaut vai tikai sīkumos.
Tieši šī sevis pārvarēšana dod vīrietim spēku un enerģiju. Jūs taču saprotat, ka bauda noslēpojot 10 km ar slēpēm un bauda padejot patīkamas mūzikas ritmā ir ļoti atšķirīgas dabas.
Gadās mirkļi, kad arī vīrietim vajag palēnināties. Brīžos, kad nav skaidrs, kurp virzīties, un vajadzīgs kāds laiks, lai apstātos un padomātu. Tas ir normāli, jo Dvēsele ir androgēna. Bet tas ir tikai īslaicīgs periods, pastāvīga izdabāšana sev, baudīšana un uzmanības novēršana apkārtējās pasaules priekiem – tas nav vīrieša ceļš.
Kad vīrietī iekšēji sabalansējas vīrišķā un sievišķā dabas, arī viņam tāpat kā sievietei var rasties vajadzība pēc laba apģērba, komfortablas apakšveļas, kādiem estētiskiem priekiem un baudījumiem (mūzikas, kino utt). Taču tas viss aizņem daudz mazāku uzmanības kā sievietei un tāpēc nekļūt par izlaidību, bet gan veidu kā uzlādēties.
Savu iekšējo vīrišķo un sievišķo īpašību pieņemšana un izpratne ļauj tās līdzsvaroti pārvaldīt savas dzīves labā.
Vīrietim nenoliegt savu jūtīgumu, ja tas viņā ir klātesošs, bet atpazīt to. Neaizrauties ar to, bet tikai saprātīgi izmantot šo savu “sievišķo” īpašību ārējo mērķu sasniegšanai. Un tad jūsu vīrišķā daļa no tā kļūs stiprāka.
Sievietei necīnīties un neizrādīt gribasspēku, ja viņā tas ir attīstīts, bet ļauj sev atslābināties… Ļaut savai vīrišķajai daļai paskatīties uz sevi kā uz sievieti, spogulī un izturēties kā pret sievieti. Un jūs redzēsiet, kā jūsu iekšējā sieviete uzplauks, un jūs varēsiet arvien biežāk parādīt realitātē sievietes pasaules uztveri un sievietes dzīves dāvanas, nevis vīrieša presingu.
Mūsu dvēsele ir vienota vesela, tajā ir gan vīrišķās, gan sievišķās enerģijas, ir gan iņ, gan jaņ. Tagad, lai gūtu panākumus ikvienam – gan vīrietim, gan sievietei – svarīgi, lai mūsos būtu attīstītas pretējā dzimuma enerģijas. Lai sieviete būtu maiga, mierīga un iecietīga, ļoti svarīga ir iekšēja cieņa un principu stingrība. Ārēji aktīvam vīrietim ir svarīgi saglabāt iekšējo lokanību un dzīves pieņemšanu – kas nāk nevis no vājuma, bet no iekšējā spēka.
Tāpēc pārliecinieties, ka jums ir pietiekami daudz savu resursu, lai veiktu darbības, kas jums sagādā prieku. Un tad jūs noteikti iegūsit integritāti, kas sastāv no vīrišķās un sievišķās enerģijas līdzsvara un patiesībā atspoguļo tuvību ar savu Dvēseli.
Svetlana Dobrovoļska Tulkoja: Ginta Filia Solis
Mani mīļie, sakarā ar to, ka paaugstinās planētas vibrācijas, rodas arvien vairāk jaunas cilvēka Dvēseles radošuma izpausmes un no tā tad arī transformējas jaunas profesijas.
Ar katru dienu arvien mazāk cilvēkus interesēs gleznu, statuju, skulptūru un citu mākslas darbu ārējais skaistums, jo mēs arvien vairāk sajutīsim radītā enerģētiku un novērtēsim enerģiju, kas ielikta mākslas darbā. Un Gaisma kļūs īpaši vērtīga ikvienam, kad cilvēka radītais darbs pārraidīs augstas enerģijas plūsmas, gaismas kodus, modinās Dvēseli, cels vibrācijas …
Cilvēkiem gribēsies vairāk vērtīga, dabīgas izcelsmes ēdiena, kas pagatavots mīlestībā un harmonijā, jo arī tāds ēdiens paaugstina vibrācijas. Un šīs enerģijas sajutīs ar katru dienu arvien vairāk cilvēku. Un arvien pieprasītāki kļūs ēdināšanas uzņēmumi, kur cilvēkiem šīs enerģijas būs pieejamas.
