Katrai sievietei…

pamela-redmond-satran

KATRAI SIEVIETEI IR JĀBŪT…
pietiekami daudz naudai, lai varētu aiziet un noīrēt sev dzīvokli
pat tad, ja viņa to nekad nesagribēs
vai arī viņai to nekad nevajadzēs darīt….

KATRAI SIEVIETEI IR JĀBŪT…
kaut kam īpašam, ko uzģērbt,
ja nu pēkšņi kāda tikšanās viņas sapņu kompānijā,
vai arī visas viņas dzīves svarīgākais randiņš sarunāts jau pēc stundas…

KATRAI SIEVIETEI IR JĀBŪT…
jaunībai, kuru viņa gatava atstāt kaut tūlīt…

KATRAI SIEVIETEI IR JĀBŪT…
dažiem jaunības grēkiem,
par kuriem viņa stāstīs savās vecumdienās….

KATRAI SIEVIETEI IR JĀBŪT…
skrūvgriežņu komplektam, bezvadu urbim
un melnam krūšturim ar mežģīnēm…

KATRAI SIEVIETEI IR JĀBŪT…
vienam draugam, kurš vienmēr varēs viņu sasmīdināt
un otram draugam, kurš slaucīs viņas asaras…

KATRAI SIEVIETEI IR JĀBŪT…
kaut vienai skaistai mēbelei, ko viņa nopirkusi pati
nevis saņēmusi mantojumā no vecākiem…

KATRAI SIEVIETEI IR JĀBŪT…
astoņiem vienādiem šķīvjiem, astoņām vīna glāzēm
un receptei ēdienam, kas sajūsminās viņas viesus…

KATRAI SIEVIETEI IR JĀBŪT…
sajūtai, ka viņa pati pārvalda savu likteni…

KATRAI SIEVIETEI IR JĀZIN…
kā iemīlēties un nepazaudēt sevi šajā mīlestībā…

KATRAI SIEVIETEI IR JĀZIN…
kā aiziet no darba, izšķirties ar vīrieti, sastrīdēties ar draugu
un tomēr saglabāt labas attiecības visos šajos gadījumos….

KATRAI SIEVIETEI IR JĀZIN…
kad būt neatlaidīgai
un kad atkāpties….

KATRAI SIEVIETEI IR JĀZIN…
ka viņai nav pa spēkam izmainīt savu kāju garumu,
savu gurnu platumu,
un savus vecākus…

KATRAI SIEVIETEI IR JĀZIN…
ka viņas bērnība, iespējams, nebija tā saulainākā,
tomēr tā sen ir pagājusi…

KATRAI SIEVIETEI IR JĀZIN…
ko ir vērts un ko nav vērts darīt mīlestības dēļ
vai dēļ vēl kaut kā….

KATRAI SIEVIETEI IR JĀZIN…
kā dzīvot vienai,
pat tad, ja tas nepatīk…

KATRAI SIEVIETEI IR JĀZIN…
kam viņa var uzticēties un kam – nevar
un kāpēc viņai nevajag to uztvert pārāk personīgi…

KATRAI SIEVIETEI IR JĀZIN…
kur aizbraukt, kad dvēselei vajadzīgs mierinājums:
pasēdēt virtuvē pie draudzenes,
vai pārnakšņot brīnišķīgā viesnīcā tālu no pilsētas…

KATRAI SIEVIETEI IR JĀZIN…
ko viņa var un ko nevar izdarīt
šodien,
pēc mēneša,
pēc gada…

 

Autors: Pamela Redmond Satran
Tulkoja: Ginta FS

Par Sievietes būtību

12512355_1031100876948765_2397304457824862007_n

Kur rodas laimīgas sievietes? Kāpēc vienām ir viss, bet citām – nekā? Kāpēc vienai ir pielūdzēju jūra, spēj tik izvēlēties, bet cita, pat ar pieticīgām vēlmēm, nekādīgi nevar apprecēties? Daudz jautājumu, bet uz tiem visiem ir viena atbilde.

Sieviete nav plūsmā, viņa nepieņem savu sievišķību, savu dabu. Visticamāk, viņa to vispār nepazīst un nezin, kas tas ir.

Kā likums, tās ir dzimtas programmu sekas, kas tiek nodotas no paaudzes paaudzē. Un ļoti svarīgi ir tās atstrādāt. Bet šajā brīdī mēs runāsim par dabisko plūsmu. No kurienes tā rodas un kur to atrast?

Sievietei galvenais ir viņas iekšējais dvēseles stāvoklis. Var prast labi gatavot, būt gudrai, gaumīgi ģērbties, bet, ja mēs neprotam radīt savu plūsmas stāvokli sevī, mēs nevaram kļūt par īstām Sievietēm un tātad arī nevarēsim savā dzīvē sagaidīt mīļoto vīrieti. Bet vīriešus vienmēr pievelk tieši šī plūsma, šis stāvoklis, jo tajā ir resurss.

Tas ir tas stāvoklis, kuru sieviete rada ar savu enerģiju, savu klātesamību. Tāda sieviete ir spējīga iedvesmot vīrieti uz varoņdarbiem, bet var arī nogremdēt. Tādai sievietei vienkārši gribas būt blakus, peldēties viņas gaismas staros un maigumā. Taču, vienlaicīgi, tas ir arī spēks, kuru jāiemācās pārvaldīt.

