Vēl daži apzinātības principi

dzive34

Spriedze ir tas, par ko tu sevi uzskati. Atslābums ir tas, kas tu esi.

Vai tu kādreiz kaut ko esi dzirdējis par apzinātu dzīvi? Pēdējos gados šī prakse ir kļuvusi ārkartīgi populāra, un daudzie zinātniskie pētījumi ir pierādījuši tās efektivitāti. Patiesībā  tā bija zināma jau senatnē, pateicoties garīgajam skolotājam Gautama Buda.

Apzinātības būtība ir notiekošā pieņemšana šeit un tagad bez jebkādas vērtēšanas un domāšanas par to, kā tu vēlētos, lai viss notiktu. Patiesībā tas ir dzīvesveids.

1. Vienīgā realitāte, kura tev ir, ir šis moments, tikai šeit un tagad.

Šo principu lieliski izskaidro pazīstamais Budas citāts:

«Neaizkavēties pagātnē, nesapņot par nākotni, koncentrēt savu prātu pilnībā uz šo momentu».

Pagātne ir ilūzija, tās vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi, tātad tas nozīmē, ka tās vēl nav. Un vienīgais, kas reāli ir, tā ir tagadne – tas, kas ar tevi notiek šeit un tagad.

2. Negatīvā doma ir absolūti nekaitīga līdz brīdim, kad tu tai notici.

Domas lidinās tavā galvā kā bites. Tās nāk un iet, un tas ir normāls process. Bet ciest tu sāc tad, kad kļūsti ar tām par vienu veselu, kas nozīmē “sāc lidināties kopā ar savām bitēm”.
Ja uz mirkli apstāsies un pavērosi savas domas no malas, sapratīsi vienu ļoti svarīgu lietu. Tu vari tās vērot no malas – tātad tās nevar būt TU!

Ekharts Tolle saka:

«Kāds atvieglojums ir uzzināt, ka tā balss manā galvā nepavisam nav es. Kas tad es esmu? Vērotājs, kas visu vēro no malas».

3. Tev nekas nebūs par tavu naidu. Tavs sods ir pats naids.

Laiku pa laikam mēs visi uzvelkamies un dusmojamies, taču reti kad tas palīdz atrisināt mums mūsu problēmas. Ir ļoti viegli sadusmoties – kā sērkociņu aizdedzināt, bet patiesa drosme – tas patiešām nozīmē izdarīt kaut ko vērtīgu.
Kad mēs beidzot saprotam, ka šeit un tagad ir vienīgais, kas mums ir, mēs saprotam, ka dzīve ir parāk īsa, lai raizētos un dusmotos.

Lao-Czi teica:

«Pats labākais kareivis nekad nedusmojas».

4. Iekšējā harmonija ir būt pašam, neizjūtot nekādu vajadzību pēc citu vērtējuma.

Daudzus cilvēkus uztrauc tas, ko citi par viņiem padomās. Taču mums absolūti nav vajadzīgi citi, lai atrastu sevi – patieso. Tu esi tas, kas esi un tas, ko citi domā par tevi, nekādīgi nevar tevi ietekmēt.
Par to skaisti runā Ošo:

«Neviens neko nevar par tevi runāt. Viss, ko par tevi saka citi cilvēki ir tas, ko viņi paši saka par sevi. Taču tu tomēr sāc par to šaubīties, jo nez kāpēc ķeries pie kāda viltus centra. Šis viltus centrs vienmēr ir atkarīgs no citiem, tāpēc tev ir tik svarīgi, ko citi par tevi domā un runā. Tu skaties uz viņiem, tu centies nopelnīt viņu atzinību. Tu gribi izskatīties respektabls. Tu vēlies paspilgtināt savu ego. Tā taču ir pati īstākā pašnāvība!
Tā vietā, lai skatītos un klausītos, ko kāds cits par tevi ir pateicis, labāk ieskatīties sevī…
Katru reizi, kad jūties neērti, tu radi, ka patiesībā kaunies par sevi, tāpēc, ka nezini, kas esi. Ja zinātu, tev nekad nebūtu tādu problēmu – tev nav vajadzīgi sveši viedokļi par to, kā tu izskaties citu acīs,  atceries, ka tam vispār nav nekādas nozīmes.

