Mihails Labkovskis: “Būt sievišķīgai nenozīmē – būt lupatai”

sieviete-policiste

Kad Mihails Labkovskis runā par pašpietiekamu un pārliecinātu par sevi sievieti, daudzi protestē: lūk, sanāk vecis brunčos! Par to arī šoreiz parunāsim.

Daudzām sievietēm, kuras lasa manus rakstus un klausās manas lekcijas, gribas protestēt. Kad es runāju par neatkarību, pašpietiekamību, spēju sevi nodrošināt, pieņemt svarīgus lēmumus savā karjerā un savas dzīves kontrolē – sievietes man saka, ka es esot uzzīmējis gluži vai vīrieša tēlu. Tēlu – asu, stingru, bez jebkādām sievišķības pazīmēm.

Pieņemsim. Taču paskatīsimies, kas sagaida sievieti, kurai vispār nepiemīt neviena no šīm – tā sauktajām “vīrišķīgajām” īpašībām. Iedomāsimies tādu meitenīti-meitenīti, meitenīti-fejiņu. Viņa ir tāda – pretrunīga, gaisīga un pēkšņa.

Pirmkārt – viņai nav naudas. Viņa taču no dzimšanas vēl nekad nav strādājusi, vienmēr ir paļāvusies uz vīrieti, kas viņu ir uzturējis. Sākumā tas bija tēvs, pēc tam viņu svinīgi nodeva vīram. Ne par kādām partnerattiecībām tādā ģimenē runāt nevar, jo šī meitene vēljoprojām ieņem savu ierasto meitas pozīciju. bet vīram ir sagatavota gādīgā tēta loma – labākajā gadījumā.

Kad nokrīt iemīlēšanas plīvurs, vīrietis, kurš pilda tēva lomu, agri vai vēlu sāks kritiski skatīties uz savas sievas “iegribām” («хотелки»). Viņa grib jaunu kažoku? Vecais taču vēl pietiekami labi izskatās. Jaunus zābakus? Vai tad viņai par maz apavu? Labāk es tērēšu naudu kaut kam citam, vērtīgākam! Sieviete kā pastavīgs izdevumu avots, pakāpeniski sāk tracināt. Viņas vēlmes vairs nešķiet tik svarīgas un viņas lūgumi vīrieša smadzenēs parvēršas par pastāvīgu “zāģēšanu” un nīdēšanu, un viņš vairs negrib to iepriecināt ar dāvanām, jo viņa visu laiku prasa. Un prasa, un prasa, un prasa…..cik tad var!?

Bērnus mēs mīlam nesavtīgi. Pieaugušu sievieti nesavtīgi mīlēt nevar (tāpat kā vīrieti). Nevar tikai un vienīgi atdot, neko nesaņemot pretī. Tās ir kā līgumattiecības un tajās ir svarīgs balanss. Un ticiet man, sekss un ēdiens nav pietiekami svarīgi faktori, lai vīrietis nolemtu, ka viņš apbērs savu sievu ar visiem pasaules dārgumiem. Un vēl, nauda – tā ir vara. Un pat pats “zeltainākais” vīrietis pasaulē galu galā domā: ja es viņu uzturu, tātad esmu saimnieks mājās, tātad es vēlos komandēt. es esmu galvenais! Bet viņa darīs to, ko es teikšu. Es nekonsultēšos ar viņu. Es visu lemju pats! Un viņa man pakļausies, kur gan viņa liksies! Tā pazūd cieņa un šī ģimene, kā tāda, cieš krahu.

Otrkārt, sieviete sāk baidīties. ja nu šis vīrietis aizies, tad kas viņu baros? Gadiem ejot, satikt gudru, bagātu, pievilcīgu, neprecētu vīrieti, kurš gatavs apgādībā pieņemt sievieti, paliek arvien sarežģītāk. Ja vēl šai sievietei ir bērni, tad iespējas sarūk vēl vairāk.

