BŪT SILTUMĀ

Reiz es biju ciemos pie kāda cilvēka. Mēs dzērām tēju un runājāmies, bet pēc tam es gatavojos doties mājās, bet viņš teica, ka ir jau vēls, un labāk lai es palieku pie viņa.

Viņš to vēlējās. Bet es tajā brīdī ar apavu lāpstiņu palīdzēju sev uzvilkt kurpes. Uz mirkli mana roka sastinga un es sastingu, jo par muguru pārskrēja skudriņas.

Un es uzvilku kurpes un aizgāju.

Pēc tam es ilgi stāvēju pieturā, bet pēc tam ilgi braucu aukstā trolejbusā. Apsēdos sēdeklī tuvāk trolejbusa vadītājam, tāpēc, ka vairāk neviena cilvēka trolejbusā nebija. Bet man ļoti gribējās, lai blakus kāds ir. Man pat šķita, ka trolejbusa vadītājs uz mani kaut kā saprotoši skatās, it kā visu zinātu un saprastu.

Saprata, ka netālu no pieturas dzīvo cilvēks. Liels, spēcīgs un silts. Un, ja es pie viņa paliktu, tad no rīta viņš man uzvārītu kafiju, iespējams, pat brokastis pagatavotu. Bet tagad es braucu mājup, lai nonāktu savā aukstajā istabā. Šobrīd ir tāds draņķīgs laiks, kad apkure vēl nav pieslēgta, bet mājās siltuma ir maz. Un es uzvilkšu pidžamu, zeķes, vēl vienu jaku. Sasegšos ar segu un pledu. Saraušos čokurā un gaidīšu, kad beidzot sasildīšos. Bet naktī vienalga no aukstuma  pamodīšos. Un būs milzīga vēlme, lai šajā brīdī mani kāds apskautu. Nav pat svarīgi, kurš. Galvenais, ka viņš ir silts. Un, ja tūdaļ tas nenotiks, tad es vienkārši nomiršu. Un, lūk,es braucu trolejbusā mājup. Un vadītājs visu saprot.

Ka man ļoti gribējās palikt, bet es nevarēju. Un, ja es būtu palikusi, tad naktī pamostoties, mani noteikti apskautu. Bet pēc tam man atkal piezvanītu. Un man nāktos melot, ka esmu slima vai ļoti aizņemta. Un nezinu, kad atveseļošos vai atbrīvošos.

Tāpēc, ka mīlestības nebija.

Un patiesībā tā nav taisnība, ka man vienalga, kas mani naktī apskauj. Tāpēc, ka nav vajadzīgs kāds. Ir vajadzīgs savs.

Es nevaru būt blakus vīrietim, kurā man nav interesanti klausīties. Kad viņš kaut ko stāsta, un ir nevis vienkarši neinteresanti, bet nāvīgi garlaicīgi. Un nav pat spēka un vēlmes kaut pieklājības pēc māt ar galvu, vai piebalsot “jā”, “cik interesanti”, “piekrītu”. Bet, kad viņš apklust, kļūst vēl sliktāk. Jo viņš gaida, kad runāt sāksi tu. Bet tavā dzīvē patiesībā tik daudz kas ir noticis, tik daudz kā interesanta, smieklīga. Bet viņam to negribas stāstīt. Pat ne drusciņ. Un viņš var būt vislabākais cilvēks pasaulē, pat brīnišķīgs cilvēks. Un kādai citai meitenei ar viņu kopā būtu brīnišķīgi. Bet tev ir nekā. Jūs dzīvojat uz dažādiem viļņiem, atsķirīgās frekvencēs.

Es nevaru būt kopā ar vīrieti, ar kuru kopā nesmejos. Jo man vīrietis bez humora izjūtas ir tas pats, kas alkoholiķis vai mājas tirāns. Polozkova reiz rakstīja: “Nevar gulēt ar cilvēku, kurš nespēj tevi sasmīdināt”.

Gadās, ka vīrietis kaut ko pasaka un tad pats sāk skaļi smieties. Bet tu skaties uz viņu un domā. Ā, tātad tas bija joks. Skaidrs. 

Un arī šis vīrietis ir lielisks cilvēks. Simpātisks, rūpīgs, labestīgs, ļoti saimniecisks. Māju pats būvē, nesen jaunu auto nopirka, vienmēr atceras piezvanīt mammai. Bet man kopā ar viņu nav interesanti. Kāda cita meitene droši vien smietos. Bet es, nesmejos.

Un draudzene saka. “Nu, ko tu tik asi visu nogriezi! Vajadzēja vairāk pabūt ar viņu, pavērot, ieskatīties, varbūt vinš bija sanervozējies un tu uzreiz neievēroji visu labo?”

Es trīs stundas viņu vēroju. Trīs stundas. Bet savu cilvēku taču atpazīsti uzreiz, no pirmās frāzes. Tāpēc, ka tev ar viņu kopā ar viegli un labi. Un priecīgi. Un sarunāties ir viegli. Un klusēt.

Un tāpēc es tovakar uzvilku kurpes un aizgāju. Neskatoties uz to, ka vienai dažkārt ir ļoti auksti.

Un trolejbusa vadītājs to saprot.

Avots: МАГИЯ СЛОВА
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Apsē apelsīni neaug

Savas mātes pieņemšana ir galvenais solis ceļā uz panākumiem un labklājību. Pieņemt savu mammu ir tāpat kā iegūt spārnus, ieelpot spēcīgu gaisa plūsmu, kas ļauj dzīvot.

Mamma! Mamma ir pirmais vārds, pirmais cilvēks, ar kuru mēs dzīvē satiekamies. Mamma dod dzīvību, iegulda savā bērnā savu sirdi, dvēseli un sevi visu. Bet, kad bērns pieaug, tad nezin kāpēc paceļas virs savas mātes un ieņem galvenā pozīciju, un izvirza pret viņu bezgala daudz pretenziju. Pret sievieti, kura devusi viņam dzīvību.

Par to, cik svarīgi ir pieņemt savu mammu

Kad cilvēks pārstāj būt savas mātes bērns, viss viņa dzīvē sāk risināties citā virzienā. Viņš pagriež muguru savai dzīvei un ieskatās pagātnē. Nepieņemot māti, viņš atņem sev resursu, lai viegli un brīvi varētu iet cauri dzīvei. Bez mātes cilvēks vispār nevar iet.

Tas ir ļoti svarīgi: attiecības ar māti ietekmē visas dzīves sfēras.

1. situācija

Kad mēs iekārtojamies darbā, savā darba devējā mēs redzam savu māti, mēs pastāvīgi gaidām no viņa atbalstu, mīlestību, atzinību. Gaidām visu to, ko, iespējams, neesam saņēmuši bērnībā. Un katru reizi, ja neesam izstrādājuši savas pamatattiecības ar savu māti, mēs aizejam no darba, vainojot darba devēju par to, ka viņš nav pamanījis, nav atzinis, nav paslavējis, novērtējis.

2. situācija

Kad mēs  uzsākam savas attiecības ar partneri, arī no viņa mēs gaidām “mātes mīlestību”. Pieprasām maigumu, glāstus, pieņemšanu, rūpes, aizsardzību, atbalstu – un arī tas ir tas, ko neesam saņēmuši savās attiecības ar māti.

3.situācija

Kad mēs dzemdējam bērnus, tā vietā, lai dāvātu viņiem mīlestību, maigumu un atbalstu, mēs arī viņos meklējam māti. Pieprasām, lai viņi rūpētos, mīlētu, pieņemtu, atnestu, apskautu, sasildītu, atbalstītu.

Mēs visā meklējam māti: valdībā, cilvēkos, draugos, apkalpojošajā personālā, skolotājos, kolēģos. Bieži mēs meklējam māti pat mājdzīvniekos. Un dzīvojam savu dzīvi nemitīgos mātes meklējumos.

Taču tur nav iespējams viņu atrast. Mamma ir tikai viņā pašā.

Kā mēs atstumjam savu māti

Praktiski katrs no mums izdzīvo sekojošu savas dzīves scenāriju.
Mēs piedzimstam, mīlam savus vecākus, augam, bet pieaugot sākam uzkrāt aizvainojumus, pretenzijas un neapmierinātību. Un reiz, kad jau esam pieauguši, mēs sasniedzam stāvokli, kad sākam vainot savus vecākus par to, ka viņi nav iemācījuši mums “harmonisku dzīvi”, mēs apberam viņus ar pārmetumiem un pretenzijām.

Paralēli augam, mācāmies, kļūstam izglītoti, pārliecināti par sevi, gudrāki. Iegūstam lielisku izglītību un sākam justies gudrāki, veiksmīgāki, varenāki par savu mammu.

Mēs atnākam pie viņas (labi, ja atnākam) un sākam mācīt viņai dzīvot, pierādīt savu taisnību un nozīmīgumu. Mēs esam pārliecināti, ka mamma neko nesaprot. Un vēl domājam, ka viņa mums nav iedevusi visu, kas nepieciešams, ka viņa vainojama mūu problēmās, un, protams, viņa ir atpalikusi no dzīves.

Un ar šo pašu mēs pieļaujam lielāko kļūdu savā dzīvē: atsakāmies no sevis, savas dzīves un sava likteņa.

Ir ļoti svarīgi saprast, ka apsē apelsīni neaug. Atsakoties no savas mātes, mēs atsakāmies no sevis.

Tu – tā arī ir tava māte. Tāpēc tev vienmēr ir jāatceras, ka mamma – ir tā sieviete, kuras asinis plūst tavos asinsvados. Tā ir sieviete, kura deviņus mēnešus nesa sevī tevi. Un no viņas miesas un asinīm veidojās tavs ķermenis. Dienu no dienas, atrodoties viņas ķermenī tu sevi pabaroji ar viņu.

Un tieši caur viņu pie tevis atnāca dzīve. Tieši viņai bija nelaba dūša, uztūka ķermenis, plīsa āda un asinsvadi, bojājās zobi. Viņa tevi iznēsāja, atdodot tev sevi visu.

Tieši viņa – tava mamma dāvāja tev dzīvību. Audzināja tevi, kā varēja un prata, atdodot tev pašu labāko. Katra māte savam bērnam vēl tikai labu, laimi un mīlestību. Un tas, kā viņa uzvedās, bija labākais, ko viņa varēja. Ir ļoti svarīgi saprast un pieņemt to, ka viņa nevarēja savādāk. Tikai tā.

Mamma vienmēr ir viedāka un enerģētiski spēcīgāka. Vienmēr!

Ir svarīgi saprast, ka mamma ir liela, viņa ir vecāka, viedāka, varenāka. Un lai kādas virsotnes tu sasniegtu, vienmēr, absolūti vienmēr būs tā, ka mamma dzīvoja ilgāk, viņai bija lielāka pieredze un vairāk dzīves gudrības.

Mamma vienmēr zina vairāk, viņa ir gudrāka un enerģētiski stiprāka un tāpēc ir ļoti svarīgi pie savas mammas nākt kā bērnam.

SVARĪGI! Nevis no vecāka pozīcijas, bet bērna.

Tu nevari dot viņai savus padomus, tu nevari mācīt viņu dzīvot. Atceries, kas esi tu un, kas viņa. Un kad atnāc pie viņas, apsēdies viņai pie kājām, paskaties uz viņu no apakšas uz augšu, palūdz padomu, pastasti par savām problēmām un dod viņai iespēju tev palīdzēt.

Mamma vienmēr ir liela un tu – maziņš. Mamma dod, bet tu ņem. Ja neņemsi enerģiju no mammas, tu atņemsi enerģiju sev un saviem bērniem, tu atņemsi enerģiju savai dzīvei un saviem projektiem, tev būs grūti iet tālāk. Jo caur mammu pie tevis nāk visas dzimtas enerģija, miljoniem cilvēku, kuri tic tev enerģija. Un ar šo enerģiju iet pa dzīvi ir daudz drošāk un vienkāršāk.

Pieņemt savu mammu – tas ir pamatu pamats, pakāpiens ceļā pie veiksmes un labklājības. Pieņemt savu mammu nozīmē iegūt spārnus, ieelpot varenu gaisa plūsmu, kas ļaus dzīvot.

Un katru reizi, kad gribēsi kritizēt savu mammu, atceries, kas esi tu un, kas viņa.

Jūlija Hadarceva

Tulkoja: Ginta Filia Solis

Man tik daudz ko teica…

Šis man ir tik tuvs un pazīstams, ne tāpēc, ka spītīgi gribas darīt tā, kā neviens nedara, bet tāpēc, ka man to vajag… un es zinu, ko man vajag…

Man teica: “Nedari!”
Bet es darīju un ieguvu daudz dievišķas pieredzes.
Man teica: “Nepiekrīti!”
Bet es piekritu un manī iemājoja daudz jaunas nokrāsas.
Man teica: “Neklausies!”
Bet es klausījos un atklāju sev jaunu, brīnišķīgu skanējumu.
Man teica: “Neaiztiec!”
Bet es aiztiku un mana āda iepazina nekad agrāk neiepazītas sajūtas.
Man teica: “Neej!”
Bet es gāju un manā priekšā atvērās jaunas durvis.
Man teica: “Neskaties!”
Bet es skatījos un pasaule man atklāja jaunas savas šķautnes.
Man teica: “Neuzdrošinies!”
Bet es uzdrošinājos un aizliegumus alkatīgi izdzēru vienā rāvienā.
Man teica: “Neatver!”
Bet es atvēru un atklāju to, kas no visiem bija slēpts.
Man teica: “Tu nevarēsi!”
Bet es varēju un kļuvu vēl stiprāka un dziļāka.
Man teica: “Neriskē!”
Bet es riskēju un šampanietis lija pār manām lūpām.
Man teica: “Nesaki!”
Bet es teicu: gan acīm, gan rokām, gan lūpām caur Dvēseli.
Man teica: “Nevēlies!”
Bet es vēlējos un ieniru tajā prātam neaptveramajā, ko vēlējos.
Man teica: “Tikai nesapinies!”.
Bet es “sapinos” un mācījos ,un sapratu, un izdarīju savus secinājumus.
Man teica: “Neaizej!”
Bet es aizgāju un atbrīvoju telpu citiem.
Man teica: “Nebaidies!”
Bet es baidījos, taču vienalga gāju pretī savām bailēm.
Man teica: “Neklusē!”
Bet es klusēju, un šī klusēšana bija skaļāka par vārdiem.
Man teica: “Nepretojies!”
Bet es pretojos un mani nesa, sadūra, sita.
Man teica: “Neupurē!”
Bet es izšķīdu totālā pašatdevē, zaudējot sevi.
Man teica: “Nav tavs!”
Bet es zināju un gāju cauri savai pieredzei un “kļūdām”.
Man teica: “Neatļauj!”
Bet es atļāvu un vēroju, kas paceļas no iekšpasaules.
Man teica: “Nepārdzīvo!”
Bet es pārdzīvoju un ieniru sevī arvien dziļāk un dziļāk.
Man teica: “Tu nedrīksti to darīt!”
Bet es izvēlējos ko citu un nenožēloju neko.