Plūsmas stāvoklis ir pats harmoniskākais sievietes stāvoklis. Kad viss notiek pats no sevis, atliek vien pasapņot. Kad tu dari to, ko vari, bet pārējais notiek kā pēc burvju nūjiņas mājiena.

“Nejauši cilvēki”, “nejaušas tikšanās”, “nejaušas domas-minējumi”.

Bet iekšā – svētlaimes un pilnīgas uzticēšanās stāvoklis. Miera okeāns. Kad esi plūsmā – tas vienmēr ir īpaši. Es ļoti mīlu sevi brīžos, kad man izdodas to sasniegt. Tas man tik ļoti patīk.

Tajā ir tik daudz spēka un varenības. Tas nav ne pozitīvs, ne negatīvs, ne prieks vai skumjas. Tas ir apzinātas esības stāvoklis. Es esmu. Kad zini, ka viss izdosies. Sievietes spēka stāvoklis, saplūšana ar dabu. Vienlaicīgi tas ir stāvoklis, kad izjūti savu varenību un to, ka esi kaut kā liela, milzīga, vesela un nozīmīga daļiņa.

Kur rodas šī plūsma? Un, ja tā ir katrā no mums, tad kā to “iedarbināt”:? Kur ir atslēga?

Ja ir uzdevums, tas nozīmē, ka tam ir risinājums. Ja ir durvis, pa kurām es vēlos ieiet, tātad, ir atslēga.

Pirmā atslēga.

Saikne ar dabu.
Tieši daba dod mums pieeju enerģijai, kuras mums tik ļoti trūkst steidzīgajā pilsētas dzīvē. Steiga iztukšo, nomāc un rada trauksmi. Bet parasta pastaiga mežā starp simtgadīgiem kokiem, vai gar jūru, vienmēr nomierina sievietes prātu, atver, dod viegluma un piepildītības sajūtu.

Pastaigājoties un baudot dabu, kaut kur pazūd spriedze un problēmas, un prātā rodas negaidīti risinājumi. Seja atslābst, mugura iztaisnojas.

Un tad ir ļoti svarīgi zināt, kur šo iekšējās piepildītības sajūtu novirzīt. Tam domāta

Otrā atslēga.

Šī atslēga mūs māca atdot, dalīties ar savu iekšējo stāvokli.
Atdodot mēs piepildāmies. Ja šis ir pareizais plūsmas stāvoklis, tad vēlme dalīties ar to rodas pati no sevis, bieži vien vēlme dalīties ar visu pasauli.

Tad tu meklē iespēju izdarīt ko labu, dāvināt dāvanas, teikt patīkamus vārdus, saprast un piedot. Un sāc pieķert sevi pie domas, ka tu visiem uzsmaidi – kasierim veikalā, garāmejošam bērnam, kaķim pagalmā. Un pēkšņi, brīnums! Tev negaidīti atver durvis veikalā, atbrīvo vietu transportā un cilvēki, tevi ieraugot, smaida… Tas ir brīniķīgi!

Atdot vairāk kā saņem, un neko negaidīt pretī. Samaksāt pasaulei ar labestību, uz priekšu. Būt pirmajai lielu pārmaiņu uzsācējai. Kasieris mājās pārnāks ne tik ļoti noguris, bērna, kuram tu uzsmaidīji, mamma, iespējams tik stingrri viņu nenorās, jo atcerēsies tavu smaidu.

Un tā tiks iedarbināta plūsma, kas atgriezīsies pie tevis simtkārtīgi palielinājusies.

Bet tas taču nemaz nav grūti. Es dalos tāpēc, ka manī ir pārpārēm mīlestības, prieka, labestības un gaismas. Tagad es ar to esmu piepildīta un tāpēc dāvinu, un kā atbilde tas pie manis atgriežas arvien lielākā apjomā. Daudz vairāk. Un atkal es esmu plūsmā, un šoreiz tā ir daudz reiz spēcīgāka un lielāka.

Protams, šis stavoklis, neskatoties uz savu pievilcību, nevar būt pastavīgs, tāpat kā sievietes garastāvoklis. Ko darīt?

Tāpēc ir

Trešā atslēga.

Tas ir uzticēšanas stāvoklis.
Sev ir jāuzticas, jāļauj būt sev tādai, kāda vēlies būt, tāpēc, ka tas viss esi Tu

Nenoraidīt neko no tā dabiskā, kas ir tevī. Paskumt, kad gribās, padusmoties, pat paburkšķēt, kādreiz var arī sasist kādu šķīvi. Kāpēc gan ne?! 🙂

Galvenais, neaizrauties. Abstrahēties no emocijām un pacensties paskatīties uz visu to no malas, kā uz aizraujošu spēli. Un arī mājiniekiem var paskaidrot, ka šobrīd mamma spēlējas – spēlē dusmu pūķi, vai skumstulīti. Viņa paspēlēies un tad atkal atgriezīsies mīloša, maiga un piepildīta. Atļauj sev greznību spēlēties.

