Par cilvēkiem, kuri zin visu

Katru dienu es sastopu cilvēkus, kuriem dzīvē viss ir skaidrs un kuri visu zin. Viņi ir izlasījuši daudz grāmatu un pabeiguši neskaitāmus pašizaugsmes kursus. Viņi visu saprot. Viņi zin, kā ir pareizi un kā ir nepareizi. Un prot to paskaidrot sev un citiem. Taču nezin kāpēc laimes viņu dzīvē nav. Ne pilītes.

Taču nav svarīgi zināt, kā dzīvot, bet ir svarīgi izdzīvot dzīvi kā tu pats to proti.

Tas ir par to, lai necenstos savai nepareizajai biogrāfijai uztiept grāmatās paustos priekšstatus par labo un apgaismoto, bet uz savas ādas izdzīvot un izjust visu to, ko vērts ir izdzīvot un iziet savas dzīves macību stundas.

Ir svarīgi iziet ārpus saviem teorētiskajiem priekšstatiem un sākt praktizēt pašam savu dzīvi.

Pat tad, ja tu skaidri zini, kā vajag, bet tev sanāk tikai tā kā sanāk, tas tomēr ir labāk, nekā zināt un neko nedarīt. Vai arī darīt un tad sevi šaustīt par izdarīto.

Visas psiholoģiskās teorijas ir radītas ideāliem cilvēkiem, kuru pasaulē nav.

Zināšanas ir tikai karte, bet dzīve – apvidus. Un katrs šajā apvidū orientējas, kā prot. Jo vairāk un godīgāk tu izdzīvo savu nepareizo dzīvi, tās pauzēs apzinoties, kas notiek, jo lielāka tev ir iespēja nonākt tur, kur tu vēlies būt un sasniegt tos rezultātus, kurus tu sagaidi.

Vai arī vienkārši laimi, prieku un harmoniju, kas rodas nevis no zināšanām, bet totālas sevis pieņemšanas, dziļas sevis apzināšanās un pieredzes.

Autors: Aglaja Datešidze
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Kas tagad būs bagātība

bagaza4

Vai jūti kā šobrīd mainās enerģija? Jūtīgi cilvēki sajūt to kā asas atmosfēras spiediena maiņas. Jā, mēs visi izjūtam trauksmi dēļ tā, ka apdraudēta ir mūsu veselība. Dēļ bīstamā vīrusa. Taču caur šo trauksmi ir jūtams, kā mainās naudas enerģija, vērtību un bagātības enerģija.

Tu sapņoji par bagātību. Un iedomājies to kā čemodānu pilnu ar banknotēm, zelta stieņiem, cipariem bankas kontā… Bet pašu bagātību ir grūti iedomāties. Tas ir kas abstrakts. Naudas enerģija ir mainīga un nepastāvīga. Dažkārt tā mainās.

Vērtību maiņa… Lūk, kas šobrīd notiek!

Čemodāns ar banknotēm izraisīs sajūsmu. Tā ir bagātība! Taču, ja šīs naudas zīmes jau sen ir pazudušas no apgrozības, sajūsma pazudīs. Vai arī, ja tā ir viltota nauda. Vai arī, ja šis čemodāns izrādīsies kopā ar tevi uz neapdzīvotas salas vai citas planētas, kur tev nāksies palikt uz mūžu.

Zelts, briljanti, pērles pārstās būt bagātība, nerunājot par cipariem bankas kontā. Tie pārvertīsies par neko. Pārstās būt kaut kas vērtīgs, kā koka nauda, kas bija senatnē. Vai gliemežvāki.

Skaista, dārga mašīna kļūs par neko, ja nebūs degvielas un ceļu, pa kuriem braukt. Smalks dators nebūs nekas bez elektrības. Tas momentā zaudēs savu vērtību, ja elektrība pazudīs uz visiem laikiem.

Un par bagātību kļūs pavisam citas lietas:

Ēdiens. Labi produkti. Dabīgi. Tas, ko dod zeme. Tas, ko var izaudzēt. Bet vissvarīgākā – veselība – lūk, vērtība.

Par bagātību kļūs grupa, kurā ir savstarpējs atbalsts. Grupa, kurā ir savstarpēja palīdzība.

Un praktiskās prasmes būs bagātība, vai ne? Prasme kaut ko darīt, radīt.

Un prāts. Nevis gudru vārdu zināšana un spēja apspriest visdažādākas tēmas, bet praktiskais prāts. Veselais saprāts, apķērība, prāta asums.