Cilvēki tieksies un jau tiecas pie dziedinātājiem, zāļu sievām un visdažādākajiem mūsu ķermeni harmonizējošiem veidiem, kā arī paši sāks pētīt ķermenī notiekošos procesus, psihosomātiku…
Cilvēki vēlēsies saprast, kā sarunāties ar saviem Eņģeļiem, ar saviem garīgajiem skolotājiem, Gaismas spēkiem un savu Dvēseli, gribēs apgūt šo dzīvo pieredzi.
Cilvēki tieksies un jau tiecas pec Gaismas, tātad vēlās, lai viss, kas mums apkārt, būtu Gaismas caurstrāvots un piepildīts, lai varētu sevī saglabāt šo Gaismu un uzskaņoties uz tās vibrācijām.
Tieši tāpēc gribēsies valkāt apģērbu, kas ķermenim ir patīkams un kas darināts ar milzu mīlestību. Būs pieprasītas no dabīgiem materiāliem gatavotas rotas, augstu vibrāciju kristāli, kas izlīdzina auru un palīdz dzīvot līdzsvarā un harmonijā.
Cilvēki klausīsies mūziku, lasīs grāmatas, dzeju un priecāsies skatoties uzvedumus, kas iedvesmo un spārno, kas palīdz saglabāt iekšējo Gaismu.
Ja šobrīd šādu cilvēku nav vairākums, tad ar katru dienu mūsu kļūs arvien vairāk. Pasaule mainās un mainās cilvēks. Mainās cilvēka vajadzības, jo augstas vibrācijas Gaismas plūsma atmodina Gaismu ikvienā. Rodas jaunas profesijas, jaunas radošuma izpausmes un mēs to piedzīvojam.
Mīlestībā. Magda Fjūnija Tulkoja: Ginta Filia Solis
Ja vēl pagaidām tev nav ieraduma pamanīt apkārtējo skaistumu, šis vingrinājums palīdzēs: iedomājies, ka esi citplanētietis, kuram ir iespēja pavērot mūsu pasauli. Aizej no pazīstamā un ziņkārīgi un ar jaunu skatu aplūko visu, kas tev apkārt. Galu galā mūsu planēta ir tik skaista. Kādas unikālas krāsu kombinācijas šobrīd ir debesīs, augos, saules atspīdumā… Mēs atrodamies visu varavīksnes krāsu valstībā! Var bezgalīgi vērot sarmas rakstus uz stikla, dzirkstošo sniegu vai trauslu ledus garozu…
Cilvēki, kuri mācās pamanīt pasaules skaistumu mūsu Mīlestības spēka apgūšanas telpā, iegūst šo prasmi uz visiem laikiem! Un tieši pateicoties tai, apātijas, neizpratnes un vienaldzības periods, kas saistīts ar saules pinuma uguns pilnīgu izslēgšanu, pamazām tiek aizstāts ar pārsteidzošu sirds siltumu.
Kad esi brīvs no nepieciešamības cīnīties ar kādu un ar sevi, pamostas cita interese par dzīvi – tu saproti, ka apkārt ir tik daudz pārsteidzošu lietu, ko tu gribētu pamēģināt, un vari to izdarīt, nebaidoties no neveiksmes …
Tu pārstāj izdzīvot un sacensties un sāc aizrautīgi ar entuziasmu spēlēt dzīvi.
Protams, tas nenotiek uzreiz, bet atklājas soli pa solim, sākumā ar maziem jauna pasaules skatījuma ieslēgumiem, bet pēc tam arvien biežāk. Un tikai ar nosacījumu, ka tu atvēli laiku sev, lai mīlētu šo dzīvi.
Līdz ar ierašanos šajā Pasaulē, cilvēka sūtība jau ir ielikta Dvēselē. Tas nozīmē, ka cilvēks lieliski zina savu sūtību.
Visa dzīve: ģimene, draugi, dzīves vietas izvēršas nepieciešamajā rakstā, kas vajadzīgs savu udevumu īzpildīšanai. Cilvēks pats sevi var neredzēt, toties tuvākie cilvēki lieliski visu redz, jūt un noteikti ar savu uzvedību parādīs to, kas ar mums notiek. Un liels paldies viņiem par to.
