Sasildīt savas Sirds Gaismā

Mani mīļie, turieties!
Šobrīd uz Zemi nāk tik spēcīgas transmutējošās enerģijas, ka viss cilvēciskais burtiski nodreb. Viss “netīrais”, gadiem ilgi krātais iznāk uz āru. Tas spilgti redzams brīžos, kad cilvēki nieku dēļ burtiski uzliesmo kā sērkociņi. Sabiedrībā ļoti spēcīgi uzkarst agresīva atmosfēŗa.

Taču, neskatoties uz to, ir jānostāv un jānotur sava Gaisma.

Šobrīd noris ļoti svarīgs un vajadzīgs darbs planētas smalkajos plānos. Tam pieslēgti daudzi Gaismas Spēki. Un to mērķis ir pacelt ikviena cilvēka vibrācijas. Tie, kuri to nespēs izdarīt, diemžēl būs spiesti aiziet, jo nespēs dzīvot jaunajās vibrācijās.

Šis smalko plānu darbs ir absolūti nepieciešams, jo tieši tas paaugstina cilvēces kopējo vibrāciju līmeni un ļaus jau nākamgad sasniegt vēl jaudīgākas transmutējošās enerģijas, kas paātrinās piektās dimensijas materializācijas procesus uz Zemes.

Šobrīd šīs transmutācijas enerģijas plūdīs tik jaudīgi, ka pat tie cilvēki, kuri jau atrodas augstās vibrācijās, varēs sajust sevī zemās enerģijas frekvences. Viss, kas tika slēpts dziļi zemapziņā un agrāk netraucēja, tagad tiks izgaismots un parādīsies virspusē.

Mani mīļie, ar pateicību sagaidiet šīs varenās enerģijas, pieņemiet visas zemās frekvences, kas uzpeld, un pārvērtiet tās Gaismā!

Lai tas notiktu, vajag vien izdarīt gaišu izvēli, pārliecināti paziņojot par to, ka arī turpmāk tu ej tikai uz Gaismu un atgriezies pie Sevis! Izšķīdiniet visu zemo enerģiju, kurā nav iespējams dzīvot priecīgi, kurā ir sāpīgi un smagi. Lai jūsu Sirds Mīlestība, žēlsirdība, pacietība, dzīvesprieks, pozitīvisms, pārliecība par sevi palīdz jums to izdarīt.

Paturot sevī Gaismu, vairojot to, palīdziet arī citiem! Iedvesmojiet, nomieriniet, dvēseliski apskaujiet un sasildiet savas Sirds Gaismā!

Mīlestībā
Magda
​​​​​​​Tulkoja: Ginta Filia Solis

Enerģija un pievilcība

– Enerģija ir pievilcīga. Savā būtībā pievilcība un enerģija ir sinonīmi.
Enerģiju vienmēr pamana tie, kam tās trūkst.
Tā ir pamanāma kā gaismeklis naktī, kas pievelk arvien vairāk un vairāk knišļu.
To nenoslēpsi tāpat kā nenoslēpsi tās trūkumu sevī.

Pievilcībā viss ir nosacīti: ārējais izskats, skaistums, asprātība… Taču enerģija tajā ir absolūta.Ja tā būs, tevi uzskatīs par skaistu, ja ne par skaistu, tad sasodīti pievilcīgu, gudru un izveicīgu gan.
Ja tās nebūs – no tevis vairīsies.
Tā mēs visi esam uzbūvēti, mūs pievelk tie, no kuriem varam uzlādēties, un atgrūž tas, kas par katru cenu vēlas pabaroties ar enerģiju uz mūsu rēķina.Kur gan dabūt enerģiju, ja ne no citiem?
Tā visa pieder Dievam. Tā ir tagadnē. Tā ir neizsmeļamajā šeit un tagad. Tā ir pilnīgā tavā klātbūtnē. Tā ir it visa esošā tāda, kāds tas ir pieņemšanā.

Diezgan vienkarša aritmētika: viss, ko tu pieņem, dod tev savu enerģiju, viss nepieņemtais – to atņem.

Un cik gan daudz vajag nepieņemt, lai tas tiktu izsmelts līdz pašam dibenam?

Igor Nemoff “Kājāmgājējs”
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Mērķu izvirzīšana Jaunajā laikmetā – nodoms un prioritātes

merku izvirzisana

Mērķu izvirzīšana Jaunajā laikmetā – nodoms un prioritātes.
Jaunais laikmets vedina stāties pretī savam lielākajām bailēm un uzsākt virzību uz priekšu. Šis ir laiks, kad mums ir jāpieņem lēmumi par to, ko mēs vēlamies dzīvē sasniegt un kāds ir mūsu mērķis un dzīves jēga. Janvārī un februārī, tāpat kā 2019. gada nogalē, spēcīgi izjutīsim Jaunā laikmeta enerģijas, to vibrācijas un radītās pārmaiņas.
Uzsākot jaunu gadu, parasti seko ātrie lēmumi “laiks tik ātri skrien, man ir jāpagūst izdarīt to un to”, “es izniekoju savu dzīvi, no 1.janvāra es visu sākšu no jauna, mainīšos”. Prātā iezogas grandiozie plāni, idejas un cerības, par to, ko vajadzētu sasniegt un paspēt izdarīt. Papildus tam, izvirzītais mērķis bieži vien ir balstīts ārējā nevis iekšējā pasaulē, ar domu “paskaties, ko viņš ir sasniedzis, paveicis, izdarījis vai uzsācis”. Tu arī sāc gribēt šo “lielisko” dzīvi, kurai redzi tikai ārējo fasādi. Tu uzsāc skrējienu pēc tā, kas ir citiem, ar pilnu sparu tu dodies pretī grandiozajiem plāniem… Citreiz sanāk noskriet 5m, dažkārt – 5km, tomēr agri vai vēlu tu padodies. Kāpēc? Tāpēc, ka mērķis ir izvirzīts bez nodoma.

