50 nieki, kas katru dienu zog Tavu dzīves prieku

14680564_1266161513456162_7756185174869570788_n

Rakstniece un psiholoģe Sāra Hansena uzskaitījusi 50 faktorus, kas mūsu dzīvi padara nelaimīgu. Vai tā ir arī ar Tevi? Analizē pats!

1. Tu visu laiku uztraucies?

Uztraukums – tas ir kā šūpuļkrēsls, kas nervozi kustās šurpu-turpu, bet uz priekšu netiek. Uztraucoties, Tu neesi spējīgs koncentrēties un aukstasinīgi rīkoties. Atslābinies, tā būs vieglāk sakoncentrēties. Miers palīdzēs Tev pieņemt pareizos lēmumus. «Don’t worry, be happy».

2. Tu gribi visu kontrolēt?

Dažkārt cilvēkiem šķiet, ka viņi var kontrolēt pilnīgi visu. Viņiem šķiet, ka ikvienam viņu plānam ir jāīstenojas momentā. Šāds plāniņš diez vai pa spēkam ir pat Superrmenam. Patiesība ir tāda, ka mēs nevaram kontrolēt neko un nevienu, izņemot sevi. Samierinies ar to un baudi notiekošo. Nav jācenšas regulāri veikt neiespējamas lietas.

3. Tu apvainojies?

Apvainoties – tas ir tāpat, kā iedzert indi un gaidīt, kad kāds cits saindēsies. Apvainojoties, Tu nodari pāri vienīgi sev, uzkrājot negatīvo enerģiju. Atlaid situāciju – tas nāks Tev par labu. Saproti, ka šobrīd cilvēks, kurš Tevi apvainoja, visticamāk bauda dzīvi un par Tevi vispār nedomā. Tai pat laikā, Tu tērē savas dzīves vērtīgās stundas, lai domās sūtītu viņam visu to sliktāko.

4. Tev šķiet, ka visiem jāspēlē pēc Taviem noteikumiem?

Dienas jaunums: pasaulei pat nojausmas nav par Taviem noteikumiem. Jo ātrāk to sapratīsi, jo laimīgāks būsi. Neviensno Tevis nav saņēmis sarakstu ar noteikumiem, kā lai pret Tevi izturas, kā jādzīvo, kā jāveido attiecības, kā jāstrādā. Cilvēki bieži dusmojas par to, ka kāds negrib atbilst viņu ideālam un tad „nākas citus pāraudzināt”. Kad tas nesanāk, ir milzīga vilšanās sajūta. Pieņem cilvēkus tādus, kādi viņi ir un nebūs jāviļās.

5. Tu salīdzini sevi ar citiem?

Mēs visi spēlējam šo spēli – ņemam kādu daļiņu cita cilvēka dzīves un salīdzinām ar savējo. Piemēram – varu salīdzināt sevi ar Laimu Vaikuli un izdarīt secinājumu, ka es ļoti slikti dziedu. Taču, kas lai zin, varbūt es labāk par viņu protu gatavot ēst? Tā ir bezjēdzīga nodarbe. Labāk attiecini šo salīdzināšanu uz sevi: „Vai šodien es esmu kļuvis labāks par sevi vakarējo?”

6. Tev šķiet, ka sapņa piepildīšanās darīs Tevi laimīgu.

Viens saka: „Es būšu laimīgs, kad nopelnīšu miljons dolāru”, otrs – „Es būšu laimīgs, kad pusdienās kopā sanāks visa mana ģimene.” Kurš no viņiem laimīgāks? Protams – ir labi, ja Tev ir lieli mērķi, taču tad, kad Tu savu laimi saisti tikai ar nākotnes mērķu piepildīšanos, kas var arī nenotikt, Tev nav iespēju baudīt mirkli, šo brīdi un vispār dzīvi. Atrodi to, kas Tevi dara laimīgu tagad, šodien un ļauj rītdienai sevi pārsteigt.

7. Tu esi „pustukša glāze”?

Ja esi pesimists, Tu dzīvē ievēro tikai slikto, kas kļūst par Tavu realitāti. Pamēģini sakoncentrēties uz labo cilvēkos, sevī, pasaulē… Jo vairāk saules Tu redzēsi sev apkārt, jo mazāk ēnu pamanīsi.

8. Tu esi vientuļš?

Cilvēks ir sociāla būtne un no savas dabas aizmukt ir grūti. Ja reiz, sestdienas vakarā, Tu sajuties vientuļš un nospiests, pacenties to izmainīt. Kā Tu parasti atrodi draugus? Apmeklē kādu publisku vietu, kur sapulcējas cilvēki ar tādām pašām interesēm, kā Tev. Pasmaidi, pastiep roku, esi atvērts – un cilvēki paši nāks pie Tevis.