Un te ir nepieciešams atvērties un pilnībā uzticēties sev un Pasaulei.
Lai saprastu to, kas patiesi cilvēkam ir vajadzīgs, ir svarīgi sākumā “aizvākt” šo “vajag” un ar visu savu būtību sajust savus patiesos nolūkus un stāvokļus.
Ko es vēlos? Tā, godīgi, bez jebkāda spiediena un ietekmes no ārpasaules.
Apzināties to, ka šeit es atrodos pēc savas paša gribas, es pats izvēlējos šeit būt. Visa mana dzīve saliekas tā, kā es to radīju, pat tad, ja pagaidām tas ir neapzināti. Mana dzīve nevar būt nepareiza, savādāk manis te nebūtu. Es esmu tāds, kāds šobrīd esmu, pateicoties visam savam iepriekšējam ceļam. Un tātad, viss notiek tieši tā, kā vajag man un es varu ietekmēt savu realitāti. Es JAU dzīvoju atbilstoši savai būtībai un aicinājumam,bet tagad es atļauju sev saprast, pieņemt un apzināties, ko es sevī vēlos attīstīt, kādas īpašības un kādas prasmes. Un to var izdarīt vien bezgalīgā cieņā un mīlestībā pret sevi. Ļoti akurāti un saudzīgi.
Atjaunot visu savu veselumu, ar pilnu sevis un visa, kas apkārt un attiecas uz mani, pieņemšanu. Atjaunot sav iekšējo harmoniju, līdzsvaru un prieku par savu dzīvi. Klausīties un dzirdēt sevi. Atļaut sev pašrealizēties.
To var sajust kā dziļu iekšēju brīvību, apmierinātību ar sevi un savu dzīvi.
Man jau tagad ir labi, tieši tā, kā šobrīd ir, ar tiem, kas ir man blakus. Darbs, mājas, ģimene, draugi, sākumā visas savas dzīves jomas ir svarīgi harmonizēt un sabalansēt. Labi ir šeit, kur es esmu. Tas nozīmē pilnīgu gatavību doties uz priekšu. Bet tālāk pakāpeniski paplašināties savā priekā, no šīs savas vērtības apzināšanās un tā, ko jau esmu sasniedzis. Pakāpeniski uzaudzējot savus Enerģētiskos muskuļus.
Kur un kam es izvēlos dāvāt sevi, savu gaismu no pilnības un savas iekšējās bagātības? Sākumā nedaudz, tik, cik man spēka, toties droši, pakāpeniski paplašinoties. Un velreiz, sākumā ar cieņu, laimi un mīlestību piepildu sevi un sadarbojos ar visām savām daļām. Tikai pilnībā atjaunojot savu enerģētisko starojumu, var kustēties tālāk.
Pēc tam es sadarbojos ar cilvēci, kā tās daļa, tāpat kā ar sevi, cieņā un beznosacījumu mīlestībā. Un te es jau zinu un sevī jūtu savu Aicinājumu, to, kāpēc es atrodos uz šīs Zemes. Tāda stingra pārliecība par saviem spēkiem un iespējām tiek audzēta no iekšpuses, pakāpeniski. Savlaicīgi, tieši tik, cik cilvēks tam gatavs.
Nesanāks pārlēkt pār sevi un nesavtīgi kalpot citiem un mīlēt tos bez nosacījumiem. Sākumā kalpojam sev, atjaunojam savu patieso Es, pēc tam kalpojam savam tuvāko lokam, pēc tam daļai cilvēces, cilvēcei, savas kompetences un starojuma līmeņa robežās.
Savas mātes pieņemšana ir galvenais solis ceļā uz panākumiem un labklājību. Pieņemt savu mammu ir tāpat kā iegūt spārnus, ieelpot spēcīgu gaisa plūsmu, kas ļauj dzīvot.
Mamma! Mamma ir pirmais vārds, pirmais cilvēks, ar kuru mēs dzīvē satiekamies. Mamma dod dzīvību, iegulda savā bērnā savu sirdi, dvēseli un sevi visu. Bet, kad bērns pieaug, tad nezin kāpēc paceļas virs savas mātes un ieņem galvenā pozīciju, un izvirza pret viņu bezgala daudz pretenziju. Pret sievieti, kura devusi viņam dzīvību.