Tas fakts, ka tu kautrējies pats no sevis, liecina par to, ka tu vēl sevi neesi iepazinis. Tu vēl neesi «mājās».»

5. Viss šaja pasaulē tiek radīts divreiz, sākumā – tavā prātā, bet pēc tam – reālajā dzīvē.

Mūsu smadzenes ir neticami varens instruments, kas rada pasauli mums apkārt. Un patiesība ir tā, ka tu nerīkosies līdz brīdim, kamēr tavas smadzenes nesapratīs, ko tu dari. Tā kā sākumā ir jābūt plānam un mērķim un tikai pēc tam – darbībām.

«Nākotne ir atkarīga no tā, ko tu dari šodien», — Mahatma Gandijs.

6. Mums pašiem jānoiet šis ceļš.

Dzīve ir pilna problēmu un nepatikšanu. Un nevienam nav izdevies iztikt bez tām. Taču ir viena lieta, kuru mēs vienmēr kontrolējam – tas ir tas, cik daudz spēka un piepūles mēs ieliekam tajā, lai to pārvarētu. Tava laime vai veiksme nevar būt atkarīga no tā, kas notiek apkārt. Viss tavai laimei ir tevī.

«Neviens, izņemot mūs pašus, mūs neglābs. To neviens neizdarīs un nevarēs izdarīt – pat tad, ja sagribēs. Mums pašiem jānoiet šis ceļš», — Buda.

7. Ja tu kaut kam ļoti stipri tici, bet nedzīvo ar to, tas nav godīgi.

Nezemojies šīs pasaules priekšā. Nezemojies sabiedrības priekšā, piepildot tās vēlmes. Nenodod sevi tikai tāpec, lai cilvēki tevi pieņemtu. Pats svarīgākais dzīvē ir būt sev pašam un sekot savai sirdsbalsij. Lai par tevi runā tavi darbi un tev nebūs nekādas daļas par to, ko par tevi teiks citi.

«Šodien tu esi TU. Un tā ir pati lielākā patiesība pasaulē. Pat vairāk kā patiesība. Neviens nevar būt lielāks par TEVI, kā TU PATS», — doktors Sjūzs.

8. Pareizais un vieglākais ceļš ļoti reti  ir viens un tas pats ceļš.

Galu galā reiz tu tomēr sapratīsi, ka augt mums liek tikai viena lieta pasaulē – cīņa. Un tas ir tā vērts. Neviens nesolīja, ka būs viegli: katrs solis būs nevienkāršs. Taču galu galā, tas aizvedīs tevi tur, kur tu vēlies nonākt. Ja kaut kas tev šķiet pārāk grūts un neiespējams, tas nebūt nenozīmē, ka tu nevarēsi to izdarīt. Gluži otrādi, tas ir vēl viens iemesls sasniegt savus mērķus.

«Tas, kurš necenšas iepazīt patiesību, tā arī nesapratīs, kāpec mēs dzīvojam», — Buda.

9. Ja kaut ko dzīvē vēlies iegūt, tev jāsaprot, ka par visu ir jāmaksā.

Daudzi cilvēki uzdod sev jautājumu «Kas mani pa īstam saista un interesē», cenšoties atrast savu mērķi dzīvē. Un tas pašā saknē ir aplam. Vairāk vietā ir jautājums: «Dēļ kā es esmu gatavs ciest?»

Kad atbildēsi uz šo jautājumu, sapratīsi, ko tad patiesībā tu vēlies, un tava dzīve kļūs patiešām pilnvērtīga un apzināta.

