Kāpēc tu “pievelc” vājus vīriešus

pretpoli pievelkas

Mēs visi kā viens vēlamies tikai vienu: mīlēt un būt mīlētiem. Taču tikai nedaudziem izdodas sajust patiesi gaišas jūtas. Mēs uzsākam attiecības ar cilvēku ne jau cilvēka dēļ, bet tās enerģijas un to stāvokļu dēļ, ko jūtam, esot blakus šim cilvēkam.

“Kāpēc es “pievelku” vājos?” Šo jautājumu ļoti bieži es dzirdu no savām klientēm, kuras nāk pie manis uz konsultācijām. Patiešām, daudzas sievietes savā dzīvē saskaras ar faktu, ka par viņām interesējas vīrieši, kuri absolūti neatbilst viņu priekšstatam par “cienīgu vīrieti”. Ne jau tāds viņai ir vajadzīgs!
Tam ir ļoti daudz iemeslu… Šajā rakstā es vēlos izskatīt vienu no tiem.

Galvenais nesaderības iemesls attiecībās

Par šādu iemeslu es uzskatu vīrišķās un sievišķās enerģijas līdzsvara trūkumu cilvēkā.
Cilvēks kā garīga būtne izpauž sevi savu divu “sākumu” apvienojumā – sievišķajā un vīrišķajā.

Ezotēriķi uzskata, ka harmoniska enerģija:
Sievietēm ir 70% sievišķās un 30% vīrišķās enerģijas.
Vīriešiem 70% vīrišķās un 30% sievišķās enerģijas.

Skaidrs, ka līdz tādam ideālam līdzsvaram vēl ir jāizaug, lai iegūtu visu nepieciešamo informāciju par vīrieša un sievietes sūtību.

Visas šīs lietas man nemācīja ne vecāki, ne skolotāji. Mēs visi bijām vienādi.
Taču patiesībā mēs ESAM ĻOTI ATŠĶIRĪGI.

Vīrietis un sieviete ir divas POLARITĀTES.

Ko tas nozīmē: būt sievietei NE harmoniskās enerģijās?

Ārēji izskatās gudra un skaista, tikai nejūtas kā sieviete. Visu var pati – nopelnīt naudu, parūpēties par saviem tuviniekiem, pieņemt visus lēmumus, arī aizsargāt sevi un arī “to puisi”.

Tikai žēlojas, ka īstu vīriešu vairs nav…. Un no visas sirds vēlas, lai viņu mīl, lai blakus būtu spēcīgs, vīrišķīgs vīrietis.

Tikai pēc fizikas likumiem “pretpoli pievelkas”, savukārt vienādi lādētās daļiņas atgrūžas. Tāpēc arī pievelk vīriešus ar pretējo potenciālu. Vaina vīriešos?

Kā labot šo situāciju? Ar ko sākt šo ne parāk ātro procesu?

Ir svarīgi pievērst uzmanību mirklim, kad satiekas vīrietis un sieviete. Tā labāk sapratīsim, kas patiesībā notiek.

Kas notiek tad, kad satiekas reālie Vīrietis un Sieviete? Šeit satiekas abu partneru iekšējie potenciāli.

Ja sievietei ir spēcīgs iekšējais vīrietis, tad tas, kā minimums, konkurēs ar reālo vīrišķīgo Vīrieti. Spēcīgā sievietes virišķā daļa centīsies sasniegt savu mērķi, rūpēsies nē kā Sieviete, bet, kā māte (mātes lomā vīrišķās funkcijas). Un ir skaidrs, ka kopā viņiem būt būs ļoti grūti.

Un, ja vīrietim sievišķais potenciāls ir attīstīts labāk kā vīrišķais, tad satiekoties ar reālu Sievieti, viņam būs grūti pieņemt lēmumus pārī, uzņemties atbildību un izpaust sevi kā Vīrieti.

Jā, un arī Sieviete, visticamākais, tādu nepielaidīs sev klāt. Dabā, ja mātīte redz, ka tēviņš nespēj par viņu parūpēties, viņa to nelaiž sev klāt. Un daba ir gudra.

Un tas nepavisam nenozīmē, ka sievietei JĀBŪT vājai un jāskatās vīrietim mutē.
Sievietes IR iekšēji spēcīgas.

Un tikai vieda un mīloša Sieviete var nodot šo savu spēku vīrietim, atdot viņa rokās atbildību par ģimenes nodrošināšanu, apgādāšanu un aizsardzību, svarīgu lēmumu pieņemšanu.

No savas pieredzes es zinu, ka varu daudz, arī nopelnīt lielu naudu, būt visiem vajadzīga un aizņemta, un pēc tam sabrukt bezspēkā un nogurumā…

Taču, vai es vēlos visu šo trauksmi, vai vēlos “gāzt kalnus” tik grūti un smagi? Tad cik spēka man paliks sev pašai, kā Sievietei un savai ģimenei? Ar ko es piepildīšu savu māju? Ar nogurumu un aizkaitinājumu?

Nē! Es izdarīju citu izvēli – par labu savam piepildītības ar laimi stavoklim, savai veselībai, savas ģimenes laimes labā.

Un tā ir mana atbildība. Un tas ir mans ieguldījums savas ģimenes harmonijā un labklājībā.

Un tādā veidā es dodu vīrietim iespēju paust sevi kā Vīrieti. Un viņš, rūpējoties par mani, savukārt, dod man iespēju izpaust sevi kā Sievieti, Tā ir savstarpēja enerģijas apmaiņa visdažādākajos līmeņos.