Kad mēs iemācīsimies uzticēties sev, mēs iemācīsimies uzticēties Dievam. Vēdas māca, ka Dievs piepilda katra cilvēka vēlēšanās. Taču tas notiek nevis tad, kad mums šķiet, ka ir laiks tam notikt, bet gan tad, kad ir pats piemērotākais mums brīdis, un, kad tas mums patiešām ir vajadzīgs.

Dažu vēlmju piepildīšanos mēs paši bloķējam ar savām bailēm, pat neievērojot to. Pat nepamanām, cik aktīvi, tiecoties pēc savu vēlmju piepildījuma, mēs diktējam savu ritmu Mātei Dabai. Un tad pieslēdzas Prāts – ne pati spēcīgākā sievietes puse un sākas “горе от ума”.

Lūk, šeit arī plūsma ir svarīga. Kad viss notiek pats – atnāk īstais vīrietis, vesela, laimīga un harmoniska bērna dvēsele. Plūsmas stāvoklis ir ikvienas sievietes laimīgas dzīves pamats, tāda ir mūsu DABA.

Tad piepildās visas mūsu slēptākās vēlmes. Mēs kļūstam novērtētas, iekārotas un mierīgas. Ar šo plūsmu mēs varam sakārtot jebkuras attiecības – ģimenē, darbā, ar apkārtējo pasauli un cilvēkiem, protams – arī pašas ar sevi.

Sieviete ir upe. Un tāpēc plūsmas stāvoklis ir patiesi sievišķīgs. Dažkārt tā ir klusa un mierīga, dažkārt vētraina un mutuļojoša – un, vienalga, tā ir un paliek plūsma, kurai ir noteikts virziens.

Sievietes plūsma tas ir iekšējā spēka stāvoklis, mierīgs un pārliecināts, kam nav vajadzīgi ne strīdi ne pierādījumi.

Plūsmu vada Augstākie mīlestības spēki un tā radīta visa dzīvā labumam. Mūsu uzdevums ir netraucēt šim spēkam būt mūsos. Nenoslēgt tā ceļu ar savām iedomātajām bailēm, sabiedrībā noteiktajiem standartiem, daudzlīmeņu prāta vētrām, kas nekad ne pie kā laba nenovedīs. Atļaut sev vienkārši būt un baudīt!

Tulkoja: Ginta FS

Sievietes garīgais ceļš

apskaut sevi6

Tu vari uzvilkt trīs svārkus – vienu virs otra, visas kleitas pēc kārtas, un nebūt sieviete. Tu vari ataudzēt garus matus, apprecēties, garšīgi gatavot, dzemdēt bērnus un nekļūt par sievieti. Tu vari emocionāli rūpēties un būt uzmanīga pret Viņu, bet vai tas tevi padara par sievieti?

Sākumā tev savā sirdī, un pēc tam, savā galvā jāatklā sava apbižotās un neapmierinātās mātes balss, piedod tai un kļūsti par savas dzīves saimnieci.

Pieņem savu tēvu un piedod viņam to, ka viņš tev neiedeva to,  par ko tu tik ļoti sapņoji.
Iemācies pati dot sev visu, ko vēlies un iemācies iztikt bez tā, ko tu gribi.
Lai kļūtu par karalieni, sākumā vajag pabūt pelnrušķītes lomā, pamazgāt netīrās grīdas tad, kad tev to ļoti negribās. Iziet visas šīs meistarklases, visus etapus, kas būs ļoti vērtīgi tavai tālākajai dzīvei.
Iemācies mīlēt to, ko nīsti un nīst to, ko esi mīlējusi.
Atklāt un ieiet savu senču atmiņā, izdzirdēt viņu dziesmas un pieņemt viņu dāvanas, pabūt viesos pie senās Sievietes, kas sargā visa dzīvā līdzsvaru.
Tu simtiem reižu metīsies ceļos, simtiem reižu celsies, dosies kosmosā un uzzināsi, kā skan patiesas vientulības tukšums.
Un tad, kad tu sapratīsi un izzināsi visu to, kā dēļ esi atnākusi šeit, tu iemācīsies būt pati.
Peldēt, lidot, lēkāt, rūkt, kliegt, dziedāt un dejot.

Tu atklāsi savu personīgo avotu. Tev vairs nebūs svarīgi bez gribas, bezgalīgi peldēt no viena krasta uz otru, no viena vīrieša pie otra.
Tu kļūsi brīva un iemācīsies izvēlēties Savas Dzīves plūduma virzienu.
Un jebkura vētra, kas plosās ārpusē, tev kļūs par fantastisku stihiju deju, jo tu pati esi stihija. Tevī ir tūkstošiem un tūkstošiem dažādu izteiksmes veidu, seju, sajūtu un emociju, jo tu pati esi straume.
Sajūti, kā tas ir, atgriezt sevi sev!
Un tad, kad tu iznirsi no saviem personīgajiem dziļumiem, kad kārtību nojauksi ar haosu, un pēc tam haosu savedīsi kārtībā un tas beidzot pazaudēs cerību uz jebko,.tu to ieraudzīsi…
To, kurš izgājis caur uguni un ūdeni, kurš lidojis un kritis, to, kurš, tāpat kā tu, ir piekusis un spēcīgs vienlaicīgi.
Jums būs ko pastāstīt viens otram, bez vārdiem.