«Dzīve tev dos tieši to pieredzi, kas nepieciešama tavas apziņas evolūcijai. Kā tu uzzināsi, ka tā ir tieši tā pieredze, kas tev vajadzīga? Tāpēc, ka tā ir tā pieredze, kuru tu saņem šeit un tagad – tieši šajā brīdī», — Ekharts Tolle.

10. Supersasniegumi ir tiešs pretmets mierīgai un apzinātai dzīvei.

Cik daudziem no mums plānotājā ir milzīgi gari uzdevumu saraksti, kurus fiziski nav iespējams paveikt dienas garumā. Mēs nezin kāpēc esam ieņēmuši galvā, ka ir svarīgi visu laiku būt aizņemtiem. Tomēr daudz racionālāk, ir koncentrēties vienam uzdevumam un pakāpeniski to izpildīt. Un atceries, ka mums ir nepieciešams laiks atpūtai un galu galā – arī dzīves baudīšanai.

«Tev jāiemācās atlaist. Pārstāj nemitīgi pārdzīvot. Tu tāpat nekad neesi kontrolējis situāciju», — Stīvs Maraboli

11. Kad tu centies visu kontrolēt, tu zaudē spēju priecāties par dzīvi.

Ir diezgan vilinoši, kontrolēt visu dzīvē. Katrs no mums vēlas stabilitāti un komfortu!
Bet ironija slēpjas tajā, ka nav tādas lietas kā komforts.
Mēs absolūti neko nevaram kontrolēt. Vispar neko.
Jo agrāk mēs to apzināsimies un iemācīsimies dzīvot viegli – jo labāk mums pašiem.

«Spriedze ir tas, par ko tu sevi uzskati. Atslābums ir tas, kas tu esi.», — ķīniešu sakāmvārds.

Avots: vkontakte
Foto: pixabay
Tulkoja: Ginta FS

Advertisements

Harmoniska personība

laimiga sieviete1

Ja tu vēlies radīt ko vērtīgu un padarīt savu dzīvi patiešām brīnišķīgu:
– pārstāj nosodīt;
– pārstāj pārmēru emocionēt, taču neapspied savas emocijas;
– paplašini savu pieņemšanu;
– esi pateicīgs par VISU;
– mācies ko jaunu, attīsti savas dažādās spējas un prasmes (jaunus darbības veidus, tehnikas, iemaņas, sporta veidus);
– sāc izpausties dažādās sfērās – kaut nedaudz un savam priekam;
– un saproti, ka viss, kas notiek, notiek no Dieva, tātad tas ir labākais variants no visiem, un viss notiek tavam labumam.
Ievērojot šos punktus, tu kļūsi harmoniska personība, kurā ir potenciāls, lai mijiedarbotos ar visu jauno. Un tad, kad šis jaunais atnāks, tev būs liels skaits instrumentu, kurus tu varēsi izmantot , lai tas viegli un priecīgi iemitinātos tevī un tur harmonizētos.
Aleksandrs Paļijenko
Foto: pixabay
​​​​​​​Tulkoja: Ginta FS

Dzīve unisonā

love

Sievietes, jūsu spēks ir emocionālajā brīvībā no citu cilvēku viedokļiem!
Un, cik spējīgas jūs būsiet “aizvākt” no savas dzīves:
– cilvēkus, kuri dara jūs saspringtas;
– jautājumus, kuri nerisinās;
– neskaidras attiecības;
– nevajadzīgus sakarus;
– vecas mēbeles un apģērbu,
tik arī jums atbrīvosies enerģija savu vēlmju piepildīšanai.

