Par sievietēm, kurām viss ir atļauts…

jutekliskums1

Par sievietēm, kurām viss ir atļauts… un nekas par to nebūs…

Manā padomju bērnībā bija pieņemts diezgan viennozīmīgi reaģēt uz skaistām, veiksmīgām un pavedinošām sievietēm.

Īpaši tad, ja viņām viss bija un par to nekas nebija. Ja viņas no vīriešiem saņēma dāvanas un uzmanību, tāpat arī amatus un augstu stāvokli sabiedrībā, tad visiem pēkšņi kļuva “skaidrs”, ar ko viņas to nopelnījušas. Skaidrs, ka ne jau ar galvu… Nu kā gan savādāk sieviete var nopelnīt lielu dzīvokli, māju, kažokādas un apkārtējo vīriešu mirdzošos, viņas virzienā vērstos acu skatienus?

Skaidrs, ka viņa ir nakts dzeguze, kura noteikti pārkūkos visas dienas, gudrās un kārtīgās.

Bet kārtīgām sievietēm ir jāstrādā nevis ar “to vietu”, bet ar smadzenēm! Jābūt centīgām, strādīgām un gudrām. Un, dod Dievs, viss notiks. Dod Dievs….

Jo vairāk es vadu seminārus, jo biežāk sastopu sievietes ar ārkārtīgi pārspriegotām galvām un ārkārtīgi spēcīgu bloku mazajā iegurnī. Tik ļoti spēcīgu, ka pat pie ļoti akurāta darba ar to, asaras līst straumēm un atgriežas visi pagātnes aizvainojumi, sāpes, nodevības un piemānītās gaidas.
Pat ne strādājot ar to, bet vien tikai pieminot. Un ļoti nopietni! Kad es lūdzu dalībniecēm vērst savu uzmanību uz iegurņa zonu, iesācēju sieviešu grupas dalībnieces visas kā viena attopas uz grīdas vienās asarās. Es par to vairs nebrīnos. Starp citu, pieļauju, ka vīriešu grupās sākumā būs tas pats.

Jā, tāds ir sabiedrības zīmogs. Un mēs visi ar to arī sākam, kad nolemjam atjaunot savu brīvību un dzīvesprieku.

Un, jo tālāk, jo vairāk cieņas manī izraisa sievietes, kuras ir spējušas saglabāt (un mūsu sabiedrībā tas nav viegli) vai arī no jauna iegūt savu labsajūtu un seksuālo vēlmi. Ne to neapzināto vēlmi, kas beidzas gultā, bet veselīgu, īstu pieaugušu vēlmi, kas sniedz interesi par dzīvi un īpaši izjustu labsajūtu.
Tāpēc, ka vēlme un uzbudinājums nav darbība.

Vēlme ir enerģija, kuru ir jāprot virzīt.

Un, ja sievietei neviens nav iemācījis rīkoties ar enerģiju, tad, lai nebūtu jālieto tas pats rupjais vārds, nāksies visu nobloķēt. Tā darīja mūsu vecmāmiņas. Vai arī būs jāstradā līdz krīti no kājām, vai arī pa naktīm jātaisa histērijas. Spēks ir. Tā darīja un dara mūsu mammas.

Taču ņemot verā to, ka enerģijas ir daudz, darbības var būt visdažādākās. Piemēram: māksla, flirts, dejas, sekss ar mīļoto cilvēku, palīdzība citiem cilvēkiem, prasme iedvesmot vīriešus, sarunas ar vīriešiem (starp citu, arī viņi ir tikai cilvēki un mīl vienkārši parunāties), smaidi, dziesmas, skaistuma radīšana. Un, protams, darbs. Taču tas viss, piedodiet, ne tikai caur galvu, kuras vērtība, protams, ir milzīga, bet arī caur “to pašu vietu”. Un vēl caur sirdi, atvērtu, brīvu, savu potenciālu apzinājušos un gatavu izdarīt izvēli.

