Cilvēks, laime, nauda!

pats2

Cilvēks piedzimst, attīstās un dzīvo sabiedrībā. Un šī sabiedrība diktē savus noteikumus: likumus, pēc kuriem jādzīvo. Savukārt mēs esam šajā pasaulē atnākuši ne tāpēc, lai attaisnotu kāda cerības, bet gan lai atrastu savu sūtību un dzīvi nodzīvotu cienīgi. Katrs cilvēks veido savu personīgo Pasauli, kurā likumus diktē viņa sirdsapziņa un augstāka likuma šeit nav.

Kas jādara lai uzbūvētu mierīgas un labas attiecības ar citiem cilvēkiem?

Mūsu spējai uztvert cilvēkus, jāizmainās no dzīvnieciskās (pēc ārējām pazīmēm) uz enerģētisko – pēc tā, kādu eneģiju izstaro cilvēks. Tas nozīmē “redzēt cauri”. Tas iespējams tiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar savas apziņas attīstīšanu. Daudzi cilvēki viens otru jūt enerģētiski, taču ne visi seko savām sajūtām. Kad cilvēku enerģētiskie lauki izstaro līdzīgas frekvences, starp viņiem rodas simpātijas. Taču ja tie ir pretēji, cilvēki viens pret otru izjūt nepatiku vai vienaldzību.

Kad cilvēks izstaro nervozitātes, neiecietības, agresijas, naida enerģiju, cilvēki to jūt enerģētisko vibrāciju līmenī un atbild ar to pašu. Tā nostrādā enerģētiskā bumeranga likums: “Tu – man, es – Tev!” Taču mēs pamanām ne savu agresiju vai naidīgumu, bet gan atbildes reakciju. Mēs aizmirstam vienkāršu lietu, ja pats nevari turēt sevi rokās, kapēc domā, ka otram tas jādara? Jebkurš cilvēks ir tīrs spogulis un atstaro to, kas tajā skatās.

Ja mēs uzskatam, ka mums apkārt ir slikti cilvēki, tas nozīmē tikai to, ka paši neesam īpaši labi. “Nesodi un netiksi sodīts!” Pieņem cilvēkus tādus, kādi viņi ir un viņi pieņems Tevi tāpat. Prasme pieņemt cilvēka nepilnības ir augstas attīstības rādītājs.
Un ko tad, ja cilvēks mums ir absolūti antipātisks?

Jā, protams, ar tādiem cilvēkiem ir ļoti grūti kontaktēties. Tapēc vajadzētu atrast cilvekā kaut ko patīkamu un sakoncentrēties tieši uz šo īpašību. Nevar būt tā, ka cilvēkā nav vispār nekā laba. Vienkārši jāprot tas saskatīt.

Mums jādzīvo tā, lai netraucētu dzīvot citiem un lai citi netraucētu dzīvot mums. Un tas pilnībā ir atkarīgs no tā, kā mēs paši uztveram cilvēkus. Atceries visus tos cilvēkus, ar kuriem Tev agrāk bija konflikti. Ja godīgi to izdarīsi, tad apjautīsi, ka visu šo konfliktu cēlonis bija Tava paša neiecietība, nespēja pieņemt, piedot un nepatika pret šiem cilvekiem. Esi gudrāks, piekāpies, nelien, kur Tevi nelūdz un Tu sajutīsi spēku, kas Tev ļaus turpmak būvēt labas attiecības pat ar nepatīkamiem cilvēkiem.

Skaudība un atriebība kā rūsa saēd dvēseli. Kā cilvēkam ar tām tikt galā, lai neliktos vājš un saglabātu iekšējo harmoniju?

Skaudībai ir divi iemesli.
Pirmais – pilnīga pārliecība par to, ka cilvēks jūtas labāks par visiem, attiecīgi – arī pelnījis visus labumus vairāk kā citi. Un, ja nu izrādās, ka kāds izceļas vairāk, sasniedzis ko vairāk, ir veiksmīgāks? Automātiski rodas nepatika pret šo veiksminieku – tātad skaudība.

Otrs iemesls saistīts ar otršķirīgo vērtību idealizāciju. Tādu kā materialā labklājība un stāvoklis sabiedrībā. Patiesās vertības to nevar izsaukt, jo tās attiecas uz iekšējām īpašībām.
Skaudība ir abpusēji ass nazis. Tas ievaino gan to, Ko skauž, gan to, Kas skauž. Lai nebūtu jāskauž, nevajag ieciklēties uz kāri iegūt visu sev.

Kas attiecas uz atriebību. Atriebties par nodarīto pārestību nav jēgas un nevajag. Par to rūpējas augstākais – Karmas likums. Un kurš no mums var zināt to, kapēc notika šī netaisnība. Varbūt mēs to bijām pelnījuši? Varbūt nostrādāja enerģētiskais Bumerangs?

Atbildot uz šādu sitienu, mēs saasinam situāciju, tāpēc labāk ir iemācīties piedot. Pretoties šiem sitieniem, nesabojājot savu karmu, var tikai pateicoties savam gara spēkam. Vienmēr spēcīgāks ir tas, kurš valda pār sevi un savām emocijām.

Tātad vajag rīkoties kā teikts Bībelē? „Ja Tev iesita pa labo vaigu, pagriez kreiso?” Vai pāridarītājs neiztulkos to kā Tavu vājumu?

Ja cilvēks rīkojas no spēka pozīcijām, tad atbildē arī saņem agresiju. „Pagriezt otru vaigu” – nozīmē bez dusmām un naida reaģēt uz „emocionalo sitienu”. Reaģēt gudri, lai velāk pāridarītājs neuzdrošinātos vēlreiz tā rīkoties.
„Mierīgās pretestības” idejas būtība ir tajā, ka cilvēks uz provokāciju nereaģē tā, kā to gaida provokators. Dusmas ir dziļi amorālas. Dusmoties nozīmē – pazemoties. Un kam Tev tas?