Un pieredze kļūs par bagātību. Spēja saprast cilvēkus un viņu uzvedību.

Prasme veidot attiecības un izturība – arī kļūs par vērtību un bagātību.

Lūk, kas šobrīd notiek. Vērtību maiņa. Mūsu acu priekšā. Protams, nauda paliks, kā maksāšanas līdzeklis. Taču nauda ir mainīga bagātība.

Ir jākrāj un jāsaudzē tas, kas tiks uzskatīts par bagātību un resursu. Arī resursi mainās, kā redzams. Visiem tik ļoti bija vajadzīga nafta, tā ir bagātība! Bet pēc tam kļuva ne tik ļoti vajadzīga. Uz kādu laiku.

Tāpēc krāj un audzē tos resursus, kuriem ir un būs vērtība. Viss pārējais ir mainīgs. Un šis pārējais būs tiem, kuriem būs resurss.

Lūk, kādas pārmaiņas. Iespējams, tās būs lēnas, taču tās notiek. Kļūstiet bagāti, tas ir iespējams un visiem pieejams. Tie arī ir mūsu līdzekļi, jo viss parējais acīmredzami zaudē savu vērtību.

Anna Kirjanova
Avots:econet.ru
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Kur sevi meklēt

nokritis

Daudzi cilvēki, neskatoties pat uz solīdo vecumu un sirmiem deniņiem, psiholoģiski nemaz nepiedzimst.

Viņi ir atkarīgi, nespēj izvēlēties, kas tieši viņiem der, apjūk milzīgajā pasaules piedāvājumu klāstā, apstājas svešos uzstādījumos un noteikumos “kā pareizi dzīvot”.

Viņi tā arī nesatiekas ar sevi. Un tā nav nekāda katastrofa.

Žēl tikai, ka arī laimes nav…
Nav radošuma. Nav fantāzijas lidojuma.

Nav sajūtas, ka dari pa savam un, ka tu pats esi sev saimnieks.

Nav pārliecības par partneri, ģimeni, profesiju.
Nav nekāda priekšstata par to, ko gribās un kā pie tā nonākt.

Nav īstas tuvības un dziļu attiecību.
Nav spējas izdzīvot sarežgītas jūtas.

Nav labsajūtas no tā, ka tagad, šajā mirklī tu dzīvo savu, neatkārtojamo, unikālo un tikai tev vienam zināmo dzīvi.

Šie cilvēki staigā, elpo, guļ, strādā, dzemdē bērnus. Un absolūti nesaprot, kam visi šie dzīves svētki vispār ir vajadzīgi.

Vai gluži otrādi – uz galvas metas katrā kārdinājumā. Lai tik tālāk no iekšējā tukšuma. Dažkārt briedums neiestājas reizē ar vecumu. Un tikšanās ar sevi kļūst par izvēles jautājumu.

Aglaja Datešidze
Tulkoja: Ginta Filia Solis

No kurienes rodas nemīlestība pret sevi?

nemilestiba pret sevi

Mēs visi zinām, cik ļoti svarīgi ir pieņemt un iemīlēt sevi, jo tikai pieņemot un iemīlot sevi, mēs esam spējīgi uz kaut ko vairāk – mīlēt un pieņemt citus cilvēkus.

Šodien eksistē liels daudzums dažādu tehniku, afirmāciju, meditāciju, kas attīsta cilvēkā šo mīlestību pret sevi. Ne vienmēr tās dod gaidīto rezultātu, bet efekts bieži vien saglabājas tikai uz neilgu laiku un pēc kada brīža viss jau atkal ir iegājies savās vecajās sliedēs. Kāpēc tā notiek?

Kā runā Atma Nadi – meistars, kurš vairāk kā 14 gadus pēta austrumu mācības un psiholoģiju, nemīlestība pret sevi dziļākajā līmenī rodas tāpēc, ka mēs apzināmies savas kļūdas, kuras esam pieļāvuši pagātnē, visbiežāk savos iepriekšējos iemiesojumos. Jo mēs taču visi esam mūžīgas Dvēseles un mūsu zemapziņa nenodala iepriekšējas dzīves no esošās – zemapziņai tās ir kā dienas, kas nomaina cita citu.

Tas, ka mēs neatceramies savas iepriekšējās dzīves, ir aizsargmehānisms, kas ieslēdzas mūsu piedzimšanas brīdī, jo, kā gan mēs varētu šodien dzīvot, ja atcerētos visu, ko esam izdarījuši kādreiz? Vai arī saglabātu savas iepriekšējās pieķeršanās un atkarības? Mēs nespētu attīstīties, iestrēguši pagātnē.

