Kā noķert oligarhu

nusja

Ņusja ļoti gribēja apprecēties. Un nevis vienkārši apprecēties, bet apprecēties ar oligarhu. Viss ciems par viņu smējās: atradusi, muļķe, par ko sapņot! Oligarhi viņu Ņižņij Kukujevo ciemā savu mūžu nebija pat ieskatījušies, bet par lielāko biznesmeni te uzskatīja kandžas tecinātāju Markovnu, kas nu nekādīgi nederēja glamūrīgos līgavaiņos. Un arī pati Ņusja, acīmredzami, nebija no “glamūrīgajām” – liela, plata, uzticama kā upes barža. Tādu oligarhi varētu ņemt par miesassargu, vai pavāru, bet par līgavu – diez vai. Un mamma viņai ne reizi vien bija teikusi:

– Ak, tu, neizglītotā muļķe, arī seja tev nav kā Carienei-Gulbim, kādi tur oligarhi!? Viņi tikai lielpilsētās atrodami, bet tu – vietējā, kukujevas…. Labāk skaties uz Mitju-traktoristu, vai Slavku-mehāniķi, savādāk tā arī paliksi vecās meitās! Tavas draudzenes jau sen pie vīriem izgājušas, bet tu… Ja tagad neapdomāsies, tad tā arī viena kūkosi visu atlikušo dzīvi!

Bet Ņusja slaidi nospļāvās uz visiem šiem cēloņseku likumiem. Viņai bija sapnis, un viņa tam ticēja: viss piepildīsies! Un, kad atkal kārtējo reizi kāds mēģināja viņas sapnim sadot pa spārniem, viņa sevi uzmundrināja: «Если сильно захотеть, можно в космос полететь!»

Reiz viņa kādā grāmatā izlasīja, ka, ja kaut ko ļoti vēlies, vajag visu šo saņemšanas procesu izmēģināt. Ja vēlies vinnēt loterijā – sāc svinēt jau laikus savu lielo laimestu, tā, it kā tas jau būtu noticis. Kaut kā tā.

Praktiskā Ņusja uzreiz saprata: ja vēlies apprecēt oligarhu, vajag trenēties: piebarot, paskatīties uz ko tas ķeras. Viņas nelaiķis tēvs bija makšķernieks un meitai arī bija iemācījis makšķerēt, tā kā šī lieta viņai bija pazīstama. Un sāka Ņusja savu brīvo laiku pavadīt pie upes, trenējoties. Te viņa mierīgi varēja sapņot, klusumā un mierā, bez apkārtējo ironiskajiem smīniem. Te tik lieliski sapņojās!

Un, lūk, reiz, kad viņa kārtejo reizi gaidīja “copi”, pie viņas pienāca kāds cits makšķernieks. Tas nebija vietējais. Vējjakā, svīterī, garos zābakos, cepurē un ar makšķeri – kā jau makšķernieks. Krietni gados, maziņš un ar brillītēm – tāds amizants večuks.

– Ne asakas! – viņš novēlēja.

– Pateicos, jums arī! – atbildēja Ņusja.

– Un, ko tad jūs te makšķerējat?

– Oligarhu – atjokoja Ņusja.

– Vai tiešām!? Kas tā par zivi?

– Līdzīga asarim, tikai treknāka un spīguļojošāka. Tāda svarīga zivs, un ļoooooti garšīga!

– Un, uz ko tā ķeras?

– Tas atkarīgs no diennakts laika. Ja brokastīs – tad uz sliekām, pusdienās tiem patīk mušas, bet vakariņās vislabāk lietus tārpiņi.

Te pēkšņi Ņusjai copēja un viņa izvilka solīdu zivi – īstu oligarhu. Bet spainī viņai jau trīs tādi šļakstījās.

– Eh, kāda tu forša meitene! – iesaucās večuks. – Gan gudra, gan stipra un ar humora izjūtu! Vai neesi mēģinājusi nodarboties ar makšķerēšanas sportu?

– Ko? – izbrīnījāš Ņusja. – Vai tad tāds sports arī ir?

– Un vēl kā ir! – večuks nosmējās. – Es regulāri piedalos sacensībās! Un tevi uzaicinu! Nenožēlosi!

– Nezinu gan, kā tas ir, — sakautrējās Ņusja. – Mums ciemā makšķerē tāpēc, lai būtu ko ēst, lai atpūstos, bet, kā sports – nē, tā mums nenotiek.

– Vai gan tev visu mūžu jāsēž savā Ņižņij Kukujevo? Noriskē! Es tev labprāt palīdzēšu, kā makšķernieks makšķerniekam. Man ļoti patīk palīdzēt jauniešiem izvirzīties!

– Labs ir! – piekrita Ņusja. – Kāpēc gan ne? Uz kurieni man jābrauc?

