Labākais lēmums

12316397_1256140597736111_5187512874015311911_n

Es ļoti bieži dzirdu jautājumu: “Kā uzzināt, kāds notikumu variants man būs vislabākais? Kā pieņemt pareizāko lēmumu?”

Kastaņedam ir frāze: “Cilvēks, kurš meklē zināšanas, ir līdzīgs tam, kurš dodas karā”.

Iedomājies šo situāciju. Cilvēks dodas karā. Kāda ir viņam labākā izvēle? Kāds ir vēlamākais variants? Protams, labākais variants ir atgriezties mājās dzīvam. Taču, ja reiz viņš dodas karā, tad noteikti saprot to, ka tāds variants var arī nebūt. Bet, neskatoties uz to, viņš tomēr dodas karot.

Šī vīrišķīgā rīcība ir izskaidrojama tikai ar vienu: karavīrs pieņem abus variantus. Gan to, ka atgriezīsies dzīvs, gan to, ka var iet bojā kaujas laukā.

Mūsu dzīve sociumā arī ir kas līdzīgs kaujas laukam. Mēs katru dienu pieņemam daudzus lēmumus un brīžam tie nav tie vislabākie. Kāpēc tā? Parasti mēs izvēlamies mazāk bīstamo ceļu, jo mūsu saprātu sien bailes pazaudēt kaut ko ļoti svarīgu, gadījumā, ja izvēlēsimies iet bīstamo ceļu. Taču, pat izvēloties “vieglāko” ceļu, mēs nemaz tik efektīvi nerīkojamies, jo sirdī mīt bailes. Kad savā ceļā ieraugi krustceles, atceries – tu izvēlies ne rezultātu, bet attieksmi pret rezultātu. Neviens nezin, ar ko noslēgsies šis ceļš – ar uzvaru vai zaudējumu. Taču, ja prātā būs tikai uzvara, tad zaudējuma gadījumā var salūzt Gars. Un tas ir vislielākais zaudējums. Bet, ja esi gatavs arī neveiksmei, tad pati lielākā vilšanās norūdīs tavu Garu un bagātinās to ar pieredzi.

Reiz es sarunājos ar Skolotāju. Man bija jāizdara izvēle un mans Gars svārstījās. Es ļoti baidījos kļūdīties. Jo, ja es klupšu, tad vilšanās mani iznīcinās. Es biju pārbaudījis notikumu gaitu ar visiem iespējamajiem paņēmieniem, kā nu vien mācēju. Gan tarologs man “izlika” scenāriju, gan hiromants, izpētīja manu plaukstu, gan pats “noskanēju” savu nākotni, pa ceļam aptaujājot visus pazīstamos ekstrasensus. Nedrīkst kļūdīties, nedrīkst!

Un, lūk, es nolēmu šo jautājumu uzdot cilvēkam, kurš manā dzīvē ir vislielākā autoritāte. Viņš, kā vienmēr, skatījās uz mani ļoti draudzīgi un mierīgi. Un pēkšņi, pēc kārtējās manas jautājumu sērijas par to, kā nepieļaut kļūdu, viņš teica:

– Bet tu pieļauj to!

Man no brīnumiem atkārās žoklis. Es jau teju vai stundu stāstu par to, cik briesmīgi kļūdīšanās šajā situācijā var sabojāt manu dzīvi, bet viņš turpināja:

– Pieļauj kļūdu. Lai sāp! Lai viss notiek ne tā, kā esi plānojis. Ielaid sevī dzīvi! Gars taču ir ne tikai vēlamajā. Lai arī tu kļūdīsies un nožēlosi. Lai! Tā arī ir pati dzīve. Ikviena pieredze mūs bagātina, tad kāpēc norobežoties no sāpēm?

Viņš runāja un runāja. Visu es vairs neatceros. Taču atmiņā palika tikai viens: es pēkšņi sapratu, ka vairs nebaidos no nevēlamās notikumu gaitas. Bailes pazuda. Es pēkšņi ieraudzīju situāciju visās tās izpausmēs. Lēmums bija pieņemts, vēl, pirms Skolotājs beidza savu runu. Un es biju gatavs pieņemt abus variantus. Un līdz šai dienai šīs izvēles bezbailīguma sajūta neatstāj mani.