Autori: Anna Bragina, Vedana Vēbere

Avots: www.galaxysss.com
Tulkoja: Ginta FS

Patiesā Romance

larisa

Skandalozā krievu aktrise Larisa Guzejeva ir precējusies trīs reizes, mēs viņu vislabāk atminamies filmā “Cietsirdīgā romance” un tagad popularitāti viņa ieguvusi Krievijas TV šovā “Давай поженимся”. 

Pirmo reizi viņa apprecējās ar filmas “Sāncenses” uzņemšanas laukumā sastapto režisora asistentu Iļju, kurš izrādījās narkomāns. Larisa centās palīdzēt vīram atbrīvoties no šī netikuma, taču tas nebija iespējams, pāris izšķīrās un pēc laika Iļja nomira no narkotiku pārdozēšanas. Pārdzīvotais stress un arī karjeras sabrukums darīja savu un aktrisei sākas problēmas ar alkoholu. Pateicoties savam spēcīgajam raksturam, viņa šo atkarību pārvarēja un kļuva par pirmo publisko personu, kas sabiedrības līmenī pacēla problēmu par sieviešu alkoholismu.

Par otro Larisas vīru kļuva gruzīnu izcelsmes filmu redaktors Kaha Tolodrava, ar kuru laulībā piedzima viņas dēls Grigorijs. Lai arī Kaha ir inteliģents cilvēks, atšķirīgās mentalitātes un dzīves uztvere sagrāva arī šo laulību. Savu sievietes laimi viņa atrada laulībā ar savu trešo vīru un meitas Olgas tēvu Krievijas viesnīcu asociācijas prezidentu Igoru Buharovu.

Neapšaubāmi viņa ir ļoti sievišķīga, kaut arī asa un bieži vien sarkastiska. Šeit daži trāpīgi Larisas Guzejevas citāti:

  • Vīrieši neprot nolasīt mūsu vēlmes. Mēs varam cik tik uziet staigāt piepūtušās, ar “uzrullētu lūpu” un dusmoties. Vienkārši ir jāpieiet un jāpasaka, ko vēlies: tas vai nu būs vai nebūs.
  • Nezvaniet saviem vīriešiem pa 48 reizēm dienā. Nerakstiet viņiem debīlas SMS, kā jums māca glancētie žurnāli. Nelieciet viņiem kabatās muļķīgas zīmītes. Ja vīrietis daudz strādā, neko citu kā aizkaitinājumu tās neizsauks. Vīrietim nepieciešams mājīgums, kas viņu sagaida mājās. Viņš visu dienu ir strādājis, lai nopelnītu naudu, meklējis, kur vēl piestrādāt, lai naudas būtu vairāk un varētu jums nopirkt dāvanu 8tajā martā. Pažēlojiet viņu! Redziet, ka viņš pēc darba atlaidies dīvānā pie televizora ar pulti rokā – apsedziet viņu, palieciet spilventiņu un neesiet maita, neaizrādiet, ka viņš krāc un neļauj jums dzīvot!
  • Atcerieties: ja sieviete ir brīnišķīga, ja vīrietis no viņas ir kā bez prāta, viņš ēdīs gan pārsālītu kāpostu zupu, gan nepievērsīs uzmanību nekārtīgi izmētātām mantām.
  • Pagātni nedrīkst stiept sev līdzi tagadējā dzīvē. Ja izšķīrāties, tad izšķīrāties. Kāda draudzība var būt starp bijušajiem mīlniekiem? Tas sagādā mocības tagadējam partnerim. Kad vēlies atgriezt cilvēku, tu esi gatava uz jebkuriem noteikumiem. Bet ilgi tā neviens neizturēs. Vajag veidot attiecības, strādāt pie tām un stingri atrunāt savstarpējās pretenzijas.
  • Es neuzskatu, ka vīrieti jāuztver kā izdzīvošanas līdzekli, ka viņš ir mūžīgs sievietes parādnieks. Viņš taču kādai ir dēls, kādai – brālis un viņam arī ir vajadzīgs maigums un rūpes.
  • No skopa vīrieša ir jāmūk uzreiz, Meitenes, brīnumi nenotiek. Skopu vīrieti nav iespējams pāraudzināt. ja viņš tāds ir, viņš būs skops gan emocijās gan maigumā.
  • Patiesa mīlestība ir tad, kad neprātīga kaislība pāraug maigā mīlestībā. Lūk, ieraudzīji tu vīrieti, sirds salēcās, kamols kaklā, acis deg, nelaba dūša, tu zaudē samaņu. Gribas, lai viņš vienmēr būtu blakus, savādāk nomirsi. Šī neprātīgā kaislība pāriet aptuveni pēc gada, bet pēc tam tu saproti, ka vēlies kopā ar šo cilvēku novecot un dzemdēt viņam bērnus.
  • Vīrieši šobrīd ir pasākuši necienīgi izturēties pret sievieti. Un pelnīti! Nevienā citā valstī jaunas meitenes nestaigā kažokos, apkarinājušās ar dārglietām, nestaigā pa restorāniem un nedzīvojas dārgos kūrortos. Bet jūs, jaunās meitenes, vēlaties uzreiz apprecēties ar bagātu vīru un dzīvot kā pensionāres Rietumos. Kāpēc jūs nevēlaties dzīvot jaunas sievietes dzīvi: attīstīties kopā ar savu vīru, audzināt viņa bērnus, bet vēlaties milzīgas mājas, dārgas dāvanas? Tas nav pareizi.
  • Gandrīz visas sievietes fantazē. Vīrietim pat galvā neiešaujas tas, ko mēs esam safantazējušās – par rokas un sirds lūgšanu, kāzām un kopīgu dzīvi.
  • Dzīvei laulībā nav nekāda sakara ar zilonīšiem un aromātiskajiem kociņiem. Mums jāiemīl sadzīve, parastā ikdienas dzīve, tad mēs būsim laimīgas. Mīlēt vakaros kopā pavakariņot, brīvdienās kopā ar vīru slēpot, dzemdēt bērnus, kopā ar viņiem gatavot skolas darbus. Iemācieties par darbu domāt aiz mājas sliekšņa un nepārcilājiet savas problēmas mājās, nemokiet ģimeni. Vīriešiem nepatīk, kad viņiem sūdzās – īpaši par darbu. Viņiem atbilde ir viena “Ar savu darbu galā tiec pati” vai arī “Tad nestrādā!”Avots:http://mirkrasoty.life/
    Tulkoja Ginta FS