Nedaudz par to, kāpēc neizdodas iecerētais un virzība uz priekšu. Jo tu izmisīgi turies pie pagātnes, ar domām un atmiņām. Pat jomas, kuras neskar šo sfēru, apstājas, jo tu ieciklējies uz vienu cilvēku vai situāciju. Šis ir kā domino efekts – tad, kad tava uzmanība fokusējas uz vienu destruktīvu situāciju, viss pārējais arī sākt brukt. Tā varēja rīkoties vecajās enerģijās, kad viss nebija viens veselums. Tad tu varēji atdot savu uzmanību kam vienam un pārējās dzīves jomas vairāk vai mazāk no tā necieta. Jaunais laikmets necieš ieciklēšanos un veltīgu resursu izlietošanu. Ja tu to nesaproti vai nevēlies atzīt, tad tev visiem iespējamiem un pat neiespējamiem veidiem parādīs, ka tu neej pareizo ceļu. Nelauzies aizslēgtās durvis, jo aiz tām var būt tukšums. Atveras tās durvis, kurām ir jāatveras. Šajā laikmetā lietas un cilvēki nav jāizcīna. Tas nenozīmē, ka nav jābūt rīcībai un kustībai, bet, ja šie divi elementi ir, bet nav rezultāta, tad zini, tas nav priekš tevis. Varbūt bija 5, 2 gadi vai pat 5 mēneši atpakaļ, bet tagad vairs nav. Jaunajā laikmetā lietas notiek daudz vieglāk tad, ja tu seko savam sirdsceļam un izvirzi prioritātes. Ja to nedari, tad tava ceļā nemitīgi būs kādi šķēršļi un sekos jautājums “kāpēc man tā neveicas”. Neveicas tāpēc, ka tu nedari, to, kas tev būtu jādara. Pavēro pats sevi un savu rīcību. Cik bieži ir tā, ka brīžos, kad neesi patiess pats pret sevi, viss notiek smagi, lietas nevirzās uz priekšu, drīzāk ir atpakaļejoša kustība. Nepietiek laika, rodas negaidīti šķēršļi un problēmas.
Lai gan gada iesākums enerģētiskā plānā būs sarežģīts, tomēr ir grūti atrast piemērotāku laiku nodoma piepildījumam. Tas, kāda būs tava rīcība šajā laikā, cik būsi drosmīgs, noteiks to, kā ievirzīsies nākamie divi gadi tavā dzīvē.

Kā izvirzīt nodomu un prioritātes? Šī ir metode, kuru Visums man atsūtīja aptuveni pusgadu atpakaļ un jo vairāk to pielietoju savā dzīvē un mācu citiem, jo vairāk pārliecinos pār tās efektivitāti. Iedomājies savu dzīvi kā trīs ceļa joslas. Viena ir vēlos, otra – gribu un trešā – varu un daru. Jaunajā laikmetā ļoti liela nozīme ir tam, kā tiek formulēts nodoms. Nepietiek tikai gribēt, savādāk būs kā pasaku dzejā “Gribulītim acis zib, gribulītis daudz ko grib”. Tāpēc vidējā josla šajā laikmetā izzūd. Vārds “gribu” vairs nedarbojas. Izsaki skaļi vārdus “gribu” un “vēlos”, sajūti, kādas vibrācijas tie izraisa, kā tie rezonē ar tevi pašu. Enerģētiskā plānā “es vēlos” piesaista, “es gribu” – atgrūž. Tad, kad cilvēks vēlas ir kustība un virzība uz priekšu. Otrs svarīgs aspekts ir, ka ar vēlēšanos vien nepietiek. Vēlme piepildīsies tad, ja būs rīcība un būs izvirzīta pareiza prioritāte. Viena no lielākajām kļūdām, ko cilvēks izdara mērķu izvirzīšanā, ir tā, ka uzmanība tiek dalīta uz vairākām dzīves jomām. Izvirzi vienu prioritāti, vai nu tās būtu attiecības, finanses vai veselība. Uzraksti šo vēlmi uz papīru, tādā veidā tiks materializēta doma un tu ieliksi savu enerģētiku. Trešajā joslā saraksti reālu rīcību, ko tu darīsi, lai šo nodomu īstenotu. Jaunajā laikmetā, ja nodoms ir pareizs, tad divu nedēļu laikā viņš sāk īstenoties. Turklāt paralēli uzlabojas situācija arī pārējās dzīves sfērās. Ja lēmums nenāk no sirds uz prātu, tad Visums tam neatļaus īstenoties un papildus sāks neveikties arī pārējās dzīves jomās.

Šajā laikā, izvirzot jebkāda veida mērķi, ir ļoti svarīgi nevis klausīties un skatīties, bet sadzirdēt un saredzēt savu intuīciju, zīmes un vīzijas. Nevis akli sekot, bet izprast būtību. Nemeklē atbildes ārpus sevis, bet gan sevī pašā. Ja redzi vienu un to pašu sapni, zīmes, simbolus, nemeklē izskaidrojumus grāmatās un ārējos padomos, ieklausies sevī. Atļauj redzētajam ienākt tevī, izproti, kāds ir to patiesais vēstījums. Neuztver redzēto burtiski, iemācies redzēt pāri horizontam. Intuīcija ir lielisks skolotājs, ne jau tikai tāpēc, ka tā palīdz izkļūt no racionālā prāta valgiem, bet arī tāpēc, ka tā sniedz iespēju saredzēt pāri ego virzītajai rīcībai. Ieklausies savā sirdī, nevis racionālajā prātā, atļauj sev iziet no savas komforta zonas. Atlaid lietas, cilvēkus, darbavietu, situāciju, attiecības – visu to, kas vairs neiederas. Tas ir izaicinājums, jo bailes no pārmaiņām nav ārējais faktors, tās ir tevī pašā. Tu baidies kļūdīties, no neveiksmes, noraidījuma, nesaprašanas un zaudējuma. Paplašinot savu būtību, augot un transformējoties, ir jāsaprot, ka jebkuras bailes ir tikai enerģija, kuru ir nepieciešams atbrīvot. Ja sirds saka, ka šis ir ceļš, pa kuru tev ir jāiet, tad paļaujies. Aizver acis un uzdod sev vienkāršu jautājumu : Kā es jūtos? Tā arī būs atbilde.