Taču tas, ka apziņas līmenī šo atmiņu nav, nenozīmē, ka arī zemapziņā mēs neko neatceramies.

Visdziļākajā līmenī mums ir visas zināšanas par to, kādas bija mūsu kļūdas, neharmoniskas izpausmes, rupjība, cietsirdība, īpaši attiecībā pret citiem cilvēkiem, kuri pret mums bija godīgi un atklāti un vēlēja mums labu.

Zemapziņā, saprotot to, ka esam bijuši netaisnīgi, mūsos šajā dzīvē rodas nožēla un sevis nepieņemšana, savu to īpašību nepieņemšana, kuras spilgti izpaudās mūsu iepriekšējās iemiesošanās reizēs. Rezultātā daudzus nomoka pastāvīga vainas sajūta, kurai nespējam rast loģisku izskaidrojumu. Un cilvēks realizē visdažādākās pašiznīcināšanās programmas, uzskata, ka nav laimes un mīlestības cienīgs, neieredz sevi…

Un šo dziļo zemapziņas sevis nepieņemšanas un nemīlēšanas programmu var izmainīt tikai tad, ja pieņemam sevi un piedodam sev visu, kas bijis iepriekšējos iemiesojumos.
Kā to izdarīt?

Vēlos piedāvāt kādu vienkāršu un efektīvu tehniku, kas palīdzēs strādāt ar zemapziņu un pakāpeniski mainīt dziļākos uzstādījumus un pārliecības.
41 dienas laikā (bez pārtraukumiem, neizlaižot nevienu dienu) ar kreiso roku (nav svarīgi, vai esi labrocis vai kreilis, jo kreisajai rokai ir saikne ar mūsu zemapziņu) uz papīra lapas ir jāuzraksta sekojošais:

“Es lūdzu piedošanu visām dzīvajām būtnēm un sev visos manos iemiesojumos par visām savām domām, emocijām, jūtām un rīcību… Es piedodu sev visas savas domas, emocijas, jūtas un rīcību attiecībā pret sevi un visām dzīvajām būtnēm visos savos iemiesojumos… Es piedodu un pieņemu sevi visos savos iemiesojumos”.
Tāpat, ja jūti tādu iekšēju nepieciešamību, palūdz piedošanu savai Dzimtai un palūdz piedot sev neharmonisku uzvedību attiecībā pret Dzimtu visos savos iemiesojumos un tāpat arī palūdz piedošanu par visu savu Dzimtu visām dzīvajām būtnēm visos iemiesojumos. Tāpēc, ka mēs ļoti cieši esam saistīti ar saviem radiniekiem, un, iespējams, mums ir vainas sajūta par viņu rīcību – no vienas puses, bet no otras – mums var būt pārrauta saikne ar savu Dzimtu sakarā ar mūsu agrāko rīcību un uzvedību, un tāpēc šajā dzīvē mēs nejūtam stingru pamatu zem kājām, pārliecību un aizsardzību…

Pēc tam, kad to esi uzrakstījis, papīra lapu sadedzini un pelnus vai nu izkaisi vējā, vai aizskalo ar ūdeni, vai atdod zemei.

41 ir viens no sakrālajiem cipariem, tieši tik ilgi iet vēlme līdz Augstākajiem spēkiem, kas vai nu atļauj vai neatļauj tai piepildīties.

Šo tehniku var izpildīt vairākas reizes, ar pārtraukumiem 1-2 mēneši, jo, ja tavai nemīlestībai pret sevi ir dziļas saknes, ir vajadzīgs laiks, lai tiktu līdz tās sākotnējam cēlonim.

Es no sirds novēlu patiesu mīlestību un sevis pieņemšanu!

Jekaterina Poļeščuk
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Par kļūdām

piesardzigs

Kļūdas – tā ir tā dzīves pieredze, no kuras mēs vēl pagaidām neesam varējuši iegūt neko vērtīgu. Nekādus resursus vai personības izaugsmi. Neko, izņemot zaudējumu, sāpes, kaunu un vilšanos. Tie ir tie mūsu biogrāfijas fakti, kuri pagaidām nav kļuvuši par tramplīnu jaunajā dzīvē. Tie ir tie lēmumi, kuru stratēģisko vērtību mēs vēl joprojām neesam izjutuši. Taču pieaugot un personībai nobriestot kļūdas pārstāj tikt izjustas kā neveiksmes. Tās aizņem savu vietu ceļā uz mūsu mērķi. Kļūst par mūsu attīstības pakāpieniem. Un, lai arī sāpīgu, tomēr – ļoti vērtīgu pieredzi.

