Dzīve kā kafija

kafija11111

Kādas prestižas augstskolas absolventu grupa ieradās viesos pie sava augstskolas profesora. Daudzi no viņiem bija paspējuši izveidot veiksmīgu karjeru, tāpēc sarunas pārsvarā bija par darbu un ar to saistītajām problēmām, kā arī par dzīvi un tās grūtībām.

Profesors devās uz virtuvi lai sagatavotu saviem viesiem kafiju un atgriezās ar paplāti, uz kuras bija dažādas kafijas tasītes: gan dārgas, skaistas, porcelāna, kristāla, gan vienkāršas stikla un plastmasas.

Kad absolventi bija paņēmuši tasītes, profesors teica:

— Mani draugi, pievērsiet uzmanību, visas skaistās un dārgās tasītes ir izdalītas, palikušas tikai necilās.
Lai arī jums tas ir normāli un ierasti – vēlēties SEV tikai to labāko, taču tas arī ir jūsu problēmu un stresu galvenais iemesls. Saprotiet, tasīte pati par sevi kafiju nedara labāku. Bieži vien tā ir ne tikai dārgāka, bet noslēpj to, ko mēs dzeram. Patiesībā viss, ko vēlējāties ir tikai kafija, ne tasīte. Taču jūs apzināti izvēlējāties labākās un pēc tam vērtējāt, kuram kāda tika.

Un tagad padomājiet: DZĪVE – tā ir kafija. Darbs, nauda, stāvoklis sabiedrībā, sabiedrība – tās ir tasītes. Tie ir tikai instrumenti lai uzturētu dzīves saturu. Tas, kādu tasīti mēs izvēlamies, nenosaka un nemaina mūsu dzīves kvalitāti. Dažkārt, koncentrējoties uz tasīti, mēs aizmirstam baudīt pašu kafiju.

Vislaimīgākie ir tie cilvēki, kuriem, iespējams, nav viss labākais, bet kuri spēj no visa, kas tiem ir, iegūt visu labāko.

Avots: http://www.pritchi.ru

Tulkoja: Ginta FS

Smejies vesels:)

rinda5

Rindas lielveikalos – tas nav pārbaudījums cilvēkiem ar vājiem nerviem, īpaši, ja ratiņos jau ir sakrājusies kaudze produktu, bet tu pēkšņi attopies, ka staigājot starp preču plauktiem, esi pazaudējies laikā, bet mājās gaida ģimene. Nav retums pircēji – viltnieki, kuri uzprasās, lai tos palaiž rindā pa priekšu, jo jāapmaksā tikai pāris lietas. Bet tajā laikā rindā pacietīgi stāvošie nervozē, skatās pulksteņos. Ja esi nonācis tādā situācijā, nesteidzies “uzcepties” – nervus vajag saudzēt un dzīvi uztvert ar smaidu. Bet varbūt tā bija tikai spēle?:)

* * *

Reiz pēc darba abi ar vīru devāmies uz lielveikalu. Paņēmām divus iepirkumu ratiņus, sakrāmējām tajos vajadzīgos produktus. Vīrs devās uz kasēm aizņemt rindu, bet es vēl ar saviem ratiņiem aizskrēju līdz konditorejas nodaļai, lai nopirkto ko saldu desertam vakariņās.

Kad to biju izdarījusi, devos uz kasi, kur rindā stāvēja mans vīrs. Aizspraucos garām rindā stāvošajiem cilvēkiem, pieeju pie vīra un saku:

— Kungs, lūdzu palaidiet mani pa priekšu!
— Jā, lūdzu, kundze, man šodien nav kur steigties, — viņš atbild.

Aiz mums stāvošie pircēji vienā mutē cits citu pārkliegdami paceļ balsis:

— Bezkaunīgā, ejiet un stājieties rindas galā! Nav ko līst citiem priekšā!
— Kungs, vai drīkst, es savus produktus pārlikšu jūsu ratiņos? — es jautāju.
— Protams! — viņš nebēdnīgi smaida.

Aiz viņa stāvošie:

— Kāda maita! Kā nav kauna!. Visur bez ziepēm ielīdīs!
— Kungs, — es saku, — vai jūs varētu arī manā vietā samaksāt?

Rinda šausmās pavērtām mutēm gaida manu atbildi.