Par to, cik svarīgi ir pieņemt savu mammu
Kad cilvēks pārstāj būt savas mātes bērns, viss viņa dzīvē sāk risināties citā virzienā. Viņš pagriež muguru savai dzīvei un ieskatās pagātnē. Nepieņemot māti, viņš atņem sev resursu, lai viegli un brīvi varētu iet cauri dzīvei. Bez mātes cilvēks vispār nevar iet.
Tas ir ļoti svarīgi: attiecības ar māti ietekmē visas dzīves sfēras.
1. situācija
Kad mēs iekārtojamies darbā, savā darba devējā mēs redzam savu māti, mēs pastāvīgi gaidām no viņa atbalstu, mīlestību, atzinību. Gaidām visu to, ko, iespējams, neesam saņēmuši bērnībā. Un katru reizi, ja neesam izstrādājuši savas pamatattiecības ar savu māti, mēs aizejam no darba, vainojot darba devēju par to, ka viņš nav pamanījis, nav atzinis, nav paslavējis, novērtējis.
2. situācija
Kad mēs uzsākam savas attiecības ar partneri, arī no viņa mēs gaidām “mātes mīlestību”. Pieprasām maigumu, glāstus, pieņemšanu, rūpes, aizsardzību, atbalstu – un arī tas ir tas, ko neesam saņēmuši savās attiecības ar māti.
3.situācija
Kad mēs dzemdējam bērnus, tā vietā, lai dāvātu viņiem mīlestību, maigumu un atbalstu, mēs arī viņos meklējam māti. Pieprasām, lai viņi rūpētos, mīlētu, pieņemtu, atnestu, apskautu, sasildītu, atbalstītu.
Mēs visā meklējam māti: valdībā, cilvēkos, draugos, apkalpojošajā personālā, skolotājos, kolēģos. Bieži mēs meklējam māti pat mājdzīvniekos. Un dzīvojam savu dzīvi nemitīgos mātes meklējumos.
Taču tur nav iespējams viņu atrast. Mamma ir tikai viņā pašā.
Kā mēs atstumjam savu māti
Praktiski katrs no mums izdzīvo sekojošu savas dzīves scenāriju. Mēs piedzimstam, mīlam savus vecākus, augam, bet pieaugot sākam uzkrāt aizvainojumus, pretenzijas un neapmierinātību. Un reiz, kad jau esam pieauguši, mēs sasniedzam stāvokli, kad sākam vainot savus vecākus par to, ka viņi nav iemācījuši mums “harmonisku dzīvi”, mēs apberam viņus ar pārmetumiem un pretenzijām.
Paralēli augam, mācāmies, kļūstam izglītoti, pārliecināti par sevi, gudrāki. Iegūstam lielisku izglītību un sākam justies gudrāki, veiksmīgāki, varenāki par savu mammu.
Mēs atnākam pie viņas (labi, ja atnākam) un sākam mācīt viņai dzīvot, pierādīt savu taisnību un nozīmīgumu. Mēs esam pārliecināti, ka mamma neko nesaprot. Un vēl domājam, ka viņa mums nav iedevusi visu, kas nepieciešams, ka viņa vainojama mūu problēmās, un, protams, viņa ir atpalikusi no dzīves.
Un ar šo pašu mēs pieļaujam lielāko kļūdu savā dzīvē: atsakāmies no sevis, savas dzīves un sava likteņa.
Ir ļoti svarīgi saprast, ka apsē apelsīni neaug. Atsakoties no savas mātes, mēs atsakāmies no sevis.
Tu – tā arī ir tava māte. Tāpēc tev vienmēr ir jāatceras, ka mamma – ir tā sieviete, kuras asinis plūst tavos asinsvados. Tā ir sieviete, kura deviņus mēnešus nesa sevī tevi. Un no viņas miesas un asinīm veidojās tavs ķermenis. Dienu no dienas, atrodoties viņas ķermenī tu sevi pabaroji ar viņu.
Un tieši caur viņu pie tevis atnāca dzīve. Tieši viņai bija nelaba dūša, uztūka ķermenis, plīsa āda un asinsvadi, bojājās zobi. Viņa tevi iznēsāja, atdodot tev sevi visu.