Atnāk saprašana par to, ka tu šobrīd neatrastos tur, kur tu esi, ja nebūtu pieļāvis šīs kļūdas, kuras iekustināja noteiktu notikumu virkni. Kļūst skaidrs, ka tas viss kaut kāda iemesla dēļ bija vajadzīgs.

Nobrieduši un laimīgi cilvēki parasti nevar atcerēties savā dzīvē fatālas kļūdas un būtu gatavi vēlreiz atkārtot to, kas notika, no sākuma līdz beigām, pat tad, ja ne viss bija ļoti patīkami. Viņi zin, ka viss dzīvē ieņem savu vietu taču ir svarīgi dot tam laiku. Un paši galvu reibinošākie kritieni izrādīsies visvērtīgākas likteņa dāvanas, kas gaida savu stundu un to mirkli, kad mēs tos apzināsimies.
Vai tavā dzīvē ir fatālas kļūdas, kuras tu vēl neesi gatavs sev piedot?

Aglaja Datešidze
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Labākais lēmums

12316397_1256140597736111_5187512874015311911_n

Es ļoti bieži dzirdu jautājumu: “Kā uzzināt, kāds notikumu variants man būs vislabākais? Kā pieņemt pareizāko lēmumu?”

Kastaņedam ir frāze: “Cilvēks, kurš meklē zināšanas, ir līdzīgs tam, kurš dodas karā”.

Iedomājies šo situāciju. Cilvēks dodas karā. Kāda ir viņam labākā izvēle? Kāds ir vēlamākais variants? Protams, labākais variants ir atgriezties mājās dzīvam. Taču, ja reiz viņš dodas karā, tad noteikti saprot to, ka tāds variants var arī nebūt. Bet, neskatoties uz to, viņš tomēr dodas karot.

Šī vīrišķīgā rīcība ir izskaidrojama tikai ar vienu: karavīrs pieņem abus variantus. Gan to, ka atgriezīsies dzīvs, gan to, ka var iet bojā kaujas laukā.

Mūsu dzīve sociumā arī ir kas līdzīgs kaujas laukam. Mēs katru dienu pieņemam daudzus lēmumus un brīžam tie nav tie vislabākie. Kāpēc tā? Parasti mēs izvēlamies mazāk bīstamo ceļu, jo mūsu saprātu sien bailes pazaudēt kaut ko ļoti svarīgu, gadījumā, ja izvēlēsimies iet bīstamo ceļu. Taču, pat izvēloties “vieglāko” ceļu, mēs nemaz tik efektīvi nerīkojamies, jo sirdī mīt bailes. Kad savā ceļā ieraugi krustceles, atceries – tu izvēlies ne rezultātu, bet attieksmi pret rezultātu. Neviens nezin, ar ko noslēgsies šis ceļš – ar uzvaru vai zaudējumu. Taču, ja prātā būs tikai uzvara, tad zaudējuma gadījumā var salūzt Gars. Un tas ir vislielākais zaudējums. Bet, ja esi gatavs arī neveiksmei, tad pati lielākā vilšanās norūdīs tavu Garu un bagātinās to ar pieredzi.

Reiz es sarunājos ar Skolotāju. Man bija jāizdara izvēle un mans Gars svārstījās. Es ļoti baidījos kļūdīties. Jo, ja es klupšu, tad vilšanās mani iznīcinās. Es biju pārbaudījis notikumu gaitu ar visiem iespējamajiem paņēmieniem, kā nu vien mācēju. Gan tarologs man “izlika” scenāriju, gan hiromants, izpētīja manu plaukstu, gan pats “noskanēju” savu nākotni, pa ceļam aptaujājot visus pazīstamos ekstrasensus. Nedrīkst kļūdīties, nedrīkst!

Un, lūk, es nolēmu šo jautājumu uzdot cilvēkam, kurš manā dzīvē ir vislielākā autoritāte. Viņš, kā vienmēr, skatījās uz mani ļoti draudzīgi un mierīgi. Un pēkšņi, pēc kārtējās manas jautājumu sērijas par to, kā nepieļaut kļūdu, viņš teica:

– Bet tu pieļauj to!