9. Tu pārāk lielu nozīmi piešķir naudai?

Ko tur liekuļot, nauda dara dzīvi labāku, vienkāršāku, taču tā nenes laimi. Padomā: ja rīt būtu pēdējā Tavas dzīves diena, vai tiešām Tu veltītu šīs pēdējās stundas naudas pelnīšanai? Visticamāk, Tu šīs stundas gribētu pavadīt ar mīļiem, tuviem cilvēkiem, vai darot to, ko mīli darīt. Ja dzīvosi atbilstoši saviem iekšējiem mērķiem, saņemsi daudz vairāk laimes kā, ja Tev piederētu visas pasaules nauda.

10. Tu neatrodi laiku pareizajām lietām

Mēs visi pa laikam jūtamies nedaudz apmaldījušies. Tā notiek. Taču tikai tad, ja darām lietas, kas atbilst mūsu iekšējai vērtību sistēmai, mēs varam būt pa īstam laimīgi. Ir vienkāršs vingrinājums: sastādi savu vērtību sarakstu un sanumurē tās pēc svarīguma. Dienas garumā salīdzini, cik no Tavām veiktajām darbībām atbilst Tavai vērtību sistēmai. Tikai tā Tu ieraudzīsi sevi no malas un varēsi izlabot savas pieļautās kļūdas.

11. Tu atrodies nelaimīgu cilvēku sabiedrībā?

Tu esi to piecu cilvēku summa, ar kuriem visvairāk sava laika Tu pavadi.
Ja Tavi draugi visu laiku ir noskaņoti negatīvi, tad tāds kļūsti arī Tu. Gribi ko mainīt – maini. Meklē pozitīvus cilvēkus un esi ar viņiem. Neviens cits Tavā vietā to neizdarīs.

12. Tu neesi atradis savu iespēju realizēties?

Ļoti daudzi cilvēki sevi māna ar to, ka viņus apmierina dzīve „līdz brīvdienām” – tāda varētu būt viņu dzīves jēga? Tad nav jābrīnās, ka apkārt ir tik daudz nelaimīgu cilvēku. Tev jāpārstāj „izdzīvot” un jāsāk dzīvot! Atrodi savu mērķi, to, kas piešķirs Tavai dzīvei jēgu, ko varēsi darīt kaislīgi ar visu to degsmi, kas ir Tevī. Un dzīve kļūs par aizraujošu ceļojumu. Veiksmi Tev!

13. Tu esi aktieris – ne autors?

Kad centies būt tas, kas neesi, Tu pasaulei izdari lāča pakalpojumu. Ja spēlēsi svešu lomu, Tu nekad nevarēsi attaisnot savas cerības. Daļa Tavas apziņas vienmēr zinās, ka esi apspiedis sevi, lai lasītu rindas, ko sacerējis kāds cits – un kas pats sliktākais – kurām tu netici.

14. Tu esi iestrēdzis pagātnē?

Ļoti daudzi cilvēki kļūst par savas pagātnes upuriem – nožēlas, skumju, dažādu „kā būtu, ja būtu” summu. Protams, no pagātnes kļūdām vajag mācīties, taču pagātni nevar mainīt, izdzīvot vēlreiz. Dzīvo tagadnē – tas ir vienīgais veids, kā pieskarties nākotnei.

15. Tu dzīvo tikai ar domām par nākotni?

Daudzi domā, ka laime – tas ir galapunkts, kaut gan patiesībā – tikai ceļš uz to, dod dzīves pilnības sajūtu. Uztver visu notiekošo kā piedzīvojumu. Ja to nedarīsi, būsi nelaimīgs, arvien gaidot savu brīnišķīgo RĪTDIEN. Dzīve taču ir bezgalīgs ŠODIEN, pareizi?

16. Tu esi nevesels?

Jā-jā, sporta nodarbības, pareizs, sabalansēts uzturs un veselīgs miegs ir ļoti svarīgi Tavai laimes sajūtai. Emocijas ir atkarīgas no fiziskās pašsajūtas. Prāta un ķermeņa saikne ir tik spēcīga, ka dažkārt daži fiziskie vingrinājumi, pastaiga svaigā gaisā un viena papildus stunda miegam, var krietni uzlabot Tavu garastāvokli – līdz ar to arī veselību.