Bet, pat tad, ja vīrietis nekur nepazūd, ar katru gadu šāda sieviete kļūst viņam arvien neinteresantāka, jo viņai nav nekādas savas dzīves. Par ko viņam ar viņu runāt? Bērni, veikali, seriāli – tas taču ir garlaicīgi. Visas dienas ir vienādas, visi jaunumi – tikai par sadzīvi. Daudzi iebildīs – bet kur tad paliek hobiji? Varbūt viņai tādi ir? Jā, iespējams, viņai tādi ir, taču stāsts nav par hobijiem, bet gan par pašrealizāciju. Viņa var nodarboties ar jogu, gleznot, bet tas viss ir vienveidīgi. Viņš paskatīsies reizi, otro un tad pateiks – pietiek, neinteresanti, apnicis! Viņa vienkārši nosit laiku, viņa neko nesasniedz, neaug, nerealizē savas ambīcijas, nekustās uz priekšu. kaut kāds purvs!

Visas viņas intereses riņķo ap saimniecību. Ar viņu negribās apspriest kaut ko interesantu, jo viņas skats uz vīrieti interesējošiem jautājumiem būs ne parāk gudrs, nevietā un nevajadzīgs. Viņa maz ko ir redzējusi, viņa maz ir komunicējusi ar dažādiem, daudzpusīgi attīstītiem cilvēkiem, viņa nav iemācījusies pārvarēt dažādas sarežģītas krīzes situācijas, faktiski viņai nav tās, vajadzīgās dzīves pieredzes, kas ir stradājošai, aktīvai, pašrealizētai sievietei.

Darbs – tas nav stāsts par naudu, tas ir stāsts par personības izaugsmi, sociālajiem un profesionālajiem sakariem, tā ir saskarsme ar visdažādākajiem komunikācijas veidiem un darbībām, attiecību veidošana ar dažādu raksturu cilvēkiem. Tas ir tas, ko pieņemts saukt par dzīves skolu.

Kas attiecas uz mūsu lirisko varoni? Piedzemdēt bērnus, tas nav slikts veids kā daudzus gadus padzīvot vīra maizē (прожить на халяву). Taču bērniem ir tendence izaugt, bet dzemdēt 5 un vairāk reizes mūsdienu kultūrā nav īpaši izplatīta parādība.Tātad ap gadiem 45 viņa saviem bērniem vairs nav vajadzīga 24 stundas diennaktī, viņi jau ir pietiekami patstāvīgi. Bet vairāk neko viņa neprot. Iedomājamies bildīti: kamēr bērni bija maziņi, vīrietis visus ģērba, baroja, kā jau tas pienākas kartīgam ģimenes tēvam. Tagad bērni ir izauguši, viņam ar sievu nav par ko runāt, kā personība viņa viņam ir neinteresanta, kā mūžīgais problēmu un nepieciešamības visu laiku tērēt naudu avots, viņa tam ir apnikusi. Cik pievilcīgas jums šķiet 45 gadu jaunas sievietes, kura nekad nav stradājusi un, no kuras tagad aiziet vīrs, perspektīvas?