Tieši viņa – tava mamma dāvāja tev dzīvību. Audzināja tevi, kā varēja un prata, atdodot tev pašu labāko. Katra māte savam bērnam vēl tikai labu, laimi un mīlestību. Un tas, kā viņa uzvedās, bija labākais, ko viņa varēja. Ir ļoti svarīgi saprast un pieņemt to, ka viņa nevarēja savādāk. Tikai tā.
Mamma vienmēr ir viedāka un enerģētiski spēcīgāka. Vienmēr!
Ir svarīgi saprast, ka mamma ir liela, viņa ir vecāka, viedāka, varenāka. Un lai kādas virsotnes tu sasniegtu, vienmēr, absolūti vienmēr būs tā, ka mamma dzīvoja ilgāk, viņai bija lielāka pieredze un vairāk dzīves gudrības.
Mamma vienmēr zina vairāk, viņa ir gudrāka un enerģētiski stiprāka un tāpēc ir ļoti svarīgi pie savas mammas nākt kā bērnam.
SVARĪGI! Nevis no vecāka pozīcijas, bet bērna.
Tu nevari dot viņai savus padomus, tu nevari mācīt viņu dzīvot. Atceries, kas esi tu un, kas viņa. Un kad atnāc pie viņas, apsēdies viņai pie kājām, paskaties uz viņu no apakšas uz augšu, palūdz padomu,pastasti par savām problēmām undod viņai iespēju tev palīdzēt.
Mamma vienmēr ir liela un tu – maziņš. Mamma dod, bet tu ņem. Ja neņemsi enerģiju no mammas, tu atņemsi enerģiju sev un saviem bērniem, tu atņemsi enerģiju savai dzīvei un saviem projektiem, tev būs grūti iet tālāk. Jo caur mammu pie tevis nāk visas dzimtas enerģija, miljoniem cilvēku, kuri tic tev enerģija. Un ar šo enerģiju iet pa dzīvi ir daudz drošāk un vienkāršāk.
Pieņemt savu mammu – tas ir pamatu pamats, pakāpiens ceļā pie veiksmes un labklājības. Pieņemt savu mammu nozīmē iegūt spārnus, ieelpot varenu gaisa plūsmu, kas ļaus dzīvot.
Un katru reizi, kad gribēsi kritizēt savu mammu, atceries, kas esi tu un, kas viņa.
Mani mīļie, turieties! Šobrīd uz Zemi nāk tik spēcīgas transmutējošās enerģijas, ka viss cilvēciskais burtiski nodreb. Viss “netīrais”, gadiem ilgi krātais iznāk uz āru. Tas spilgti redzams brīžos, kad cilvēki nieku dēļ burtiski uzliesmo kā sērkociņi. Sabiedrībā ļoti spēcīgi uzkarst agresīva atmosfēŗa.
Taču, neskatoties uz to, ir jānostāv un jānotur sava Gaisma.
Šobrīd noris ļoti svarīgs un vajadzīgs darbs planētas smalkajos plānos. Tam pieslēgti daudzi Gaismas Spēki. Un to mērķis ir pacelt ikviena cilvēka vibrācijas. Tie, kuri to nespēs izdarīt, diemžēl būs spiesti aiziet, jo nespēs dzīvot jaunajās vibrācijās.
Šis smalko plānu darbs ir absolūti nepieciešams, jo tieši tas paaugstina cilvēces kopējo vibrāciju līmeni un ļaus jau nākamgad sasniegt vēl jaudīgākas transmutējošās enerģijas, kas paātrinās piektās dimensijas materializācijas procesus uz Zemes.
Šobrīd šīs transmutācijas enerģijas plūdīs tik jaudīgi, ka pat tie cilvēki, kuri jau atrodas augstās vibrācijās, varēs sajust sevī zemās enerģijas frekvences. Viss, kas tika slēpts dziļi zemapziņā un agrāk netraucēja, tagad tiks izgaismots un parādīsies virspusē.
Mani mīļie, ar pateicību sagaidiet šīs varenās enerģijas, pieņemiet visas zemās frekvences, kas uzpeld, un pārvērtiet tās Gaismā!