Iemācoties ieklausīties savā apziņā, tu spēj sadzirdēt Visuma mūziku. Pasaulē ienāk jaunas notis un vēl nedzirdētas harmonijas. Tā ir jauna Zemes, cilvēku, tava un tavas dvēseles identitāte.
Ir tikai jāsadzird…

Indu Puri

Indu Puri raksts žurnāla “Mistērija” janvāra numurā✍️

Izvēlies sievieti

101651155_1462471403957020_474129050487488512_n

Izvēlies sievieti, kura meklē savas dvēseles dziļumu, un tas nozīmē, ka viņa spēs atrast arī tavas dzvēseles dziļumu. Mācoties piedot sev savas kļūdas, viņa mācīsies piedot arī tavējās, un ar laiku jūs abi sapratīsiet, ka kļūdu nav, ir tikai iespējas…

Izvēlies sievieti, kura attīra savu zemapziņu caur meditācijām, atbrīvojas no pagātnes brūcēm caur mantrām, pat tad, ja šie vārdi tev šķiet noslēpumaini, jo viņa nebaidās no savas dvēseles slēptākajām vietām. Ar viņu kopā tevi sagaida piedzīvojumi visas dzīves garumā un kuģošana viņas sirds un dveseles okeānā…
Izvēlies sievieti, kura godā savu ķermeni ar kustībām, veselīgu ēdienu un rūpējas par sevi. Sieviete, kurai savā ķermenī ir komfortabli, palīdzēs atklāt komfortu arī tev tavējā un maigums un jutīgums kļūs par prieka avotu jums abiem.
Izvēlies sievieti ar lokanu mugurkaulu un lokanu prātu. Iespējams, tu nesapratīsi, kad viņa runā par “sūfiju apli”” un kad par “kaķi-govi”, taču tu vienmēr sapratīsi, kad viņa runās par mīlestību, tāpēc, ka viņa ar to dzīvo un kalpo kā beznosacījumu mīlestības piemērs…
Šo maģisko sievieti tu vari atrast visdažādākajās vietās. Ne tikai jogas studijā, bet arī tur, kur vajadzīga palīdzība: skolās, slimnīcās, parkos un biznesā. Tu viņu atpazīsi pēc starojuma, kurš var tevi apžilbināt. Pirmajā mirklī tu viņu vari sajaukt ar dievieti. Tā tas arī ir, viņa taču ir viss zemes, gaisa, uguns un ūdens spēks. Viņa ir Visuma glabātāja. Viņa rada dzīvību. Un dzīve, kuru radīsiet kopā būs brīnišķīga…

Dr. Ramdesh
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Lauki un enerģētika

11208672_829808020438148_3739532061376797141_n

Kad cilvēks aizbrauc dzīvot uz laukiem, notiek krasas izmaiņas viņa enerģētikā. Lai izdzīvotu lielpilsētā, mēs esam raduši tērēt milzīgu daudzumu enerģijas – visos līmeņos – fiziskajā, garīgajā, dvēseliskajā.

Un pastāvīgi rodas manāms kārdinājums patērēt vairāk enerģijas, kā būtu vajadzīgs un novirzīt to ne tur, kur būtu vajadzīgs. Tāpēc izvirtība, personības degradācija, ticības Dievam zudums daudz spēcīgāk izpaužas lielpilsētās; pietiek atcerēties Seno Romu.

Esot dabā, ierobežojot savu fizisko un garīgo komfortu, mēs palīdzam savai Dvēselei atdzimt. Atbrīvojas ļoti daudz enerģijas, kura, ja to pareizi novirza, atjauno mūsu veselumu (gavējot, lūdzoties utt).

Tāpēc cilvēkus tik ļoti velk pie dabas, tāpēc tik daudziem ir svarīgi, lai viņiem īpašumā ir kaut mazs zemes pleķītis vai vasarnīca laukos, kur viņi var no rīta līdz vakaram strādāt dārzā un atpūsties no lielpilsētas kņadas. Un, jo vairāk cilvēks atdod savu fizisko enerģiju, jo mazāk domu galvā un jo mierīgāk un priecīgāk Dvēselē.

Sergejs Lazarevs “Izdzīvošanas pieredze” 1. daļa
Foto: Natālija Doroš
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Vārda spēks

vrda spks

Neatkarīgi no tā, kādā valodā mēs runājam, katram no mums ir savs unikāls vārdu krājums, ar kuru palīdzību mēs sevi paužam pasaulei.

Par cik viss eksistējošajais ir dažāda blīvuma vibrācijas, tas ir – skaņa, tad vārdi nav tikai apzīmējumi, bet reāls spēks. To atzīst gan dažādu reliģiju, gan filozofu pārstāvji.
Vārds, ko cilvēks uzraksta vai izrunā kļūst par apgalvojumu. Un apgalvot nozīmē – izpaust savas domas materiālajā formā. Pacilātības sajūta no saņemtā komplimenta vai vainas sajūta par izdarīto nodevību, – visas šīs sajūtas ir runas sekas.

Vārdi un tas, ko tie sevī ietver, ietekmē mūsu likteņus: tie var uznest mūs veiksmes augstumos vai nomet lejā. Tieši vārdi, kurus lietojam, padara mūs par to, kas mēs esam. Taču, mēs mēdzam lietot vārdus neapdomīgi un izklaidīgi.
Svētie raksti mūs māca prātīgi un apzināti pieiet savai runai. Viedie ir teikuši, ka izrunājot nevajadzīgos vārdus, mēs veltīgi tērējam savu dzīves enerģiju.

Starp prātu un runu pastāv cieša saikne. Tāpēc, var apgalvot, ka runas veids atspoguļo cilvēka domāšanu. Ikviens izrunāts vārds ir saistīts ar cilvēka domām, emocijām, uzvedību un iesakņojas mūsu zemapziņā. Tātad, ar vārdiem mēs radam savu realitāti un paši sevi apzināti, un neapzināti programmējam.
Par cik zemapziņai nav sava viedokļa, tā pieņem visu, ko mēs runājam un rada mūsu dzīvi atbilstoši mūsu paustiem nostiprinājumiem. Der paturēt prātā, ka zemapziņa vienmēr akceptē mūsu izvēles, visu, ko vien mēs ar savu izteicienu palīdzību lūdzam.