Viņa uzaicināja večuku pie sevis mājas, iepazīstināja ar mammu, ātri uzcepa zivi, pasēdēja, parunājās… Un drīzumā Ņusja devās uz sacensībām makšķerēšanā. Bet tur, izrādījās, bija loti daudz izskatīgu, bagātu vīriešu. Ņusja, meitene drosmīga, nenobijās. Viņa savācās, sakoncentrējās un parādīja lieliskus rezultātus. Lai arī pirms tam sāncenši uz viņu skatījās ar ironiju, tad sacensību beigās ar cieņu paspieda viņai roku.

Jau drīzumā Ņusja sasniedza starptautisku līmeni – viņu uzaicināja izlasē, sacensties ar ārzemniekiem. Viņa bija kļuvusi par komandas līderi.Un tas neprasīja viņai milzu piepūli, jo trenējoties pie upes, un iedomājoties, ka tur peld oligarhs, viņai nebija grūti noķert lielas zivis, tās pašas lēca uz āķa, kā uz magnēta.

– Nu, lūk, sasapņojies! – skumji teica māte. – Ne vīra, ne bērnu, un arī aizraušanās tev kaut kāda muļķīga. Tāda tu man – nekāda, viena vienīga bēdu ieleja.

Tajā pašā laikā «bēdu ieleja» tikai nosmējās, jo viņa gan zināja, ka, ja sapnim ticēsi, tad visi ceļi ti pie tā vien ved. Visi – bez izņēmuma!

Varbūt dēļ šīs ticības, varbūt par spīti ļaunajām mēlēm, sacensībās Ņusja iepazinās ar norvēģi – arī lielu makšķernieku. Un viņš to uzaicināja uz Norvēģiju pamakšķerēt, apmaksāja ceļu un palīdzēja viņai sazināties norvēģu valodā. Protams, Ņusja nedaudz sabijās, tomēr aizbrauca.

Un ko jūs iedomājaties? Norvēģim Ņusja tā iepatikās, ka viņš viņu uzaicināja tur padzīvot. Ņusja šeit sajutās kā mājās, izrādījās, ka arī norvēģu valodā kaut ko saprot, un bija sajūta, ka visu mūžu te dzīvojusi. Bet norvēģi par viņu jūsmoja – teica, ka viņa izskatās kā senā norvēģu jūras dieviete – tāda pati liela, spēcīga un ir lietpratēja makšķerēsanā.

Vienu vārdu sakot, tagad jaunie nevar izvēlēties, kur tiem dzīvot – varbūt Norvēģijā, varbūt Ņižņij Kukujevo. Ņusjas norvēģis labprtāt parceltos arī uz viņas dzimto ciemu, jo makšķerēt tur ir interesanti. Viņam pieder trīs zivju pārtrādes uzņēmumi, kurus var vadīt arī no attāluma.

Tikai Nusjas mamma visu laiku jautā:

– Ņusik, vai viņš ir oligarhs, vai nav? Es nevaru saprast!
– Kurš gan, mammu, to var zināt? – filosofiski atbild Ņusja. – Oligarhs, ne oligarhs – kāda starpība? Galvenais, ka mans sapnis piepildījās! Es viņu tomēr noķēru uz āķa!

Tagad jaunās meitenes Ņižņij Kukujevo ciemā arī tic, ka, ja tu sapņo un savam sapnim tici, tad visi ceļi ved pie tā! Pat tad, ja tev seja nav kā Carienei-Gulbim un figūra ir līdzīga upes baržai, Laime tevi vienalga neapies!

Autors: Elfika
Avots: http://www.elfikacka3ka.ru
Tulkoja: Ginta FS

 

Advertisements

Mantra aizvainotajiem no Ošo

aizvainojums34

Viens no veidiem, kā strādāt un tikt galā ar aizvainojumu – tā ir tā pastiprināšana, novedot to līdz absurdam, līdz pat pazušanai. Ošo mantra šim mērķim noderēs lieliski. Lai pastiprinātu šīs mantas efektu, labāk nostāties spoguļa priekšā un izteiksmīgi to nolasīt!

Šīs mantras efektivitāti apstiprinājuši tūkstošiem aizvainoto un pēc tam piedevušo.
«Es esmu tik svarīgs Tītars, ka nevaru atļauties to, ka kāds rīkotos atbilstoši savai dabai, kura man nepatīk. Es esmu tik svarīgs Tītars, ka, ja kāds pateica, ko tādu, ko es negaidīju, vai rīkojās tā, kā es nebiju gaidījis, es viņu sodīšu ar savu aizvainojumu. Lai redz, cik tas ir svarīgi – mans aizvainojums par viņa “nodarījumu”. Jo es taču esmu ļoti svarīgs Tītars!

Es nenovērtēju savu dzīvi. Es tik ļoti to nenovertēju, ka man nav žēl tērēt savu laiku aizvainojumam. Es atteikšos no minūtes prieka, minūtes laimes, minūtes sajūsmas un labāk to atdošu savam aizvainojumam. Un man ir gluži vienalga, ka šīs minūtes kļūst par stundām, stundas – par dienām, dienas – par nedēļām, nedēļas – par mēnešiem, mēneši – par gadiem. Man nav žēl savas dzīves gadus pavadīt aizvainojumā – jo es it nemaz nenovērtēju savu dzīvi.