Lai tas notiktu, vajag vien izdarīt gaišu izvēli, pārliecināti paziņojot par to, ka arī turpmāk tu ej tikai uz Gaismu un atgriezies pie Sevis! Izšķīdiniet visu zemo enerģiju, kurā nav iespējams dzīvot priecīgi, kurā ir sāpīgi un smagi. Lai jūsu Sirds Mīlestība, žēlsirdība, pacietība, dzīvesprieks, pozitīvisms, pārliecība par sevi palīdz jums to izdarīt.
Paturot sevī Gaismu, vairojot to, palīdziet arī citiem! Iedvesmojiet, nomieriniet, dvēseliski apskaujiet un sasildiet savas Sirds Gaismā!
– Enerģija ir pievilcīga. Savā būtībā pievilcība un enerģija ir sinonīmi. Enerģiju vienmēr pamana tie, kam tās trūkst. Tā ir pamanāma kā gaismeklis naktī, kas pievelk arvien vairāk un vairāk knišļu. To nenoslēpsi tāpat kā nenoslēpsi tās trūkumu sevī.
Pievilcībā viss ir nosacīti: ārējais izskats, skaistums, asprātība… Taču enerģija tajā ir absolūta.Ja tā būs, tevi uzskatīs par skaistu, ja ne par skaistu, tad sasodīti pievilcīgu, gudru un izveicīgu gan. Ja tās nebūs – no tevis vairīsies. Tā mēs visi esam uzbūvēti, mūs pievelk tie, no kuriem varam uzlādēties, un atgrūž tas, kas par katru cenu vēlas pabaroties ar enerģiju uz mūsu rēķina.Kur gan dabūt enerģiju, ja ne no citiem? Tā visa pieder Dievam. Tā ir tagadnē. Tā ir neizsmeļamajā šeit un tagad. Tā ir pilnīgā tavā klātbūtnē. Tā ir it visa esošā tāda, kāds tas ir pieņemšanā.
Diezgan vienkarša aritmētika: viss, ko tu pieņem, dod tev savu enerģiju, viss nepieņemtais – to atņem.
Un cik gan daudz vajag nepieņemt, lai tas tiktu izsmelts līdz pašam dibenam?
Igor Nemoff “Kājāmgājējs” Tulkoja: Ginta Filia Solis
Mērķu izvirzīšana Jaunajā laikmetā – nodoms un prioritātes.
Jaunais laikmets vedina stāties pretī savam lielākajām bailēm un uzsākt virzību uz priekšu. Šis ir laiks, kad mums ir jāpieņem lēmumi par to, ko mēs vēlamies dzīvē sasniegt un kāds ir mūsu mērķis un dzīves jēga. Janvārī un februārī, tāpat kā 2019. gada nogalē, spēcīgi izjutīsim Jaunā laikmeta enerģijas, to vibrācijas un radītās pārmaiņas.
Uzsākot jaunu gadu, parasti seko ātrie lēmumi “laiks tik ātri skrien, man ir jāpagūst izdarīt to un to”, “es izniekoju savu dzīvi, no 1.janvāra es visu sākšu no jauna, mainīšos”. Prātā iezogas grandiozie plāni, idejas un cerības, par to, ko vajadzētu sasniegt un paspēt izdarīt. Papildus tam, izvirzītais mērķis bieži vien ir balstīts ārējā nevis iekšējā pasaulē, ar domu “paskaties, ko viņš ir sasniedzis, paveicis, izdarījis vai uzsācis”. Tu arī sāc gribēt šo “lielisko” dzīvi, kurai redzi tikai ārējo fasādi. Tu uzsāc skrējienu pēc tā, kas ir citiem, ar pilnu sparu tu dodies pretī grandiozajiem plāniem… Citreiz sanāk noskriet 5m, dažkārt – 5km, tomēr agri vai vēlu tu padodies. Kāpēc? Tāpēc, ka mērķis ir izvirzīts bez nodoma.
