Kā harmoniski dzīvot šajā laikā

Daudzi no tiem, kuri radikāli sāk mainīt savu dzīvi un atbrīvojas no iepriekšējiem apziņas ierobežojumiem, pēc kāda laika sāk just transformācijas simptomus. Tās var būt dažādas alerģiskas reakcijas uz ādas, tā var būt paaugstināta ķermeņa temperatūra, galvassāpes, meteoatkarība… Bet nevajag baidīties un uztraukties, tas ir ļoti labs process, kas nozīmē tikai to, ka tu atbrīvojies no diskomfortablām un ar sevi nesavienojamām enerģijām.

Galvenā šo simptomu īpašība ir tā, ka tie ir viļņveidīgi: brīžiem ļoti sāp, brīžiem “atlaiž”, brīžiem “gāž no kājām”, brīžiem jūties kā “gurķītis”. Ja tie noris bez pārtraukuma, tātad tā jau ir slimība, tātad dziļa ieslīgšana negatīvajās emocijās (maldīšanās, kas atspoguļojas ķermenī).

Transformācijas sarežģītības pakāpe ir atkarīga no vairākiem faktoriem:

– no iekšējās uzbūves (jūtīgiem cilvēkiem tas notiek sarežģītāk);
– no tā, cik ļoti esi apspiedis savu brīvību visas dzīves garumā (tas nozīmē, cik daudz ir uzkrāto emocionālo bloku);
– no procesa ātruma – cik liels ir izmaiņu ātrums;
– no kosmiskajiem procesiem.

Ko vajadzētu darīt, lai šos stāvokļus izdzīvotu pēc iespējas komfortablāk?

Ja diskomforts pēc kādām transformācijām ir ļoti liels, ir svarīgi saprast, ka tu neesi slims, bet ķermenis vienkārši cenšas panākt tavu apziņu un tāpēc nevajadzētu uzreiz skriet meklēt “burvju tableti”. Ir jāsāk regulāri nodarboties ar savu iekšējo resursu. Un ļoti svarīga tajā ir sazemēšanās un ticība tam, ka diskomforts pazudīs.

Regulāri pastaigājies, skaties debesīs. Ir vingrinājums “elpošana no debesīm”, arī tā palīdzēs.

Lielisks līdzeklis tam, lai atjaunotu ķermeņa elektromagnētisko līdzsvaru (tātad emocijas) ir sāls vanniņas kājām. Lai cik tas primitīvi neizklausītos, tas ir pats efektīvākais līdzeklis.

Noliec savā priekšā sveci, kājas iegremdē karstā ūdenī, kurā izšķīdināta sauja parastās akmens sāls un nedaudz eikalipta vai piparmētru ēteriskās eļļas. Blakus noliec trauku ar aukstu ūdeni un otru trauku ar karstu ūdeni, lai papildinātu vanniņas saturu.

Apsēdies taisnu muguru ar domu, ka viss saplūst kājās. Tu jūti, kā vienlaikus ar izelpu pa mugurkaulu plūst siltumstas plūst uz leju, sasildot gurnu apvidu, tā it kā tu sēdētu karstā traukā, pēc tam šī karstā enerģija aiztek caur ceļgaliem kājās. Un noteikti procedūras beigās aplej katru kāju ar aukstu ūdeni. Pēc tam uzvelc siltas zeķītes. Un tā vairākas dienas pec kārtas.

Ja tev ir pietiekami daudz fiziskā spēka, vari pilnībā iet siltā sāls vannā – tāpat ar parasto akmens sāli un nedaudz aromātiskās eļļas. Un, kad esi vannā, iedomājies, ka tu kā astoņkājis izlaid melnus dūmus. Zini, kad astoņkājim uzbrūk, viņš izlaiž melnu šķidruma mākoni. Tad, lūk, guļot vannā, iedomājies, kā viss nevajadzīgais, visa spriedze, viss, kas traucē mīlestībai, iziet kā melns mākonis. Paguli 10 minūtes, bet pēc tam dušā noskalojies. Un viss.

Šajā laikā uzturam jābūt pēc iespējas vieglam un porcijām ļoti nelielām. Ja jūti dedzināšanu, niezi, tātad par daudz ir uguns enerģijas un uzturā nevajadzētu būt pārāk kairinošiem ēdieniem – mazāk asu, skābu, sāļu.
Ja jūties “izšķīdis”, tad gluži otrādi, var palīdzēt tase karstas šokolādes vai kāda biezzupa ar asāklu garšu.

Ir jādzer padaudz tīra ūdens, labi, ja tas ir strukturēts (strukturēt var gan ar sudrabu, gan sasaldējot un atlaidinot ūdeni parastā ledus kamerā)

Kopumā šādos periodos ir vajadzīgs saudzējošs režīms. Šajā laikā nevajadzētu komunicēt ar cilvēkiem, kuri tracina. Sev apkārt jārada maksimāli mierīga un harmoniska vide.Galvenais necelt paniku.

Tātad, tavs galvenais glābiņš ir elpošana, svaigs gaiss, sazemējums, rūpes par sevi un maksimāla neviena nenosodīšana, pirmkārt jau sevis.

***

Paralēli personīgajām transformācijām, šobrīd notiek masveida pārvērtības, fiziskas parvērtības jaunā kvalitātē.

Šobrīd pirmoreiz vēsturē mēs it kā atgriežamies Dievišķajā stāvoklī, mūs caurauž dievišķā apziņa un mūsu fiziskos ķermeņus caurauž svētā gara uguns. Zinātniskā valodā tas nozīmē, ka no galaktikas centra caur Sauli uz zemi pirmo reizi translējas principiāli jaunas enerģijas un kvantu fizikas likumi iedarbojas ne tikai uz mikropasauli, bet arī parasto ikdienas dzīvi: “vērotājs” ar savu attieksmi veido notikumus, ir pieaudzis domu spēks un tieši no garastāvokļa ir atkarīga dzīva bioloģiskā objekta stāvoklis.

Tūkstošiem gadu krājušās graujošo programmu smagās enerģijas (vīriešu naids pret sievietēm, sievietēm pret vīriešiem, rasu, klasu konflikti, nāves bailes, bailes no sāpēm, ciešanām un bada), kas tukstošiem gadu laikā formējušās uz Zemes un bijušas ierakstītas Zemes elektromagnētiskajā laukā, tātad arī mūsu ķermeņos. Ar katru uzliesmojumu uz Saules šīs enerģijas kļūst nesavienojamas ar dzīvību mūsu ķermeņos un tās aktīvi transformējas caur mūsu ķermeņiem. Tāpēc tie, kuri ir līdzsvarojuši personīgās problēmas var ļoti spēcīgi sajust pašas Planētas transformācijas.

Tās izpaužas kā čiekurveida dziedzera aktivācija – galvas reiboņi, uzbudinātības viļņi, alerģiskas reakcijas – iesnas, acu asarošana, sāpes dažādās ķermeņa vietās.

Apbrīnojamais cilvēka radīšanas brīnums matērijā ir tas, ka viņa fiziskais ķermenis vienlaikus ir arī kosmisks ķermenis, un visi mūsu endokrīnie orgāni, visas mūsu sistēmas, kas ir tieši saistītas ar hormoniem, ir portāli uz citām dimensijām. Tāpēc laikā, kad ķermenī aktivizējas kosmiskās strāvas, lielākais triecienvilnis nonāk orgānos, kas ir atbildīgi par hormonālo apgādi, proti: galvas centros (hipotalamusā, hipofīzē), virsnieru dziedzeros, olnīcās, liesā, aizkuņģa dziedzerī, aknās, nierēs. Tāpēc fiziski mēs piedzīvojam visdažādākos nepatīkamos simptomus. Bet tie vairs nav saistīti ar kādām mūsu personīgajām mācībām vai kļūdām, bet ar spēcīgu enerģiju kustību, kas ķermenim ir nepierasti.