Sirds agri vai vēlu atmostas, vai arī vēlme momentā nostāda mūs izvēles priekšā. Un te uzreiz uzpeld jēgas, robežu, vērtību, atkarību, attiecību, atbildības un citas tēmas. Viss, no kā var izvairīties, nepiesavinoties savu spēku.

Lūk, kura no jums var skaidri pateikt: “Es esmu pieaugusi, es gribu, es mīlu, es varu atļauties, man ir patīkami”? Ja, nē, tad, iespējams, tas ir iemesls aizdomaties? Vai arī tikai paskatīties šajā virzienā… Pretējā gadījumā tām, kurām viss ir atļauts un nekas par to nebūs, tiks viss garšīgākais…. Es brīdināju!

Aglaja Datešidze
Tulkoja: Ginta Filia Solis

P.S. Un atkal viss atnāk īstajā laikā, kad esi tam gatavs. Es arī šovakar plkst. 18:00 došos uz Ineses semināru “Mīlēšanās un seksualitāte”. Paldies Dievam, šodien vairs nav jākaunās par to, ka mūs interesē tādas tēmas un es domāju, ka ikviena sieviete, lai ko viņa teiktu, vēlas būt iekārota, atvērta, mīlēta un mīloša.
Papildu informācija: pavasarastudija@gmail.com vai pa tālruni 29100714
Pieteiksanās šeit:
http://www.pavasarastudija.lv/2019/08/27/seminars-cikla-vinsvina-milesanas-un-seksualitate-4-09/

Advertisements

Neuzdrošinies būt mazāka…

pārāk

Paklausies, ko teikšu. Tieši tagad!
Tevis nav pārāk daudz. Tevis nekad nav bijis pārāk daudz. Tevis nekad nebūs pārāk daudz.
Pati šī ideja ir absurda. Tāpēc, ka tu esi dzimusi, lai būtu tu pati. Mēs visi. Bez izņēma.

Visi mēs esam nākuši šai pasaulē, lai būtu pašas pulsējošākās-mīlošākās-raudošākās-jutīgākās radības.

Un, ja kāds tev saka, ka tu esi “pārāk”, tad, lūk, vienīgā patiesība, kura tev jāatcerās: visticamākais, ka šie ļaudis ne tagad un nekad dzīvē nebūs pietiekoši tev.

Tāpēc, ka tu, manu meitenīt, tu esi gan saule, gan zvaigznes. Tu esi spēks, kas vada paisumu un bēgumu. Tu esi neapspiežamas gaudas pilnmēnes gaismā. Tu esi ekstātiskas dejas esence. Tu esi karstums un sekss, sviedri un uguns, maigums un vīrišķība, svētlaime un asaru okeāns.

Tu – it visā.
Tu – mūsu visu māte un Visuma meita.
Tu ej cauri ēnam un gaismai.