17. Tu esi perfekcionists?

Perfekcionismam ir trīs veidi. Perfekcionisms attiecībā uz sevi – kad Tu pats centies būt perfekts, ideāls. Sociālais perfekcionisms – kad Tev šķiet, ka visi gaida, lai Tu būtu nevainojams it visā. Perfekcionisms attiecībā uz citiem – kad Tu gaidi, lai citi būtu ideāli. Visi trīs dara Tevi nelaimīgu. Labāk samierinies ar to, ka pilnība mums nevienam nedraud, tā nav sasniedzama un nav arī vajadzīga. Jo ideālam būt ir garlaicīgi. Kad to sapratīsi, dzīvot kļūs daudz vieglāk.

18. Tu baidies no neveiksmes?

Daudzi cilvēki tik ļoti baidās kļūdīties, ka dod priekšroku vispār neko nedarīt. Iedomājies, ka Tu tā rīkotos brīdī, kad tikko mācījies staigāt. Ja tu būtu pārstājis censties, Tu līdz pat šim brīdim rāpotu. Par nožēlu jāsaka: pieaugot mēs bieži zaudējam drosmi, baidāmies uzsākt ko jaunu, baidāmies kļūdīties. Ja Tu samierināsies ar tādu domāšanas veidu, Tava dzīve nekad nebūs pilnasinīga – citiem vārdiem runājot, Tev laimi neredzēt, kā savas ausis.

19. Tu turies pie ierastā?

Izaugsme notiek tikai ārpus mūsu komforta zonas. Ja neuzdrošināsies iziet ārpus ierastajiem rāmjiem, Tu nekad neuzzināsi, kāda ir Laimes sajūta brīdī, kad esi uzveicis savas bailes, kad esi ieguvis spārnus un vari lidot. Reizi dzīvē putnam nākas lēkt, lai iemācītos lidot. Tu nevari palikt ligzdā un visu atlikušo mūžu vērot, kā citi lido!!!!!!

20. Tu kādam esi parādā?

Parādi provocē stresu, sagrauj attiecības un nes sev līdzi finansiālas grūtības. Izstrādā plānu, kā norēķināties ar saviem kreditoriem un Tev kļūs vieglāk un mierīgāk.

21. Tu alksti atzinības?

Ja Tu gaidīsi, ka citi Tevi pienācīgi novērtēs, Tu vienmēr būsi nelaimīgs. Neviens, izņemot Tevi pašu, nevar noteikt Tavu vērtību un nozīmīgumu.

22. Tu esi paviršs attiecībās ar sev tuvajiem cilvēkiem?

Zini, ko nožēlo cilvēki brīdī, pirms pamet šo pasauli? Nē, ne par to, ka nopelnījuši pārāk maz naudas un pārāk maz laika pavadījuši ofisā. Vairums cilvēku nožēlo to, ka dzenoties pēc brīžam nevajadzīgiem labumiem, pametuši novārtā savas attiecības, ģimeni, draugus. Kop savas attiecības, vēljoprojām Mīlestība ir pati lielākā vērtība šai pasaulē.

23. Tu nodarbojies ar prokrastināciju?

Prokrastinācija ir apzināta darbība, kurai, tāpat kā jebkurai citai mūsu rīcībai, ir sekas. (procrastination — aizture, atlikšana; no lat.val. crastinus — rīt.) Tā ir bezgalīga vilšanās spirāle. Tu atliec visu uz „vēlāk” un šī krava aug. Tas ir apmēram tāpat, kā, ja Tu skrien maratonu un pa ceļam vāc akmeņus. Gala rezultātā šī nasta kļūst nepanesama. Tev jāpabeidz iesāktais un jāizmet šie akmeņi, tā Tu kļūsi vieglāks, manevrēt spējīgāks un brīvs. Izdari to šodien!

24. Tu nemācies?

Kad mācies ko jaunu, Tu sev iedod atklāšanas prieku. Atrodi sev hobiju – nodarbošanos, jaunas intereses savā dzīvē. Tas, ka esi pabeidzis augstskolu, nenozīmē, ka viss ir beidzies, viss tikai sākas. Mācoties, Tu iepazīsti pasauli no jauna – tas nozīmē to, ka Tu nenoveco, Tu esi spējīgs ik dienu brīnīties un priecāties. Tas ir skaisti! Un Tu patīc cilvēkiem, jo kļūsti arvien interesantāks.

25. Tev ir nerealizējušies sapņi?

Ir cilvēki, kurus vajā nerealizēto sapņu rēgi – ar vainas sajūtu un žēlām nopūtām. Par laimi, tikai mēs paši varam sevī atrast vīrišķību doties tālāk, pretī savām jaunajām iespējām, ieelpot jaunas dzīves smaržu un katru dienu sākt no baltas lapas.