Nevienam no mums neizdosies nodzīvot dzīvi tikai tās gaišajā pusē. Mēs nezinām, kādus pārsteigumus mums sagatavojis Liktenis un, cik sāpju mums nāksies pārciest savā ceļā. Un, ja tā notiks, tad atbilde ir viena – lai notiek! Tas nozīmē, sagaidīt savu Likteni bez bailēm.

Tas arī ir VISLABĀKAIS LĒMUMS.

Avots: http://www.aum.news/

Tulkoja: Ginta FS

Advertisements

Jaunība saistīta ar to, kā tu dzīvo

jakovlev3

Raksta Vladimirs Jakovļevs:

Pēdējos 5 gados sava projekta «Возраст счастья» ietvaros, es esmu saticies ar desmitiem cilvēku no visas pasaules, katrs no kuriem ir atradis savu veidu, kā saglabāt savu jaunību un dzīvesprieku, neskatoties uz to, ka viņiem jau ir 50-60-70-90 un dažkārt pat 100 gadu.
Šie 6 likumi ir viņu kolektīvās pieredzes analīzes rezultāts.

1. Jaunība nav saistīta ar gadiem.

Jaunība ir saistīta ar to, kā tu dzīvo. Gribi palikt jauns – attīsties!

2. Jauns ir tas, kas aug.

Vecums sākas ar degradāciju. Sākas ar to, ka zaudējam elastību un spēju augt, tam seko degradācija. Ja ir tāda vēlēšanās, novecot var arī 20 gados.

3. Psihe ir svarīgāka par fizisko.

Fiziskais ir svarīgs. Bet psihe ir svarīgāka. Elastības trūkums, pirmkārt, ir psiholoģiskais inertums, nepēja pieņemt jaunas idejas un adaptēties jaunos apstākļos.
Nespēja augt, pirmkārt, ir psihiskā nespēja attīstīties, uzstādīt sev jaunus uzdevumus un risināt tos jaunos veidos.

Mēs nepārstājam būt jauni tāpēc, ka novecojam. Mēs novecojam tāpēc, ka pārstājam būt jauni.

4. Attīstība notiek katru dienu.

Lai kādu problēmu dzīve mums dotu, pacenties netērēt savus spēkus spriedelējumiem par to, cik tas ir netaisnīgi, vai arī cik ļoti tu to neesi pelnījis. Tā vietā labāk pacenties sevī atrast vīrišķību pajautāt sev pašam – kas man jāizmaina, kas sevī jāuzlabo, lai to atrisinātu.

Jaunība ir ATTĪSTĪBA..

5. Pieredze ir smadzeņu tauki.

Pieredze ir milzīga priekšrocība. Bet tikai tajā gadījumā, ja tā tiek pielietota vēl efektīvākai JAUNU uzdevumu risināšanai. No vecā, jau reizi bijušā, atkārtošanas notiek smadzeņu aptaukošanās.

6. Nav attīstības bez kļūdām.

Nebaidies kļūdīties. Kļūdas attīsta. Bet uzvaras un sasniegumi tikai apstiprina jau sasniegto līmeni. Atceries, teicienam “jaunības kļūdas” ir daudz lielāka nozīme, kā tas šķiet sākumā.

Vecums sākas tad, kad beidzas attīstība. Bet attīstība beidzas tad, kad mēs pārstājam kļūdīties!

Avots: http://sobiratelzvezd.ru/

Vladimira Jakovļeva projekts: http://vladimiryakovlev.ru/

Tulkoja: Ginta FS

P.S. Fotogrāfijā angliete Nora Braiere, kura savos 100 gados ar lidmašīnu veic “nāves cilpu”.

Pārmaiņu laiks – negaidi pirmdienu!

Latvijas izlase

Ķīniešiem ir lieliska paruna: “Labākais laiks, lai iestādītu persika koku, bija 20 gadus atpakaļ. Bet, ja tu tad neiestadīji, tad otrs labākais laiks ir šodien!” Diemžēl cilvēki mīl atlikt savas dzīves pārmaiņas, turklāt, jo nopietnākas pārmaiņas, jo lielākas bailes tās uzsākt. Ko darīt? 

