JAUNS LĪMENIS, JAUNA DZĪVE

Izeja jaunā līmenī nozīmē ieniršanu dziļumā.
Noietā ceļa pārskatīšanu, rezultātu apkopošanu, secinājumus. Iekšējā stavokļa nomaiņu, domāšanas maiņu.
Tas, kas iepriekšējā līmenī bija ideāli, tālāk vairs nav derīgs. Citi uzdevumi, cits ātrums, cits mērogs. Viss ir cits. 

Lai dotos tālāk, neizbēgami būs jāatklāj visi savi iekšējie ierobežojumi. Visas bailes. Iepriekšējās identitātes zaudējums, bailes no jauna līmeņa. Kustība nezināmajā un neskaidrajā.
Vēl kādu laiku var kustēties pēc iekšējās inerces un iemācītajām iestrādnēm. Taču tālu tā neaizbraukt. Tālāk viss ir savādāk.
Iekšējo stāvokli un domāšanu neietekmē ārējās dekorācijas, viss ir otrādāk – no iekšas uz āru.
Un jo stiprāks iekšējais kodols, jo vieglāk kustēties. Dabiski.
Atbildes un risinājumi ir iekšā. Uzdevums ir tos atklāt un līdz tiem aizsniegties.

Anna Gusak
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Kad esi gatavs ienirt

Tevī ir miljoniem dārgumu. Dažādos dziļumos. Kādus no tiem aizsniegt ir viegli. Bet pēc citiem tev nākas nirt ar akvalangu. Bet kādi citi ir pašā dibenā. Lai tos aizsniegtu, ir vajadzīgi treniņi. Ir vajadzīga izlēmība.

Kāds aizsniedzas pats. Kā, aizsniedzas. Apstākļi tā piegriež skrūves, ka vienīgais, kas atliek, ir nolaisties pašā dibenā. Un atgriezties atjaunotam. Praksē to izdzīvojam kā gaļmašīnu. Kurš to ir izdzīvojis, tas zin.

Bet kāds aizsniedzas ar pavadoņa palīdzību. Ar tā cilvēka, kurš jau ir profesionāls nirējs. Kurš pazīst dziļumu un drošības tehnikas noteikumus. Kurš ir mācīts un spējīgs izturēt. Kurš spējīgs pavadīt maigi un droši. Tāpēc, ka pats neskaitāmas reizes ir niris. Niris līdz pašam dibenam. Daudzas reizes. Un uzniris atjaunojies. Dziļumā viņš jūtas kā savējais. Viņu ir iemācījuši. Un viņš turpinājis pētīt katru jauno dziļuma līmeni. Tāpēc, ka nevar savādāk. Tagad tas ir viņa darbs. Un viņam tas patiesi interesē. Un viņam tas ir milzīgs gods, būt par pavadoni katram drosminiekam, kurš uzdrošināsies ienirt pēc saviem iekšējiem dārgumiem. Jebkurā dziļumā.

Katrs, kurš sper kaut mazu solīti pretī sev – neapšaubāmi ir drosminieks.

Katrs, kurš izvēlas sevi – ir varonis. Tikai tā notiek lielā dziedināšana. Kur katrs izvēlas sevi, atver savu sirdi un apzin savu iekšējo spēku un dārgumus.

Katra okeāna ūdens lāse ietekmē to, kas notiek ar visu okeānu. Tikai risinājums vienmēr ir sevī. Kādā no saviem iekšējiem dziļumiem.

Iznirstot ar saviem dārgumiem savā ierastajā dzīvē, tā vairs nevar palikt iepriekšējā. Atrastie dārgumi ietekmē un pārveido ierasto realitāti.
Mainās iekšējais – pārkārtojas ārējais.

Anna Gusak
Foto: Daniel Torobekov
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Tu ietekmē pasauli ar sevi

Tu ietekmē pasauli ar sevi
Ar visu to, ar ko tu sevi piepildi. Ko iegudi sevī. Ar ko skani.

