Vai esi ievērojis, cik ātri mainās mūsu viedoklis par cilvēkiem? Pietiek vien kādam no mūsu paziņu, radu vai draugu loka nonākt pretrunā ar mūsu uzskatiem par pareizu uzvedību, un viņa “reitingi” mūsu acīs momentā nokrītas. Taču, ja tas izdarīs kaut ko labu, “reitingi” celsies.
Diploms par papildus izglītību – reitings ceļas, nepabeigta augstskola – reitings krīt.
Gramatiski pareiza runa un rakstība – vēl viens plusiņš pie reitinga, nepareizi uzlikti uzsvari vai pieļautas gramatiskās kļūdas – mīnusiņš.
Tik daudz dažādu parametru tiek ņemti verā sastādot zināmo cilvēku reitingu, bet vai mēs aiz šiem visiem reitingu punktiem redzam cilvēku?
Man ir sajūta, ka pa šo zemi staigā miljoniem neredzamu cilvēku, kuri ne tikai neredz viens otru, bet arī neredz paši sevi. Redz ķermeni, redz apģērbu, automašīnas, mājas, bet sevi – patiesos visā tajā saskatīt nespēj.
Nebeidzamā identificēšana ar materiālo lietu pasauli aizved cilvēku tik tālu no sevis paša, ka dažkārt viņš arī patiesībā sāk ticēt tam, ka nav citas dzīves jegas, kā tikai tā, kas ielikta viņa galvā jau no bērnības. Taču visbiežāk mūsu galvās tiek ielikti sociālie šabloni, pēc kuiem mēs sākam vērtēt paši sevi un citus cilvēkus.
Arī personīgajās attiecībās ir tikpat daudz noteikumu un priekšstatu par to, kā jābūt, turklāt tie šīm plusu un mīnusu svārstībām ir daudz vairāk pakļauti, kā sociālajā sfērā. Ja cilvēks “‘ierakstās” šajos glancētajos skaistuma standartos – tātad plusiņš, neierakstās – tātad mīnusiņš.
Gluda āda – pluss, krunciņas – mīnuss. Kā tikko kilogrami sāk pieplusoties – tātad mīnuss, bet, ja tie iet mazumā, tātad pluss. Protams, gadās, ka kilogrami plusā tas ir pluss, bet mīnusā ir mīnuss, neiedziļināsimies, lai neapjuktu visās šajās viltīgajās parametru noteikšanas shēmās, saskaņā ar kurām…
Starp citu, jā! Saskaņā ar kurām, kas notiek? Var mīlēt cilvēku vai nemīlēt? Rūpēties par viņu vai nerūpēties? Atbalstīt vai neatbalstīt? Atvērt viņam savu sirdi vai neatvērt? Ko ietekmē šie saraksti un cik bieži tie jāpārskata?
Katrā cilvēkā taču ir kaut kas dziļāks un nozīmīgāks, kā viņa āriene, viņa vārdi, viņa uzvedība, lomas, maskas, statusi. Jā, protams, ka caur to, kā mēs izpaužamies dzīvē, mūsu tuvākais loks veido savu attieksmi pret mums, tāpat kā mēs veidojam savu attieksmi pret šo loku, taču!
Gan uzvedība, gan vārdi, gan cilvēka āriene ir ļoti atkarīga no tā, kādā vidē viņš aug un attīstās, tāpēc ne vienmēr tā atspoguļo tā cilvēka patieso būtību, kurš stāv tavā priekšā.
Cilvēks sevī ļoti daudz ko var izmainīt – tas tiesa, bet tas mirklis, kad viņš izlemj to darīt, var būt jebkurā vecumā un ne vienmēr tas notiek pirms mēs esam satikuši šo cilvēku un iepazinušies.
Katrs uz Zemes dzīvojošais ir bezgalīgs skaistums, bezgalīgs dziļums un neticams viedums, taču visbiežāk mēs nomaldāmies lomās, kuras spēlējam, aiz maskām, kuras valkājam. Un ne vienmēr ir skaidrs, kā pareizi skatīties uz otru, lai ieraudzītu sākotnējo Dieva ieceri, jā, un tas nav viegli – iesākumā nākas tikt skaidrībā ar savām prizmām.
Uzmanīgi paskaties uz sevi un tiem, kuri tev blakus. Ja novācam visus statusus, materiālo, ārējo, kas tur iekšā? Kas ir šī dvēsele, kas atnākusi šajā ķermenī, uzvilkusi apģērbu, iesēdusies automašīnā, pielaikojusi masku un tagad spēlē savu lomu? Vai tu to pazīsti? Un, ja uzmanīgāk ieskaties? Patiešam pazīsti? Es esmu pārliecināta par to, ka, ja ilgi un uzmanīgi skatīsies uz jebkuru cilvēku, skatīsies ar vēlmi ieraudzīt, klausīsies, vēloties sadzirdēt, ja pa īstam vēlēsies atvērt sev to pasauli, kas blakus, tu noteikti ieraudzīsi neticamu skaistumu, par kuru pat iedomāties nevarēji.
Dīna Ričardsa
Tulkoja: Ginta Filia Solis
Ginta Filia Solis 