Ja es dusmojos uz Tevi un Tu pretojies manām dusmām, Tu ātri vien sadusmosies pats. No otras puses. Ja es dusmojos uz Tevi un Tu mierīgi izliecies to neievērojot un mierīgi uztver manas dusmas, pēc mirkļa arī man tās pāries. Un mēs abi necietīsim no tās negatīvās emocijas, ko rada dusmas. Te arī ir teicienu „iemīli savu tuvāko”, „pagriez otru vaigu” jēga.

Neaizsniedzamajam nevar iesist! Viņš nereaģē uz provokācijām, jo stāv augstāk par tām. Pacietība, pašsavaldīšanās, tās ir īpašības, kas Tevi pasargās.

Un kā ar teicienu „iemīli savu tuvāko kā sevi pašu”?

Tuvāko, ne visus. Kas mīl visus, nemīl nevienu. Pats grūtākais ir – iemīlēt savu tuvāko. To, kurš dzīvo Tev blakus, par kuru Tu nes atbildību, kurš ir atkarīgs no Tevis.

Jo harmoniskāks cilveks, jo mierīgāk tas uztver citus. Tas viņam nes zināmus labumus. Taču ko tas dod apkārtējiem?

Katrā cilvēkā ir paslēpta dievišķā gudrība. Ta ir tā patiesība, kurai dziļi dvēselē tic katrs. Ejot uz konfliktu ar Tevi, zemapziņā cilvēks vēlas pārbaudīt tās patiesību. Un kad Tu uz to reaģē sāpīgi, viņš lieku reizi saņem apstiprinājumu tam, ka tas tā nav. Nomierinājies vinš pārtrauc savus iekšējos meklejumus Viņš domā apmēram tā: „Ja citos tā nav, tad kam man tas?” Taču, ja katru reizi, kad kontaktējaties, Tu viņu pārliecināsi par pretējo, viņš, gribot negribot, sāks pārskatīt savas ierastās reakcijas.

Dvēseles dziļumos mēs visi tiecamies pēc tā, kas mums pietrūkst. Iekšējais nepretošanās spēks un labestība ir apskaužamas īpašības. Cenšoties tās parādīt attiecībās ar cilvēkiem, Tu drīz ieraudzīsi, ka daudzi cenšas Tev līdzināties un tādējādi bagātinās. Ja Tu demonstrēsi nesavaldību un neiecietību, nosodīsi vai izrādīsi agresiju, tad cilvēks kā spogulis Tevi atspoguļos.

Budda teica: «Apgaismots cilvēks – tīrs spogulis.»

Un kāpēc gan ne? Katrs no mums velas lai viņam piekāptos. Bet to vēlas arī citi. Tapēc ir tik svarīgi piekāpties un neiesaistīties konfliktos. Ja Tu iemācīsies piekāpties, arī Tev piekāpsies un attiecības harmonizēsies.
„ Rīkojieties ar citiem tāpat, kā vēlaties lai viņi rīkojas ar jums” – ta ir viena no Zelta patiesībām, kura palīdzēs saglabāt iekšējo līdzsvaru un labestību attiecībās ar cilvēkiem. Kad cilvēki viens otram indē dzīvi, ko viņi par to saņem? Saindētu esību un nekādīgi ne labsajūtu.

Vai tas ir labi, ietekmēt cilvēku ar kaut ko, izņemot personīgo piemēru?

Cilvēks, kurš tiecas pēc pilnības, nekad nenolaidīsies līdz pamācīšanai, lai cik arī nepareizas nešķistu kāda cita cilvēka darbības.  Nelīdzinies tiem cilvēkiem, kuriem lielakā bauda ir kādu pamācīt. Visiem taču ir zināma atšķirība starp labu padomu un kritiku. Savukārt vieds cilvēks vispār atturās no padomu došanas, kamēr viņam to nelūdz.

Tatad mums nav tiesību uzspiest savus uzskatus citiem cilvēkiem?

Nav cilvēku, kuru rīcība vienmēr ir pareiza. Katram ir tiesības kļūdīties. Tu nevari izmainīt citus, taču vari izmainītties pats. Bet, kad Tu pats mainies, mainās tā vide, tie cilvēki, ar kuriem Tu kontaktējies. Cilvēki kļūs iecietīgāki, jo Tu tos pieņem tādus, kādi viņi ir. Tā, esot vienots ar savu patieso dvēseles būtību, Tu aiziesi pie vienotības ar citiem cilvēkiem. Un pat, ja neiemīlēsi viņus, Tu spēsi viņus pieņemt tādus, kādi viņi ir.

Manā skatījumā, harmoniska realitāte nevar eksistēt bez materiālas labklājības. Grozies, kā gribi, tā ir pilnvertīgas dzīves stūrakmens. Taču ļoti bieži nauda pārāk dārgi maksā, tapēc tās nozīmi nevajag pārvērtēt.

Taču bagātība dod brīvību?

Kāda brīvība tam, kurš pastāvīgi baidās par savu bagātību? Bagātība padara cilvēku par savu vergu. Viņš nedzīvo tā, kā viņam gribās, bet dzīvo pēc kaut kādām kāda cita uzstādītām normām, kuras nav iespējams pārkāpt. Un vienmēr cilvēkam gribas vairāk, kā viņam ir. Tāda ir mūsu daba.