Notiekošo transformāciju atbalsta arī augstā Saules aktivitāte. Tās enerģijas, kas šobrīd nāk no Saules ir mīlestības un harmonizācijas eneģijas. Tas nav savienojamas ar iepriekšējām, un ķermenim ir ļoti grūti tajās adaptēties.

Tu jautāsi, kapēc neslimo lielākā daļa cilvēku? Slimo visi, tikai ļoti atšķirīgi. Tie, kuri vēl nav atmodušies, vēl nespēj uztvert augstās vibrācijas un viņu slimības ir daudz “parastākas”. Bet, ja esi sācis darbu ar sevi, esi sācis lietot veselīgāku uzturu, atbrīvot savu apziņu no stereotipiem, labestīgāk skatīties uz cilvēkiem, ja esi iemācījies piedot, tad tavas šūnas izstaro pavisam citu enerģiju nekā tam cilvēkam, kurš priecīgi bauda tenkas par kaimiņiem. Un tava bioloģija kā magnēts pievelk augstās vibrācijas. Taču, ņemot verā to, ka visos ķermeņos ir uzkrāts ļoti daudz iepriekšējo bloku un emocionālo ciešanu, tad tev ir fiziski smagi.

Bet labā ziņa ir tā, ka pašprogrammēšanas spēks pieaug proporcionāli jauno ienerģiju ienākšanai, tāpēc saglabājot mieru un uzticēšanos Dzīvei tu ļoti atvieglosi savus pārveides procesus un ķermeņa šūnu pārveidi.

Pieredzes rezultātā es atklāju, ka visvieglākais veids, kā pārdzīvot diskomfortablus stāvokļus, ir pēc iespējas vairāk atpūsties un pateikt: “Lai viss notiek visvieglākajā un mierīgākajā man veidā. Es mierīgi atļauju visiem procesiem notikt ar visausgtāko labumu priekš visiem”

Vēl gribu atgādināt, ka tu neesi viens. Katram no mums ir milzīga atbalsta komanda – nefizisko spēku komanda, kas ir ieinteresēta tajā, lai ar mūsu fiziskajiem ķermeņiem nekas slikts nenotiktu, lai mēs būtu maksimālā līdzsvarā. Viņi nekad nepieļaus kaut ko graujošu tavam ķermenim.

Ja tu jūties ļoti slikti, palūdz palīdzību saviem Sargeģeļiem. Viņi ļoti gaida mūsu lūgumus, jo mēs visi esam vienoti. Ir ļoti daudz lūgšanu, vēlējumu. Kad mēs izmantojam izrunātu vārdu, mēs ietekmējam mūsu ķermeņa šūnas. Nevajag lūgt izdziedināšanos, bet gan mieru un ticību, jo mūsu emocionālais stāvoklis var krietni atvieglināt slimīgos simptomus.

Ir ļoti svarīgi šajā brīdī mīlēt savu ķermeni, pateikties tam. Un ir svarīgi saprast, ka arī ķermeņa šūnām ir stress tāpēc, ka tās pirmo reizi saņem tāda veida starojumu.

Līdz ar enerģijas plūsmas pastiprināšanos palielinās arī mūsu ķermeņa jutība ne tikai pret ārējām ietekmēm, bet arī mūsu domām. Ķermenis ir inteliģents, mazākās daļiņas ir inteliģentas, ar visu var sarunāties, arī ar ķermeņa šūnām. Šī informācija vēl nav pieejama masveidā, taču avangarda zinātnieki  to jau saprot. Tāpēc vienkārši tici tam un runā ar savu ķermeni. Ietekme ir milzīga, ja saki: “Dārgais ķermeni, nomierinies, mēs kopā ar tevi tiksim galā ar visu, elposim dziļi.”

Tu vari pārliecināt sava ķermeņa šūnas uztvert pašreizējo procesu nevis kā šoka terapiju, bet gan kā intensīvu fizisko audzināšanu, izskaidrot tām, ka nav nekādas katastrofas, ka tev tikai jāpielāgojas jaunajām dievišķajām enerģijām.

Un vairāk atpūties – neplāno šādos stāvokļos neko, nekur nebrauc, ļauj pēcpusdienā sev pagulēt.

Ir grūti sniegt vispārīgus ieteikumus, jo katrs mēs esam ļoti individuāli. Katram pašam sevi jāvēro: kā tu jūties šajā laikā, kas ar tevi notiek …

Taču esam iegājuši laikmetā, kad viss ir daudz vieglāk, tikai jāizdara izvēle un jāuzticas savai dabai.

Vissvarīgākais ir saglabāt sajūtu, ka ar mums viss ir kārtībā, jo katra doma par satraukumu un bailēm rada nosprostojumu, kas neļauj jaunajai enerģijai viegli plūst cauri mums.

Svētī visu, kas ar tevi notiek, un zini, ka esi pasaules Radītāja vai Mātes maigajās rokās. Un tā kā katrs no mums sevī nes daļiņu Dieva, dziļi savā sirdī mēs to visu zinām.

Mīli sevi, mīli savus mīļos, mīliet viens otru, pasakies dzīvei, atrodi katru dienu mierīgas pieņemšanas sajūtu visam, kas notiek. Jo tikai mūsu virzītā uzmanība atvieglina jauno enerģiju plūšanu caur mums, tostarp visu veidu simptomu mazināšanu.

Un tici – tev jau ir tiesības dzīvot savādāk, vieglāk un maģiskāk, un dzīve tevi šajā noteikti atbalstīs!

Svetlana Dobrovoļska
Avots: https://obretenie-sily-lubvi.ru
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Tas būs tikai uz laiku…

Kad mēs sākam dzīvot “ar sirdi un dvēseli”, mums pretīga kļūst tēlošana un liekulība.
Mums ir iekšēja vēlme pēc tīrības, pēc veseluma, atvērtības it visās attiecībās.

Dvēselē tu pilnībā vari būt saskanīgs ar otru cilvēku un jūs varat viens otram būt pievilcīgi, taču, ja cilvēks turpina spēlēt savu lomu, bet tu jau jūties īsts, tad tev vairs negribēsies savu enerģiju izliet vienkārši tāpat (tukšām runām, tenkām, apvainojumiem, žēlabām). Lūk, arī pazūd savstarpējā sapratne un iestājas pārtraukums komunikācijā, kad tu praktiski paliec viens pret vienu ar sevi.
Taču nevajag domāt, ka no šī brīža uz visiem laikiem tu paliec viens.

Pakāpeniski, kad kļūsi stiprāks, nostabilizēsies un iesakņosies savā labbūtībā un pateicībā dzīvei, šī fāze noteikti pāries citā.
Kad tu iemācīsies skaidri dzirdēt sevi un būt noturīgs savā dvēseles līdzsvara stāvoklī, kad tev absolūti pazudīs vēlme kādu pāraudzināt, kādam kaut ko paskaidrot vai pierādīt, bet, galvenais, kad tev pāries vēlme būt citu saprastam – tu vienkārši rīkosies tā, kā uzskati par vajadzīgu, bez jebkādiem paskaidrojumiem, – kad kļūsti absolūti laimīgs pats par sevi, tev atkal kļūst interesanti cilvēki.