Man no brīnumiem atkārās žoklis. Es jau teju vai stundu stāstu par to, cik briesmīgi kļūdīšanās šajā situācijā var sabojāt manu dzīvi, bet viņš turpināja:

– Pieļauj kļūdu. Lai sāp! Lai viss notiek ne tā, kā esi plānojis. Ielaid sevī dzīvi! Gars taču ir ne tikai vēlamajā. Lai arī tu kļūdīsies un nožēlosi. Lai! Tā arī ir pati dzīve. Ikviena pieredze mūs bagātina, tad kāpēc norobežoties no sāpēm?

Viņš runāja un runāja. Visu es vairs neatceros. Taču atmiņā palika tikai viens: es pēkšņi sapratu, ka vairs nebaidos no nevēlamās notikumu gaitas. Bailes pazuda. Es pēkšņi ieraudzīju situāciju visās tās izpausmēs. Lēmums bija pieņemts, vēl, pirms Skolotājs beidza savu runu. Un es biju gatavs pieņemt abus variantus. Un līdz šai dienai šīs izvēles bezbailīguma sajūta neatstāj mani.

Nevienam no mums neizdosies nodzīvot dzīvi tikai tās gaišajā pusē. Mēs nezinām, kādus pārsteigumus mums sagatavojis Liktenis un, cik sāpju mums nāksies pārciest savā ceļā. Un, ja tā notiks, tad atbilde ir viena – lai notiek! Tas nozīmē, sagaidīt savu Likteni bez bailēm.

Tas arī ir VISLABĀKAIS LĒMUMS.

Avots: http://www.aum.news/

Tulkoja: Ginta FS

Jaunība saistīta ar to, kā tu dzīvo

jakovlev3

Raksta Vladimirs Jakovļevs:

Pēdējos 5 gados sava projekta «Возраст счастья» ietvaros, es esmu saticies ar desmitiem cilvēku no visas pasaules, katrs no kuriem ir atradis savu veidu, kā saglabāt savu jaunību un dzīvesprieku, neskatoties uz to, ka viņiem jau ir 50-60-70-90 un dažkārt pat 100 gadu.
Šie 6 likumi ir viņu kolektīvās pieredzes analīzes rezultāts.

1. Jaunība nav saistīta ar gadiem.

Jaunība ir saistīta ar to, kā tu dzīvo. Gribi palikt jauns – attīsties!

2. Jauns ir tas, kas aug.

Vecums sākas ar degradāciju. Sākas ar to, ka zaudējam elastību un spēju augt, tam seko degradācija. Ja ir tāda vēlēšanās, novecot var arī 20 gados.

3. Psihe ir svarīgāka par fizisko.

Fiziskais ir svarīgs. Bet psihe ir svarīgāka. Elastības trūkums, pirmkārt, ir psiholoģiskais inertums, nepēja pieņemt jaunas idejas un adaptēties jaunos apstākļos.
Nespēja augt, pirmkārt, ir psihiskā nespēja attīstīties, uzstādīt sev jaunus uzdevumus un risināt tos jaunos veidos.

Mēs nepārstājam būt jauni tāpēc, ka novecojam. Mēs novecojam tāpēc, ka pārstājam būt jauni.

4. Attīstība notiek katru dienu.

Lai kādu problēmu dzīve mums dotu, pacenties netērēt savus spēkus spriedelējumiem par to, cik tas ir netaisnīgi, vai arī cik ļoti tu to neesi pelnījis. Tā vietā labāk pacenties sevī atrast vīrišķību pajautāt sev pašam – kas man jāizmaina, kas sevī jāuzlabo, lai to atrisinātu.

Jaunība ir ATTĪSTĪBA..

5. Pieredze ir smadzeņu tauki.

Pieredze ir milzīga priekšrocība. Bet tikai tajā gadījumā, ja tā tiek pielietota vēl efektīvākai JAUNU uzdevumu risināšanai. No vecā, jau reizi bijušā, atkārtošanas notiek smadzeņu aptaukošanās.

6. Nav attīstības bez kļūdām.

Nebaidies kļūdīties. Kļūdas attīsta. Bet uzvaras un sasniegumi tikai apstiprina jau sasniegto līmeni. Atceries, teicienam “jaunības kļūdas” ir daudz lielāka nozīme, kā tas šķiet sākumā.

Vecums sākas tad, kad beidzas attīstība. Bet attīstība beidzas tad, kad mēs pārstājam kļūdīties!

Avots: http://sobiratelzvezd.ru/

Vladimira Jakovļeva projekts: http://vladimiryakovlev.ru/

Tulkoja: Ginta FS

P.S. Fotogrāfijā angliete Nora Braiere, kura savos 100 gados ar lidmašīnu veic “nāves cilpu”.