Es esmu ļoti jūtīgs. Es esmu tik ļoti jūtīgs, ka esmu spiests aizsargāt savu teritoriju un sodīt ar aizvainojumu katru, kas to aizķēris. Es pakāršu uz pieres sev plāksni “Uzmanību, nikns suns” un lai tikai kāds pamēgina to neievērot! Es apjozīšu savu jūtīgumu ar augstiem mūriem un man uzspļaut, ka caur tiem nav redzams, kas notiek ārā, toties mans jūtīgums būs drošībā.

Es uzpūtīšu no mušas ziloni. Es ņemšu šo pussprāgušo mušu, ko kāds pametis un reaģēšu uz to ar savu aizvainojumu. Dienasgrāmatā es nerakstīšu par to, cik skaista pasaule, es uzrakstīšu, cik briesmīgi ar mani ir rīkojušies. Es neteikšu draugiem, cik ļoti es viņus mīlu, labāk visu vakaru stāstīšu, cik ļoti stipri mani ir aizvainojuši. Man nāksies šo mušu elpināt un iedvest tai tik daudz sava gara spēka, lai tā kļūtu par ziloni. Jo no mušas jau ir viegli atgaiņāties un pat neievērot to, bet ziloni gan visi pamanīs. Tapēc es katru mušu uzpūtīšu līdz ziloņa izmēriem, lai redz visi!

Es esmu nabags. Es esmu tik ļoti nabags, ka nevaru atrast sevī ne pilītes augstsirdības – lai piedotu, ne pilītes pašironijas – lai pasmietos, ne pilītes dāsnuma – lai neievērotu, ne pilītes gudrības – lai nepieķertos, ne pilītes mīlestības – lai pieņemtu. Man vienkārši nav šo pilīšu, jo esmu ļoti ierobežots un nabadzīgs.”

Jūs vēl vēlaties spēlēt aizvainojumu?

Avots: http://fit4brain.com/
Tulkoja: Ginta FS

Domāju… šodien jāuzcep svētku kūka

virtuve3

… atveru failu ar nosaukumu “Ideāla svētku tortes recepte” un lasu:

Izņem no ledusskapja 10 olas, noliec atlikušās 7 uz galda un satīri grīdu.
Nākamreiz esi uzmanīgāks!
Paņem bļodiņu un pret tās malu sasit olas, dzeltenumus ielej bļodā.
Notīri galdu no dzeltenumiem. Esi uzmanīgs.
Un tā – mums bļodiņā ir 5 olu dzeltenumi. Tagad paņem mikseri, ieliec kājiņas un sāc kult olu dzeltenumus. Pamēģini vēlreiz ielikt kājiņas,šoreiz līdz klikšķim. Sakul. Nomazgā seju, kaklu, rokas, muguru, izlej no ausīm olu dzeltenumus.

Tagad mums bļodiņā ir 2 saputoti olu dzeltenumi, tieši tik arī mums vajadzēs kūkas pagatavošanai.
Aplīmē virtuves sienas un griestus ar avīzēm, ar vecām lupatām apsedz mēbeles.
Ieber glāzē 200g miltu, pēc tam izber tos bļodā ar olu dzeltenumiem. Pārējos, uz galda izbirušos 800g miltu uzmanīgi saslauki atpakaļ turzā.

Pārliecinājies par to, ka griesti un sienas ir aplīmēti, sāc kult.
Ieej dušā.
Paņem 4 lielus ābolus un asu nazi, jau laicīgi aizskrien uz aptieku un nopērc jodu, plāksterus, marles saiti.
Sāc mizot ābolus.

Apstrādā īkšķi ar jodu, apsaitē to.
Sagriez ābolus kubiņos un atceries, ka mums vajadzēs 2 ābolus, tā ka pagatavošanas procesā var apēst tikai pusīti. Apstrādā ar jodu rādāmo pirkstu un vidējo pirkstu.
Vienīgo palikušo un jau sagriezto ābolu ieliec bļodā, savāc arī uz grīdas nokritušos gabaliņus, nomazgā tos.

Sakul visu ar mikseri. Nomazgā ledusskapi, vēlāk apkaltīs-nevarēs atmazgāt.

Tagad ielej mīklu formā un ieliec cepeškrāsnī.
Stundu pagaidi.
Ja pēc stundas liekas, ka nekas nenotiek – ieslēdz cepeškrāsni.
Kad esi pamodies, nezvani uzreiz 112, vai 01, vispirms izslēdz un atver cepeškrāsni, atver logus.
Pēc visa pārdzīvotā ar izpildīta pienākuma apziņu iesaku aiziet uz veikalu, nopirkt torti un kaut ko alkoholisku, tā teikt, lai nomierinātu nervus…