Man teica…
Man tik daudz ko teica…

BET… Es izvēlējos sev vajadzīgo pieredzi un izdzīvoju to.

Visums nedzird daļiņu “NE”…

© Mira Sh
FOTO: Artem Beliaikin
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Ja laime ir tevī, to pazaudēt nav iespējams

Es esmu redzējusi, kā salūzt Sievietes.

Tās, kuras savu laimi redzēja Vīrietī, – no viņa neuzmanības, aukstuma un nodevības.

Tās, kuras savu laimi saskatīja karjerā, – no nepanesama noguruma, pazemināšanas amatā, atlaišanas vai aiziešanas pensijā

Tās, kuras savu laimi redzēja bērnos, – no tā, ka tie pieaug, “nepateicības” un tā, ka tie aiziet savā dzīvē un rada paši savas ģimenes.

Tās, kuras savu laimi redzēja vecākos, – no viņu ciešanām, fiziskās aiziešanas vai mīlestības ar nosacījumiem, kas rada vainas sajūtu un bailes.

Tās, kuras redzēja savu laimi ārējā skaistumā, jaunībā, – no novecošanas un neskaitāmām destruktīvām manipulācijām ar ķermeni.

Tās, kuras savu laimi redzēja naudā, – no tās trūkuma, bailēm pazaudēt jau esošo vai nespējas investēt kādās vērtībās, nolaižoties līdz patērēšanas pašam dibenam.

Tās, kuras savu laimi redzēja ilgi gaidītajā atpūtā, – no neprasmes pareizi ar to rīkoties vai no slimības, kas kļuva par tās alternatīvu.

Laimīgas bija tikai tās, kuru laime tika sevis pašas pieņemta – harmoniska Sievietes laime, kura jebkuros dzīves apstākļos prot sevi nepazaudēt. Nepazaudēt sevi un savas Dveseles pašcieņu. Jo nav iespējams pazaudēt to, kas ir mūžīgs.

© Oxana Oleynik
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Apziņa ir apzināta domu pārvaldīšana

Apziņa ir apzināta domu pārvaldīšana.
Doma ir dažādu plakņu (dažādu vibrāciju līmeņu) aminosavienojumu komplekss. Domas struktūra parāda Cilvēka ķermeņa bioķīmiskās laboratorijas grandiozitāti, apziņas varenību, kas spēj mainīt tajās realitātes, pasaules un notikumus.
Tikai ar vienu noteikumu, ka cilvēks apzinās sevi pasaulē, tad šīs izmaiņas būs harmoniskas. Kad cilvēks pārstāj “gulēt ceļā”, sāk domāt, sāk analizēt, salīdzināt. Tajā pat laikā mainās visa ķermeņa ķīmija, ir arī patīkami bonusi – dabiska atjaunošanās. Fakts ir tāds, ka tad, kad apziņa guļ, atjaunošanās NEvar fiziski sākties, jo šim procesam NAV nepieciešamās enerģijas. Un tā var parādīties tikai apzinoties.
Smalkā Dzīvības Spēka struktūra, ko savulaik nosauca par Proteusu, JAU šodien ir klātesoša organismos, palīdzot apziņas atvēršanās procesam. Tomēr grūtības slēpjas faktā, ka Proteuss nekad nav pārstājis būt mūsu šūnās. Tieši ar tā palīdzību darbojas ģenētiskais aparāts. Tieši viņa zeltainā gaisma ir iemūžināta ikonās ugunīga oreola formā virs svētā galvas. Tieši viņu sauc par Ēteru. Un viņš Tas arī ir.
Un tagad padomājiet par to – Ēters darbojas un pulsē katrā ķermeņa atomā. Kad jūs, kas lasāt šīs rindas, sākat iedziļināties, jūsos pamazām mostas dziļa apziņa par to, KAS notiek jūsu ķermeņos, un KĀDĀ pasaulē jums ir tas gods dzīvot.
Arī smalkā dzīvību sniedzošā elektrība ķermeņos ir Proteuss. Tas ir tilts starp nervu šūnām un Apziņu. Tas ir Kosmiskais Starpnieks, kas palīdz izpaust ugunīgo matēriju mūsu pasaulē – un arī tas esat jūs visi.
Tā uzstādītie rekordi izpaudīsies pakāpeniski, viss savā laikā, pasaules pārveides procesā. Tam, ka pārvērtības JAU notiek, nevajadzētu jūs mulsināt. Mēs – Planetārā Cilvēce, Zeme un Kosmoss – esam šķērsojuši Rubikonu, atstājot aiz sevis vecās enerģijas, kas kavē evolūcijas attīstību. Tie nav tukši un skaisti vārdi, tie ir apstiprināti zinātniski fakti, kas izklāstīti “PROTEUSS vai TRAKTĀTS PAR DZĪVĪBAS SPĒKU”.

P.S. Krievu valodā to lasīt vari ŠEIT 

Jebkurā gadījumā šis materiāls ir melnraksts, kas iezīmē sākotnējās kontūras turpmākiem zinātniskiem pētījumiem.
Pētījumiem par Cilvēka Domu.
Apzinātu.
© Copyright: Akadēmiķe Valentīna Mironova, 2017
Foto: Jayant Kultkarni
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Starp mums, meitenēm, runājot…

No sarunas ar Akadēmiķi Valentīnu Mironovu.

Jautājums: Lūdzu, padalieties savā noslēpumā, ko jūs darāt, ka izskatāties tik brīnišķīgi? Meitenēm tas ir svarīgi. Varbūt kādas enerģijas sejas maskas, vai ko citu?

Atbilde: Nekāda noslēpuma nav. Kad vēlies saņemt kaut ko īpašu, ir vienkārši JĀTIC, ka TAS IR kaut kas ĪPAŠS.
Droši vien būs kāds, kurš teiks – “Ar to nepietiks!”
Protams, tas viss sākas no pašcieņas. Pieņemot sevi tādu – kāda esi. Iespējams, tu vēlēsies pārbaudīt, ko nozīmē BŪT SIEVIETEI? Vai – KĀ tas ir – BŪT SIEVIETEI? Tad Visums piedāvās tev situācijas-notikumus, lai sevi ieraudzītu dziļāk. Un saprastu, kaut ko jaunu priekš sevis…
Pieņemot sevi tādu, kāda tieši tu esi, tu ļauj sev atšķirties no pieņemtajiem stereotipiem. Kad tu šādi domā, ķermenis sāk ieklausīties. Protams, tas neizmainīsies uzreiz, taču pretimnākoši “atvērs” savas ausis.
Un, protams, tās ir rūpes par sevi. Pirmkārt, par savām DOMĀM. Tu vēlies būt vesela un jauna? Seko savām EMOCIJĀM un REAKCIJĀM uz tām. Atsakies no tā, kas tevi tavās domās grauj.

Jūsu visu spēks – kā puišiem, tā arī meitenēm – ir jūsu DOMĀS. Tās rada pasauli un jūsu realitāti. Tieši IKDIENĀ. Jo tieši tur arī izvietots “Dievišķais nodomu realizācijas poligons”.

Tavām domām jābūt TĪRĀM – tas, starp citu, ir svarīgākais moments izslavētajā “vibrāciju paaugstināšanā.
Bet domas kļūst par vārdiem. Tātad arī VĀRDIEM jābūt TĪRIEM. Un ar tiem, tāpat kā juveliera instrumentiem burtiskā nozīmē, ir jāprot rīkoties. Visums tevi dzird – un ar domām un vārdiem tev atbild. Šobrīd tas notiek momentā, un nav nekādas vajadzības lauzot rokas saukt “par ko man tas viss?!”

Protams, rūpes par ķermeni. Ķermeņa “inventerizāciju” tieši tāpat var pasūtīt, izmantojot pareizos vārdus. Piemēram “Esmu pateicīga Garam par kvalitatīvu konsultāciju par manu veselību pie burvju ārsta.”

Atceries, kurp vērsta tava uzmanība, turp arī dodas enerģija.
Starp citu, pareizi atsekojot savu argumentāciju (un arī domas), mūsu dziļā nervu sistēma iemācās atslābināties, kas nozīmē, ka tā sāk dzīvot BEZ STRESA. Mēs lēnām “izstūrējam” pie savas Būtības.

Paradoksāli, bet fakts. Tur, dziļi mūsu ķermenī dzīvo Prieks. Ja ieklausīsies, tu savienosies ar pavisam jaunu priekš sevis sajūtu. Tā dzīvo pati par sevi, un absolūti nav atkarīga no ārpasaules. Tikai mēs parasti tur “neieklausāmies” un “neieskatāmies”.  Tā ir Dievišķa Sajūta. Izrādās, ka mēs esam tik bagāti!

Tikai klausies TO! Minūti-divas ieklausies, palūdz lai PRIEKS paceļas pie tevis. Un paceļoties augšup, tas dos ne tikai baudījumu. Viss organisms atcerēsies šo jauno stāvokli. Un gribēs to izbaudīt vēl un vēl.
Jo vairāk tu atļausi šim patiešām Dievišķajam Priekam būt “virspusē”, jo vairāk tevī atmodīsies prasme zināt atrisinājumu visām savām situācijām.
Tā pat nav intuīcija, tas ir kas dziļāks. Ja tu izlemsi uzticēties šai sajūtai, tev zudīs jebkura vēlme raizēties (un no tavas dzīves aizies STRESS). Un tavā dzīvē ienāks brīnumaini notikumi.

Sadzīves brīnumi – kad ej garām spoguļojošām virsmām (spoguļiem, vitrīnām, skapja pulētajām durvīm…), pasaki savam ATSPULGAM – “kāda brīnumskaista sieviete”. Tie nav tikai vārdi – tā ir sava iekšējā apbrīna atzīšana…. pat tad, ja tev ir pavisam citādāks garastāvoklis. Vienalga pasaki. Tāpēc, ka tavām smadzenēm ir pilnīgi vienalga, vai šis notikums ir reāls, vai tu to iztēlojies.
Un kas notiks pēc tam?.

Pēc tam sāks notikt tev saskanīgi un harmoniski notikumi… Tev tas ļoti patiks.

Es novēlu jums visiem priekpilnu sevis iepazīšanu!.
Un tas arī ir ceļš uz jaunību.

P.S. Turklāt tu vari (un tas pat ir jādara) sev izgudrot citu maģiju. Atceries par uzmanību? Kurp tu to vērs, tur arī enerģija ies. Un noteikti atceries, ka tas, ko tu radi, arī ir ĪPAŠS. Lūk, arī visa jaunības recepte.

© Copyright: Akadēmiķe Valentīna Mironova
Foto: Karolina Grabowska
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Ir pienācis laiks RADĪT

Akadēmiķe Valentīna Mironova no uzstāšanās 2017.gadā

Cilvēkiem ir jāiemācās pašiem būt pētniekiem, nevis banāliem patērētājiem. Jūs vienmēr atradīsit vajadzīgo informāciju ar sava “Augstākā ES” palīdzību.
Darba nosaukums, par kuru šeit stāstīšu, ir “Akupunktūras alķīmija”. Un es aizskāru šo tēmu 2017. gadā, kad pie manis pēc palīdzības vērsās kāda klīnika: tikt skaidrībā par jaunajām enerģijām, jo pēkšņi vairs īsti nestrādā senā akupunktūra. Šajā klīnikā notiek apjomīgi pētniecības darbi un tāpēc viņiem tas ir ļoti svarīgi. Taču šis viss ir tik grandiozi, ka klusēt vairs nedrīkst.

Un, tā, akupunktūras alķīmija.

Kāpec tieši alķīmija? Tāpēc, ka pēkšņi atklājas tādi momenti, kurus nekā savādāk nosaukt nevar. Tie notiek dzīvē un dzīvē tie jāpēta un jāskatās.
No ķīniešu valodas tulkojot, “akupunktūras punkts” nozīmē “caurums”. Jūs droši vien zināt, ka akupunktūra ir adatu terapija. Viss ir pareizi, taču tie ir tulkojumi no latīņu valodas. Bet tulkojumā no ķīniešu valodas: tikvien kā “caurums”. Un es atradu citātu no Liņ Šu traktāta, kas tika uzrakstīts pirms vairāk kā 2000 gadiem: “Tas, ko mēs dēvējam par akupunktūras punktiem, attiecas uz vietām ķermenī, kurās ne āda, ne muskuļi, ne kauli netraucē CI kustībai uz iekšu un uz āru”. CI – kosmiskā jeb dzīvības enerģija.
Tas attiecas uz mums visiem. Katram “caurumam” cilvēka ķermenī ir savs nervu mezgls. Šo caurumu ir 664, punkti – “caurumi”, cilvēka ķermenī, atbilstoši – 664 nervu mezgli.

Tā nav tikai centrālā nervu sistēma, ir arī daudzi citi nervu pinumi. Un tas viss darbojās vismaz trīs tūkstošus gadu, varbūt pat vairāk. Ja atceramies Ājurvēdu, tās pastavēšanas laiks ir pieci tūkstoši gadu, tas ir pietiekami ilgs periods, lai šīs zināšanas veidotu vispāratzītu izpratni. Turklāt enerģijas kanāli cilvēka ķermenī nav mainījušies kopš tiem pašiem senajiem laikiem.

Cilvēka ķermenī ir divpadsmit pastāvīgi kanāli, kas turpina viens otru kā gara līnija. Un šī līnija veido vienotu slēgtu struktūru.

Un, ja “caurums” tur savu nervu mezglu, tad arī visa šī sistēma, ieskaitot nervu sistēmu, arī bija aizvērta. Lūk, šis ir viens no svarīgākajiem punktiem: ko nozīmē SLĒGTA NERVU SISTĒMA. To ķermenī atspoguļoja refleksi, precīzāk, NEapzinātie refleksi. Šai (slēgtajai nervu sistēmai) ir daudz nosaukumu, es pateikšu visvienkāršāko – “sit vai bēdz”. Tā ir IZDZĪVOŠANAS SISTĒMA.

Nebija ne runas par kādu radošumu, attīstību. Pamatemocija bija bailes. Bailes, nemiers, aizdomīgums, steiga, vēlme kontrolēt un dažādi atvasinājumi. Tajā laikā tā bija norma; globālā izpratnē ne slikti, ne labi. Kas tad notika? Kas pamudināja šo sistēmu mainīt? Kāpēc tā vairs nav pastāvīga? Galu galā tā dzīvoja piecus tūkstošus gadu, un neviens par to neuztraucās. Bet sākot ar pagājušā gadsimta 50. gadu sākuma tas sākās, 80. gados tas pastiprinājās, un tagad tā jau ir lavīna.