Lai pie tā nonāktu, man nācās iepazīt citu pieredzi, kas Sievietei nav pa spēkam. Taču, pateicoties šai pieredzei, es atradu CEĻU PIE SEVIS, kā Sievietes.

Man šķiet, ka nav taisnīgi runāt par vīrieša un sievietes pašpietiekamību.

Iepazīt sevi ka Sievieti, es varu tikai attiecības ar Vīrieti. Iepazīt sevi kā Vīrieti, vīrietis var tikai attiecībās ar Sievieti.

Mēs esam radīti kā vīrieši un sievietes, noteikts dzimums. Taču tas nebūt vēl nenozīmē to, ka jau sākotnēji vīrietis ir vīrišķīgs un sieviete – sievišķīga.

Sievišķība un vīrišķība ir sava sievišķā un vīrišķā potenciāla attīstīšana.

Un, lai tiktu ar to skaidrībā, es nedošu padomus, bet piedāvāju tev no dažādiem avotiem uzzināt par Sievietes un Vīrieša sūtību, ja tu to vēl nezini.

Es piedāvāju tev sākt ceļojumu savā iekšējā pasaulē, izpetīt to, lai labāk iepazītu savu iekšējo Vīrieti un Sievieti – šo lielisko laulāto pāri, ar kuru kopā būsiet līdz pašām savas Zemes dzīves beigām.

Un tikai tavā varā ir radīt tādu iekšējo harmoniju sevī, lai tev būtu viegli būt Sievietei vai Vīrietim.

Vēlies, lai blakus būtu Vīrietis, esi Sievišķīga!

Vēlies, lai blakus būtu Sieviete – esi Vīrišķīgs!

Pretpoli pievelkas!
Autors: geštaltterapeite Žanna Vološina
Avots: econet.ru
Tulkoja: Ginta FS

 

Advertisements

Meitenes, mēs taču neesam zirgi!

image description

Jā, mēs ļoti daudz ko varam, īpaši tad, kad tas ir izdzīvošanas jautājums. Īpaši tad, ja izdzīvot vajag ne tikai pašām, bet arī bērniem. Un ekstremālās situācijās mēs varam pacelt pat kravas automašīnu, glābjot savu bērnu. Taču, kas notiks tad, ja mēs katru dienu celšim šo kravas automašīnu? Kāpēc nē, es taču varu!

Varu smagi strādāt 10 stundas pēc kārtas, pēc tam burtiski izlaizīt māju, kopā ar bērniem pildīt viņu mājas darbus, vīram matus pielīdzinat, visus pabarot. Varu! Varu strādāt bez atvaļinājumiem, no dekrēta jau pēc 3 mēnešiem varu atgriezties darbā, pati varu savu dzīvokli izremontēt, stiept smagumus un stumdīt mēbeles. Es varu! Tikai, kam tas vajadzīgs? Ir tāds vienlaikus smieklīgs un nesmieklīgs joks: “Ir labi pašai visu mācēt, bet, nedod Dievs, visu pašai arī darīt”.

Meitenes, mīļās, mēs neesam zirgi! Mēs neesam radītas, lai rautos visās frontēs, izspiežot sevi kā citronu. Mēs neesam radītas smagumu stiepšanai – pastudējiet sievietes anatomiju, mēs vispār nedrīkstam tādus smagumus celt, jo tam var būt ļoti smagas sekas, kas uz visiem laikiem iedragās musu veselību, galvenokārt – sievišķo veselību.

Sievieti nerotā viņas spēja būt fiziski spēcīgai un izturīgai, tas nav nekāds bonuss. Bet, galvenais, tas nedara viņu laimīgu!

Es zinu daudzas sievietes, kuras sev izvēlējušās “zirga ceļu” – apzināti vai nejauši. Neviena no viņām neizjūt laimes sajūtu, bet sapņo gluži par kaut ko citu. Sapņo, bet vairs nespēj apstādināt šo zirgu sevī.
Galvenais zirgs, kurš mums jāapstādina skrējienā, esam mēs pašas savā stāvoklī “ES PATI”. Galvenā degošā māja, kas jāapdzēš, ir mūsu pašu māja un mūsu pašu iekšējā pasaule!
Tās nevar pagaidīt. Viss pārējais nav domāts mums un nav par mums.

Reiz mēs sarunājāmies ar draudzeni un viņa man saka: “man apnicis būt zirgam, esmu piekususi!”
Es viņai piedāvāju kļūt par ziedu, uz ko viņa atbildēja: “Šis zieds manī ir jau sabradāts”.
“Mana dārgā, šo ziedu sabradāja tavs pašas zirgs!” – es teicu un mēs ilgi smējāmies. Taču tā ir balta patiesība.

Mūsu maigumu, tīrību, skaistumu mēs izbarojam šim pašam zirgam. Kāpec? Tāpec, ka ar mums, tadām, daudziem ir ļoti ērti. Taču ērti, ne vienmēr nozīmē labi. Varbūt arī mums pašām dažkārt tā ir vienkāršāk – nevajag nevienam neko lūgt, prasīt, veidot attiecības, vienoties un vispāŗ… Taču, kur tad ir laime? Idejā par to, ka pati visu vari nopelnīt un nopirkt? Prasmē visu izdarīt pašai, lai nebūtu jabūt no kada atkarīgai?

