Par mazo iekšpasaules putniņu

Kaut kur dziļi iekšpasaulē dzīvo putniņš. Putniņš, kurš neizjūt pieķeršanos parastam cilvēka kūtrumam, bailēm pamest savas bezjēdzīgās dzīves nelaimīgās salas, kurš nejūtas neomulīgi zem plēsēju vērtējošajiem skatiem.

Mēs taču visi esam to piedzīvojuši un piedzīvojam atkal un atkal. Pat tie, kuri ārējā līmenī sevi redz nepārtraukta prieka un veiksmes starojoša oreola ieskautus. Viņi, jo īpaši, savādāk no kurienes gan rodas vēlme nemitīgi pierādīt savu laimi, par kuru nevienam citam patiesībā nav nekādas daļas.

Putniņš ir viegls. Tas izpleš savus mazos stipros spārniņus un lido brīvībā. Vienmēr tikai brīvībā. Projām no rutīnas, no nomācošiem cilvēkiem, no važām ar nosaukumu “vajag”.

Putniņš redz sauli, tic sniegam un priecājas par austošo rītu. Putniņš nav būrī. Būrī mēs to paši izdomājām. Tāpēc, ka ļoti bail ir dzīvot tā, kā gribās.
Kad dzīvo kā visi, no tevis mazāk ko prasa, un ir uz ko novelt atbildību: viss tā arī ir, mums taču tā mācīja, no mums taču kaut ko grib. Bet ko grib? Iespējams tikai tās pašas bailes, no kurām tik žigli aizbēg putniņš, bet mēs – tik lēnām?

Bet varbūt tomēr riskēt? Varbūt iemācīties likt vilties visiem, kuri domā, ka mums vajadzīgs viņu vērtējums? Varbūt ir vērts pārstāt cerēt, ka mēs jel kad ieraudzīsim to cilvēku sejas, kuri visu mūžu pret mums stāvejuši ar mugurām? Varbūt beidzot apjaust, ka mīlestībai vienmēr ir silta atbilde, nevis auksta klusēšana? Varbūt ir vērts atgūt brīvību ne tikai izdomātajam glābējputniņam, bet arī sev pašiem?
Kaut kas iekšpasaulē iesāpas. Tā droši vien ir tā sāpe, kura vislabāk prot atgādināt to, ka esi dzīvs.
Un tas ir labi.
Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Neviens cits, tikai tu!

Nav vērts sevi salīdzināt ar kādu citu. Tu esi unikāla Dvēsele, kura iet savu šīs Zemes Ceļu.

Ja tomēr salīdzini, tad tikai ar sevi pašu – ar to, kas tu biji vakar, pirms gada, pirms desmit gadiem… Jebkurš cits salīdzinājums ir nevietā un tam nav nekāda sakara ar tevi.

Tev ir unikāla ģenētika, nervu sistēma, audzināšana, biogrāfija un pašam savs dzīves ceļš.
Neviens nav bijis tavā vietā un piedzīvojis to, ko piedzīvoji tu, pat tad, ja scenāriji bijuši līdzīgi. Un neviens šo ceļu neveic tieši tā, kā to dari tu.

Cik ļoti daudz enerģijas tiek patērēts sevis salīdzināšanai ar citiem.
Cik daudz cilvēku nogriežas no sava ceļa, cenšoties sekot svešam scenārijam.
Un rezultātā zaudē sevi, cenšoties nodzīvot ne savu dzīvi.
Tas ir līdzīgi, kā, ja suns gribētu būt kaķis un censtos uzrāpties kokā.

Kam tev tas vajadzīgs? Tā nav tava daba, nav tavi uzdevumi, nav tavs scenārijs un nav tavs ceļš.

Protams, ir svarīgi būt uzmanīgam pret informāciju, kas nāk pie tevis.
Taču ir jāiemācās līdzsvarot ārpasaules pulsāciju ar to, kā pulsē tu pats.
Ar saviem mērķiem, prioritātēm, vērtībām, uzstādījumiem un sajūtām.
Dažkārt vispār ir vērts paiet garām.
Vai arī paņemt no informācijas, kāda cita pieredzes vienu vienīgu vērtīgu dzirksti, lai pēc tam to pārnestu mājās un no tās aizdedzinātu savu paša īpašo liesmu.
Lai pasaulē izpaustos tavi personīgie, apzinātie mērķi. Lai izveidotos jauns tavas dzīves ceļojuma maršruts.
Bet varbūt, pateicoties šai dzirkstij, tu spersi pēdejo soli jaunā līmenī. Varbūt tas vispār būs kvantu lēciens.

Nav vērts sevi salīdzināt ar kādu citu. Tu esi unikāla Dvēsele, kura iet savu šīs Zemes Ceļu.

