Par vīrieša un sievietes garīgo izaugsmi

rokas

Partneris aktivizē tavu karmu, tavus slēptos trūkumus. Viņš tos spoguļo.

Kā pārbaudīt, kas ir viņa darbs: tas ir tas, kas tevi viņā tracina, kas izraisa sāpes un tas arī ir tas, ar ko jāstrādā.
Dvēselē vajag viņam piedot, strādāt ar sevi, taču tu drīksti viņam aizradīt uz viņa trūkumiem. Tikai darīt to maigā, viņam saprotamā formā. Neattaisnot viņu ar vārdiem “viņš man ir skolotājs, tātad var darīt visu, ko vien vēlas”, jo arī tu esi viņa skolotāja! Un viņam jāzin, kur viņš maldās.
Visos gadījumos ir jāsaglabā miers, izņemot pašaizsardzības jautājumus: savus bērnus/savu māju/savu cilvēcisko/sievietes pašcieņu.
Ko dod “izšķīšana” partnerī? Sava Es zaudēšanu. Nevajag iestigt, ir jāiet blakus.

Sievietes daba ir elastīga un viņa spēj pakārtoties vīrietim, un te nu ir svarīgi nepāršaut par strīpu un nepazaudēt savu patieso Es. Savukārt, kad vīrietis pakārtojas – viņš zaudē savu vīrišķo enerģiju.
Neatkarības jautājums – morālās, materiālās. Kā pareizi uzvesties: nevajadzētu pieļaut galējības. Sievietei ir jābūt sociāli realizētai un neatkarīgai, taču ir svarīgi to neizrādīt pārāk atklāti, nelepoties ar to, jo vīrieti tas pazemo. Viņam ir jādomā, ka bez viņa nevar, tas dod viņam sava nozīmīguma sajūtu.
Materiālo atkarību var pieļaut tikai tad, ja vīrietis dzīvo pec garīgajiem dzīves likumiem un ļoti skaidri apzinās savu “apgādnieka” lomu.
Vai ir vajadzīga pašpietiekamība? Kādai tai jabūt: ko dod jēdziens “ES PATI”: “Ja tu pati, tad priekš kam es tev esmu vajadzīgs?” Vīrietim ir ļoti svarīgi justies vajadzīgam.
Kad sieviete ir pārāk aizrāvusies ar savu pašrealizāciju, tad vīrietis var sajusties pamests. To vajadzētu atcerēties. Un attīstoties nenodarīt pāri ģimenei.
Laulības karma aktivizējas dažādos dzīves posmos. Astroloģija parāda šos punktus. Dažkārt cilvēkam vajag pabūt vienam.

Vientulības pieredze. Kāpēc cilvēks iziet šo pieredzi? Svētais vientulības laiks ir svarīgs pašrealizācijai. Lai izdzirdētu sevi un savu Dvēseli. Ikdienas steigā tas nav iespējams.
Ir pienākusi “Dievietes mātes ēra”, un kad atnāk misija, būs daudz sieviešu tās sekotāju. Ir pienācis laiks sievietēm būt aktīvām un patstāvīgām, taču neaizmirstot savu mātes un sievietes lomu.
Cilvēks savā garīgajā izaugsmē pieņem no sava partnera kā labās tā arī sliktās lietas. Apzināti saprot, ka brīžam atrodas baltā, brīžam melnā skolotāja lomā, un viņš saprot, ka ir atnācis aktivizēt savu karmu pilnā mērā. Norādīt uz visiem blokiem/bailēm/trūkumiem. Vai arī uz visām pozitīvajām lietām, ja pāris to nopelnījis ar savas dzīves pozitīvo ceļu.
Un nopelnīt šo pozitīvo karmu var tad, ja cilvēki pareizi spēlēs īstas sievietes un īsta vīrieša lomu. Dzīvos atbilstoši garīgajiem dzīves likumiem. Apzināti palīdzēs attīstīties viens otram un darīt kaut ko cilvēku labā – izpildīt kādu augstāko pāra mērķi, piedalīties cilvēces apziņas evolūcijā.
Avots: Благостная женственность
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Advertisements

Sievietes karma

karma1

Paši izplatītākie karmas veidi ir iemūžināti pasakās, mītos, literatūras darbos un plaši pazīstami cilvēces vēsturē. Lai nosacīti apzīmētu karmas tipus, psihosomatiķi izmanto šos personāžus. Šobrīd ir atzīmēti septiņi sievietes nobriedušas karmas veidi.
Tie ir galvenie, taču arvien biežāk sastopami ir jauktie, kuros apvienoti vairāki karmas tipi, kuros mēs katra varam sevī ieraudzīt.

✿ Ideāliste
Šī sieviete baidās no reālās dzīves. Viņa sapņo par kaut kādu īpašu, skaistu dzīvi un ignorē nepatīkamo realitāti, vienkārši nevēlas to ievērot. Viņai šķiet, ka realitāte ir viņas necienīga, ka viņai vajadzīga kaut kāda cita dzīve. Viņa visbiežāk dzīvo sapņos par nākotni, kurā, kā pēc burvju nūjiņas mājiena, viss brīnumainā kārtā sakārtosies un būs labi. Gadiem ejot, kad noskaidrojas, ka pats no sevis nekas nemainīsies, “Ideāliste” jūtas ļoti vīlusies un nožēlo pagātni un garām palaistās iespējas.

Tāda sieviete visbiežāk savu dzīvi palaiž garām, jo tagadnē viņas nav: sākumā dzīvo sapņos, pēc tam – nožēlā. Un dzīve tajā pat laikā paiet. Tādām sievietēm ir lielas grūtības izveidot ģimeni – viņas visu mūžu var sapņot par lielu mīlestību, taču tā arī neatrast pietiekami cienīgu šīs mīlestības “objektu”.

Kad “Ideāliste” pārvar savas negatīvās programmas un pārstāj baidīties no reālās dzīves, viņa ļoti veiksmīgi sasniedz Dvēseles un ķermeņa harmoniju, jo pateicoties tam, ka viņai ir pacilāta un smalki jūtoša Dvēsele, viņa ir spējīga mainīt pasauli sev apkārt un pietuvināt to pilnību par kuru sapņoja.

✿ Guļošā Skaistule
Viņa visu mūžu gaida savu skaisto princi. Iespējams, viņai jau ir 40 gadu, bet viņai vēl joprojām šķiet, ka 18. Un, lūk, viņš atjās savā baltajā zirgā, noskūpstīs viņu un tad sapnis beigsies un sāksies īstā dzīve. Viņa izjūt dzīves garšu, sapņo pilnībā to izbaudīt. Viņā dzīvo ārkārtīgi lielās alkās pēc mīlestības un viņai ir milzīga atdeves spēja mīlestībā. Taču viņa sapņo par “ne šīs zemes” mīlestību. No reāliem vīriešiem “Guļošā skaistule” izvairās, jo viņai šķiet, ka tie ir pārāk rupji, primitīvi un var sagraut viņas maigo Dvēseli.