Vīrieši!
Cik daudz jums ir:

– par ko rūpēties un domāt;
– ar ko būt unisonā,
– kam palīdzēt attīstībā un kam sniegt atbalstu (atbalstu spēcīgajiem un tiem, kuri domā tāpat kā jūs),
tik lielā mēŗā materializēsies jūsu nodomi.
Un, ja sieviete un vīrietis ir UNISONĀ (domā līdzīgi, jūt līdzīgi, vēlas vienu un to pašu), pats Dievs paspers soli atpakaļ, lai šim pārim palīdzētu, un viņiem visi viņu labie nodomi piepildītos. Neatkarīgi no tā, ir viņu programmās tas ierakstīts, vai nav.

Jo tad, kad vīrietis un sieviete atrodas harmonijā viens ar otru, Visums strādā viņu labā. Viņu dzīves scenāriji tiek pārrakstīti, un viņi paši kļūst par šīs programmas vadītājiem.

Aleksandrs Paļijenko
Foto: paxabay
Tulkoja: Ginta FS

Tava otrā pusīte atrodas tevī

saullkts

Tik daudzi cilvēki meklē sev partneri, savu otro pusīti, savu “radniecīgo Dvēseli”. Bez šī otra “īpašā” cilvēka, kurš ienesīs harmoniju viņu “nepilnīgajās” dzīvēs, viņi paši jūtas nepilnīgi.

Taču tu neesi pusīte no kaut kā vesela. Tie ir meli.

Tu nekad neesi bijis pusīte. Tu esi viens vesels; tā ir tava patiesā daba.

Ja tu meklē partneri, vai arī tev ir attiecības tikai tāpec, ka jūties kā “pusīte” no viena vesela, ja tu esi nelaimīgs savā vientulībā un baidies no tukšuma, tu arī savam partnerim, ja tev tāds būs, atdosi savu nelaimīgo “lauku” un trauksme pastavīgi dārdēs pār jūsu attiecībām.

Atrodi savu laimi sevī. Padari laimīgu telpu, kurā tu dzīvo un esi tur. Atklāj sev savas vientulības prieku. Kamēr tu centies aizbēgt no tā, tu vienmēr būsi vientuļš, jo tu bēgsi no sevis, un tā ir vislielākā cilvēces bēda.

Atrodi sevī prieku. Esi tas, uz ko visu mūžu esi tiecies. Un, kad būsi gatavs, šajā telpā ieradīsies arī citi,tie, kurus tu vēlējies sastapt – tavi draugi un partneri. Lai viņi pļāpā, smejas, spēlējas, paliek vai aiziet, ja aiziet. Priecājies par viņu brīvību. Dziļi apzinies šo savu saikni. Pievērs uzmanību tam, ka tu esi laimīgs, pievērs uzmanību tam, ka esi nelaimīgs, taču nevaino citus, esi pateicīgs dzīvei.

Palīdzi viņiem iemācīties mīlēt arī savu vientulību.

Varbūt tu šo jauno personāžu nosauksi par savu draugu, partneri, mīļoto. Varbūt tu apprecēsies, varbūt jūs dzīvosiet kopā un jums būs ģimene, varbūt jūs nekad vairs viens otru nesatiksiet. Šajā dziļās saiknes priekā etiķetei nav nozīmes un nākotne pati par tevi parūpēsies.
Un tu atradīsi savu otro pusīti sevī. Un vientulības bailes pazudīs austošās saules staros.