© Svetlana Dobrovoļska
Foto: Daffa Rayhan Zein
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Būt atšķirīgam

Džiliana ir septiņgadīga meitenīte, kura nespēj mierīgi nosēdēt skolas solā. Viņa nemitīgi grib kustēties, nespēj sekot līdzi mācībām. Skolotāji pārdzīvo, soda, rāj viņu par to, ka ir neuzmanīga, taču tas viss ir bezjēdzīgi. Meitenīte vienkārši nespēj nosēdēt uz vietas un uzmanīgi sekot mācībām.
Kad viņa pārnāk mājās, arī mamma viņu rāj un soda. Rezultātā Džilianai ir ne tikai sliktas atzīmes un piezīmes skolā, bet arī mājās viņa cieš.

Reiz Džilianas mammu izsauca uz skolu. Skumja kundze paņēma viņu aiz rokas un kopā viņas devās uz pārrunu telpu. Skolotāji runā par slimību, acīmredzamiem uzvedības traucējumiem. Varbūt tā ir  hiperaktivitāte vai arī meitenei nepieciešama ārstēšana.

Pārrunu laikā telpā ienāk kāds vecs skolotājs, kurš ļoti labi pazīst meiteni. Viņš visus pieaugušos uzaicina blakustelpā, no kuras var redzēt to, kas notiek blakus istabā. Aizejot viņš apsola Džilianai, ka drīz atgriezīsies un ieslēdz vecu radioaparātu. Atskan mūzika.
Meitene istabā paliek viena, uzreiz pieceļas un sāk mūzikas ritmā kustēties, vicinot rokas un kājas. Visas viņas kustības ir emocionālas. Skolotājs smaida, visi parējie pārsteigti skatās uz viņu un nesaprot, kas tur ko smaidīt.
Bet skolotājs saka:
“Vai redzat? Džiliana nav slima. Džiliana ir dejotāja!”

1981. gadā pēc tam, kad bija pabeigusi savu dejotājas karjeru, Džiliana Linna atvēra savu dejas akadēmiju, saņemot augstu apbalvojumu par saviem nopelniem mākslā. Visa pasaule pazīst viņas leģendāro mūziklu “Kaķi”.

Ir tāda cerība, ka visi “atšķirīgie” bērni atradīs pieaugušos, kas spējīgi viņus pieņemt tādus, kādi viņi ir. Jo tieši viņi rada skaistumu šajā pasaulē.

Bildītē: Džiliana skolā
Avots: МАГИЯ СЛОВА
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Domāšanas maiņa noved pie pamatīgām izmaiņām fiziskajā ķermenī

Galvenais Džo Dispenzas atklājums ir sekojošs: smadzenes neatšķir fizisko un garīgo pieredzi. Vienkāršāk sakot “pelēkās vielas” šūnas absolūti neatšķir reālo, t.i. materiālo, no iedomātā, t.i. no domām!
Vairums cilvēku nezina, ka ārsta pētījumi apziņas un neirofizioloģijas jomā sākās ar traģisku pieredzi. Pēc tam, kad Džo Dispenzu notrieca automašīna, ārsti piedāvāja viņa bojātos skriemeļus sastiprināt ar implantu, kas vēlāk varēja izraisīt sāpes mūža garumā. Tikai šādā veidā, pēc ārstu domām, viņš varēja atkal staigāt.

Bet Dispenza nolēma atteikties no tradicionālās medicīnas pakalpojumiem un ar domu spēku atjaunot savu veselību. Jau pēc 9 mēnešu terapijas Dispenza atkal varēja staigāt. Un tas bija stimuls viņa apziņas iespēju izpētei.
Pirmais solis šajā ceļā bija komunikācija ar cilvēkiem, kuri bija piedzīvojuši “spontānas remisijas” pieredzi. Tā ir spontāna un neiespējama, no ārstu viedokļa, cilvēka atveseļošanās no smagas slimības, neizmantojot tradicionālo ārstēšanu.
Aptaujas laikā Dispenza atklāja, ka visi cilvēki, kas piedzīvojuši šādu pieredzi, bija pārliecināti, ka doma ir primāra attiecībā uz matēriju un var izārstēt jebkuru slimību.

NEIRONU TĪKLI

Doktora Dispenzas teorija apgalvo, ka katru reizi, kad mēs piedzīvojam kaut kādu nebūt pieredzi, mēs “aktivizējam” mūsu smadzenēs milzīgu skaitu neironu, kas savukārt ietekmē mūsu fizisko stāvokli.
Tieši apziņas fenomenālais spēks, pateicoties spējai koncentrēties, rada tā sauktos sinaptiskos savienojumus – savienojumus starp neironiem. Atkārtota pieredze (situācijas, domas, sajūtas) rada stabilus neironu savienojumus, ko sauc par neironu tīkliem. Katrs tīkls patiesībā ir noteikta atmiņa, uz kuras pamata mūsu ķermenis reaģē uz līdzīgiem objektiem un situācijām nākotnē.

Saskaņā ar Dispenza teikto, visa mūsu pagātne ir “ierakstīta” smadzeņu neironu tīklos, kas veido to, kā mēs uztveram un jūtam pasauli kopumā un jo īpaši tās īpašos objektus. Tādējādi mums tikai šķiet, ka mūsu reakcijas ir spontānas. Patiesībā lielākā daļa no tām ir ieprogrammētas ar stabiliem neironu savienojumiem. Katrs objekts (stimuls) aktivizē vienu vai citu neironu tīklu, kas savukārt izraisa noteiktu ķīmisko reakciju kopumu organismā.

Šīs ķīmiskās reakcijas liek mums rīkoties vai justies noteiktā veidā – skriet vai sastingt, būt priecīgiem vai skumjiem, satrauktiem vai letarģiskiem utt. Visas mūsu emocionālās reakcijas nav nekas vairāk kā ķīmisko procesu rezultāts esošo neironu tīklu dēļ, un to pamatā ir pagātnes pieredze.

Citiem vārdiem sakot, 99% gadījumu mēs uztveram realitāti nevis tādu, kāda tā ir, bet interpretējam to, pamatojoties uz gataviem pagātnes tēliem.

Neirofizioloģijas pamatnoteikums ir šāds: neironi kas tiek izmantoti kopā, savienojas. Tas nozīmē, ka neironu tīkli veidojas pieredzes atkārtošanās un nostiprināšanas rezultātā. Ja pieredze netiek reproducēta ilgu laiku, neironu tīkli sadalās. Tādējādi ieradums veidojas regulāras vienas un tās pašas neironu tīkla pogas “spiešanas” rezultātā. Tā veidojas automātiskās reakcijas un nosacīti refleksi – tu vēl neesi paspējis domāt un apzināties notiekošo, bet tavs ķermenis jau reaģē noteiktā veidā.

UZMANĪBAS SPĒKS

Tu tikai iedomājies: mūsu raksturs, mūsu ieradumi, mūsu personība ir tikai stabilu neironu tīklu kopums, ko mēs jebkurā brīdī varam vājināt vai nostiprināt, pateicoties savai apzinātai realitātes uztverei! Apzināti un selektīvi koncentrējoties uz to, ko vēlamies sasniegt, mēs veidojam jaunus neironu tīklus.
Agrāk zinātnieki uzskatīja, ka smadzenes ir statiskas, taču neirofiziologu pētījumi liecina, ka absolūti katra mazākā pieredze tajās rada tūkstošiem un miljoniem neironu izmaiņu, kas atspoguļojas organismā kopumā.