Viņa izdomā sev elkus, iemīlas tajos un jau pirmajā tikšanās reizē, saskaroties ar realitāti, viļas.

Kā likums, viņai ir negatīva seksuālā pieredze, tāpēc, ka esot intīmās attiecības, viņa nesaņem šo “debešķīgi pasakaino sajūtu”, par ko sapņojusi.
Viņa nespēj saskatīt un pieņemt reālus, parastus cilvēkus, nemaz necenšas tos saprast un visu laiku salīdzina tos ar savu izdomāto ideālu. Patiesībā viņai vieglāk mīlēt no attāluma savu izdomāto tēlu.

Viņa baidās no reālas mīlestības ar tās reālajām problēmām.
Kad “Gulošā skaistule” pārvar negatīvās programmas, viņa pēkšņi sāk redzēt un novērtēt reālos cilvēkus. Viņa pārstāj baidīties no reālas mīlestības. Un viņai izdodas sastapt cienīgu cilvēku, kuru spēj iemīlēt. Un tad arī viņa nodzīvo savu pilnvērtīgo sievietes dzīvi un realizē patiesi izcilas savas Dvēseles spējas ģimenes dzīvē.

✿ Mīļotā
Viņa nespēj pārciest vientulību. Vina jūtas vāja un pazaudējusies, ja blakus nav vīrieša – stiprā pleca, uz kura atbalstīties. Viņa ir gatava iemīlēties visos pēc kārtas un apprecēties ar pirmo pretimnācēju – lai tikai nebūtu viena; un dažkārt viņa mēdz būt absolūti neizvēlīga.

“Mīļoto” burtiski ir jānes, jo viņa pati  it kā nespēj virzīties pa dzīvi. Viņa ļoti ātri nogurdina to cilvēku, kurš viņai ir blakus. Šī tipa sievietes ļoti bieži mīl pieprasīt no vīrieša pastāvīgu uzmanību, “izvilkt” naudu, izdīkt dāvanas un bieži vien rīko scēnas un histērijas, ja nesaņem kāroto.

Kad “Mīļotā” pārstāj cilvēkiem “piesieties” ar savām prasībām pēc maiguma un siltuma, tad šis siltums un maigums sāk nākt pie viņas pats. Izaugot no šī scenārija, viņa kļūst ļoti maiga, mīloša un rūpīga. Un viņas turpmākā dzīve ir pilna mīlestības.

✿ Žanna d`Arka
Viņas devīze ir: “Visi, kas mani mīl, aiz manis!”. Ievēro, nevis “pie manis”, bet “aiz manis”. Viņa baidās no reālas mīlestības un ar prieku ved vīriešus kaujā nevis atdodas tiem. Baidās izskatīties vāja un, kā likums, savu dzīvi velta cīņai par kādu augstāku mērķi. Tas ir sievietes-cīnītājas tips. Uz āru neizrādītais un neizpaustais maigums burtiski plēš viņu uz pusēm, taču viņa neļauj tam izpausties un savas neiztērētās emocijas “palaiž” uz āru kaujas laukā.

Arī šādas negatīvas programmas ir pārvaramas. Kad šāda sieviete atbrīvojas no tām, viņu vairs nevar pazīt. Viņa lieliski realizējas ģimenē un profesijā: drosmīga, izlēmīga, mērķtiecīga, šī sieviete ļoti daudz ko sasniedz. Taču viņai ir jāiemācās mīlēt un pieņemt mīlestību. Mīlēt sevi, pirmkārt.

✿ Matrjoška
“Matrjoška” ir diezgan neelastīga un mazkustīga figūra ar lielu inerci: ja reiz ripo, tad to grūti ir apstādināt, ja stāv uz vietas, tad grūti izkustināt. Tā arī sieviete–Matrjoška ilgi un nogurdinoši sūdzēsies par dzīvi, par vīru, par bērniem, par to, ka naudas mūžīgi trūkst, taču, neskatoties uz to, nepakustinās ne pirkstu, lai kaut ko mainītu.
Viņa neievēro, ka viņai iekšā (kā maziņa matrjoška lielajā) ir paslēpti ļoti daudzi nerealizēti talanti. Viņai ir slinkums tos atklāt un realizēt. Viņa uzskata, ka ir neveiksminiece un nesaprot to, ka viņas problēmas, tapat ka to risinājumi, ir viņā pašā; viņai sķiet, ka tikai apkārtējā pasaule ir netaisnīga.
Tāda sieviete ļoti bieži žēlojas, ka nespēj atrast pietiekami labu vīru – viņai mūžīgi gadās vieni vienīgi dzērāji un slaisti.
Kad viņa pārvar šīs programmas, tad beidzot atklāj savus talantus un spējas, pārstāj baidīties pieņemt lēmumus un darīt, viņa kļūst par harmonisku personību, kļūst patstavīga un brīva, iemācās būt saimniece savā dzīvē un viegli sakārto savu privāto dzīvi tā, kā pašai tas tīk. Un viņas labākās īpašības: labsirdība un Dvēseles tīrība izpaužas pilnībā un nes prieku gan pašai gan apkārtējiem.

✿ Mamma
Šī sieviete pēc savas būtības ir aizstāvis un palīgs, pat tad, ja pašai nav bērnu. Viņa ikvienu piesegs ar savu plato muguru. Protams, tādējadi viņa sev pievelk vājos, infantilos vīriešus – “mūžīgos bērnus”. Tāda sieviete visbiežāk cieš no tā, ka vīrietis pārstāj par viņu interesēties kā par sievieti. Bet viņš taču viņu uztver kā mammu, nevis sievu.

Darba kolektīvā “Mamma” arī uzņemas “vilkt” visu viena. Savus pašas bērnus viņa nelaiž klāt nevienam atbildīgam darbam, cenšas nosargāt un paslēpt no dzīves. Viņas bērni nereti  izaug infantili, vāji un nepatstāvīgi. Zem savas pārmēru lielās atbildības nastas šī sieviete parasti pavisam aizmirst sevi un tas noved pie nervu sabrukuma un izdegšanas. Tādu sieviešu lielākā problēma ir tā, ka viņas prot atdot, bet absolūti neprot saņemt, tajā skaitā – arī mīlestību.

Kad šī sieviete atbrīvojas no savām programmām, viņa beidzot var atslābināties, atbrīvoties no nepārtrauktās spriedzes. Viņa pārstāj baidīties no atkarības, un iemācās pieņemt mīlestību un būt mīlēta – un beidzot kļūst īsta sieviete, mierīga un līdzsvarota, tajā pat laikā, paliek lieliska vadītāja, līdere ģimenē un darbā.