Vai arī tomēr izdarīt tā, lai blakus ir īsts vīrietis, kurš apskaus, nomierinās un atrisinās tavas problēmas?
Tad, lūk, īstam vīrietim – tam pašam princim – ir vajadzīga princese.
Bet zirgs viņam jau ir!
Autors: Olga Vaļajeva
Avots: valyaeva.ru
Tulkoja: Ginta FS
Foto: Darja Čužaja “Лошади и другой мир”

Kas tevi tādu slinku precēs?

10629598_291250697732066_7561935940028664886_n

Jautājums: “Jūs sakāt, ka nevajag piespiest meitenei darīt saimniecības darbus. Kā tad viņa iemācīsies gatavot ēdienu, mazgāt traukus? Vai tad šī prasme nokritīs no zila gaisa?”

Atbilde: “Es jums apliecinu – nokritīs! Katrā gadījumā, manai meitai tā nokrita. Viņa trīs gados paņēma formīņas, sasēdināja ap galdu spēļu pelītes un sāka šajas forminās kaut ko gatavot no smiltīm, un pēc tam barot šīs pelītes. Neviens viņai to nemācīja.

Pārlieku liels atbildības slogs par “nomazgāt”, “iztīrīt”, frāzes “kas tevi tādu slinku precēs” noved pie tā, ka rodas divu tipu cilvēki. Tas attiecas kā uz meitenēm, tā arī zēniem.
Pirmais – bezatbildīgs baudas meklētājs. “Es nospļaujos uz jūsu pienākumiem, es nevienam neko neesmu parādā. Uzminiet, kas to saka – puika vai meitene? Protams, puika!

Otrais ir vēl briesmīgāks – neticība tam, ka darbs var sagādāt baudu. Tātad neticība tam, ka “kaut kad trauku mazgāšana spēs sagādāt man prieku”.

Jūs paši nogalinājāt šo ticību ar savām idejām par to, ka, ja nepieradināsim bērnu no bērnības darīt mājas darbus, šīs prasmes naparādīsies no zila gaisa. No zila gaisa uz meitas galvas nokritīs mamma ar visu savu depresiju. Un uz visu mūžu tur arī paliks – galvā, saprotiet? Un meitene ticēs tam, ka nevar būt laimīga sieviete, kura vienkārši rūpējas par saviem mīļajiem.

Tāpēc, ka viņa nav redzējusi tādu piemēru. “Kā gan mājas darbu veikšana varēja būt mammai patīkama, ja viņa visu laiku centās šos darbus novelt uz maniem pleciem”. Savukārt mamma saka: “no tā es neguvu nekādu prieku, tāpēc, ka vecāmiņa mani visu laiku centās piespiest darīt mājas darbus.”

Vairums meiteņu mammas audzina pēc principa: nav tāda vārda “gribu-negribu”, ir vārds “vajag”. Un jūs domājat, ka tādā veida meitene kļūs par lielisku saimnieci. Jā, kļūs – viņa būs tas otrais tips. Viņai būs slikta dūša no trauku mazgāšanas. Savukārt viņas vīram būs slikta dūša no viņas.

Tāpec, nebaidieties, visam, kam būs jānokrīt no zila gaisa, tas arī nokritīs Kad meitene ir mīlēta, viņa saprot, ka ir dzimusi priekam, vienkārši, lai priecētu.

Viņa skatās uz to, kā mamma to dara un pati sāk darīt. Tas ir pats vienkāršākāis audzināšanas princips. kopēšana, saprotiet?

Vienkārši kopēt. Tur nav nekāda piemēra. Jūs vispār nerādāt nekādu piemēru – “Ir jārāda piemēŗs! Ir jāaiziet nomazgāt traukus” Nē! Jūs vienkārši esat priecīga, kad to darāt! Jums ir liels prieks tādā veidā rūpēties par saviem tuviniekiem. Un tikai tad meitene uztvers saimniecības darbus kā pašu par sevi saprotamu nodarbi, rūpēšanos par saviem mīlajiem, nevis rutinētu un nepatīkamu darbu.
Autors: P.A.Naruševičs
Tulkoja: Ginta FS

P.S. Pavisam nesen man dēls prasīja: “mammu, kā tev neapnīk visus apkalpot, barot, mazgāt traukus, gludināt”. Pirmajā mirklī es apmulsu no šī jautājuma, nebiju par to aizdomājusies. Man vienkārši patīk, ka visi ir paēduši un māja sakopta, drēbes izgludinātas. Man patīk, man ir prieks. Un mana meita pati gatavo, pati piedāvājas palīdzēt. Arī mani bērnībā neviens nespieda darīt mājas darbus – tā bija mana iniciatīva. Un es ļoti novērtēju to, ka mani vecāki bija pietiekami gudri, lai nenogalinātu manī šo vēlmi ar prieku darīt savu darāmo.

 

Sieviete, kurai ir resursi?

sieviete-resursi

Ir parastas sievietes, kurām ir māja, fitness, vīrs vai vīra meklējumi. Ir darbs, bet nekā tāda īpaša, “kā jau visiem”. Daudz laika paņem bērni, ja tie ir, vai arī tas, kā tikt pie bērniem, ja to vēl nav.