Autors: nezināms
Avots: facebook
Foto: pixabay
Tulkoja: Ginta FS

Mājīgie cilvēki

majigie cilveki5

Reiz katra cilvēka dzīvē noteikti parādās ļoti atklāti, sirsnīgi – mājīgi cilvēki. Kad tu ar tiem satiecies, tev gribas bezgalīgi smaidīt, un tevi pārņem laimes sajūta no matu galiņiem līdz papēžiem – mājīguma sajūta. Laiks ar viņiem paskrien ļoti ātri un tu to pat nepamani – nav saskaitāms kopā izdzerto tējas tasīšu skaits un pārrunātās tēmas. Un tu it kā pēkšņi sajūti, ka tas tev ir ļoti tuvs un mīļš cilvēks. Un nav svarīgi, ka no iepazīšanās brīža pagājušas vien pāris dienas, stundas, minūtes. Tādu cilvēku sabiedrībā tu pats kļūsti atvērtāks, labāks, siltāks un harmoniskāks.
Kad šķiraties, gribās ļoti stipri viņu apskaut, jo tu ar viņu esi varējis būt pavisam īsts, tu pats, izstāstīt to, ko nevienam pirms tam neesi stāstījis, to, kas tavā Dvēselē.
Šķiet, ka esi gatavs doties viņam līdzi, pat nezinot, uz kurieni un cik tālu, lai tikai sajustu šo mājīgumu.

Un reiz tev pašam sagribēsies būt tādam. Gribēsies izstarot siltumu, gaismu, mājīgumu, dāvāt citiem cilvēkiem prieku un darīt tikai labu. Tad tu pametīsi savu ārkārtīgi svarīgo darāmo un dosies pagatavot garšīgas vakariņas saviem vecakiem, rakstīsi vēstules draugiem, kuriem sen neesi rakstījis, gribēsi satikties, jo esi nolgojies. Tad tu sev atvērsies no pavisam citas, agrāk nezināmas puses.

Būt mājīgam cilvēkam ir ļoti patīkami, kaut arī, droši vien, ļoti grūti, jo mūsdienu pasaulē cilvēki ir raduši vairāk ņemt un mazāk dot. Taču ir vērts pacensties? Pareizi?

Autors: nezināms
Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta FS

majigie cilveki

 

Patiesība ir kaut kur – pa vidu!

svetlana kazina

Šodien manā pastā “iekrita” raksts, kurā atspoguļotais jau sen nodarbina manu prātu un jutekļus.
Es zinu, ka lielākā māksla ir būt īstam un patiesam. Un milzīga uzdrīkstēšanās ir runāt par nepopulārām un “jūtīgām” tēmām, kas ne visiem varētu patikt. Šajā ziņā šis varētu būt ļoti nepopulārs raksts, taču skaidri zinu, ka aizķers ikvienu, un liks paskatīties uz sevi, lieku reizi padomāt par sevi un savām vērtībām. Mani aizķēra, jo runā arī par to, ko es daru, kā virzos, ko domāju, ko jūtu. Un ir iespēja izvērtēt un atzīties sev dažās svarīgās lietās. Taču mans novēlējums jums un sev, nekādā gadījumā sevi nešaustīt un nevainot un nemēģināt salīdzināt. Es esmu par to, ka mums katram savs ceļš un izvēles, un tāpēc nevar būt tāds kopīgs “pareizi” vai “nepareizi”. Arī šis ir tikai viedoklis 🙂
Ginta FS 🙂

Tauta. Mani mīļie cilvēki! Es jau sen vēlējos uzrakstīt to, ko šobrīd rakstu. Taču agrāk diez vai man noticētu, bet tagad – ir pats īstākais laiks! Jā, un pēdējā laikā man ļoti bieži nākas atbildēt uz jautājumiem par šo tēmu.

Klausieties uzmanīgi!

1. Slimības atnāk ne jau tāpēc, ka slikta ekoloģija, vai netīrs ūdens, vai plastmasas ēdiens, un mēs par maz kustamies. Nekādā ziņā! Tas ir pirmkārt.
Slimības atnāk ne jau tāpēc, ka esat pilsētā vai laukos. Ticiet, cilvēka organisms ir ideāla mašīna, kas spēj adaptēties jebkuros apstākļos un pie jebkura ēdiena. Lūk, mēs, laucinieki, nevaram ēst jūsu – pilsētnieku pulverveida ēdienu, dzert jūsu ūdeni, elpot jūsu gaisu. Bet ne jau tāpēc, ka tas viss ir netīrs. Bet tāpēc, ka tas ir pavisam kas cits,. nepierasts mūsu organismam. Bet jums pie mums – kalnos paliek slikti no mūsu avota un upes ūdens, no svaiga govs piena, aitas gaļas un visa pārējā. No mūsu kalnu gaisa un spiediena jūsu galvas plīst kā arbūzi. Bet (!) ne tur, ne arī tur nav slikti! Vienkārši, mums mūsu biotopi ir dažādi. Jūs esat adaptējušies šeit, mēs – tur. Kalnos slimo tāpat kā pilsētā, nomierinieties! Bet pilsētās, tāpat kā laukos, ir ilgdzīvotāji…