✿ Pelnrušķīte
Tipiska labā meitene no nelabvēlīgas ģimenes. Lieliska darbiniece, ļoti cenšas visu darīt pareizi, visu paspēt un par visu atbildēt. Šai meitenītei būtībā nav bērnības, un viņa praktiski no mazām dienām kļūst pieaugusi. Viņa nesaprot bērnu spēles, izklaides un trakulības. Viņu vada viens vienīgs vārds “vajag”. Viņa izaug ļoti “pareiza” un nopietna.  Viņa nepieļauj ne mazāko flirtu un vieglprātību. Kā likums, viņa atrod vīrieti no labklājīgākas kā vinai ģimenes.

Strādīgā “Pelnrušķīte”, ieejot citā ģimenē ļoti ātri kļūst par mājkalpotāju un kalponi. Pie kam visi viņas vīra radi uzreiz saprot, ka viņai pa spēkam ir it viss, un tāpēc tie atdod viņas rokās visu saimniecību.

“Pelnrušķīte” nezin, ko nozīmē dzīvot sev, savai labsajūtai, mīlēt sevi, ko nozīmē atpūsties, atslābināties un ļaut kādam citam par sevi parūpēties. Rezultātā sakrājas milzīga nervu spriedze, kura rezultējas slimībās.

Pārvarot šīs negatīvās problēmas, viņa beidzot saprot, ka sevi ir jāmīl, ka nevar dzīvot tikai citiem. Kad viņa sāk cienīt un mīlēt sevi, tad arī apkārtējo mīlestība un cieņa atnāk pati, vienkārši kā dāvana… “Pelnrušķīte” beidzot pārstāj “rauties melnās miesās” un sāk beidzot dzīvot pilnvērtīgi un priecīgi. Un tajā pat laikā viņa turpina būt laba saimniece un brīnišķīgi, kā neviens, prot rūpēties par ģimenes pavardu.

Avots: Благостная женственность
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Vecāku svētības spēks

dzimta8

Lai nekad nepārtrūktu paaudžu saikne un lai Dzimtas Enerģijas varētu brīvi plūst, mūsu senčiem bija īpašs Svētību Rituāls.

Savus bērnus un mazbērnus ģimenes radīšanai un visdažādākajām lietām svētīja vecāki un vecākie dzimtā. Tas ir bija ļoti svarīgs rituāls. Tas ļāva ikvienam cilvekam Dzimtā saņemt piekļuvi Dzimtas enerģijām.

Māte dod dzīves spēku, Tēvs piepilda ar saprātu un jēgu. Pēc sava spēka atļaujošajiem uzstādījumiem – vēršanās pie Tēva – kā fiziskā tā arī Debesu, ir milzīgs kosmiskais spēks. Māte mūs māca atrast izeju no visdažādākajām situācijām, tikt galā ar zaudējumiem un nepiepildītajiem sapņiem. Citiem vārdiem runājot, viņa mums māca mūsu dzīves emocionālo sastāvdaļu.

Atverot jaunu savas dzīves lappusi, pajautā atļauju savai mātei. Viņas svētība ir tavas ieceres izdošanās ķīla.

Enerģētiski bērns ir savas mātes turpinājums. Tieši tāpēc viņa var mainīt viņa likteni.
Dzimta, ko apvieno viens uzvārds veido energoinformācijas veidojumu – egregoru, kurā enerģētiski piedalās ne tikai dzīvi esošie, bet arī jau aizsaulē aizgājušie dzimtas cilvēki.

Tēvs personificē vīrišķo Dabas spēku un apvelta bērnu ar atbildības sajūtu, izlēmību, mērķtiecību, rakstura stingrību, gribasspēku, entuziasmu, godprātību, pašdisciplīnu, cēlsirdību, dāsnumu, gandarījuma gūšanu no darba.
Māte personificē sievišķās enerģijas. No viņas bērnam tiek nodota spēja ietekmēt apkārtējos, pievilcība, prasme vienoties, spēja pieņemt dāvanas un naudu par padarīto darbu, veiksme.

Ja attiecības ar vecākiem ir sabojājušās, tad arī šo enerģiju ietekme uz tavu dzīvi tiek traucēta. Mūsu senču mantojums uz šīs zemes ir ļoti sens. Saskaņā ar vēdām tas ir vairāki miljoni gadu. Un visa šī kolosālā pieredze un informācija ir mūsos. Tā ierakstīta ģenētiskajā līmenī. Kāds varens spēks! Un, ja mūsu darbības atbildīs centieniem, ko satur Dzimtas atmiņa, ja mēs pildīsim mūsu senču baušļus un godā turēsim viņu tradīcijas, tad  iegūsim Dzimtas Apziņu (zināšanas, kas kopējas ar visu Dzimtu). Tas nozīmē, ka mēs varēsim  izmantot kopējo dzimtas atmiņu un visu, kas tajā uzkrāts.

Kopā ar cieņu pret senčiem, dzimtas vecajiem, svētajiem un garīgajiem skolotājiem pie mums atnāk Dzimtas Spēks. 

Agrāk bez vecāku svētības nesāka vispār nekādas lietas un darbus. Pat bērni saprata, ko nozīmē šī saikne ar Dzimtu. Tas ir īpašs spēks. Dzīvības Spēks.

Cilvēks nevar eksistēt bez savas Dzimtas. Un Dzimtas Programmas darbosies uz mums, gribam mēs to vai negribam. Vienīgais, ko mēs varam darīt, – mainīt šo programmu, strādājot ar sevi. Jo mēs esam savas dzīves saimnieki. Protams, tas galīgi nav vienkāršs uzdevums, taču tas ir jārisina. Dzimtas programma vienmēr atbilst mūsu personīgajai karmai.

Pirms mēs nākam šai pasaulē, mūsu Dvēsele “izvēlas” savus vecākus. Dzimumu, nacionalitāti, dzimšanas vietu un laiku. Un katrs no mums ir ķēdes posms šajā paaudžu ķēdē. Un mēs visi balstāmies uz savu senču pieredzi. Dzimtas programma ir mūsu senču kopīgo darbību rezultāts. Un tajā pat laikā tā pilnībā atspoguļo mūsu personīgo karmu.
Pēti savu Dzimtu ar mīlestību, uzmanību un cieņu. Tas labāk ļaus tev saprast pašam sevi, savas problēmas, apzināties savus uzdevumus un sūtību. Tici man, tu atradīsi ļoti daudz kā interesanta. Savas saknes ir jāzin, ir jāstudē savs ģenealoģiskais koks.

Tie, kuri ar to nodarbojas, atklāj noteiktu notikumu saikni, kuri atkārtojas no paaudzes paaudzē.

Daudzas mūsu šī brīža problēmas tā vai citādāk saistītas ar pagātnes notikumiem.

Ar ko sākt?

Dziļākam darbam ir svarīgi savākt informāciju par trim-četrām savu senču paaudzēm. Sāc ar to, ka izprašņā savus tuvākos radiniekus par atslēgas notikumiem: dzimšanu, skolu, kāzām, nāvēm.