Un visbeidzot pats galvenais. Nestrādājošas sievietes, patriarhāta ģimenes modeļa piekritējas, dzīvē iztrūkst galvenā jēdziena “pieaudzis cilvēks” sastavdaļa. Viņa nekontrolē savu dzīvi. Viņa vienmēr ir atkarīga. Viņai vienmēr ir jāpielāgojas, jāpakārtojas, pretējā gadījumā viņai atņems labsajūtu. Ja viņai saka “nē”, viņa nevar pateikt “jā”: “Jā, labi, nevajag, pati nopirkšu/nolemšu/izdarīšu” Viņai nav nekā cita, izņemot ārieni. Visu pārējo nav nopirkusi, radījusi viņa, un tāpēc tas var tikt jebkurā brīdī atņemts. Un vēl viņa nevar pat plānot! Šodien situācija ir viena, rīt var izrādīties pavisam cita. Pēc būtības patriarhāla ģimene – ir kaut kas līdzīgs kā darba devēja un darba ņēmēja attiecības. Ja lietas iet labi, darbinieks cenšas – var iedot kvartāla prēmiju. Sāka bieži slimot, zaudēja entuziasmu – atlaida un pieņēma viņa vietā citu. Darbinieks jau sākotnēji ir atkarīgā stāvoklī, viņš nevar atnākt pie priekšnieka un paprasīt algas pielikumu, lai garantēti to saņemtu. Vienalga galavārdu teiks firmas īpašnieks, ne personāls. Un atriezīsimies pie tā, ar ko sākām: pie sievišķības.

Neviens netraucē sievietei-inženierim valkāt kleitas, neviens nav aizliedzis doktoram saveidot lokainus matus, bet analītiskās nodaļas vadītāja drīkst jūsmot par savu sārtvaidzi bebi. Neviens nevar patraucēt zinātniskajai darbiniecei būt maigai un mīlošai. Neviens neatņem sievietei-policistei tiesības mīlēt ziedus un dzeju.

Ķirsītis tortes viducī:
Man jautā, kālab veiksmīgai, pašpietiekamai sievietei, kura patstāvīgi tiek galā ar visām problēmām, un ir finansiāli neatkarīga, ir vajadzīgs vīrietis?

Atbildu: priekam!
Ģimenē abi cilvēki viens otram ir vajadzīgi priekam. Ja cilvēks otrā cilvēkā redz agregātu kādu noteiktu funkciju veikšanai, tad tas ir finišs!

Autors: Mihails Labkovskis
Foto: http://www.pikabu.ru
Tulkoja: Ginta FS

Sievietes gudrības un asprātības enciklopēdija

Apka.0430

Mēs, sievietes, padaram šo pasauli harmoniskāku un skaistāku. Mums lieliski izdodas iedvesmot vīriešus uz lielām lietām, un pašām iedvesmoties, lai radītu skaistumu sev apkārt. Šajā publikācijā vienkopus ir savākti pasaulslavenu sieviešu izteikumi par mīlestību, dzīvi, vīriešiem un pašām par sevi. Tā saprast sievieti ir daudz vienkāršāk.
Mums ar vīru 1.aprīlis ir kāzu gadadiena un, kad tad vēl, ja ne šodien, pasmieties par sevi :):):)

  • Ādams un Ieva varēja būt ideāls laulātais pāris. Ādamam nebūtu jāklausās stāstos par viņas iepriekšējiem vīriešiem, ar kuriem viņa būtu varējusi apprecēties. Bet Ievai nebūtu jādzird par to, cik labi gatavoja ēst viņa mamma.
    (Vanda Blonska, poļu žurnāliste)
  • Labākais veids, kā piespiest vīrietim kaut ko izdarīt, ir dot mājienu par to, ka tādām lietām viņš jau ir par vecu.
    (Širlija Makleina, amerikāņu aktrise)
  • Par sievieti nepiedzimst, par to kļūst.
    (Simone de Beauvoir, franču rakstniece)
  • Pie pirmās izdevības Ādams visu atbildību novēla uz sievietes pleciem.
    (Nensija Astora, pirmā sieviete britu parlamentā)
  • Es biju ļoti slavena un izbaudīju arī milzīgu neslavu – un pārliecinājos, ka tas ir viens un tas pats.
    (Anna Ahmatova, krievu dzejniece)