2. Otrais. Ja cilvēks dzīvo harmonijā ar dabu, lūdzās, jogo, ēd kviešu dīgstus, nēsā Jēzum vai dievietei Kali līdzīgu frizūru un ziedo naudu bērnu namiem, tas nenozīmē, ka viņš dzīvos 100 gadus un nomirs vesels! Nebūt, ne!

No kurienes ir radusies doma par to, ka, ja dzīvojam jūras malā lotosa pozā, tad neslimosim? Ja vien jūs zinātu, cik daudz es esmu apglabājusi draugus, kuri dzīvojuši izcili veselīgu dzīvesveidu!

Izcili veselīgu!!!! Starp viņiem ir gan sportisti, gan ārsti, dziednieki un cilvēki, kuri diennaktīm ilgi strādājuši pie savas garīgās izaugsmes. Nesmēķētāji, nedzērāji, cilvēki, kuri nekad nelamājās, viņi mira no vēža.
Jums nekad nesaprast, kāpec atnāk slimība. Pārstājiet cilklēties uz jēdzieniem “nedrīkst”, “diēta” un “grēks”. Tas jūsu dzīvi nepaildzinās. Jo slimība nav ķermenī – tā ir “galvā”!
Tapēc vienkārši DZĪVOJIET LABSAJŪTĀ!

Visu dariet ar labsajūtu.
— Beidzot iemācieties ēst to, kas jums patīk, ne tikai to, kas ir vērtīgi. Vienkārši ēdiet, nevis rijiet!

— Nevariet atmest smēķēšanu? Neatmetiet! Taču, ja to dariet, tad bez sirdsapziņas pārmetumiem, ar labsajūtu. Nevajag atmest smēķēšanu. Vajag sagribēt nesmēķēt.

Aizliegums vienmēr darbojas gluži otrādi!

— Atmetiet savu nemīlamo darbu, vai arī mācieties no esošā gūt labsajūtu – lai kāds tas arī būtu.

— Necentieties sekot modei, visiem interneta un laika “saucieniem”. Necentieties izlikties par sev svešu, augsta garīguma melīgu tēlu. Bieži vien ir skumji vērot sociālo tīklu profilus. Nevis Marija Ivanovna, bet “Visuma Sauciens” vai “Lidojošā varavīksne”. Nevis Pāvels Pavlovičs, bet “Svētais Svjatogors” vai “Taisnīguma Acs”. Tik daudz laika joslu, kurās rindojas trešās acs bildes, iņ jaņi, mandalas. Laika joslas pilnas lamu, dziednieku, dažādu guru, pēkšņi apgaismojušos aktieru un nekad neeksistējušu gudrajo aforismiem. Skaties un domā: kā es vispar esmu te nokļuvusi – pie tik ārkārtīgi augstu attīstītām garīgām personībām? Dažkārt slikti paliek iedomājoties, ka aiz šiem profiliem sēž tādi paši parasti cilvēki, ar savām pinnēm, kariesu, radiniekiem, kaimiņiem, nelaimīgu mīlestību u.t.t. Esiet tādi, kādi esat! Esiet jūs paši!