Nedaudz par to, kāpēc neizdodas iecerētais un virzība uz priekšu. Jo tu izmisīgi turies pie pagātnes, ar domām un atmiņām. Pat jomas, kuras neskar šo sfēru, apstājas, jo tu ieciklējies uz vienu cilvēku vai situāciju. Šis ir kā domino efekts – tad, kad tava uzmanība fokusējas uz vienu destruktīvu situāciju, viss pārējais arī sākt brukt. Tā varēja rīkoties vecajās enerģijās, kad viss nebija viens veselums. Tad tu varēji atdot savu uzmanību kam vienam un pārējās dzīves jomas vairāk vai mazāk no tā necieta. Jaunais laikmets necieš ieciklēšanos un veltīgu resursu izlietošanu. Ja tu to nesaproti vai nevēlies atzīt, tad tev visiem iespējamiem un pat neiespējamiem veidiem parādīs, ka tu neej pareizo ceļu. Nelauzies aizslēgtās durvis, jo aiz tām var būt tukšums. Atveras tās durvis, kurām ir jāatveras. Šajā laikmetā lietas un cilvēki nav jāizcīna. Tas nenozīmē, ka nav jābūt rīcībai un kustībai, bet, ja šie divi elementi ir, bet nav rezultāta, tad zini, tas nav priekš tevis. Varbūt bija 5, 2 gadi vai pat 5 mēneši atpakaļ, bet tagad vairs nav. Jaunajā laikmetā lietas notiek daudz vieglāk tad, ja tu seko savam sirdsceļam un izvirzi prioritātes. Ja to nedari, tad tava ceļā nemitīgi būs kādi šķēršļi un sekos jautājums “kāpēc man tā neveicas”. Neveicas tāpēc, ka tu nedari, to, kas tev būtu jādara. Pavēro pats sevi un savu rīcību. Cik bieži ir tā, ka brīžos, kad neesi patiess pats pret sevi, viss notiek smagi, lietas nevirzās uz priekšu, drīzāk ir atpakaļejoša kustība. Nepietiek laika, rodas negaidīti šķēršļi un problēmas.
Lai gan gada iesākums enerģētiskā plānā būs sarežģīts, tomēr ir grūti atrast piemērotāku laiku nodoma piepildījumam. Tas, kāda būs tava rīcība šajā laikā, cik būsi drosmīgs, noteiks to, kā ievirzīsies nākamie divi gadi tavā dzīvē.
Kā izvirzīt nodomu un prioritātes? Šī ir metode, kuru Visums man atsūtīja aptuveni pusgadu atpakaļ un jo vairāk to pielietoju savā dzīvē un mācu citiem, jo vairāk pārliecinos pār tās efektivitāti. Iedomājies savu dzīvi kā trīs ceļa joslas. Viena ir vēlos, otra – gribu un trešā – varu un daru. Jaunajā laikmetā ļoti liela nozīme ir tam, kā tiek formulēts nodoms. Nepietiek tikai gribēt, savādāk būs kā pasaku dzejā “Gribulītim acis zib, gribulītis daudz ko grib”. Tāpēc vidējā josla šajā laikmetā izzūd. Vārds “gribu” vairs nedarbojas. Izsaki skaļi vārdus “gribu” un “vēlos”, sajūti, kādas vibrācijas tie izraisa, kā tie rezonē ar tevi pašu. Enerģētiskā plānā “es vēlos” piesaista, “es gribu” – atgrūž. Tad, kad cilvēks vēlas ir kustība un virzība uz priekšu. Otrs svarīgs aspekts ir, ka ar vēlēšanos vien nepietiek. Vēlme piepildīsies tad, ja būs rīcība un būs izvirzīta pareiza prioritāte. Viena no lielākajām kļūdām, ko cilvēks izdara mērķu izvirzīšanā, ir tā, ka uzmanība tiek dalīta uz vairākām dzīves jomām. Izvirzi vienu prioritāti, vai nu tās būtu attiecības, finanses vai veselība. Uzraksti šo vēlmi uz papīru, tādā veidā tiks materializēta doma un tu ieliksi savu enerģētiku. Trešajā joslā saraksti reālu rīcību, ko tu darīsi, lai šo nodomu īstenotu. Jaunajā laikmetā, ja nodoms ir pareizs, tad divu nedēļu laikā viņš sāk īstenoties. Turklāt paralēli uzlabojas situācija arī pārējās dzīves sfērās. Ja lēmums nenāk no sirds uz prātu, tad Visums tam neatļaus īstenoties un papildus sāks neveikties arī pārējās dzīves jomās.