Dažkārt kino bez īpaša entuziasma. Šad tad draudzenes – pa telefonu vai kafejnīcā, arī bez īpašas sajūsmas. Kaut kas no dzīves – teātris, grāmatas, taču arī par tiem nav īpašas intereses. Dažkārt pat kaitina, ka tādi nieki atņem laiku (ar ko gan tik globālu viņa ir aizņemta).

Attīstīts, intelektuāls un darbīgs vīrietis, kuram ir lieli un ambiciozi mērķi, ir liela mēroga domāšana, attiecībās ar tādu sievieti neiesaistīsies, vai arī centīsies aizbēgt no šādām attiecībām. Tāda sieviete viņu nepiepildīs. Viņai pašai ar sevi ir garlaicīgi, ko viņa var dot otram?

Vīrietis nemaz pat necentīsies analizēt, kas tieši viņai trūkst, viņš vienkārši jūt “ne to” un sāk meklēt “to” – sievieti, kurai IR resursi. Un par to viņu nevar nosodīt. Katrs cilvēks vēlas būt laimīgs un dara to tā, kā viņš prot.

Sievietei, kurai ir resursi, lai piedod man vīrieši, kura nav pārcietusi mātes kompleksu, ir savs stingrs mugurkauls. Viņai ir skaidra Es – koncepcija, skaidra sapratne par to, kas es esmu, kāda es esmu, ko es vēlos, kas man patīk, kas nepatīk, ko es mīlu, kas man ir svarīgs, kas mani pietur pie zemes, kā es vēlos, lai mani redzētu apkārtējie, uz kurieni es eju un ko vēlos sasniegt.

Un tas viss neaprobežojas ar pēcnācēju dzemdēšanu un audzināšanu. Vīrietis novērtē sievieti, kura dzemdējusi un izaudzinājusi viņa bērnus, taču diez vai šis fakts ir tas, kas noturēs viņu attiecībās. Notur kaut kas cits.

Sievišķīgais. Tas pats, ko daudzas aktīvas sievietes noliedz. Kļūstot sociāli realizētām, daudzas sievietes pazaudē savu maigumu, spēju dāvāt siltumu un glāstus. Ne visas ir spējīgas pieņemt otru un apdāvināt to ar mīlestību. Vīrietim saldākā sievišķiba ir dziļa, no sevis saprašanas nākoša harmonija. Viņam ir vēlme tajā iegrimt un rast mieru.

Turklāt pašrealizācija un sociālā aktivitāte nepazūd, drīzāk pieaug.
Nobriedis, pašpietiekams vīrietis vēlas lepoties ar savu sievieti. Viņš vēlas to cienīt – maigu ar viņu un neatlaidīgu savu mērķu īstenošanā. Viņai nav obligāti jābūt labākajai tajā, ko viņa dara, taču svarīgāk ir būt ļoti aizrautai ar to.

Ir ļoti svarīgi, lai viņai būtu sava lieta, aizraušanās, nodarbe. Būt piepildītai personībai ir vienkārši nepieciešams. Pastāvīgi pilnveidoties, uzzināt, iemācīties kaut ko jaunu. Būt lietas kursā par dažādiem dzīves aspektiem un mīlēt visdažādākās tās izpausmes. Mīlēt pasauli un cilvēkus. Būt ieinteresētai dzīvē un kaut ko ļoti mīlēt.

Vīrietis sievieti redz caur tā prizmu, ar ko viņa nodarbojas.

Viņas pašvērtējumam jābūt absolūtam. Sievietei skaidri jāzin, ka viņa ir pelnījusi mīlestību un cieņu. Viņas ES – koncepcija neļaus pašvērtējumam pazemināties. Iespējams, īslaicīgi sāpīgas attiecībās ar kādu, kura mācībstundas viņai ir vajadzīgas, lai sevi iepazītu, bet nekādā gadījumā līdz sava Es zaudēšanai.

Sieviete, kurai ir resursi, mīl sevi. Saudzē savu ķermeni un Dvēseli. Neielaiž tajā nejaušus garāmgājējus. Viņai sevī jāvar ietilpināt ļoti daudz kā svarīga, tāpēc viņa ļoti rūpējas par trauku, kas tai jāpiepilda. Tas neaprobežojas tikai ar sporta zāli un spa-salonu, tā ir dziļa savas vērtības apzināšanās un iekšēja nepieciešamība par sevi rūpēties. Viņā ir ieprogrammēta pašcieņa un pašapziņa.

Vēl sievietei, kurai ir resursi, ir lauks. Smalka matērija. Viņa ir spējīga savā laukā noturēt ļoti daudz cilvēku, jo viņai ir gana liela energoietilpība. To viņa dara ar sava intelekta un dvēselisko aspektu palīdzību. Viņa to var darīt, izmantojot savu intelektu, garīgās īpašības, savu dzīves darbu un aizraušanos u.t.t.. Viņai ir milzīga ietekme sabiedrībā un savā ģimenē

Šādas sievietes ir Galaktikas centrs: viņām apkārt pulcējas bērni, mazbērni, radu un draugu bērni, kaimiņi un darba biedri. Vīrieši jūt šo potenciālu un saprot, ka tāda sieviete var dot viņiem jaunu stimulu, jaunu pasaules redzējumu un pāreju jau augstākā līmenī.

Vai katram vīrietim ir spēja būt blakus tādai sievietei? Nē. Visiem arī nevajag.

Resursi tiek doti tiem, kuri ir gatavi tos paņemt un zin, ko ar tiem darīt.