Izrādījās, ka šie punkti – “caurumi” sāka klejot. Agrāk bija fiksēts “mezgls”. Kā dzimumzīme uz ādas – kur ir, tur ir. Un tad pēkšņi šī dzimumzīmīte “aizgāja ciemos” pie citas dzimumzīmītes, un te nu klasiskā medicīna neko nespēj izskaidrot. Protams, dzimumzīmes pa ķermeni neklejo, vismaz ne tik acīmredzami.

Bet šie “punkti” sāka klejot. Meridiānu sistēma sāka atvērties. Kādam tā joprojām ir slēgta, savukārt kādam pēkšņi kļuvusi atvērta. Attiecīgi atšķiras uzvedība – vai nu ir ieslēgts izdzīvošanas režīms, vai radošuma režīms. Sāka pētīt, no kā tas ir atkarīgs. Un, kad es strādāju kopā ar šīs klīnikas pētniekiem, mēs atklājām daudzas izmaiņas fizioloģijā.

Kā mēs tās atradām?
Vispirms tika veikts pārskats par atklājumiem visās zinātnes jomās, ne tikai biofizikā vai neirofizioloģijā, bet kopumā visās. Galu galā tas ir kaut kas jauns, tam kaut kā ir jāizpaužas. Un kādam no dažādiem zinātniekiem, dažādu zinātņu piekritējiem bija jāatrod šis jaunais, noniecināt nedrīkstējām neko. Ieskatījāmies gan arheoloģijā, gan astronomijā. Un mums izrādījās taisnība. Tad apkopoja šos atklājumus vienotā sistēmā. Šis ir darba materiāls, instrukcijas pētījumam, melnraksts. Šo melnrakstu jau ir pietiekami daudz.

Un, tātad, izmaiņas fizioloģijā, tās nav kaut kur ārpusē, tās ir tepat jūsu ķermeņos. Tikai tās ir tik meistarīgi veiktas un ar Augstākā Saprāta palīdzību (ļoti globālas planetāras izmaiņas, nevis vienkārši kāds gribēja kaut ko izmainīt) piedzīvo izmaiņas mūsu fizioloģijā, ka dažreiz cilvēks to nepamana.

Jūs droši vien zināt, ka mums bija, mums ir enerģijas spēkstacijas šūnās, tās sauc par mitohondrijiem. Tie darbojās, uzturēja sistēmu, darīja savu darbu, un viss bija kārtībā. Taču vienā jaukā brīdī organisms “pēkšņi” sāk atbrīvoties no mitohondrijiem. Kā tas notiek? Es neiedziļināšos, tikai sniegšu īsu informāciju, gluži kā kā politinformāciju.

Tātad, ķermenis sāk atbrīvoties no mitohondrijiem (protams, tas nav visiem cilvēkiem, bet tas JAU notiek, tāpēc tas ir jāizpēta). Atbrīvojas, dažreiz pat gadās, ka izstumj šo mitohondriju ārpus šūnas membrānas. Tāpat kā atkritumus, mēs tos saslaukām un iemetam atkritumu spainī. Absolūti neticams fizioloģisks process, kad šis mitohondrijs tiek izstumts no šūnas. Protams, cilvēks to nepamana, tā nav nekāda slimība. Tikai FIZIOLOĢISKAS IZMAIŅAS. Zinātnieki sāka pētīt, kā tad tā? Un kas nāks vietā? Un vispār, tas ir kas nedzirdēts!? 


Bija (lielākajai daļai joprojām ir) proteīns – mitofuzīns. Tas bija daļa no mitohondrijiem un veica vietējo ķīmiju. Un pētījumu laikā izrādījās, ka šis proteīns mitofusīns noturēja visus slēgtos akupunktūras punktu kanālus kā durvis. Un pateicoties tam nervu sistēma bija slēgta un balstījās uz refleksiem un instinktiem. Un tas bija mitofuzīns, kas IZRAISĪJA PASTĀVĪGU IEKŠŠŪNU STRESU. To nosauca par “BAIĻU BIOĶĪMIJU”. Tieši bioķīmija  – tās ir savas asinis, sava limfa, sava plazma. Un tas ir ne tikai iekššūnu stress, bet arī šis proteīns ir atrasts gandrīz visās galvenajās mūsu ķermeņa daļās – smadzenes, sirds un pat cilmes šūnas bija “uzsēdinātas” uz mitofusīna.


Atbildot uz jautājumu: ko viņi tagad cenšas izaudzēt no cilmes šūnām, tas pat nav svarīgi, ko. Un šīs šūnas jau ir vecas, tās ir ar proteīnu mitofusīns. Tāpēc tagad tiek pārskatītas fundamentālas problēmas, sākot no viļņu ģenētikas, kodolfizikas un tā tālāk, mainās visa zinātne. Patīk vai nē, bet fizioloģija visu vada.

Un kas tad nāk MITOHONDRIJU VIETĀ? Atveras CENTROSOMA. Tas ir šūnas ģeometriskais centrs. Mikroskopā to redzam kā SAULI: bērni zīmē saulīti – punktu, starus dažādos virzienos. Līdz zināmam laikam tā atradās ieslodzījumā, teiksim tā, kā “vienkārši zīmējums”. Un, tā kā tai nebija iespējams piekļūt, vai arī tā pagaidām neatvērās, tad uzskatīja, ka, ja arī tā ir, lai ir. Maz kas mums ir!

Bet atkal, sākot ar pagājušā gadsimta 80. gadiem, centrosoma sāka spīdēt. Tieši spīdēt kā Ziemassvētku eglītes lampiņu virtene ar pulsējošām zelta gaismiņām. Un šī gaisma bija savādāka.

Atnāca cita veida gaismas matērija. “Tā gaisma” – nomira! Bet jauna matērija, jauna gaismas struktūra, jauna fotonu organizēšanās. Un tas pēkšņi sāka pulsēt no šūniņas. Pavisam cita matērija pēkšņi sāka apgaismot šūnu no iekšpuses un kļūt par jaunu enerģijas bāzi. Mitohondriji šajā “situācijā” vairs nav nepieciešami.

Lūk, tāpēc akupunktūra “aizpeldēja”. ŠŪNA IR KĻUVUSI MOBILA. Tā “pēkšņi” ir ieslēgusi savu apziņu, “pēkšņi” pamodusies un sapratusi, ka var sevī sakārtot lietas, paņemt “slotu” un izslaucīt liekos atkritumus.

Arī plazma tagad ir savādāka – tas taču ir ūdens. Ūdens struktūra jau sen vairs nav H2O. Īstajā brīdī tas darbojas kā skābe. Un šie mitohondriji pazūd, nekaitējot organismam. Šūna var mainīt savu karkasu (citoskeletu) pēc savas vēlēšanās (ķermeņa vajadzības). Kādā brīdī tas var būt ciets, kādā – mīksts, un kādā ļoti elastīgs. Bet, ja precīzāk, tas ir pēc centrosomas saprātīgās izvēles.

To visu dara centrosoma, tā izpaužas ne tikai kā enerģijas centrs, bet kā kaut kas vairāk. Šūnas ģenerālis, vai koncertmeistars! Un vēl jo vairāk, kad mēs skatījāmies uz atklājumiem dažādās jomās, mēs reiz pievērsāmies astronomijai. Šķiet, kāds tur sakars – šūna, mitohondriji un astronomija. Izrādījās vistiešākais sakars. Centrosoma pulsē vienā ritmā ar pulsāriem (KARDIOPULSĀRI).
(Wheatley D.N. The Centriole: a central enigma of cell biology. Amsterdam; N.Y., 1982).

_________________________________________________________________________

Mēs dzīvojam laikā, kad viens no kārtējiem pamatatklājumiem ir ZINĀTŅU SAVIENOJUMS.
Tas, ko agrāk sauca par okulto jeb EZOTĒRIKU UN KVANTU FIZIKU – tas ir viens un tas pats. Tikai tad  nevarēja pateikt “kvantu fizika”, varbūt tāda vārda nebija, bet tagad te ir dziļums, kas slēpjas senajā okultismā un tagad tiek atklāts, ka tas ir viens un tas pats, puzles saliekas – viens pret vienu. Un, kad mums nācās skatīties, kādi pulsāri – kādi? Izrādījās, ka ir pulsāri, kas spīd atbilstoši sirds ritmam. Elektrokardiogrammas to apstiprina. Un, lūk, centrosomai, sirds ritmam, pulsāriem ir viens ritms. Tradicionāli to sauca – DZĪVĪBAS RITMS. Un galu galā tā arī ir.

Un vēl viens svarīgs moments. Slēgto akupunktūras tīklu uz Zemes uzturēja ļoti ilgu laiku, tie nav trīs tūkstoši gadu, bet daudz vairāk, tā sauktā Šūmaņa frekvence. Sākot ar 80. gadiem Zemes magnētiskais lauks sāka pavājināties. Mūs biedēja: “Redziet, būs caurums! Skatieties, frekvence palielināsies līdz 11 Hz vai līdz 13 Hz, jums būs “pasaules gals!”. Šī frekvence tolaik bija 7,8 herci.

Frekvence 7,8 Hz bija vajadzīga, lai uzturētu slēgto nervu sistēmu un slēgto akupunktūras kanālu sistēmu. Tā ir bāzes frekvence baiļu, mitohondriju un proteīna mitofuzīna bioķīmijai.

Piebildīšu, ka youtube kanālā tikai nesen sāka parādīties video ar meditācijām “labai dzīvei”, kas skanēja 7 Hz frekvencē. Šo frekvenci dēvēja par “harmonisku veselības atjaunošanai”. Patiesībā šī frekvence tuva ir infraskaņai, kas ir garujoša organismam. Esiet uzmanīgi!

Ir pienācis jauns laiks, un Šūmaņa frekvence sāka augt, pirms tam magnētiskais lauks bija saspringts. Tas ir apmēram tāpat, kā tad, kad mazulis bija cieši ietīts autiņos, ar rociņām pietītām pie ķermeņa. Es atceros, kā viņi mani ietina, no tā netikt ārā. Bet tagad viss kļūst mīkstāks. Analoģija – mazulis un autiņbiksītes – jau vari vicināt rociņas un kājiņas …

Un, tā, frekvence sāka paaugstināties. 2012. gadā tā bija jau 13 Hz. Mūs biedēja – “skat, tas jums būs pasaules gals, jo šūnu membrāna strādāja uz 13 Hz, tā bija tās maksimālā bioloģiskā robeža!”. Un tā bija taisnība, tas patiesībā notika slēgtā akupunktūras sistēmā un globālā izdzīvošanas režīmā! Bet pēc tam “pēkšņi” iedegās centrosoma, un izrādījās, ka 13 Hz ir pienākuši, bet par pasaules galu visi ir aizmirsuši. Nav aktuāli atcerēties, bet fizioloģija turpina nemanāmi mainīties.

________________________________________________________________________


Šeit būtu sapratīgi izdarīt nelielu atkāpi un parunāt par polu maiņu un apziņas inversiju.

Frekvence jeb Šūmaņa rezonanse ir tieši saistīta ar Zemes magnētiskā lauka svārstībām (atcerieties, ka līdzīgas svārstības notiek mūsu ķermenī un katrā šūnā). Bet Zemes magnētiskā lauka svārstības ir saistītas ar magnētisko polu pārvietošanos. Un pie visiem pārējiem “šausmu stāstiem”, ar kuriem mūs cītīgi biedē, ņemiet vērā, ka “biedēšana” ir mēģinājums atgriezt apziņu vecajā izdzīvošanas režīmā. Tāpēc esiet uzmanīgi!

Atgādināšu, ka Zemes fiziskais ziemeļu un dienvidu pols NEsakrīt ar ziemeļu un dienvidu elektromagnētiskajiem poliem. Elektromagnētisko polu nobīde, kas šobrīd notiek, planētai ir PARASTS NOTIKUMS. Vienkārši laika rāmji ir tik milzīgi, ka mūsu cilvēka “laiks” ir daudz mazāks, viss ir salīdzinājumā. Jā, izmaiņas būs, tās jau ir, taču “pasaules gala” atkal NEbūs. Jautāsiet, kāpēc?

Zemi glābj tas, ka Galaktiskās nobīdes virsotne (2015.-2035.) notiek PĒC 2012. gada decembra precesijas izlīdzināšanas maksimuma. Pati Galaktiskā maiņa sākās ap 1950. gadu un beigsies ap 2100. gadu. Vienlaicīgi notiek Zemes, Saules sistēmas, Piena Ceļa galaktikas precesijas izlīdzināšana. Mēs turpinām dzīvot vienā lielā elektromagnētiskā nulles zonā, kas vispār NEnozīmē paša elektromagnētiskā lauka neesamību. Mums ir tas gods dzīvot dziļa alķīmiskā līdzsvara periodā.

Zemes iešanu cauri elektromagnētiskajai nulles zonai nevar novērst. Taču tās sajūtas būtiski atšķiras un ir atkarīgas no cilvēka apziņas – no pozitīvās līdz negatīvajai.

Pats lielākais pasaules iedzīvotāju skaita samazinājums NENOTIEK kataklizmu (plūdu, zemestrīču, vulkānu izvirdumu, klimata pārmaiņu) rezultātā. Tas notiek pateicoties TRAUCĒJUMIEM ĶERMEŅA IMŪNAJĀ SISTĒMĀ – frekvenču nesakritības dēļ ķermenī un planētas jaunās telpas frekvences dēļ. Neatbilstība rodas cilvēka negatīvās attieksmes dēļ, pārsvarā pret visu un jo īpaši pret sevi (visas “noslēgtās” pasaules emocijas, kuru pamatā ir daudzpusīgas bailes).


Neapšaubāmi, cilvēkiem, kuri ir paaugstinājuši savu apziņu un attīrījušies no psiholoģiskām un emocionālām problēmām, būs vieglāk tikt galā ar elektromagnētisma svārstībām.
Pateikšu priekšā – SAJŪTAS RADA NOTIKUMUS.


_______________________________________________________________________

Tomēr, gribētos zināt, kā rezultātā notiek šīs elektromagnētiskā lauka svārstības? Kas liek laukam svarstīties?

ZVAIGŽŅOTIE NOTIKUMI. Tie izmaina lauku, kas atrodas ap Zemi, kas, savukārt, izraisa mutācijas cilvēku DNS.

Kas tas ir? Un kāds zvaigžņu notikums salīdzinoši nesen, “pamudināja” mūsu elektromagnētiskā lauka svārstības visās nozīmēs mainīties?

SUPERJAUNAS ZVAIGZNES SPRĀDZIENS.
Patiesībā tas ir ļoti svarīgi, tāpēc paskaidrošu to, kas notika 2016. gada 20. septembrī.

Astronoms-amatieris Viktors Buso no Argentīnas pilsētas Rosario “nejauši” saņēma supernovas parādīšanās fotogrāfiju.