26. Tev ir garlaicīgi?

Daudzu cilvēku dzīves plūst bez izmaiņām, tas noved pie grūtsirdības un garlaicības. Rutīna ievelk. Taču ir ļoti daudz iespēju dažādot un padarīt interesantu savu dzīvi. Uzstādi sev mērķi darīt to, kas izgrūž Tevi no ierastajām sliedēm, dažkārt pat biedē – tici, atradīsies daudz interesantu lietu, kas pamodinās Tevi, izbrīnīs un apburs.

27. Tu esi pārāk aizņemts?

Tu visu laiku esi aizņemts, tāpēc Tev nav laika sajusties dzīvam? Par kādu laimi mēs varam runāt? Pārskati savus plānus un grafikus, tajos noteikti atradīsies daudzas lietas, kas „apēd” Tavu laiku un neko nedod pretī.

28. Tu maz guli?

Cilvēkiem, kuri sirgst ar bezmiegu, ir 10 reiz lielākas iespējas krist depresijā, kā tiem, kuri labi un pilnvērtīgi izguļās. Izgulies un būs Tev laime.

29. Tu pārāk maz laika pavadi vienatnē?

Dažkārt ir jādod iespēja savām ausīm atpūsties no trokšņa, no dzīves un sakoncentrēties iekšējam monologam. Pavadīt laiku divatā ar sevi ir dabiski un normāli. Nav svarīgi, vai tā būs kafijas tase parkā uz soliņa, vai nedēļas izbrauciens kalnos.Tavs Gars būs pateicīgs par tādiem vienatnes brīžiem.

30. Tev nav mērķa?

Bezmērķīga dzīve sagādā nebeidzamas vilšanās, kas seko viena otrai. Tā vietā, lai vienkārši ļautu lietām notikt tavā dzīvē, veido savu nākotni, uzstādot sev tīkamus un svarīgus mērķus. Uzvaras sajūta, sasniedzot iecerēto ir viena no lielākajām balvām dzīvē. Savukārt pats ceļš, ko veiksi, ejot uz savu mērķi – skaistākais, ko vari izdarīt savas personības izaugsmei.

31. Tu esi atkarīgs?

Vienkāršāk ir būt atkarīgam no citiem, jo neatkarība – tā ir nobriedušu cilvēku iezīme. Tie, kas turās pie citiem un neplāno būt brīvi, nolemti mūžīgai cīņai ar savu zemo pašvērtējumu. Nav iespējams pacelties spārnos, ja esi spiests vienmēr kādu vilkt sev līdz.

32. Tu domā, ka neesi pelnījis laimi?

Daudziem cilvēkiem šķiet, ka viņi nav pelnījuši būt laimīgi. Viņus nospiež vainas sajūta par pagātnes nodarījumiem un kļūdām. Taču laime – tā ir pieredze, kuru jāizbauda katram. Nosvītro „ne” savā „es neesmu pelnījis” un redzēsi, kas izmainīsies.

33. Tev vienmēr nedaudz pietrūkst?

Tev vienmēr līdz pilnai laimes sajūtai, mazliet kaut kā pietrūkst. Un vēl, un vēl nedaudz šo – pavisam mazliet. Ja Tu pastāvīgi esi pussoļa attālumā no apmierinājuma, Tavas iespējas būt laimīgam samazinās. Tas nekad nebeigsies. Skopuma monstrs vienmēr grauzīs no iekšpuses. Tu visu laiku sev melosi, ka tūlīt, tūlīt atradīsi pēdējo lietiņu, kas padarīs Tevi laimīgu. Patiesībā šai bedrei nav dibena. Pamēģini sajust prieku no ikkatra mirkļa un Tu sajutīsi, kāda ir laime!

34. Tu ignorē iespējas?

Bieži vien notiek tā: Iespējas klauvē pie durvīm, bet cilvēks uzgriež skaļāk televizoru, ērtāk iekārtojas dīvānā ar pulti rokā, lai nebūtu jādzird šie klauvējieni. Pasarg Die`s, ja šīs iespējas izskatās kā jauns darbs vai kas tāds, kas liktu iziet no savas ierastās komforta zonas. Vieglāk ir palaiskoties, vai ne? Tas ir bīstami, jo tad, kad šāda attieksme kļūs par ieradumu, kādu dienu Tu pamodīsies un sapratīsi, ka visu esi palaidis garām. Grūti būt laimīgam, ja pats neļauj savā dzīvē ienākt skaistām lietām un cilvēkiem.