Tāpat būs noderīga informācija par darbības veidiem, par attiecībām ģimenē, par materiālo stāvokli, par dzimtas slimībām. Savāc maksimāli daudz informācijas par savu radinieku brāļiem, māsām, tantēm, onkuļiem. Noformē ģimenes fotoalbūmu. Varbūt tavā Dzimtā ir saglabājušās dienasgrāmatas un vēstules. Atjauno sakarus ar tālākajiem radiniekiem. Uzraksti vēstules. Paskaidro, ka tu veido Dzimtas vēsturi un tev vajadzīga informācija par tuviem cilvēkiem.

Un tā, mūsu Dzimta – no vienas puses ir Spēka Avots, kas dod mums dzīvi, no otras – mūsu Karma, mūsu Ceļš. Ir mūsu Ceļš un Dzimtas Ceļš. Viens bez otra tie nevar eksistēt. Katram no mums ir sava sūtība. Un tā cieši sasieta ar Dzimtas likteni.

Kaut kas mums ir jāizdara, caur kaut ko mums jāiziet, lai izmainītu savu personīgo karmu un savas Dzimtas karmu.

Mūsu Senči zināja, ka cilvēks, sasniedzot pilnību, palīdz savai Dzimtai septiņas nākamās paaudzes un septiņas paaudzes pagātnē. Tā uzkrājas Dzimtas Dievišķīgais Spēks, kas pāriet no vienas paaudzes otrā.

Un gluži otrādi, ja mēs “atdodam savu Dvēseli tumšajiem spēkiem”, mēs ne tikai degradējamies paši, bet arī izsūcam savas Dzimtas enerģiju desmit paaudzes uz priekšu un atpakaļ. Starp citu, ar to izskaidrojams tas, kāpēc vienam cilvēkam piedzimstot ir kādi labumi, bet citam – nav. Kāpēc viens piedzimst vesels, bet cits – slims.

Un te mēs varam runāt ne tikai par paša cilvēka karmu, bet arī Dzimtas karmu. Kā mēs rīkosimies ar šo spēku, ir atkarīgs tikai no mums.

Dzimtas Dievbijības Spēks ir pamats tam, lai Dzimtā piedzimtu ģeniāls bērns.

Problēmas, ar kurām mēs sastopamies dzīvē ir mūsu Dzimtas uzdevumu risināšanas ceļi. Tas nozīmē, ka atrisinot beidzot kadu sarežģītu situāciju, cilvēks atbrīvojas no saviem iekšējiem pinekļiem, kuri tam traucē pacelties nākamajā attīstības līmenī, spert kārtējo soli pretī veiksmei.

Ikviens šķērslis mūsu ceļā ir pareizā iespēja iegūt nenovertējamu pieredzi, kas nepieciešama, lai sasniegtu savus personīgos dzīves mērķus.

Atgādināšu, ka risinot Dzimtas uzdevumus, tu ne tikai koriģē savu paša likteni pozitīvā virzienā, bet arī atbrīvo no smagas nastas savus pēcnacējus. Un tas ir labākais mantojums, ko vari atstāt.

Kā likums, pēc svētības saņemšanas sāk mainīties dzīve ne tikai tiem, kuri izgājuši šo rituālu, bet arī radiniekiem visā Dzimtā. Atjaunojas labas attiecības, nodibinās saikne, aiziet problēmas un labāk risinās visdažādākie uzdevumi.

Vingrinājums

Tagad aizver acis un ieklausies sevī.
Mēs visi glabājam sevī savu vecāku, savas mātes tēlu. Glabājam savā sirdī un atmiņā savu tēvu, kas saistās ar visdažādākajām sajūtām. Un tagad mēs pievērsīsim savu uzmanību tam, kādu vietu mūsu Dvēselē ieņem mūsu māte.
Kur viņa stāv? Un kur stāv tēvs? Vai kāds no vecākiem stāv tuvāk mums – priekšplānā, bet otrs – attālāk? Vai kāds no viņiem pievērš sev mūsu uzmanību vairāk kā otrs? Vai kādam no viņiem ir lielāks svars, bet kādam – mazāks? Kur ir tava mīlestība? Ar kuru no viņiem tā ir lielāka? Ar kuru īpašaka? Ar kuru mazāka?
Un tagad mēs sev atļausim, lai tas no vecākiem, kurš palicis otrajā plānā, panāk uz priekšu. Tā, lai viņš atrastos vienā līmenī ar otru. Un, lai viņam mūsu uztverē būtu tas pats svars kā otram. Un tā pati mīlestība.
Dzimtas saikni var iztēloties kā vienotu sistēmu ar enerģijas plūsmām starp visiem šīs Dzimtas locekļiem. Ja saikne starp diviem šīs Dzimtas locekļiem ir pārrauta, enerģija šajā posmā neplūst vai nu plūst negatīva. Īpaši svarīgas ir saiknes starp vecākiem un bērniem, kur enerģijas ir daudz “saistošākas” māte un dēls, tēvs un meita.

Šīs saiknes daudz lielākā mērā nosaka enerģētisko barošanu un aizsardzību, kuru cilvēks saņem no savas Dzimtas, kas nosaka šī cilveka enerģētisko fonu.

Svētības jēga ir tajā, ka māte apkārt bērnam rada tādu kā aizsrdzības kokonu, kas palīdz tam neiekļūt nepatikšanās un visas viņa darbības virza pareizā gultnē, uz ko viņu svētījusi māte.

Svētība darbojas pat lielos attālumos. Tiek uzskatīts, ka cilvēks, kuru svētījusi māte, kļūst neievainojams. Pateicoties šim svētības rituālam paaudžu saikne nekad nepārtrūks.

Savus pēcnācējus svētīja vecāki, vecmāmiņas un vectēvi ikvienai lietai, ģimenes radīšanai. Vērsies pie saviem vecākiem, vemāmiņām un vecvecākiem. Palūdz viņiem svētību saviem bērniem. Te nav jāveic kādi sarežgīti rituāli vai garas lūgšanas. “Es svētīju Tevi!” Un momentā notiek ieslēgšanās Dzimtā, tā, it kā pēc slēdža ieslēgšanas iedegtos lampiņa.

Palūdz piedošanu un svētību ar atpakaļejošu datumu. Pēc tā noteikti sāks mainīties dzīve ne tikai vienam cilvēkam, bet visai Dzimtai. Ja mēs zaudējam saikni ar savām saknēm – mēs degradējam un ejam bojā.

Mūsu saknes stiepjas Bezgalībā un Bezgalība ir tas, kas mūs savieno ar Visu. Savieno un sarado.

Mūsdienās jaunatne vairums gadījumu nezin šo rituālu un dzīvo bez savu vecāku svētības. Vēl jo vairāk, daudzas lietas tiek darītas gluži pretēji senču velējumiem un bieži vien viss labais tiek aizēnots ar viņu lāstiem. Iespējams, mūsu vecāki arī nav saņēmuši savu vecāku svētību un viņiem pašiem ir vajadzīgs Dzimtas atbalsts. Cilvēkam, kuram nav vecāku svētības, tiek noslēgta pieeja Dzimtas enerģijām un viņam ir daudz grūtāk tikt galā ar dzīves situācijām.