Tu sadedz un atgriezies no jauna, turot roku uz pasaules pulsa.
Tu liec dieviem trīsēt.
Un tā, mana mīļā, ir tā robeža, kuru tu pārkāp un daudziem ļaudīm no tā kļūst neprātīgi neērti. Tas liek viņiem atkāpties no tevis, un tevi atgrūst. Tāpēc, ka tas, kā tu dejo ar savu ēnu un tava nepārvaramā sava spožuma pieņemšana liek viņiem pieskarties neparastiem plašumiem, kas vienlaicīgi gan apbur gan biedē. Viena vienīga tava esība liek viņiem spert soli tajā, ko viņi nav gatavi ieraudzīt.
Tāpēc, ka tu nekad nebūsi vienkārša un okeāna dziļumi sauc tevi mājās.
Mana mīļā, tu neesi radīta, lai būtu parasta. Tu šeit esi kaut kam daudz lielākam. Tāpēc, ka tu esi robežu noārdītāja.
Tu esi patiesības meklētāja.
Tu esi kārdinājums, izaicinājums un svelme.
Tu esi spogulis un burve, un tevī ir tūkstošiem gadu sens atvars.
Tā kā, nē, tu neesi parasta.
Taču visa šajā patiesībā, lūdzu, nedomā, ka tu neesi pelnījusi dziļu iekšējo vieglumu. Ne mirkli neļauj nevienam sevi pārliecināt par to, ka tu neatradīsi sev mīļoto, kurš no tevis neprasīs, lai tu viņa priekšā taisnotos, pamazinātu sevi un liktu norimt vētrai sevī, vai nospiestu savu ekstravaganto mīlestību.
Tāpēc, ka tas, mana mīļā, būtu pilnīgākais murgs.
Kaut kur – tur ir mīlestība, kura nekad pat neiedomātos tevi nosaukt par “pārāk”. Kura pauž sevi tieši tāpat, kā tu – dzejā, sveču vaskā un zvaigžņu putekļos. Kura tieši tāpat kā tu, izskrien naktī pagaudot uz mēnesi, kura vāc kaulus, dzied mantras un sarunājas ar senčiem. Un šī mīlestība, kad tu to atradīsi – ieraudzīs tevi un iepazīs tevi tieši tādu, kāda tu esi un kādai tev jābūt. Un viņi teiks – jā. Jā – tev. Jā, es iešu kopā ar tevi uz turieni. Es to gaidīju.
Taču kamēr tas vēl nav noticis, es gribu, lai tu to izdarītu. Manis un ikvienas sievietes dēļ, kura uzskata, ka viņa ir “pārāk”.
Paņem visu to, kas tevī ir “pārāk” un kanonizē to. Savāc visus savas lielās salauztās sirds stūrīšus un iededz liesmu. Un ar šo darbību tu sauksi sev līdz citas un jūs kopā dziedāsiet dziesmu, kas atvedīs visus mūs mājās.
Un pēc tam tu palaidīsi pasaulē visu to bezgalīgo un ideālo, kā tevī ir parāk daudz.
Un tu ej un mīli pārāk stipri, un raudi pārāk stipri un lamājies parāk stipri. Iemīlies pārāk ātri un skumsti pārāk bieži, un smejies pārāk skaļi, un pati nosaki stingrus noteikumus, kas nepieciešami tavai pašas esībai.
Pat nedomā dzīvot savādāk.
Tāpec, ka tu mums esi vajadzīga. Katram no mums – sievietei vai vīrietim, kuri uzskata sevi par “pārāk”.
Tu mums esi atgādinājums pašos grūtākajos brīžos par to, ka mēs esam tieši tādi, kādiem mums jābūt.
Katrs no mums.
Autors: Žanete Leblanka
Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta Filia Solis
Paldies Līgai Šīronai par ieteikumu 🙂

Sievietes askēzes

sievišķā stratēģija

Sievietes askēzes nav ne badošanās, ne aplaistīšanās ar ledainu ūdeni, ne arī celšanās četros no rīta. Tās izpaužas ikdienas uzvedībā, domās un garastāvoklī. Lūk, dažas svarīgas lietas, kas palīdz mums būt patiesi sievišķīgām:
– Runāt maigus, labestīgus, patīkamus vārdus, nelietot rupjus, naidīgus vārdus. Sarunās saglabāt labestīgu attieksmi pret ikvienu cilvēku.
– Valkāt skaistas krāsainas kleitas, svārkus, lai tas izskatītos un jūs tajās justos sievišķīgi, skaisti un arī stilīgi.
– Audzēt sevī mieru, labestību, pacietību un viedumu.
– Nodarboties ar radošām nodarbēm: kulināriju, rokdarbiem, zīmēšanu, dzejas rakstīsanu utt.
– Ar mīlestību gatavot ēst, gludināt veļu, mazgāt un tīrīt māju.
– Novērtēt katru mirkli un būt pateicīgai par to.
– Apgūt zināšanas par ģimenes psiholoģiju, bērnu audzināšanu, pētīt un izzināt Visuma likumus.
– Būt mierā ar to, kas jums ir. Tās ir īstas sieviešu askēzes, kuras nemaz nav tik viegli izpildīt. Taču tieši tās palīdz darīt brīnumu lietas un padarīt pasauli daudz skaistāku.
Autors: T. Poļakova
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Sievietes stāvokļi

53657192_2242591185802156_1016545061619367936_n

Stāvoklis, kādā mēs visbiežāk atrodamies, formē mūsu realitāti. No sākuma tas rada mūsu domas un jūtas. Pēc tam – rīcību, kas izriet no domām un jūtām. Tālāk jau nāk ieradumi un tad jau arī liktenis.