Un ir tik brīnišķīgi, kad pie vienas rokas tevi ved Dievs, bet pie otras – Tu pats, tas, kurš atceras un zina, kāpēc šeit ir atnācis..

© Tatjana Gromova Godard
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Zini, ka tevi ļoti, ļoti mīl!

Kraijona vēstījumi

– Lai kas arī notiktu apkārt, vispirms parūpējies par sevi. Kad būsi līdzsvarots, tavā dzīvē pamazām ienāks viss nepieciešamais un notiks pārmaiņas, pēc kurām esi lūdzis.

– Nedomā kā Cilvēks. Tev ir iespēja radīt visu, ko vēlies. Uzņemies atbildību par savu ceļojumu un neveic nekādas izmaiņas baiļu dzīts.

– Rūpējies par sevi un savu apziņu, un tu iedegsi gaismu, kas apspīdēs arī tavus bērnus. Šodien izstarotā gaisma nekur nepazūd. Tā saglabāsies mūžīgā krātuvē, un tavi bērni to izmantos visu savu dzīvi.

Priecājies par savu dzīvi, lai kur arī tā tevi būtu atvedusi. Pat tad, ja būs grūti, atceries, ka tā ir tikai pāreja.

Zeme un Cilvēks, kurš saņem savu dzīves macību, ir nešķirami partneri. Tu nespēsi būt līdzsvarots, kamēr nesapratīsi savu pamatpartnerību ar planētu – caur pieslēgšanos Zemes sirdij.

Gara Mīlestības būtība ir tāda, ka tad, kad tu lūgsi ābolu, tas nekad tev neiesmērēs čūsku.

– Cilvēk, pievienojies mums mūsu “tagad” lokam. Dzīvo ilgi un tā vietā, lai baidītos no rītdienas, radi to pats.

Doma ir enerģija! Nav nekā spēcīgāka par verbalizāciju un vizualizāciju. Dziedināšanas un transformācijas mehānismi prasa šīs enerģijas garīgo apmaiņu.

– Tu esi augsta būtne, kura uz šīs planētas maskējas par vienkāršu bioloģisku būtni un šai maskai tic visi – arī tu pats!

– Kad tu piesauc Dieva mīlestību un paud tīru nolūku, brīnumi ir iespējami.

– Mīļais Cilvēk, ar ko tu nevēlies runāt? Kam tu negribi piedot, dzīvam vai mirušam? Ir pienācis laiks aizmirst šīs muļķības!

Cilvēk, zini, ka tevi ļoti, ļoti mīl!

Kad brīnumi notiek, tie notiek no iekšpasaules – tas ir tevis paša dievišķais process! Ikviens, kurš pieprasa savu iekšējo dievišķumu, rada savu realitāti un pārvalda to, kas viņam nav zināms, nav saprotams un pat šķiet neiespējams.

– Tieši tad, kad tu žēlojies par to, ka nesaņem atbildes, tu tās saņēmi no Dieva! Tas ir tik raksturīgi Cilvēkiem – saprast “nē” vai “pagaidi” no Gara kā “atbildes nav un nebūs”. Iepazīsti gaidīšanas gudrību.

Dievs ir Mīlestība, bet Mīlestība ir pats varenākais Visuma spēks. Tā sargās tevi un kalpos tev.

– Ir pienacis Tavs laiks, tūkstošiem gadu iemiesojumu un darbu apmaksāts. Nepalaid to garām! Tev ir spēks un vara. Un tevi ļoti, ļoti mīl.

– Kad pie tevis atnāk kāda mācībstunda, tev ir brīva izvēle: būt upurim vai uzvarētājam.

– Kā var baidīties no tā, ko pats radi? Viss, kas radīts, pieder tev, radītājam.

Aizmirsti vārdu upuris, izdzēs to no savas vārdnīcas. Tas smird pēc vecajām enerģijām un pilnībā neatbilst tavai varenībai.

– Izvelc dievišķo Mīlestību no čemodāna ar jaunu enerģiju, paskaties uz sevi un piedod. Piedod savam iekšējam bērnam.

– Iedomājies sev ideālo risinājumu, nedomājot par to, kāds tas ir. Vienkarši ieraugi to, ka problēma ir atrisināta. Nestāsti Garam, kā to risināt. Vizualizē rezultātu un parējo atstāj mūsu ziņā.

Jūti, ka savā ceļā esi iesprūdis? Priecājies! Tu taču zini, ka viss ir nosacīti. Iespējams, tu esi apstājies tikai tāpēc, lai citi tiktu tev līdzi. Viņi taču grib piedalīties tajā, ko esi radījis!

Tavā pagātnē nav nekā taa, ko nevarētu izmainīt tagad. Tu esi gan nākotnes gan pagātnes radītājs. Tu radi visu, ko sauc “tagad” vārdā, tajā skaitā arī to, kas tev šķiet neizmaināms.