Ar savu Dzimtu savienojošo meditāciju tu vari veikt pats patstāvīgi. Galvenais ir apzināties šīs svētības svarīgumu un būt patiesam vēlmē to saņemt.

Otra svarīgākā darbība ir palūgt piedošanu saviem vecākiem par nepaklausību, par to, ka bieži esm gājuši pret viņu gribu.

Trešais – atkal ļoti no sirds pateikties saviem vecākiem par to, ka devuši tev dzīvību. Tev jāapzinās, ka tavi vecāki ir labākie tieši tev. Bet tu esi pats labākais bērns viņiem.

Tava Dvēsele viņus izvēlējās starp visiem citiem pāriem un vēlējās iemiesoties tieši caur šo sievieti un tieši caur šo vīrieti.

Un, visbeidzot, ceturtais – izdari kadu reālu soli  attiecībā pret saviem vecākiem. Samīļo, ja viņi ir blakus, piezvani, uzraksti vēstuli, ja viņi nav blakus.

Avots: Благостная женственность
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Laime nenāk no ārpuses

rokās4

Mums tuvie cilvēki (vīrs, sieva, bērns, mamma, tētis, labākais draugs u.t.t.) mūsu dzīvē nav nākuši tāpēc, lai darītu mūs laimīgus un apmierinātu mūsu vēlmes.
Ja tu domā savādāk – domā, ka kādam tevi ir jāmīl, jārūpējas par tevi, jābūt tev uzticīgam, uzmanīgam, saprotošam, tad ciešanas būs neizbēgamas.
Pieņemsim, ka tu katru reizi nokļūsti vienā un tajā pašā situācijā – tuvs cilvēks, kuram tu tik ļoti ticēji, pēkšņi sit (atkal!) pa pašu sāpīgāko vietu. Bet patiesībā viņš palīdz tev saprast – laime neatnāk no ārpuses. Tā nav kāda cita rūpēs, sapratnē un uzticībā.
Citi cilvēki uzņemas šo “netīro darbu” sagraut mūsu ilūzijas. Lai mēs beidzot pagrieztos ar seju pret mīlestību, drošību un uzticēšanos sev, to, kas apslēpts mūsos.
Kad atceramies par savām dāvanām – talantiem, mūsu tuvinieki beidzot varēs mums būt tādi, par kādiem mēs sapņojām.
Lana Karlen
Tulkoja: Ginta FS

Ko sēsi, to pļausi

seklas5

Atceries sakāmvārdu “ko sēsi, to pļausi”? Tas atspoguļo galveno Visuma likumu, kas atspoguļojas ikvienā reliģijā: ikvienai darbībai ir sekas un līdzīgs pievelk līdzīgu. Un šis likums strādā vienmēr un visiem. Un pat tad, kad vēršam acis uz debesīm, jautājot: “Kāpēc?”, tici, iemesls ir.
Tevi neviens nesoda un neapbalvo – to visu radi tu pats.

Karmas likums

Cēloņu-seku likums strādā pastāvīgi. Kad tu dusmojies uz kādu, kad saki komplimentus, kad savāc pa grīdu izmētātās bērnu rotaļlietas vai klāj galdu – tu sēj sēklas.

Dažādas pēc kvalitātes tās dos dažādus dīgstus, taču rezultāts būs noteikti. Labestības sēklas dod siltu atmosfēru, bet tas, kurš kādreiz sējis melus, noteikti nākotnē sastapsies ar tiem. Dažas, kas labi mēslotas, augļus dos ātrāk, citas, iesētas virspusē – nedaudz vēlāk. Bet, visticamākais, tu nekad nesaistīsi savu seno rīcību ar tagadnē notiekošajiem notikumiem.

Bez kādiem pārspīlējumiem, mūsu liktenis atkarīgs no tā, cik labi mēs saprotam un ievērojam Karmas Likumus. Un ir par maz vienkārši zināt.

10 Karmiskā Menedžmenta principi

Lai cik tas nereāli nešķistu, mēs varam vadīt savu karmu. Kā? Sēt pareizās sēklas. Tieši to mums māca zinātne Karmiskais Menedžments. Apzinātību, savu darbību seku izpratni un rūpes.
Tā pamatā ir 10 vērtības, kurās ieklausoties, tu spēsi ietekmēt savu tagadni un nākotni. Tas nav kaut kas globāli sarežģīts. Tās ir vienkāršas darbības, kuras tavu un citu cilvēku dzīvi padarīs daudz labāku.

Pirmais princips
Es saudzēju dzīvību – Man ir laba veselība
Rūpējies par sevi un citiem. Nav obligati jāveic varoņdarbi un jāpārvēršas par supervaroni. Piedāvāt kolēģei analgīnu, pacelt zemē nomestu mantu, uztaisīt zāļu tēju savam vīrietim – arī tās ir rūpes par veselību un dzīvības aizsardzība.

Otrais princips
Es paužu dāsnumu – Es esmu materiāli nodrošināts
Šis punkts dalās divās daļās: prasme dot un attieksme pret to, ko dod tev. Pirmais, kas nāk prātā ir labdarība, taču tas nav viss. Padot ceļu, atnest uz darbu tortīti, veltīt laiku draudzenei – arī tas ir dāsnums. Tas ir tas, ko Tu atdod. Akurāta attieksme pret svešam lietām, licenzēta programmatūra un filmu iegāde, pateicība par aizdotu zīmuli utt. – tā ir cieņa pret to, ko tev dod.

Trešais princips
Es cienu attiecības – Man ir lieliskas attiecības
Ja tu vēlies stabilitāti un cieņu attiecībās, paskaties, kā tu izturies pret svešām attiecībām. Kā skaties uz citu sieviešu vīriem? Ja vīrietis ir uzņēmies atbildību par citu sievieti, vai ar šādām domām tu paud cieņu pret šo savienību? Jā, arī tas ietekmē tavu karmu.

Ceturtais princips
Es runāju patiesību – Man apkārt ir godīgi cilvēki
Esi maksimāli godīgs ar visiem, ar ko runā dienas gaitā. Nepārspīlē un nenoklusē. Ja nevari godīgi atbildēt uz jautājumu, labāk izvairies no atbildes.

Piektais princips
Es satuvinu cilvēkus – Man ir daudz draugu
Šis princips nav stāsts par savešanu vai, gluži otrādi, divu cilvēku strīdu. Tas ir par tiem pašiem mazajiem darbiņiem, ko mēs nepamanām. Piemēŗam, sarunā ar draudzeni tu kritizēji jūsu kopīgo paziņu. Ko tu izdarīji? Attālināji viņas vienu no otras. Pateikt par cilvēku kaut ko sliktu, nozīmē, ar nolūku attālināt viņu no otra.
Organizē tikšanās, runā par cilvēkiem to labo, ko vien vari pateikt un tu redzēsi – vidē, kur tu uzturies būs arvien vairāk atsaucīgu cilvēku.