Lūdzu, ticiet sev, mīliet sevi un ne no kā nebaidieties, esiet brīvas un riskējiet! Saprotiet, dzīve ir tāda padarīšana, ka it kā tu visu laiku esi jauns, jauns, jauns, un pēkšņi, hops, un beigas. Atskaties un domā par to, cik ļoti daudz ko neesi izdarījis, jo baidījies, kautrējies, nobijies. Nevajag baidīties. Riskējiet! Lai arī kļūdīsieties. Tāda ir dzīve. Un, protams, mīliet viens otru. Vienmēr! Katru minūti!
(Ludmila Gurčenko, krievu aktrise)

  • Kuņģa čūlas cēlonis nav tas, ko jūs ēdat, bet gan tas, kas ēd jūs.
    (Vikija Bauma, austriešu rakstniece).
  • Cilvēks kļūst pieaudzis tajā dienā, kad no sirds pasmejas – par sevi.
    (Etele Berimora, amerikāņu aktrise)
  • Sieviete, kuru mīl, vienmēr ir veiksmīga.
    (Vikija Bauma)
  • Laime – tā ir laba veselība un slikta atmiņa.
    (Ingrida Bergmane, zviedru aktrise)
  • Romāni un komēdijas parasti beidzas ar kāzām, tātad varam pieņemt, ka pēc tam nav par ko runāt.
    (Marguerite de Blessington)
  • Nav smagāka darba, kā censties labi izskatīties no astoņiem rītā līdz pusnaktij.
    (Brižita Bardo, franču aktrise)
  • Etiķete ir prasme žavāties ar aizvērtu muti.
    (Brižita Bardo)
  • Sievietei skaistums kļūst par problēmu divos gadījumos: kad tā nav un kad nav nekā cita, izņemot skaistumu.
    (Monika Beluči. itāļu aktrise)
  • – Kā tu esi notievējusi! Tu vingro? Vai arī neēd maizi? Padalies, man arī vajag notievēt!
    – Tievē tad, kad ēdiens vairs nav galvenais prieks dzīvē!
    (Inna Goffa, rakstniece):
  • Vīrieša dzīvē ir divi posmi, kad viņš pilnībā nesaprot sievieti:  līdz kāzām un pēc kāzām.
    (Janīna Ipohorska, poļu māksliniece un žurnāliste)
  • Sievietēm karjerā klājas grūtāk, jo viņām taču nav sievas, kas stumtu uz priekšu.
    (Janīna Ipohorska, poļu māksliniece un žurnāliste)
  • Itāļiem galvā  ir tikai divas domas: otrā – spagetti.
    (Katrīna Denēva, franču aktrise)
  • Dievs radīja vīrieti un pēc tam izdomāja, ka ir spējīgs uz ko vairāk, un radīja sievieti.
    (Adela Nora Rogers St Johns, amerikāņu žurnāliste)
  • Pie sievietes ejiet pēc iedvesmas, nevis padoma.
    (Delphine de Girardin, franču rakstniece)
  • Sieviete uzvar gluži kā reklāma: atkārtojot vienu un to pašu.
    (Janina Ipohorska)
  • Puiši ir kā pulksteņi, tos jāuzvelk katru nakti.
    (Janīna Ipohorska)
  • Savus detektīvromānu sižetus es ieraugu, mazgājot traukus. Tā ir tik stulba nodarbe, ka gribi negribi, nāk prātā domas par slepkavību.
    (Agata Kristi: Agatha Mary Clarissa, Lady Mallowan, angļu rakstniece)
  • Katrā tusiņā ir divi ļaužu tipi: vieni grib ātrāk doties mājās, otri – ilgāk palikt. Un problēma ir tajā, ka parasti tie ir laulāti pāri.
    (Anna Landersa, amerikāņu rakstniece)
  • Sieviete, kas ir pārliecināta par savu skaistumu, pratīs par to pārliecināt arī citus.
    (Sofija Lorēna, franču aktrise)
  • Frizūra ietekmē to, kā noritēs diena un gala rezultātā – arī visa dzīve.
    (Sofija Lorēna)
  • Sekss ir netīrs? Ja nemazgājas, tad tā arī ir.
    (Madonna, Madonna Louise Ciccone, amerikāņu dziedātāja)