Avots: http://www.adme.ru
Tulkoja: Ginta FS

Esi dabiska!:)

maska uz sejas2
Pirms mēneša kādā iepazīšanās saitā iepazinos ar puisi. Ļoti jauki komunicējām – viņš bija inteliģents, izglītots un laipns ar lielisku humora izjūtu. Vienu vārdu sakot – īsts princis. Tā mēs sarakstījāmies, vēlāk arī sazvanījāmies pa telefonu.
Apmēram pirms nedēļas viņš man saka: labāk sazvanāmies skype. Es tikko biju iesmērējusi matu masku, pa virsu uzvilkusi plastmasas maisiņu un vēl pa virsu – bērnu zeķubikses ar Vāģiem. Tā es vienmēr daru – reizi nedēļā iesmērējos ar dadžu eļļu un galvā uzvelku šīs zeķubikses – lai eļļa netek acīs un lai tā siltumā labāk iesūcas.
Tad, lūk, viņš man saka: sazvanāmies skype. Es viņam atbildu, ka labi, sazvanāmies, tikai bez video….. gribu, lai pirmo reizi tu mani ieraudzītu “dzīvajā” ar meikapu un skaistu frizūru. Puisis kulturāls, piekrita.
Zvana…. Kā es atbildēju un nepiefiksēju, nezinu….Atbildēju.
Tātad, sākam runāties, skatos viņam kaut kada dīvaina sejas izteiksme – tāda kā samulsusi, bailīga…. mute pavērta, acis nervozi šaudās…. Domāju, nu varbūt iesnas, nedaudz apslimis, elpo ar muti…. Varbūt nervozē….
Un es tik runāju ar zeķubiksēm galvā….. zeķubikšu staras kā zaķim ausis – gar sāniem karājas….. balss man tada samtaina, cenšos radīt iespaidu….un paralēli plūkāju uzacis!!!! Meitenes, jūs jau ziniet, kāda mums ir sejas izteiksme, kad raustām uzacis….. acis piemiegtas, mute puspavērta. Pa smuko!
Pēc tam vēl panēmu spoguli, pārbaudīju sakodienu…..zobu starpas (tas viss sarunas laikā). Piedodiet par intīmajiem sīkumiem, pastaipīju degunu, pārbaudīju, vai tur nav kāds nodevīgs izlīdis matiņš. Atradu, ar pincetīti izrāvu…. Tā smuki pašķobījos, mēs visas tā protam…. (viņš taču neko neredz!!!!) Vēl piedevām sāka tecēt maska garām maisiņam un zeķubiksēm, un – taisni ausī…. Paņemu vates kociņus un pie reizes iztīrīju ausis.
Pat briesmīgākajā sapnī ko tādu nenosapņosi. Tas viss kādu piecu minūšu garumā! Un, ja sākumā viņš tikai mirkšķināja acis un rādijā izbrīnītu seju, tad uz beigām jau nervozi ķiķināja. Un pamazām, beidzot sarunu, vienojāmies brīvdienās satikties…. Un te pēkšņi viņš saka: man ļoti patīk tas, ka esi atvērta, atklāta un bez kompleksiem……bet uz randiņu tu labāk nāc bez tām zeķubiksēm uz galvas, savādāk mūs nevienā kafejnīcā neielaidīs 🙂
Un tajā brīdī, meitenes, man visa mana dzīve gar acīm aizzibēja…..un es sapratu, ka esmu atbildējusi ar video….Ar zeķubiksēm- Vāģiem uz galvas, raustot uzacis, rakājoties pa zobiem, degunu un ausīm…. Ak, Dievs!!!! Es parbīlī ātri atslēdzos, viņš pārzvanīja un smējās kā traks. Teica, ka pirmajā mirklī ir juties “mana skaistuma apdullināts”. Pēc tam sapratis situāciju un tad vienkārši centies noturēties nesmējies.

 

Avots: www.alibabaru.com/
Paldies Irčikam par ieteikumu 🙂 Smieties vienmēr ir veselīgi!:)
Tulkoja: Ginta FS

Mihails Labkovskis: “Būt sievišķīgai nenozīmē – būt lupatai”

sieviete-policiste

Kad Mihails Labkovskis runā par pašpietiekamu un pārliecinātu par sevi sievieti, daudzi protestē: lūk, sanāk vecis brunčos! Par to arī šoreiz parunāsim.

Daudzām sievietēm, kuras lasa manus rakstus un klausās manas lekcijas, gribas protestēt. Kad es runāju par neatkarību, pašpietiekamību, spēju sevi nodrošināt, pieņemt svarīgus lēmumus savā karjerā un savas dzīves kontrolē – sievietes man saka, ka es esot uzzīmējis gluži vai vīrieša tēlu. Tēlu – asu, stingru, bez jebkādām sievišķības pazīmēm.

Pieņemsim. Taču paskatīsimies, kas sagaida sievieti, kurai vispār nepiemīt neviena no šīm – tā sauktajām “vīrišķīgajām” īpašībām. Iedomāsimies tādu meitenīti-meitenīti, meitenīti-fejiņu. Viņa ir tāda – pretrunīga, gaisīga un pēkšņa.