Sestais princips
Es runāju maigi – Man apkārt ir labestīgi cilvēki
Ko tur daudz runāt, šis princips prasa nopietnu darbu ar savu apzinātību. Tā nu ir sanācis, ka daudziem cilvēkiem ir ierasta lieta “uzriet” vai atbildēt neapmierinātā tonī.
Bet jēga nav vārdos vai balss tembrā. Svarīgi, ko ar saviem vārdiem tu “nes”. Var ļoti maigi aizvainot cilvēku un iedzīt viņu depresijā. Bet var, nikni  sarājot, uzturēt možu garu draudzenei, kura nupat izšķīrusies ar vīrieti. Būsim labestīgi.

Septītais princips
Es runāju “par lietu” – Cilvēki ciena manu viedokli
Mēs, meitenes, esam radušas papļāpāt ne par ko. Taču karmiskais menedžments māca, ka tukšas runas sēj sēklas, kas ar laiku izaugušas, kļūs par iekšēja tukšuma un nevajadzības sajūtu. Saruna pie tējas tases ļoti labi var iztikt bez tenkām – draudzeņu un šovbiznesa zvaigžņu apspriešanas.

Astotais princips
Es priecājos par citu sasniegumiem – Apkārtējie mani atbalsta
Skaudība ir graujoša emocija, mēs to zinām. Mācies priecāties par citu cilvēku veiksmi un sasniegumiem, bet, ja nesanāk, vienkārši nedomā par to, ko gribās skaust. Pasaule ir redzējusi daudz nodevību skaudības dēļ un, ja tu to neielaidīsi savā dzīvē, tu redzēsi, kā apkārtējie atbalsta visus tavus centienus un veiksmi.

Devītais princips
Es esmu līdzjūtīgs pret citiem cilvēkiem – Mani vienmēr saprot
Vairies ļauna prieka un ziņkārības par citu nelaimēm. Dzeltenās preses, kura mudž no skandāliem, šķiršanas pravām, lasīšana pārvēršas sēklās, kas aizslēdz ceļu līdzjūtībai un līdzpārdzīvojumiem.
Atbalsti tos, kuri nonākuši grūtā situācijā.

Desmitais princips
Es saprotu cēloņus un sekas – Manā dzīvē ir skaidra jēga
Lai saņemtu, ir jāatdod, bet labais notiek no labā. Strādā pie šīs vienkāršās lietas izpratnes, ja vēlies, lai tevī būtu miers un prieks. Pavisam drīz tu ar vieglumu un prieku saredzēsi šo cēloņu-seku saistību un sajutīsi visa notiekošā skaidrību.

Karmiskā menedžmenta DIENASGRĀMATA

Ātri paaugstināt savu apzinātības pakāpi un uzreiz atsekot savu uzvedību pēc visiem principiem, ir ļoti grūts uzdevums. Lai šo procesu padarītu vienkāršāku, raksti dienasgrāmatu. Izvēlies jebkuru sev pieejamu un ērtu veidu, taču mēs piedāvājam vienu no diviem.

Pirmais veids. Dienas beigās izej cauri šiem 10 principiem un uzdod sev jautājumu: ko labu un ko sliktu es paveicu?
Piemēram, pirmais princips – es saudzēju dzīvību.
Kas labs? Kā es šodien paudu savas rūpes? Pavingroju, nopirku vīram zāles, veselīgi pabaroju ģimeni.
Kas slikts? Ko es neizdarīju? Aizmirsu bērnam iedot vitamīnus, izlaidu jogas nodarbību utt.
Nekādā gadījumā sevi nešausti, vienkārši meklē momentus, kur varēji parūpēties par dzīvību.
Atceries, mēs rakstām dienasgrāmatu tāpēc, lai paaugstinātu savu apzinātības līmeni, nevis lai sevi šaustītu un vainotu.

Otrais veids. Ja grūti koncentrēties uzreiz uz visu, izvēlies kaut ko vienu, to, kas atstaucas dotajā brīdī, šajā dzīves momentā. Piemēram, ja tev ir grūtības ar naudu, sakoncentrē savu uzmanību uz principu “es esmu dāsna”. Labāko efektu dos pauzes dienas laikā. Apstājies un sev pajautā, kā tu šodien, pēdējo stundu laikā paudi savu dāsnumu vai skopumu?

Slepenā sastāvdaļa

Ja sekosi šiem principiem, tu jau būsi izmainījusi savu dzīvi un pamanīsi arī pārmaiņas cilvēkos, kuri ir ap tevi. Taču sēklu dīgšanu var paātrināt ar pavisam vienkāršas tehnikas palīdzību.

Pirms miega, kad gandrīz jau esi Morfeja valstībā, bet vēl gluži neesi aizmigusi, padomā par visu labo, ko šodien izdarīji ar siltumu un pateicību. Pateicība nostrādā kā burvju mēslojums un karmas sēklas sāks dīgt un augt ar kosmisku ātrumu.
Pieņem arī mūsu pateicību par to, ka izlasīji visu šo rakstu līdz galam, bet vakarā mēs, savukārt, padomasim par to pirms miega.

Avots: http://flourish-strategy.com
Foto: pixabay
Tulkojums © Ginta Filia Solis

Dzimtas spēks: radu raksti

dzimtas spēks

Ko dod dzimtas spēks un no kurienes tas rodas?

«Mūsu pagātne nosaka mūsu nākotni» – šo patiesību grūti apstrīdēt. Bet tagad iedomājies, ka mūsu pagātne – tā ir mūsu dzimta, un no tā, kāda tā ir, ir atkarīgs mūsu liktenis.
Šodien ir kļuvis ierasti dzīvot, neatskatoties pagātnē – uz iepriekšējām paaudzēm. Mēs esam kļuvuši patstāvīgi un neatkarīgi, iespējams, pat parāk. Mēs esam raduši paļauties uz saviem spēkiem, nedomājot, no kurienes šie spēki radušies? Paskaties atpakaļ – tieši tur, pagātnē, atrodas tavs spēka avots, visa tā, kas tev šobrīd ir (vai nav) avots.

Dzimtas spēks. Dzimtas enerģija

Dzimtas spēks – tā ir enerģija, kas mūs baro un uztur visas dzīves garumā. To var gan uzkrāt gan iztērēt, nolemt savu dzimtu izmiršanai.
Diemžēl, padomju varas gados savas dzimtas svarīguma izpratne tika daļēji zaudēta. Kaut gan vēl tagad dažkārt krievu valodā tiek lietoti izteicieni «без роду, без племени» vai «сирота казанская», paužot nožēlu par to, ka cilvēkam nav radinieku. Šīs frāzes nākušas no tiem laikiem, kad dzimtas jēdziens bija ļoti svarīgs, un noteica cilvēka sociālo identifikāciju. Piemēram, cilvēku, kurš nespēja nosaukt savus senčus līdz septītajai paaudzei, uzskatīja par cilvēku bez dzimtas. Un tas attiecās ne tikai uz augstdzimušajiem, bet arī vienkāršām zemnieku ģimenēm.