Jo lielākas bailes uzsākt, jo biežāk mēs sakām – jā, jā, es to izdarīšu, bet, ne šodien, no pirmdienas, no pirmā datuma, no Jaunā gada u.t.t. Un, kā tu domā, kas notiek, kad pienāk pirmdiena? Kā likums, nekas!

Tāpēc, ja esi nonācis pie secinājuma, ka ir lietas, kuras dzīvē noteikti ir jāmaina, ir prātīgi pirmo soli spert šodien. Lai tas būtu maziņš solītis, bet – šodien!

Piemēram, viens no maniem skolotājiem izstāstīja, kā viņš grasījās sākt savu karjeru kā starptautisks biznesa treneris. Tajā pat dienā, kad viņš to nolēma, viņš nopirka sev ceļotāja pulksteni ar divām ciparnīcām. Tajā pat nedēļā viņš noformēja sev ārzemju pasi. Protams, ne jau šie soļi viņam atnesa veiksmi, tomēr tieši tie bija svarīgākie turpmākajā veiksmē un izaugsmē.

Kāpēc tā?

Cilvēka smadzenes ir uzbūvētas tā, ka turpināt iesākto, viņam ir daudz vieglāk, kā izkustēties no vietas. Tāpēc, pat mazākais solis “palaiž” kustības procesu pārmaiņu virzienā. Tā kā, negaidi ne pirmdienu, ne Jauno gadu, sāc rīkoties šodien!

Un vislabāk sākt ar to, ka sastādi mērķa sasniegšanas plānu. Atkarībā no plāna sarežģītības un mērķa ilguma, plāns var būt shematisks, vai gluži otrādi – detalizēts. Jebkurā gadījumā, tev jāsaprot, kādi soļi būs jāsper un kādā virzienā jāiet.

Ja, piemēram, tu vēlies nokļūt Lieldienu salā, tev noteikti būs jānoīrē kuģis, jānoalgo kapteinis, jāizskaitļo kurss, degvielas patēriņš u.t.t.

Ja grasies doties pēc maizes, tad pilnīgi pietiekami ir paņemt naudu, iziet no mājas un tālāk viss jau ir zināms.

Tā arī ar dzīves plāniem, ja gaidāmas lielas un nopietnas pārmaiņas, un tev jāizdara kas tāds, par ko tev vispār nav nekādas sajēgas, tad vēlams sastadīt detalizētu plānu. Padomu vari lūgt tam cilvēkam, kas jau ko līdzīgu savā dzīve ir paveicis. Vēlams, izlasīt kaut pāris grāmatas par šo tēmu. Ja izmaiņas plānojas grandiozas, tad bieži vien pareizākais sākumā ir detalizēti saplānot pirmos etapus un tālākos plānot aptuveni.

Tā, piemēram, ja tu vēlies kļūt par pasaules mēroga neiroķirurgu un strādāt elitārā rietumu klīnikā, sākumā tev jāiegūst medicīniskā izglītība. Un, kad jau mācības tuvosies nobeigumam, tu varēsi tālāk detalizēti plānot savus soļus un darbības. Tomēr visu laiku galvā jāpatur doma, ka tavs mērķis ir Džona Hopkinsa klīnika Baltimorā, nevis pilsētas slimnīca Saranskā un, tadēļ svarīgi savām mācībām izvēlēties atbilstošu mācību iestādi.

Svarīgi šajā pirmajā etapā ir novērtēt tās grūtības, ar kurām nāksies sastapties. Tas ļaus saprast, kāda būs tava mērķa sasniegšanas cena, un tu būsi tai gatavs – vai arī atteiksies, ja cena būs pārāk augsta. Starp maniem paziņām ir vairāki Krievijas olimpiskās komandas sportisti. Un viņi visi, ne reizi vien, ir lauzuši kaulus, plēsuši saites – tā vienkārši ir daļa no cenas, ko nākas maksāt par sava sapņa piepildīšanos – tajā skaitā – par zelta medaļu. Ja cilvēks nav traumām gatavs, tad labāk nodarboties ar šaha spēli, bet – ne – boksu, ne – futbolu.