Pirmkārt – viņai nav naudas. Viņa taču no dzimšanas vēl nekad nav strādājusi, vienmēr ir paļāvusies uz vīrieti, kas viņu ir uzturējis. Sākumā tas bija tēvs, pēc tam viņu svinīgi nodeva vīram. Ne par kādām partnerattiecībām tādā ģimenē runāt nevar, jo šī meitene vēljoprojām ieņem savu ierasto meitas pozīciju. bet vīram ir sagatavota gādīgā tēta loma – labākajā gadījumā.

Kad nokrīt iemīlēšanas plīvurs, vīrietis, kurš pilda tēva lomu, agri vai vēlu sāks kritiski skatīties uz savas sievas “iegribām” («хотелки»). Viņa grib jaunu kažoku? Vecais taču vēl pietiekami labi izskatās. Jaunus zābakus? Vai tad viņai par maz apavu? Labāk es tērēšu naudu kaut kam citam, vērtīgākam! Sieviete kā pastavīgs izdevumu avots, pakāpeniski sāk tracināt. Viņas vēlmes vairs nešķiet tik svarīgas un viņas lūgumi vīrieša smadzenēs parvēršas par pastāvīgu “zāģēšanu” un nīdēšanu, un viņš vairs negrib to iepriecināt ar dāvanām, jo viņa visu laiku prasa. Un prasa, un prasa, un prasa…..cik tad var!?

Bērnus mēs mīlam nesavtīgi. Pieaugušu sievieti nesavtīgi mīlēt nevar (tāpat kā vīrieti). Nevar tikai un vienīgi atdot, neko nesaņemot pretī. Tās ir kā līgumattiecības un tajās ir svarīgs balanss. Un ticiet man, sekss un ēdiens nav pietiekami svarīgi faktori, lai vīrietis nolemtu, ka viņš apbērs savu sievu ar visiem pasaules dārgumiem. Un vēl, nauda – tā ir vara. Un pat pats “zeltainākais” vīrietis pasaulē galu galā domā: ja es viņu uzturu, tātad esmu saimnieks mājās, tātad es vēlos komandēt. es esmu galvenais! Bet viņa darīs to, ko es teikšu. Es nekonsultēšos ar viņu. Es visu lemju pats! Un viņa man pakļausies, kur gan viņa liksies! Tā pazūd cieņa un šī ģimene, kā tāda, cieš krahu.

Otrkārt, sieviete sāk baidīties. ja nu šis vīrietis aizies, tad kas viņu baros? Gadiem ejot, satikt gudru, bagātu, pievilcīgu, neprecētu vīrieti, kurš gatavs apgādībā pieņemt sievieti, paliek arvien sarežģītāk. Ja vēl šai sievietei ir bērni, tad iespējas sarūk vēl vairāk.

Bet, pat tad, ja vīrietis nekur nepazūd, ar katru gadu šāda sieviete kļūst viņam arvien neinteresantāka, jo viņai nav nekādas savas dzīves. Par ko viņam ar viņu runāt? Bērni, veikali, seriāli – tas taču ir garlaicīgi. Visas dienas ir vienādas, visi jaunumi – tikai par sadzīvi. Daudzi iebildīs – bet kur tad paliek hobiji? Varbūt viņai tādi ir? Jā, iespējams, viņai tādi ir, taču stāsts nav par hobijiem, bet gan par pašrealizāciju. Viņa var nodarboties ar jogu, gleznot, bet tas viss ir vienveidīgi. Viņš paskatīsies reizi, otro un tad pateiks – pietiek, neinteresanti, apnicis! Viņa vienkārši nosit laiku, viņa neko nesasniedz, neaug, nerealizē savas ambīcijas, nekustās uz priekšu. kaut kāds purvs!

Visas viņas intereses riņķo ap saimniecību. Ar viņu negribās apspriest kaut ko interesantu, jo viņas skats uz vīrieti interesējošiem jautājumiem būs ne parāk gudrs, nevietā un nevajadzīgs. Viņa maz ko ir redzējusi, viņa maz ir komunicējusi ar dažādiem, daudzpusīgi attīstītiem cilvēkiem, viņa nav iemācījusies pārvarēt dažādas sarežģītas krīzes situācijas, faktiski viņai nav tās, vajadzīgās dzīves pieredzes, kas ir stradājošai, aktīvai, pašrealizētai sievietei.

Darbs – tas nav stāsts par naudu, tas ir stāsts par personības izaugsmi, sociālajiem un profesionālajiem sakariem, tā ir saskarsme ar visdažādākajiem komunikācijas veidiem un darbībām, attiecību veidošana ar dažādu raksturu cilvēkiem. Tas ir tas, ko pieņemts saukt par dzīves skolu.