Tavs iekšējais stāvoklis ir tas, par ko vajadzētu aizdomāties jau tūlīt. Tas, ko ir vērts atsekot un mainīt.

Sievietes stāvoklis ir sevis pašas sajušana šajā pasaulē. Sajūta, ka esmu skaista, ka patīku cilvēkiem. Un arī viņi man patīk. Un pasaule patīk. Un enerģijas manī ir daudz, enerģijas, kuru es ļoti vēlos dāvāt. Un es varu būt dažāda. Kad to vēlos.

Un tā tālāk.
Nobriedusi sieviete ir tā, kura prot šo stāvokli pārvaldīt. Kad vajag, pārvēršas par murrājošu kaķenīti un nomierina savu bruņinieku. Kādā citā brīdī viņā pamostas raganiņa, un, lūk, viņa virtuvē jau uzbur veselīgu ēdienu saviem mīļajiem. Un tālāk viņa var kļūt par radošo plūsmu, kuru nevar apstādināt, bet dažkārt – pat par vētru. Un visu to šī viena pati sieviete! Ja viņa ir nobriedusi.

Nenobriedusi sieviete ļoti bieži kļūst par sava stāvokļa gūstekni. Vīrs atnāk mājās, bet nav vairāk spēka dot viņam mieru, tāpēc, ka iekšā bango vētra. Un šo vētru kaut kur vajag izgāzt. Pa rokai gadās vīrs – piedod, dārgais!

Bet citā brīdī, kad vajadzīga radošā plūsma, viņa pēkšņi sajūt slinkumu un apātiju, pilnīgu nespēku. Un neko nevar tam padarīt… Bet pastāvīgais fons ir tukšums, nervozitāte un neapmierinātība ar sevi…

Kā gan radīt šo labo stāvokli?

Atsekot savu iekšējo fonu. Ievērot, kad spēka pietiek un kad tā trūkst. Klausīties savā sirdsbalsī, ticēt savam ķermenim. Sauc to kā gribi. Jautāt sev: “Vai es to gribu tieši tagad?”. Tas ir ļoti vērtīgs ieradums, kurš ļoti reti kādam ir.

1. Laikā pārslēgties. Ja negribu, tā arī pasaku. Ja enerģija krīt – laikā aiziet vai pārtraukt komunikāciju. Ja vajadzīgs klusums – momentā sev radīt klusumu. Pasēdēji pie datora – piecelies un ej pastaigā vai nomazgā traukus. Paēdi – padejo. Atpūta un spēku papildināša nenozīmē pasēdēt, bet pēc tam pagulēt. Tā kāreiz ir parmaiņās darbībā un aktivitātēs.

2. Iziet no situācijas. Ja rodas problēma – iziet. Iziet no mājas, no šīs telpas, no šīs situācijas. Paskatīties uz to no malas.

3. Pozitīvie enkuri. Izmanto savā ikdienas dzīvē visu, kas ļauj tev sajust savu sievišķību. Īpašas smaržas, skaistu mūziku, rituālus, mazus atgādinājumus uz ledusskapja.

4. Kustība. Vienkāršākais veids, kā piepildīt sevi ar spēku – noiet kādu gabaliņu kājām. Vēl labāk to darīt kaut kur pie dabas.

5. Pareiza komunikācija. Komunikācija ar cilvēkiem, kuri tevi iedvesmo.

6. Fokusēties uz labo. 

Redzēt nevis sarežģījumus un problēmas, bet mācību stundas, kuras jāiziet. Redzēt grūtībās dāvanas. Redzēt labo cilvēkos. Pat tad, ja ne īpaši gribās. Redzēt savu pašas spēku un skaistumu. Pat tad, ja šķiet, ka nav ne viena, ne otra.
7. Lūgšanas. Dvēseliska mūzika tavās mājās, svētīts ēdiens, kāds Dieva attēls istabā. Tas viss maina tavu stāvokli uz labo pusi. Jo Sieviete taču ir Harmoniska Personība.