Kāpēc sieviete neizstaro un vīrietis nesaņem?

kamerton

Kāpēc Mīlestība zaudē?

Attiecību Zelta Likums: ko izstarojam, to arī saņemam.

Gribu padalīties ar domām par to, kāpēc sieviete neizstaro.

Uzreiz varu piedāvāt “panaceju panīkumam”, precīzāk – līdzekli “seksuālajai radiācijai”. Atbrīvo savu Mīlestību, ja tā sitas ieslodzījumā un nevar izlauzties brīvībā! Ko tas nozīmē?

Kāds paziņa pavisam nesen mani aicināja atgriezties kristīgās baznīcas klēpī, it kā es būtu no tās aizgājusi… Dievu nevar mīlēt pēc pavēles, viņu var vienkārši Mīlēt. Un šis “labdaris”, pat neiedziļinoties manās attiecībās ar Dievu, sāka mani biedēt ar elles bildēm, sakot, ka visi debesu vārti man no iekšpuses ir slēgti. Paldies Dievam, mani ir bezjēdzīgi iebiedēt, jo Mana Brīvība – ir atslēga uz visiem vārtiem un slēdzenēm – slepenais kods, kas atver visas durvis.

Bet kas tad ir tas, kas mums traucē būt brīviem?

Morālo parādu un atbildības smagums. Es negrasos šeit sludināt amoralitāti, vienkārši padalīties ar zināšanām par to, kāpēc brīnišķīgas, augsti morālas sievietes zaudē dzīves prieku un līdzi ar to arī savu pievilcību vīriešu acīs. Vai arī otrādi – no sākuma notiek konflikts ar vīriešu pasauli un vienu, konkrētu vīrieti, un pēc tam jau sāk bālēt sievietes dzīves krāsas.

Kādā vebinārā, kas bija veltīts iņ un jaņ enerģiju līdzsvara atjaunošanai – sievietēm, kuras nomāc viņu ikdienas rutīna, es demonstrēju kadu video, kurā parādīts akustiskās rezonanses fenomens.

Eksperimenta ideja ir tajā, ka divi kamertoņi var rezonēt tikai tad, ja tie noskaņoti uz vienas frekvences.

Viens no kamertoņiem ar āmuriņa palīdzību tiek iesvārstīts, un otrs – arī sāk skanēt. Šis eksperiments ir lieliska metafora tam, lai nodemonstrētu attiecības starp cilvēkiem – nav obligāti, ka tieši starp vīrieti un sievieti. Ja diviem indivīdiem ir saskaņa smalkajā plānā, tātad – gara enerģētikas līmenī, viņu “kamertoņi” rezonē. Parasti kamertoņi ir noskaņoti uz pirmās oktāvas nots “la” – frekvenci 440Hz, bet, ja viens no diviem kamertoņiem ir noskaņots uz citas frekvences, rezonanses nebūs.

Šķiet, viss ir ļoti vienkārši: izdari pareizo izvēli, apprecies ar jau tavā frekvencē esošu atbilstošu vīrieti, līdzīgu enerģētikā un garā un dzīvojat laimīgi. Taču viss nav tik vienkārši! Bieži vien vīriešu interesi zaudē sievietes, kuras ir kopā ar cienīgiem vīriešiem! Kāpēc tā?

Eksperimentam ar kamertoņiem ir turpinājums. Ja uz viena no tiem uzlikt nelielu slodzi, šajā gadījumā metāla atsvariņu, kamertonis pārstās translēt vibrācijas un saskaņa ar otru kamertoni nebūs. Atkal pārsteidzoša metafora! Smagums kamertoņa “plecos” atņem iespēju tam rezonēt, tāpat kā negatīvās enerģijas un informācijas nasta neļauj sievietei saglabāt un uzturēt vīrieša interesi.

Kas tad ir tā nasta sievietes plecos, kas nospiež viņas apziņu? Tas ir pienākums, morālais parāds un atbildība apkārtējo cilvēku, ģimenes, priekšniecības u.t.t. priekšā.