— Jā, jā, protams! Neuztraucaties! Nekādu problēmu! — atbild vīrs.

— Jūs mājup brauksiet ar mašīnu? — es jautāju. — Vai aizvedīsiet mani??

Vīrs, smieklos kratīdamies vairs nespēja izdvest ne vārda, vien māja ar galvu.

Tajā pat laikā cilvēki rindā…

Jauku jums šo brīnišķīgo dienu:)

Ritīgi smieklīgs šis rullītis Urālu pelmeņiem:)

Cik vienkārši!!!

smej43

Ļoti daudzi cilvēki nezina, ka mēs jebkurā momentā varam pieslēgties pie sava enerģijas avota – tas atrodas mūsos. Kā? Ļoti vienkārši! Var ļoti daudz runāt par to, cik svarīgi ir būt apzinātā stāvoklī – tas nozīmē domāt, ko un kā runājam, domājam, darām, sapņojam. Tas vajadzīgs ne jau kādam citam, bet mums pašiem.

Mūsu bioloģiskais ķermenis ir iekārtots tā, ka tam nemitīgi jāuztur noteikts frekvenču diapazons, kas nepieciešams normālai funkcionēšanai.

Ja cilvēks nekontrolē savas zemās frekvences emocijas, tad viņa enerģētisko lauku katru dienu arvien vairāk un vairāk piesārņo zemās frekvences enerģijas un ar laiku tās sasniedz kritisko minimumu, kad sākas problēmas orgānu sistēmās, kas nozīmē – slimības.

Augstākie spēki mums devuši vienu universālu līdzekli, kas mums pieejams 24 stundas diennaktī, neatkarīgi no tā, kur mēs atrodamies. taču daudzi ļoti reti to izmanto un pat nevar iedomāties par tā fantastisko iedarbību uz mūsu organismu. Es runāju par SMAIDU.
Vai atceries dziesmu, ko dziedājām bērnībā: «От улыбки станет всем светлей» . To var salīdzināt ar gaismu, kas aprij tumsu.

Mūsu smaidam ir ne tikai sava frekvence, bet tas ir arī atslēga uz mūsu nervu sistēmu. Un tikai retais var iedomāties, ka reizē ar smaidu, organisms “pieslēdz” un sāk darbināt visus mūsu muskuļus un nervu galus. Tātad šī frekvence momentā izplatās pa visu ķermeni un sāk  izkliedēt tajā radušos spriedzi.
Tāpēc, jo biežāk smaidīsi, jo augstākās vibrācijās atradīsies tavs ķermenis. Sāc tagad!

Vienkārši PASMAIDI!

Tas nesāp! Un nav svarīgi, kas un ko par tevi padomās! Citiem taču ir pilnīgi vienaldzīgs tavs iekšējais emocionālais un fiziskais stāvoklis, tava veselība.
Un, piedevām vēl, ja tu atrodies patiesā prieka stavoklī, tad tava organisma atveseļošanās un enerģētiskā stāvokļa atjaunošanās notiks milzīgā ātrumā.

Atceries to, ka tu šo prieku vari uzdāvināt arī pārējiem cilvēkiem. Tas neko nemaksā! Bet ir vērtīgāks par visiem pasaules dārgumiem. Ja tu uzdavināsi to citiem, tad šī enerģija pēc visiem Visuma likumiem atgriezīsies pie tevis pavairojusies vismaz desmitkārt. Un nav svarīgi – no cilvēkiem vai saiknes ar dabu, galvenais, ka tās daudzums palielināsies un tu apzināti priecēsi sevi ar to, ka tu priecē citus.

Nepazaudē šo dzīves momentu prieka enerģiju. Priecājies par katru brīdi, kad no tava smaida aizdegas acis apkārtējiem cilvēkiem – kolēģiem, draugiem, tuviniekiem, visiem, kas atrodas tev blakus.

Maini sevi tā, lai cilvēki ietu līdzi tavam smaidam! Un pats svarīgākais! Tev pašam jānonāk pie tā, cik svarīgi ir izmainīt savu līdzšinējo dzīvi, kas ir viena vienīga izdzīvošana uz dzīvi priekā!

Un jo biežāk tu priecājies, jo augstākas kļūst tava ķermeņa vibrācijas, jo skaidrāk tu redzi apkārt notiekošo situāciju, arvien labāk sāk stradāt intuīcija, ciešāka ir saikne ar taviem Sargeņģeļiem.