Apsēstība ar materialajiem labumiem, naudu. Mēs esam spējīgi kontrolēt šo savu vēlmju lauku, padarīt to par izpalīdzīgu enerģiju augošajai dvēseliskajai substancei.
Labklājība – dabisks stāvoklis, bagātība – absolūti nevajadzīga. Viss slēpjas mūsu attieksmē pret naudu. Cilvēki ir tendēti dievināt materiālos labumus, uzskatot, ka to pārpilnība atrisinās visas viņu problēmas.

Daudzi velta savu dzīvi tam, lai dzītos pēc materialajiem labumiem, taču ne uz brīdi neiedomājas, ka ir kādas dvēseliskās vērtības. Un dzīvo it kā labi! Kādu laiku.

Nauda nevar aizstāt cilvēka garīgo dzīvi. Cilvēkam, kurš atrodas harmonijā ar sevi un pasauli un ir ceļā uz pašrealizēšanos, kā likums nav problēmu ar naudu un naudas ir tieši tik, cik vajaddzīgs lai realizētu savu dzīves ceļu.

Tu runā, ka problēma nav naudā, bet mūsu attieksmē pret to. Kā to saprast?

Cilvēki, pēc savas attieksmes pret naudu, dalās trīs galvenajās kategorijās.

1.     Alkstošie (apsēstie) – spēcīgi cilvēki ar dominējošu negatīvu enerģētiku. Tie nolikuši uz bagātības altāra paši sevi un padarījuši naudu par vienīgo elku. Saņēmuši kāroto bagātību, viņi ir nelaimīgi, jo baidās to pazaudēt. Tā dzīve paiet sargājot un vairojot savu kapitālu.

2.     Lēnprātīgie (idealizētāji) – vāji cilvēki, ar mainīgu, tālu no harmonijas enerģētisko lauku. Ar savu mūžīgo slinkumu, skaudību, merkantilismu un mūžīgo žēlošanos par dzīvi, viņi sevi maksimāli attālina no labklājības. Šie cilvēki, ka likums, savu mērķi nesasniedz. Un parasti jau arī mērķa nekāda nav.

3.     Mērenie – cilvēki ar stabilu un harmonisku enerģētisko lauku. Naudas viņiem vienmēr ir tik, cik vajadzīgs lai dzīvotu komfortabli un skaisti. Tie zin, ka īstā naudas sūtība ir nodrošināt labklājību, lai atvieglotu personības garīgo izaugsmi un tapēc neidealizē naudu.

Cilvēks, kurš ir pārliecināts par sevi, mierīgs un nav norūpējies par dzīves materiālo pusi, vienmēr dzīvos labklājībā.

Ko nozīmē, nebūt norūpējušamies par materiālo labklājību?

Tas nozīmē, nestādīt naudu augstāk par visu un neidealizēt to. Naudai cilvēkam jābūt tieši tik, cik vajadzīgs, lai par to nedomātu. Tā vajadzīga lai būtu brīvs – un varētu nodarboties ar pašrealizāciju un garīgo darbu. Taču nauda it nemaz negarantē laimi. Arī tas, kam ir plaukstošs bizness un milzīgs rēķins bankā, var būt nelaimīgs, bet cilvēks, kuram ir pats minimums – laimīgs un apmierināts ar dzīvi.

Kā Tu domā, vai nauda var būt karmisks pārbaudījums?

Jā, bieži vien liela nauda, tapat kā slava pie mums atnāk lai pārbaudītu. Spēcīgi un viedi cilvēki nekad nemaina savu attieksmi pret naudu, arī tad, kad uz galvas kā sniegs uzkritusi milzīga bagātība. Merkantils vai tikai ar domām par naudu apsēsts cilvēks, arī bez bagātības ir bez pamata zem kājām un mirklī, kad viņam tiek dota liela nauda, kļūst par aboslūtu tās vergu.

Tātad garīgās izaugsmes labā nevajag atteikties no materiālajiem labumiem?

Nevajag tiekties pēc bagātības, bet gan Labklājības. Labklājība tā ir tā naudas summa, kas cilvēkam patiešām ir vajadzīga lai realizētos. Viss pārējais – vien nevajadzīga greznība. Kad naudas ir pārak daudz – tā zaudē savu vērtību.

Domā PATS!

Pēc Annas Zarubinas grāmatas „Ceļš pie sevis. Seno īru cilšu garīgā pieredze.”

Avots: http://rodoswet.ru

Tulkoja: Ginta FS

Katram no mums ir savs laimes “kontroles punkts”

laime1111

Mēs metamies skrējienā pēc laimes, it kā to varētu “atrast” vai “noķert”, bet tajā pat laikā, patiesībā to var tikai radīt sevī. Un tomēr, mēs turpinām to meklēt, it kā tā būtu kāda materiāla lieta un ne stāvoklis, kuru rada mazie ikdienas prieki. Tie paši prieki, kurus ļoti bieži mēs upurējam šī paša “skrējiena pēc laimes” dēļ.

Olivers Džeimss runā par to, ka laime nav saistīta tik daudz ar ārējo apstākļu izmainīšanu, cik ar sevis paša iekšējāš situacijas izmaiņām – attīstot savus talantus, piepildot savu iekšējo pasauli – nevis iegādājoties lietas, kas paceļ tavu statusu.

Savā grāmatā viņš analizē, kā reklāma un ražotāji cenšas pārliecināt patērētājus par to, ka noteiktas lietas – automašīnas, pulksteņi, dāmu somiņas vai kosmētiskās operācijas atnesīs viņiem laimi. Šī stratēģija balstīta uz virspusējām vērtībām un pēdējos 70 gados tā mūs aizvedusi situācijā, kad katra paaudze slīgst depresijā arvien dziļāk un dziļāk – atkarībā no tā, cik ļoti cilvēki ir ticējuši šiem meliem.

Ir acīmredzams, ka bagātība negarantē laimi.