No otras puses, šķēršļu zināšana, ļauj sagatavoties to parvarēšanai. Pagājušā gadsimta beigās Dienvidpols bija tā retā vieta uz zemeslodes, kur cilvēks nebija savu kāju spēris. Pirmie līdz tam nokļuva – praktiski vienlaicīgi, ar dažu dienu starpību – norvēģis Roalds Amundsens un anglis Roberts Skots. Amundsens ļoti rūpīgi bija izpetījis visu iepriekšējo Antarktīdas ekspedīciju pieredzi un laicīgi bija sagatavojies visām zināmajām problēmām. Savukārt Skots paļāvās uz savu veiksmi un nepiestradāja pie ekspedīcijas plānošanas. Rezultātā Amundsena ekspedīcijas atpakaļceļš bija gluds – viņš nepazaudēja nevienu savas komandas cilvēku, bet Skota komanda aizgāja bojā pilnībā – viņš pazaudēja visus savus cilvēkus, un pēc tam arī pats gāja bojā no bada un sala.

Diez vai šodien tās grūtības, ar kurām nāksies sastapties mūsdienu pilsētā dzīvojošam cilvēkam viņa karjeras ceļā, būs tik bīstamas kā šiem vīriem, taču ir vērts laicīgi sagatavoties grūtībām. Gan amerikāņu skautiem, gan padomju pionieriem bija līdzīgas devīzes: “Esi gatavs! Vienmēr gatavs!”

Un beidzot, viena ļoti svarīga nianse, par kuru bieži vien aizmirstam. izņemot dažus specifiskus darbības veidus, gandrīz vienmēr mums mūsu darbībā ir nepieciešama citu cilvēku palīdzība. Protams, tu vari būt dzejnieks -vientuļnieks, vai gleznotājs-vientuļnieks, bet, ja runājam par nopietām un nozīmīgām lietām, tad tās parasti ir sasniedzamas komandā. Pat Šerlokam Holmsam bija nepieciešams Doktors Vatsons.

Ir vairākas lomas, kuras tavā dzīvē var nospēlēt citi cilvēki – no “Kritiķa” līdz “Mūzai”, no “Eksperta” līdz “Lomu modelim”. To visu šeit neaprakstīšu, jo tas ir atsevišķs stāsts, tikai atzīmēšu divus, ļoti nozīmīgsu punktus.

Pirmkārt, pacenties atrast kādu, kurš jau sasniedzis to mērķi, kura sasniegšanai tu vēl tikai gatavojies, un palūdz viņu kļūt par tavu mentoru vai konsultantu.

Otrkārt, blakus tev jābūt cilvēkam, kurš tic tavai veiksmei… un pat tad, ja tev nolaižas rokas, viņš vienalga saka: “Es ticu tev, tev viss izdosies!”

Autors: Aleksandrs Levitas

Avots: http://www.snob.ru

Tulkoja: Ginta FS

P.S. Es šodien noteikti skatīšos Latvijas puišu spēli hokejā. Tā ir fantastiska, jauna komanda, kuri ar tādu prieku un degsmi spēlē, ka tur iedvesmu var smelties arī saviem personīgajiem panākumiem. Viņi zin, ko viņiem tas maksā un viņi ir gatavi maksāt savu cenu, un to redz katru mirkli, ko tie pavada laukumā.

Veiksmi un uzvaru!

Latvija – Krievija šodien 9. maijā plkst. 16:00 TV3 tiešraidē

Pasaules čempionātā hokejā Krievijā – Maskavā

Neviens nezin, kā vajag…

neviens_nezin

Neviens nezin, kā vajag: Tava dzīve – Tavi lēmumi!

Dažādu kataklizmu laikā mēs varam izrādīties izmisuši, apjukuši, grūtsirdīgi un zaudējuši ticību sev. Kā būt, ja pazaudēta mūsu uzticēšanās sev un saikne ar sevi? Mēs pārstājam redzēt, dzirdēt, saprast un ātri vien kļūstam kā muļķīši – tā arī jūtamies. Kas notiek? Kāpēc tā? Ko darīt?

Tādos brīžos ļoti gribas atbalstīties pret kādu. Gribas, lai kāds gudrs un pieaudzis cilvēks pateiktu, kas notiek un novērtētu situāciju un atbildētu, ko man tagad darīt. Mēs meklējam ekspertu.