Mēs katrs esam maza, ļoti svarīga daļiņa, mazs gabaliņš no lielas mozaīkas, bez kuras šī mozaīka nebūtu pilnīga. Tātad mums jāatbilst savai dzimtai pēc savām vēlmēm un nolūkiem. Attiecīgi mūsu iekšējās attīstības vektoram jasakrīt ar dzimtas spēka vektoru. Tas nozīmē, ka mēs un mūsu Dvēsele ir kā mūsu dzimta.

Ko dod dzimta?

Tradicionāli un apzināti dzimta tiek attēlota kā koks. Ir saknes, ir stumbrs, zari, lapas – iepriekšējās paaudzes un patreizējās – tas ir viens vesels. Mūsu dzimtas koks mums nodrošina barošanu, atbalstu un aizsardzību.

1. Aizsardzība un barošana.
Dzimtas spēks – no vienas puses, aizsardzība, no otras – barošanas pamats, lai mēs varetu attīstīties. Mūsu dzīvē tad, kad viss mainās, dzimtas enerģija dod stabilitātes sajūtu, mums vienmēr ir kur atgriezties, ir uz ko atbalstīties. Dzimtas spēks mūs baro no pašas bērnības, taču pat tad, kad esam jau pieauguši, mēs vienmēŗ varam rēķināties ar to spēku, kas stāv aiz mums un ir gatavs sargāt un atbalstīt jebkurā sarežģītā brīdī.

2. Attīstības virziens. 
Tāpat ka jebkuram spēkam, dzimtas spēkam ir savs vektors – savs virziens. Mūsu dzimta nosaka, kur tam jāvirzās un jāattīstās caur mums. Mēs varam to nejust un nesaprast, taču bieži mēdz gadīties tā, ka mums it kā kaut ko ļoti gribās, kāds nezināms spēks kaut kur it kā ved. Tas ir mūsu dzimtas spēks, kas nosaka mūsu dzīvi. Un vienmēr ir vektors, kura virzienā attīstīties. Ja mūsu nolūki sakrīt ar šo vektoru – lieliski, ja nesakrīt, tas nozīmē, ka tiek zaudēta saikne ar sevi un savu dzimtu.

Galvenie dzimtas eksistēšanas principi

Ņemot vērā to, ka ikvienai dzimtai ir savs attīstības vektors, dzimtas spēks meklē sev piemērotos posmus, lai šo attīstību realizētu. Pie kam šajā dievišķajā potenciālā attīstība vienmēr ir pozitīva.
Tāpēc, ņemot vērā sinerģijas likumu, tad kad mēs ienākam dzimtā, mēs nākam ar kādu lielu nolūku, nevis savu personīgo vēlmju un vajadzību apmierināšanai. Taču to šodien reti kurš zin.
Kā egregors (enerģētiskā izglītība), dzimta nolemj savā struktūrā iesaistīt tādu personību, kura palīdzēs tai ne tikai attīstīties, bet arī izlīdzināties, ja kaut kur ir notikušas kādas nobīdes no kursa.
Tas nozīmē, vai nu radīt kādu konkrētu bērnu, vai pieņemt no malas kādu cilvēku, kurš nesīs dzimtai labumu.

Dzimtā tiek pieņemts cilvēks, kurš dzimis citā dzimtā, caur savu vīru vai sievu. No šejienes smalkajā plānā rodas dzimtu saderība vai nesaderība.
Jau izsenis slāvu tradīcijā bija pieņemts pirms jaunas ģimenes radīšanas ļoti nopietni izmeklēt dzimtu, tāpēc, ka vienas dzimtas attīstības ideja var nesakrist ar otras ideju. Tā rodas dzimtu konflikti un jaunajai ģimenei tadā gadījumā var nebūt nākotnes.

Skaidrs, ka mūsdienās nav pieņemts ar šo faktu rēķināties. Taču, neskatoties uz to, dzimtas noteikumi darbojas, lai būtu izpildīta noteikta misija vai uzdevums. Tāpēc, tad, kad satiekas divi cilvēki, rodas vai nu pieņemšana vai nepieņemšana.

Piemēram, satikās, iemīlējās, ātri sarakstījās, visi apmierināti, laimīgi, piedzemdēja bērnus un viniem viss ir kārtībā. Bet gadās, ka cilvēki satiekas gadiem ilgi un tā arī viņiem neizdodas radīt ģimeni. Šajā gadījumā, iespējams, dzimtas attīstības idejas nav savietojamas.

Tāpēc ir vēlams izvēlēties sev pāri ne vadoties no ārējiem parametriem, ne sekojot kaisles varai, bet pēc kādiem dziļākiem uzdevumiem, kurā virzienā jums abiem kopā iet. Kā tautā saka, mīlestība nenozīmē skatīties vienam uz otru, bet skatīties viena virzienā. Dzimta kā reiz arī ir tas spēks, kas ļauj noteikt, vai tev blakus ir īstais cilvēks.

Kā veidojas dzimtas spēka vektors

Visas dzimtas programmas tiek ieliktas divos veidos:

1) Kad ir noticis ļoti spēcīgs jebkura notikuma emocionāls nostiprinājums. Tas tiek ierakstīts kā esoša patiesība. Piemēŗam: vīrietis ir ļoti stipri nodarījis pāri sievietei un sievietē aizvainojums ir iesēdies uz visu mūžu. Tas nozīmē, ka pietiek ar vienu tādu “zibsni”, lai rastos programma. Absolūti nezpzināti mēs tiražējam šo programmu tālāk paaudžu paaudzēs. Un visi mūsu pēcnācēji saņem šīs mūsu programmas, ar kurām mēs neesam tikuši skaidrībā, plus vēl arī iepriekšējo sešu paaudžu programmas pirms mums.

2) Atkārtošana. Ja vairākas paaudzes ir darījušas vienu un to pašu, dzimtā rodas ieradums. Un šis uzstādījums eksistē kā datorprogramma, to ir ļoti grūti pārkāpt vai apiet, neatkarīgi no tā, vai šī programma ir pozitīva vai negatīva. To var vai nu pastiprināt, vai pārrakstīt, ieejot tajā un to izdzīvojot.