2008. gadā kompānija BBC veica savu pētījumu, kura gaitā noskaidrojās, ka, lai ari pēdējo 50 gadu laikā cilvēki ir kļuvuši daudz bagatāki, taču viņu laimes sajūta ir kļuvusi daudz mazāka.

Harvardas speciālisti veica pētījumu, kurā piedalījās divas cilvēku grupas: vieni vinnēja loterijā, otri cieta no smagas ķermeņa lejasdaļas paralīzes. Gadu pēc šī notikuma,kura rezultātā vieni kļuv pasakaini bagāti, bet otri – piekalti invalīda krēslam, nekādas atšķirības “laimes sajūtā” šīm grupām nebija.
Un arī slava negarantē laimi. Pietiek paskatīties uz slavenību dzīvi, lai ar neapbruņotu aci redzētu ģimenes problēmas, ļoti biežās atkarības problēmas, un problēmas, kas saistītas ar nepārtrauktu atrašanos publikas priekšā.

Taču mēs visi esam cilvēki un mēs izjūtam vajadzību pēc veselīgām attiecībām ar citiem cilvēkiem.

Tā ir visvērtīgākā investīcija, ko varam veikt. Mēs esam kolektīvas būtnes un mums ir vajadzīga mīlestība, atbalsts un sapratne. Kad mēs to visu sākam atdot citiem cilvēkiem, tad saņemam to atpakaļ jau ar procentiem. Daudzi psihologi uzskata, ka ik vienam no mums ir savs laimes “kontroles punkts”. Tas nozīmē to, ka, ja divi cilvēki atrodas līdzīgās situācijās, viens var šo situāciju uzskatīt par problemātisku, bet otrs – kā uzdevumu, kas jāatrisina. Iespējams, ka uztveres atsķirība saistīta ar apstākļiem, kādos cilvēksi audzis.

Taču, pirmkārt, mēs varam iemācīties mainīt negatīvos uzstādījumus (tam lieti noder pozitīvie piemēri)

Otrkārt, profesors Martins Seligmans uzskata, ka, darot dienu no dienas darbu, kas mums nepatīk un, kurā mēs neesam veiksmīgi, mēs šo “kontroles punktu” uzstadām uz neapmierinātības sajūtas. Savukārt, izmantojot savas spēcīgās puses, mēs paaugstinām veiksmes iespējamību un paceļam augstāk savu “laimes latiņu” .

Trešā iespēja kļūt laimīgākam – ticība savai unikalitātei. Daudzi cilvēki koncentrejas uz to, kādiem viņiem gribētos būt, nevis uz to, kādas ir viņu spējas un talanti. Tas nav produktīvs ceļš, jo ved uz skaudību un ciešanām. Bet, ja koncentrēsimies uz to, kas mums jau ir, ko protam un uz to labsajūtu, ko varam gūt no tā, kas mums jau ir, mēs patiešām kļūsim laimīgāki.

Psihologi ir radījuši formulu, kuru nosaukuši par “laimes formulu”

LABSAJŪTA + ENTUZIASMS + MĒRĶIS = LAIME

Laimi nav iespējams “iegūt” vai “noķert”. Ļoti reti kam izdodas to “atrast” ar bagatības vai materiālu lietu palīdzību. Un nav arī tādas vienas vienīgās laimes formulas. Taču katrs no mums ir spējīgs radīt savu laimes formulu un būt laimīgs. Svarīgi atcerēties, ka laime nav nekāds “gala mērķis”, bet drīzāk dzīves, kas nodzīvota mierā ar sevi un mīlestībā ar apkārtējiem blakusprodukts

Avots: http://www.econet.ru

Tulkoja: Ginta FS

Kā Upuris ar Naudu sanaidojās

upuris

Kad pasaulē nāca Upuris, katra dzīves joma ieguva jaunu ienaidnieku. Īpaši no tā cieta finanses. Upuris tās neieredzēja, saniknojās un uzsāka karu. Cīņa ilga dienu un nakti, ar zobeniem un cirvjiem. Viss beidzās ar to, ka Nauda padevās – tā pārstāja uzbrukt Upura uzceltajam cietoksnim. Cilvēks palika nabags, apsēdās pie loga un rūgti raudāja par savu neizdevušos dzīvi un sūro likteni. Pēkšņi viņa priekšā paradījās labā burve un teica: “Mīļais mans cilvēk! Es tev palīdzēšu tikt pie naudas un kļūt bagātam! Tagad klausies!”

Upuris nekad nekļūst bagāts

Kāpēc Upuris nepelna pietiekami daudz naudas? Tas vienkārši to nevēlas. Tam komfortablāk ir ciest, dzīvot pagātnē, kad zāle bija zaļāka. Tam patīk vainot katru stabu par to, ka dzīve ir tik nelaimīga. Tas bieži sevi vaino dzīves situācijās un pilnīgi noteikti nemīl sevi.

Klasisks piemērs – ir māte, kura savu dzīvi nolikusi uz altāra “visu labāko bērniem!” Pat tad, kad “bērnam” ir jau 45 gadi un pats tas ir darba spējīgs. Taču kā gan neatdot pēdējo kreklu? Un pēc tam vienmēr un visur atgādināt: “Es taču tevi izaudzināju, visu atdevu un tagad tu….!”

Vai vientuļa jauna sieviete, kura uzskata, ka nav nevienam vajadzīga? Viņai ir pārparēm brīva laika. Taču, par nožēlu, viņa to tēŗē ne ideju realizācijai un iespēju meklēšanai, bet bailēm, šaubām, puņķiem un asarām.

Upuris nevar iziet no ierastajiem rāmjiem, jo ir tajos iekrampējies nāvīgā tvērienā. Jo sevi žēlot ir ērtāk, nekā ieraudzīt patiesību un izmainīt savu realitāti. Vienu vārdu sakot, Upurim ir ārkārtīgi daudz dažādu savu darāmo lietu, lai domātu par naudu! Kādu naudu!? Tai laika nepaliek it nemaz.