Un tikmēr, kamēr mēs nekļūsim apzināti savas runas kontrolē, zemapziņa piedāvās mūsu runai atbilstošas dzīves situācijas.Zemapziņa nespēj atšķirt patiesību no meliem.

Atkārtojot kādu apgalvojumu vairākas reizes, zemapziņā iesakņojas jauns apgalvojums, kurš var sākt realizēties.
Diemžēl, zemapziņai nav arī humora sajūtas. Izsakot par sevi pazemojošas piezīmes un neapdomīgi jokojot, zemapziņa visu pateikto uztver burtiski. Domājot, ka lietojam tikai humoristiskas metaforas, it kā caur humoru vai, tieši pretēji – ar dusmām izsakoties, izrādās, ka mēs dodam savam ķermenim pilnīgi konkrētas komandas, kuras ķermenis neignorēs.

Vārdi, tas ir mūsu domu apģērbs un vārdu enerģētikai ir ļoti bieza struktūra. Enerģija, kas daudz spēcīgāk kā domu enerģija, formē matēriju.

Burtiskā nozīmē: kā runājam, tā dzīvojam. Ko paziņojam, to gūstam.

Cilvēki, kuri ir tendēti uz sasniegumiem, ļoti labi apzinās valodas spēku. Ir viegli pamanīt, ka daudz veiksmīgāki dzīvē kļūst tie cilvēki, kuri prasmīgi apietas ar runas īpašībām, izzina un apzināti veido savu valodu, prot prasmīgi piemeklēt “īstos” vārdus ikvienā situācijā un vadīt sarunu.

Austrumos cilvēku, kurš neprot kontrolēt to, ko runā, uzskata par ļoti primitīvu, neņemot vērā tā izglītība vai zinātniskos grādi. Tupretim tonis tiek ļoti augstu vertēts cieņpilna runa un patīkams.
Agrāk cilvēku savstarpējo komunikācijas kultūru būtiski ietekmēja tikumīga audzināšana ģimenēs. Runai tika veltīta īpaša uzmanība. Cilvēki ticēja, ka par necienīgu valodu, apvainojumiem, nosodījumu liktenis var cilvēkam atņemt visu, ko tas sastrādājis daudzu gadu garumā: materiālos labumus, dvēseles mieru un arī draudzības saites.
Zināja arī to, cik vārda spēkam ir būtiska ietekme uz cilvēka dzīvības enerģiju.

Jo vairāk sarunvalodā izmantojam labus, pozitīvus vārdus, jo vairāk gūstam dzīvības enerģiju un tas nozīmē – veselību, veiksmi, harmoniju visās dzīves sfērās. Tupretīm, kritika, nosodījumi, lamu vārdi padara mūs vājus, ievainojamus, atņem veselību.

Vienmērt der paturēt prātā, ka kritizējot un aprunājot vai tiesājot kādu, mēs graujam savu dzīves enerģiju, pie tam, pārņemam tā cilvēka negatīvās rakstura īpašības. Senās Vēdās teikts, ka kritizējot, cilvēks savāc negatīvo karmu pretim atdodot savu pozitīvo karmu. Tāpēc būtu jāiemācās pieņemt ar pateicību.
Priecājoties par cita cilvēka pozitīvajām personības īpašībām, mēs tās neapzināti piesistam savā dzīvē. Cilvēki, kuri komunicē ar veiksmīgiem, harmoniskiem cilvēkiem, ar laiku pārņem to runas manieres, var pārņemt arī šo cilvēku pozitīvās rakstura īpašības.

“Iesākumā bija vārds”, – ir rakstīts Jāņa evaņģēlijā.
Mēs bieži dzirdam šo frāzi un tā ik reizi apstiprina vārda spēku. Taču maz ir to, kuri zin arī šīs frāzes turpinājumu: “Sakumā bija Vārds un Vārds bija Dievam, un vārds bija Dievs.”
Tieši šis turpinājums norāda uz to, ka Dievs slēpjas aiz katra izrunājamā labā vārda.

Katrā vārdā cilvēks iekļauj kādu vēstījumu – vēlmi, lūgumu, piedāvājumu, prieku, skumjas utt. – tas vienmērt ir kāds dziļš motīvs, taču cilvēki ne vienmēr spēj izvērtēt, kā lietotais vārds ietekmē viņa un apkārtējo dzīves.

Piemēram, vārdi spēj būtiski ietekmēt attiecības: padarīt tās godīgas vai melīgas, atnest tajās mīlestību vai atsvešināšanos, radīt prieku vai skumjas.

Tāpat arī, audzinot savus bērnus, vecāki neapzināti programmē viņus ar neapdomīgiem un neuzmanīgi izvēlētiem vārdiem, kā piemēram, nosaucot bērnu par “neveiklu”, “loderi”, “neprašu”, “čīkstli” utt. Motīvs vecākiem ir viens – panākt pretējo efektu, taču izteikto vārdu sekas ir gana tiešas. Un šādi negatīvie saņemtie nostiprinājumi paliek bērna zemapziņā uz visu dzīvi.

Vēl cilvēki mēdz vērtēt skaļi un neapdomīgi sev tuvus cilvēkus, sakot: “Tev tas neizdodies”, “Tu vienmēr zaudē”, “Tu nevarēsi tikt ar šo lietu galā” utt. Patiesībā, vārdu “ne” mēs dzirdam ik dienu un šis vārds darbojas kā spriedums. Neapdomīgi lietojot negatīvus nostiprinājumus, mēs tādā veidā rakstam savu un svešu dzīves.

Kādreiz dusmu, sāpju piepildīti, uztraukuma mirklī, aizstāvoties vai izrādot protestu, mēs varam izrunāt skarbus un otru ļoti ievainojošus vārdus, tādā veidā palaižot uz sevi un otru cilvēku graujošu programmu. Mūsu dusmas agrāk vai vēlāk pariet, mēs aizmirstam pateikto, bet cilvēks, uz kuru, kopā ar spēcīgam emocijām, dusmu vārdi izrunāti, guļ slimnīcā, guvis traumu vai tml.