— Nodarbojieties ar to, ko vēlējāties darīt jau bērnībā. Mācieties spēlēt ģitāru, dziedāt, spēlēt klavieres, braukt ar slēpēm, gleznot, lipināt no māliem. Nav cilvēku, kuriem nav ne kripatiņas radošuma, To es jums saku kā māksliniece. Nesapņojiet par motociklu – nopērciet to! Nekrājiet sapņus, tie pūst un sasmok smadzeņu kambaros!
Vienmēr esiet sapņojuši par kalniem, bet mokaties ofisā? Dodieties kalnos! Dzīvojat kalnos, bet gribās izjust pilsētas ofisa garšu? Dodieties uz pilsētu! Viss ir jūsu rokās!
— Patīk būt vieniem? Atrodiet vietu, kur varat būt vieni. Patīk burzma? Ejiet cilvēkos!

— Atrodiet it visā labsajūtu un prieku! Pat tur, kur šķiet, ka tas nevar būt.

— Un, galvenais, cilvēki, dzīvesveidam jābūt nevis veselīgam, bet LAIMĪGAM!

Un vispār, es atklāšu vissvarīgāko dzīves noslēpumu un jēgu: dzīves jēgas nav!

Ir vienkārši Dzīve. Ir rīts, diena, vakars, nakts un atkal rīts. Ir planēta, ir cilvēki, ir augu un dzīvnieku pasaule. Darba dienas un brīvdienas. Prieki un bēdas. Un ir Nāve. Un tā var atnākt jebkurā brīdī, jebkurā vecumā. Vai tad ir jums laiks, dzīvot ar svešiem sapņiem, uzspiestām idejām un sabiedrības normām?

Dzīvojiet labsajūtā un nemeklējiet radinieku un slavenību slimību un nāves cēloņus. Mums nav dots tos saprast. taču ir dota Dzīve. un tā jānodzīvo pēc iespējas priecīgi. Netraucējot priecāties arī citiem. Pat palīdzot.

Taču, ja tik ļoti gribas meklēt dzīves jēgu, tad uzskatiet, ka te tā arī ir – dzīvot priekam.

Viss augstāk minētais nebūt nenozīmē to, ka būt meklējumos ir slikti. Nē! Ja tas sagādā prieku, lieliski – uz veselību!

Taču tie mani draugi, radinieki un sveši cilveki, mirstot man atzinās: “Es visu mūžu kaut ko meklēju, kaut ko darīju, kaut kur skrēju, bet pats galvenais bija turpat – deguna galā. Mani miļie cilvēki. Un visu, ko es kopā ar viņiem gribēju izdarīt, es nekad vairs neizdarīšu…”

Tauta, visu šo es uzrakstīju tikai tāpec, ka saņēmu ļoti daudzus jautājumus par šo tēmu. Labāk man nejautājiet, jo mans dzīves skatījums ir diezgan īpatnējs, un diez vai jums patiks 🙂 Jūs vilsieties 🙂 Kaut gan patiesībā, man tas nav svarīgi. Man vienmēr ir ar ko nodarboties. Man dzīves nepietiks, lai realizētu visas savas idejas un vēlmes….Taču es pacentīšos. Tā taču ir mana dzīve 🙂
Es jūs lūdzu, nenaizmirstiet: laime nav pilsētā vai laukos, kalnos vai klajumos, tā ir Galvā! Dzīvojiet, kā vēlaties, un nesalīdziniet savu laimi ar svešu. Vienalga jūsu laimi neviens nesapratīs.
Ja nebūtu laimes, reliģiju, vertību salīdzināšanas iespējas, nebūtu arī karu….