Savā grāmatā “The Evolution of Our Brain, The Science of Changing Our Mind” , Džo Dispenza uzdod loģisku jautājumu: ja mēs izmantojam savu domāšanu, lai izraisītu noteiktus negatīvus stāvokļus organismā, vai šis anormālais stāvoklis galu galā nekļūs par normu?
Dispenza veica īpašu eksperimentu, lai apstiprinātu mūsu apziņas iespējas.

Vienas grupas cilvēki katru dienu vienu stundu spieda atsperes mehānismu ar vienu un to pašu pirkstu. Cilvēkiem no otras grupas vajadzēja tikai iedomāties, ka viņi spiež. Rezultātā pirmās grupas cilvēku pirksti kļuva stiprāki par 30%, bet no otrās – par 22%.
Šāda tīri domāšanas prakses ietekme uz fiziskajiem parametriem ir neironu tīklu darbības rezultāts. Tātad Džo Dispenza pierādīja, ka smadzenēm un neironiem nav atšķirības starp reālo un domāšanas pieredzi. Tātad, ja mēs pievēršam uzmanību negatīvajām domām, mūsu smadzenes tās uztver kā realitāti un izraisa atbilstošas ​​izmaiņas organismā. Piemēram, slimības, bailes, depresija, agresijas uzliesmojums utt.

NO KURIENES “GRĀBEKĻI”?

Vēl viens secinājums no Dispenzas pētījumiem attiecas uz mūsu emocijām. Stabili neironu tīkli veido neapzinātus emocionālās uzvedības modeļus, t.i. nosliece uz kādu emocionālu reakciju. Tas savukārt noved pie atkārtotas pieredzes dzīvē.

Mēs “kāpjam uz viena un tā paša grābekļa” tikai tāpēc, ka neapzināmies tā parādīšanās iemeslus! Bet iemesls ir gaužām vienkāršs – katra emocija tiek “izjusta”, jo ķermenī izdalās noteikts ķīmisko vielu komplekts, un mūsu ķermenis vienkārši kļūst kaut kādā veidā “atkarīgs” no šīm ķīmiskajām kombinācijām. Atzīstot šo atkarību tieši par fizioloģisku atkarību no ķīmiskām vielām, mēs varam no tās atbrīvoties.

Ir vajadzīga tikai apzināta pieeja.

Bioķīmiķis, neirofiziologs, neiropsihologs, manuālais terapeits, trīs bērnu tēvs (divi no kuriem pēc Dispenzas iniciatīvas dzimuši zem ūdens, lai gan pirms 23 gadiem ASV šī metode tika uzskatīta par pilnīgu vājprātu) un ļoti apburošs cilvēks saskarsmē.

Viņš savas lekcijas lasa ar tik dzirkstošu humoru, runā par neirofizioloģiju tik vienkāršā un saprotamā valodā – īsts zinātnes entuziasts, izglīto vienkāršus cilvēkus, dāsni daloties savā 20 gadu zinātniskajā pieredzē.

Savos skaidrojumos viņš izmanto jaunākos kvantu fizikas sasniegumus un runā par to, ka jau pienācis tas laiks, ka cilvēkiem šobrīd nepietiek tikai kaut ko uzzināt, bet tagad ir pienākums savas zināšanas likt lietā:

“Kāpēc gaidīt kādu īpašu brīdi vai jauna gada sākumu, lai sāktu radikāli mainīt savu domāšanu un dzīvi uz labo pusi? Vienkārši sāc to darīt tūlīt: pārtrauc atkārtot ikdienas negatīvās uzvedības izpausmes, no kurām vēlies atbrīvoties. Piemēram, no rīta saki sev: “Šodien es nodzīvošu dienu, nevienu netiesājot” vai “Šodien es nežēlošos un nesūdzēšos.” vai “Es šodien neuzvilkšos”….

Pamēģini darīt lietas citā secībā, piemēram, ja vispirms nomazgāji seju un pēc tam iztīrīji zobus, tagad rīkojies pretēji. Vai arī saņemies un piedod kādam. Vienkārši. Izjauc ierastās struktūras! Un tu sajutīsi neparastas un ļoti patīkamas sajūtas, tev tas patiks, nemaz nerunājot par tiem globālajiem procesiem tavā ķermenī un prātā, kurus līdz ar šo uzsāksi.

Iemācies domāt par sevi un runāt ar sevi kā ar labāko draugu. Domāšanas maiņa noved pie pamatīgām izmaiņām fiziskajā ķermenī.

Ja cilvēks objektīvi uz sevi no malas paskatītos un sev pajautātu: “Kas es esmu? Kāpēc es jūtos slikti? Kāpēc es dzīvoju tā, kā es negribu? Kas man ir jāmaina sevī? Kas tieši mani attur? No kā es gribu atbrīvoties? utt., viņš izjustu spēcīgu vēlmi nereaģēt kā iepriekš, vai nedarīt kaut ko kā agrāk – tas nozīmē, ka viņš ir izgājis cauri “apzināšanās” procesam.

Tā ir iekšējā evolūcija. Un šajā mirklī cilvēks veic lēcienu. Atbilstoši sāk mainīties personība, bet jaunai personībai ir vajadzīgs jauns ķermenis.

Tieši tā notiek spontānas dziedināšanās: ar jaunu apziņu slimība vairs nevar palikt ķermenī, jo mainās visa ķermeņa bioķīmija (mēs mainām savas domas, un tas maina procesos iesaistīto ķīmisko elementu kopumu, mūsu iekšējā vide kļūst slimībai toksiska), un cilvēks atveseļojas.

Atkarību izraisošu uzvedību (t.i., atkarību no jebkā, sākot no videospēlēm līdz aizkaitināmībai) var definēt ļoti vienkārši: to ir grūti apturēt, kad vēlies.

Ja nevari izlīst no datora un ik pēc 5 minūtēm nepārbaudīt savu sociālo tīklu lapu vai arī saproti, piemēram, ka aizkaitināmība traucē tavām attiecībām, bet nevari beigt kaitināt, tad zini, ka esi atkarīgs, nevis tikai garīgajā līmenī, bet arī bioķīmiskajā līmenī (tavs ķermenis pieprasa par šo stāvokli atbildīgo hormonu injekciju).

Zinātniski ir pierādīts, ka ķīmisko elementu darbība ilgst no 30 sekundēm līdz 2 minūtēm, un, ja tu turpini piedzīvot to vai citu stāvokli ilgāk, zini, ka pārējā laikā tu to mākslīgi uzturi sevī, ar savām domām provocējot cikliska neironu tīkla ierosināšanu un atkārtotu nevēlamu hormonu izdalīšanos, kas izraisa negatīvas emocijas, t.i. tu pats saglabā šo stāvokli sevī!

Kopumā tu brīvprātīgi izvēlies to, kā tu jūties. Labākais padoms šādās situācijās ir iemācīties pārslēgt savu uzmanību uz kaut ko citu: dabu, sportu, komēdijas skatīšanos, jebko, kas var novērst un mainīt tavu uzmanību. Asa uzmanības pārorientēšana vājinās un “izdzēsīs” hormonu darbību, kas reaģē uz negatīvu stāvokli. Šo spēju sauc par neiroplastiskumu.

Un, jo labāk tu sevī attīstīsi šo īpašību, jo vieglāk tev būs kontrolēt savas reakcijas, kas novedīs pie ļoti daudzām izmaiņām tavā ārējās pasaules uztverē un tavā iekšējā stāvoklī. Šo procesu sauc par evolūciju.