– Tava Cilvēciskā ķermeņa polaritāte ir Zemes polaritātes atspoguļojums. Ja tu esi līdzsvarots ar Zemi un, ja tavi poli ir līdzsvaroti ar Zemes poliem, nekāda slimība tevi neapdraud!

– Tici man, uz Zemes nav varenāku radību par Cilvēkiem, kuri saņem savas mācībstundas! Visi pārējie šeit tikai kalpo šim tavam darbam.

Nemēdz būt nāves nevietā. Jūs visus pārpasaulīgi mīl un jūs šeit uz Zemes neesat atnākuši nejauši. Un visu šo jūs kopā esat saplānojuši, pirms nācāt.

– Tu ieslēdzies skapī un savās bēdās tēlo, ka esi viens. Saproti taču beidzot, ka arī tur kopā ar tevi ir vesela svīta. Tu vienkārši nevari būt viens. Tas Garam ir neiespējami!!!

– Ja tu atrodies aplī, kuru esi radījis pats, tev nav par ko uztraukties.

– Gara Mīlestība ir tīra. Tā ir mierīga. Tai nav nekāda mērķa. Tā nekad netēlo.

Ir tikai viena tavas esības uz Zemes jēga – tev jāpaceļ Veseluma vibrācijas.

Mīlestība ir spēks! Pieprasi šo spēku, kuru tu tik labi pazīsti! Tas izvedīs tevi cauri visām nedienām! Mīlestība ir Visuma solījums.

– Svētīti ir tie cilvēki, kuri meklē to, kas ir neredzams un vēl nav nosaukts par reālu. Viņu atalgojums būs zināšanas un viedums, un viņi liks pamatus jaunākajām zinātnēm uz šīs planētas.

Mīļie, “Paaugstināt vibrācijas” – tie nav tikai vārdi. Tas pat nav jēdziens. Tā ir manifestējusies realitāte.

– Cilvēkiem, kuri ir saņēmuši apgaismību, viņu pašu pagātne bieži šķiet sveša attiecībā uz viņu jauno dzīvi. Pat viņu izskats var mainīties – un viņi paši to jūt.

– Cilvēkam, kurš saprot attiecību starp lineāro laiku un “tagad” laiku, nākotne nekad nebūs problēma.

– Sanāciet kopā un ģenerējiet pozitīvu domu enerģiju planētai un Cilvēcei. Jaunajā enerģijā jūs spēsiet radīt daudz vairāk nekā savu individuālo pūļu summu.

– Tu esi tās gaismas ķēdes posms, kura arī ir pats Visums. Tātad tu patiesi esi daļa Dieva.

– Vai Cilvēks patiesi var būt Visuma daļa? Protams, jā! Tas arī ir galvenais Kraijona vēstījums. Tas ir tas, ko viņš jums stāsta visus šos gadus: katrs atsevišķs Cilvēks ir ļoti svarīga Dieva daļa.

– Dievs nedzīvo vakuumā. Tava garīgā ģimene zin par tavu dzīvi un grūtībām, ar kurām tu sastopies. Tāpēc tad, kad skaiti lūgšanas, pajautā: Dievs, saki man, kas man jāzina? Un pēc tam svini uzvaru.

– Dievs nevienam nepieder. Šī Cilvēce ir viena Ģimene uz vienas Zemes, vienkārši katram ir savi uzdevumi. Nevienai ciltij nav monopola uz Dievu. Kad visi to sapratīs, uz Zemes būs daudz mazāk problēmu.

– Kad redzi vai dzirdi vārdu Dievs, padomā par to, kas ir tev blakus darbos un spēlēs, un padomā par savu patieso būtību. Nedomā par kādu augstāku spēku kaut kur debesīs. Dievs esi tu!

– Patiesība paliek patiesība, lai arī kam jūs, Cilvēki, būtu nolēmuši ticēt.

Atceroties aizgājušo tuvinieku vārdus, zini, ka daļēji viņi joprojām ir ar tevi. Tas ir viens no viņu garīgā līguma punktiem būt kopā ar tevi šādā veidā. Un arī tu, atstājot Zemi, atstāsi daļu no sevis tiem mīļajiem, kuri joprojām turpina dzīvot.

– Tavai bioloģijai nav nekā vērtīgāka kā sarežģītas pagātnes enerģijas izmaiņas. Mainīsies tavs DNS, mainīsies tava sirds, un tevī sāks ieplūst enerģija, kas patiešām pagarinās tavu dzīvi.