Viņš testēja savu jauno kameru, kas uzstādīta uz 40 cm teleskopa. Kā testa mērķi Buso izvēlējās galaktiku NGC 613, kas atrodas aptuveni 80 miljonu gaismas gadu attālumā debess dienvidu puslodē. Buso uzskatīja to par ideālu mērķi,tāpēc, ka tā atradās tieši virs viņa. Mirkli pirms sprādziena.
Pēc profesionālu astronomu domām, iespēja iegūt šādu fotogrāfiju ir 1 pret 10 un, iespējams, pat 100 miljoni.
Šis ir izcils piemērs tam, cik izdevīga var būt AMATIERU UN PROFESIONĀLO zinātnieku sadarbība.

Jaundzimušo nosauca par “objektu SN 2016gkg”.
Šeit ir informācija par citām reģistrētajām supernovām http://www.astronet.ru/db/msg/1186669/node2.html. Viņu nav daudz.

Kāpēc tad šie “zvaigžņu notikumi” ir tik svarīgi? Galu galā tie ir ĻOTI tālu un diez vai var “sasniegt” mūs. Bet, vai tā ir?

Polarizācijas viļņi (vai ēters) – nav izdomāti vai postulēti, bet ir atklāti – elektromagnētiskos viļņus obligāti pavada polarizēto viļņu starojums.
Atklāts 1996. gadā, autors ir Harkovas Radioelektronikas Tehniskās universitātes Signālu ģenerēšanas un veidošanas katedras vadītājs, tehnisko zinātņu doktors, profesors Nikolajs Dmitrijevičs Kolpakovs.

Pilnā versija rakstam par R-viļņiem: http://materia.org.ua/ru/archive/5/Atomic.jpg
http://yadi.sk/d/a5g2o6DU5L02e.

_____________________________________________________________________

KĀPĒC ŠIE R-VIĻŅI IR TIK SVARĪGI?

Ar to palīdzību informācija tiek pārraidīta vienā mirklī, no tiem veidots Vienotais Apziņas Lauks.

Apgalvojums, ka viedais ar savu saprātu var aptvert visu Visumu, nav pārspīlēts. R-viļņi nāk ne tikai no zvaigznēm, bet arī no paša cilvēka. Tāpēc, ka šīs enerģijas daba cilvēkā un zvaigznē ir vienāda. 


Cilvēkam, kurš plāno pārvarēt vārtus uz garīgajām pasaulēm, ir jānoved sevi OBLIGĀTA IEKŠĒJĀ LĪDZSVARA stāvoklī – fiziskajā, emocionālajā, mentālajā, garīgajā. Tas ir nepieciešams nosacījums šīs enerģijas harmoniskai plūsmai.

Katram no mums ir savs neatkārtojams, individuāls kanāls vai polarizācijas viļņu spektrs. Tas ir kā pirkstu nospiedums. Smadzenes, centrālā apziņas stacija strādā ar šo enerģiju.

Lūk, arī savienoja nesavienojamo, kā, iespējams, domāja agrāk. Un tagad kļuva skaidrs, kā zvaigžņu notikumi dod impulsu attīstībai – atklājumiem – atklāsmēsm globālā planetārā mērogā. Notiek evolūcijas paātrināšanās.

Kā planēta Zeme turpina virzīties uz intensīvāku galaktikas nobīdes frekvenču joslām. Un Šūmaņa frekvence tagad mainās eksponenciāli, strauji augšup augoša līkne. Ja sākumā tā bija līdzena līnija, dažus tūkstošus gadu, tieši 7,8 herci, un pēc tam, sākot no 80. gadiem, tā strauji pieauga, sākumā lēnām, pēc tam arvien ātrāk un ātrāk. 2017. gada janvārī šī vērtība sasniedza 36 Hz un sniedzas arvien tālāk. Neoficiāli jau 50 Hz jau sasniegti. Starp citu, dzenbudisti 50 Hz frekvenci sauca par “apgaismības frekvenci”.


Kāda varētu būt šīs straujās izaugsmes gala “pietura”?
Var pieņemt divas nozīmes. Zināmā līdzjūtības frekvence ir 150 Hz. Ir zināma arī mīlestības “pamata” frekvence – 200 Hz. Ja runājam par atsevišķu cilvēku, tad tas ir paša cilvēka “darīšana”, viņa līdzsvara izaugsme. Tādi cilvēki ir, un viņu skaits pieaug. Bet pavisam cita lieta, ja šie lielumi attiecas uz PLANETĀRĀM Šūmaņa rezonansēm. Es atkārtoju, šie parametri attiecas uz JAUNO FIZIOLOĢIJU, kas pielāgota RADĪŠANAS REŽĪMAM.


Grūti pateikt, cik ilgā laikā notiks šis “lēciens”. Taču tas attiecas uz visiem, kuri PATIESI izvēlējušies dzīvot radīšanas režīmā. Viens ir skaidrs, ka tās nebūs ne diennaktis un ne mēneši. Mēs paspēsim adaptēties ar Augstākā Saprāta palīdzību. Un tāpēc ir tik ļoti svarīgi savā ikdienā būt APZINĀTIEM. Apzināti darboties, apzināti izturēties pretsavām domām – vai ne savām?
_________________________________________________________________________

Starp citu, kā jūs atpazīstat vai domas, kas jūsu galvā, ir patiesas?

Es runāju par fizioloģiju. Ne par psihi, ne par kaut kādām citām domām, tikai to, kā mainās fizioloģija. Šūna pielāgojas, un centrosoma neapdedzina šūnas iekšpusi, bet dod enerģiju un sakārto lietas ar savu jauno maigo gaismu. Smadzenes apgaismo centrosomu gaisma. Arī tur ir centrosomas, tās ir jebkurā šūnā. Jūs esat dzirdējuši par dažādiem smadzeņu ritmiem – alfa, beta, gamma, delta…. Valdošais ritms pēkšņi ir kļuvis – “gamma”.

Smadzenes pēkšņi “spontāni” ir sākušas strādāt “gamma” ritmā, dodot tam priekšroku starp visiem pārējiem. Jūs lasāt interesantu grāmatu, esat aizrāvušies, un jums nav svarīgi, kas notiek apkārt. Laiks priekš jums beidz pastāvēt, jūs nejūtat savu ķermeni, jūs aizrauj viss, kas tur notiek. Vai arī jūs adat, vai izšujat – jebkurš darbs, kas jūs interesē …. Un tas ir apjausma, tā ir iedvesma, tā ir intuīcija…
Un tā ir sevis apzināšanās ikdienā. Un atkal, tas ir savienojums gan ar centrosomu, gan ar tiem pašiem sirds pulsāriem. Un viss sakārtojas ļoti interesantā sistēmā. Tas, kas iepriekš bija aizvērts, atveras un sāka sakārtoties pavisam jaunā sistēmā…

_________________________________________________________________________

Mazliet pastastīšu par centrosomu…. Kas tas ir?.. Papildus ģeometriskajam centram šūnā tas uztver un pārraida gaismu (fotonus).

Nodod jaunu gaismu uzmanīgi, dozējot, ja nepieciešams, šo jauno enerģiju, lai izārstētu noteiktu slimību… Starp citu, šī šobrīd ir ļoti populāra tēma spontānas atveseļošanās izpausmes nozīmē – biju slims, kļuvu vesels. Kas notika? Nu tātad paveicās, ja tā runājam….

Un tas ir tas pats gaismas enerģijas sadalījums. Un cilvēka apziņa atļāva tam BŪT.

Centrosoma pati nepārraida gaismu, tā nav ierocis, kas izšauj lāzeru. Tam ir gaismas ceļvežu tīkls. Vai esat dzirdējuši, kas ir gaismas ceļvedis? Ir tādas naktslampiņas, tādas tievas caurulītes. Un līdzīgas caurulītes, mikrotrubiņas-gaismas vadotnes atrodas centrosomā un neironos. Vajadzīgais dzīvībai svarīgās enerģijas daudzums sasniedz pareizo orgānu, un notiek atveseļošanās. Centrosoma regulē šūnas dzīvi un nāvi. To sauc par “dzīves koncertmeistaru”. Tas ir šūnu Saprāts, Intelekts. Tajā ir visas dzīvās matērijas organizācijas noslēpuma atslēga.

http://mindbrain.ru/2014/01/17/1756.html

NEIRONI paši ir dobi – kā MIKROTRUBIŅAS. Un šīs mikrotrubiņas tur uz sevis neironus, gaismas pulsācijas, fotonu gaismas vadotnes. Mūsu DNS sastāv no gaismas. Tā ir strukturēta gaisma, viļņu ģenētikas atklājums. Un īpaši ievērojams atklājums ir tā sauktā “Atkritumu DNS”. Sākumā zinātnieki uzskatīja, ka tie ir atkritumi, pēc tam saprata, ka tie nav atkritumi, bet gan pati GAISMAS DAĻA, kas arī palīdz fizioloģijai kļūt citai (un vēl vairāk). Tā nevarēja agrāk darboties – trīs procenti darbojās, bet deviņdesmit septiņi procenti gulēja.


Trīs procenti no vecās DNS bija pietiekami slēgtai nervu sistēmai, kas dzīvoja no refleksiem un kurai nebija nepieciešama attīstība. Tā pati sevi uzturēja, tai bija savs noslēgtais cikls. Un, kad šie deviņdesmit septiņi procenti sāka atvērties, atdzīvoties caur gaismas pulsāciju, radās iespēja smadzenēm strādāt “gamma” ritmā – iedvesma, radošums.

Kāpēc akupunktūras tīkls “nojuka”? Tāpēc, ka no slēgtas sistēmas tas kļuva par atvērtu. Un no izdzīvošanas režīma sāka pāriet radīšanas režīmā, dzīvības režīmā. Patiesībā mēs tagad mācāmies dzīvot, dzīvot, apzinoties sevi.

Izrādās, ka mēs visi domājam ar Gaismu. Mēs domājam ar Gaismu un varam spīdēt paši par sevi. Tā nav aura, tas ir kaut kas pavisam cits.

Jūs zināt, ka ar vārdiem var ļoti sāpināt. Arī ar Domu mēs paši ar savām sajūtām veidojam savu REALITĀTI. Padomāju kaut ko sliktu un izveidoju magnētu. Un Visums uzreiz redz: “Aha, tev tas ir vajadzīgs! Labi! Tūlīt izdarīsim!” Un tad nāk: “Ak,. Dievs, par ko man tas?”

Vairums cilvēku dzīvo vai nu pagātnē, nemitīgi to pārmaļot, vai nākotnē. Taču šī nākotne it kā ir projicēta kā slikta pagātne. Bet tagadnē tāds cilvēks neorientējas, viņš izkrīt no realitātes. Un piedzīvo lokālo “pasaules galu”.
http://chee-lan.narod.ru/articles/10/news3-magn_petlya_dnk.html

Ir atklāta, parādīta, nodemonstrēta, ieprotokolēta smalkā enerģija, vai CILVĒKA PSIHISKĀ ENERĢIJA un to izdarījis biologs Vladimirs Popoņins (var teikt, ka otrreiz atklāta – atcerēsimies Rērihus un Blavatsku).
Tika iemūžināti fantomi – mūsu visu kustību smalkie nospiedumi. Lūk, turi roku, pēc tam roku noņem, fizisko roku, bet smalkais nospiedums paliek līdz pat trīs diennaktīm. Padomājiet, ar kādām domām jūs ejat telpā, un ko tajā atstājat? Tie ir magnēti. Tie pievelk.

Agrāk tas bija noslēgts, mēs nedomājot dzīvojām, balstoties uz refleksiem. Pēc tam sāka mainīties planetārā cilvēces fizioloģija. It viss, kas šobrīd dzīvo uz mūsu Mātes Zemes, iziet mutācijas vai akupunktūras alķīmiju.

Tāpēc ir sākusies ne tikai zināšanu saplūšana, bet darbs, kā senajā okultismā. Un visur ir vajadzīga spēja atšķirt, bez šīs prasmes var noslīkt mūsdienu informācijas “cunami”. Ir okultisms un ir okultisms. Ir zinātne un ir zinātne.
“Filtrē, ko runā”, pārbaudi – vai tā ir patiesība, vai nav. Vai tev to vajag vai nevajag. PIEVĒRS UZMANĪBU – VAI ŠĪ INFORMĀCIJA IR VAJADZĪGA TIEŠI TEV.

Metožu ir daudz, veidu ir daudz. Maigi sakot – neesiet “muļķi” un neļaujiet uz savām ausīm uzkarināt “informācijas makaronus”. Protiet atrast vērtīgos graudus, tie ir it visur.
Mācieties redzēt.
_________________________________________________________________

Un tātad, ZEMES MAGNĒTISMS VĀJINĀS. Tas turpina vājināties. Ozona caurumiem nav nekādas nozīmes. Zeme paaugstina savas vibrācijas. Arī fizioloģija ir vērsta uz vibrāciju celšanu, uz cilvēka un cilvēces mācīšanu dzīvot radošumā un radīšanā. “Tur” mēs jau esam dzīvojuši, izdzīvojot. Tagad mācamies apzināti dzīvot radošumā un radīšanā.

Tiem, kuri ir pieraduši būt vaimanātāji, upuri un peldēt negatīvismā, šie ir nepanesami laiki. Nevari pārkārtoties? Lūdzu, vari doties uz izeju – caur imūnsistēmas slimībām.

Vislabākajā veidā RADOŠAS LIETAS var darīt TIKAI vājā magnētiskajā laukā. Smadzenes un “gamma” – ritmi, pulsāri … un radošums tevī var izpausties nejauši, spontāni, tu pat nezini, kādas dāvanas tu sevī nes! Jūs tam vēl neesat pieskārušies. Daudzi saka: “nu jā, es jau esmu vecs, ko tu man par visām šīm lietām stāsti!”. Bet tas neesmu es, tas ir Augstākais Saprāts. Vecums ir tikai attaisnošanās. Tāpēc, ka tu taču izvēlējies dzīvot tieši tagad!
http://www.lomonosov.org/medicine/medicine386.html
http://sanatiss.narod.ru/index/0-24

_________________________________________________________________________

Jau 2000. gadā tika novērots vēl viens fenomens – SIRDS ATVĒRŠANĀS. Sāka to Izraēlas klīnikā (Cēzarejā), pētījumus turpināja Sirds Matemātikas Institūtā. Sirds pati par sevi ir svēts orgāns, un tai ir Saprāts. Un ir sirds smadzenes, tāpat kā vēdera smadzenes, galvas smadzenes. Radošajā režīmā visi trīs sadarbojas harmoniski un ir savienoti kopā. Sirds sākumā sāka atvērties, mirdzēt kā centrosoma. Tas ir kardiologu atklājums. Vispirms spontāni. Un ilgu laiku viņi nevarēja saprast, kas ir tās gaismas pulsācijas priekštecis.