Vai vajag to visu darīt vīrieša dēļ? Nē, nevajag. Sevi attīstīt vajag sevis dēļ. Tāpēc, ka dzīvo TU. Un TEV jābūt garšīgi, interesanti un daudzveidīgi. Saproti? Tev vēl ilgi jādzīvo! Ar viņu, vai bez viņa – ilgi. Un tāpēc tam, kā minimums, jabūt ļoti aizraujoši!
Autors: Lilija Ahremčika
Tulkoja: GInta FS

 

Sievietes neredzamais darbs

ieksejais darbs1

Sievietei vienmēr ļoti svarīga ir bijusi izvēle starp “darbu” un “ģimeni”. Pēc tam, kad viņa kļūst par māti, šis jautājums saasinās vēl vairāk. Daudzas jaunās māmiņas, saskārušās ar lielām izmaiņām pēc bērniņa piedzimšanas, cenšas aizdzīt prom domas par to, ka dzīve nekad vairs nebūs tāda kā agrāk, un tāpēc cenšas pēc iespējas ātrāk atgriezties darbā.

Rezultātā viņas pilnībā neapgūst visas tās mācībstundas, ko tām sagatavojusi mātes loma. Tajā pat laikā šī pieredze sievietei ir kā līmenis datorspēlē – tas ir jāiziet, lai nokļūtu nākamajā līmenī.

Personības izaugsme notiek TIKAI caur pieredzi un pārmaiņām.

Diemžēl sabiedrība mums uzspiež savas vērtības un mēs – gribam to, vai negribam, apzināmies vai neapzināmies, taču cenšamies tām atbilst. Sievietēm ir sarežģītāk kā vīriešiem. Mēs dzīvojam “mērīšanas kulta” laikā! Bet viss izmērāmais ir jāsalīdzina.

Mēs salīdzinām sevi un cilvēkus pēc ieņemamajiem amatiem, regālijām, algas, mašīnas, mājām, telefoniem u.t.t. Tāpēc mūsu vērtības tik ļoti balstās uz panākumiem, izaugsmi un attīstību. Tās ir vīriešu pasaules vērtības.

Taču, ja vīrietim pārliecības un pilnvērtības sajūta rodas tad, kad ir sava lieta (darbs, bizness), tad sievietei ir nepieciešams justies ne vienkārši veiksmīgai, bet mīlētai un laimīgai.

Bet tas ir ļoti grūti izmērāms, tāpēc, ka atrodas iekšienē, un nevienam citam, izņemot tevi pašu nav redzams un nav vajadzīgs.

Un tāpēc, lai iegūtu to, kas sievietei ir tik svarīgi, ir jāiemācās uzbūvēt pavisam citas attiecības un attīstīt sevī pavisam citas īpašības, bieži vien pat pilnīgi pretējas tām, kas nepieciešamas, lai ārēji būtu veiksmīga. Piedevām vēl sabiedrība pieprasa, lai sieviete būtu pievilcīga un kārdinoša.

Tāpēc veiksmīga sievietes realizācija atrodas it kā rāmī – no vienas puses veiksme karjerā, no otras – ārējā pievilcība.

Sanāk, ka sievietei ir tikai divi attīstības ceļi: vai nu vīrišķais ceļš ar spēka, stingrības, izlēmības, gribasspēka un citu vīriešu mehānismu kultivēšanu sevī. Vai arī neattīstītas mātītes ceļš, kura norūpējusies tikai par savu ārējo izskatu, tāpēc, gadiem ejot kļūst arvien nelaimīgāka

Jau izsenis par veiksmīgu uzskata to sievieti, kura ir iemācījusies “manevrēt” šajās robežās. Tāpēc mūsdienu sievietes devīze ir: “Paspēt visu!” Šķīrusies sieviete, viena pati izaudzinājusi bērnus no dažādiem tēviem, strādājoša, pelnoša tiek vertēta augstāk kā tā, kura izveidojusi ģimeni, labas attiecības, saglabājusi tās un kopā ar vīru izaudzinājusi savus bērnus.

Kam bijis vairāk spēka un gudrības – tas vēl ir jautājums, taču sabiedrība dod acīmredzamu atbildi: viena ir “gudriniece”, otra – “klukste”. Šī paradigma ļoti spēcīgi ietekmē sievietes izvēli par labu vienai vai otrai galējībai… Nav grūti iedomāties, kurai: tās, kuras ir spēcīgākas – iet “vīriešos”, tās, kuras vājākas – “mātītēs”.

Bailes apstāties savā “attīstībā”, kļūt par nevienam nevajadzīgu “kluksti”, kura nevar pretoties vecumam, piespiež daudzas jaunas sievietes, tajā skaitā jaunās māmiņas, pēc iespējas ātrāk atgriezties darbā ofisā jau pirmajos mēnešos pec bērniņa piedzimšanas.

Daudzām šķiet, ka tur – ofisā ir viņu galvenais attīstības punkts un, jo ātrāk atgriezīsies darbā, jo labāk, jo par tādu sievieti visi teiks: “Re, viņa neapstājās savā attīstībā pat pēc bērna piedzimšanas”

Lai pierādītu citiem, ka viņa nav klukste, sievietei jāparāda, ka viņa pēc dzemdībām nemaz nav mainījusies. Ka viņa, jaunā māmiņa, kuras trīs mēnešus vecais bērniņš ir mājās ar vecmāmiņu vai auklīti, ne kripatiņas nav izmainījusies un vēljoprojām uzskata savu efektivitāti par savu galveno prasmi un ir spējīga “bīdīt” jaunus projektus.