Tāpēc tautā mēdz teikt: “Bīsties savu dusmu, kuras nav spējīgas noturēt mēli aiz zobiem”.

Dažreiz mēs trīs minūšu laikā iznīcinām daudzu gadu draudzību. Cik daudz sāpju un ciešanu mums izdotos izbēgt, ja ar lielāku apzinātību izturētos pret vārdiem, kurus lietojam. Mūsu attieksme, mūsu
apkārtējā vide, pat sevis paša uztveri var izmainīt vien uz mirkli apstājoties un aizdomājoties par to, cik spēcīgi mūsu runa ietekmē realitāti.
Burtiskā nozīmē – vārdi to rada.
Negatīvais izrunātais vārds, negatīvi iedarbojas ne tikai uz to, kam tas vērsts, bet arī uz pašu runātāju.

Kristietībā izsenis skaitījies, ka svarīgi ir ne tas, kas mutē nonāk, bet tas, kas no tās iznāk. Tas ir – tas, ko cilvēks izrunā, saka. Visos laikos ir bijuši garīgā ceļa gājēji, vientuļnieki, kuri apmetas tālu no civilizācijas, lai nodotos lūgšanām un netērētu garīgo spēku tukšās runās, bet uzkrātu to un nostiprinātu sevi, un savu garu.
Buddisti uzskata cilvēka runu par galveno enerģijas zaudēšanas avotu.

Pļāpīgums un tukša runa ir mûsu attīstības galvenais šķērslis.

Ajūrvēdā teikts, ka vārds – tā ir prānas izpausme. Bet prāna ir dzīvības spēks, Visuma enerģija. Jo vairāk cilvēkam prānas, jo veselāks, veiksmīgāks un harmoniskāks cilvēks ir.
Harizmātiski cilvēki burtiski izstaro prānu un vienlaicīgi to saņem no apkārtējiem, jo atdodot mīlestību, notiek atpakaļsaikne – simpātija un labvēlība.

Reiz kādam Viedajam tika jautāts:
– Jūs iesakat dzīvot ar atvērtu prātu un atvērtu sirdi? Bet tad viss prāts un visa labestība var aizlidot?
Un Viedais atbildēja:
– Tu tikai cieši aizver muti un viss būs labi.

Visuma enerģija iztērējas tad, kad cilvēks runā kaut ko nosodošu, kritizē, izsaka pretenzijas, neapmietinātību, salīdzina un nosoda, kad cilvēks lieto lamvārdus.
Speciālisti, kuri apveltīti ar smaku redzējumu, saka, ka tie cilvēki, kuri sarunājas lamvārdiem, kuru runa ir rupja un aizskaroša, smalkā ķermenī noteiktā vietā tiem tūdaļ parādoties melns plankums, kurš pēc gada-diviem var pārveidoties par ļaundabīgu audzēju.

Vārdi, kurus lietojam sarunājoties ar sevi ir kas vairāk par iekšējo dialogu, kurš notiek privātā telpā un, kuram nav šķietami nekādu ārēju
redzamu rezultātu. Mūsu iekšējie dialogi un domas ietekmē un veido enerģiju, kuru mēs izstarojam.
Vai cilvēki lietotu lamu vardus, ja tiem būtu zināšanas par to, kā tie radušies un kādu informāciju nes sevī?
Avoti tādai parādībai, kā lamvārdi sakņojas tālā pagātnē. Lai pasargātu sevi no dēmoniskās pasaules, cilvēki, pirms Kristus dzimšanas, ar tiem kontaktejās. Burvestības, kuras tika vērstas elkiem, sastāvēja no noteiktiem spēka vārdiem. Ir atrastas liecības, ka tieši šajā laika periodā bija populārs auglības kults, kas izskaidro to, kapēc lielākā daļa lamvārdu ir saistīti ar vīriešu un sieviešu dzimumorganiem.
Piemēram, tāds lamvārds, kādā arī šodien mēdz dēvēt vieglas uzvedības meiteni – “mauka”, ir atrodams jau XII gadsimta ierakstos. Taču nozimēja tas tolaik ko pavisam citu. Vārda nozīme tika piešķirta dēmonam, ar kuru kontaktējās tolaik tikai burvji. Pēc seniem ticejumiem, šis dēmons sodīja meitenes uzsūtot tām slimibu, kuru šodien dēvē par “dzemdes trakumu”.
Visi, tā laika lamvārdi bija dažādu dēmonu vārdi. Kas nozīmē, ka lamvārdu lietošana ir vēršanās pie dēmoniem, jo sastāv no dažādu dēmonu vārdiem. Citiem vārdiem sakot – lamu vardi ir kontaktēšanās ar dēmoniem.

Ir veikti vairāki petījumi par to, kā lamvārdi, rupja runa ietekmē cilvēka veselību, piemēram – kāda ir lamvārdu ietekme uz DNS?
Ja cilvēka izrunātos vārdus var iztēloties kā elektromagnetiskas vibrācijas, kuras tieši ietekmē DNK molekulas struktūru un īpašības, tad rupji lamu vārdi DNK molekulā sāk izstrādāt “negatīvo programmu” un tās būtiski izmainās. Zinatnieki apgalvo, ka “netīrs” vārds izsauc tādu kā mutācijas efektu, kas līdzvertīgs radiaktīvajam starojumam.
Lamu vārdi negatīvi ietekmē paša runātāja ģenētisko kodu, ierakstās viņā un kļūst kā nolādējums pašam un apkārtējiem.

Kā ir iespējams atbrīvoties no lamu vardu ietekmes?
Pirmām kartām – atzīstot, ka lamu vārdiem ir graujoša ietekme uz ikviena cilvēka dzīvi. Atzīt, ne pretoties ir pirmais solis.

Pēc būtības, tas, ko mēs runājam – tas mums arī ir un tas nozīmē, ka katru reizi, kad jūs atverat muti – lūdzat Dievam gudrību, lai jūsu vardi atnestu labvēlību, labumu tiem, kas gribas ieklausīties.