Ja esi nolēmis sākt pašpilnveidošanās ceļu, tad pirmais, ko jāiemācās darīt – priecāties par VISU, kas notiek.
Lai labāk to atcerētos, paskaties, ko dara bērni!
Ja esi aizmirsis, mācies! jo ātrāk, jo labāk!

Avots: http://www.aum.news/

Tulkoja: Ginta FS

Atceries?

Saņem, ko pasūtīji!

sargeņģelis222

Nokaitināta sieviete brauc trolejbusā un domā:

– Pasažieri – rupekļi. Vīrs – piedzēries lops. Bērni – huligāni un divnieku karaļi. Es – ak, es, nabadzīte, nomocījusies un nelaimīga.

Viņai aiz muguras stāv Sargeņģelis ar bloknotu un visu pieraksta – stingri pa punktiem:

1. Pasažieri – rupekļi.

2. Vīrs – piedzēries lops.

3. Bērni – huligāni un divnieku karaļi.

Pēc tam pārlasa un domā:

– Kam viņai tas viss vajadzīgs? Taču, ja jau reiz pasūtīja, izpildīsim!

Uzmanīgi ar saviem “pasūtījumiem”!

Tāds ticējums :)

Sensenos laikos, kad mums ar nākamo vīru vēl nebija kopēju māju, mašīnu un plānu uz atvaļinājumu, viņš man atnesa ziedus. Tādu pabriesmīgu, samīcītu pušķi, ātrumā nopirktu benzīntankā.

— Tu zini, — es teicu, kārtojot jau nedaudz pavītušās rozes, — mums, ezotēriķiem ir tāds ticējums: jo ilgāk stāv nevītuši dāvinātie ziedi, jo stiprākas attiecības.

Nabaga pielūdzējs brauca pie manis katru vakaru, apostīja un apsekoja pušķi, kas varonīgi stāvēja jau trīs nedēļas.
Pēc tam viņš regulāri nesa man ziedus no benzīntanka un visi tie ziedēja ilgi, krāšņi un nedaudz pat lielīgi.
Pēc tam mēs braucām atvaļinājumā.
Es paliku stāvoklī..
Piedzima meita.
Mēs nopirkām māju un pārvācāmies.
Un tad viņš man atklāja briesmīgu noslēpumu, ka, lūk, pēc tiem pašiem izturīgajiem ziediem viņš saprata, ka tā, ir likteņa zīme, un nekas mums nevarēs traucēt – ne vecums, ne bērni, ne dažādās intereses, ne mans nešpetnais raksturs, un viss mums būs kārtībā.

Savukārt es atzinos, ka katru dienu mainīju novītušās rozes uz svaigām. Gāju uz benzīntanku un piepirku.

Mums, ezotēriķiem ir tāds ticējums — kam tici, tas strādā!

Tulkoja: Ginta FS

Sūzana Sarandona, 69: «Ar vienaudžiem man garlaicīgi»

susan2

Sūzana Sarandona ir vēl viens pierādījums tam, ka laiks nespēj valdīt pār īstu skaistumu un talantu. Amerikāņu tērpu dizaineris Marks Džeikobs nesen paziņoja, ka 69 gadīgā aktrise ir kļuvusi par viņa mūzu un reklamēs viņa jauno apģērbu kolekciju”rudens-ziema 2016″. Savukārt kosmētikas kompānija LʼOreal ir algojusi viņu par savu jauno reklāmas seju anti-age produktiem.

Sūzana Sarandona ir filmas “Telma un Luīze” zvaigzne, “Oskara” prēmijas laureāte 1996. gadā un arī politiskā aktīviste un trīs bērnu mamma. Viņa nemitīgi šokē “pieklājīgo” publiku, atsakoties sekot ierastajiem, sabiedrībā pieņemtajiem šabloniem. Tad ierodas uz oficiālo ceremoniju šokējošā apģērbā (viņas figūra vēljoprojām ir lieliska), tad bez kosmētikas filmējas kādam tabloīdam.