Kas attiecas uz mūsu lirisko varoni? Piedzemdēt bērnus, tas nav slikts veids kā daudzus gadus padzīvot vīra maizē (прожить на халяву). Taču bērniem ir tendence izaugt, bet dzemdēt 5 un vairāk reizes mūsdienu kultūrā nav īpaši izplatīta parādība.Tātad ap gadiem 45 viņa saviem bērniem vairs nav vajadzīga 24 stundas diennaktī, viņi jau ir pietiekami patstāvīgi. Bet vairāk neko viņa neprot. Iedomājamies bildīti: kamēr bērni bija maziņi, vīrietis visus ģērba, baroja, kā jau tas pienākas kartīgam ģimenes tēvam. Tagad bērni ir izauguši, viņam ar sievu nav par ko runāt, kā personība viņa viņam ir neinteresanta, kā mūžīgais problēmu un nepieciešamības visu laiku tērēt naudu avots, viņa tam ir apnikusi. Cik pievilcīgas jums šķiet 45 gadu jaunas sievietes, kura nekad nav stradājusi un, no kuras tagad aiziet vīrs, perspektīvas?

Un visbeidzot pats galvenais. Nestrādājošas sievietes, patriarhāta ģimenes modeļa piekritējas, dzīvē iztrūkst galvenā jēdziena “pieaudzis cilvēks” sastavdaļa. Viņa nekontrolē savu dzīvi. Viņa vienmēr ir atkarīga. Viņai vienmēr ir jāpielāgojas, jāpakārtojas, pretējā gadījumā viņai atņems labsajūtu. Ja viņai saka “nē”, viņa nevar pateikt “jā”: “Jā, labi, nevajag, pati nopirkšu/nolemšu/izdarīšu” Viņai nav nekā cita, izņemot ārieni. Visu pārējo nav nopirkusi, radījusi viņa, un tāpēc tas var tikt jebkurā brīdī atņemts. Un vēl viņa nevar pat plānot! Šodien situācija ir viena, rīt var izrādīties pavisam cita. Pēc būtības patriarhāla ģimene – ir kaut kas līdzīgs kā darba devēja un darba ņēmēja attiecības. Ja lietas iet labi, darbinieks cenšas – var iedot kvartāla prēmiju. Sāka bieži slimot, zaudēja entuziasmu – atlaida un pieņēma viņa vietā citu. Darbinieks jau sākotnēji ir atkarīgā stāvoklī, viņš nevar atnākt pie priekšnieka un paprasīt algas pielikumu, lai garantēti to saņemtu. Vienalga galavārdu teiks firmas īpašnieks, ne personāls. Un atriezīsimies pie tā, ar ko sākām: pie sievišķības.

Neviens netraucē sievietei-inženierim valkāt kleitas, neviens nav aizliedzis doktoram saveidot lokainus matus, bet analītiskās nodaļas vadītāja drīkst jūsmot par savu sārtvaidzi bebi. Neviens nevar patraucēt zinātniskajai darbiniecei būt maigai un mīlošai. Neviens neatņem sievietei-policistei tiesības mīlēt ziedus un dzeju.

Ķirsītis tortes viducī:
Man jautā, kālab veiksmīgai, pašpietiekamai sievietei, kura patstāvīgi tiek galā ar visām problēmām, un ir finansiāli neatkarīga, ir vajadzīgs vīrietis?

Atbildu: priekam!
Ģimenē abi cilvēki viens otram ir vajadzīgi priekam. Ja cilvēks otrā cilvēkā redz agregātu kādu noteiktu funkciju veikšanai, tad tas ir finišs!

Autors: Mihails Labkovskis
Foto: http://www.pikabu.ru
Tulkoja: Ginta FS

Sievietes gudrības un asprātības enciklopēdija

Apka.0430

Mēs, sievietes, padaram šo pasauli harmoniskāku un skaistāku. Mums lieliski izdodas iedvesmot vīriešus uz lielām lietām, un pašām iedvesmoties, lai radītu skaistumu sev apkārt. Šajā publikācijā vienkopus ir savākti pasaulslavenu sieviešu izteikumi par mīlestību, dzīvi, vīriešiem un pašām par sevi. Tā saprast sievieti ir daudz vienkāršāk.
Mums ar vīru 1.aprīlis ir kāzu gadadiena un, kad tad vēl, ja ne šodien, pasmieties par sevi :):):)

  • Ādams un Ieva varēja būt ideāls laulātais pāris. Ādamam nebūtu jāklausās stāstos par viņas iepriekšējiem vīriešiem, ar kuriem viņa būtu varējusi apprecēties. Bet Ievai nebūtu jādzird par to, cik labi gatavoja ēst viņa mamma.
    (Vanda Blonska, poļu žurnāliste)
  • Labākais veids, kā piespiest vīrietim kaut ko izdarīt, ir dot mājienu par to, ka tādām lietām viņš jau ir par vecu.
    (Širlija Makleina, amerikāņu aktrise)
  • Par sievieti nepiedzimst, par to kļūst.
    (Simone de Beauvoir, franču rakstniece)
  • Pie pirmās izdevības Ādams visu atbildību novēla uz sievietes pleciem.
    (Nensija Astora, pirmā sieviete britu parlamentā)
  • Es biju ļoti slavena un izbaudīju arī milzīgu neslavu – un pārliecinājos, ka tas ir viens un tas pats.
    (Anna Ahmatova, krievu dzejniece)