Vēl jo vairāk Planetārajai cilvēcei nāksies kļūt par vienu civilizāciju, kas balstīta uz ATVĒRTAS SIRDS PRINCIPU un tas jau notiek.
 http://soznanie.info/st_drunv1.html .

Sirds iekšienē ir svēta un sakrāla telpa, kuras eksistence tika glabāta dziļā noslēpumā. Iepriekš par to praktiski nekas netika rakstīts. Šīs zināšanas tika nodotas tikai mutiski. Bet tagad ir pienācis laiks, kad skolotāji visā pasaulē sāk apzināties to, ka CILVĒKA SIRDS IR ATSLĒGA. Ja CILVĒKA GARS pamet galvu, aiziet no epifīzes (čiekurveida dziedzera), no smadzenēm un galvaskausa un PĀRVIETOJAS UZ SIRDI, tad IZMAINĀS VISAS POTENCIĀLĀS IESPĒJAS. Mums jāiemācās dzīvot savā SIRDĪ.

Tad mēs būsim vienota būtne un spēsim risināt problēmas. Kad esam centrēti prātā, eksistē tikai dualitāte (labs – ļauns, gaisma – tumsa), un ir sarežģīti iziet no tā, tāpēc, ka prāts spriež. Bet SIRDS nespriež – tā vienkārši ZINA, KURŠ CEĻŠ IR PAREIZAIS. Lūk, arī patiesā ezotērikas un mūsdienu vadošās zinātnes saikne.

Vēl jo vairāk, patiesam pētniekam jāzina gan okultisma postulāti – metafizikas, mistikas, gan arī to, kas notiek uz planētas šodien – zinātnisko plānu.
Vēlams, visplašākaja spektrā. Bez spējas atpazīt informāciju – pat tuvoties tam nevajadzētu. Un vēl ir nepieciešams pamata līdzsvars. Pastāvīgs kontakts ne tikai ar savu Augstāko ES, bet arī ar Augstāko Dievišķo Plānu. Kā saprotiet, prasības ir ļoti augstas un stingras. Bet rezultātā mēs saņemam pērles. 

Jāpiemetina, ka sākot ar 2013. gadu, izmainījusies ir smalkā fizioloģija – sirds čakras ir apvienotas lai izlīdzinātu savu lokālo magnētismu. Cilvēki vēl nedzīvo sirdī, taču pāreja uz to ir jau ļoti atvieglota. un no organisma sāk aiziet enerģētiskā dualitāte.
Sirdī viss izskatās absolūti pilnīgs, vesels un pabeigts. Tas mūs ved pie tā, kas saucās KOSMISKAIS DNS vai KOSMISKĀ ATVĒRTĀ APZIŅA.

SVARĪGI!
Viss iekšējais darbs, ar kuru vairums cilvēku ir tik ļoti aizrāvušies, pats par sevi nav garīgais ceļš – taču tas svarīgs tam, lai aizvestu jūs uz to vietu, no kurienes sākas ĪSTAIS GARĪGAIS CEĻŠ SIRDĪ.

________________________________________________________________________

LĪDZJŪTĪBAS ENERĢIJA IR MAĢISKA
http://nepexog.do.am/index/chuvstva_i_ehmocii/0-12

Jaunā akupunktūras tīkla pulsācija sasniedz 40 Hz (50Hz ir apgaismības pamatlīmenis). Lūdzu, nejauciet žēlumu ar līdzjūtību. Žēlums nozīmē to, ka cilvēks remdē savu lepnību – lūk, tev ir slikti…. Bet man, labi. Tev tā arī vajag. Līdzjūtība ir izpratne par situāciju un jautājums: “vai tev palīdzēt?”, “Es varu tev iemācīt kā izdarīt tā, lai vairāk nebūtu slikti.”

Uz planētas ir bijuši ļoti daudzi notikumi, kad dažādi cilvēki no visiem kontinentiem  līdzjūtībā apvienojās. Un tad noteica, ka, – jā! Sirds uzliesmo. Un tas notiek pie apmēram 150Hz. Un tālāk arvien augstāk.

Bet līdzjūtība ir viena no jaunā dzīves režīma pamatemocijām. Daudzi to jauc ar beznosacījumu mīlestību, taču tas ir pavisam, kas cits. Bet līdzjūtība ir pieejama sadzīvē, un tā jau dod impulsu priekam. Daudzi saka: par ko te priecāties? Protams, ka nav par ko, ja šī projekcija nāk no viņu domām. Prieks vispār nāk no IEKŠPASAULES. Ārpasaulē tā nav, to var tikai noprojicēt. Bet, kas notiek iekšpasaulē? Ugunīgs līdzsvars.

Līdzjūtība ir ļoti spēcīga emocija, tajā nevar palikt visu laiku, gadās, ka vajag atpūsties. Taču mēs visi ejam uz vibrāciju paaugstināšanos. Un tāpēc ir tik daudz nāvju no infarktiem un insultiem. Tas nav ne labi, ne slikti. Tā ir pieredze. Kurš kam dod priekšroku. Kādam patīk būt “upurim”, tāpēc, ka tā viņam ir izdevīgi – cilvēks ir pieradis tā dzīvot, tā viņam ir komfortabli – dzīvot izdzīvošanas režīmā – un tad viņš aiziet caur nāvi no infarkta, insulta.

_________________________________________________________________________

Vēl viens atklājums. ATOMĀ ir 12 DIMENSIJAS.
http://onua.org/hitech/6332-uchenye-sfotografirovali-ten-atoma

Un ko tas nozīmē?
Izrādījās, ka smadzenes jau “rullē” 12 dimensijās, tas nozīmē, ka mums te ir vismaz 12 realitātes. Tālāk jau nāk daudzdimesionalitāte. Un radošums mūs aizved pie neierobežotām lietām. Fotografēja ATOMA ĒNU. Tas ir neticami, nav skaidrs, kāda veida enerģijas viela ir atoms, bet tas met ēnu! Un tas ir tikai vēl viens pierādījums cilvēka psihiskajai enerģijai, smalks fantoms, kas turas telpā, pierādījums tam, ka cilvēka jūtas izraisa notikumus – īslaicīgas lietas, kā agrāk domāja, tagad tās apstiprina zinātne.

ĶĪMIJAS UN MAGNĒTISMA SAVIENOJUMS rada materializācijas brīnumus organismā. Atcerieties! Es runāju par fizioloģiju. ĶĪMIJU RADA SAJŪTAS – kā tu domā, kura tava doma vairāk izpaužas, tā radīs bioķīmiju. Vai uz baiļu līmenī (tā pati vecā izdzīvošana) vai radošuma līmeni. Tagad jums ir vismaz kāda izpratne par sevi.

Ja iesim dziļāk, tad paveras durvis uz Dievišķo vai pieskaršanos GARAM. Tur iespējas ir neierobežotas. Tas attiecas uz cilvēka iekšējo ētiku, viņa sirdi, smadzenēm un tā nosaukums ir IEKŠĒJĀ ĒTISKĀ NAVIGĀIJA.

Par šo atklājumu Šveices zinātniekiem tika piešķirta Nbela prēmija.

Viņi atklāja zvaigžņotās debesis mūsos. Neironu pulsācija, Visuma pulsācija, lielo galaktisko objektu pulsācija, melnie caurumi – viss pulsē vienā sirds ritmā. Precīzi kā pieskaršanās Garam. Tālāk nāk Dievišķā teritorija.

_________________________________________________________________________

Nākamais – ANTIOKSIDANTI
Raksts no 2014.gada žurnāla The New England Journal of Medicine, autori Deivids Tuvesons un Navdips Šandels.

Ir mainījusies attieksme pret antioksidantiem. Kad saka, ka tie ir kaitīgi vai palīdz. Bet, kas ir antioksidanti? Formulas, nosaukumi… jā, aizsargā pret brīvajiem radikāļiem. Bet kas ir brīvie radikāļi, vēl bez tā, ka tie veidojas ķīmijas līmenī?

Pie brīvajiem radikāļiem pieder arī ūdens – spēcīgākais oksidētājs, skābeklis, ūdeņraža peroksīds, sērūdeņradis, kas atrodas mūsu organismā un ir nepieciešami nelielās devās. Un izrādās, no kā mēs aizsargājamies? Ir sākusies jauna fizioloģija, un ir vajadzīgas jaunas zināšanas.

Franču zinātnieku atklājums 2006. gadā – ka nevis brīvie radikāļi iznīcina ORGANIKU, bet SMAGĀS DOMAS, kas vaimanā, ka ir “slikti, slikti”. Ne tikai domas, tās materializē nepatīkamu vielu, ko okultismā sauc par IMPERĪLU. Viņi par to zināja – tas tika atklāts. Viņi sāka to pētīt.

Tad, lūk, šī ķīmiskā viela ir benzoskābes cietie sāļi. Šīs vielas sastāvā ietilpst daudz kas. Taču to nevar izšķīdināt, to var tikai sadedzināt. Šo vielu izdalīja un varēja sadedzināt ļoti spēcīgā acetilēna lampas liesmā, aptuveni 1000 grādu temperatūrā pēc Celsija. Ir skaidrs, ka šos 1000 grādus ķermenis neizturēs. Tā nosēžas kapilāros, tā skrāpē kapilāru sieniņas, veido plāksnītes asinsvados un nodara daudz citu kaitējumu. Un atkal mēs atgriežamies pie apziņas – filtrējam domas.

Un noslēgtā akupunktūra. Agrāk noslēgtajai akupunktūrai nebija nepieciešama ārēja ietekme; kāds apzināts process. Ja mēs kaut ko apzināmies, mūsu iekšējais biolāzers (DNS) ģenerē citu enerģiju caur to pašu centrosomu. Un tad izrādās, ka dažos organismos, tiem, kas pēkšņi spontāni apzinājās sevi, antioksidanti sāka kļūt kaitīgi vai kļuva neitrāli. Un vispār zāles ir mainījušas savu iedarbību: ir molekulas, kas griežas pa kreisi, un ir molekulas, kas griežas pa labi, un tās “pēkšņi” sāka mainīties vietām. Kad mēs strādājām kopā ar zinātniekiem-homeopātiem, viņi izgatavoja zāļu partiju, kas “vienas nakts” laikā kļuva par indi. Visa partija tika izbrāķēta.

Kopumā TAGAD VEIDOJAS JAUNAS DZĪVES RADĪŠANAS SISTĒMAS, faktiski izpaužas JAUNI DZĪVES MAGNĒTI. Te parādījās, tur parādījās un nu jau savācas kopā. Tas ir kā pretspars izdzīvošanas režīmam. Tā ir kosmiska planetāra parādība. Mēs tagad šeit esam sapulcējušies kopā ar jums, nez kāpēc mēs esam šeit pulcējušies! Iespējams, lai izdzīvotu šo laika posmu un bagātinātu sevi ar kādām jaunām zināšanām!

________________________________________________________________________

Jaunākais zinātnieku atklājums: LIMFĀTISKĀ SISTĒMA SMADZENĒS.

Ārsti ilgu laiku (bet ilgs laiks ir vismaz desmit gadi, ja ne vairāk) domāja, ka smadzenes ir izolētas. Ka tās ir pašas par sevi, un pārējais ir pats par sevi. Jo viņi neatrada savienojumus starp smadzenēm un citām sistēmām. Ir pienācis laiks, un šī saikne tika atrasta 2016. gadā.

Izrādījās, ka ir ĪPAŠI limfātiskie asinsvadi, ar kuriem ir savienota nervu sistēma un perifērā nervu sistēma. Un to visu integrē un regulē smadzenes. Tagad ir jāpārraksta visas medicīniskās enciklopēdijas. Parādījās vēl viena limfātiskā sistēma. Kāpēc tā iepriekš neparādījās? Iespējams, ka agrāk tās nebija. Pēc tās nebija nekādas vajadzības. Izdzīvošanas režīmam nebija nepieciešams tas pats “gamma” – ritms, kurā tā darbojas. Lai arī mēs pilnībā nedzīvojam “gamma” ritmā, taču tas jau sāk dzīvot, bioķīmija jau sākusi mainīties. Un tagad agrāk slēptā limfātiskā sistēma sāk būt cilvēkos, kuri atver savu apziņu DZĪVEI.

http://neznal.ru/20110131_glaza-vidyat-mir-vverx-nogami

Mūsu acis pārstāj redzēt pasauli “kājām gaisā”! Mēs to redzējām “kājām gaisā”, tad smadzenes ieslēdzās, apgrieza attēlu otrādi, tad uz tā tika uzlikts aklā punkta attēls. Attēls sašaurinājās un radās situācija: ko tu redzi? Šķiet, ka tu redzi visu, bet vai tiešām? Ņemot vērā to, smadzenes pārkārtojas, arī acis (un acis ir daļa no smadzenēm) sāk redzēt, kā tas patiesībā ir.

Daudziem tas nepatīk. Tajā daļā, kur pēkšņi sāk redzēt sevi no malas. Domāju, ka esmu “balts un pūkains”, bet izrādījās, ka esmu pavisam savādāks (skaudīgs, bailīgs, galīgi “ne balts”). Palīdz frāze: “Mīļie, tā ir pieredze!” Lai nenoripotu lejup, jo vainas apziņa ir daļa no manipulācijas.

Tā visa ir pieredze, pieredze, lai varētu izpētīt situāciju. Jo, ja tu nesaproti, ko nozīmē būt upurim, nesapratīsi arī kā ar to komunicēt. Necīnīties! Nedod, Dievs, cīnīties ar saviem pseido-trūkumiem. Pieņemiet tos, kā pašsaprotamus. Konstatācija. Jā, man tie piemita, jā, tā ir daļa no manis. Un tajā brīdī tie pārstās jūs bioloģiski un psiholoģiski grauzt. 

________________________________________________________________________

Nākamais atklājums skar Fibonači skaitļus.
Nav atsauces uz šo atklājumu, vērtība tika iegūta, pamatojoties uz pašreizējā materiāla analīzi (es atgādinu akupunktūras klīnisko pētījumu, balstoties uz kuru, tika uzrakstīts šis raksts).

Šeit vietā ir senās Ķīnas aforisms: “Harmonija nav mērķis, bet līdzeklis. Kad tu zini, ko ar to darīt, tu to atradīsi.” Citiem vārdiem sakot, ir jāvirzās nevis uz harmoniju, bet gan uz harmonijas pamatu. Jums jāiekāpj vilcienā “harmonija”, nevis jādodas uz gala staciju ar līdzīgu nosaukumu.

Visiem zināmā FIBONAČI RINDA – uz tās “balstījās” SLĒGTAS PASAULES HARMONIJA. Bet pasaule pamazām sāka atvērties. Tagad ir pārejas periods, kad harmonija pamazām mainās. Agrāk Zelta griezums bija 0,618. Tagad tas kļūst par 0,815. Vecais pamazām tiek aizstāts ar jauno. Izpaužas cits ZELTA GRIEZUMS un atomārā struktūra sāk veidoties pēc citas rindas principa. Domāju, ka pasaulē būs līdzīgi pētījumi.