Tagad atgriezīsimies sarunas sākumā – par Mīlestību, kas grib izlauzties brīvībā. Kas tas ir Griba, vēl bez tā, ka tā ir Brīvība? Griba ir viena no personības spilgtākajām izpausmēm, kas raksturo aktīvo individualitātes pusi. Taču ļoti bieži šo cilvēka gribu apspiež sabiedrība ar saviem aizspriedumiem un ideoloģiju. Ja uz sievietes gribas ir uzlikti dažādi ierobežojumi, mīlestība tiks iesprostota pienākumu, parādu un atbildības slazdā.

Ja runājam par parādu, dažādās valodās tas tiek tulkots dažādi, bet pati ideja ir, ka parāds ir “pienākums un atbildība par kādreiz ņemto aizņēmumu”, Filosofiskajā enciklopēdijā tas tiek tulkots kā “morāli argumentēts piespiedus līdzeklis darbībām”. Tātad tas, ko mēs kādreiz esam paņēmuši un tagad mums tas jāatdod, atbilstoši līguma noteikumiem. Savukārt no filosofiskā viedokļa – tā ir sava veida vardarbība pret personību, kas paslēpta zem sabiedrībai izdevīga formulējuma. Par kādu brīvību vispār te varam runāt? Bet tur, kur nav brīvības, nevar būt Mīlestības. Un ir brīžam sajūta, ka likumdošana ir paredzēta amorālai sabiedrībai ar zemu apziņas līmeni, lai ar varu piespiestu dvēseliski slimas kopības locekļus sekot noteikumiem, kuriem vesels un harmonisks cilvēks seko pēc savas gribas un par labu sev un apkārtējiem. Taču šoreiz runa nav par to... Atgriezīsimies pie kamertoņiem.

Ja sieviete seko savas sociālās grupas likumiem, atsakās uzticēties savai iekšējai pārliecībai – sirds balsij, viņa uzkrauj sev plecos šīs neīstās parādsaistības, zaudē brīvību un “uzmauc savam kamertonim atsvaru”, kas neļauj rezonēt vajadzīgajā frekvencē. Viņa pārstāj izstarot vibrācijas, kuras cenšas uztvert vīrietis. Ja nav vibrāciju, nav arī rezonanses.

Varbūt jums šķiet, ka es esmu nelikumību piekritēja? Nebūt, nē! Ne velti Imanuels Kants ir teicis: „Nekas nerada manī lielāku izbrīnu kā zvaigžņotā debess virs manas galvas un morālais likums manī.”. Tas arī ir Mīlestības kā brīvības iņ un jaņ. Ja morālais likums ir tikpat liels un dziļš kā Visums, tad arī Mīlestība būs bezgalīga. Savukārt, ja nav ierobežojumu un smaguma, tad arī rezonanse būs brīnišķīga.

Izstarojiet Mīlestību un Brīvību un būs jums apbalvojums!

Autors: Krievijā pazīstama un atzīta rakstniece, žurnāliste Liza Piterkina
Avots: http://www.b17.ru/

Tulkoja: Ginta FS

Atgriezties pie SEVIS!

1924394_301518883371914_7266424778960546092_n.jpg

Daudzas meitenes ārkārtīgi fanātiski uztver mainīšanos, uzskatot, ka noteikti vajag sevi pārvarēt, pat lauzt, lai līdzinātos kādam ideālam, kas aprakstīts dažādos rakstos, un par ko dzirdējušas dažādās lekcijās.

Viņas uzskata, ka nepieciešams pēc iespējas ātrāk ķļūt par citu cilvēku – par katru cenu, maksimāli ātri. Tas ir kas līdzīgs “ekspress novājēšanai”, kad lietā tiek liktas “supertabletītes”, badošanās, skarbas slodzes ķermenim, dažādas operācijas un vēl dažādi bīstami “instrumenti”.

Tas viss tā vietā, lai vienkārši mainītu savus ēšanas paradumus, iemācītos mīlēt savu ķermeni, dzirdēt to, izdzīvot savas emocijas, kuras bieži tiek “aizēstas” – tātad maziem solīšiem aiziet pie liela mērķa. Bet šis problēmu risināšanas ceļs tiek atstumts, jo nav pietiekami ātrs (kaut arī daudz efektīvāks tieši garā distancē).

Viss, ko meklē sieviete, viņā pašā JAU IR. Reiz viņa piedzima piepildīta, vesela un ideāla. Neticiet?

Paskatieties uz mazām meitenēm – viņas jau visu prot, gan piedot, gan palūgt, paklausīt, uzticēties un rūpēties. Viņas nezin, kas ir slinkums, viņas dienām var rūpēties par savām lellēm. Viņas ir īstas savās emocijās, atvērtas un patiesas. Viņas ir tīras.

Taču ar laiku kāds noteikti meitenītei paskaidros, ka viņa visu dara ne tā, ka viņai jābūt citiem mērķiem, ka viņai jābūt neatkarīgai un noderīgai sabiedrībai. Un viņa tam tic (viņa vienmēr tic tiem, kurus mīl) un tā atsakās no sevis pašas un visa tā, kas viņai ir svarīgi un vērtīgi.