Lūdzu, ticiet sev, mīliet sevi un ne no kā nebaidieties, esiet brīvas un riskējiet! Saprotiet, dzīve ir tāda padarīšana, ka it kā tu visu laiku esi jauns, jauns, jauns, un pēkšņi, hops, un beigas. Atskaties un domā par to, cik ļoti daudz ko neesi izdarījis, jo baidījies, kautrējies, nobijies. Nevajag baidīties. Riskējiet! Lai arī kļūdīsieties. Tāda ir dzīve. Un, protams, mīliet viens otru. Vienmēr! Katru minūti!
(Ludmila Gurčenko, krievu aktrise)

  • Kuņģa čūlas cēlonis nav tas, ko jūs ēdat, bet gan tas, kas ēd jūs.
    (Vikija Bauma, austriešu rakstniece).
  • Cilvēks kļūst pieaudzis tajā dienā, kad no sirds pasmejas – par sevi.
    (Etele Berimora, amerikāņu aktrise)
  • Sieviete, kuru mīl, vienmēr ir veiksmīga.
    (Vikija Bauma)
  • Laime – tā ir laba veselība un slikta atmiņa.
    (Ingrida Bergmane, zviedru aktrise)
  • Romāni un komēdijas parasti beidzas ar kāzām, tātad varam pieņemt, ka pēc tam nav par ko runāt.
    (Marguerite de Blessington)
  • Nav smagāka darba, kā censties labi izskatīties no astoņiem rītā līdz pusnaktij.
    (Brižita Bardo, franču aktrise)
  • Etiķete ir prasme žavāties ar aizvērtu muti.
    (Brižita Bardo)
  • Sievietei skaistums kļūst par problēmu divos gadījumos: kad tā nav un kad nav nekā cita, izņemot skaistumu.
    (Monika Beluči. itāļu aktrise)
  • – Kā tu esi notievējusi! Tu vingro? Vai arī neēd maizi? Padalies, man arī vajag notievēt!
    – Tievē tad, kad ēdiens vairs nav galvenais prieks dzīvē!
    (Inna Goffa, rakstniece):
  • Vīrieša dzīvē ir divi posmi, kad viņš pilnībā nesaprot sievieti:  līdz kāzām un pēc kāzām.
    (Janīna Ipohorska, poļu māksliniece un žurnāliste)
  • Sievietēm karjerā klājas grūtāk, jo viņām taču nav sievas, kas stumtu uz priekšu.
    (Janīna Ipohorska, poļu māksliniece un žurnāliste)
  • Itāļiem galvā  ir tikai divas domas: otrā – spagetti.
    (Katrīna Denēva, franču aktrise)
  • Dievs radīja vīrieti un pēc tam izdomāja, ka ir spējīgs uz ko vairāk, un radīja sievieti.
    (Adela Nora Rogers St Johns, amerikāņu žurnāliste)
  • Pie sievietes ejiet pēc iedvesmas, nevis padoma.
    (Delphine de Girardin, franču rakstniece)
  • Sieviete uzvar gluži kā reklāma: atkārtojot vienu un to pašu.
    (Janina Ipohorska)
  • Puiši ir kā pulksteņi, tos jāuzvelk katru nakti.
    (Janīna Ipohorska)
  • Savus detektīvromānu sižetus es ieraugu, mazgājot traukus. Tā ir tik stulba nodarbe, ka gribi negribi, nāk prātā domas par slepkavību.
    (Agata Kristi: Agatha Mary Clarissa, Lady Mallowan, angļu rakstniece)
  • Katrā tusiņā ir divi ļaužu tipi: vieni grib ātrāk doties mājās, otri – ilgāk palikt. Un problēma ir tajā, ka parasti tie ir laulāti pāri.
    (Anna Landersa, amerikāņu rakstniece)
  • Sieviete, kas ir pārliecināta par savu skaistumu, pratīs par to pārliecināt arī citus.
    (Sofija Lorēna, franču aktrise)
  • Frizūra ietekmē to, kā noritēs diena un gala rezultātā – arī visa dzīve.
    (Sofija Lorēna)
  • Sekss ir netīrs? Ja nemazgājas, tad tā arī ir.
    (Madonna, Madonna Louise Ciccone, amerikāņu dziedātāja)
  • Daudzas sieviešu problēmas, kuras nespēj atrisināt labākie psihologi, visbiežāk atrisina otrās kategorijas frizieris.
    (Mērija Makkartija, amerikāņu rakstniece)
  • Es esmu ar mieru dzīvot pasaulē, kurā valda vīrieši tikmēr, kamēr es varu šajā pasaulē būt sieviete.
    (Merilina Monro, Norma Jeane Mortenson, amerikāņu kinoaktrise)
  • Holivuda ir tā vieta, kur tev maksā 1000$ par skūpstu un 50 centus par tavu dvēseli.
    (Merilina Monro)
  • Karjera ir brīnišķīga lieta, tikai tā nevienu nesasildīs aukstā naktī.
    (Merilina Monro)
  • Ir cilvēki, kuros dzīvo Dievs, ir cilvēki, kuros dzīvo velns, bet ir cilvēki, kuros dzīvo tikai cērmes.
    (Faina Raņevska, krievu aktrise)
  • Mana māte vienmēr teica: uzticies vīram, dievini vīru un noraksti pēc iespējas vairāk īpašumu uz sava vārda.
    (Džoana Riverza, amerikāņu komēdijaktrise)
  • Pirmo reizi sieviete precas aiz mīlestības, otro – aiz garlaicības, trešo – aiz aprēķina, bet pēc tam jau aiz pieraduma.
    (Helena Roulenda, amerikāņu žurnāliste)
  • Ja vīrietim ir pa īstam skaistas rokas, viņš nevar būt iekšēji kroplīgs. Rokas nemelo, tāpat kā sejas.
    (Edite Piaffa, franču dziedātāja)
  • Ir vecums, kad sievietei jābūt skaistai, lai viņu iemīlētu. Bet pēc tam iestājas tas vecums, kad sievieti ir jāiemīl, lai viņa kļūtu skaista.
    (Francuāza Sagāna, franču rakstniece)
  • Sievietes veselībai vīriešu apbrīnas pilnie skatieni ir svarīgāki kā kalorijas un zāles.
    (Francuāza Sagāna)
  • Mana pirmā mīla ir mans ceturtais vīrs.
    (Beata Tiškevič, poļu kinoaktrise)
  • Visas laulības ir veiksmīgas. Problēmas sākas pēc laulībām.
    (Francuāza Sagāna)
  • Kompliments paceļ sievietes ražīgumu divkārt.
    (Francuāza Sagāna)
  • Pilnībai jābūt kaut nedaudz ar defektu. Tāpēc, ka viss ideālais ir garlaicīgs.
    (Barbara Streizande, amerikāņu aktrise un dziedātāja)
  • Ar gadiem mēs nekļūstam ne labāki ne sliktāki, bet tikai arvien līdzīgāki paši sev..
    (Meja Lambertone Bekere)
  • Ideālais vīrietis vienmēr ir precēts ar citu sievieti.
    (Feja Danaveja, amerikāņu aktrise)
  • Ja vīrs sievai dāvina puķes bez iemesla, tātad iemesls noteikti ir.
    (Mollija Makvīna, amerikāņu aktrise)
  • Iedod vīrietim zivi un viņš būs pabarots uz veselu dienu. Iedod viņam makšķeri un tu atbrīvosies no viņa uz visām brīvdienām.
  • (Zenna Šafere)
  • Sieviete tic tam, ka divi reiz divi būs pieci, ja labi paraudās vai sarīkos skandālu.
    (Džordžija Eliote, amerikāņu rrakstniece)
  • Īsta mīlestība ir nevis tā, kas pārdzīvo daudzus šķiršanās gadus, bet gan tā, kas pardzīvo daudzus tuvības gadus.
    (Helēna Roulenda)