PARĀDĀS CITA HARMONIJA. Sākumā, ar atomāro struktūru, caur akupunktūras punktu maiņu, nervu mezglu maiņu, kas pēkšņi sāka pulsēt un klīst pa ķermeni. Protams, ne paši par sevi, bet jaunā sistēmā. Un, kad mēs skaitījām akupunktūras punktus (elektrisko vadītspēju un citus parametrus), tika izdalītas vērtības, kas neietilpa nevienā standarta sistēmā.

Tad viņi kā labojumu ņēma koeficientu 0,815 (to atrada intuitīvi). Tika konstatēts, ka šajā gadījumā tiek iegūta pilnīgi jauna jaunas harmonijas rinda. Atvērtās pasaules harmonija, t.i. šī vērtība ir 0,815 … kā korekcijas koeficients tiem rezultātiem, kas “izsit” klasiskās zināšanas no standarta rāmjiem.

________________________________________________________________

Nākamais atklājums ir absolūti mistiskas. pat nebaidos šī vārda. Neironu tīkls galvas smadzenēs. Un, jā, tas atgādina zvaigžņotas debesis. Reiz neirofiziologi, ārsti veica operāciju un ieraudzīja, kā pēkšņi daļa neironu tīkla sāka izgaist. Kā sniegs saulē. Pēc tam “pazudušais” neironu mezgls uzradās jau citā vietā. Cits neironu mezgls. Atceramies, ka ikkatrs akupunktūras “caurums” ir cits nervu mezgls. Faktiski tā bija jauna nervu mezgla veidošanās.

Tāpat arī tika pierādīts un parādīts, ka visi bērnības ieradumi, visi izlēcieni ir veidojuši neironu tīklu. Tas nozīmē to, ka mūsu neironu tīkls 99% ir kaut kādi ieradumi. Es šeit nerunāju par ķermeņa bioķīmiju, kurai mēs nepieskaramies, kas, pateicoties savam iedzimtajam viedajam šūnu aspektam, regulē pati sevi. Taču lielākā daļa bija ieradumi, t.i. noteikta darbība tika izdarīta tik daudz reižu, un beigās nostiprinājās, gluži kā reflekss Pavlova sunim. Notika neironu tīkla materializācija. Tagad lielākā daļa šo neironu ir dekompresēti un pārstāj eksistēt. Tas atkal ir planetārais aspekts.

Kā tas izpaužas dzīvē. Tas ir īslaicīgs atmiņas zudums, uz 1–2 minūtēm, ne vairāk. Kad neko nezini, neko neatceries, kad jāuzdod jautājums: “kas es esmu, aizved mani mājās” – tas viss ir izdzēsts.
Taču pēc minūtes atmiņa atgriezās. Tā NAV slimība; tā apgriezienus uzņem jaunā fizioloģija.

Tas tika pamanīts un definēts kā parādība ar neironu mezgliem, to dekompresiju. Paralēli atskanēja masveida ziņas no cilvēkiem, kuri pēkšņi uz īsu brīdi sāka zaudēt atmiņu.
Ir mainījušies eritrocītu ritmi. Tie ir kļuvuši par vadošajiem asins funkcionēšanai. Un tas viss ir atkarīgs no cilvēka apziņas, no jūtām, no emocijām. Mūsu spēks slēpjas spējā domāt. Doma un vārds ir iemiesota enerģija. Un tie vairs nav kaut kādi stulbi murgi.

Kas ir svarīgi no visa pateiktā? Svarīgi ir tas, kurp vērsta tava uzmanība. Kurp tu skaties? Kurp vērsta uzmanība, tur iet arī enerģija. Starp citu, atoms ir 99,99999% enerģijas un tikai 0,00001 matērijas.
Un atbilstoši, kurp šī uzmanības enerģija plūst, tas arī izgaismojas. Saprotiet, ka uzmanība, enerģija – ir mūsu jaunie instrumenti savas realitātes radīšanai.

Agrāk noslēgtajā akupunktūrā, noslēgtajā sistēmā, baiļu pamatenerģijā nebija nekādas vajadzības dzīvot ar patiesības vai zināšanu apzināšanos, nebija vajadzīgas zināšanas par to, ka mūsu domām ir tik kolosāls spēks, ka tās burtiski rada realitāti. Un to izmantoja, nav svarīgi, kas, jo planēta planēta kļūst mazāk blīva un Šūmaņa frekvence pieaug.

Un Radīšanas formula (jebkura radīšanas vai materializācija, kā jums labpatīk) = SKAIDRS MĒRĶIS + POZITĪVAS EMOCIJAS. Un vajadzīgais, vēlamais notikums tevi atrod pats. Kā saka bērni – padomā un paej malā. Aizmirsti un netraucē Visumam izpildīt. Tas nav nolūks. Tā ir ikdienas, teiksim, maģija. Kad caur šo Dievišķo Enerģiju jūs radāt prieku.

​​​​​​​MATĒRIJAS BŪTĪBA IR ENERĢIJA. Un šī Būtne, ir pakļauta saprāta ietekmei. Jūs varat aprunāties. Dialogs. Fiziķi to sauc par Kvantu Dialogiem. Apziņa ir enerģija. Attiecīgi šķiet, ka tas ir no citas puses, taču tas pats apgalvojums. Un enerģijai ir apziņa. Viss ir saprātīgi. Jūs varat aprunāties un vienoties par to, kas tieši jums nepieciešams.

Daudzi saka, ja “domāju pozitīvi”, tad darbs padarīts, viss kārtībā. Taču ar to nepietiek. Ķermenis dzīvo saskaņā ar saviem vecajiem uzstādījumiem. Un to būs jāapmierina, un tam nav nekāda sakara ar pozitīvo domāšanu. Tāpēc, ja jau reiz strādājat ar sevi, tad “jāskatās dziļāk – saknē”.

Ar domu jūs varat izraisīt jebkuras emocijas. Skaidrs, ka organisms uz emocijām reaģē ar noteiktu ķīmiju. Ir ķīmija, ir emocijas. Un tas viss ir savstarpēji saistīts. Neironu saites un paradumi ir viens un tas pats. Tātad arī bioķīmija zem tiem parakstīta ir atbilstoša.

Kam gribu pievērst īpašu uzmanību. Dr. Džo Dispenza ir apkopojis šos un vēl citus atklājumus, par kuriem mums vienkārši nebūs laika runāt. Un viņš paskaidroja, kā sazināties ar ķermeni, lai viņa vecā bioķīmija pārstātu traucēt.

Tas ir tikai ieteikums, tad jau paši redzēsiet.
Grāmatas nosaukums ir “Zemapziņas spēks jeb Kā četru nedēļu laikā mainīt savu dzīvi”.
Es neaicinu jums to darīt. Šeit ir apkopoti visi atklājumi, kurus izrunāt vienā stundā ir vienkārši nereāli. Tie visi ir saistīti ar akupunktūru, ar smadzeņu uzvedību, to, kā ķermenis mēģina mums uzspiest kādas vecas uzvedības matricas. Algoritmi. Un mums tam ir jāpakļaujas. Slēgtajā sistēmā tas mūs izglāba, bet tagad, kad paši sasniedzam radīšanas un radošuma līmeni, ne velti mainās gan smadzenes un sarkanās asins šūnas, gan sirds un viss pārējais. Šeit ir pastāstīts, kā var apiet to, kas traucē.

Šī grāmata ir lielsika ar to, ka ta uzrakstīta “mājas valodā”.

___________________________________________________________

Un noslēgumā es pastāstīšu par vienu neticamu atklājumu. Faktiski ir radies jauns Dievišķais Instruments.
Novērotā novitāte akupunktūras tīkla nepārtrauktajās izmaiņās slēpjas cilvēka spējā strādāt ar kādu sevis paša sakrālo daļu.
Daudzi pētnieki sāk runāt par pasauļu daudzdimensionalitāti un tajā skaitā par cilvēka daudzdimensionalitāti.
http://tainy.net/49350-drugie-miry-fizicheskij-aspekt.html ).

Šeit būtu lietderīgi sniegt īsu informāciju par nesenajiem zinātnieku sasniegumiem, pētot cilvēka smadzenes. Publicēšanas datums 2017. gada 13. jūnijs.
Raksta būtība.

Projekta Blue Brain (Šveice) neirozinātnieki izmantoja matemātiskās metodes, lai pilnīgi jaunā veidā aprakstītu MŪSU SMADZEŅU ARHITEKTŪRU. Un viņi atklāja, ka tā sastāv no daudzdimensiju ģeometriskām figūrām, kas sasniedz 11 dimensijas.

Zinātnieki novēroja, ka neironi ir savienoti grupās, un tajos esošo neironu skaits liecina par šī daudzdimensionālā ģeometriskā objekta izmēru, informē news.eizvestia.com.
“Mēs atklājām pasauli, par kuru mēs pat iedomāties nevarējām,” saka projekta vadītājs Henrijs Markrams. – Pat nelielā smadzeņu daļiņā šo objektu ir desmitiem miljonu, un tiem ir līdz 7 dimensijām. Un dažos tīklos to skaits sasniedza 11”.

Lai veiktu matemātisko analīzi, neirozinātnieki izmantoja detalizētu neokorteksa datormodeli, ko viņi izveidoja 2015. gadā. Neokortekss jeb jaunā garoza ir “modernākā” mūsu smadzeņu daļa, kas veidojās pēdējā, un tā ir atbildīga par AUGSTĀKĀS JŪTEKLISĀS kārtības funkcijām (atcerieties, ka SAJŪTAS ĢENERĒ NOTIKUMUS?)

Cilvēka smadzenēs ir aptuveni 86 triljoni neironu, un savienojumi starp tiem stiepjas visos iespējamos virzienos, veidojot DAUDZDIMENSIONĀLU TĪKLU.
Pēc matemātiskā modeļa izstrādes zinātnieki to pārbaudīja uz virtuāliem stimuliem un pēc tam pārbaudīja ar eksperimentālām žurkām. Un viņi smadzenēs atrada lielu daudzdimensionālu ģeometrisko struktūru, ko veido neironi un starp tiem tukšu telpu, kuru iepriekš nebija redzējuši ne neironu tīklos, ne bioloģiskajos tīklos ne arī mākslīgajos.
Tukšās telpas starp neironiem izrādījās kritiski svarīgas smadzeņu darbībā. Kad smadzenēs nokļūst stimulējošais signāls, neironi uz to reaģē ārkārtīgi organizēti.

“Izskatās tā, it kā smadzenes atsucas stimuliem, radot un pēc tam palielinot torņus no daudzimensionāliem blokiem, sākot ar viendimensijas “kociņiem”, pēc tam pārejot pie 2D plātnēm, pēc tam pie 3D kubiem, bet pēc tam pie vēl sarezģītākas ģeometrijas ar 4D, 5D utt ” – stāsta projekta dalībnieks, matemātiķis Rans Levi.

Šis atklājums sniedz jaunu ieskatu tajā, kā smadzenes apstrādā informāciju. Zinātniekiem vēl ir jānoskaidro, kas tieši liek neironu grupām savienoties šādās struktūrās, raksta Science Alert.

Tomēr interesanti, kas tika atklāts?
Ja paskatās no Dievišķā Saprāta perspektīvas, tad zinātniekiem Smadzenes atklājās kā milzīga centrālā stacija, caur kuru plūst apziņas enerģija.

Ir atnākusi jauna enerģija, un tieši tagad sākas pārkalibrēšana. Un tas nozīmē pārmaiņas Akaši komunikācijā, jo cilvēce sāk paaugstināt savas vibrācijas.

Jāatzīst, ka ievērojamai daļai cilvēces ir FILTRI, kas neļauj cauri tiem izlauzties jaunai garīgai domai. Viņi ir ieslēgti Savos PAŠU ticības rāmjos, un šī iemesla dēļ, lai gan DNS viņiem nodod jaunu informāciju, viņi nav “noregulēti uz atbilstošo vilni” un nevar uztvert šo pārraidi. Taču cilvēkiem ir pieejama nobīde, pat ja viņi vispār neko “nepieņem” – fizioloģija ir uzsākusi savas pārmaiņas Dabas dziļākajā līmenī, neatkarīgi no atsevišķa cilvēka zināšanas vai nezināšanas.

Jaunie Akaši draiveri – darbība līdzjūtībā, mīlestībā un pabeigtos darbos.
Šis process ļaus Akaši sazināties ar smadzenēm un Iedzimto ķermeni, nododot tiem daudz augstākus jēdzienus, tādus, kā, piemēram, LĪDZJŪTĪBA. Ārstam, kurš bieži saskaras ar nāvi un mirstošajiem, ir zināmi pārsteidzoši stāsti par to, kā cilvēki pieceļas no nāves gultas, ja kāds no viņiem nolemj, ka ir cienīgs šeit atrasties.
Tā ir spontāna remisija, pēkšņa atveseļošanās. Tieši šajā virzienā notiek pārmaiņas cilvēkos. Jaunas apziņas rašanās un Akaši izmaiņu rezultāti, kas tiek zīmēti caur jēdzieniem, koncepcijām.

Var sākt VADĪT SAVU DZĪVI! Ir pienācis laiks RADĪT.

Un, jo vairāk cilvēks atmodīsies, jo ilgāk dzīvos.
Apziņa ar apzinātu līdzjūtības domāšanu paildzina mūžu. Miera un atslābinātības stāvoklī veidojas attiecības ar citiem cilvēkiem un visu pārējo.

Nenotveramais Akaši, kas pārkalibrējas, lai kļūtu daudz mazāk nenotverams. Tas virza cilvēcisko būtni uz pavisam citu esības apzināšanos.

Tas, ko mēs mācāmies apgūt: tas ir miers – kurā nav skaidru iemeslu mieram 3D, un zināšanas par skaistumu un ezotēriskas lietas, kas nav redzamas tiem, kuri uzticas tikai tam, ko redz viņu acis. Tā ir Dieva mīlestība, kas kļūst pamanāma dzīvē, un pilnīga melu, moku un baiļu neesamība.
Pasaule, ieejot jaunā atvērtības stāvoklī, izplešas šajā “tukšumā”, kā tauriņa, kas izlīdis no kūniņas, spārni.

Jo atvērtāks kļūst cilvēks, jo lielākā mērā atklājas viņa radošās spējas. Jo vairāk Dieva ir cilvēkā (sava Dievišķā Dziļuma apzināšanās), jo mazāk viņam vajadzīgs kas no ārpuses, jo mazāk viņam var dot citi cilvēki.

Cilvēks iemācās sevi saprast, kā daļu no pasaules, tās pasaules, kuru viņš gatavojas vērot. Un uzņemas atbildību par saviem paša vērojumiem.