Tāpēc, ka jaunas domas noved pie jaunām izvēlēm, jaunas izvēles rada jaunu uzvedību, jauna uzvedība rada jaunu pieredzi, jauna pieredze rada jaunas emocijas, kas kopā ar jaunu informāciju no ārpasaules sāk epiģenētiski (t.i. sekundāri) mainīt tavus gēnus. Un tad tās jaunās emocijas, savukārt, sāk rosināt jaunas domas, un tādā veidā veidojas pašcieņa, pašapziņa utt. Tā mēs varam uzlabot sevi un līdz ar to arī savu dzīvi.

Arī depresija ir spilgts atkarības piemērs. Jebkurš atkarības stāvoklis liecina par bioķīmisko nelīdzsvarotību organismā, kā arī par nelīdzsvarotību prāta un ķermeņa savienojumā.

Lielākā kļūda, ko cilvēki pieļauj, ir tā, ka viņi savas emocijas un uzvedību saista ar savu personību: mēs sakām: “Es esmu nervozs”, “Es esmu vājprātīgs”, “Es esmu slims”, “Es esmu nelaimīgs” utt. Cilvēki uzskata, ka noteiktu emociju izpausme identificē viņu personību, tāpēc viņi pastāvīgi zemapziņā cenšas atkārtot atbildes modeli vai stāvokli (piemēram, fiziska slimība vai depresija), it kā katru reizi apliecinot sev, kas viņi ir. Pat ja viņi paši tajā pašā laikā ļoti cieš! Un tie ir ļoti lieli maldi.

Jebkuru nevēlamu stāvokli pie vēlēšanās var noņemt, un katra cilvēka iespējas ierobežo tikai viņa iztēle. Un, kad tu vēlies pārmaiņas savā dzīvē, tev jābūt skaidrībai par to, ko tieši tu vēlies, taču tev nevajag savā prātā izstrādāt “grūto plānu”, KĀ TIEŠI tas notiks, lai varētu “izvēlēties” sev labāko variantu, kas var izrādīties pilnīgi negaidīts.

Pietiks, ja tu vienkārši atslābināsies un no sirds nopriecāsies par to, ka tas vēl nav noticis, bet noteikti notiks. Zini, kāpēc? Tāpēc, ka kvantu realitātes līmenī tas JAU ir noticis, ar noteikumu, ja tu skaidri to iedomājies un no sirds nopriecājies. Tieši kvantu līmenī sākas notikumu materializācijas rašanās.

Tad sākumā sāc rīkoties tieši tur. Cilvēki ir pieraduši priecāties tikai par to, ko var “aptaustīt”, par to, kas jau ir realizējies. Taču mēs neesam raduši uzticēties paši sev un savām spējām LĪDZ-RADĪT realitāti, kaut gan ar to nodarbojamies ik dienu, tikai parsvarā to darām uz negatīvā viļņa.

Pietiek vien atcerēties, cik bieži realizējas mūsu bailes, lai gan arī šos notikumus veidojam mēs paši, tikai bez kontroles… Bet, kad attīstīsi spēju kontrolēt domāšanu un emocijas, sāks notikt īsti brīnumi. Tici man, es varu pastāstīt tūkstošiem skaistu un iedvesmojošu piemēru.

Vai zini, kad kāds smaida un saka, ka kaut kas notiks, un viņam jautā: “Kā tu to zini?”, Un viņš mierīgi atbild: “Es vienkārši zinu …”. Šis ir spilgts piemērs kontrolētai notikumu īstenošanai… Esmu pārliecināts, ka pilnīgi katrs kaut reizi ir piedzīvojis šo īpašo stāvokli.

“Mūsu vissvarīgākajam ieradumam vajadzētu būt ieradumam būt pašiem.” / Džo Dispenza /

Dispenza arī iesaka: nekad nepārstāt mācīties. Informācija vislabāk tiek absorbēta, kad cilvēks ir pārsteigts. Tāpēc mēģini katru dienu iemācīties kaut ko jaunu – tas attīsta un trenē tavas smadzenes, radot jaunas neironu saites, kas savukārt mainīs un attīstīs tavu spēju apzināti domāt, kas savukārt palīdzēs tev modelēt savu laimīgo un piepildīto realitāti.

Avots: МАГИЯ СЛОВА
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Šovakar sākas Pavasara studijas 4 mēnešu kurss par BRĪVĪBU no ATKARĪBĀm.

Pievienojies ŠEIT, tā būs iespēja mainīt savu neironu tīklu un savu tagadni un nākotni

Brīnumu laiks, kuru radām mēs

Ziemassvētku laiks ir laiks, kad pār mums plūst milzīga enerģijas, mīlzīga Mīlestības plūsma.

Un nav nekāds brīnums, ja šīs enerģijas plūsmas priekšvakarā no mums tiek izspiestas kādas nevēlamas emocijas un mēs piedzīvojam “atsitienus”. Tikai jāatceras, ka Tu jau esi jauns un visu, kas nav tik jauns, ir jāizslauka pat no vistālākajiem  savas apziņas kaktiem. Un tas jāizdzīvo ar pateicību dzīvei un rūpēm par sevi. Un šajā sakarā es vēlos minēt dažus piemērus par to, kā iziet no dāžādām grūtām situācijām, kuras esam piedzīvojuši šajā gadā.

Viens no kolorītākajiem šādiem piemēriem ir lieli finansiālie zaudējumi. Kāds dēļ negodīgu radinieku vai partneru uzvedības zaudēja savu nekustamo īpašumu, kāds tika apzagts, kāds savas paša neuzmanības dēļ zaudēja lielus finansu līdzekļus vai īpašumus… Taču, ja saproti, ka tas nenotika nejauši, ka ar to tika nolīdzināti kādi seni parādi, ja tu vienkārši to pieņem un ej tālāk, maksimāli uzticoties pats sev, savai sirdij un pateicībā dzīvei, tad brīnumaiā veidā burtiski no debesīm krīt jauni dzīvokļi, mašīnas, darbi un iespējas. Tas notiek tikai tad, kad cilvēks patiešām ir ar tīru sirdi, netur ļaunu prātu, jo saprot, ka šāds pāridarītājs droši vien izpildīja kādu Dvēseles pieprasījumu (jo droši vien bija vajadzīga šī macību stunda par to, kā atbrīvoties no materiālistiskajām piesaistēm) un tad, ja cilvēks neturas pie tām materiālajām izpausmēm, kuras tam iepriekš bija. 
Jauna dzīve mums vienmēr piedāvā vairāk, ja mēs speram soli Dvēseles virzienā.

Otrs svarīgs moments ir slimības. Daudzi šajā aizejošajā gadā piedzīvoja lielas veselības problēmas, kas ļoti bieži bija uz dzīvības un nāves robežas, kas izpaudās visdažādākajos veidos un stāvokļos. Un arī šajā jomā izvēle būt pateicīgam savai dzīvei par piedzīvotajām mācību stundām un brīvība apzināties sevi kā nemirstīgu būtni, arī darīja brīnumus. Nokļūšana nāvīgi bīstamā situācijā notiek arī tāpēc, lai atlaistu bailes zaudēt savu fizisko ķermeni. Kad mēs atlaižam šīs bailes, ķermeni zaudēt vairs nav jēgas – tas vajadzīgs tāpēc, lai pārvērstu dzīvo dzīvajā, kļūstot par pamanāmu Mīlestības avotu.