Kraijona vēstījumi
Avots: МАГИЯ СЛОВА
​​​​​​​Tulkoja: Ginta Filia Solis

Ceļā pie Dieva

Ceļā pie Dieva tu satiksi citus. Dažus mīlēsi. Un vēlēsies tos uzlabot. Kāpēc? Nezinu… Gandrīz visu, ko mēs mīlam, nez kāpēc vēlamies uzlabot… Citus tu nosodīsi. Tāpēc, ka pagaidām tu vēl necenties sevi iepazīt. Tam, kurš aizņemts ar sevis iepazīšanu, tam nekad nav laika nosodīt citus. Nesodi, ja spēsi, arī viņi ir ceļā…

Ceļā pie Dieva tu satiksi sevi. Un domāsi, ka tu  – tas ir atspulgs spogulī vai fotogrāfija pasē. Taču tas neesi tu… Tu pamanīsi sevi citu acīs, viņu sejās un viņu sirdīs…

Ceļā pie Dieva tu satiksi partneri, kurš paredzēts tikai tev. Sajūti ar sirdi. Ja spēsi iepazīt – tātad tev paveicās. Ja, nē, – piedod… Tu vari izvēlēties ģimeni vai peldēt vienatnē. Viss ir svētība. Izlem, kas tev ir svētība. Lem ar sirdi.

Ceļā pie Dieva tu uzzināsi, ka tā ir Viņa pasaule, nevis tavējā. Un to, ka Viņš visu radījis. Pat knišļus. Priekš kam? Nezinu… Mums nav dota iespēja saprast visu Viņa nodomu.

Ceļā pie Dieva būs mācības. Kurš tās nav apguvis – ies atkārtoti. Norakstīt? Neizdosies! Nosebot? Arī. Nav skaidrs? – meklē mācību grāmatu vai tos, kuri sēdēja pirmajā solā. Ak, jā, mācības būs līdz pat pēdējam elpas vilcienam… Arī tiem, kuri sēdēja pirmajā solā.

Ceļā pie Dieva tu sastapsi skolotājus. Viņi ir pavadoņi, katrs savā ceļa posmā. Viņi parādīs virzienu, gabaliņu no ceļa kartes un pateiks dažas svarīgas idejas, ja tu vēlēsies tās dzirdēt. Bet tālāk – dodies ceļā. Patstāvīgi. Līdz nākamajam pavadonim. Ja meklēsi. Kāpec? Tāds piedzīvojums…

Ceļā pie Dieva būs pikniki. Tur tu ieraudzīsi tos, kuri ir uz ceļa: ar viņiem kopā ir priecīgi un gaiši dvēselē. Tur būs arī tie, kuri ir nomaldījušies. Nenosodi, nedusmojies un necenties pārliecināt. Katram savs ceļš. Strādā ar sevi.

Ceļā pie Dieva tu nes savu trauku. Tas tev ir jāpiepilda. Ar mīlestību. Vēlams, līdz tas būs pilns. Tā ir tava sirds. Piepildi to ar ticību, prieku, labestību, mieru, piedošanu, pieņemšanu un pateicību. Esi miera stāvoklī…

Ceļā pie Dieva tu domāsi par dzīvi. Vēlams par Mūžīgo. Zemes dzīve ir tikai minūte, salīdzinot ar Mūžību. Un, ja kādreiz tu lūgsi mūžīgo dzīvi, nevajag, zini: tā tev jau ir. Labāk palūdz iemācīt tev ticēt, cerēt, gaidīt, piedot, lūgties un mīlēt…

Ceļā pie Dieva tu mācīsies dzirdēt: sevi, citus un Viņu. Nedomā, ka tu to proti. Mācies… Un, jā, tev nevajag Viņu redzēt, lai dzirdētu. Tāpat, kā nav vajadzīgs redzēt, kur paslēpusies lakstīgala, lai dzirdētu tās dziesmu.

Ceļā pie Dieva tu pārstāsi pļāpāt. Un sāksi izdaiļot sevi ar klusēšanu. Klusumā, vienatnē un pārdomās tu atgriezīsies pie sevis. Pie Avota… Svētībā…

Ceļa pie Dieva nāks uzdevumi. Un tikai pēc tam – instrumenti to realizācijai. Neuztraucies. Mūsu prāts rada bailes. Taču prāts ir tikai tava rotaļlieta. Tev vienmēr visa pietiks, lai realizētu uzdevumus tajā līmenī, kurā tu šobrīd esi. Nākamajā būs citi…

Ceļā pie Dieva tu vēlēsies paust savu gribu. Un tas ir lieliski. Un, lai tava griba sakrīt ar Viņa gribu. Tad tu neirsies pret straumi…

Ceļā pie Dieva cel to, kas tev ir pa spēkam. Nepārpūlies, ceļš nav īss. Pārstāj citiem kaut ko pierādīt, pierādīt, ka tu vari. Nepārtērē sevi. Tas nav nekā vērts. Tu esi vērtība. Kā ikkatrs no mums. Meklē tikai savu talantu, to, kas kalpos cilvēkiem. Un attīsti to!