Ar savām domām, sajūtām un darbībām. Savām izvēlēm un lēmumiem.

Kā tu rīkojies ar sevi, kā izturies pret sevi – tā arī pasaule izpaužas attiecībā pret tevi.

Jo vairāk sevī ieguldi, jo vairāk sevi cieni – jo vērtīgāks kļūsti pasaulei. Pasaule tikai pastiprina to, ko tu pats sevī pastiprini.

Pati vērtīgākā investīcija ir investīcija sevī. Stiprinot sevi, tu kļūsti daudz izturīgāks pret visu, kas notiek apkārt.

Izdziedinot un piepildot ar Mīlestību savu iekšējo dziļumu, tu dziedini arī visu sev apkārt.

Vienkārši tāpēc, ka tu ietekmē pasauli ar sevi.

Anna Gusak
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Izdzīvotā pieredze ir dažāda

Izdzīvotā pieredze ir dažāda.

Un ne katru no pieredzēm ir vēlēšanās atcerēties. Dažkārt gribas aizvērt aizkarus un neskatīties ārā pa šo logu.

Ir bijis Pārāk daudz. Pārāk smagi. Pārāk…

Jo dziļāk, jo sāpīgāk.

Taču tu esi ticis galā. Tu esi tai izgājis cauri. Spēji.

Lai kā arī ir bijis. Lai kā tu šobrīd pret to attiektos.

Tu spēji, tu tiki galā, tu devies tālāk.

Kā prati. Kā sanāca.
Tagad, lai dotos vēl tālāk, ir jāatzīst šī pieredze un jāpieņem tā. Visā tās varenībā, apjomā un dziļumā. Lai būtu, kur atsperties un iet tālāk.

Lai šis pakāpiens būtu stabils un noturīgs, tam jābūt atzītam un pieņemtam.
Jā, tas notika ar mani. Jā, es tiku galā. Jā, es atzīstu un pieņemu visu šo pieredzi.

Un tad notiek alķīmija un transformācija, pieredzes integrācija.

Un tad rodas spēks kustēties tālāk.

Un tad atnāk skaidrība – kurp es eju un kāda mērķa labad eju.

Pagātnes pieredze ir tevi izveidojusi.

Katrs elements ir nospēlējis savu lomu. Ja kaut kas būtu savādāk, tu nebūtu tāds, kāds šobrīd esi. Kaut kāda iemesla dēļ tas bija vajadzīgs. Tieši tāds. Katrs posms, katrs solis. Visi tie ir vienota raksta elementi. Vienotas puzles gabaliņi.

Atsakoties no kāda puzles gabaliņa, tā, it kā tas nebūtu bijis ar tevi – tu atņem kopējai bildei tās jēgu, veselumu, apjomu un dziļumu. Atņem tai dzīvību. Atņem tai iespēju atbrīvoties no šīs pieredzes sāpju varas un atjaunotam doties tālāk savā jaunajā dzīvē.

Savas pieredzes atzīšana un pieņemšana atgriež spēku, resursus un vēlmi dzīvot. Atver sirdi un parāda jaunas iespājas, kā dzīvot savu laimīgo dzīvi.

Anna Gusak
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Sevis atklāšanas ceļojums

Katrā brīdī tu izdarīji tieši tik, cik varēji. Izejot no tās iekšējās konfigurācijas, kurā atradies. Izvēles, lēmumi, darbības. Tieši tās un tieši tik, cik bija pa spēkam.

Uz to brīdi tas bija labākais. Savādāk nesanāca.

Patiesā cilvēka daba ir austa no mīlestības. Piedzimstot, cilvēks pēc noklusējuma kļūst par programmu un scenāriju ķīlnieku. Traumu, dzimtas stāstu un tās zemes sāpju, uz kuras piedzimis.

Balstoties uz to, sākas sevis visā tajā atklāšanas ceļojums. Slāni pa slānim atmetot visu melīgo, visas ilūzijas, novācot visus izkropļojumus.