Vàcu psihoterapets Nossrats Pezeškians bija pirmais, kurš atklāja vārdus, kas programmē ķermeņa slimības un pierādīja, ka, diemžēl, bet šie graujošie vārdi ir gandrīz katra
cilvēka ikdienas valodā. Psihoterapeits runā par tiem saunvalodā lietotajiem vārdiem, ar kuriem cilvēks programmē sevi uz slimībām un liek šķēršļus to izārstēšanai.

Daži piemēri: “pacietībai pienācis gals”, “apnicis līdz vēmienam”, “sēž aknās”, “piegriezts skābeklis”, “es nevaru sagremot”,
“visu sulu izspiež”, “viss, līdz nāvei apnicis”, “nav spēka”, “man jau līdz kaklam”, “līdz nāvei noguris”, “sirds lūzt”, “dūriens sirdī”. Utt.
Ja šie vārdi ietilpst jūsu runā, tas nozīmē, ka tie jūsos ieliek attiecīgu slimības programmu.
Vairākkārt parbaudītie Psihoterapeita Pezeškiana secinājumi apstiprina, kā tieši vārdi ietekmē radušos slimību. Katrs lietotais vārds vada cilvēka fizioloģiskos procesus. Tātad – sākumā cilvēks lieto vārdus un tikai pēc tam rodas slimība. Un tikai tā, kura
tika pasūtīta. Šo vārdu tālākais uzdevums ir slimību uzturēt – uzturēt to, kas radīts.

90 % strīdu starp cilvēkiem notiek Tapēc, ka cilvēki saka viens otram sliktus vārdus. Apvaino, pazemo, kritizē, dusmojas, vaino..
Ikviena runa, it sevišķi tā, kuru pavada spēcīgas sajūtas, rada enerģijas viļņus, kuri, iedarbojoties uz mūsu ķermeni, nonāk mūsu iekšējā pasaulē.
Lai arī cilvēka runu veido katrs atsevišķs apzināti vai neapzināti izvēlēts vārds, lielu spēku pateiktajam vārdam piedod emocijas, sajūtas. Emocijas in sajūtas varētu devēt par pavadošo vārda spēku.
Nepiejot uzmanīgi savam runas izteiksmes veidam, mēs neapzinamies to ļaunumu, kuru nodaram sev un apkartejiem. Tas, kas ikdienā šķiet visai ierasti, var izrversties par ko visai nopietnu visas dzīves šķersgriezumā raugoties.
Piemēram, ikdienā bieži lietots izteiksmes veids – pārmetumi. Kas slēpjas aiz pārmetumiem – neapmierinātā vēlme, vajadzība. Un tas nozīmē, ka tā vietā, lai sev nepieciešamo vai vēlamo palūgtu, tiek izvēlēta pārmetuma forma. Visbiežāk, šāds kominikācijas veids tiek aizgūts no vecākiem.
Pārmetums vienmēr izskatās kā “Tu – ziņojums”. Tā vienmēr ir nosodīšana no pozīcijas: “Es vērtēju Tavas rīcības kā sliktas”. Parmetumus mes varētu dēvēt par tādu kā spēli, kurai par atribūtu kalpo vainas sajūta. Parmetumu paziņojums ir: “es nerunāju par sevi un savu attieksmi pret tavam rīcībām, es
runāju par tevi un es nosodu tevi”.
Izsakot šādus paziņojumus ilgstošā laika periodā, cilvēki kļūst aizvērti un noslēgti.

Audzinot savus bērnus, vecāki nereti neapzinās, ka, padarot bērnu ērtu un paklausīgu, tie manipulē ar bērna vainas sajūtu. Ar “vainīgu” taču ir vieglāk manipulēt. Un izaugot, arī šim bērnam nebūs citas valodas kā pārmetumi.

Mūsu ķermenis un zemapziņa notur sevī katra vārda paliekošo iespaidu, kurus esam dzirdējusi savā virzienā. Turklāt aiz pārmetumiem vienmēr slēpjas kāda konkrēta vajadzība, tad to var aizvietot ar lūgumu. Alternatīva pārmetumiem ir skaidri izteikts lūgums.

Vai ir iespējams iemācīties kontrolēt savu runu? Protams, taču šis process prasīs piepūli, iekšējo disciplīnu un laiku.

Ir pieejamas vairākas prakses, ar kuru palīdzību var iemācīties kontrolēt savu runu un domāšanu.

Lai pārvērstu savu runu garīgā praksē, ir ļoti svarīgi trennēt prasmi runāt pareizi.
Pirmkārt – apzināties katru vārdu, kuru izlaižam pār savām lūpām. Pavadiet vismaz dienu novērojot un “noklausoties” paši sevi. Pacenties ievērot ne tikai to, ko sākat, bet arī toni un intonāciju, kādā vārdus izrunājat. Varbūt jums izdodas sajust emociju, kura dzimst no paša izrunātajiem vārdiem.
Tad veiciet iekšējo pētījumu.

Pajautājat sev:
– kas man liek teikt to, ko es tagad saku?
– Vai manos vārdos ir neizpaustās dusmas, nomāktās skumjas,
nerealizētās vēlmes, kuras gatavas izlauzties brīvībā caur meliem vai sarkasmu, lai noslēptu to, ko es patiesībā gribu pateikt?
– Kā mans runas veids ietekmē cilvēkus ap mani?
Atbildot sev uz šiem jautājumiem, Tu sapratīsi un varēsi vieglāk apzināties tās savas emocijas, kuras slēpjas aiz ierastiem ikdienas vārdiem un frāzēm.
Ir nepieciešams dziedināt sevi no emocijām, kuras sāpina, jo neatzītās sāpes, neizbēgami, izlauzīsies caur vārdiem.

Ideālais variants darbā ar sāpīgām emocijām ir terapija un dažādas garīgās prakses. Lūgšanas, tautas dziesmas un mantras ir ļoti jaudīgi instrumenti ar kuru palīdzību iespējams transformet un attīrīt apziņu, attīrīt prātu, sasiet mūs ar augstākām realitātēm.

Tautasdziesmas ir mūsu mantras – ar savu vibrāciju, enerģiju un spēju pat mainīt auras krāsas. Pareizi izrunājamas, tās spēj izmainīt mūsu dzīves tecējumu.