Un, jā, ceļā pie Dieva tu vāksi garīgās dāvanas. Kādas? Atmet savu cinismu. Tu tās novērtēsi vairāk kā citas. No tām tava dvēsele kļūs gaišāka. Un tas ir prieks, miers un labklājība. Un ticība. Un pieņemšana. Un atklāsmes. Un miers dvēselē. Miers un ilgs mūžs.

Un atceries, ka tu esi ceļā pie Dieva. Lai cik arī gadu tev būtu…

Diana Kebas
Avots: МАГИЯ СЛОВА
FOTO: Daria Shevtsova
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Kas šobrīd patiesībā notiek?

Daudzi senie pareģi ir pareģojuši apokalipsi un pasaules galu, ko aprakstījuši senie maiji, daudzi svētie, gaišreģi. Un šie pareģojumi sāk piepildīties. Tikai tas nav tas pasaules gals, kuru mēs bijām iedomājušies:

Tā ir planetāro ciklu maiņa, tāpat kā dienu nomaina nakts.
Tas ir laiks, kad apziņa pāriet daudz augstākā līmenī un planēta attīrās no tumsas, visa destruktīvā un karmas.

Tāpēc tas skars mūs VISUS.

Katrs, kurš šobrīd atrodas šeit uz Zemes, ir vēlējies atnākt tieši šajā laikā, lai piedzīvotu tieši šādu pieredzi.
Un tas nozīmē, ka ikkatram ir iekšējā zināšana, resurss un enerģija tam, lai izietu šo laiku.

Tie, kuri dzīvo šobrīd ir pašas spēcīgākas dvēseles, kuras spējīgas, piedaloties šajā spēlē, palīdzēt šai planētai un uz tās dzīvojošajiem ieiet jaunā ciklā un jaunā laikā.
Planētas mentālā sfēra ir piesārņota ar destruktīvām cilvēku domformām, tāpēc šobrīd tā kopā ar mums iet cauri attīrīšanas procesam.

ZINI, šis ir ļoti svarīgs laiks.
ZINI, ka tu esi mūžīga būtne, kas apveltīta ar kosmisko saprātu un spējām, un šis iemiesojums ir tikai kārtējā tava spēle, priekš kuras tev ir izsniegts tavs “ādas kostīms”.
ZINI, ka viss notiekošais ir Lielā Scenārista un Režisora Griba.
ZINI, ka viss šobrīd notiekošais ved pie evolūcijas, pie pilnīgas mūsu potenciāla atvēršanas. Tā potenciāla, kas ir katrā no mums, un tas ir vienīgais, ko vēlas mūsu dvēseles.

SVARĪGI. Pārstāt vainot un nolādēt jel ko: valdības, citas nācijas, cilvēkus, sevi, Dievu, tumšos spēkus – viņiem vienkārši ir tādas lomas.
SVARĪGI. Mācīties pieņemt notiekošo ar uzticēšanos Radītājam un savam Garam.
SVARĪGI. Pārstāt pieķerties tam, kas brūk un aiziet – prasme dzīvot tagadnē, būt elastīgam un spējīgam adaptēties – tās ir tās prasmes, kuras mums šobrīd ir ļoti vajadzīgas.
SVARĪGI. Dzirdēt sevi, savu intuīciju, savu sirdi. Tikai tava būtība spēj izvest tevi tur, kur tev jābūt un ar tiem, ar kuriem kopā tev jābūt.

Atrasties drošībā var tikai, sekojot iekšējam impulsam, iekšējam saucienam un iekšējai savai zināšanai.
SVARĪGI. Paiet malā no prāta un savienoties ar savu sirdi.

Esi ar cilvēkiem, kuri tev garā tuvi.⠀
Jo vairāk to ir apkārt, jo tu kļūsti spēcīgāks un jo lielākas iespējas ir tavai grupai.
Kopā jūs spēsiet nostāvēt šajos sarežgītajos laikos.

Satricinājumi un attīrīšanās skar visu pasauli un ir bezjēdzīgi meklēt ārpasaulē drošu vietu.
Tava iespēja saglabāties un tava drošība šobīd ir atkarīga no tava iekšējā miera un spējas pašsavaldīties.
Tavas iekšējās vētras būs kā magnēts, kas pievilks ārpasaules vētras. Tāpēc ir vajadzīgs iekšējais miers.
Pamet tās darbības, kas kaitē citiem cilvēkiem un dabai.

Cēloņu-seku laiks tiek samazināts līdz minimumam.
Radi un veido! Palīdzi citiem!
Ir pienācis laiks dalīties, atdot, palīdzēt, atbalstīt.

Ja tev šobrīd ir ļoti slikti, noliec malā savu svarīgumu un sāc palīdzēt citiem, un tu ieraudzīsi, cik ļoti uz labo pusi  mainīsies tavi apstākļi un stāvokļi.