Viens bez otra nesanāks.

8.Ēdiens. Dārzeņi un augļi protams ir rekordisti.

Autors: Olga Vaļajeva
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Sievietes vēlmes

sieviskibas pasapzina

Sievietes vēlmes ir viņas “dzīves enerģijas” atspoguļojums.

Ja viņa ir dzīve, tātad vēlmes ir. Ja vēlmju nav – viņa ir “zombijs”. Vēlmes var būt dažādas, tām nav obligāti jābūt materiālām: kleita vai ceļojums, pilnībā bagātinošas – baudīt dabu, paelpot svaigu gaisu parkā, pabarot vāveres vai piekārt aizkarus, pārstumt skapi vai aiziet ciemos…

Vēlmes tā ir sievietes daba. Neļaujot savām vēlmēm īstenoties, tu kropļo savu sievišķo būtību. Un pēc tam ilgi vari brīnīties, kur pazudusi labklājība un veselība un, kāpēc.

Ja sieviete uz jautājumu “ko tu gribi?” nevar ilgāk kā pāris minūtēs atrast atbildi, ar viņu kaut kas nav labi. Savai dabai sekojoša, vesela un mundra sieviete gandrīz uzreiz pateiks, ko grib: ēst, gulēt, vannu, masāžu, pie friziera, aizbraukt ciemos pie mammas utt.

Ar savām vēlmēm mēs radām vīrietim iespējas. Ja sievietei nav vēlmes – vīrietim nav iespēju augt un attīstīties.

Ja nav iespējas tūlīt un tagad dabūt to, ko vēlies, tas galīgi nav iemesls atteikties no sava sapņa. Vienkārši ieliec savu vēlmi kastītē ar uzrakstu “Tad, kad radīsies iespēja”.

Nekad nevajag uzskatīt savu velmi par sliktu, ja tā atnākusi laikā, kad tev un tavam vīram ir grūti laiki. Vēlme vienmēr ir laba. Un savam vīrietim pasaki: es vēlos. Kad būs tāda iespēja. Man jau tagad ir labi kopā ar tevi, bet vēlāk būs vēl labāk. Un viņš noticēs, ja tu pati tam ticēsi un izjutīsi šo savu vēlmi. Neviena vēlme nenāk pie mums bez iespējas to realizēt, jo realizācijas iespēja ir ietverta pašā vēlmē. Iespējams, vēl nav pienācis īstais laiks. Gadās, ka tā realizējas ne gluži tajā formā, ko biji iecerējusi. Nekas. Uzraksti savu sarakstiņu ar savām vēlmēm, patrenējies. Ar to mēs palīdzam tās atlaist un atbrīvojam telpu, mēs ļaujam sev mierīgi gulēt.

Kāds var teikt: priekš kam rakstīt, viss tāpat jau ir skaidrs? Nu, nē! Vēlmes labāk “izvilkt” un glabāt kaut kur atsevišķi. Uzrakstīsi un būs tev miers. Šajā sarakstiņā tu radīsi mieru – ja reiz uzrakstīts, var nepārdzīvot, piepildīsies – vai arī izrādīsies, ka ir arī tadas vēlmes, kuras nepiepildās, jo nav tavas, tātad netērēsi velti enerģiju par tām domājot.

Uzraksti sarakstiņu!

T. Poļakova
Avots: Благостная женственность
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Sievietes ceļš

mēness gaisma

Sievietei jānoiet savs sievietes ceļš, pretējā gadījumā dzīve piespiedīs viņai to darīt.