Mantru, tautasdziesmu un lūgšanu skaitīšana ļoti spēcīgi ietekmē fiziskā un smalko ķermeņu enerģiju un piedod mūsu valodai tīrāku skaidrību un jaudu. Jo apziņa tīrāka, jo valoda tīrāka. Un to var ļoti labi just kontaktējoties ar cilvēku, cik tīra ir runa, tāda arī apziņa, domāšana un dzīves uztvere.
Taču, ne tikai mantras, pat visvienkāršākie pozitīvie vārdi ietver sevī vibrējošu spēku. Saplūstot ar Visuma vibrāciju, tie veido ap mums esošo atmosfēru.

Jo enerģija kļūs tīrāka, jo mēs apzinātāk izvēlamies vārdus, neziedojot spontanitāti un savas runas izteiksmīgumu.
Lai izkoptu to un arī sevis disciplinēšanas nolūkos – pirms izsakies, uzdod sev šos trīs jautājumus:

1.Vai tas, ko es grasos pateikt ir patiesība?
2.Vai tas nesīs labumu?
3.Vai tas šobrīd ir nepieciešams?

Šos trīs jautājumus var uzskatīt par runas vārtiem. Uzdodot tos sev jūs ieturat pauzi, kura ir pietiekoša, lai pieņemtu lēmumu – laikus apstāties vai noklusēt. Un ir iespējams konstatēt un apzināties dažas no savām verbālām tendencēm: pārspīlēšana, nepamatoti apstiprinājumi, centieni
attaisnot sevi.
Mēdz teikt, ka – kas pateikts skaļi, tas izdarīts, tamdēļ, pirms ko sakām, svarīgi pieņemt lēmumu, kurš balstās uz personīgās ētikas kritērijiem.
Uzdod sev šos trīs jautājumus nevis, lai ievestu sevi cenzūrā, bet cenšoties runāt izejot no pašas augstākās apzinātības.

Katrā no mums ik mirkli rodas daudz dažādu impulsu un visi mēs esam spējīgi rīkoties vairākos savas būtības esības līmeņos – izejot no savas mainīgās dabas vai no labo nodomu puses. Patiesā vārdu maģija slēpjas to spēkā transformēt apziņu. Pati tīrākā runas forma – vārdi, kuri attīra to, kas tos izrunā.

Vārdi, kuri spējīgi mūs pāveidot un iedvesmot, vārdi, kuri rezonē ar Augstāko Es, rodas no mūsu kontakta ar kluso telpu ārpus vārdiem, telpu, kuru mēs sasniedzam, kad uz mirkli apstājāmies, vēršamies pie savas sirds un atļaujam tai runāt no miera stāvokļa.

“Katra cilvēka dzīvē, kuram svarīgas ir attiecības ar Dievu, nozīmīga ir lūgšana. Meditācija, šī klusēšana kopā ar Dievu, kas grib vest tālāk par vārdiem un priekšstatiem, neatceļ arī vārdisko komunikāciju ar Dievu. Domāju, ka daudzi, kuri praktizē lūgšanu, piekritīs, ka lūdzot tu pakāpeniski nonāc līdz brīdim, kad piepeši lūgšanas vidū vārdi beidzas. Lūgšana turpinās, bet vārdi ir beigušies. Saruna ar Dievu turpinās intensīvā klusumā.”
Juris Rubenis

Bhagavat-Gita apgalvo, ka patiesa askeze (askeze – atteikšanās, ziedošanās) – tā ir prasme pateikt patiesību labiem, patīkamiem vārdiem.

Ar skaistu, labu vārdu palīdzību mēs varam izmainīt mūsu planētu, padarīt to par ziedošu dārzu, kur visiem būs dzīvot priecīgi un laimīgi.

No Kristīnes Om Šanti krājumiem

Apskauj

apskauj1

Nesaki, jau iepriekš sagatavotas, gudras frāzes.
Neatrunājies ar dežūrsmaidu sejā vai monologiem par to, ka šobrīd esi aizņemts un, cik tas ir ļoti svarīgi, nopietni un neatliekami…
Vienkārši pieej un apskauj.
Padalies, ja ne ar Dvēseles, tad vismaz fizisko siltumu. Un tad varbūt arī Dvēsele pamodīsies un uzdīgs jauni, svaigi asni… un klusums piepildīsies ar kaut ko  neizskaidrojamu…
Nekas nav jāpaskaidro, jānoformulē, jāizrunā… Vienkārši, kamēr mēs elpojjam, kamēr ir tāda nenovērtējama iespēja – biežāk apskaujiet savus tuvos.
Āŗpus laika un vārdiem. Kā debesis apskauj zemi, kā migla apskauj sastingušo mežu, kā ūdens apskauj krastu… Maigi, sirsnīgi un patiesi…
Šajā siltumā ir daudz vairāk enerģijas kā visās cilvēka izdomātajāš ugunīs.
Autors: Klaus T.
Tulkoja: Ginta FS

Kas notiek šobrīd?

(by Oscar Martinez)

Šobrīd daudziem cilvēkiem ir diezgan smags laiks. Sajūta, ka purinātu. Situācijas uzrodas pašas no sevis, gandrīz vai nenokurienes. Emocijās mētā, notikumi neizprotami. Viss šķiet sagriezies. Gadu iesākām ar cerību, ka viss ies uz augšu, bet faktiski ir vēl grūtāk.
Kas notiek?

Enerģētiskajā plānā šobrīd ir gandrīz vai cunami. Lieli viļņi izsit no saplānotajām sliedēm tās aizskalojot. Nav pie kā pieturēties. Realitātes kopā savijušās.

Ļoti labi var redzēt gan vienas, gan otras, šķietami dažādas pasaules, šķietami dažādus scenārijus. Kurš no tiem īstais? Visi gandrīz īsti. Ko darīt?

Lai labāk saprastu notiekošo, izmantošu šādu salīdzinājumu. Iztēlojies, ka pasaule līdzinās tādam lielam rubikam kubikam ar tūkstoš šķautnēm. Tās visas griežas un mainās zibens ātrumā. Katra tā šķautne ir viena ilūzija, viena Tava pārliecība šajā pasaulē. Tām aizgriežoties tūkstoš kilometru attālumā Tu, ja turies pie tām, tiec aizrauts līdzi. Pa labi, pa kreisi, uz priekšu, atpakaļ. Tā turēdamies Pie šīm Tu tiec raustīts. Ar milzonīgu spēku un ātrumu.

