Labāks par sevi vakarējo

resurss

Tev ir palaimējies, ka esi, ka dzīvo, tāpēc būs labi, ja tava dzīve būs jēgpilna.
Aizmirsti par negatīvo un dzīvo godīgi un patiesi – no sirds!

Kad tu pamosties no rīta un ir pienākusi jauna diena, esi pateicīgs par vēl vienu iespēju.
Kad citi izvēlas vieglāko ceļu, esi tas, kurš izvēlas pareizo sev.
Kad kaut kas ir jāizdara, esi pirmais, kurš izrāda iniciatīvu.
Kad tev ir iespēja izvēlēties no vairākiem variantiem, izvēlies to, kas atbilst tavām prioritātēm.
Kad tev ir svarīgi kaut ko sasniegt, esi tam atvērts un ej uz to.
Kad darbs izrādās sarežģīts, domā tikai par nākamo mazo solīti.
Kad tavu prātu nomoka nemiers, koncentrējies tikai uz to, ko vari kontrolēt.
Kad rodas reālas problēmas, esi gatavs tās atrisināt.
Kad kļūdas jau pieļautas, esi mierā ar tām, un mācies no tām.
Kad tev ir ko teikt, esi gatavs izteikties.
Kad tas, kas pagātnē tika izdarīts, vēl joprojām nestrādā, esi gatavs veikt tajā izmaiņas.
Kad tavā prātā vēl joprojām aizķērušās šaubas, esi pārliecināts par savām spējām.
Kad kāds turās pie vecajiem uzskatiem, esi atvērts jaunām idejām.
Kad citi uzstāj uz kādu konkrētu risinājumu, uzticies savai intuīcijai.
Kad jūties nomākts, esi pietiekami drosmīgs, lai pasmaidītu.
Kad jūti, ka stress aug, uz mirkli iepauzē, un tikai esi, un elpo.
Kad notiek kas negaidīts, esi elastīgs un ātri adaptējies.
Kad saproti, ka kaut kam nav nekādas jēgas, esi uzstājīgs un uzdod jautājumus.
Kad kāds nodara tev sāpes, esi gatavs piedot un mīlēt no jauna.
Kad attiecības turpina tevi sāpināt, esi gatavs atlaist, un virzīt savu mīlestību un cieņu uz iekšu.
Kad kādam ir kaut kas, ko tu ļoti gribētu, priecājies par viņu.
Kad kāds vēlas konkurēt, esi pats sev konkurents – pārsit pats savus rekordus.
Kad kāds spiež, lai tu būtu kāds cits, esi tikai tu pats.
Kad neesi parliecināts, ka vari kaut ko piedāvāt, esi patiess un piedāvā godīgumu.
Kad tavi ceļi krustojas ar nepazīstamu cilveku, esi pirmais, kas atradīs iemeslu uzsmaidīt.
Kad jūties kā pasaules virsotnē, esi tā roka, kas palīdzēs pacelties citiem.
Kad kādam, kurš tev nav vienaldzīgs, tu esi vajadzīgs, esi ar viņu bez minstināšanās un jautājumiem.
Kad tu kādu pa īstam mīli, esi mīlošs kā runās, tā arī darbībās.
Kad pienāk brīdis atpūsties kopā ar ģimeni, atlaid visu pārējo, un pilnībā esi šajā momentā.
Kad diena beidzas, esi mierīgs, zinot, ka esi izdarījis labāko, ko varēji izdarīt.
Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta FS

Advertisements

Vai vēlies būt vesels un laimīgs?

12

Sergejs Lazarevs ir plaši pazīstama personība pasaules praktiskajā psiholoģijā, pedagoģijā un cilvēka informatīvi-enerģētiskā lauka pētniecības jomā. Viņa dziļais pētnieciskais darbs ilgst vairāk kā 30 gadus un šajā laikā sarakstītas 29 grāmatas, kas miljoniem cilvēku devušas iespēju labāk saprast un izzināt sevi.Te neliels ieskats viņa atziņās, kas radušās gan pētījumu, gan personīgas pieredzes rezultātā.

1. Es agrāk nesapratu, kāpēc kultūrā eksistē nerakstīts likums, kas liedz lasīt ēšanas laikā. Izrādās, ka ēdiens kopā ar grāmatu vai pie televizora, vai, sarunājoties par politiku, vai ģimenes problēmām, var dziļi traumēt cilvēka Dvēseli, jo ēšanas laikā informācija brīvi nokļūst cilvēka zemapziņā.