Atver savu sirdi!
Maskas, liekulība un sasaistītība vairs šai pasaulei nav vajadzīga.

Visi notikumi, kurus mēs vērojam, ir domāti tam, lai cilvēki atvērtu savas sirdis un atgrieztos pie savas patiesās dabas.

Mēs esam Mīlestība!
Mēs neesam atdalīti viens no otra, mēs esam vienots apziņas lauks, vienots organisms.

Jo ātrāk tu atmodīsies no tumsas snaudas, jo mazāk cietīsi.
Dodies pie savas patiesās un dievišķās dabas.
Tas ir tavs pēdējais eksāmens.
ATCERIES, ka mēs esam radītāji.
Mēs radām savu realitāti ar savām domām, stāvokļiem un nolūkiem.
Iedomājies sevi savā gaišajā nākotnē. Ieliec tajā tos stāvokļus, kuros tu vēlies būt.

Tavas notikumu rindas ir kā puzles gabaliņi, kas saliekas no tām sajūtām, kuras tu visbiežāk piedzīvo.
Savas realitātes vadīšana ir iespējama caur stāvokļiem.
Dari visu iespējamo, lai atvērtu savu sirdi un atrastos savā iekšējā prieka laukā, savā mierā, līdzsvarotībā, harmonijā un mīlestībā.

Tatjana Ullrich
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Meklējiet savējos, mīliet līdzīgos

Mīļie, nekādi pretstati nepievelkas. Varbūt uz trīs dienām eiforijas… Bet no ceturtās dienas, kad vienam par agru, otram – par vēlu…

Vienam vajag, bet otram nevajag…
Vienam zaļo, bet otram oranžo…
Vienam pareizi, bet otram nepareizi…
Vienam pie mammas, bet otram – pie savas…
Vienam pa labi, otram pa kreisi…
Vienam slikti, bet otram labi…
Vienam tur, bet otram te….
Vienam gulēt, bet otram staigāt…
Vienam mīlēt, bet otram apnicis…
Un vēl tūkstots un viens neatbilstības sarakstiņš. Neviens kompromiss to neizturēs. Un ir vērts atcerēties, ka reālā nevis teorētiskā kompromisa būtība tomēr slēpjas tajā, ka mēs mīļā miera labad daram galīgi ne to, ko vēlētos darīt. Ja nu pa retam tas notiek, tad, labi, gan jau kaut kā pārcietīsim. Bet, ja tas notiek sistemātiski, tad agri vai vēlu tas izsauks dusmas un pretestību.

Labākās savienības, ko esmu redzējusi, ne tikai iztālēm, ir LĪDZĪGI DOMĀJOŠO savienības.

Kā teica mana vecmāmiņa: ar vienu Dvēseli…

Tas ir tad, kad viens cīsiņš uz divām dakšiņām…
Kad ikvienā nesaprotamā situācijā “uz aklo”, bet rokās sadevušies…
Tas ir tad, kad viena neidealitāte necenšas pārspēt otru un nepieprasa to, uz ko tā pati nav spējīga …
Tas ir tad, kad nožagojas…. un vienlaicīgi sāk smieties…
Kad prieks kopā pavadīt laiku…
Kad noilgojies sagaidi, pavadi, un atkal ilgojies…
Kad mīli vienu un to pašu un nevajag ne motivēt, ne pierunāt, ne manipulēt un orientēt…
Kad vienkārši ir labi…
Un, kad blakus sev būtībā esi tu pats…
Tikai nedaudz citā ķermenī…
Bet ar tām pašām vienā fāzē nobīdītām smadzenēm… nobīdītām uz mīlestību…

Mēs taču sevi citos mīlam ar to pašu mīlestību, kas bez viņiem nesanāk.
CAUR PIEŅEMŠANU…
Mūs pieņem, un mēs pārstājam rakņāties sevī. Smaidām spogulī un domājam, ka tīri tā neko…
Bet pretstati atnāk, lai mēs sev vēlreiz iespertu turpat, kur paši sevi neieredzam un iedunkājam un atbildam ar atriebību…
Mīļie, meklējiet savējos! Mīliet līdzīgos!

© Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Par spēju būt delikātam

Uz dažiem jautājumiem atbilžu nav…
Vai arī to ir daudz, bet nav neviena, kas apmierinātu nenoteiktības trauksmi vai taisnīguma slāpes.

Un tāpēc iemācīties dzīvot bez atbildes, nebūt nenozīmē būt ārkartīgi pacietīgam to gaidot.