Vīrs + Nelaimīga sieva = Nabadzība

Labi, visi zin vai nojauš, ka sieviete Upura stāvoklī nav spējīga radīt labklājību. Tad varbūt vīrietis šo situāciju var labot? Nekā nebija! Atcerēsimies frāzi: “Līdzīgs pievelk līdzīgu!”. Diez vai vīrs domās savādāk kā sieva. Taču pat tad, ja viņš ir daudz attīstītāks šajā jomā, sievietes enerģētiskais lauks “apēdīs” visas iespējas un tikai palīdzēs zaudēt naudu.

Upuris domā nabadzības kategorijās. Vīrs atnes mājas naudu, bet viņa domā: “Šodien atnesa. Bet kas būs rīt? Ja nu gadījumā viņu atlaiž? Tātad, jāieekonomē. Sākšu ar sevi. jauna kleita pagaidīs. Un tas, ka veļas mašīna salūzusi galu galā nav nekas traks. Ar rokām izmazgāšu. Nav jau grūti.”

Katru reizi sievietes – Upura galvā notiek līdzīgs monologs. Toties  tā ļoti labi prot izdzīvot – piecus gadus vienās zeķubiksēs. Priekš kam jaunas pirkt, vecās vēl gana labas, var salāpīt.

Tādās ģimenēs labklājībai vietas nav. Vīrietis nesaņem ticību sev, jo viņam trūkst varenās, virzošās sievietes enerģijas un nav kur ņemt spēkus, lai palielinātu ienākumus. Sieviete, kura neko negrib un nav pārliecināta par savu vīrieti, attīsta viņā finansiālo impotenci. Un nekā smieklīga tur nav!

Upuris biznesā

Vēl viena naudas sfēra, kur Upurim ceļš ir liegts, un tas ir uzņēmējdarbība. Uzņēmējam ir ļoti neizdevīgi ņemt par darbinieku Upuri. Ar savu uzvedību tas izsūc enerģiju no biznesa un traucē darba procesam. Kā tas notiek? Nabadzīgi un nelaimīgi cilvēki pastavīgi pievelk forsmažora situācijas. Viss sākas ar: “Piedodiet, ka nokavēju, atslēga bija ieķerusies un durvis nevarēju atslēgt” līdz “Nevarēju sagatavot atskaiti, jo šausmīgi sāpēja vēders.”

Protams, katram mēdz gadīties kādi kreņķi, mēs visi esam cilvēki. Taču Upuri ir “īpaši”, tie vienmēr kavēs, neizdarīs darbu līdz galam, sūdzēsies, īdēs. Viņi ir raduši novelt vainu uz apstākļiem vai citiem cilvēkiem. Viņiem vienmēr kāds ir vainīgs, vai kaut kas gadījās. Pat tad, ja darbinieks būs vienkāršs kurjers, darba process būs traucēts.

Ieraudzīji savā kompānijā Upuri, pacenties no tā atbrīvoties, neko labu tavam biznesam tas nesola. Lai cik viņš arī būtu talantīgs, lai cik mazu algu neprasītu, labāk izdot vairāk naudas un samaksāt atbildīgam darbiniekam, nekā cerēt, ka Upuris mainīsies

Nauda mīl stipros

Ja jūti, ka kaut kas no iepriekš minētā ir tavs, bet tomēr gribi būt veiksmīgāks un bagātāks, tiec vaļā no Upura stāvokļa! To var izdarīt, ja attīrīsies no četrām ļoti nepatīkamām lietām:

Atbrīvosies no Vainas apziņas

Nemitīgi justies vainīgam nozīmē atrasties enerģijas aiztecēšanas stāvoklī. Nauda nenāk pie tiem, kuru laimes maisiņš ir tukšs. Bet apvainot citus, nozīmē neuzņemties atbildību par savu paša dzīvi, peldēt pa straumi. Labklājība pateiks “fui” un droši aizies uz citu pusi. Ko tai krāmēties ar cilvekiem, kuriem nav gribas?

Kā aizvākt šo pretīgo sajūtu? Ir ļoti daudz metožu, kā  strādāt ar šo nepatīkamo emociju. Kurš meklē, tas atrod. Atrod tas, kam tas ļoti vajadzīgs. Vienkārši pasaki sev: “Es neesmu vainīgs. Šajā situācijā es tā rīkojos, jo savādāk nevarēju, bet tagad redzu, ka rīkoties var savādāk. Šo kļūdu es vairs nepieļaušu.” Ja tevi “velk” vainot citus, pieņem faktu, ka pats pievelc šādas situācijas. Pat tad, ja vecāki tevi tādu izaudzinājuši, vienalga, tev bija izvēle un tā bija tava skola. Dvēselei gribējās tādu pieredzi un tā atnāca tieši pie šiem cilvēkiem. Taču, lai atkal loks nenoslēgtos uz tās pašas vainīguma nots, sāc domāt radošuma virzienā. Kā jāizmaina sevi, lai kas tads vairāk neatkārtotos?

Atbrīvosies no Naida

Arī naids atņem tavu enerģiju. Tās ir tik spēcīgas jūtas, ka tajā brīdī tu nevari domāt ne par ko citu. Pie kam naudas trūkums tajā brīdī vispār ir pats mazākais zaudējums. Naida sajūta ļoti spēcīgi ietekmē veselību – sāp nieres, no ritma izsitas sirds u.t.t.. Tāpēc, ja tev naids ir ierasts stāvoklis, ir laiks ar to tikt galā.
Paskaties šo video:

Atbrīvosies no Aizvainojuma

Apavinojusies sieviete – kas var būt vēl briesmīgāks? Cieš visi – ģimene, privātā dzīve, veselība, cilvēki apkārt. Pilnīgs pozitīvisma trūkums. Aizvainojumi ceļ milzīgus dambjus uz enerģijas upēm – tā, ka ar laiku tas izžūst. Tāpēc par naudu var vispār nesapņot.