Pārmaiņu laiks – negaidi pirmdienu!

Latvijas izlase

Ķīniešiem ir lieliska paruna: “Labākais laiks, lai iestādītu persika koku, bija 20 gadus atpakaļ. Bet, ja tu tad neiestadīji, tad otrs labākais laiks ir šodien!” Diemžēl cilvēki mīl atlikt savas dzīves pārmaiņas, turklāt, jo nopietnākas pārmaiņas, jo lielākas bailes tās uzsākt. Ko darīt? 

Jo lielākas bailes uzsākt, jo biežāk mēs sakām – jā, jā, es to izdarīšu, bet, ne šodien, no pirmdienas, no pirmā datuma, no Jaunā gada u.t.t. Un, kā tu domā, kas notiek, kad pienāk pirmdiena? Kā likums, nekas!

Tāpēc, ja esi nonācis pie secinājuma, ka ir lietas, kuras dzīvē noteikti ir jāmaina, ir prātīgi pirmo soli spert šodien. Lai tas būtu maziņš solītis, bet – šodien!

Piemēram, viens no maniem skolotājiem izstāstīja, kā viņš grasījās sākt savu karjeru kā starptautisks biznesa treneris. Tajā pat dienā, kad viņš to nolēma, viņš nopirka sev ceļotāja pulksteni ar divām ciparnīcām. Tajā pat nedēļā viņš noformēja sev ārzemju pasi. Protams, ne jau šie soļi viņam atnesa veiksmi, tomēr tieši tie bija svarīgākie turpmākajā veiksmē un izaugsmē.

Kāpēc tā?

Cilvēka smadzenes ir uzbūvētas tā, ka turpināt iesākto, viņam ir daudz vieglāk, kā izkustēties no vietas. Tāpēc, pat mazākais solis “palaiž” kustības procesu pārmaiņu virzienā. Tā kā, negaidi ne pirmdienu, ne Jauno gadu, sāc rīkoties šodien!

Un vislabāk sākt ar to, ka sastādi mērķa sasniegšanas plānu. Atkarībā no plāna sarežģītības un mērķa ilguma, plāns var būt shematisks, vai gluži otrādi – detalizēts. Jebkurā gadījumā, tev jāsaprot, kādi soļi būs jāsper un kādā virzienā jāiet.

Ja, piemēram, tu vēlies nokļūt Lieldienu salā, tev noteikti būs jānoīrē kuģis, jānoalgo kapteinis, jāizskaitļo kurss, degvielas patēriņš u.t.t.

Ja grasies doties pēc maizes, tad pilnīgi pietiekami ir paņemt naudu, iziet no mājas un tālāk viss jau ir zināms.

Tā arī ar dzīves plāniem, ja gaidāmas lielas un nopietnas pārmaiņas, un tev jāizdara kas tāds, par ko tev vispār nav nekādas sajēgas, tad vēlams sastadīt detalizētu plānu. Padomu vari lūgt tam cilvēkam, kas jau ko līdzīgu savā dzīve ir paveicis. Vēlams, izlasīt kaut pāris grāmatas par šo tēmu. Ja izmaiņas plānojas grandiozas, tad bieži vien pareizākais sākumā ir detalizēti saplānot pirmos etapus un tālākos plānot aptuveni.

Tā, piemēram, ja tu vēlies kļūt par pasaules mēroga neiroķirurgu un strādāt elitārā rietumu klīnikā, sākumā tev jāiegūst medicīniskā izglītība. Un, kad jau mācības tuvosies nobeigumam, tu varēsi tālāk detalizēti plānot savus soļus un darbības. Tomēr visu laiku galvā jāpatur doma, ka tavs mērķis ir Džona Hopkinsa klīnika Baltimorā, nevis pilsētas slimnīca Saranskā un, tadēļ svarīgi savām mācībām izvēlēties atbilstošu mācību iestādi.

Svarīgi šajā pirmajā etapā ir novērtēt tās grūtības, ar kurām nāksies sastapties. Tas ļaus saprast, kāda būs tava mērķa sasniegšanas cena, un tu būsi tai gatavs – vai arī atteiksies, ja cena būs pārāk augsta. Starp maniem paziņām ir vairāki Krievijas olimpiskās komandas sportisti. Un viņi visi, ne reizi vien, ir lauzuši kaulus, plēsuši saites – tā vienkārši ir daļa no cenas, ko nākas maksāt par sava sapņa piepildīšanos – tajā skaitā – par zelta medaļu. Ja cilvēks nav traumām gatavs, tad labāk nodarboties ar šaha spēli, bet – ne – boksu, ne – futbolu.