Un trešais moments ir brīnumainas pārvērtības savā sadzīvē. Nav nekāds noslēpums, ka ļoti daudzas sievietes vēlētos būt mierīgas, līdzsvarotas, harmoniskas, mīlošas, iedvesmojošas, taču ikdienas rūpju pārpilnība (bērnu slimības, vīra aizņemtība, provokācijas vai vispar vīra trūkums)  strauji izrauj mūs no šiem stāvokļiem. Mēs mētājāmies starp visdažādākajām glābšanas situācijām, attiecībām ģimenē un savām vajadzībām. Un daudzām manām kursu apmeklētājām milzīgs sasniegums ir tas, ka tās pašas sadzīves darbības (ēdiena gatavošana, mājas uzkopšana, bērnu vadāšana pa pulciņiem, mijiedarbība ar kaimiņiem, palīdzība tuviniekiem) – visas tās darbības, kas agrāk atņēma kolosālus resursus, gluži otrādi kļūst par resursu avotu.

Tāpēc, ka ikkatra šī darbība kļūst par Mīlestības izpausmi. Pirmkārt – Mīlestības pret sevi un pēc tam jau pārpilnībā – Mīlestības pret visiem citiem.

©Svetlana Dobrovoļska
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Tavā dzīvē notika, notiek un notiks tikai tas, kam tu tici

Ir miljoniem veidu, kā cīnīties ar slimībām. Cilvēce savā izdomas bagātībā ir pati sevi pārspējusi.

Tradicionālajā un netradicionālajā medicīnā ir simtiem tūkstošu dažādu institūtu un klīniku. Iedomājies – tās ir veselas zinātnes, mācības, un daudz visu veidu dziednieku, kuri cīnās un meklē metodes, lai apkarotu visu veidu “sarežģītības līmeņu” slimības. 

Ir miljoniem veidu cīņai ar slimībām un tikai viena metode, kā dzīvot bez slimībām – tā ir māksla, kuru katram ir iespēja apgūt.

Ir divi pamatmodeļi kā dzīvot:

– Cīņa/pretestība

– Dzīve.

Šīs 2 galvenās metodes, divi dažādi domāšanas veidi, uzskati par sevi un dzīvi kopumā. Vienkāršāk sakot, tas ir “pesimisms un optimisms”. Tas ir tas, ko tu nākotnē sagaidi sev, savai ģimenei, draugiem, valstij, civilizācijai, planētai.

Tas ir tas, kurp tu virzi savu TICĪBU, pašu varenāko no visām eksistējošajām enerģijām.

– Ja tu domā, ka cilvēce var iet bojā no kādas epidēmijas vai slimības – tu, visticamākais, esi pārskatījies šausmu filmas.

– Ja tu uzskati, ka tev vai kādam citam cilvēkam, cilvēcei kopumā eksistē patiešām bīstamas lietas, situācijas vai slimības – tu tās arī saņemsi, tāpēc, ka tu no tām baidies. Un tā būs tieši tava realitāte.

– Ja tu tici, ka eksistē slimības – tu pieņem tās savā dzīvē. Jā, slimības ir tumsa, launums, par to neviens nestrīdās. Taču jebkura tumsa ir gaismas trūkums. Tumsa nav spēks, ka daudzi uzskata.
Nav nekādas labā un ļaunā cīņas. Slimība tavā dzīvē eksistē tikai tad, kad tu no tās baidies, kad tici tās eksistencei, kad pieņem tās spēku, kad domās to sev “piemēri”, kad meklē simptomus internetā, kad dodies pie ārstiem un dziedniekiem, lai atrastu metodes, kā ar to cīnīties.

Ikviena slimība ir apziņas kļūda, tas ir gaismas trūkums apziņā, tas ir tas, kas liek meklēt gaismu un to, kas pie tās ved. Slimība ir tikai spēcīgs klauvējiens pie tavām durvīm, kas atskan tikai tāpēc, lai tu izmainītu savu apziņu un dzīves veidu.

Jebkura slimība NAV spēks. Cīņa ar slimībām – tā ir atzīšana tās par spēku un tas jau ir zaudējums. Tā ir sava vājuma atzīšana, gaismas un spēka trūkums. Pelējums ir tikai tur, kur ir aukstums, mitrums un netīrība.

Taču katram cilvēkam ir kolosāls spēks un vareni instrumenti, kurus sauc TICĪBA, MĪLESTĪBA, DZĪVES RADOŠĀ ENERĢIJA. Tev tās ir tikpat daudz, kā ikvienam citam cilvēkam. Un šis spēks var tevi gan pacelt, gan likt aiziet bojā.

Ārējais vienmēr ir iekšējā atspulgs un sekas. Ja tu sev apkārt redzi epidēmiju – tad šī ir ticības trūkuma epidēmija. Tā ir nepareiza sava GARA SPĒKA un dzīves enerģijas izmantošana.. ikviena slimība eksistē tikai tur, kur ir BAILES.

Tur, kur ir ticība nav vietas ne slimībām ne bailēm. Tas ir jāsaprot. Meklē gaismu, meklē cilvēkus, kuri vieš ticību un atmodina mīlestību un vēlmi dzīvot. Izvairies no cilvēkiem, kuri pienes tev informāciju, kas izraisa bailes, skumjas, bezcerību, aizkaitinājumu. Bēdz no tiem, kuri tev saka, ka tu esi vājš, ka tu kaut ko nevari, ka tu ar kaut ko netiksi galā. Bēdz no tiem, kuri saka, ka tev ar kaut ko jācīnās vai jācenšas izdzīvot.

Šie cilveki paši ir slimība un eksistē tikai uz tavas Ticības rēķina.

Patiešām bīstama ir tikai viena slimība un tā ir apziņas slimība. Tā ir TICĪBAS, MĪLESTĪBAS, RADOŠĀS DZĪVES ENERĢIJAS trūkums.

Ir miljoniem veidu, kā cīnīties ar slimībām un ir tikai viena metode kā dziedināties no jebkuras sliības un šī metode ir PATIESĪBA un GAISMA. Šī metode ir TICĪBA un pozitīvas gaidas.

Šī metode ir būt tam, kas tu esi un iet kopā ar tiem, kas nes gaismu un patiesību, nevis ar tiem, kuri nes iznīcību un sēj bailes.

Tavā dzīvē notika, notiek un notiks tikai tas, kam tu tici. 
Un pat tad, ja tu esi viens un tev blakus nav neviena domubiedra – tu esi tas cilvēks, kurš aizdedzina sērkociņu, ieejot tumšā istabā. Un tumsa pazūd…. tagad šeit ir GAISMA.

Antons Koļesņikovs
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Vadima Zēlanda IZDZĪVOŠANAS TEHNOLOĢIJAS

Cienījamie lasītāji, šobrīd katram cilvēkam aktuāls ir jautājums par pastāvēšanu un izdzīvošanu šādos apstākļos. Došu jums konkrētus ieteikumus, kā izkļūt no saspringta nemiera, gaidu, baiļu stāvokļa..

RĪKOTIES. Pārlieku lielu potenciālu vislabāk nolīdzsvaro rīcība. Tam, kurš darbojas, nav laika uztraukties un baidīties. Ja tu zini, kur vari kopējam labumam pielikt savu roku, lieliski. Ja nezini, tad vari nodarboties ar savas individuālās realitātes labiekārtošanu. Vislielāko trauksmi un bailes rada tas, ko tu nespēj ietekmēt. Piemēram, tu nevari apstādināt karadarbību, tu nevari tieši ietekmēt kopējo realitāti. Taču ir svarīgi veidot lokālo savas pasaules plānu, savu oāzi. Lai to izdarītu, pietiek, ka spēj sevi vadīt un parvaldīt — savu uzmanību, savu attieksmi, savu svarīgumu.