  • Daudzas sieviešu problēmas, kuras nespēj atrisināt labākie psihologi, visbiežāk atrisina otrās kategorijas frizieris.
    (Mērija Makkartija, amerikāņu rakstniece)
  • Es esmu ar mieru dzīvot pasaulē, kurā valda vīrieši tikmēr, kamēr es varu šajā pasaulē būt sieviete.
    (Merilina Monro, Norma Jeane Mortenson, amerikāņu kinoaktrise)
  • Holivuda ir tā vieta, kur tev maksā 1000$ par skūpstu un 50 centus par tavu dvēseli.
    (Merilina Monro)
  • Karjera ir brīnišķīga lieta, tikai tā nevienu nesasildīs aukstā naktī.
    (Merilina Monro)
  • Ir cilvēki, kuros dzīvo Dievs, ir cilvēki, kuros dzīvo velns, bet ir cilvēki, kuros dzīvo tikai cērmes.
    (Faina Raņevska, krievu aktrise)
  • Mana māte vienmēr teica: uzticies vīram, dievini vīru un noraksti pēc iespējas vairāk īpašumu uz sava vārda.
    (Džoana Riverza, amerikāņu komēdijaktrise)
  • Pirmo reizi sieviete precas aiz mīlestības, otro – aiz garlaicības, trešo – aiz aprēķina, bet pēc tam jau aiz pieraduma.
    (Helena Roulenda, amerikāņu žurnāliste)
  • Ja vīrietim ir pa īstam skaistas rokas, viņš nevar būt iekšēji kroplīgs. Rokas nemelo, tāpat kā sejas.
    (Edite Piaffa, franču dziedātāja)
  • Ir vecums, kad sievietei jābūt skaistai, lai viņu iemīlētu. Bet pēc tam iestājas tas vecums, kad sievieti ir jāiemīl, lai viņa kļūtu skaista.
    (Francuāza Sagāna, franču rakstniece)
  • Sievietes veselībai vīriešu apbrīnas pilnie skatieni ir svarīgāki kā kalorijas un zāles.
    (Francuāza Sagāna)
  • Mana pirmā mīla ir mans ceturtais vīrs.
    (Beata Tiškevič, poļu kinoaktrise)
  • Visas laulības ir veiksmīgas. Problēmas sākas pēc laulībām.
    (Francuāza Sagāna)
  • Kompliments paceļ sievietes ražīgumu divkārt.
    (Francuāza Sagāna)
  • Pilnībai jābūt kaut nedaudz ar defektu. Tāpēc, ka viss ideālais ir garlaicīgs.
    (Barbara Streizande, amerikāņu aktrise un dziedātāja)
  • Ar gadiem mēs nekļūstam ne labāki ne sliktāki, bet tikai arvien līdzīgāki paši sev..
    (Meja Lambertone Bekere)
  • Ideālais vīrietis vienmēr ir precēts ar citu sievieti.
    (Feja Danaveja, amerikāņu aktrise)
  • Ja vīrs sievai dāvina puķes bez iemesla, tātad iemesls noteikti ir.
    (Mollija Makvīna, amerikāņu aktrise)
  • Iedod vīrietim zivi un viņš būs pabarots uz veselu dienu. Iedod viņam makšķeri un tu atbrīvosies no viņa uz visām brīvdienām.
  • (Zenna Šafere)
  • Sieviete tic tam, ka divi reiz divi būs pieci, ja labi paraudās vai sarīkos skandālu.
    (Džordžija Eliote, amerikāņu rrakstniece)
  • Īsta mīlestība ir nevis tā, kas pārdzīvo daudzus šķiršanās gadus, bet gan tā, kas pardzīvo daudzus tuvības gadus.
    (Helēna Roulenda)

Avots: http://fit4brain.com
Foto: Gunārs Janaitis (2004. gada 1.aprīlis)
Tulkoja: Ginta FS

Dzīve kā kafija

kafija11111

Kādas prestižas augstskolas absolventu grupa ieradās viesos pie sava augstskolas profesora. Daudzi no viņiem bija paspējuši izveidot veiksmīgu karjeru, tāpēc sarunas pārsvarā bija par darbu un ar to saistītajām problēmām, kā arī par dzīvi un tās grūtībām.