2. Jebkura saslimšana, vai tie ir traucējumi organiskā līmenī vai funkcionālie, bremzē agresiju, kas attīstās Dvēselē.

3. Ziniet, kāpēc jūs dzerat?

Cilvēkam būtu jamīl apkārtējā pasaule, bet, ja viņš to nemīl, Dvēselē rodas diskomforta stāvoklis un sākas Dvēseles mokas. Un cilvēks jebkādā veidā cenšas šīs mokas apslāpēt. Tas noved pie narkomānijas, alkoholisma un toksikomānijas.

Patiesais narkomānijas un alkoholisma cēlonis ir pazemināts mīlestības līmenis Dvēselē. Tāds stāvoklis rodas dēļ aizvainojuma un savas mīlestības pret cilvēkiem apspiešanas.

4. Gribiet, došu jums padomu, kā būt veseliem un dzīvot ilgi?

Nekad un nevienam neizvirziet pretenzijas.

Ne savam liktenim, ne Dievam, ne pagātnei, ne cilvēkiem.

Ārēji uzvedieties kā vēlieties, bet iekšēji – ikviena jūsu pretenzija ir programma, kas iznīcina to, kam veltāt šo pretenziju. Šūna nevar izvirzīt pretenzijas organismam, izejot no savām personīgajām interesēm. Nevar, jo tā būtu organisma sabrukšanas programma. Tāda šūna tiek atstumta un saslimst.

5. Sadzīvē mēs bieži atļaujamies slikti izteikties par cilvēkiem, paši par sevi un savu likteni. Izrādās, ka šis ieradums cilvēkam sagrauj… zobus.

6. Zemapziņā mēs vienmēr pirmie nodaram pāri tam, kurš pēc tam ar savu uzvedību nodara pāri mums.

7. Lieta tāda, ka Kristus baušļi vēršas nevis pie formas, bet satura – pie mūsu emocijām. Un «jums nebūs pretim stāvēt ļaunajam; bet, kas tev sit labajā vaigā, tam pagriez arī otru” nenozīmē fiziskas aizstāvēšanās noliegšanu. Tas nozīmē, ka iekšā nedrīkst būt atbildes agresijas.

8. Reāli izmainīt situāciju ap sevi var tikai izmainot sevi. Pirmais, no kā jāatsakās, ir vēlme valdīt pār situāciju. Saprast, ka situācija sīkumos darbojoties pret tevi, galvenajā strādā tev par labu.

9. Es jums saku, iedomājieties, ka esat iepazinies ar brīnišķīgu sievieti un esat gatavs raudāt no laimes, un, kad domājat par viņu, jums viss iekšā trīc, bet Dvēselē rodas neizskaidrojama skaistuma sajūta un jūs jūtiet, ka sākat mainīties un Dvēsele kļūst labāka un skaistāka, un jūs uzskatāt, ka tā ir mīlestība. Taču, nē, tā ir tikai pusmīlestība.
Un tagad iedomājieties, ka mīļotā sieviete jūs pievīla un nodeva. Un, ja visas tās jūtas, ko izjutāt sākumā esat spējis saglabāt, tātad tā ir īsta mīlestība.

Patiesa pasaules iepazīšana sākas ne tikai ar labsajūtu un sāpēm, bet drīzāk no to pārvarēšanas. Augstākās sāpes var izturēt tas, kurš var izturēt augstāko laimes sajūtu.

10. Sāciet ar sajūtu, ka viss, kas ir visapkārt jums, vienā sekundē var pazust, ka mīļotais cilvēks vienā sekundē var jūs nodot, aiziet, apvainot vai nomirt. Ka vienā sekundē variet nomirt jūs pats. Tad pamazām visas pretenzijas pazudīs un mīlestība paliks. Jūsu mīlestības sajūta nedrīkst būt atkarīga ne no kā.