Krāt aizvainojumus un aizmirsties šajās sajūtās varbūt ir patīkami. Mazohistiem. Bet tas ir ārkārtīgi kaitīgi. Ir lieliska grāmata Колин Типпинг: “Радикальное прощение” – to izlasot, var pilnā mērā sajust, cik gan nejēdzīgi ir apvainoties. To lasot, tu sajutīsi totālu atvieglojumu un varēsi izdziedināts savu dvēseli.

Atbrīvosies no Sūdzībām un Žēlabām

Pats bīstamākais labklājībai ir žēlošanās. Mažākais ļaunums, ka enerģija nonāk nulles līmenī. Visums uztver žēlosanos kā signālu – sākt darboties. Tas klausās un domā: “Skat, dīvaina gan, visu laiku runā par bezpalīdzīgiem vīriešiem. Nu, ja jau viņai to vajag, labs ir, būs viņai tāds.” Vai arī: “Maza alga, maza alga! Staigā novalkātos zābakos un prasa mazu algu. Neko nesaprotu! Nu, labi, nāksies atlikt algas pielikumu un paaugstinājumu amatā.”

Tātad – dzīve nesaprot mājienus, jārunā tiešā tekstā: “Gribu pelnīt trīsreiz vairāk! Gribu mašīnu! Gribu vasarnīcu! Bet vislabāk uzrakstīt, kurā gadā tu saņemsi to, ko vēlies, kāds tas izskatīsies. Šeit vari to palasīt:

Попрошу у судьбы… Тонкая магия желаний

Aizvācot negatīvās emocijas, tu atbrīvosi vietu gaišajām un saulainajām. Mākoņi izklīdīs un aiz tiem tu ieraudzīsi sauli un jaunas, brīnišķīgas iespējas. Parādi sev citu dzīvi un sāc runāt ar labklājību kā līdzīgs ar līdzīgu.

Avots: http://flourish-strategy.com/

Tulkoja: Ginta FS

Radi visu pats!

burvis6

Mēs visi mīlam sapņot un visi vēlamies dzīvot labāk, un vēlams, lai tas notiktu uzreiz. Gadās, ka žēlojamies par likteni, neapzinoties to, ka patiesībā mums jau tagad pieder ļoti daudz kas tāds, par ko citi varētu vien sapņot. “Viss tavās rokās! ” teica kāds gudrais. Un arī tavās!

Kāds vīrs reiz sapņoja par labāku dzīvi. Viņam nepatika māja, kurā tas dzīvoja, tas apģērbs, ko valkāja – ar vienu vārdu sakot – it viss.

Viņš nemitīgi uzdeva sev jautājumu: kāpēc citiem ir viss, bet viņam nekā nav. “Ja man būtu skaista māja, skaista, gudra sieva, daudz naudas, es noteikti būtu laimīgs”: viņš prātoja.

Un, lūk, kadu dienu viņš satika Burvi.

— Es dzirdēju tavas domas, — teica Burvis, — un esmu gatavs tev palīdzēt. Saki, ko vēlies un es visu to izpildīšu.

Vīrs nopriecājās, kaut sākumā nenoticēja tadai laimei.

— Vai tiešām tā notiek?

— Vienkārši paprasi un viss tev būs!

— Tu droši vien par to vēlies ko pretī?

Bet Burvis atbildēja, ka viņam neko nevajag.

— Tu tik sen jau to lūdz, un es padomāju, ka tu noteikti zini, ko vēlies. Vienkārši paprasi un tev viss būs!

— Lieliski! – vīrs nopriecājās. — Man vajag lielu, skaistu māju. Skaistu, gudru sievu, kura lieliski gatavo ēdienu. Un vēl man vajag, lai būtu daudz naudas!

— Labi, — teica Burvis. — Tu aizmigsi un, kad no rīta pamodīsies, tas viss tev būs.

Un patiešām, nākamajā rītā vīrs pamodās brīnumskaistā, lielā mājā. Viņu, smaidot, sagaidīja un apskāva skaista sieva. Virtuvē jau gaidīja smaržīgs un garšīgs ēdiens. Viss bija lieliski. Bankā bija atvērts rēķins uz viņa vārda, kurā bija daudz naudas. un, lai cik tas arī iztērētu, daudzums nemainījās. Sākumā viņš neticēja savai laimei, domāja, ka sapņo. taču, kad saprata, ka tā ir īstenība,un nevarēja vien nopriecāties.

Diena sekoja dienai, mēnesis – mēnesim un viņa dzīvē nekas nemainījās. Viņš visu laiku uzdeva sev jautājumu: “Ko gan es vēl varetu vēlēties? Man taču viss ir!” Tajā pat laikā, viņš juta, ka nav ne prieka ne laimes sajūtas. Un viņš atkal sāka saukt Burvi.

— Burvi, saki man, kāpēc gan tagad, kad man viss ir, es nejūtos laimīgs?

— Es izpildīju visu, ko tu lūdzi. Baudi savu laimi!

— Es nevaru! Manā milzīgajā mājā man ir vientuļi. Mana jaunā, skaistā, gudrā sieva mani nepriecē. Un nauda, kas man ir, nenes laimes sajūtu. Kāpēc tā, atbildi man, Burvi!?