Ar ko atšķiras Mēness gaisma no Saules gaismas? – tā ir maiga, tā atvēsina.
Sieviete ir Mēness daba. Viņa gan var teikt: manī nekā tāda nav, man ir Saules daba. Tev noteikti ir pazīstamas sievietes, par kurām vari teikt: viņa ir simtprocentīgs vīrietis. Viņai tikai nejauši ir saņēmusi sievietes ķermeni un nezin, ko ar to darīt. Un visi viņas ieradumi ir palikuši vīrieša. Un interesanti ir tas, ka tādā veidā viņa strīdās ar dabu. Galu galā daba kaut kādu iemeslu dēļ ir likusi viņai iemiesoties sievietes ķermenī. Tas nozīmē, ka patīk vai nepatīk tas viņai, bet nāksies iziet šo Mēness ceļu.
Vēdiskie astrologi runā, ka jebkurā gadījumā tu noiesi savu ceļu. Un, ja tu zini savu dabu, tad tu vienkārši noiesi savu ceļu. Bet, ja tu to nezini, tad tā vai citadāk, zvaigznes tevi aiz matiem aizvilks pa šo ceļu. Tā vai citadāk, bet šis ceļš tiks noiets. Tu vienalga soļosi – vai nu pretojoties vai esot harmonijā. Saprātīgs cilvēks nolemj iet šo savu ceļu.
Ar ko atšķiras Mēness gaisma – tā ir ļoti noderīga. Ja tev pilnmēnesī sākas problēmas, pievērs uzmanību, kādas tavas emocijas ir saistītas ar Mēnesi, – jo Mēness – tas ir cilvēka prāts. Vēdiskais horoskops netiek skatīts pēc Saules, pats galvenais – kur tev atrodas Mēness, kāda tu esi iekšēji.

Mēness gaisma ir maiga, tā nomierina, atvēsina, tā neapdedzina. Tāpēc daudzi dzejnieki apdzied tieši Mēness gaismu, Mēness ādas krāsu, pastaigas Mēness gaismā. Tieši Mēness ietekmē sievieti un tieši tā sieviete iespaido apkārtējos. Ja tu uz apkārtējiem atstāt Saules iespaidu, tad dažkārt viņi tev ļoti spēcīgi pretosies. Tāpēc, ka Saule ir līderisms. Kad mēs strīdamies? – kad satiekas divi kungi.  Kā tikko viens nav kunga pozīcijās, strīdi ir neiespējami.

Sievietes mēness īpašības, sievietes daba:
– Maigums
– Delikātums
– Atkarība, – centrālā sievietes īpašība, no kuras nevajadzētu atbrīvoties, bet kuru noteikti jāpieņem.
– Vēl Bailīgums. Lai cik drosmīga ārēji tu šķistu, iekšēji tu esi bailīga. Ja tu esi pargalvīga, tātad iekšēji tev ir tādas bailes, ka tev labāk uzbrukt nevis satikties ar šīm savām bailēm.

– Viena no pašām brīnumainākajām sievietes īpašībām ir Paklausība. Tā dabas dota sievietes īpašība. Ir krietni jānopūlas, lai sieviete kļūtu nepaklausīga. Stūrgalvībai ir ļoti nopietni iemesli. Tas lielākoties atkarīgs no audzināšanas. Kad lauž mūsu dabu, kad nepareizi mus audzina, kad nerēķinas ar mūsu viedokli, kad mūs ignorē kā personību, kad mūs apspiež, tad mūsos rodas stūrgalvība.
Kāpēc? Bērna daba ir dzīvot. Piemēram, ja viņu pastāvīgi dienas vidū liek gulēt, bet bērns pats zin, kad viņam gribas gulēt. Bet mamma tā ir pieradusi, jo tad viņai atliek laiks sev. Mamma dara visu, lai bērns aizmigtu. Es atceros, kad kāda paziņa stāstīja, ka likusi bērnu gulēt diendusu, bet viņš apsēdies un paziņojis: mammu, es gribu dzīvot, nevis gulēt. Tā tas arī ir.

Ja laužam bērna dabu, tas ēernam ir kā vēstījums – NEDZĪVO! Tā mēs viņu laužam. Un viņa buntošanās ir ļoti veselīgs un normāls process. Taču interesanti ir vēl kas, ka vēlāk šī buntošanās nostiprinās. Un vēlāk jau pieaugusi sieviete turpina šādi buntoties un tas absolūti nav harmoniski. Un tā jau ir graujoša uzvedība.