Mēs meklējam Dievu – un atrodam sevi.
Mēs meklējam sevi – un atrodam Dievu.


Akadēmiķe Valentīna Mironova
​​​​​​​Tulkoja: Ginta Filia Solis

Kas manā izpratnē ir LAIME

Kas manā izpratnē ir LAIME…

Es uzskatu, ka laimes stāvoklis ir normāls un dabisks cilvēka stāvoklis.

Laimes indikators ir prieks, bet man prieks (tāpat kā mīlestība) ir viens elements no Visa Visumā eksistējošā kopuma. Sava veida ķīmiskais elements. Savienojuma elements.

Bet agrāk laime man, tāpat kā daudziem no jums, bija svētlaimes augstākais punkts, noteiktais augsta viļņa virsotnes punkts. Bet ir skaidri jāsaprot, ka, ja ir augstākais punkts, ir jābūt arī zemākajam. Tātad tās ir tās pašas šūpoles, kuras tik ļoti cilvēks mīl. Augšup – un es esmu svētlaimes virsotnē!!! Lejup – un es ciešu un mokos nelaimē! Šūpojos pa labi – un es esmu baudas virsotnē, enerģija bango un šļakstās, emocijas plosās!!! Šūpojos pa kreisi – enerģija sarūk, spēka nav, esmu depresijā un maksimāli mokos.

Ka jums šķiet, ka tas izskatas pēc laimes?

Daudziem no jums izskatās.

Es bieži dzirdu cilvēkus sakām: “Laime ir tik mirklīga un īslaicīga. Tā nevar ilgi turpināties”.

Bet es jums teikšu: JUMS IR IZDEVĪGI TĀ UZSKATĪT, un jūs paši izgudrojat savas laimes noteikumus un apstākļus.

Tāpat es bieži dzirdu ļaudis sakām: ” Kad es kaut ko saņemšu, noteikti būšu laimīgs! Kļūšu bagāts…, apprecēšos…, atradīšu darbu…., nomaksāšu hipotekāro kredītu…” utt…  

Cilvēki paši sevi identificē ar priekšmetiem un apstākļiem, no kuriem it kā ir atkarīga viņu laime. Cilvēki paši izveido sev “laimīga cilvēka raideri” (Raideris ir dokuments, kuru grupa nosūta pasūtītājam. Tajā ietilpst grupas prasības, ar kurām grupa var justies ērti un netraucēti uzstāšanās brīdī).

Taču sociums un mārketings ar prieku uztver viņu noskaņojumu un prasmīgi un nemanāmi “uzsēdina” cilvēkus uz vēlmes pirkt, iegūt, paņemt, ar visiem pieejamajiem līdzekļiem ar mediju starpniecību atkārtojot pašu “laimīga cilvēka” apstākļu un priekšmetu sarakstu, ar viltus vērtībām.
Sakiet, nav tiesa?

Jā, es katru dienu dzirdu no cilvēkiem šo laimes nosacījumu sarakstu! Daudz naudas, finanšu spilvens, dzīvoklis šeit, dzīvoklis tur, vīrs, bērni, ceļojumi, jahtas, lidmašīnas, Gucci, iPhone, Bentley, …

Ticiet man, jūs nekļūsiet laimīgi, ja iegūsiet visu, ko vēlaties. Visticamākais, jūs iekritīsit depresijā un vispār atteiksieties no dzīves.

Tāpēc, ka, ja jūsu laime ir atkarīga no naudas, lietām, cilvēkiem un apstākliem – jūs ļoti viegli ir padarīt nelaimīgus, ja to visu jums atņem.

Es jūtu, kā es nonullējos…. Ja mani nosēdinātu manas mīļās jūras krastā ar miljonu eiro makā, uz augstas, skaistas mājas kāpnēm, un pēc tam visu to atņemtu – es nekļūsu ne par kapeiku nelaimīgāka. Es zinu, kā darbojas naudas enerģija, es zinu, kā labas lietas ienāk cilvēka dzīvē. Un pats galvenais – es zinu laimes noslēpumu 🙂 Un, jā, draugi-ateisti, te bez Dieva neiztikt)))
Tātad, laimes noslēpums ir paļāvībā uz Visuvareno. Nevis ticībā, bet paļāvībā! Es uzticos Dievam un atzīstos, ka neko nezinu; ka es kļūdos; ka es nekontrolēju pasauli; un ka ar mani VISS ir kārtībā!

Tā es pasaulei vēstu, ka es pieņemu visu, kas ar mani notiek, es nepretojos, un pasaulei nav nepieciešams pretoties man. Es neaizsprostoju Visuma resursu kanālus, un pa tiem nāk plūsma, jo es esmu pavadonis, plūsmas vadītājs.

Es jau sākotnēji esmu laimīga no tā, ka ES VIENKĀRŠI ESMU. Ka es varu aizmigt savā mīļotajā gultā (nevis slimnīcas gultā). Es varu ēst garšīgu ēdienu (nevis blokādes maizi no pelavām un tapešu līmes)…

Ka man ir tas, kas man ir, un ap mani ir tas, kas ir.


Izrādās, arī jūs varat kļūt laimīgi TIEŠI TAGAD. Tāpēc, ka laime ir šajā pašā acumirklī.

Taču pagaidām vairumam cilvēku ir izdevīgi domāt: “Vēl nedaudz piepūlēšos un kļūšu laimīgs. Vēl nedaudz. Vēl drusciņ. Jau drīz”… 

Un pēc tam cilvēks, ja vien viņš, protams, nesagraus savu veselību un psihi, sasniegs augstāko baudas virsotni, uz dažām minūtēm satiks savu iekāres objektu, un tad atkal sekos straujs kritiens lejup, nelaimes stāvoklī… Mīļākais šūpoles … Dualitātes spēles … Slikti-labi, melns-balts, augšā-lejā, laime-nelaime… Spēles, kurās, ja vēlies, vari mainīt noteikumus PATS.
Laime nav rezultāts, tas ir process.
Tas nav gala punkts, tas ir ceļš.

Tā nav konkrēta ģeogrāfiskā atrašanās vieta, tas arī ir pats CEĻŠ.

Kāpēc ceļš? Tāpec, ka prieks par laimi rodas, veicot procesu! Ejot cauri šim procesam un jaunas pieredzes gūšanas laikā! Un tā kā spriedze procesā ir neizbēgama un nepieciešama, tad caur spriedzi tu iegūsti prieka īpašības. Laime rodas, pārvarot un gūstot jaunu pieredzi ceļā. Tieši tāpēc tik daudzi ārkārtīgi bagāti cilvēki, kuri ir sasnieguši visu, ko gribējuši, krīt smagā depresijā, jo vairs nejūt dzīves garšu.

PIEMĒRS; 

Jūs zināt, cik ļoti es mīlu kalnus, cik ļoti es mīlu skatus uz ledājiem. Daudzus gadus es uz tiem devos, pārvarot savas bailes un vājības, un, tos sasniedzot, es izbaudīju neaprakstāmu sajūsmu! Un, lūk, apmēram pirms 20 gadiem es devos uz Šveici pie sava līgavaiņa. Mēs iekāpām šikā sarkanā Šveices vilcienā un pēc brīža, izkāpjot no vilciena, gandrīz aiz perona es uzreiz nonācu uz ledāja. Es stāvu. Bolu acis. Skatos uz sevi. Uz ledāju. Uz sevi. Uz ledāju. Kas notiek?! Es sevi neatpazīstu! Kur laime?! Kur sajūsma?! Klapēju pa ķermeni un kabatām, meklējot laimi – bet nē!!! Nav laimes sajūtas!
Līgavainis saka: “Vai tu esi laimīga? Tie taču ir tavi mīļākie ledāji! Es saku: “Jā, kaut kā muļķīgi! Es neko nejūtu! Viņš saka: “Braucam augstāk!” Iekāpjam vilcienā un uzbraucam dažus simtus metrus augstāk un izejam ledāja virsotnē.

– Nu, – viņš saka, – Tu esi laimīga?

– Kaut kāds stulbums! – Es saku, – Es jūtos tukša! Man ir labi, bet es neesmu laimīga. Man ir vienalga. Mani pat nav interesanti.

Un es devos mājup, pie saviem mīļajiem kalniem – ar kājām pie savas Beluhas!!! 

Es atteicos no šādas dāvanas – laulības Šveicē. Īpaši pēc tam, kad līgavainis man pastāstīja, cik milzīgs ir pašnāvību skaits pasaules bagātākajā valstī. Salīdzinot ar manām nelaimēm, kas saistītas ar zemo dzīves līmeni Krievijā, mani paziņas nosodīja par atteikšanos no šādas “laimes”. Kā nu ne! Galu galā katram no viņiem bija noteikts “laimīga cilvēka raideris”, un es tajā ar saviem laimes jēdzieniem ne pa galam neierakstījos.

Tagad es droši varu teikt, ka es esmu laimīgs cilvēks.

Un te nu bez uzticēšanās Dievam neiztikt.

Uzticies – pieņem – pateicies.

Vēlaties vēl vienu pašu noslēpumu noslēpumu?

Kā padarīt savu dzīvi daudz vieglāku?

Atzīstiet Dievu un viņa klātbūtni šajā pasaulē un savā dzīvē, un tajā pašā mirklī jūs padarīsit savu dzīvi daudz daudz vieglāku. Tāpēc, ka jums vairs nebūs jāpārvalda pasaule, jums vairs nebūs jātur debesis uz saviem pleciem. Ticiet man, bez jums ir kāds, kas ar to lieliski tiek galā.

Šodien es aizdomājos: kāpēc manā dzīvē pēdējā laikā ir tik daudz laimes stāvokļu? 

Daļēji tāpēc, ka savu dzīvi esmu veidojusi tā, ka ik dienu man ir videi draudzīgs stress ceļā uz nākamo laimi (lūdzu, nejaukt to ar darbaholismu).

– Esmu blogere un man katru dienu nākas saskarties ar nesapratni, nosodījumu un naidu. Caur stresu un piepūli es mācos iziet šos pārbaudījumus, pēc iespējas adekvāti atbildot uz jautājumiem.

– Es dzīvoju kalnu ciematā mājā bez sadzīves komforta. Un katru dienu nākas piepūlēties, lai apmierinātu savas ierastās sadzīves vajadzības, kas saistītas ar apkuri, ūdeni un labierīcībām.

– Man nav automašīnas un mans pārvietošanās līdzeklis ir velosipēds. Cītīgi minoties kalnā ar velosipēdu, es ikdienā risinu jautājumus ar iepirkšanos, garšaugu lasīšanu un fotogrāfiju uzņemšanu.

– Katru dienu, piepūloties, es spītīgi stāvu uz naglām, lai iemācītos maksimāli ieklausīties savā ķermenī un dzirdēt to.

– Katru dienu, vīra prombūtnē, es pati pieņemu lēmumus un meklēju jaunus veidus, kā ar radošuma palīdzību piesaistīt naudu.

– Katru dienu, lai arī esmu sociopāte un vientuļniece, es piepūlos, mācoties komunicēt ar cilvēkiem, risinot kopīgus uzdevumus gan mājsaimniecībā, gan celtniecībā, kā arī saskarsmē ar cilvēkiem pēc viņu pieprasījuma (sesijas, nodarbības, apmācības, daudzas atbildes uz jautājumiem, utt.) Un tā tālāk…

– Pat tad, ja man atnes gatavas veltes tieši mājās uz paplātes, tas nozīmē, ka pirms tam es esmu piepūlējusies (tagad tikai nesmejaties:)))) lai būtu atslābināta un nepretotos Dievam.
Vai tad jūs domājāt, ka tas ir viegli uzticēties un nepretoties, necīnīties un nedzīties pēc vieglām atbildēm uz visiem jautājumiem: “Pasaule ir netaisnīga, es to neesmu pelnījusi!”?. Pamēģiniet!
Man nav bail nonullēties, tāpēc, ka es saprotu, ka manā priekšā ir tik daudz dažādu ceļu un uz katra no tiem rakstīts “laime”. Izvēlies, kuru vēlies.

Es izvēlos laimi – šeit un tagad 🙂

P.S. Cilvēki domā, ka laime – tas ir mūžīgi labs garastāvoklis. Cilvēki domā, ka laimīgs cilvēks, tas ir tas cilvēks, kurš visu laiku smaida. Tādā gadījumā laimīgs ir šizofrēniķis un oligofrēns.

Nez kāpēc vairumam cilvēku būt laimīgam nozīmē nejust nekādas negatīvas emocijas.

Cilvēkam, kurš pilns baiļu ir sarežģīti saprast, ka izdzīvojot visu emociju spektru, tu vari palikt laikmīgs.

Manuprāt, tas ir tāpēc, ka laimīgs stāvoklis sevī ir tik neparasts un neierasts vidusmēra cilvēkam, ka viņš nevar saglabāt šo stāvokli sevī ilgāk par dažām minūtēm.

Taču, ja tev ir paļāvība uz šo pasauli un Dievu; ja tu visu notiekošo pieņem ar pateicību un sapratni, ka tas ir TIEŠI tas, ko tagad esi pelnījis; ja tu apzinies, ka tas viss ir tavas personīgās matricas spēles noteikumu sekas attiecībā pret ārējo matricu, tad laimes stāvoklis tevi nepamet, pat ja tu sēdi pie tuvā cilvēka zārka, jo tu saproti notiekošā dziļo taisnīgumu.

Zinu, ka daudziem ir grūti par to domāt, jo tas aizķer un trigerē tā, ka smadzenes kūp. Taču tur neko nepadarīsi, ir pienācis apzinātības laiks.

Piena Ceļa galaktika turpina lidojumu ar ātrumu 500 km/h vai pat 2 miljoni km/h, mūsu planētas civilizācijas nomaina viena otru, mainās dimensijas, mēs transformējamies, mainās uztveres līmenis-apjoms, domāšanas ātrums, mūsu ietekmes uz ārējo vidi mērogs, spēja uztvert un pārraidīt informāciju no attāluma, … un te nu, mīļie, kā vēlaties, bet mums visiem nāksies atmosties, mainīties un augt.. Visuma likumus neviens nav atcēlis.

Nu, ko, lidojam tālāk?

© Svetlana Kazina
Foto: Svetlana Kazina
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Jā, beidzot par seksu

“Ja tu kopā ar savu vīrieti nesmejies kā traka, tad tas nav tavs vīrietis!”

Interesanti, taču laika gaitā, man pieaugot, no mana profila atsekojās jauni cilvēki, īpaši sievietes, kuras bieži zem jebkura satura man rakstīja: “Tu esi vienkārši neprātīga muļķe! Laikam nav neviena, kas tevi izdrāž, jo tu esi veca govs!” Varētu padomāt, ka, ja tu man bakstīsi, es kļūšu gudrāka, interesantāka, stiprāka, laimīgāka, apmierinātāka un īpaši garīgi bagātāka.