Tas nozīmē pieņemt kā atbildi tās neesamību un ļaut sev turpināt dzīvot savu dzīvi.
Reizēm uz dzīvi ir vērts skatīties tieši tāpat, kā skaties no jumta uz savu mīļo pilsētu: pēkšņi saprotot, cik daudz tajā ir tā, ko nekad neuzzināsi, kur nekad neieiesi, ko nekad nesakārtosi, ko tu vairs jau nekad neredzēsi, kam nekad nepieskarsies…

Tomēr tas viss atmaksājas ar kaut ko nenovērtējamu, pazīstamu, tuvu, mīļu, pieņemtu un pieejamu, iespējams, kaut kad nākotnē.

Mani mīļie, patiesas mīlestības pret cilvēku noslēpums ir tieši tāds pats…

Vēlēties preparēt katru viņas dvēseles daļu, sajaukt dziļu tuvību ar vulgāru izklaidi, uzstājīgi okupēt pašas viņa personīgākās teritorijas un pārvērst vieglas sarunas smagā pratināšanā – tas ir drošs veids kā nogalināt pat to, kas varēja būt.

Viss ir brīnišķīgi, kamēr ir spēja būt delikātam un nepieprasīt visu uzreiz.

© Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis

SAVĀDI

Savādi, taču ne visu dzīvē vajag redzēt, izlasīt, klausīties, pamēģināt.
Ne visus laist savā dzīvē.
Ne ar visiem mēģināt sadraudzēties.

Un nevajag par visu izteikties un visu plānot. Ne visas idejas un plānus vajag realizēt un visā iedziļināties un iejaukties.
Dažkārt vajag saudzēt savu dvēseli un apziņu.
Atturība ir īsākais ceļš pie sevis, pie skaidras lietu un notikumu izpratnes.
Augstākā egoisma pakāpe ir grābt visu pēc kartas, katram gadījumam, lai tikai būtu.
Un pēc tam nezināt, ko ar to visu darīt, īgņoties par to, ka “ir tik smagi iet” ar visu sagrābto “bagātību”.
Es bieži sev atgādinu frāzi “baidies no savām vēlmēm, tās mēdz piepildīties”
Apzinātība ir tad, kad tu pārstāj ņemt to, kas patiesībā tev nav vajadzīgs.

Ravšana Kurkova
​​​​​​​Tulkoja: Ginta Filia Solis

Lai ieraudzītu cilvēku, vajag ļoti uzmanīgi viņā ielūkoties

Vai esi ievērojis, cik ātri mainās mūsu viedoklis par cilvēkiem? Pietiek vien kādam no mūsu paziņu, radu vai draugu loka nonākt pretrunā ar mūsu uzskatiem par pareizu uzvedību, un viņa “reitingi” mūsu acīs momentā nokrītas. Taču, ja tas izdarīs kaut ko labu, “reitingi” celsies.

Diploms par papildus izglītību – reitings ceļas, nepabeigta augstskola – reitings krīt.
Gramatiski pareiza runa un rakstība – vēl viens plusiņš pie reitinga, nepareizi uzlikti uzsvari vai pieļautas gramatiskās kļūdas – mīnusiņš.

Tik daudz dažādu parametru tiek ņemti verā sastādot zināmo cilvēku reitingu, bet vai mēs aiz šiem visiem reitingu punktiem redzam cilvēku?

Man ir sajūta, ka pa šo zemi staigā miljoniem neredzamu cilvēku, kuri ne tikai neredz viens otru, bet arī neredz paši sevi. Redz ķermeni, redz apģērbu, automašīnas, mājas, bet sevi – patiesos visā tajā saskatīt nespēj.

Nebeidzamā identificēšana ar materiālo lietu pasauli aizved cilvēku tik tālu no sevis paša, ka dažkārt viņš arī patiesībā sāk ticēt tam, ka nav citas dzīves jegas, kā tikai tā, kas ielikta viņa galvā jau no bērnības. Taču visbiežāk mūsu galvās tiek ielikti sociālie šabloni, pēc kuiem mēs sākam vērtēt paši sevi un citus cilvēkus.

Arī personīgajās attiecībās ir tikpat daudz noteikumu un priekšstatu par to, kā jābūt, turklāt tie šīm plusu un mīnusu svārstībām ir daudz vairāk pakļauti, kā sociālajā sfērā. Ja cilvēks “‘ierakstās” šajos glancētajos skaistuma standartos – tātad plusiņš, neierakstās – tātad mīnusiņš.

Gluda āda – pluss, krunciņas – mīnuss. Kā tikko kilogrami sāk pieplusoties – tātad mīnuss, bet, ja tie iet mazumā, tātad pluss. Protams, gadās, ka kilogrami plusā tas ir pluss, bet mīnusā ir mīnuss, neiedziļināsimies, lai neapjuktu visās šajās viltīgajās parametru noteikšanas shēmās, saskaņā ar kurām…
Starp citu, jā! Saskaņā ar kurām, kas notiek? Var mīlēt cilvēku vai nemīlēt? Rūpēties par viņu vai nerūpēties? Atbalstīt vai neatbalstīt? Atvērt viņam savu sirdi vai neatvērt? Ko ietekmē šie saraksti un cik bieži tie jāpārskata?