11. Ar dievišķo žēlastību jūs nevarat kontrolēt savas cerības

12. Nevar lūgties par to, kuru jūs ienīstat.

Izrādās, ka jebkura neapmierinatība ar Dievu iekļūst Dvēselē un tur arī paliek.
Un pēc tam kritiskā situācijā cilvēks sāk lūgties, bet viņa lūgsna nenostradā.
Bez tiešajām pretenzijām, izradās, ir vēl netiešās.
Tās nāk caur trīs momentiem.
Pirmais: neapmierinatība ar Dievu caur apkārtējo pasauli, sabiedrību, valsti, cilvēku grupu.
Otrais: pretenzijas pret Dievu caur vecākiem, mīļajiem un tuvajiem cilvēkiem.
Trešais: pretenzijas pret Dievu caur neapmierinātību ar situāciju, sevi, savu likteni.
Jebkura ilgstoša neapmierinatība ar sevi vai situāciju ir neapzināts aizvainojums uz sevi, likteni un Dievu.

13. Jebkura ārstniecības metode, kas nebalstās uz cilvēka garīgo attīstību, noved pie degradācijas.

14. Kad cilvēks patiesi lūdz piedošanu, viņa Dvēselei tas var būt sāpīgi, tāpēc, ka tās ir pārmaiņas.

15. Aizvērtība, nevēlēšanās un neprasme kontaktēties ar cilvēkiem ir viena no augstākajām lepnības pakāpēm.

16. Ir nereāli audzināt cilvēkus ar apziņas, loģikas, nosodījumu, prasību palīdzību. Sajūtiet absolūtu iekšējo neaizsargatību. Atmetiet visu, izņemot mīlestību.

17. Attiecības ar cilvēku nav mērķis, tas ir līdzeklis, ar kā palīdzību attīstīt mīlestību.

18. Ja kāds izrāda pret mani agresiju, tas nozīmē, ka man Dvēselē ir analoģiska programma. Kad es to aizvācu, uzbrukums automātiski pārtraucas.

Jebkura agresijas forma ir neiespējama, ja manā Dvēselē nav analoģiskas programmas.

19. Cilvēka pasaules redzējums un viņa emocijas ietekmē mūsu laicīgo ķermeni daudz spēcīgāk kā fiziskās darbības.

Sergejs Lazarevs
Avots: http://happy-philosophy.ru
Tulkoja: Ginta FS

Divi ceļi uz laimi

mosties

Pie laimes var nonākt, ejot pa diviem ceļiem.
Pirmais ceļš – ārējais. Iegūstot labāku dzīves vietu, labāku apģērbu, patīkamākus draugus, tā mēs varam zināmā mērā sasniegt laimi un labsajūtu.
Otrais ceļš – garīgās izaugsmes ceļš, un tas palīdz iegūt iekšējo laimes sajūtu.
Tomēr šīs divas pieejas nav līdzvērtīgas.
Ārējā laime bez iekšējās nevar būt pastavīga. Ja dzīve tev rādās tumšās krāsās, ja tavai sirdij kaut kā trūkst, tu nebūsi laimīgs, lai arī ar kādu greznību tu sevi ieskautu. Taču, ja esi sasniedzis iekšējo mieru, tad vari būt laimīgs pat visgrūtākajos apstākļos. Materiālā labklājība pati par sevi dažkārt spēj atrisināt kādu problēmu, taču tās vietā tā radīs citu.  Piemēram, cilvēks var būt bagāts, labi izglītots, ieņemt augstu amatu, bet laime apiet viņu ar līkumu, un, lūk, viņš sāk dzert nomierinošas zāles un lietot alkoholu. Viņam visu laiku kaut kā pietrūkst, viņš vēl joprojām ar kaut ko ir neapmierināts, un atrod glābiņu narkotikās vai pudelē.
No otras puses, mēs satiekam cilvekus, kuriem nav tik daudz naudas, lai par to uztrauktos, un viņi bauda mieru. Mazāk situēti materiālajā ziņā, tādi cilvēki vienalga ir apmierināti un laimīgi. Lūk, ko nozīmē pareizs prāta stāvoklis.
Materiālā labklājība pati par sevi nekad nespēs pilnībā atrisināt cilvēku ciešanu problēmas.
Dalailama
Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta FS