❗️ PĀRVALDĪT SAVU UZMANĪBU nozīmē nelaist sevī negatīvas domas, pārdzīvojumus – pārslēgties uz ko labu, iepriecinošu. Aizvākt no sava redzesloka informācijas avotus, kuri visu interpretē negatīvā gaismā – pārslēdzies uz pozitīvajiem.

❗️ PĀRVALDĪT SAVU  ATTIEKSMI nozīmē nevis interpretēt notiekošo negatīvi, bet gan ievērot nodomu saskaņošanas principu. Saskaņā ar Transērfingu — justies tā, it kā galu galā viss iet tikai uz labu.  Meklēt labo it visā, lai kas arī notiktu. Darīt to apzināti, pretēji visam, pat veselajam saprātam.

❗️ PĀRVALDĪT SAVU SVARĪGUMU nozīmē vērot sevi un apzināti atmest savu nozīmīgumu tur, kur tas tiek pārvērtēts. Ja tu neguli, bet vēro (sevi un realitāti), svarīgums tiek atmests viegli, jau ar apziņu vien. Pajautā sev: vai tas man ir svarīgi? Jā. Ja es padošos savam svarīgumam un kādam kaut ko uzspiedīšu, vai tas palīdzēs? Nē, būs tikai sliktāk. Tad es labāk to apzināti atmetīšu. Lai labāk tas nav tik svarīgi.
Tas viss kopā nozīmē BŪT LĪDZSVARĀ.

Ja tu esi nelīdzsvarotā stāvoklī, nepatikšanas noteikti atnāks. Tāpēc tavās interesēs ir apzināti uzturēt līdzsvaru un padarīt to par ieradumu.

Nevajag pārvērsties par marmora statuju. Nevajag kļūt par zivtiņu akvārijā. Vajag sevi vērot, apzināties sevi un apzināti sevi vadīt. Pārvaldīt realitāti (vismaz savējo) nenozīmē kontrolēt realitāti, tas nozīmē PĀRVALDĪT SEVI.

Šī spēja īpaši svarīga ir tiem, kas atrodas karadarbības zonā.

Varu piedāvāt ļoti iedarbīgu veidu, kā sevi aizsargāt. Savu drošību var iestatīt kā mērķtiecīgi fiksētu kadru. Lai to izdarītu, brīdī, kad atrodies mierīgā vidē un mierīgā noskaņojumā, ievēro šādu algoritmu.

Šis algoritms aizņems dažas sekundes, galvenais PAMOSTIES SAVĀ UZMANĪBĀ UN KONCENTRĒTIES. Šo algoritmu var izpildīt pēc pamošanās, pirms miega un vēl pāris reizes dienā, kad ir kāds mierīgs brīdis.

Iestatīt savu drošību var tikai mierīgā atmosfērā un miera stāvoklī. To kategoriski nedrīkst darīt trauksmes stāvoklī, jo trauksme var realizēties.

Ja kādam ir pazīstama nolūka bizes tehnika (no grāmatas “Tafti priesteriene””), tad ar šo bizi aizsardzību uzstādīt būs daudz vieglāk un efektīvāk, jo te pieslēdzas konkrēts ārējais nolūks. Algoritms.

1. Pievērs uzmanību tam, kur šobrīd atrodas tava uzmanība, sāc to kontrolēt, lai uz neilgu laiku sakoncentrētos.
2. Ievieto sevi enerģētiskā kokonā, gaismas čaulā. To var izdarīt ar vienu mentālu kustību: pie izelpas iedomājies, kā no ķermeņa centra kaut kas izplešas un ieskauj tevi kā čaulā.
3. Nākamajā izelpā (vai vienlaikus ar pirmo) sajūti sevi olā ar bizi, kas stiepjas līdz pat lāpstiņām.
4. Neatlaižot šo sajūtu, nostiprini sevi stāvoklī “Dzīvs-vesels-aizsargāts”
Nomet šo sajūtu.

Viss ir vienkārši, nekā sarežģīta. Tas izpildāms viegli un nepiespiesti. Galvenais spēks te nav piepūle, bet gan koncentrēšanās. Ar bizi tu vari uzdot arī notikumu gaitu, piemēram – operācijai. Tu vari iedomāties sevi kokonā, kas pārvietojas sveiks un vesels no punkta A uz punktu B. Vai ar bizes palīdzību iestatīt jebkuru mērķa kadru, kur viss beidzas labi. Tikai atgādinu, tam visam jānotiek mierīgā gara stāvoklī. Trauksmē nedrīkst neko iestatīt. Šo tehniku var izmantot tie, kuri raizējas par saviem tuviniekiem, tad šajā kokonā tu iedomājies nevis sevi, bet savu tuvo cilvēku, tā it kā viņš atrastos šajā gaismas čaulā “Dzīvs-vesels-aizsargāts”. Var virtuāli saberzēt rokas un it kā pārklāt šo cilvēku ar savu aizsardzību. Tas nenozīmē, ka tu vadi otra uzvedību vai scenāriju, jo to nemaz nderīkst darīt, bet tā ir integrāla fakta uzdošana, ka tavs cilvēks ir sveiks-vesels un aizsargāts. Īpaši, ja tas ir tuvs cilvēks. Un atkal, tam cilvēkam, kurš distancēti uzstāda šo aizsardzību, jābūt līdzsvara stāvoklī. Ar savu trauksmi tu palīdzēt nevari. Bet vari tikai nodarīt ļaunu. Raizēties par saviem tuvajiem ir MILZĪGA KĻŪDA. Jo tad ar savu trauksmi tu radi nevis aizsardzību, bet bīstamus apstākļus. Paglābs tikai tava pārliecība, ka viss būs labi. Nomaini savu trauksmi pret konkrētu darbību — radīt aizsardzību. Sieviete var radīt aizsardzības kokonu savam vīrietim, ja pati atrodas mierīgā pārliecībā, ka viss būs labi. 

Vadims Zēlands
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Ko tev nozīmē lūgšanas?

Vai esi ievērojis, ka cilvēki skaita lūgšanas tāpēc, lai atbrīvotos no problēmām? Taču ar to viņi Dievam paziņo, ka noliedz realitāti, nepieņem to, kas notiek. Un nepieņemšana ir cīņa…

Caur savām sajūtām es pētīju un centos noskaidrot, kas man ir lūgšanas…
Lūgšanas ir Pateicība par visu, kas noteik Šobrīd.
Lūgšanas ir apliecinājums tam, ka man pietiek Dievišķās Pārpilnības.
Lūgšanas ir patiess Sirds aicinājums.
Lūgšanas ir Ticība Dievam, Dievam manī un uzticēšanās Dzīvei.
Un, ja nu kaut ko Viņam lūgt, ja reiz lūgties, tad vislabāk lūgties spēju iemācīties pieņemt visu, ko šobrīd vēl nespēju pieņemt. No sirds vēlēties pieņemt.
Lūgties par to, lai pietiktu Spēka un Vieduma pateicībā gaiši iziet savu pieredzi.
Lūgties par to, lai es spētu pieņemt tās Dvēseles, kurās vēl joprojām ir noliegums un nosodījums, piedot pašai sev.
Lūgties par to, lai atļauju Sev būt godīgai pret Sevi un droši ar Gaismu Sirdī doties nezināmajā.
Lūgties par Mīlestību, par Dievisķo Mīlestību savā Sirdī…
Pateikties par ikvienu sajūtu, par visu, kas tiecas augšup, par bailēm, kas kā bākas izgaismo taku, no kuras nogriezties. Par sāpēm, kas dedzina, dzeļ, īd, kas arvien tālāk aicina doties dziļumā, ienirt savu jūtu pieņemšanā un izvēlēties Dzīvi.
Lūdzos Pateicos Pieņemu
Sajūti patiesas lūgšanas sevī…
Ko tev nozīmē lūgšanas?
No sirds uz sirdi ❤️
Oksana Polskaya
Tulkoja: Ginta Filia Solis
P.S. Kāds vieds latviešu vīrs teica: ka senie latvieši nelūdzās, viņi daudzināja Dievu ❤️  