Profesors devās uz virtuvi lai sagatavotu saviem viesiem kafiju un atgriezās ar paplāti, uz kuras bija dažādas kafijas tasītes: gan dārgas, skaistas, porcelāna, kristāla, gan vienkāršas stikla un plastmasas.

Kad absolventi bija paņēmuši tasītes, profesors teica:

— Mani draugi, pievērsiet uzmanību, visas skaistās un dārgās tasītes ir izdalītas, palikušas tikai necilās.
Lai arī jums tas ir normāli un ierasti – vēlēties SEV tikai to labāko, taču tas arī ir jūsu problēmu un stresu galvenais iemesls. Saprotiet, tasīte pati par sevi kafiju nedara labāku. Bieži vien tā ir ne tikai dārgāka, bet noslēpj to, ko mēs dzeram. Patiesībā viss, ko vēlējāties ir tikai kafija, ne tasīte. Taču jūs apzināti izvēlējāties labākās un pēc tam vērtējāt, kuram kāda tika.

Un tagad padomājiet: DZĪVE – tā ir kafija. Darbs, nauda, stāvoklis sabiedrībā, sabiedrība – tās ir tasītes. Tie ir tikai instrumenti lai uzturētu dzīves saturu. Tas, kādu tasīti mēs izvēlamies, nenosaka un nemaina mūsu dzīves kvalitāti. Dažkārt, koncentrējoties uz tasīti, mēs aizmirstam baudīt pašu kafiju.

Vislaimīgākie ir tie cilvēki, kuriem, iespējams, nav viss labākais, bet kuri spēj no visa, kas tiem ir, iegūt visu labāko.

Avots: http://www.pritchi.ru

Tulkoja: Ginta FS

Smejies vesels:)

rinda5

Rindas lielveikalos – tas nav pārbaudījums cilvēkiem ar vājiem nerviem, īpaši, ja ratiņos jau ir sakrājusies kaudze produktu, bet tu pēkšņi attopies, ka staigājot starp preču plauktiem, esi pazaudējies laikā, bet mājās gaida ģimene. Nav retums pircēji – viltnieki, kuri uzprasās, lai tos palaiž rindā pa priekšu, jo jāapmaksā tikai pāris lietas. Bet tajā laikā rindā pacietīgi stāvošie nervozē, skatās pulksteņos. Ja esi nonācis tādā situācijā, nesteidzies “uzcepties” – nervus vajag saudzēt un dzīvi uztvert ar smaidu. Bet varbūt tā bija tikai spēle?:)

* * *

Reiz pēc darba abi ar vīru devāmies uz lielveikalu. Paņēmām divus iepirkumu ratiņus, sakrāmējām tajos vajadzīgos produktus. Vīrs devās uz kasēm aizņemt rindu, bet es vēl ar saviem ratiņiem aizskrēju līdz konditorejas nodaļai, lai nopirkto ko saldu desertam vakariņās.

Kad to biju izdarījusi, devos uz kasi, kur rindā stāvēja mans vīrs. Aizspraucos garām rindā stāvošajiem cilvēkiem, pieeju pie vīra un saku:

— Kungs, lūdzu palaidiet mani pa priekšu!
— Jā, lūdzu, kundze, man šodien nav kur steigties, — viņš atbild.