Paklausība ir iedzimta sievietes īpašība. Un tā izdaiļo sievieti. Nepaklausīga, stūrgalvīga sieviete nozīmē simtprocentīgas problēmas. Tātad sievietēm, kuras nespēj klausīt un būt mierā ar notiekošo, nāksies dzīvot sāpēs. Vienkārši pati dzīve viņas audzinās un vilks aiz matiem. Ja tev šobrīd ir smags laiks, tad tas nozīmē, ka tevi aiz matiem velk turp, kur vajag.

Tāpēc piecelies un ej savu ceļu.

Autors: Marina Targakova (psihoterapeite)
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Avots vai purvs?

Tragic panorama.

Sievietes stihija ir ūdens. Bet ūdens mēdz ieņemt dažādas formas.

Ir sievietes, kuras līdzinās kalnu avotam, bez nosacījumiem mīlošas un atdodošas.
Sievietes, kuras dāvā prieku, neprasot neko pretī un neizvirzot nekadas pretenzijas. Viņu ūdens ir tīrs no aizvainojumiem, šaubām, greizsirdības un dusmām. Tāpēc viņas veldzē un pievelk. Blakus avotam vienmēr kāds ir. Kādam tā ir atpūta, kādam atelpa, kādam svaigums. Šīs sievietes vienmēr ir mīlošas un mīlētas. Maigas, plūstošas, mierīgas, sirsnīgas ne tikai ar tuvajiem, bet arī ar citiem cilvēkiem. Blakus viņām viss uzplaukst – cilvēki, attiecības, viss dzīvais.

Gadās, ka avots uzkrāj nogurumu, tas redz daudz sāpju, ciešanu un zaudē savu saikni ar Radītāju un aizsalst. Tagad tas nav ūdens, bet ledus. Ja sieviete ir ledus, viņai tuvojies tikai tad, kad ir tāda nepieciešamība.

Gadās, ka tu iegriezies kādā valsts struktūrā un pavisam neviļus tev uznāk drebuļi, aukstumu jūt jau pa gabalu. Ja sieviete ir ledus karaliene ar ledusaukstu skatienu, pirmā jebkuras dzīvas būtnes vēlme ir attālināties. Dzīvie mīl siltumu.

Gadās, ka avots uzkrāj sevī aizvainojumus un pretenzijas un kļūst par staignu purvu. Tāda sieviete pieprasa, pieprasa un pieprasa. Naudu, uzmanību, mīlestību, enerģiju un tas viss pazūd bez pēdām, nogrimst purvā. Bet purvs gaida un meklē jaunus avotus. Tu esi gatavs atdot visu, novilkt pēdējos apģērba gabalus, zābakus, lai tikai paliktu dzīvs un varētu aizmukt.

Bet dažkārt avots attīsta savu spēku un pārvēršas par mutuļojošu straumi, kas aizskalo visu savā ceļā. Tāda sieviete var visu, gan darbā, gan mājās. Viņa dara visu – ātrāk un labāk par visiem. Blakus viņai vīrietim nav vietas. Bet citi cilvēki blakus viņai jūtas mazvērtīgi. Bērni aizveras un veido savu pasauli. Aizbēg no pastāvīgā un spēcīgā spiediena.
Vēl avots var vilties sevī un savā skaistumā un parvērsties dīķī. Dīķī neviens ilgi neuzkavējas – tur ir skumji, garlaicīgi un neinteresanti. Nav kustības, nav dzīvības, kā jau stāvošā ūdenī.

Bet ūdens – ūdens ir dzīvs, tas var transformēties, mainīties. Pietiek vien to attīrīt, piepildīt to ar gaismu, mīlestību un prieku, pietiek vien pamosties un atgriezt sev savu sākotnējo formu! Formu, kādu to iecerējis Radītājs!
Lai tavs avots vienmēr ir tīrs un svaigs! Radi, mīli un priecājies, Mīļā – par prieku sev, saviem mīļajiem un pasaulei!
Natālija Grefenšteina
Tulkoja: Ginta Filia Solis