Pats galvenais darbs

Bieži vien sievietei ir pat nedaudz kauns kaut kur skaļi paziņot, ka viņas prioritātes ir mainījušās un ģimene ir prioritāte nr.1 Kur tad ir šīs prioritātes rezultāts? Kā to salīdzināt? Ģimene vai nu ir, vai nav! Bērni aug paši par sevi, bet nauda pati par sevi nepelnās. Vai arī darbs sievietei ir drošība un garantē to, ka tevi nepametīs un tu vienmēr būsi vajadzīga un interesanta? Bet ja tu esi vienkārši mamma vai sieva, pat ar saviem talantiem un darīšanām, taču tu neesi tāda kā visas – tad tu esi “nekas”?
Tas ir nepateicīgs darbs, jo par to nemaksā, neslavē, nedod bonusus, par to nesajūsminās un bieži vien pat “paldies” nepasaka. Tas ir neizmērāms darbs, bez tūlītēja rezultāta. Un bieži vien tas beidzas ar to, ka sieviete mūk no sevis – jaunās, no savas jaunās lomas, janajām prioritatēm, savas attīstības un jaunās dzīves, pie kurām laiks to ir novedis.

Lai vadītu visas ārējas norises, sievietei ir jaiemācās sekot savam iekšējam līdzsvaram, savam prāta stāvoklim, savām emocijām, garastāvoklim.

Tas viss prasa milzīgu enerģiju un piepūli. Un tas ir milzīgs darbs. Lai arī neredzams. Tā ir pavisam cita pieredze. Un tā ir pieredze, kuru nevar iegūt, koncentrējoties tikai uz “veiksmi”. Taču pieņemot jaunu pieredzi, sieviete mācās balstīties uz iekšējo, kļūst mierīgāka un tikai tā viņa var izpildīt savu galveno lomu ģimenes dzīvē – mīlēt un sadalīt savu mīlestību vīram, bērniem, vecākiem, draugiem, darbiem un citām savām prioritatēm.

Ja sieviete pārstāj baidīties apstāties savā attīstībā, viņa noteikti atradīs savas attīstības punktus tajā pieredzē, ko viņai dzīve sniedz šajā brīdī. Un vispār viņa spēs jebko!!….. kā datorspēlē līmenis, kurš jaiziet, lai nokļūtu nākamajā līmenī. Un šis neredzamais darbs ir pats svarīgākais.

Autors: Inga Fokša
Avots: econet.ru
Tulkoja: Ginta FS
Foto: ELENA (© Aļona Terra)

 

Darbs sievietes dzīvē

darba zirgs

Daudzi domā, ka  es esmu fanātiska pretiniece tam, ka sieviete strādā un mācās, ka vēlos padarīt mūs visas par beztiesiskām un neizglītotām liekēdēm. Bet tā tas nav!

Jā! Es esmu mājsaimnieču advokāte. Advokāte tām, kuras nevēlas strādāt, un kurām ir tiesības to nedarīt. Un vēl viņām ir tiesības dzīvot tā, kā viņas to vēlas, nesaņemot par to nosodījumu. Un es palīdzu šīm sievietēm atgriezt to, ko kādreiz tām atņēma emancipācija – atļauju būt sev pašai, būt tai, kas esi, nestradāt un būt mājas pavarda fejai.

Taču starp manām lasītājām ir ļoti daudz strādājošu sieviešu. Un ne tikai to, kurām jāstrādā, jo nav citas izejas, bet arī to, kas savu darbu mīl no visas sirds. Un viņām es vēlos vien parādīt, kādu vietu ir vērts ierādīt savam darbam, kā pret to izturēties, kā to izvēlēties un kāpēc to darīt. Tā, lai pati justos laimīga un piepildīta.

Visbiežāk es runāju par vērtībām, jo tieši tās ir svarīgas visos šajos procesos. Izejot no savām vērtībām un savas apziņas tīrības vai netīrības, mēs veidojam savu dzīvi. darbu tai skaitā.

Sieviete ar nepareiziem orientieriem un izregulējušos iekšējo kompasu jebkuru, pat ļoti sievisķīgu darbu padarīs par katorgu.

Strādās kā darba zirgs, dzīsies pēc rezultātiem un noslaucīs visu savā ceļā, pilnībā iztukšojoties. Kaut arī ārēji viņa var izskatīties ļoti “sievišķīgi” – manikīrmeistare, tērpu dizainere, skolotāja…. Taču iekšā – tukšums..
Viņas izkropļotās vērtības un uzstādījumi izdarīs tā, ka pat vissievišķīgākais darbs to iztukšos. Un te nu patiešām nav svarīgi, ko viņa dara. Ir svarīgi – kā. Kā izturas pret to, ko dara un, uz ko tiecas.
Un otrādi: tā sieviete, kurai iekšā viss ir savās vietās, pat visparastākajā rūpnīcā spēs saglabāt sevi, nepārvēršoties par veci, un visu izmantos savas un savas ģimenes labklājībai.

Viņa pavisam savādāk komunicēs ar priekšniecību:

Aizkavēties darbā? Piedodiet, es nevaru, man jābūt mājās.