— Tu man prasīji māju, bet neprasīji mājīgumu un siltumu tajā. Tu prasīji man sievu, bet neprasīji mīlestību un sapratni! Tu prasīji man naudu, bet neprasīji brīvību, spēku un prieku, ko tā varētu dot! – atbildēja Burvis.

Vīrietis pasmaidīja.

— Paldies! Es visu sapratu, — viņš teica. — Es to visu vēlos. Dod, lūdzu man to!

— Ja reiz tu visu saprati, tad ej un radi to visu pats! – teica Burvis un izgaisa.

Vīrs attapās savā vecajā mājā, viens, bez sievas un naudas. Toties tagad viņam bija pārliecība un pilnīga skaidrība par to, ko viņš patiesībā vēlas.

Avots: http://wiolife.ru/

Tulkoja: Ginta FS

Nauda nāk!

12645073_1042882129117436_646624775590855794_n

Mūsu ķermenis pats pastāstīs par mūsu attiecībām ar naudu. Ķermenī ir četras naudas zonas. Viena saistīta ar naudas saņemšanu, otra ar to, kā tā tiek tērēta, trešā ar to, kā tā tiek krāta un ceturtā ar prasmi pārvērst naudu bagātībā.

1. Pirmā, naudas saņemšanas ZONA – KAKLS.

Novērtē sava kakla stāvokli. Vai vari brīvi, bez saspringuma un krakšķēšanas to kustināt, vai vari brīvi pagriezt galvu? Ja vari – tad tikpat viegli vari ieraudzīt dažādus naudas iegūšanas veidus.

KAKLS – tā ir iespēju un brīvās izvēlēs zona!

Brīvs, kustīgs, viegls, nenobloķēts kakls norāda uz to, ka ar izvēli viss ir kārtībā. Tu redzi daudz dažādu variantu notikumu attīstībai un nesaskati problēmas, kas varētu rasties tavas dzīves scenārija izpildē. Viegli pieņem sevi, un citus cilvēkus. Tev nav cietu un neelastīgu principu un uzstādījumu. Tu viegli ej uz kompromisiem, brīvi paud savas domas un jūtas, viegli izsaki savu personīgo viedokli. Brīvs kakls ķermenim dod dzīvīgumu un pašam cilvēkam spēju ātri reaģēt.

Cilvēki ar nobloķētu kaklu skatās tieši uz priekšu. Tas ir padotā, oficiera vai zaldāta skats.

Izanalizē savus finansiālos scenārijus.

Iespējams tu esi stūrgalvīgs un neuzticies cilvēkiem, bieži pretojies. Iespējams, pārlieku aizraujies ar vienām un tām pašām tehnoloģijām? Iespējams, tevi aizrauj viena un tā pati finansiālā shēma, kuru tu aktīvi propogandē? “Skaties tur – tikai tur!” – it kā saka tavs ķermenis.

2. Otrā ZONA, naudas sadalei – ROKAS.

Ne velti saka – nauda aiztek caur pirkstiem. Iedomājies, ka kāds tev pasniedz banknoti. Pastiep roku un paņem to. Kā tu to darīsi? Novērtē, vai rokā radās saspringuma sajūta? Ja radās, tad kurā vietā?

Plaukstā?

Tātad, tev svarīgi ir tas, kā tev dod naudu, kas to dod, ar kādiem vardiem. Tu lielu nozīmi piešķir naudas saņemšanas rituālam. Nepatiks, kā dod – un tu pat vari atteikties no nopelnītās naudas. Vai tas ir labi? Vai nav pārak daudz dažādu noteikumu un ceremonialitātes?

Apakšdelmā?

Tev ir grūti pieņemt lēmumus naudas lietas. Kā saka, ne turp, ne atpakaļ, Tev grūti ir saņemt, grūti – atdot, grūti iepirkties un ieguldīt naudu. Pirms lēmuma pieņemšanas, tu desmit reizes pardomāsi un tieši tāpēc bieži nonāksi zaudētājos. “Kas neriskē, tas nedzer šampanieti!” – šad tad iedomājies par to un nauda pati sāks plūst tavā virzienā.

Plecā?

Tev grūti ielaist naudu savā dzīvē. Pieņemt tu to vari, bet tālāk sākas dvēseles mokas. Iespējams, ka esi viens no tiem, kas uzskata, ka nauda, tas ir kas netīrs, nauda sabojā cilvēku. Zemapziņā tu no tās distancējies. Nauda vienmēr stāv uz tavas mājas sliekšņa, bet tu to iekšā neielaid. Padomā, tai var apnikt tur stāvēt un ko tad tu darīsi?

Kā tu pasniedz naudu?

Ar plašu rokas žestu pasniedz atlocītu naudas zīmi – tu esi dāsns un par sevi pārliecināts cilvēks. Turi naudas zīmi tuvu sev un gaidi, kamēr cilvēks pats pastieps pēc tās savu roku – tu neesi pārliecināts par to, ka šo naudu vajag atdot. iespējams, esi kautrīgs un ne ļoti pārliecināts par sevi un ļoti grūti šķiries no naudas.

3. Trešā ZONA, naudas uzkrāšana – VĒDERS un IEGURNIS.  

Ne velti bagātu cilvēku parasti attēlo ar lielu un resnu vēderu. Taču liels vēders vienlaicīgi liecina par to, ka cilvēkam ir daudz baiļu. Bet bailes neļauj brīvi rīkoties ar naudu. Bailes zaudēt labklājību izpaužas skopumā, bet skopums – apaļumā. tad – kā būt?

Mīksts, ne resns, bet nostiepts, akurāts vēderiņš, viegli kustināms iegurnis, gracioza gaita, kā austrumu dejotājiem, liecina par to, ka mūsu priekšā ir ar dzīvi apmierināts cilvēks, kurš prot priecāties un gūt baudu no katra mirkļa, kurš nekomplekso ne seksuālajos priekos, ne arī savas bagātības pavairošanas jautājumos

Tāpēc, ja gribi naudu, nodarbojies ar austrumu dejām.