Viņas skaistuma noslēpums? Pavisam vienkāršs: “Es nesmēķēju, gandrīz nemaz nelietoju alkoholu un nemīlu sauļoties. Man ir paveicies, jo man ir laba āda, kas ar gadiem nezaudē kolagēnu, rodas tikai krunciņas ap acīm”. Kas attiecas uz kosmētiskajām procedūrām, tad vienīgais, ko Sjūzana uzticējusi plastiskajam ķirurgam ir plakstiņi. “Man šķiet, katrs cilvēks drīkst darīt ar savu ķermeni to, ko viņš vēlas. Vienīgais, kas mani šokē ir tas, ka pēkšni cilvēkam uzrodas gigantiskas lūpas, kuras tādas nekad agrāk nav bijušas, vai milzīgas, iepriekš nebijušas krūtis”.  Botokss arī nav domāts man, jo aktrisei ir vajadzīga kustīga seja.”.

Vai viņai ir vecuma problēmas? “Jā, ir”, atbild Sūzana. Viņai ir kļuvis garlaicīgi ar saviem vienaudžiem, vairums no kuriem ir kļuvuši par ļoti garlaicīgiem cilvekiem. “Kad cilvēks noveco, viņš pārstāj būt zinātkārs. Arvien grūtāk ir atrast kādu, kurš pilns dzīves, atvērts visam jaunajam un nav kategorisks savos spriedumos.” Ļoti daudzi vienaudži sūdzās par to, ka zaudējuši dzīves garšu un tiecas tikai pēc viena – saglabāt savu statusu.

Vai, gadiem ejot, ir mainījies viņas skats uz dzīvi?

“Tagad es zinu, viss, kas šķiet katastrofa, patiesībā ir ļoti noderīgs tev. Tā ir kāda ačgārna paranoja, Visuma apvērsums manā labā. Bet šī sapratne atnāk ar gadiem. Ziniet, kā dzied Rolling Stones savā dziesmā: “Tu nesaņemsi to, ko gribi, toties saņemsi to, kas tev nepieciešams.”. Nav obligāti visu kontrolēt, laime bieži vien ir tur, kur mēs to nemaz nemeklējām.”

Telma un luuize

Avots: http://theageofhappiness.com/

Tulkoja: Ginta FS

Foto: Kadrs no filmas “Telma un Luīze”

Kādi mēs – dažādi!

sievietes skumst3

Viņas dienasgrāmata:

«Vakar vakarā mans vīrs uzvedās dīvaini. Mēs bijām sarunājuši pavakariņot mūsu iemīļotajā restorānā.

Es visu dienu ar draudzenēm biju pavadījusi, staigājot pa veikaliem, un nedaudz nokavēju vakariņas. Domāju, ka tieši tas viņu sarūgtināja. Sarunas nevedās un es piedāvāju apsēsties klusākā vietiņā, lai mēs mierīgi varētu aprunāties. Viņš piekrita, tomēr tas neko nemainīja un runīgāks viņš nekļuva. Es jautāju, kas noticis. Viņš atbildēja, ka nekas. Es pajautāju, vai esmu vainīga, ka viņš tāds noskumis. Viņš teica, ka nav noskumis un, ka es ne pie kā neesmu vainīga un, ka nav iemesla satraukties.

Ceļā uz mājām es viņam teicu, ka mīlu viņu. Viņš pasmaidīja un turpināja vadīt mašīnu. Es nekādīgi nevaru izskaidrot viņa uzvedību, nevaru saprast, kāpēc viņš neatbildēja, ka arī mani mīl.

Kad pārnācām mājās, es sajutu, ka zaudēju viņu, ka viņš nevēlas būt ar mani. Viņš vienkārši sēdēja uz dīvāna un skatījās TV. Man bija sajūta, ka viņš ir tik tālu un tik svešs. Es neizturēju un teicu, ka eju gulēt. Pēc 15 minūtēm viņš arī ienāca guļamistabā. Es jutu, ka viņu kaut kas nomāc un viņa domas lidinās kaut kur tālu. Viņš aizmiga. Es raudāju visu nakti. Es nezinu, kas tagad notiks. Kā man būt. Zinu, ka domās viņš ir kaut kur tālu – ne ar mani. Mana dzīve brūk!…”

Viņa dienasgrāmata:

«Motociklu nevar iedarbināt un es nevaru saprast, kāpēc!».

Avots: http://fit4brain.com/

Tulkoja: Ginta FS