Cits skats

rasa

Tā vietā, lai domātu “man nav darba”, padomāt: “lieliski, rīt es esmu absolūti brīvs”.
Tā vietā, lai domātu “man nav naudas”, padomāt “ļoti interesanti, kā mani Sargeņģeļi šoreiz izgrozīsies”.
Tā vietā, lai domātu “vai, dieniņ, kas ar mani tagad notiks”, padomāt: “izskatās, ka esmu sev sarūpējis ļoti interesantu dzīvi tuvākajiem gadiem”.
Un pats saproti, kā tikko cilvēkam izdodas izmainīt savu skatu uz apstākļiem, apstākļi sāk mainīties it kā paši no sevis – gan darbs atrodas, arī nauda attiecīgi parādās  un jauni paziņas, kas lūdz padzīvot viņu plašajos, labiekārtotajos dzīvokļos kopā ar izlutinātu kaķi, kamēr paši apceļo pasauli.
Autors: Makss Frajs
Tulkoja: Ginta FS

Laime iekšpusē un laime ārpusē

iekšējā laime

Dzīvot iekšpusē nozīmē būt laimīgam, bet dzīvot ārpusē – būt nelaimīgam. Ja cilvēks dzīvo ārpusē, viņš nevar iegūt laimi, bet tā pati atnāk, ja dzīvojam iekšpusē.

Dzīvot ārpusē nozīmē dzīvot vēlmēs, ambīcijās, saņemt naudu, iespējas, stāvokli sabiedrībā, cieņu un slavu. Un tāpat tas nozīmē būt laimīgam TIKAI tad, kad tu saņem kaut ko no visa pieminētā. Kad nesaņem to, ko vēlies, nav arī laimes..

Bet dzīvot iekšpusē nozīmē, ka iekšpusē jau ir tas, kas dara tevi laimīgu. Laime, tā ir mūsu daba, kas vienmēr ir ar mums, un šī laime atrodas mums iekšpusē, ne – ārpusē. Par to runā ne tikai Ošo, bet arī citi gudrie.

Taču cilvēks iziet ārpusē, lai pameklētu laimi un piedevām viņš vēl uzstāda noteikumus. Viņš sev saka: “es būšu laimīgs, ja… “. Ja saņemšu to, ja izdarīšu šito, ja sasniegšu to un to…

Citiem vārdiem sakot, ja viņš nesaņems vai nesasniegs to, kas, pēc viņa domām, nesīs viņam laimi, viņš automātiski nevar būt laimīgs – tādā veidā viņš ar noteikumu palīdzību ierobežo sevi un savu laimi.

Patiesa laime ir iekšpusē

Ošo saka: “Ja vēlies būt laimīgs, tad nav kur iet”. Lai kur tu ietu, lai kas tev arī nepiederētu, lai ko tu arī nedarītu – tie visi ir laimes meklējumi ārpusē.

Taču laime, kas atrasta ārpusē, ārpusē arī pazudīs.

Uz iekšu vēršas tikai tas cilvēks, kurš apjautis centienu laimi atrast ārpusē muļķīgumu. Tāds cilvēks, kā likums, ir ieraudzījis, ka pat tad, ja viņa noteikumi tiek izpildīti, viņš ārpusē nesaņem to laimi, kura to pilnībā apmierinātu.
Dzīvot iekšpusē nozīmē, dzīvot sirdī, laimes avotā, kas nav atkarīgs no apstākļiem ārpusē. Dzīvot iekšpusē nozīmē būt tur, kur tu esi, un tikai tad ir iespējama laime. Taču tevi vada vēlmes, ambīcijas un mērķi – tie piespiež tev pamest sirdi un meklēt laimi ārpusē, kur to principā nav iespējams atrast. Un tā tu pazaudē savu dzīvi – dzenoties pec ārējiem objektiem, kam, tavuprāt, jāatnes patiesa laime. Un par devīzi šajā bezcerīgajā lietā kļūst vārdi: “Cerība mirst pēdējā!”

Ošo saka: “Patiesa laime notiek bez nosacījumiem”. Tā neprasa noteiktus apstākļus, tāpēc to arī sauc par beznosacījuma laimi. Tā ir laime, kas vienmēr nāk no iekšpuses, ne – ārpuses.

Nekas, kas nav tevī, nevar atnest tev patiesu baudu un prieku. Un par to viegli var pārliecināties, paraugoties uz savu paša dzīvi: vienmēr gribās kaut ko vēl, kaut ko vairāk, prāts projecē laimi uz vēl kaut ko, kas atrodas ārpusē. Un tas notiek bezgalīgi. Tu bezgalīgi ej ārā no sava centra, sirds, avota, lai noķertu ārā neesošo laimi, tā liedzot atrast sevī īsto laimi – to laimi, kas ir tevī pašā. Laimi, kura arī ir tava patiesā daba. Taču, ja tev jau ir sava iekšējās laimes pieredze, nevienam par to nestāsti, ja vien neesi gatavs baudīt smieklus, kas var atskanēt kā atbilde uz tavu stāstu.