Gan agrāk, gan tagad es varu uz to atbildēt tikai vienu:

1. Mīļās meitenes, seksam pasaulē tiek piešķirta PĀRĀK liela nozīme. Tas nav tas, kas glābs Pasauli un aizvedīs cilvēkus pie garīguma un mīlestības, bet jūsu bērnus – pie laimes.

2. Mīļās meitenes, seksuālā psihoze ir MĀKSLĪGI radīta lai gūtu izdevīgumu no cilvēku hiperseksualitātes (tieši pusaudžu). Šobrīd viss uzbūvēts tieši uz šī viena no galvenajiem instinktiem: reklāma, TV, māksla, tirdzniecība utt. Tā ir milzīga liela industrija.

3. Mīļās, protams, paldies, taču Svetas tante savā piedzīvojumiem bagātajā dzīvē to ir “atēdusies” tik ļoti daudz, cik jūs nespētu apēst 🙂 Tāpēc, ka Svetas tanti, tāpat kā šobrīd jūs, vadīja ne prāts un dvēsele, bet vieni vienīgi hormoni.

Šobrīd man ir cita auditorija, daudz vecāka par 18 gadiem, kuri nemeklē manā profilā mūsdienu moderno izpildītāju fotogrāfijas, seksī apģērbu, dredus, kosmētiku, plikus dibenus un seksīgas fotosesijas. Viņi vēlas pieaugt, attapties no mūžīgas snaudas, ieskatīties sevī un pārstāt ciest.

Viņi mīl:
– dziļumu nevis virspusējību;
– iekšējo saturu, nevis ārējo;
– iekšējo komfortu, nevis ārišķības, ko demonstrēt apkārtējiem;
– dzīvi, ne izdzīvošanu;
– mīlestību, nevis atkarību;
– sirsnību nevis melus;
– bet, ja reiz sekss, tad bez meliem, spēlēm un manipulācijām, tirgošanās un bartera. Lai tā ir savstarpējā cieņa un vēlme otra ķermenim un dvēselei dāvāt baudu un prieku bez tukšuma un vilšanās.

Trīties dibeniem nav tas pats, kas rēķināt logaritmus, tur daudz prāta nevajag, bet gala rezultāts bieži vien ir salauzti likteņi, vilšanās pretējā dzimumā un pats briesmīgākais – aborti plus seksuālās un reproduktīvās veselības zaudējums.

Sekss jau sen kā ir pārvērties:
– par vienu no tirdzniecības veidiem;
– par veidu, kā ubagot viltus “mīlestību”;
– par manipulācijas līdzekli, lai aizlāpītu savus garīgos caurumus un patērētāju vajadzības.

Sekss vairumā gadījumu vairs nav intīma lieta, bet gan izrādīšanās un sava pārākuma demonstrēšana. Sekss izvilkts no biksēm un izstādīts publiskai apskatei.

Reizēm es domāju: no bioloģijas un evolūcijas viedokļa, sekss ir vīrieša un sievietes saiknes process, kura laikā tiek ieņemts jauns dzīvs organisms. Tātad, sekss ir nepieciešams, lai piedzimtu jauna dzīvība. Un, lai piespiestu pāri sadzīvot, daba krāpās un radīja iespēju gūt seksuālu apmierinājumu. No šī viedokļa orgasms ir līdzeklis, kas liek dzīvniekiem turpināt vairoties. Taču, neskatoties uz to, ka pēc statistikas tikai 49% sieviešu piedzīvo orgasmu, sievietes vienalga cenšas sasniegt šajā jomā pilnību, tāpēc, ka tas ir spēcīgākais instruments, ar kura palīdzību var manipulēt ar vīriešiem un veids, kā sievietes var sacensties cīņā par vīriešiem.

Un, lūk, cilvēki atkal piemānīja dabu, izdomājot pretapaugļošanās līdzekļus, lai izmantotu seksu savu mērķu īstenošanai. Un arvien vairāk jaunu cilvēku šodien negrib bērnus, legalizējot jaunu subkultūru un ideoloģiju – childfree (brīvs no bērniem).

Vai tikai nebūs tā, ka daba ar to nesamierināsies un par tādu patvaļu kārtīgi sados mums pa dibenu (childfree, mākslīgā apaugļošana, viendzimuma laulības….)

Domājam….

P.S. Personīgi man pats seksuālākais sekss ir VĪRIEŠA ASPRĀTĪBA! Lūk, kur esmu izsalkusi. Lūk, pēc kā skumstu. Lūk, kur es varētu “atrauties”. Un tas mani tik ļoti iepriecinātu! Kā saka gudri ļaudis: “Ja tu kopā ar savu vīrieti nesmejies kā traka, tad tas nav tavs vīrietis!”

Asprātīgs vīrietis – lūk, mans sekss. Ass prāts + humors!

P.S.2 Lūdzu, nejauciet MĪLESTĪBU, kas valda par pasauli un SEKSU, kurš diemžēl šobrīd valda par pasauli, tikai nekā nespēj to glābt.

Svetlana Kazina
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Miers mums tikai sapņos radās?

«Un mūžīga cīņa. Miers mums tikai sapņos radās?»… Par cīņu. Par to, kā nebaidīties mainīt savu viedokli. Un par to, kā pieņemt savu ķermeni.

Kad biju aizrāvusies ar frīdaivingu* un pētīju to un tā fanātus – līdzīgus man :), beidzot sapratu, ka cilvēks apzināti meklē sev visādus šķēršļus un ierobežojumus. Tā viņam ir tāda SPĒLE. Tādas SPĒLES spēlē cilvēki.

Es paskatījos, padomāju un pajautāju sev: priekš kam cilvēks piespiež sev caur milzīgu spriedzi ķermenī un prātā, mācīties neelpot zem ūdens? Cilvēks taču nav zivs? Ja reiz Visaugstākais izsniedzis viņam SAUSZEMES uzbūves avataru, nevis siļķes?

Un, kas ir vissmieklīgākais, ko es ievēroju, ka frīdaivinga laikā cilvēks neizbauda zemūdens skaistumu, viņš SACENŠAS! Pats ar sevi un tādiem pašiem īpatņiem, kā viņš.
Frīdaivings nav domāts apcerei.
Cilvēki sacenšas, uzstādot rekordus, kaut ko kādam vai sev pierādot, absolūti neizbaudot skaistumu, kas apkārt, bet vienkārši mērķtiecīgi pa virvi laižoties lejup, augšup, lejup, augšup, lejup-augšup… VIŅI REDZ TIKAI VIRVI!…

Tas ir tik dīvaini…

Tar ir īpašs cilvēku tips. Tie ir cilvēki-sportisti. Tie ir “uguns” rakstura un konstitūcijas cilvēki, viņiem ir vajadzīga cīņa, sacensības, iespēja kādam kaut ko pierādīt.
Viņiem vajag, lai dzīvē noteikti klātesoša būtu cīņa, spriedze, pretošanās un pacietības pārbaude. Tāds dzīves veids. 

Es sāku meklēt blogerus-frīdaiverus. Sāku pētīt viņu profilus. Un, ko es ieraudzīju?! 
Domājiet, tur bija zemūdens pasaules fotouzņēmumi? Nē! Uz visiem foto un video varēja redzēt: “es un zivis”, “es un virve”, “es neelpoju”, “es un mans draugs frīdaivers”…. Tātad – “es un mani sasniegumi cīņā pašam ar sevi zem ūdens”. 

Kad es to ieraudzīju, es sapratu, ka jāatzīstas sev: ja es vēlos apceri un fotogrāfēt zemūdens pasauli, man vajadzīgs tikai tas, ko cilvēks jau sen izgudrojis – balons ar skābekli. Tad es varēšu fotografēt zemūdens pasauli gan ilgi, gan daudz kvalitatīvāk. Daudz, daudz kvalitatīvāk un daudz informatīvi bagātīgāk.

Bet, ja es gribēšu sevi skaisti pasniegt fotogrāfijās, tad, tāpat kā iepriekš, fotogrāfēšos bez akvalanga, tikai ar masku uz sejas, lai visi redz “Lūk, kāda es kruta, es neelpoju zem ūdens!”

Īsāk sakot, mans slēdziens: pateicoties jēdziena “freediving” analīzei, es atkal ieraudzīju savu šībrīža vēlmi – novienkāršot, aiziet no cīņas, pretestības un spriedzes. Es sāku skatīties daudz tālāk.

Kāpēc es pārstāju nodarboties ar fitnesu un skriešanu? Es vairs nesapratu vajadzību ar sasprindzinājuma palīdzību palielināt noteiktus muskuļus.

Ar katru dienu es arvien vairāk uzticos Dievam. Ja viņš manai Dvēselei ir devis tieši šādu iemiesojumu, tad tas ir tieši tas iemiesojums, kas man ir vajadzīgs.

Lūk, šobrīd es rakstu, guļot uz sava “biroja” dīvāna pie Seligura, un man garām skrien skudras.
Vai tās vakaros dodas uz trenažieru zāli, lai uztrenētu savus muskuļus un pēc tam varētu staipīt smagumus? Nē, Visaugstākais ir iedevis viņām avataru, kas piemērots viņu dzīvesveidam.

Lūk, lido turiņš, vai tas dodas uz fitnesa zāli, lai trenētu bicepsus spārnu labākai darbībai?

Man pie kājām guļ kaķis. Vai viņš nodarbojas ar jogu, lai varētu ar pakaļkāju pakasīt aiz auss?… Nezinu, mīļie, bet kaut kas visā tajā ir…

Te būs jums konkrēts piemērs no manas dzīves, kas raksturo MANU NEMĪLESTĪBU PRET SAVU ĶERMENI.

Es neatceros, kad es sāku to nemīlēt. Droši vien kaut kad skolas laikā. Tāpat kā vairums pusaudžu, es nebiju ar to apmierināta. Ausis, deguns, mati, krūtis, kājas…. viss bija ne tā. Un šis “viss ne tā” turpinājās gandrīz visu manu dzīvi. Ar šausmām un noraidījumu es spogulī aplūkoju savas stiprās kājas ar platajiem augšstilbiem, lielajiem ceļgaliem, resnajiem apakšstilbiem un potītēm. Es gribēju, lai man būtu tievākas un graciozākas kājas.

Un tikai pirms pāris gadiem, pārskatot savas neskaitāmās kalnos uzņemtās fotografijas, ES SAPRATU, KA ŠO FOTOGRĀFIJU NEBŪTU, JA MAN NEBŪTU MANAS BRANGĀS KĀJELES.

Visaugstākais manai Dvēselei ir izsniedzis atbilstošu manam mērķim un talantiem “skafandru”.
Kad es to sapratu, piecas minūtes gulēju ar seju pret grīdu un raudāju no laimes, apstulbusi no savas atklāsmes un pateicībā Dievam.

MANS ĶERMENIS IR MANS INSTRUMENTS, LAI VEIKTU SAVUS UZDEVUMUS ŠAJĀ IEMIESOJUMĀ..

Dievs to zināja un no savas noliktavas iedeva man šo ķermeni, šo avataru, šo skafandru. Spēcīgas, brangas kājas, kuras bez mazākā noguruma spēja kāpelēt par kalnu takām; stiprus ceļgalus, kuri spēja turēt visu smagās mugursomas svaru; mazās krūtis, kas netraucēja iešanas procesā, nesvīda un netraucēja fotokamerai: stūraini puiciski pleci turēja fotokameras siksnas tā, lai tās nenoslīdētu; platus un mīkstus gurnus, kas ļāva stundām ilgi sēdēt pie datora un apstrādāt fotografijas. Ideāli! Kā es to varēju nepamanīt agrāk?….

Un tagad katrs no jums, kurš tā arī nav spējis iemīlēt savu ķermeni, aizdomājieties: vai jūs spētu izpildīt savu misiju un uzdevumu CITĀ ķermenī. – ne tajā, kurā šobrīd atrodaties?

Vai man bija vajadzīgs fitness un visi parējie treniņi? Protams, ka, nē. Ar to es tikai vēlējos UZLABOT savu redzamo ķermeni. ES VĒLĒJOS PATIKT. Pievērst pretējā dzimuma uzmanību.

Mēs visi vēlamies patikt. Un sevis nepieņemšanā mēs pie tā ejam caur spriedzi, piepūli un cīņu.
(Starp citu, kad es nemīlēju savu ķermeni, es arī savus vīriešu atradu kritizētāju, manipulatoru, apvainotāju vidē un tie man vienmēr skaidri un gaiši “apstiprināja” to, ka manu ķermeni vajadzētu “uzlabot” 🙂

Jā, man bija apaļš un uztrenēts dibens. Jā, mani bicepsi bija lielāki. Jā, man pat bija “sešpaka” uz vēdera. PRIEKŠ KAM. Lai mani mīlētu? Jā, Visaugstākais par visu jau sen manā vietā ir padomājis! Bet es viņam teicu: “Piedod, vecīt, tu kaut ko te esi sajaucis. Es tūliņ visu izlabošu!”

Pavisam cita lieta, kad fiziskās slodzes un nodarbības  ir nepieciešamas, lai atjaunotos pēc slimības, pēc aptaukošanās, darba, kurā ilgstoši nav gravitācijas utt.
Ja cilvēks tikai sēž un guļ – arī nav fakts, ka viņam nepieciešama vingrošana. Iespējams, viņš gūst savu pieredzi caur slinkumu un atteikšanos dzīvot. Ja cilvēkam sāp mugura, nav teikts, ka viņam vajadzīga vingrošana, psihosomatika pateiks priekšā, kas ir tas, kur viņš uzņemas pārāk lielu atbildību, tik lielu ka mugurkauls neiztur. Nemeklējiet iemeslu, lai izvairītos no fiziskajām slodzēm. Ne par to ir stāsts.

Ja cilvēks ir vesels, tomēr cīnās ar savu ķermeni, tad tas ir nedaudz dīvaini… Varbūt viņam nav kur likt savu enerģiju? Varbūt viņam ir pārāk daudz spēka, tāpēc, ka nav ar ko dzīvē nodarboties? Varbūt viņš tā arī nav vēl sevi atradis? …

Kaut kā man arvien vairāk šķiet, ka uztrenēt savu dvēseli ir daudz svarīgāk kā trenēt savu ķermeni.
Arvien vairāk gribās maksimālu pieņemšanu un minimālu spriedzi.

P.S. Paldies frīdaivingam. Es protams turpināšu nirt, taču vairs to nedarīšu fanātiski.

#СКАЗина ©Svetlana Kazina
Foto: Svetlana Kazina
Tulkoja: Ginta Filia Solis

* Frīdaivings no daivinga atšķiras ar to, ka netiek izmantotas elpošana ierīces – cilvēks nirst tikai ar paša spēkiem un plaušās ievilkto gaisu.