Avots: http://fit4brain.com
Foto: Gunārs Janaitis (2004. gada 1.aprīlis)
Tulkoja: Ginta FS

Dzīve kā kafija

kafija11111

Kādas prestižas augstskolas absolventu grupa ieradās viesos pie sava augstskolas profesora. Daudzi no viņiem bija paspējuši izveidot veiksmīgu karjeru, tāpēc sarunas pārsvarā bija par darbu un ar to saistītajām problēmām, kā arī par dzīvi un tās grūtībām.

Profesors devās uz virtuvi lai sagatavotu saviem viesiem kafiju un atgriezās ar paplāti, uz kuras bija dažādas kafijas tasītes: gan dārgas, skaistas, porcelāna, kristāla, gan vienkāršas stikla un plastmasas.

Kad absolventi bija paņēmuši tasītes, profesors teica:

— Mani draugi, pievērsiet uzmanību, visas skaistās un dārgās tasītes ir izdalītas, palikušas tikai necilās.
Lai arī jums tas ir normāli un ierasti – vēlēties SEV tikai to labāko, taču tas arī ir jūsu problēmu un stresu galvenais iemesls. Saprotiet, tasīte pati par sevi kafiju nedara labāku. Bieži vien tā ir ne tikai dārgāka, bet noslēpj to, ko mēs dzeram. Patiesībā viss, ko vēlējāties ir tikai kafija, ne tasīte. Taču jūs apzināti izvēlējāties labākās un pēc tam vērtējāt, kuram kāda tika.

Un tagad padomājiet: DZĪVE – tā ir kafija. Darbs, nauda, stāvoklis sabiedrībā, sabiedrība – tās ir tasītes. Tie ir tikai instrumenti lai uzturētu dzīves saturu. Tas, kādu tasīti mēs izvēlamies, nenosaka un nemaina mūsu dzīves kvalitāti. Dažkārt, koncentrējoties uz tasīti, mēs aizmirstam baudīt pašu kafiju.

Vislaimīgākie ir tie cilvēki, kuriem, iespējams, nav viss labākais, bet kuri spēj no visa, kas tiem ir, iegūt visu labāko.

Avots: http://www.pritchi.ru

Tulkoja: Ginta FS