No otras puses, šķēršļu zināšana, ļauj sagatavoties to parvarēšanai. Pagājušā gadsimta beigās Dienvidpols bija tā retā vieta uz zemeslodes, kur cilvēks nebija savu kāju spēris. Pirmie līdz tam nokļuva – praktiski vienlaicīgi, ar dažu dienu starpību – norvēģis Roalds Amundsens un anglis Roberts Skots. Amundsens ļoti rūpīgi bija izpetījis visu iepriekšējo Antarktīdas ekspedīciju pieredzi un laicīgi bija sagatavojies visām zināmajām problēmām. Savukārt Skots paļāvās uz savu veiksmi un nepiestradāja pie ekspedīcijas plānošanas. Rezultātā Amundsena ekspedīcijas atpakaļceļš bija gluds – viņš nepazaudēja nevienu savas komandas cilvēku, bet Skota komanda aizgāja bojā pilnībā – viņš pazaudēja visus savus cilvēkus, un pēc tam arī pats gāja bojā no bada un sala.

Diez vai šodien tās grūtības, ar kurām nāksies sastapties mūsdienu pilsētā dzīvojošam cilvēkam viņa karjeras ceļā, būs tik bīstamas kā šiem vīriem, taču ir vērts laicīgi sagatavoties grūtībām. Gan amerikāņu skautiem, gan padomju pionieriem bija līdzīgas devīzes: “Esi gatavs! Vienmēr gatavs!”

Un beidzot, viena ļoti svarīga nianse, par kuru bieži vien aizmirstam. izņemot dažus specifiskus darbības veidus, gandrīz vienmēr mums mūsu darbībā ir nepieciešama citu cilvēku palīdzība. Protams, tu vari būt dzejnieks -vientuļnieks, vai gleznotājs-vientuļnieks, bet, ja runājam par nopietām un nozīmīgām lietām, tad tās parasti ir sasniedzamas komandā. Pat Šerlokam Holmsam bija nepieciešams Doktors Vatsons.

Ir vairākas lomas, kuras tavā dzīvē var nospēlēt citi cilvēki – no “Kritiķa” līdz “Mūzai”, no “Eksperta” līdz “Lomu modelim”. To visu šeit neaprakstīšu, jo tas ir atsevišķs stāsts, tikai atzīmēšu divus, ļoti nozīmīgsu punktus.

Pirmkārt, pacenties atrast kādu, kurš jau sasniedzis to mērķi, kura sasniegšanai tu vēl tikai gatavojies, un palūdz viņu kļūt par tavu mentoru vai konsultantu.

Otrkārt, blakus tev jābūt cilvēkam, kurš tic tavai veiksmei… un pat tad, ja tev nolaižas rokas, viņš vienalga saka: “Es ticu tev, tev viss izdosies!”

Autors: Aleksandrs Levitas

Avots: http://www.snob.ru

Tulkoja: Ginta FS

P.S. Es šodien noteikti skatīšos Latvijas puišu spēli hokejā. Tā ir fantastiska, jauna komanda, kuri ar tādu prieku un degsmi spēlē, ka tur iedvesmu var smelties arī saviem personīgajiem panākumiem. Viņi zin, ko viņiem tas maksā un viņi ir gatavi maksāt savu cenu, un to redz katru mirkli, ko tie pavada laukumā.

Veiksmi un uzvaru!

Latvija – Krievija šodien 9. maijā plkst. 16:00 TV3 tiešraidē

Pasaules čempionātā hokejā Krievijā – Maskavā

Neviens nezin, kā vajag…

neviens_nezin

Neviens nezin, kā vajag: Tava dzīve – Tavi lēmumi!

Dažādu kataklizmu laikā mēs varam izrādīties izmisuši, apjukuši, grūtsirdīgi un zaudējuši ticību sev. Kā būt, ja pazaudēta mūsu uzticēšanās sev un saikne ar sevi? Mēs pārstājam redzēt, dzirdēt, saprast un ātri vien kļūstam kā muļķīši – tā arī jūtamies. Kas notiek? Kāpēc tā? Ko darīt?

Tādos brīžos ļoti gribas atbalstīties pret kādu. Gribas, lai kāds gudrs un pieaudzis cilvēks pateiktu, kas notiek un novērtētu situāciju un atbildētu, ko man tagad darīt. Mēs meklējam ekspertu.