Aiz mums stāvošie pircēji vienā mutē cits citu pārkliegdami paceļ balsis:

— Bezkaunīgā, ejiet un stājieties rindas galā! Nav ko līst citiem priekšā!
— Kungs, vai drīkst, es savus produktus pārlikšu jūsu ratiņos? — es jautāju.
— Protams! — viņš nebēdnīgi smaida.

Aiz viņa stāvošie:

— Kāda maita! Kā nav kauna!. Visur bez ziepēm ielīdīs!
— Kungs, — es saku, — vai jūs varētu arī manā vietā samaksāt?

Rinda šausmās pavērtām mutēm gaida manu atbildi.

— Jā, jā, protams! Neuztraucaties! Nekādu problēmu! — atbild vīrs.

— Jūs mājup brauksiet ar mašīnu? — es jautāju. — Vai aizvedīsiet mani??

Vīrs, smieklos kratīdamies vairs nespēja izdvest ne vārda, vien māja ar galvu.

Tajā pat laikā cilvēki rindā…

Jauku jums šo brīnišķīgo dienu:)

Ritīgi smieklīgs šis rullītis Urālu pelmeņiem:)

Cik vienkārši!!!

smej43

Ļoti daudzi cilvēki nezina, ka mēs jebkurā momentā varam pieslēgties pie sava enerģijas avota – tas atrodas mūsos. Kā? Ļoti vienkārši! Var ļoti daudz runāt par to, cik svarīgi ir būt apzinātā stāvoklī – tas nozīmē domāt, ko un kā runājam, domājam, darām, sapņojam. Tas vajadzīgs ne jau kādam citam, bet mums pašiem.

Mūsu bioloģiskais ķermenis ir iekārtots tā, ka tam nemitīgi jāuztur noteikts frekvenču diapazons, kas nepieciešams normālai funkcionēšanai.

Ja cilvēks nekontrolē savas zemās frekvences emocijas, tad viņa enerģētisko lauku katru dienu arvien vairāk un vairāk piesārņo zemās frekvences enerģijas un ar laiku tās sasniedz kritisko minimumu, kad sākas problēmas orgānu sistēmās, kas nozīmē – slimības.

Augstākie spēki mums devuši vienu universālu līdzekli, kas mums pieejams 24 stundas diennaktī, neatkarīgi no tā, kur mēs atrodamies. taču daudzi ļoti reti to izmanto un pat nevar iedomāties par tā fantastisko iedarbību uz mūsu organismu. Es runāju par SMAIDU.
Vai atceries dziesmu, ko dziedājām bērnībā: «От улыбки станет всем светлей» . To var salīdzināt ar gaismu, kas aprij tumsu.

Mūsu smaidam ir ne tikai sava frekvence, bet tas ir arī atslēga uz mūsu nervu sistēmu. Un tikai retais var iedomāties, ka reizē ar smaidu, organisms “pieslēdz” un sāk darbināt visus mūsu muskuļus un nervu galus. Tātad šī frekvence momentā izplatās pa visu ķermeni un sāk  izkliedēt tajā radušos spriedzi.
Tāpēc, jo biežāk smaidīsi, jo augstākās vibrācijās atradīsies tavs ķermenis. Sāc tagad!

Vienkārši PASMAIDI!

Tas nesāp! Un nav svarīgi, kas un ko par tevi padomās! Citiem taču ir pilnīgi vienaldzīgs tavs iekšējais emocionālais un fiziskais stāvoklis, tava veselība.
Un, piedevām vēl, ja tu atrodies patiesā prieka stavoklī, tad tava organisma atveseļošanās un enerģētiskā stāvokļa atjaunošanās notiks milzīgā ātrumā.

Atceries to, ka tu šo prieku vari uzdāvināt arī pārējiem cilvēkiem. Tas neko nemaksā! Bet ir vērtīgāks par visiem pasaules dārgumiem. Ja tu uzdavināsi to citiem, tad šī enerģija pēc visiem Visuma likumiem atgriezīsies pie tevis pavairojusies vismaz desmitkārt. Un nav svarīgi – no cilvēkiem vai saiknes ar dabu, galvenais, ka tās daudzums palielināsies un tu apzināti priecēsi sevi ar to, ka tu priecē citus.