Jo tālāk, jo vairāk viņa sapinās. Iespējams, viņai jau viss ir, viņa daudz ko ir sasniegusi, bet iekšā – tukšums. Kāpēc? Tāpēc, ka viņa ar milzīgu piepūli jau daudzus gadus kārpījusies augšup pa kāpnēm, kuras tai nolikuši vecāki, pedagogi, sabiedrība – un daudzi labi ļaudis, taču šīs kāpnes stāv pie nepareizās sienas.

 

Sievieti nedara laimīgu lietas un notikumi paši no sevis.

Daudzas paliek nelaimīgas pat tad, kad apprecējušās ar mīļoto vīrieti, dzemdējušas pat gaidītus bērnus, kļuvušas par savas sapņu mājas saimniecēm. Pat tad, kad viņām ir visas iespējamās skaistās lietiņas – rotas, drēbes un viss pārējais, par ko, iespējams, citas var tikai sapņot.

Ja pie visa tā sieviete “nav sevī”, ir tāla no sevis un savas būtības, viņa mētāsies kā ievainots zvērs būrī un meklēs kaut ko vēl, kaut ko – citu. Un nesaprotot, ka meklēt vajag sevī pašā, viņa sāks meklēt ārpusē – pūloties nomainīt vīru, aizejot priekšlaicīgi darbā, būvējot biznesu.

Bet, lai meitene – jau sieviete – varētu kļūt laimīga – viņai jāatgriežas atpakaļ. Tajā punktā, kur sākas spēks un tīrība. Tajā punktā, kur viņa ir gabaliņš no lielā Visuma, dzīvojoša harmonijā.

Viņai nav vajadzības strādāt  ar sevi, lauzt sevi, izvarot savu dvēseli, censties “piedzīt” sevi kaut kādiem standartiem. Tas viss atnāks pats, kad viņa atgriezīsies savā Spēka Punktā. Kad viņa atgriezīsies Pie Sevis.

Tad atrisinās visas viņas problēmas – viņa varēs izpildīt gan savus pienākumus, gan mīlēt, gan atrast savu aicinājumu, sakārtot savas attiecības. Bet galvenais – viņa varēs izjust to Laimi, pēc kuras dzinusies visu mūžu. To, kuru var atrast pat tad, ja nepielietosi dažādos “obligātos laimes atribūtus” – tādus kā vīrs, bērns, personīgā māja, savs bizness u.t.t.

Tāpēc es vēlos, lai maratons jūs vestu ne kaut kur – mistiskā saulainā nākotnē, bet gan pie SEVIS. Taču, lai tā notiktu, nepieciešama jūsu vēlēšanās, lai tieši tā viss arī notiktu.

Tas nenozīmē, ka tas viss notiks pats no sevis un nekas nebūs jādara. Pie sevis atgriešanās process nemaz nav tik vienkāršs – apzināties to, kur tu kārpījies tik ilgus gadus un kāpēc. Ir jānokāpj lejā, jānovērtē, pie kuras sienas piesliet savas kāpnes un no jauna veikt savu “kāpienu” tur, kur vajadzīgs. Tas nav pats vienkāršākais ceļš. Tas mēdz būt smagi, sāpīgi un mokoši.  Un daudzkārt ir daudz vieglāk stāvēt uz savām ierastajām kāpnēm, kaut arī – ne pavisam ne priecīgi.

Maratona mērķis ir palīdzēt atgriezties pašai pie sevis, izdzirdēt savas patiesās vēlmes, savu sirds balsi, sākt uzticēties savai intuīcijai, savam ķermenim, kļūt godīgai pret sevi, patiesākai attiecībās ar citiem cilvēkiem.

Kā minimums – spert pirmos soļus šajā virzienā (tāds ceļojums nevar pabeigties pāris mēnešos) un kaut vai saprast to, kurā virzienā iet un kā.

Tieši tā šis maratons var jums palīdzēt, ja to vēlēsieties. Ja tā laikā katru dienu vērsīsieties pati pie sevis un sava iekšējā “ES”, izzināsiet to, atgriezīsiet visu pazaudēto, attīrīsieties no visa liekā, izmēģināsiet kaut ko jaunu vai sen aizmirstu.
Dzīvot daudz apzinātāku dzīvi, būt tuvāk sev – un tas nozīmē – tuvāk savai laimei. Pasaule mainās, kad maināmies mēs paši.

Mainīties – tas taču ir tik sievišķīgi – atgriezties pie pirmavota, atgriezties pie sevis. Tas viss, kas jums vajadzīgs ir jūsos. Atliek vien atcerēties to.

Autors: Olga Vaļajeva

Avots: http://www.econet.ru

Tulkoja Ginta FS

Viņa pievelk kā magnēts

12227218_953501881375751_9032062959672751371_n

Ir sievietes, kurām ir brīnumains talants. Viņām nevajag spēlēt rituālās pavedināšanas spēles. Viņas netērē laiku tam, lai no galvas iemācītos “noteikumus, kā ātri iekarot savu sapņu vīrieti”. Viņas pirms randiņa pat neuztraucas. Viņas vienmēr ir atslābinātas, mierīgas un par sevi pārliecinātas. Dabiskas, patīkamas, jautras un bezrūpīgas.