Atlaid tās. Savas ilūzijas, savus uzskatus, viedokļus, pārliecības. Atlaid visu pie kā Tu turies un ļauj pasaulei sakārtoties. Pacelies it kā 100 metrus virs zemes un ļauj tai griezties. Ļauj visam notikt.

Ja pēkšņi sagriežas labvēlīgi un interesanti apstākļi, izbaudi to, iesaisties, ja aizgriežas, tad atlaid tik pat ātri cik pieņēmi.

Esi atvērts visam un visiem. Ne pie kā neturies. Ļaujies. Un vēro.

Viss sakārtosies, viss nomierināsies un atvērsies daudz dažādu realitāšu. Paļaujies uz savu sirds balsi. Tā vienmēr Tev teiks patiesību.

Mosties, sajūti savu patieso sevi, sajūti savu sirdi. Prātu izmanto kā organizatoru. Emocijas kā instrumentu. Veido savu likteni! Mosties un esi. Tu esi…

Avots: www.balturaksti.com/

Nepabeigtie darbi atņem enerģiju

mazgat traukus

Es padalīšos noslēpumā. Kad mēs saņemam enerģiju, to sauc par atpūtu. Kad mēs atdodam enerģiju – to sauc par darbu. Bet dīvaini ir tas, ka cilvēks var saņemt enerģiju no savas darba dienas un iztērēt to vakarā, atnākot mājās, kur viņu neviens negaida. Sanāk, ka viņam darbs ir atpūta, bet atpūta – darbs.

 

Varu palīdzēt: daudzi saka “vienmēr esmu zinājis, bet nevaru noformulēt”.

Nepabeigtie darbi atņem enerģiju, pabeigtie – to dāvā.

Tieši tāpēc, kad tev ir iestājusies radošā krīze, galva ir kā no čuguna un, šķiet, ka aizrāpot līdz gultai ir neiespējamā misija, tad piecelies, un nomazgā traukus!!!!!!!!!!!!!!!

Tā ir pati vienkāršākā pabeidzamā darbība, kas ātri atjauno enerģētisko līdzsvaru un pat nepamanīsi, kā būsi gatavs nākamajam uzdevumam (tāpēc es šobrīd ar prieku mazgāju traukus, apzināti savos plānos neielieku trauku mazgājamo mašīnu). Izpildi to, un enerģijas ir vēl vairāk. Tā strādā mūsu organisms. Tāpēc ir ļoti svarīgi dienā sev ieplānot vairāk dažāda veida darbus un pabeigt tos. Jo nepabeigtie izsūc no mums spēkus. Tieši tāpēc lietišķi cilvēki vai nu vispār neuzstāda nekādu uzdevumu, vai arī ikvienu lietu noved līdz rezultātam.

Protams, jūs variet man neticēt, jo kas gan es tāds esmu. Variet izdarīt, lūk ko! Sāciet rakstīt ierakstu, piemēram, facebook, un pametiet to pie pirmās pauzes. Pēc tam sāciet dzīvokļa uzkopšanu, un tikko kā būs jāiztīra kāds “ieēdies” pleķis, pārtrauciet uzkopšanu. Pēc tam apsēdieties pie datora un minūtes 20 pastrādājiet. Un pēc tā visa jūs nokritīsiet uz dīvāna, stenot un pūšot. 3 stundas ir pagājušas piepildītas ar nepārtrauktu darbu, bet vairs nav spēka. Taču, lūk, kāda nianse: jā jūs būtu pabeiguši savu ierakstu, pabeiguši mājas uzkopšanu, pastrādājuši pie datora līdz noteiktam rezultātam, tad notiktu neliela burvestība. Neskatoties uz to, ka jūs pastradājāt nevis 3 stundas, bet visas astoņas, enerģijas būtu pārpārēm. Tāpēc ka visi darbi ir pabeigti!

Skudriņas skrien pa ķermeni, kad saproti, ka ar tādām burvestībām var būt piepildīta katra diena!

Autors: Ajazs Šaburdinovs
Avots: http://sobiratelzvezd.ru/
Tulkoja: Ginta FS

Tad ko viņi mīl?

viņš_viņa4

Ko mīl vīrieši?

Enerģētiku.

Kādu?

To, kas dara viņus stiprākus un labākus.

Kāda enerģētika dara tos stiprākus un labākus?

Sievietes, kura jūtas laimīga, jo pati dara sevi laimīgu un gūst labsajūtu un prieku no dzīves.

Kad viņai dzīvē ir intereses un viņai ir interesanti.

Kad viņa nebaidās, ka nav kaut ko paspējusi vai arī kāds uzzinās par viņas trūkumiem un “Dieviņtētīt, kā es tagad ar to dzīvošu!”

Cik ļoti sieviete ir laimīga un jūtas apmierināta ar dzīvi, cik ātri viņa prot pārslēgties, cik viņā ir iekšējās labestības, ko viņa izstaro pasaulē, tik arī vīrietis grib ar viņu kaut vienkārši aprunāties – pakomunicēt.

Tāpēc, ka tad, kad vīrietis pievērš viņai uzmanību, dāvina dāvanas, kad viņa tās pieņem, šī enerģētika vismaz trīs reizes palielinās un tad vīrietim veicas gan biznesā gan veselība ir laba, viņš labi izskatās un veiksme viņu pavada it visur.

Un viss ir ļoti vienkārši.

Mums nav jāiegulda savs spēks un enerģija tur, no kurienes tā nekad neatgriezīsies ar vēl lielāku spēku. Un varu teikt – mēs visi esam egoisti. Visi, līdz pēdējam.

Taču ir cilvēki, kuri baidās iet uz priekšu un viņi visu, kas viņiem ir un, kas atnāk, izdala citiem, neko sev neatstājot. Vai nu viņi baidās kustēties uz priekšu, un tādā veidā neļauj, lai viņu dzīvē vispār kaut kas ienāktu.

© Aleksandrs Paļijenko
Tulkoja: Ginta FS