Autors: OŠO
Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta FS

 

Atklāj sev jaunas iespējas

Hawaii

Vai nav tiesa, ka bieži vien mēs dažādus notikumus savā dzīvē uztveram kā šķēršļus, kas traucē mums realizēt savus plānus. Mēs dusmojamies, kad kāds nebūt students mūs atrauj no mums svarīgām nodarbēm, bet slikti laika apstākļi bojā mums garastāvokli. Cik bieži mūsos aug protests, kad tuva cilvēka nāve izrauj mūs no mierīgā dzīves plūduma, bet karš sagrauj mūsu ticību cilvēcībai.
Mēs esam sašutuši, kad realitāte sasit sīkās drumstalās visus mūsu rozā sapņus.  Nebeidzami sķēršļi pastāvīgi mūsu Dvēselē rada rūgtas sajūtas – naidu, dziļu vilšanos, atriebības kāri, un tādā veidā savās vecumdienās mēs varam pārvērsties par cietsirdīgiem un nelaimīgiem cilvēkiem.

Un, ja nu šīs nelūgtās ielaušanās patiesībā ir no jauna pavērušās iespējas? Un, ja nu tas ir mūsu sirds izaicinājums, kas prasa iekšējo darbu, pateicoties kuram mēs augam un apgūstam esības pilnību? Un, ja nu notikumi dzīvē piedod mums vajadzīgo formu – līdzīgi, kā skulptors no bezformīga māla pikuča veido savu izdomāto figūru? Varbūt, tikai paļaujoties uz Meistara roku prasmi, mēs varam uzzināt savu patieso sūtību un sajust pabeigtību? Patiesībā visi pārsteigumi un nepatikšanas var izrādīties uzaicinājums atmest savus ierastos un novecojušos dzīves uzskatus, atklājot arvien jaunus un neatklātus horizontus. Un tad uzpeld pats svarīgākais jautājums: un kas tad, ja visa mūsu dzīve nav tikai bezjēdzīga notikumu virkne, kuras priekšā mēs esam bezspēcīgi? Kas tad, ja tajos atklājas radošā Meistara roka, kas aicina mums pašiem piedalīties it visā? Kas tad, ja tieši šajā līdzdalībā tiek realizētas visas mūsu cerības un centieni?

Ja tas tā ir, tad mūsu dzīve mainās pašos tās pamatos, jo tagad dzīves triecienos atveras jaunas iespējas un mūsu Dveseles brūces kļūst par brīdinājumiem, bet ķermeņa paralīze – par stimulu meklēt iekšējos dzīves avotus. Tā mēs apgūstam prasmi nezaudēt cerības pašos bēdu epicentros – sagrautās pilsētās, degošās slimnīcās, starp grūtībās nonākušiem bērniem un pieaugušajiem. Tagad mums ir spēks pretoties izmisumam, un pat bojā ejošā sēklā mēs varēsim saskatīt nākotnes augļus nesošu koku un paradīt to cilvēkiem. Tagad mēs varēsim izrāpties no savas atsvešinātības pagrabiem, kur visi notikumi šķita bezjēdzīgi. Tagad mēs esam spējīgi ieiet savas sirds pašos dziļumos, lai izdzirdētu Dievu, kura rokas tur visu vēsturi, un atbildētu uz viņa mūžīgo aicinājumu atdzimšanai.

Autors: Henrijs Nouvens
Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta FS

 

Atslēgas dzīves situācijām

paplasinat apzinu

Šīs atslēgas tev noderēs, lai analizētu savā dzīvē notiekošās situācijas.

1. Ārejais ir analogs iekšējam.

2. Līdzīgs pievelk līdzīgu.

3. Sāc pievērst uzmanību tam, kas notiek ap tevi un tevī.

4. Ja tu apkārt sev ievēro kaut ko, kas izsauc tevī noteiktas domas un emocijas, tad zini, ka tas viss ir tevī, un šī situācija noteikti tev kaut ko māca.