Tādas sievietes skaidri zin, ko ir vērtas un veido attiecības ne tāpēc, ka baidās palikt vienas, bet tāpēc, ka vēlas, lai viņas mīlētu un novērtētu tieši tādas, kādas viņas ir. Viņas nebaidās pieprasīt pašu labāko un neļauj sev “karināt makaronus uz ausīm”. Šī pašcieņa garantē to, ka vīrieši, ar kurām tās satiekas, ciena viņas un dara to, ko viņas vēlas.

Tādām sievietēm viss ir nopietni. Nekādu spēļu. Viņām nav vajadzīga koķetērija un flirts. Tāpat vīrieši pie viņām “līp”.

Viņas neseko žurnālu padomiem par pirmā soļa speršanas pareizību, jo vīriešiem it kā svarīgs esotmedīšanas azarts. Un, paldies Dievam, nepārtrauc attiecības tikai tāpēc, ka vīrietis nedāvina viņām dārglietas un romantiskas dāvanas – ziedus, konfektes un šampanieti. Pa īstam pievilcīga sieviete zin, ka no tādām manipulācijām ir vairāk ļaunuma kā labuma.

Viņa zin, kur atrodas zelta vidusceļš starp “būt pārāk pieejamai” un “spēlēt spēles”. Viņa nekad pilnībā neatklājas vīrietim, tajā pat laikā, neskaita “paredzētās pieklājības randiņu reizes”, pirms ļaut piekļūt vīrietim savam ķermenim.

Nevar teikt, ka tāda sieviete nevar iedomāties savu dzīvi bez Viņa.

Taču viņa neatceļ ieplānotās tikšanās tikai tāpēc, ka viņš viņu kaut kur uzaicinājis.

Viņai ir savas prioritātes, piesātināta dzīve, karjera, draugi, aizraušanās, mājdzīvnieki, vakara kursi, vingrošanas nodarbības, mīļotie TV šovi. Un tas viss viņai neprātīgi patīk un ir dārgs.

Protams, viņa savā dzīvē atbrīvos vietu vīrietim, kurš viņai vajadzīgs, taču tas nenozīmē, ka viņa dēļ tiks upurētas personīgās intereses. Viņa nesēdēs pie telefona, gaidot, kad viņš beidzot piezvanīs. Bet arī nemetīsies otrā galējībā, tēlojot hiperaizņemtu un nenotveramu. Spēles “ak, es esmu tik noslēpumaina un nepieejama” viņai absolūti nav vajadzīgas. Viņa stāv pāri šādiem primitīviem paņēmieniem. Un vīrieši to novērtē.

Tāda sieviete brīnišķīgi saprot to, ka, ja vēlies sev blakus redzēt princi baltā zirgā, arī no savas puses kaut kas ir jāpiedāvā.

Neparasti pievilcīga sieviete ir reālistiska. Viņa zin, ka bērnības dienu pasakas, kurās skaistais, bagātais princis lūdz pelnrušķītes roku, ir tikai pasakas. Viņa savu izvēli neierobežo ar vīriešiem, kuri ir “izdevīga partija”. Viņa nevērtē vīrieti pēc maciņa biezuma, karjeras spozmes, reputācijas vai automašīnas markas. Viņa netiecas pēc “nelīdzvērtīgām laulībām” kā kāda feodālā zemniece. Viņa nelolo cerības, ka kāds bagāts, veiksmīgs vīrietis pēkšņi parādīsies viņas dzīvē un padarīs viņu bagātu un laimīgu.

Viņa paļaujas tikai uz sevi un strādā ar sevi dienu un nakti. Kad runa iet par partneriem un potenciālajiem vīriem, viņa tos vērtē pēc emocionalitātes skalas, ne bezceremoniāli skaitot viņa naudu, procentus no akcijām, noskaidrojot viņa gada ienākumus un nekustamo īpašumu apjomu.

Dabiskums – ir gandrīz pati svarīgākā un pievilcīgākā visu šo sieviešu rakstura iezīme. Tāda sieviete nebūs negodīga ar vīrieti. Viņa nenervozēs randiņā ar vīrieti, kurš viņai patiesi patīk, nejutīsies kā uz skatuves, necentīsies iepatikties un neuzvedīsies nedabiski.

Viņa nenodarbosies ar savu domu un vārdu “pašrediģēšanu”. Viņa zin, ka būt negodīgai ar vīrieti nav labi. Un viņa zin to, ka, ja viņš iemīlēsies “aktrisē”, no tā nekas labs nesanāks, tāpēc, ka tad viņš iemīlēsies tēlā, ko viņa tik centīgi radījusi, ne – viņā pašā. Tāda sieviete to zin, un viņai ir viegli būt dabiskai un īstai – sev pašai. Viņa uzvedas brīvi, nepiespiesti un adekvāti. Ja viņa vēlas kaut ko apspriest, viņa to dara – jo tas viņai ir svarīgi. Un viņai ir pietiekami daudz pašcieņas, lai tā paliktu viņas prioritāte.

Ja kavalieris viņai nepiekrīt, tā nezaudē savaldību un arī samierinoši neatkāpjas. Viņa ir pārliecināta par savu viedokli un prot to paskaidrot pieklājīgi un korekti.

Tas viss kā magnēts pievelk vīrieti.
Autors: Marks Cers
Avots: http://subscribe.ru/

Tulkoja: Ginta FS