Šajā laikā, izvirzot jebkāda veida mērķi, ir ļoti svarīgi nevis klausīties un skatīties, bet sadzirdēt un saredzēt savu intuīciju, zīmes un vīzijas. Nevis akli sekot, bet izprast būtību. Nemeklē atbildes ārpus sevis, bet gan sevī pašā. Ja redzi vienu un to pašu sapni, zīmes, simbolus, nemeklē izskaidrojumus grāmatās un ārējos padomos, ieklausies sevī. Atļauj redzētajam ienākt tevī, izproti, kāds ir to patiesais vēstījums. Neuztver redzēto burtiski, iemācies redzēt pāri horizontam. Intuīcija ir lielisks skolotājs, ne jau tikai tāpēc, ka tā palīdz izkļūt no racionālā prāta valgiem, bet arī tāpēc, ka tā sniedz iespēju saredzēt pāri ego virzītajai rīcībai. Ieklausies savā sirdī, nevis racionālajā prātā, atļauj sev iziet no savas komforta zonas. Atlaid lietas, cilvēkus, darbavietu, situāciju, attiecības – visu to, kas vairs neiederas. Tas ir izaicinājums, jo bailes no pārmaiņām nav ārējais faktors, tās ir tevī pašā. Tu baidies kļūdīties, no neveiksmes, noraidījuma, nesaprašanas un zaudējuma. Paplašinot savu būtību, augot un transformējoties, ir jāsaprot, ka jebkuras bailes ir tikai enerģija, kuru ir nepieciešams atbrīvot. Ja sirds saka, ka šis ir ceļš, pa kuru tev ir jāiet, tad paļaujies. Aizver acis un uzdod sev vienkāršu jautājumu : Kā es jūtos? Tā arī būs atbilde.
Iemācoties ieklausīties savā apziņā, tu spēj sadzirdēt Visuma mūziku. Pasaulē ienāk jaunas notis un vēl nedzirdētas harmonijas. Tā ir jauna Zemes, cilvēku, tava un tavas dvēseles identitāte.
Ir tikai jāsadzird…
Indu Puri
Indu Puri raksts žurnāla “Mistērija” janvāra numurā✍️
Izvēlies sievieti, kura meklē savas dvēseles dziļumu, un tas nozīmē, ka viņa spēs atrast arī tavas dzvēseles dziļumu. Mācoties piedot sev savas kļūdas, viņa mācīsies piedot arī tavējās, un ar laiku jūs abi sapratīsiet, ka kļūdu nav, ir tikai iespējas…
Izvēlies sievieti, kura attīra savu zemapziņu caur meditācijām, atbrīvojas no pagātnes brūcēm caur mantrām, pat tad, ja šie vārdi tev šķiet noslēpumaini, jo viņa nebaidās no savas dvēseles slēptākajām vietām. Ar viņu kopā tevi sagaida piedzīvojumi visas dzīves garumā un kuģošana viņas sirds un dveseles okeānā…
Izvēlies sievieti, kura godā savu ķermeni ar kustībām, veselīgu ēdienu un rūpējas par sevi. Sieviete, kurai savā ķermenī ir komfortabli, palīdzēs atklāt komfortu arī tev tavējā un maigums un jutīgums kļūs par prieka avotu jums abiem.
Izvēlies sievieti ar lokanu mugurkaulu un lokanu prātu. Iespējams, tu nesapratīsi, kad viņa runā par “sūfiju apli”” un kad par “kaķi-govi”, taču tu vienmēr sapratīsi, kad viņa runās par mīlestību, tāpēc, ka viņa ar to dzīvo un kalpo kā beznosacījumu mīlestības piemērs…
Šo maģisko sievieti tu vari atrast visdažādākajās vietās. Ne tikai jogas studijā, bet arī tur, kur vajadzīga palīdzība: skolās, slimnīcās, parkos un biznesā. Tu viņu atpazīsi pēc starojuma, kurš var tevi apžilbināt. Pirmajā mirklī tu viņu vari sajaukt ar dievieti. Tā tas arī ir, viņa taču ir viss zemes, gaisa, uguns un ūdens spēks. Viņa ir Visuma glabātāja. Viņa rada dzīvību. Un dzīve, kuru radīsiet kopā būs brīnišķīga…
Ginta Filia Solis 