Kāds atrod ekspertu mammas vai vecākas draudzenes personā, kāds iet pie zīlnieces, astrologa, kādam šim mērķim ir lieli skolotāji un sava nodibināta saikne ar kādu indiešu guru. Bet kāds nolemj izmantot mūsdienu psiholoģijas palīdzību un dodas pie kouča, psihologa, trenera.

Ja šis eksperts ir gana izmanīgs, viņš nekad nedos padomu, lai neuzņemtos atbildību par tavu dzīvi un taviem lēmumiem. Speciālists palīdzēs tev tikt skaidrība ar sevi, lai šī saikne ar sevi, sapratne un uzticēšanās sev atjaunotos.

Aiz svešu cilvēku balsu murdoņas, atrodoties stresā un trauksmē, ir ļoti grūti saglabāt saikni ar sevi, savu dziļāko gudrību, ar savām zināšanām, pieredzi un vēlmēm.

Visbiežāk mums vajadzīgs nevis eksperts kādā nozarē (kurš gan labāk par mums pārzin mūsu dzīvi un biznesu?), bet gan cilvēks, sarunā ar kuru, šī balsu murdoņa pamazām apklust, saikne ar sevi atjaunojas un mēs redzam skaidru notiekošā bildi.

Pat tad, ja šī bilde nepriecē un tajā skaidri atspoguļojs tas, ko esam centušies no sevis noslēpt, pati skaidrība dod iespēju apzināti pieņemt lēmumus. Un, galvenais, zināt, ka tas ir mans un tieši man arī derīgs.

Neviens nezin, kā vajag. Neviens neuzņemsies svešus riskus.

Dzīves jautājumos ir tikai viens eksperts un tas esi TU PATS!

 

Avots: www.econet.ru

Autors: Irina Dibova

Tulkoja: Ginta FS

Lai dzīve krāsaina!

12295440_1091833770856679_7453443264479560697_n

Šis ir universāls tests, kas palīdzēs noskaidrot, vai Tu patiešām nodarbojies ar savu īsto lietu.

1. Ar savu iemīļoto dzīves nodarbi tu vari nodarboties jebkurā laikā, jebkurā vietā, jebkuros apstākļos un pie jebkādas pašsajūtas.

“Cilvēki reti kad ir veiksmīgi, ja nodarbojas ar to, kas nesagādā tiem apmierinājumu”.

2. Tu iegrimsti darba procesā momentā un uz ilgu laiku. Koncentrēšanās uz darbu ir kas līdzīgs dziļai meditācijai. Laikam un visam, kas notiek apkārt, vairs nav nekādas nozīmes.

3. Tev nemitīgi ir vēlēšanās un tieksme uzzināt ko jaunu un kļūt arvien profesionālākam un iegūt arvien vairāk profesionālo zināšanu. Tu piedalies diskusijās, kas saistītas ar šo lietu.

4. Tu nesavtīgi dalies iegūtajā pieredzē ar citiem cilvēkiem. Jaunas zināšanas pie tevis atnāk viegli un tieši tāpēc tu esi gatavs dalīties tajās. tevi nebiedē doma par to, ka kāds kļūs labāks par tevi šajā lietā, izmantojot no tevis gūtās zināšanas.

5. Tu esi atvērts visam jaunajam. Mīļotais darbs dod tev milzīgu enerģiju, kuru tu vari tērēt sava radošā potenciāla vairošanai. Tu esi atvērts jaunām iepazīšanām, ceļojumiem un eksperimentiem.

6. Naudai šajā gadījumā nav noteicošā loma. Ja esi aizņemts ar savu īsto lietu, tu tērē tai lielu daļļu savas naudas. Un ar laiku mīļotā nodarbe ar tādu pašu vieglumu nes tev pietiekamus ienākumus.

7. Tu ievēro, ka vēlamie notikumi sāk formēties paši, un tev atliek vien vērot notiekošās “apstākļu sakritības.” Jaunas iepazīšanās, jaunas radošas idejas pašas atnāk tavā dzīvē.

Ja vēljoprojām esi savas mīļotās nodarbes meklējumos, atceries:

Nevar spert vienu milzīgu soli, kas tūlīt un uzreiz nodrošinās tava mērķa sasniegšanu, jo jebkurš mērķis tiek sasniegts daudzu mazu, vienkāršu solīšu rezultātā.

Autors: Pīters Kohens

Tulkoja: Ginta FS