  • Stradāt brīvdienās? Es nevaru, atvainojiet, man ir bērni.
  • Nebūs prēmijas? Ļoti žēl, tā lieti būtu noderējusi jauniem zābakiem.
  • Atlaižat? Nu, ko, tā ir jūsu darīšana. Es iešu, man laiks.
  • Viņa pavisam savādāk jutīsies darba vietā, savādāk veidos attiecības, savādāk runās.

Starp citu, kas ir pats brīnumainākais, viņas rezultāti ilgstošā perspektīvā var būt daudz augstāki kā sievietei – darba zirgam.

Viņai blakus būt ir patīkami, silti un cilvēki nevar tam pretoties. Priekšnieks taču arī ir cilvēks.
Kāds vīrietis lūk, ko man stāstīja. Viņam ir kāda darbiniece, kuru sen būtu vajadzējsi atlaist. Viņa vienmēr mājās aiziet laicīgi, dažkārt pat agrāk, nekā beidzies darba laiks. Nekad nestrādās virsstundas. Dažkārt no rīta kavē un arī slimības lapas viņai ir bieži: tad viens bērns saslimis, tad – otrs. Jā, dažkārt arī bērnus paņem līdzi uz darbu, kad nav kam atstāt. vajadzētu atlaist, bet neatlaiž. Ziniet kāpēc? Viņš to noformulēja apmēram tā:

«Kad viņa atnāk, ofisā viss it kā atdzīvojas. Meitenes saskrien viņai apkārt, prasa padomus, viņa visus atbalsta, paslavē. Vīrieši viņu ciena, viņa nekad neatļaujas neko lieku: ģērbjas vienkārši, bet eleganti. Kad viņai ir sarežģītas pārrunas, viņa vienmēr atnes mājās ceptus pīrādziņus. Un tēju vienmēr visiem uztaisa – skaistās krūzītēs ar salvetītēm. Sajūta tāda, ka tu neatrastos ofisā, bet ciemos pie viņas, mājās. Un kad viņas nav, visi staiga norūpējušies un iegrimuši savās problēmās, nav tās siltās un patīkamās atmosfēras».

Tādu sievieti atlaist ir problemātiski. Viņa taču ir kolektīva dvēsele. Un par tādu pārliecību un attieksmi pret ģimeni, viņu var tikai cienīt.

Mūsu problēma nav tā, kā mēs strādājam, bet kāda ir mūsu attieksme pret darbu.

Problēmas rodas tad, kad mēs darbu noliekam pirmajā vietā un esam gatavi nodot sevi apmaiņā pret lielāku algu. Kad mēs tam piesķiram pārmēru lielu svarīgumu, nenovērtējot savu māju, ģimeni un mājas darbus. Kad atdodam to, kas pienākas bērniem, vīram, pavisam svešam cilvēkam (kaut arī par naudu). Un tajā pat laikā paši nevaram uzņemties atbildību par savu dzīvi un piepildīt to ar kaut ko svarīgu un būtisku mums pašiem.

Ja tev ir brīvs laiks, brīvi spēki, mājās visi ir pabaroti, sakopti, apģērbti un visiem pietiek tavas uzmanības un mīlestības, un tu vēlies vēl kaut ko, tad kāpēc gan ne? Var pasaulei atnest kādu labumu, var nest masām mīlestību. Kad visas galvenās vērtības ir savās vietās, pārējais viss sakārtojas pietiekami ātri, viegli un harmoniski. tajā skaitā – arī darbs.

Autors: Olga Vaļajeva

Tulkoja: Ginta FS

Par ko “psiho” sieviete?

grābekļu deja

— Laikam jau man pienācis laiks izsaukt eksorcistu (ļaunā gara izdzinēju).

— Laikam tev pienācis laiks realizēt savus talantus vai nomainīt vīrieti.

Satiekas vīrietis un sieviete. Viņš – karstasinīgs skaistulis. Viņa – mīļš zaķītis, maiga dūjiņa, laba, savā vīrietī respektē līderi. Paiet mēnesis, gads, pieci gadi. Un pēkšņi iepriekš maigā sieviete pārvēršas par histēriķi un paranoiķi.

Kas ar viņu noticis?
Visu laiku tēloja un tikai tagad patiesā daba izlaužas uz āru?
Varbūt viņā iemājojis Nelabais?
Lapsenes sadzēlušas?

Ja vien viss būtu tik vienkārši, un to varētu atrisināt ar malku svētā ūdens un pozitīvā eksorcisma grupas seansu.
Taču, nē! Iemesli ir citi.

Kāpēc “psiho” sieviete?

Viņa signalizē par to, ka attiecībās ir sākusies degradācija. Sieviete pēc savas dabas ir intuīts. Viņa ne vienmēr saprot to, kas notiek, taču skaidri jūt, kad situācija sāk smirdēt pēc petrolejas, kad attīstība ir apstājusies un sākas atpakaļslīde.

Kāpēc sievieti tik principiāli uztrauc attīstības jautājums?
Kā viņai trūkst?

Sieviete pati par sevi ir enerģijas nesēja. Tās enerģijas, ar kuras palīdzību tiek būvēta nākotne (starp citu, šajā nākotnē būs jādzīvo viņas bērniem). Ja vīrietis viņai blakus neattīstās, nerealizē šo enerģiju darbībā – atkal uzkrājas tās pārpalikums.
Īpaši briesmīgi un cietsirdīgi “psiho” enerģētiski spēcīgas sievietes, kas attapušās mājsaimnieces lomā. Viņām tas ir dzīvības un nāves jautājums.