Tas ir ilgs un grūts ceļš. Un šajā ceļā tiek maksātas ļoti augstas cenas. Miljoniem traucējumu un kārdinājumu, kas mūs māna prom no patiesā ceļa. Taču, jo tuvāk būtībai, jo skaļāka kļūst iekšējā balss, kuru vairs nav iespējams apklusināt.

Sācis šo ceļu, tu vairs nevari pa to neiet, tu nevari vairs apstāties.

Kad esi nokļuvis līdz būtībai, sākas tavs pārdzimšanas process. Lai sāktu skanēt kā tu pats. Kā tava patiesā būtība. Tu sāc radīt savu realitāti no savas patiesās būtības, no mīlestības. Pateicībā sev un savam ceļam. Pateicībā visam, kas bijis.Savas pieredzes pieņemšanā un atzīšanā – es tiku galā. Es izdarīju labāko, ko varēju. Katru mirkli, katrā ceļa posmā.

Pateicoties tam, kas bija, es esmu šeit.

Anna Gusak
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Iesētās sēklas vienalga uzdīgs

Teorijai bez prakses nav nekādas jēgas.
Tu vari miljons reižu lasīt un klausīties iedvesmojošu saturu.
Taču, ja nepagriezīsies pret sevi un neieskatīsies savā dziļumā,
ja nesāksi šķirot iekšējās drazas, neaizraksies līdz pirmcēloņiem
un dziļākajai būtībai, brīnums nenotiks.

Visam ir savi pirmcēloņi. Visam ir savas saknes.
Katram notikumam vai stāvoklim ir savas iemesls.

Ja tevi kaut kas neapmierina – rokot atrodi, risini.
Apslāpēt un tēlot, ka viss ir labi tad, kad tas spraucas laukā pa visām vīlēm – arī tā ir izvēle.Taču katrai izvēlei ir sekas.

Jo spēcīgāk atspere tiek saspiesta, jo spēcīgāk tā kādā mirklī izšaus un sevi parādīs.
Iekšējās pārmaiņas notiek caur darbībām. Caur kustību pie sevis.
Caur iekšējām pārmaiņām.

Pirmcēloņi, kas iesēti pagātnē, kā atbalss atskan tagadnē un nākotnē.
Iesētās sēklas vienalga uzdīgs. Kaut iesējis tās būsi asfaltā.

Skaists dārzs uzplaukst tur, kur ar saknēm izravētas visas nezāles.
Tur, kur ir tam ir vieta. Tur, kur augsne ir bagātināta ar mīlestību
un iesētas tās sēklas, kuru augļus vēlamies plūkt nākotnē.

Iekšējais skaistums izpaužas tad, kad tam ir vieta.

Katrs brīnums ir cītīgs darbs. Tās ir darbības. Tā ir izvēle.

Anna Gusak
Tulkoja: Ginta Filia Solis
​​​​​​​Foto: pexel

Spēks tiek dots darbībai


Kad mēs stāvam uz vietas un gaidām, kad viss brīnumainā kārtā nokārtosies pats no sevis, mēs esam slazdā.
Te nav iespējams izaugt un izplest spārnus. Nav iespējams pāriet jaunā kvalitātē, transformēt vājos personības aspektus spēcīgajos.

Tikai tad, kad rodas mērķis, kas izraisa patīkamas kņudošas sajūtas ķermenī un vēlmi darīt – ir iespēja uzkāpt pakāpienu augstāk (dažkārt – pat vairākus).

Sperot pirmos soļus pretī savam mērķim, mums tiek dots “gabaliņš” enerģijas tā realizācijai. Un tagad jau no mums ir atkarīgs, kā mēs ar šo enerģiju rīkosimies un uz ko to novirzīsim. Vai izmantosim to tam, kam tā dota? Vai turpināsim savu kustību uz mērķi? Vai mums pietiks drosmes sastapties ar saviem iekšējiem ierobežojumiem un pārvarēt tos?