Kāds atrod ekspertu mammas vai vecākas draudzenes personā, kāds iet pie zīlnieces, astrologa, kādam šim mērķim ir lieli skolotāji un sava nodibināta saikne ar kādu indiešu guru. Bet kāds nolemj izmantot mūsdienu psiholoģijas palīdzību un dodas pie kouča, psihologa, trenera.

Ja šis eksperts ir gana izmanīgs, viņš nekad nedos padomu, lai neuzņemtos atbildību par tavu dzīvi un taviem lēmumiem. Speciālists palīdzēs tev tikt skaidrība ar sevi, lai šī saikne ar sevi, sapratne un uzticēšanās sev atjaunotos.

Aiz svešu cilvēku balsu murdoņas, atrodoties stresā un trauksmē, ir ļoti grūti saglabāt saikni ar sevi, savu dziļāko gudrību, ar savām zināšanām, pieredzi un vēlmēm.

Visbiežāk mums vajadzīgs nevis eksperts kādā nozarē (kurš gan labāk par mums pārzin mūsu dzīvi un biznesu?), bet gan cilvēks, sarunā ar kuru, šī balsu murdoņa pamazām apklust, saikne ar sevi atjaunojas un mēs redzam skaidru notiekošā bildi.

Pat tad, ja šī bilde nepriecē un tajā skaidri atspoguļojs tas, ko esam centušies no sevis noslēpt, pati skaidrība dod iespēju apzināti pieņemt lēmumus. Un, galvenais, zināt, ka tas ir mans un tieši man arī derīgs.

Neviens nezin, kā vajag. Neviens neuzņemsies svešus riskus.

Dzīves jautājumos ir tikai viens eksperts un tas esi TU PATS!

 

Avots: www.econet.ru

Autors: Irina Dibova

Tulkoja: Ginta FS

Lai dzīve krāsaina!

12295440_1091833770856679_7453443264479560697_n

Šis ir universāls tests, kas palīdzēs noskaidrot, vai Tu patiešām nodarbojies ar savu īsto lietu.

1. Ar savu iemīļoto dzīves nodarbi tu vari nodarboties jebkurā laikā, jebkurā vietā, jebkuros apstākļos un pie jebkādas pašsajūtas.

“Cilvēki reti kad ir veiksmīgi, ja nodarbojas ar to, kas nesagādā tiem apmierinājumu”.

2. Tu iegrimsti darba procesā momentā un uz ilgu laiku. Koncentrēšanās uz darbu ir kas līdzīgs dziļai meditācijai. Laikam un visam, kas notiek apkārt, vairs nav nekādas nozīmes.

3. Tev nemitīgi ir vēlēšanās un tieksme uzzināt ko jaunu un kļūt arvien profesionālākam un iegūt arvien vairāk profesionālo zināšanu. Tu piedalies diskusijās, kas saistītas ar šo lietu.

4. Tu nesavtīgi dalies iegūtajā pieredzē ar citiem cilvēkiem. Jaunas zināšanas pie tevis atnāk viegli un tieši tāpēc tu esi gatavs dalīties tajās. tevi nebiedē doma par to, ka kāds kļūs labāks par tevi šajā lietā, izmantojot no tevis gūtās zināšanas.

5. Tu esi atvērts visam jaunajam. Mīļotais darbs dod tev milzīgu enerģiju, kuru tu vari tērēt sava radošā potenciāla vairošanai. Tu esi atvērts jaunām iepazīšanām, ceļojumiem un eksperimentiem.

6. Naudai šajā gadījumā nav noteicošā loma. Ja esi aizņemts ar savu īsto lietu, tu tērē tai lielu daļļu savas naudas. Un ar laiku mīļotā nodarbe ar tādu pašu vieglumu nes tev pietiekamus ienākumus.

7. Tu ievēro, ka vēlamie notikumi sāk formēties paši, un tev atliek vien vērot notiekošās “apstākļu sakritības.” Jaunas iepazīšanās, jaunas radošas idejas pašas atnāk tavā dzīvē.

Ja vēljoprojām esi savas mīļotās nodarbes meklējumos, atceries:

Nevar spert vienu milzīgu soli, kas tūlīt un uzreiz nodrošinās tava mērķa sasniegšanu, jo jebkurš mērķis tiek sasniegts daudzu mazu, vienkāršu solīšu rezultātā.

Autors: Pīters Kohens

Tulkoja: Ginta FS