Sadeg viss, kur trūkst mīlestības

Uguns enerģiju, kas šobrīd nāk uz Zemes, pārdale, ir atkarīga no 4 galvenajiem fokusēšanās virzieniem:

1. Savas UZMANĪBAS kontrole. Kur uzmanību, tur enerģija, kur enerģija – tur tavas dzīves notikumi.
A`priori ir jāizslēdz savas enerģijas novirzīšana tur, kur resursi pārtērējas.
Ja tu kādu nosodi (vienalga, vai viņam ir vai nav taisnība), tu automātiski nostājies zem giljotīnas, zem soda, jo pats sevi ļauj sodīt.

Dzīve ļoti ātri noorganizēs atbilstošus apstākļus. Karma ir momentāla. 

2. Ķermenis ir mans draugs. Apzināšanās, ka šeit un tagad tu dzīvo uz sava ķermeņa rēķina. Apziņa izvēlās fokusu, bet ķermenis to izstaro pasaulē. Un, pirmkārt, tu rūpējies par to, lai tev ar ķermeni būtu harmoniska mijiedarbība. 

3. Vainas sajūta ir iepriekšējā laikmeta lamatas. Balstoties uz vainas apziņu bija uzbūvēta visa šīs pasaules iznīcība. Reinkarnāciju spēlē ir normāli sabrukt, taču vainas apziņa nav konstruktīva nevienam – ne tam, kurš kaunina, ne tam, kurš vainīgs.Tas ir atvars, kas vecajā matricā iesūc sevī visu enerģiju. Nav nekā, par ko tu esi vainīgs un nav nekā, par ko vainīgi ir citi. Ja viņi varētu kaut kā savādāk, viņi to izdarītu. Nelaimīgus padara nelaimīgie. Laimīgus – laimīgie.

4. Šobrīd vairums no negatīvajiem simptomiem mūsu veselībā, notikumos un emocionālajos stāvokļos nav nekādas kļūdas. Tā vienkārši ir attīrīšanās. Sadeg viss, kur trūkst mīlestības.

Svetlana Dobrovoļska “Uguns pārdalīšana”
Tulkoja: Ginta Filia Solis
Ieraksts ŠEIT

Mēs JAU esam citā pasaulē

Šobrīd mēs visi lēkājam no vienas realitātes citā. Ir dienas, kad pamostamies ar brīnišķīgu sajūtu, kad viss ir skaisti, labi un harmoniski, un šķiet, ka dzīve ir brīnišķīga. Bet ir dienas, kad pārņem sajūta, ka iekšpasaulē ir caurums – kad pārņem skumjas, neapmierinatība ar sevi un ir sajūta “cik tad var!?”.
Turklāt iemesli, ar kuriem mēs izskaidrojam šos stāvokļus, katram ir savi – atšķirīgi.
Kāds ir neapmierināts ar to, ka piedzīvo transformācijas, cits ar to, ka nepiedzīvo, kādam šķiet, ka vispār nav nekādu transformāciju, ir tikai slimības…. Kāds pārdzīvo par to, ka viņam dzīvē vairs nav nekā interesanta, kāds par to, ka nav profesionāli realizējies, kas salīdzina sevi ar apkārtējiem, atzīmējot to, ka tie, bez jebkādām zināšanām un piepūles no rīta kā putniņi var čivināt, bet pašam nākas pastāvīgi kā Minhauzenam vilkt sevi aiz matiem ārā no purva, lai sajustos kaut nedaudz labi…
Mums visiem ir pazīstamas sajūtas no sērijas “es esmu ne tāds, kādam man vajadzētu būt”….
Vairāk par visu mūs neapmierina mūsu pašu nepilnības – un šī sajūta ir milzīga skabarga mūsu ķermenī. Lai arī simtiem reižu jums esmu atkārtojusi, ka šajā pasaulē nav nekā absolūti ideāla, viss dzīvais mainās un attīstās, bet tad, kad kļūst ideāls – tas aiziet no šīs pasaules…. Tāpat arī ar mums – ir brīži, kad jūtamies neapmierināti ar sevi un domājam: “kā gan es varēju  tik ļoti vilties dzīves sajūtās”.
Mēs esam ļoti vīlušies par mūsu ierasto reakciju uz situācijām, kuras, šķiet, jau sen esam aizmirsuši. Mēs piedzīvojam trauksmi, spriedzi, apjukumu, pat izmisumu… Bet ziniet, visi šie vārdi – “spriedze”, “trauksme”, “izmisums” – vairs nav no šīs realitātes. Mēs JAU esam citā pasaulē. Un tikai mūsu prāta ieradums nosaukt savus stāvokļus vārdā un meklēt to cēloņus, mūsos rada šo turbulenci.
Starp citu, visas šīs šaubas un neapmierinātība ir ļoti ātri pārejošas. Mūsu čatos ne reizi vien dalībnieki atzīmē to, ka: uznāk tāds neapmierinātības ar sevi vilnis, tu izpildi kādas tehnikas “izraksti savas sajūtas”, “izklaudzini” un no rīta pamosties un saproti, ka tas viss kaut kur ir izgaisis.

Tad, lūk, visi šie stāvokļi nebūt nav sekas tam, ka neesam kaut ko līdz galam “atstrādājuši”, un tie nebūt neliecina par to, ka mūsos dzīvo kaut kādas melīgas programmas. To sakne ir pavisam citur.

Visbiežāk tas nozīmē to, ka mūsu pārvēršanās par brīvām, priecīgām un laimīgām dvēselēm uz šīs Zemes, nenotiek kā pēc burvju mājiena, bet gan tas notiek pakāpeniski. Jo mēs esam ļoti daudzslāņaini. Patiesībā mūsu fiziskā sastāvdaļa ir plūsma, tā ir plūstoša enerģija. Un tai ir daudz dažādu slāņu, tāpat kā varavīksnei ir daudz dažādu krāsu.  

Kad mēs nonākam situācijās, kurās piedzīvojam mums neērtas emocijas, tas nav rādītājs, ka esam kaut kur kļūdījušies, ka neesam tādi, kādiem mums vajadzētu būt, ka mums ir nopietnas neatstrādātas nepilnības, tas vienkārši ir indikators tam, ka mēs esam ļoti sarežģīti, ļoti zaigojoši, mums ir daudz krāsu, kas viena pēc otras tiek atjauninātas.

Enerģijas plūsmas ik mirkli mainās. Un kad cilvēks rāpjas ārā no purva, ir normāli, ka sākumā viņš ir nosmērējies, netīrs, aplipis ar dūņām. Vairums no mums jau esam izrāpušies no šī purva un nostājušies uz cietas sauszemes. Tomēr vēl pa kādai pielipušai ūdenszālei paliek. Un, lai tās pamanītu un no tām attīrītos, mēs reaģējam ar kādu emociju, kas ļauj mums saprast: man šeit nav ērti, es nejūtos komfortabli, es gribu justies savādāk.

Svetlana Dobrovoļska
Tulkoja: Ginta Filia Solis