Bet, kad mērķis būs sasniegts, vai mums pietiks prāta ar pateicību paskatīties uz noieto ceļu. Un ieraudzīt to, ka “Es” šodien vaire neesmu tas “Es”, kas uzsāka šo ceļu. Un apzināties, ka reizē ar šī mērķa sasniegšanu, tika sasniegts kaut kas daudz lielāks Dvēselei un Personībai.
Kaut kas daudz vērtīgāks.

Autors: Anna Gusak
Tulkoja: Ginta Filia Solis
Foto: Anastasija Pavlova

Dzīv ir skaista, kad tu tajā esi

Izgaršot dzīvi. Skatienā iepazīt bezgalību.
Nejaušas satikšanās, notikumi – pavisam ne nejauši.

Neplānot, bet sekot. Iekšējam impulsam un sajūtām. Prāts ir spējīgs konstruēt, bet tikai balstoties uz pieredzi.
Jaunais un nezināmais tiek apgūts uzticoties. Uzticoties iekšējiem impulsiem, dzīvai interesei un saviem soļiem. Tieši tā notiek iziešana ārpus ierastajām maģistrālēm.

Paplašināšanās caur uzticēšanos, pateicību un dzīvu interesi. Uz jaunajām maģistrālēm notiek tieši tās tikšanās un notikumi, kuriem esi gatavs.
Ieraudzīt, iepazīt, atpazīt, atbildēt uz notiekošo. Izejot no iekšējā atbalsta, pašvērtības, dzīvas intereses un prieka.

Dzīve ir dažāda. Tā ir skaista. Kad tu tajā esi.​​​​​​​ Kad mēs tajā esam.

Anna Gusak
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Ieelpa, izelpa, šeit, tagad

Var skatīties sienā. Uzgriezt pasaulei muguru. Baidoties ieraudzīt to, kas patiesībā ir. Baidoties ieraudzīt sevi šai pasaulē. Baidoties ieraudzīt sevi kā pasaules daļu. Baidoties ieraudzīt to, ka tu arī esi šī pasaule.

Sienā skatīties ir drošāk, daudz saprotamāk. Var uz tās uzzīmēt savu kino. Ir stabilitātes un paredzamības ilūzija, sajūta, ka tu kontrolē notiekošo.

Taču patiesībā nekādas sienas nav. Tā ir ilūzija. Ilūzija, kurā tu norobežojies no pasaules. No sevis. Tāda, kāds esi. Īsts. Dzīvs.

Pagriezties ar seju pret pasauli.
Pagriezties pret sevi. Pret savu spēku. Savu īstumu.
Klātbūtne.
Tagadnē.
Šeit. Tagad.
Ieelpa. Izelpa.
Es esmu.

Anna Gusak
Foto: Marlene Leppänen
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Tas, kas nenotika

Ir viegli pateikties par to, kas izdevās un sanāca. Daudz grūtāk skatīties uz to, kas neizdevās un nesanāca. Un būt par to pateicīgam.

Tas, kur tu šobrīd atrodies, ir tavas pagātnes rīcības rezultāts. Tavas darbības un bezdarbības.

Tu esi tāds, kāds esi. Pateicoties visam, kam esi cauri izgājis. Kur sanāca un kur nesanāca. 

Katrā jaunā posmā, atskatoties atpakaļ, arvien skaidrāks kļūst tas, kāpēc notika tieši tā. Un tas bija pareizi. Kad mācība izieta, secinājumi izdarīti, atliek vien pateikties. Par to, kas bija. Un to, kas nebija. Un to, kur sanāca un to, kur nesanāca.

Un rodas skaidrība un atbildība par sevi un savu ceļu. Jo “sanāca vai nesanāca”, bet tas ir mans ceļš, mani soļi, manas darbības. Un rezultāti. Arī mani.

Ielāgojot šo pieredzi, rodas spēks kustēties tālāk.

Ar pateicību. Visam, kas bija un visam, kā nebija.
Un, noteikti – sev.

Anna Gusak
Foto: Lucas Mendes
Tulkoja: Ginta Filia Solis