Izejot no tā, dzimtā cilvēki neparādās vienkārši tāpat, nejauši, tie ienāk ar līdzīgām programnmām, lai tās izmainītu, modificētu vai kaut kādā veidā uzlabotu. Vai arī, ja ir kāds ļoti smags uzstādījums, tas jānojauc, lai izietu uz pozitīvu.
Gadās, ka dažiem dzimtas locekļiem rodas milzīga spriedze – tā, it kā būtu uzspiests kāds zīmogs. Un viņu uzdevums ir kaut ko reāli izmainīt. Un, kad cilvēks šo programmu ir pabeidzis, vai pārrakstījis, tiek dota atlauja jaunai pieredzei.

Iedomājies, ka tu visu dzīvi esi nostradājis par pavāru un kaut kādā brīdī sajutis, ka viss, dzīve paiet, esi nostrādājis par pavāru un pietiek. Tu pamet šo darbu un sāc meklēt ko citu, kaut ko tādu, kas patīk, piemēram, nodarboties ar gleznošanu. Un tas izdodas ļoti viegli. Un tas nozīmē, ka vecā programma ir aizvērta un ir iespēja rasties jaunai.

Taču, ja tu tagad domā, ka vari pagaidām atlikt savu kulināriju un sākt nodarboties ar kaut ko citu, vienkārši tāpec, ka tā gribās, tad tās vecās programmas, ja nav pabeigtas, dzenāsies tev pakaļ arī turpmāk. Ja dzimta ir ieinteresēta kādās programmās, tu nekā nespēsi no tām atteikties.

Ierakstās kā pozitīvās ta arī negatīvas programmas. Piemēram, ja tavi senči būvēja baznīcas, slimnīcas, patversmes, skolas, dzimta skaitās godājama un pēcteči dzimst labklājībā.

No kurienes šī labklājība radusies? Veselīgs prieka, mīlestības un labklājības spēks krājies daudzu paaudžu garumā un tagad tiek nodots pēcnācējiem. Tādiem pēcnācējiem ir milzīga izvēles brīvība, viņi var darīt visu, ko vien vēlas un viņi var mainīt dzimtas vēsturi.
Gadās, ka cilvēks paklūp un savu pozitīvo programmu pavērš pretēja virzienā. Viņam it kā nekas netraucē, jo ir uzkrāts dzimtas spēks, un, ko viņš dara? Viņš izšķērdē dzimtas spēka krājumus un dzimta sāk izsīkt.

Mūsu uzdevums ir saprast galvenās tendences:

1) Pozitīvo spēku vienmēr vajag vairot;

2) Ikvienu programmu, kura dzimtā ir uzsākta, ir svarīgi pabeigt, pat pozitīvo.
Ja programma ir negatīva, tā jāizdziedina. Tad tu saņemsi gan sev gan saviem pēcnācējiem izvēles brīvību, radošuma brīvību un veiksmīgu pašrealizāciju.
Un nobeigumā.
Vienās ģimenēs ciena ģimenes tradīcijas, ģimenes relikvijas, ģimenes leģndas un visi dzīvie radinieki komunicē savā starpā. Citās – ar grūtībām atceras savu vectētiņu un vecmāiņu tēva vārdus. Vienā dzimtā visi labklājībā veido ģimenes, sasniedz profesionālus panākumus un realizējas pilnā mērā. Bet ir dzimtas, kurās no paaudzes paaudzē tiek nodotas smagas slimības un salauzti likteņi.

Padomā par to, cik tevī ir spēka ietekmēt savas dzimtas attīstību. Vienam šis uzdevums ir vairot un uzkrāt dzimtas labklājību, citam – dzimtas dziedināšana un atveseļosana. Ieklausies sevī, ieskaties sava dzimtā uzmanīgi, un tu sapratīsi, ar kādu nolūku tu esi nācis šajā dzimats sistēmā. Un apzinājies savus uzdevumus – iedzīvini tos un tava dzimta būs tev simtkārt pateicīga!

Avots: © zhivoeslovo.com
Tulkojums © Ginta Filia Solis

25. janvārī iznāks žurnāla “Kā darītu Mīlestība” 3. numurs. Tā virstēma būs “Ceļš pie sevis” un apjomīgā intervijā Latvijā pazīstamais latviešu dzīvesziņas un holodinamikas skolotājs Jānis Vītols stāstīs par šīm dzimtas programmām, par to, kā tās atpazīt un ko ar tām darīt.

vaka lapina Nr2

Kas tas ir: “instant karma*”?

karma

Mēdz būt “instant coffee” – tā ir šķīstošā kafija. To nevajag vārīt. Uzlēji karstu ūdeni un kafija gatava! Viens un divi! Un arī karma tāda mēdz būt: viens un viss! Gatavs!

Kā tikko cilvēkam galvā iešāvās nelaba doma attiecībā uz kādu citu cilvēku, kā tikko radās kārdinājums kaut ko piesavināties vai arī nedaudz patenkot – momentā atgadās kaut kas nepatīkams.

Momentā! Pirkstu sagrieza, mašīnu sasita vai paslīdēja un nokrita. Vai apģērbu saplēsa, vai šo pašu kafiju sev virsū uzlēja un applaucējās.
Bet, ja nu gadījumā paspēja kaut ko sastrādāt, var rasties lielas problēmas. Var stipri sasisties, pazaudēt vairāk, kā nelikumīgi esi piesavinājies, saņemt “bumerangu” no absolūti nepazīstama cilvēka. Nepelnīti nolamāji savējo, daudz smagāk dabūsi ciest no pavisam sveša cilveka. Labi vēl, ja tevi nepiekaus….
Un tas viss notiek ļoti ātri. Tā kā mēs pavisam skaidri saprotam un atceramies – no kā un par ko….

Un tā arī ir “tūlītējā karma”. Vieniem cilvēkiem tā strādā momentā un viņi pat baidās kaut ko sliktu iedomāties – zin, ka uzreiz būs nepatikšanas. Bet citiem nestrādā vispār. Un tie smejas par vārdu “karma” un to visu uzskata par māņticību.

Velti! “Instant karma” – ir lielisks rādītājs tam, ka tev ir Sargeņģelis. Un tu neesi vienaldzīgs Augstākajiem spēkiem. Tevi pieskata, kā vecāki pieskata savus bērnus. Un audzināšanas nolūkos tevi apbalvo ar vieglu pērienu – hop! – un tu attopies. Tas tāpec, ka tevi mīl. Jo pieskata taču tos, kurus mīl un kam vēl labu.
Cilvēki, kuriem ir šī “instant karma” vienmēr ir daudz labākā situācijā. Un, kad zinātnieki tiem jautāja: “Kāpēc jūs neko sliktu nedarāt, kad neviens neredz?”, šie cilvēki vienā balsī atbildēja: “Mūs visu laiku vēro!”

Tā kā nevajag kreņķēties, saņemot pērienu – tas glābj no daudz smagākām sekām.
“Instant karma” ir tiem, kurus visu laiku vēro un pieskata. Un tiem, kurus bezgalīgi mīl…..
Anna Kirjanova
Tulkoja: Ginta FS
P.S. Mani arī tik ļoti mīl! 🙂

*instant – acumirklīgs, tūlītējs