5. Ja tev kaut kas nepatīk citos, tas noteikti ir tevī.

6. Ja mēs no kaut kā izvairāmies, tas nozīmē, ka aiz tā slēpjas sāpes vai bailes.

7. Kad tu kaut ko dari, tad esi apzināts šajā procesā.

8. Kad nokļūsti kādā situācijā, esi klātesošs. Ja tev rodas vēlēšanāš aizbēgt, ieraugi, kā tu to dari.

9. Kad esi kaut ko izdarījis, nevaino sevi, izanalizē visu, kas notika pirms tam, darbības laikā un pēc tam, ieskaitot savas domas, sajūtas, priekšnojautas, un pacenties saprast, ko tev šī situācija māca.

10. Tavas domas un bloki pievelk un rada visas tavas dzīves situācijas.

11. Mūsu bloki tas ir tas, kas mums jāuzzin un jasaprot šajā pasaulē.

12. Ja tu nokļūsti vienā un tajā pašā situācijā regulāri, pastāvīgi slimo, tas nozīmē, ka tā tev ir kāda mācību stunda. Ko tev šī situācija māca?

13. Tu esi iemesls tam, kas ar tevi notiek.

14. Necenties izmainīt pasauli vai tos cilvēkus, kuri atrodas tev blakus, sākumā izmaini sevi. Kad tu izmainīsi sevi, mainīsies pasaule un cilvēki tev apkārt.

15. Ja tu saki sev un apkārtējiem, ka tu jau esi izmainījies, tātad tu neesi izmainījies, un tā ir tikai maska.

16. Ja tu saki sev un citiem cilvēkiem, ka tev kādā dzīves jomā viss ir kārtībā, tas nozīmē, ka tieši šajā jomā tev ir vislielākā nekārtība. To saka maska. Un tieši šajā jomā tev ir vērīgak jāieskatās sevī.

17. Tev dotie padomi un palīdzības piedāvājumi NAV mājiens uz taviem trūkumiem un nespēju pašam risināt savas dzīves jautājumus.

18. Kad tev trūkst kaut kas, ko tu ļoti vēlies, tas nozīmē, ka tu patiesībā to nemaz nevēlies. Lai saņemtu to, ko tu vēlies, konkrēti noformulē sev to, ko tu vēlies. Iemācies slīpēt domas kristālu.

19. Nekad nedomā par to, ko cilvēki var tev dot, un ko tu vēlies no viņiem saņemt. Tā rīkojoties, tu zaudē savu pievilcību.

20. Aizmirsti par saviem centieniem būt stipram. Patiesais spēks ir tavā mīlestībā pret sevi un vidi, kurā tu dzīvo.

21. Vīrietis kļūst brīvs un spējīgs rīkoties tad, kad sieviete viņu mīl un atsakās valdīt pār viņu.

22. Domā par to, ko tu vēlies, nevis par to, ko tu nevēlies.

23. Pārticība neatnāk no tā, ka tu nevēlies dzīvot trūkumā.

24. Tava uzmanība ir tas kanāls, pa kuru plūst enerģija, lai tālāk piepildītu domu. Un domai seko radošā enerģija.

25. Negatīvās emocijas neatnes to, ko tu vēlies. Tās atnes tikai to, ko tu nevēlies

26. Sapņi un fantāzijas tev parāda tavu potenciālu

27. Iztēle atbrīvo un izved ārpus ierobežojumiem tavu potenciālu.

28. Ja tu sev visu laiku atkārto, kāpēc tev nevar piederēt tavs sapņu objekts, tu nekad to nesaņemsi. Sāc sev teikt to, kāpēc tev tas VAR piederēt.

29. Uz naudu un materiāliem priekšmetiem skaties ne kā uz tavu vajadzību apmierinātājiem, bet gan ka uz pašizziņas instrumentiem, kas tev palīdzēs realizēt tavu potenciālu.

30. Fokusējies uz to, ko tu vēlies, nevis uz to, no kā vēlies atbrīvoties. Daudzi nezin, ko tieši viņi vēlas, toties ļoti labi zin, ko nevēlas.

31. Ja tu nevari noticēt kaut kā iespējamībai, tas nozīmē, ka tev tas nekad nebūs.

32. Svarīgāk ir nevis dzīvot labklājībā, bet prast to radīt.

33. Iemācīties savā dzīvē radīt labklājību ir tavas izaugsmes process.

 Šajā pasaulē tu esi nācis paplašināt savu apziņu un iegūt pieredzi.

Autors: V. Žiharcevs
Tulkoja: GInta FS