Ja sieviete neatbrīvosies no savas enerģijas “psihojot”, viņa var sākt slimot un rezultātā var arī nomirt. Starp citu, iemīlētākie sieviešu histērijas aizvietotāji ir vēzis, alkohols, narkotikas, pārmērīgas fiziskas slodzes (pat līdz samaņas zudumam).

Tas viss ir nerealizētas, apspiestas enerģētikas sekas. Jā, un dažkārt klusējošā histērija ilgst gadiem ilgi.
Rodas jautājums: “Kāpēc viņas tā ar sevi rīkojas? Vai tas ir no nemīlestības pret sevi, vai vienkārši muļķības dēļ?”

Ko darīt sievietei?

Spēcīgām, temperamentīgām sievietēm ir veselīgi reizi pa reizei saņemt pļauku ar slapju patiesību.
Pretējā gadījumā viņas sāks graut sevi un visu, kas apkārt. Tāpēc, būšu godīga kā pionieris rīta rosmē.

Sievietei svarīgi:

1. Kļūt pieaugušai.
Pieaudzis nozīmē 100% atbildību par savu stāvokli. Likt mierā visus apkārtējos. Viņi nav vainīgi pie tā, ka kāds ir nācis šajā pasaulē ar atomelektrostacijas jaudu.

2. Realizēt savuis talantus.
Attīstīt savu sistemātisko domāšanu. Izprast sievietes dabu un sūtību un zināt to, kā savus piecus pirkstus. Zināt to, kas esi, kur ej un ko vēlies? Skaidri zināt savas vēlmes.

3. Iemācīties dzīvot “kaifojot”.
Radīt savām rokām svētkus, ieraudzīt visu jauno un pieņemt to.

4. Pārstāt spēlēt spēli “man ir laimīga dzīve”.
Laimīgie nepsiho. Mānīt sevi ir grēks.

5. “Nepīties” ar vājiem vīriešiem – tas nozīmē – tiem, kas netur līdzi jūsu enerģētikā.
Es izskaitļoju vīrieša energoietilpību, vadoties no viņa sapņiem un mērķiem. Tie visi savā darbības sfērā ir novatori. Uzmanīgi sekot tam, lai novators attīstītos labprātīgi, tāpēc, ka viņam ir interesanti. Pretējā gadījumā histērija ir neizbēgama.

Padoms vīriešiem.

Enerģētiski spēcīga sieviete nekad nenomierināsies. Viņai vienmēr būs par maz, viņa vienmēr gribēs kaut ko jaunu un interesantu: “Es vēl kaut ko atradu. Man tas patīk. Gribu uz turieni. Uzzināju to un to. Man ir interesanti, gribu pamēģināt!”
Vēlieties būt veiksmīgi, bagāti un veseli – izvēlieties tās sievietes, kurām nekad nav miera, un gatavojaties interesantai un emocijām bagātai dzīvei līdz pat vecumdienām.

Ko darīt, ja gribās kopā audzināt mazbērnus, bet nepietiek spēka “turēt līdzi” partneres “apgriezieniem”?

– Dot sievietei IESPĒJAS un brīvību viņas pašrealizācijai.

– Izmānīt psihojošu sievieti iemīļotajā darbā.
– Sūtīt viņu pie kouča, lai tas palīdz viņai tikt skaidrībā ar viņas bagāto iekšējo pasauli un atrod tai pielietojumu.

Sievietē ir daudz enerģijas, jo ar to viņa piepilda savu vīrieti, savus bērnus, savu vidi, biznesu. Jo vairāk enerģijas, jo plašāks atvēziens.
Nav atvēziena – ir hstērija.
Nav histērijas – ir slimības, depresija, atkarības u.t.t.

Ir principiāli svarīgi būt kopā ar vīrieti, ar kuru kopā attīstība notiek unisonā. Ja abi kopā vēlaties auklēt mazbērnus, tad jau pie pirmajām saspringuma pazīmēm, savāciet savas mugursomas un pārejat nākamajā attīstības līmenī. Ja prioritātes, mērķi, intereses un vērtības ir atšķirīgi, tad ļaujiet viens otram būt laimīgiem katram par sevi – atsevišķi.

Spēcīgai sievietei ir bīstami atrasties blakus vīrietim, kurš neapzinās, kas viņam blakus. Pretējā gadījumā viņš var izrādīties mērkaķa lomā, kas atradis granātu, izrāvis tai detonatoru un tagad nezin, kas notiks tālāk.

Vēl ir viens iemesls, kāpēc nav komfortabli būt pārī ar vājāku – visu laiku nākas sevi ierobežot, “turēt rokās” un pielāgoties. Tas viss vēlāk tāpat pārvēršas histērijā vai kādos citos enerģijas nopludināšanas veidos. Vai arī sieviete parvēršas par niknu veceni, kas ar mietu dzen vīrieti gaišākā nākotnē.

Kā likums, tādā slazdā iekrīt sievietes ar mātes kompleksu, kurām ir tieksme audzināt perspektīvos. Vai izmisušas sievietes, kuras piekusušas cīnīties ar pasauli, un tāpēc atdevušas sevi pirmajās satiktajās rokās.

Nobriedušas sievietes pa tādiem grābekļiem nedanco.

Galvenais, laikus izdarīt secinājumus!

Autors: Tatjana Megerja
Tulkoja: Ginta FS
P.S. Un atkal pateicība Līgai Šīronai par ieteikumu 🙂