Nepazaudē šo dzīves momentu prieka enerģiju. Priecājies par katru brīdi, kad no tava smaida aizdegas acis apkārtējiem cilvēkiem – kolēģiem, draugiem, tuviniekiem, visiem, kas atrodas tev blakus.

Maini sevi tā, lai cilvēki ietu līdzi tavam smaidam! Un pats svarīgākais! Tev pašam jānonāk pie tā, cik svarīgi ir izmainīt savu līdzšinējo dzīvi, kas ir viena vienīga izdzīvošana uz dzīvi priekā!

Un jo biežāk tu priecājies, jo augstākas kļūst tava ķermeņa vibrācijas, jo skaidrāk tu redzi apkārt notiekošo situāciju, arvien labāk sāk stradāt intuīcija, ciešāka ir saikne ar taviem Sargeņģeļiem.

Ja esi nolēmis sākt pašpilnveidošanās ceļu, tad pirmais, ko jāiemācās darīt – priecāties par VISU, kas notiek.
Lai labāk to atcerētos, paskaties, ko dara bērni!
Ja esi aizmirsis, mācies! jo ātrāk, jo labāk!

Avots: http://www.aum.news/

Tulkoja: Ginta FS

Atceries?

Saņem, ko pasūtīji!

sargeņģelis222

Nokaitināta sieviete brauc trolejbusā un domā:

– Pasažieri – rupekļi. Vīrs – piedzēries lops. Bērni – huligāni un divnieku karaļi. Es – ak, es, nabadzīte, nomocījusies un nelaimīga.

Viņai aiz muguras stāv Sargeņģelis ar bloknotu un visu pieraksta – stingri pa punktiem:

1. Pasažieri – rupekļi.

2. Vīrs – piedzēries lops.

3. Bērni – huligāni un divnieku karaļi.

Pēc tam pārlasa un domā:

– Kam viņai tas viss vajadzīgs? Taču, ja jau reiz pasūtīja, izpildīsim!

Uzmanīgi ar saviem “pasūtījumiem”!

Tāds ticējums :)

Sensenos laikos, kad mums ar nākamo vīru vēl nebija kopēju māju, mašīnu un plānu uz atvaļinājumu, viņš man atnesa ziedus. Tādu pabriesmīgu, samīcītu pušķi, ātrumā nopirktu benzīntankā.

— Tu zini, — es teicu, kārtojot jau nedaudz pavītušās rozes, — mums, ezotēriķiem ir tāds ticējums: jo ilgāk stāv nevītuši dāvinātie ziedi, jo stiprākas attiecības.

Nabaga pielūdzējs brauca pie manis katru vakaru, apostīja un apsekoja pušķi, kas varonīgi stāvēja jau trīs nedēļas.
Pēc tam viņš regulāri nesa man ziedus no benzīntanka un visi tie ziedēja ilgi, krāšņi un nedaudz pat lielīgi.
Pēc tam mēs braucām atvaļinājumā.
Es paliku stāvoklī..
Piedzima meita.
Mēs nopirkām māju un pārvācāmies.
Un tad viņš man atklāja briesmīgu noslēpumu, ka, lūk, pēc tiem pašiem izturīgajiem ziediem viņš saprata, ka tā, ir likteņa zīme, un nekas mums nevarēs traucēt – ne vecums, ne bērni, ne dažādās intereses, ne mans nešpetnais raksturs, un viss mums būs kārtībā.

Savukārt es atzinos, ka katru dienu mainīju novītušās rozes uz svaigām. Gāju uz benzīntanku un piepirku.

Mums, ezotēriķiem ir tāds ticējums — kam tici, tas strādā!

Tulkoja: Ginta FS