Mīlestībā, jūsu #Ветка
Autors: Svetlana Kazina (foto: es stāvu Trolltunga kalnā un spēlēju vargānu)
Tulkoja: Ginta FS
P.S. Pateicos Zilgmai Prēdelei par ieteikumu

 

Domātājam, darītājam

Mila's good night painting

1. Sākt ar mazumiņu ir normāli.
Trauks piepildās pakāpeniski, piliens aiz piliena. Katrs meistars kādreiz bija amatieris. Ja esi pastāvīgs un pacietīgs, tu būsi veiksmīgs. Neviens nevar tāds kļūt vienā naktī; veiksme atnāk pie tiem, kuri ir gatavi sākt ar mazumiņu, un cītīgi strādāt, līdz trauks būs pilns.

2. Domas ir materiālas.
Ja cilvēks runā vai rīkojas sliktu domu vadīts, sāpes ir neizbēgamas. Ja nolūki un domas ir tīras, arī laime ilgi nebūs jāgaida. Lai pareizi dzīvotu, savas smadzenes būtu jāpiepilda ar labām domām.
“Mana šodiena ir mana jaunā domāšanas veida atspoguļojums. Tagadne ir iepriekš domāto domu summa. Domas ir tie neredzamie diegi, kas rausta manu Likteni. Kā domāšu, tā dzīvošu”.
(Citātu kartotēka: http://tikainesakinevienam.lv)

3. Piedot.
Turēt sevī naidu ir apmēram tas pats, kas turēt rokā karstu ogli un vēlēties ar to iemest kādam – gala rezultātā apdegsi tu pats. Kad tu atbrīvo tos, kas ieslēgti tavas nepiedošanas cietumā, tu no šī cietuma pirmkārt atbrīvo pats sevi. Jo tu nekad nevarēsi kādu nospiest, nenospiežot sevi. Mācies piedot un darīt to ātrāk.

4. Tavai rīcībai vienmēr ir nozīme.
Lai attīstītos, ir jārīkojas. Lai ātri attīstītos, ir jārīkojas katru dienu. Paruna vēsta: “Dievs katram putnam dod tārpiņu, bet nemet to ligzdā.” Bet vēl kāds teica: “Darbs ir tā labākā psiholoģijas grāmata, caur kuru cilvēks var sākt saprast pats sevi un citus.”

5. Uzvari sevi.
Lai sevi uzvarētu ir jāiemācās pārvaldīt savas domas. Tām nav jātrako kā jūras viļņiem. Tu vari padomāt: “Es nevaru kontrolēt savas domas. Doma atnāk, kad vien tai sagribās. Uz ko es atbildu: tu nevari aizliegt putniem lidot virs tevis, bet tu vari aizliegt tiem vīt ligzdu tev uz galvas”.

6. Dzīvo harmonijā.
Harmonija vienmēr nāk no iekšpuses. Nemeklē ārpusē to, kas nāk no tavas sirds. Harmonija nav ne jauns darbs, ne jauna mašīna, vai jaunas laulības – tas ir miers dvēselē un sākas tas no mums.

7. Esi pateicīgs.
Piecelsimies un pateiksimies Dievam par to, ka, ja arī daudz esam mācījušies, neesam patērējuši parāk daudz laika, ja esam patērējusi daudz laika, tad vismaz neesam saslimuši, bet, ja esam saslimuši, tad vismaz neesam nomiruši. Vienmēr atradīsies kaut kas, par ko būt pateicīgam. Nav neviena cilvēka, kuram nav par ko pateikties. Ne visi šodien no rīta pamodās; vakar kāds aizmiga pēdējo reizi. Bet tu pamodies, un lasi šīs rindas. Es pateicīgs: tātad tev ir redzīgas acis, tev ir internets, tātad tev ir mājas un tu elpo un esi dzīvs!

8. Viena no lieliskākajām prasmēm dzīvē ir prasme ātri aizmirst visu slikto.
Neieciklēties uz nepatikšanām, uz bailēm, nedzīvot aizvainojumā, nedusmoties, nekritizēt. Nav vērts stiept savā Dvēselē visādus krāmus.

Esi laimīgs!

Avots: sobiratelzvezd.ru
Foto: Džons Vilhelms
Tulkoja: Ginta FS