Katrā cilvēkā taču ir kaut kas dziļāks un nozīmīgāks, kā viņa āriene, viņa vārdi, viņa uzvedība, lomas, maskas, statusi. Jā, protams, ka caur to, kā mēs izpaužamies dzīvē, mūsu tuvākais loks veido savu attieksmi pret mums, tāpat kā mēs veidojam savu attieksmi pret šo loku, taču!

Gan uzvedība, gan vārdi, gan cilvēka āriene ir ļoti atkarīga no tā, kādā vidē viņš aug un attīstās, tāpēc ne vienmēr tā atspoguļo tā cilvēka patieso būtību, kurš stāv tavā priekšā.

Cilvēks sevī ļoti daudz ko var izmainīt – tas tiesa, bet tas mirklis, kad viņš izlemj to darīt, var būt jebkurā vecumā un ne vienmēr tas notiek pirms mēs esam satikuši šo cilvēku un iepazinušies.

Katrs uz Zemes dzīvojošais ir bezgalīgs skaistums, bezgalīgs dziļums un neticams viedums, taču visbiežāk mēs nomaldāmies lomās, kuras spēlējam, aiz maskām, kuras valkājam. Un ne vienmēr ir skaidrs, kā pareizi skatīties uz otru, lai ieraudzītu sākotnējo Dieva ieceri, jā, un tas nav viegli – iesākumā nākas tikt skaidrībā ar savām prizmām.

Uzmanīgi paskaties uz sevi un tiem, kuri tev blakus. Ja novācam visus statusus, materiālo, ārējo, kas tur iekšā? Kas ir šī dvēsele, kas atnākusi šajā ķermenī, uzvilkusi apģērbu, iesēdusies automašīnā, pielaikojusi masku un tagad spēlē savu lomu? Vai tu to pazīsti? Un, ja uzmanīgāk ieskaties? Patiešam pazīsti? Es esmu pārliecināta par to, ka, ja ilgi un uzmanīgi skatīsies uz jebkuru cilvēku, skatīsies ar vēlmi ieraudzīt, klausīsies, vēloties sadzirdēt, ja pa īstam vēlēsies atvērt sev to pasauli, kas blakus, tu noteikti ieraudzīsi neticamu skaistumu, par kuru pat iedomāties nevarēji.

Dīna Ričardsa
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Pats galvenais eksāmens

Mēs visi šeit kārtojam eksāmenu.
Eksaminatori ir tādi, kādi ir.
Ja mūsu dvēseles ir izvēlējušās šeit būt, tātad tā tam jābūt.
Un tas, kā mēs nokārtosim šo eksāmenu, ir atkarīgs tieši no mums – šeit un tagad.
Karš vai miers.
Naids vai Mīlestība.
Meli vai patiesība.
Gļēvums vai drosme.
Gudrība vai nenobriedums.
Mūsu pasaule ir mūsu izvēles atspulgs. Tas, kas mūsos, notiek arī ārpasaulē.

Mūsu priekšā stāv spogulis.
Ja sirdī mīt naids, bet dvēselē trauksme, vai apkārt mums būs miers un harmonija?
Ja prātā mīt vēlme iedzīvoties un izkalpoties uz kara rēķina, tad velti rādīt ar pirkstu uz psihopātu kultu, kurš vadoties tieši pēc šādiem principiem no aizkulisēm vada šo teātri?

Mēs nespēsim izmainīt šo pasauli, ja nemainīsimies paši. Un mums kārtējo reizi to atgādinās. Tas ir mūsu eksāmens.
Karavīram pavēl šaut un bombardēt. Bet, kas pieņem lēmumu? Cilvēks.
Darbiniekam pavēl špricēties. Bet kas pieņem lēmumu? Cilvēks.
Bailes vai sirdsapziņa.
Verdzība vai brīvība.
Mīlestība sirdī vai padevība, dzīvojot prāta dualitātes ilūzijā.

Šis ir eksāmens visiem. Bet ne visi to nokārtos. Ne visas dvēseles ir gatavas būt apzinātas un dzīvot pēc sirdsbalss. Pieņem to. Tu šeit neesi tāpec, lai visus glābtu. Tu šeit esi, lai glābtu sevi. Un, ja izglābsi sevi, tad izglābsi visus. Tāpēc, ka tu arī esi Visi un Viss.

Mieru un Mīlestību visiem, kuri atrodas karadarbības zonā. Un lai Iedvesmas, Mīlestības un Gaismas spēks ir ar mums.

Vlad Freedom
Tulkoja: Ginta Filia Solis