Interesants ir fakts, ka viena no zonām, kas norāda uz nesaprātīgu krāšanu – ir bēdīgi slavenā galifē zona (uz augšstilba aizmugures). Skopiem cilvēkiem, īpaši skopiem uz citu naudu, galifē zona ir ļoti “attīstīta”. Bet tiem, kuri viegli šķiras no naudas un mierīgi to tērē arī uz citiem cilvēkiem – ar šo ķermeņa daļu viss ir kārtībā.

4. Ceturtā ZONA, bagātības pavairošana – KĀJAS.

Jo spēcīgākas kājas, jo vieglāk cilvēkam uzbūvēt savu labklājību. Māja, stabils bizness, stabili ienākumi, luksus priekšmeti. Tie visi ir bagātības un ne vairs – naudas piederumi.

Lai saglabātu un pavairotu bagātību, ir stingri jāstāv uz kājām. Ja tev ir vājas kājas, tu bieži klūpi, izmežģī potītes, tev bijuši dažādi nejauši lūzumi, tev ir vēnu varikoze vai citas kāju slimības, tas viss norada uz to, ka tev nav stabilitātes un iespējams, tu no tās baidies. Iemācies stingri stāvēt uz kājām. Izvēlies sev uzvaretāja gaitu, trenē to. Liec kāju stingri uz pilnas pēdas, trenē atsperīgumu ceļgalos, pārnesot ķermeņa svaru uz atspēriena kāju. Pārstāj staigāt uz papēžiem, kamēr neesi iemācījusies sajust pamatu zem kājām. Vasarā biežāk staigā basām kājām pa zemi. Nostiprini kājas un atgriez sev saikni ar zemi!

Avots: http://econet.ru/

Visi dzīves dārgumi…

11934999_573982409406178_4253517179368342018_n

…Šis ir atgādinājums par to, ka dzīve ir īsa un laiks – pārāk vērtīgs, lai to tērētu atkarībām, aizvainojumu un bailēm… “Nav svarīgi, kurā dzīves posmā atrodamies šobrīd, taču pienāks brīdis, kad priekškars aizvērsies. Jūsu dārgumi ir mīlestība jūsu ģimenē, mīlestība pret dzīvesbiedru, mīlestība pret saviem draugiem…” tie ir tā cilvēka vārdi, kurš kļuvis par mūsu laiku veiksmes etalonu un iedvesmotāju.

Steve Jobs pēdējie vārdi.
Esmu sasniedzis veiksmes virsotnes biznesa pasaulē. Cilvēkiem mana dzīve šķiet veiksmes kalngals. Taču, izņemot darbu, man ir maz prieka. Galu galā bagātība ir tikai dzīves fakts, pie kura esmu pieradis.

Šobrīd, guļot slimības gultā un atskatoties uz visu manu dzīvi, es saprotu, ka visa atzinība un bagātība, ar kuru es kādreiz lepojos, ir zaudējuši vērtību, tuvojošās nāves priekšā.

Tumsā, kad skatos uz dzīvību nodrošinošo mašīnu zaļo gaismu un klausos to kaucošajā mehāniskajā skaņā, es jūtu arvien tuvāk nāves elpu…

Tagad es zinu, ka tad, kad esam uzkrājuši pietiekami daudz bagātības, mums jāuzdod pavisam citi jautājumi, kas nav saistīti ar bagātību… Iespējams, tas ir kaut kas daudz svarīgāks: varbūt, tās ir attiecības, varbūt – māksla, varbūt – jaunības sapņi…

Nepārtraukta tiekšanās pēc bagātības un tās vairošana, parvērš cilvēku marionetē, kas notika arī ar mani.

Dievs mums ir devis jūtas, lai nodotu savu mīlestību katrā sirdī un nevajadzētu būt nekādām ilūzijām bagātības sakarā.

To bagātību, ko savā dzīvē esmu nopelnījis, es nevaru paņemt sev līdzi.

Tas, ko varu paņemt – ir atmiņas, ko radījusi mīlestība.

Lūk, patiesā bagātība, kam jāseko jums, kam jāpavada jūs, kas dos jums spēku un gaismu iet tālāk.

Mīlestība var ceļot tūkstošiem jūdžu. Dzīvei nav robežu. Ejiet tur, kur vēlaties iet. Sasniedziet virsotnes, kuras vēlaties sasniegt. Tas viss ir jūsu sirdīs un jūsu rokās.

Kāda ir pati dārgākā gulta pasaulē? – “Slima cilvēka gulta”…

Jūs varat pieņemt kādu citu darbā, varat nolīgt sev šoferi, kādu, kas pelnīs jūsu vietā naudu, bet neviens jūsu vietā nepārcietīs jūsu slimības.
Materiālās lietas, kuras esam pazaudējuši, var tikt atrastas. Bet ir viena lieta, kuru, ja būsiet pazaudējuši, vairs nekad neatradīsiet – un tā ir DZĪVE.

Kad cilvēks pietuvojas operāciju zāles durvīm, viņš saprot, ka ir kāda grāmata, kuru viņš joprojām vēl nav pabeidzis lasīt un tā ir “Veselīgas dzīves grāmata”.

Nav svarīgi, kurā dzīves posmā atrodamies šobrīd, taču pienāks brīdis, kad priekškars aizvērsies. Jūsu dārgumi ir mīlestība jūsu ģimenē, mīlestība pret dzīvesbiedru, mīlestība pret saviem draugiem…

Sargājiet sevi. Rūpējaties par citiem.

Tulkoja: Ginta FS

steve jobs