35. Tu esi pašapmierināts?

Pašapmierinātība rada miera ilūziju. Viss ir lieliski, dzīve nesit, Tu esi brīnišķīgs, kā Dievs – kas gan vēl vajadzīgs? Patiesībā Tu peldi pa straumi, kas vienā dienā var Tevi izskalot ne tajā skaistākajā krastā. Pakusties, pacīnies, pārvari sevi, neļauj sev iesūnot.

36. Tu ienīsti savu darbu?

Grozies kā gribi, bet darbā Tu pavadi lielāko daļu savas dzīves. Grūti saglabāt laimīgu smaidu, ja Tu ar katru šūnu jūti nepatiku pret šo vietu, cilvēkiem, kuri Tev apkārt ir katru dienu. Lai justos laimīgs, darbam jānes prieks un apmierinātības sajūta, ne tikai iespēja samaksāt rēķinus.

37. Tu dzenies pēc nevajadzīgām lietām?

Dažkārt mēs aizmirstam, kas tad mums patiešām ir vajadzīgs un svarīgs. Pirms kaut ko iegādāties, padomā, vai Tev patiešām ir vajadzīga šī jaunā mašīna, kuras dēļ būs jāraujas trijos darbos un jāupurē savs laiks, kuru Tu varētu pavadīt ar saviem mīļajiem?

38. Tev nav savas garīgās dzīves?

Mūsdienu zinātniskie pētījumi pierāda acīmredzamo saistību starp garīgumu un laimes sajūtu. Tas izskaidrojams ar to, ka meditācija, lūgšanas, komunikācija ar pozitīvi domājošiem domubiedriem, nomierina, palīdz atslābināties un noskaņoties uz labām pārmaiņām.

39. Tev nav īstu draugu?

Tev apkārt var būt simtiem paziņu un it kā draugu, taču ja starp viņiem nav neviena, kurš būtu gatavs ar Tevi kopā izturēt un pārdzīvot visbriesmīgākās vētras, Tu būsi nelaimīgs. Dzīve – tā ir pastāvīga mijiedarbība ar cilvēkiem un, ja Tu neesi pārliecināts, ka jūsu saites ir stipras un izturīgas, varbūt ir vērts pameklēt īstus draugus. Tu jutīsies daudz stiprāks, ja Tev blakus būs drauga plecs.

40. Tu baidies no sevis?

Tas ir dīvaini, daudzi baidās no sevis un neuzticās savai intuīcijai un sajūtām. Taču, ja neuzticies pat sev, kam Tu vispār vari uzticēties? Iemācies uzticēties sev, saviem lēmumiem un nešaubīties par sava dzīves ceļa pareizību. Tieši tā IR Harmonija.

41. Tu pārāk daudz uztraucies par to, ko domā citi?

Kā tikko Tu sapratīsi, ka nav vajadzības visiem izpatikt un būt labam visiem, dzīve iemirdzēsies jaunās krāsās. Cenšanās izpatikt citiem var beigties ar neprātu.

42. Tu neatslābinies?

Un tomēr – dzīve ir spēle un mums visiem laiku pa laikam vajadziigs ir “taimauts”. Ja Tu neļauj sev atpūsties, stress un vilšanās Tevi pavadīs visu laiku. Iemācies atpūsties, atslābināties, atjaunot spēkus – tad Tava psihiskā un fiziskā veselība manāmi uzlabosies.

43. Tu neriskē?

Daudzi cilvēki izmanto tikai daļiņu savas dzīves iespēju. Ja jūti, ka esi spējīgs uz ko vairāk, noriskē, met izaicinājumu dzīvei! Tu sajutīsi pirmatklājēja prieku un sajūsmu, tai pat laikā Tavi paziņas turpinās valstīties pa dīvānu un pārslēgt TV kanālus. Robežu pārvarēšana dara dzīvi daudz pievilcīgāku!

44. Tu esi nepacietīgs?

Oo, cik grūti būt pacietīgam, cik grūti gaidīt, bet bieži tas ir vienīgais, ko vari darīt. Bieži vien dzīve liek mums pagaidīt, samazināt tempu, dažkārt vienkārši ir jāsamierinās ar notiekošo. Vienmēr ir izvēle – nedaudz nogaidīt, nogaidīt ar lēmumu, vai sastrebt karstu.

45. Tu nemācies no savām kļūdām?

Kāpt uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem – ir daudzu cilvēku mīļākā nodarbošanās. Un tam vienmēr ir viens un tas pats rezultāts – vilšanās un sāpes. Grūti šo ieradumu ieraudzīt sevī, jo daudz vilinošāk ir nobloķēt sliktās atmiņas, nekā izanalizēt šo pieredzi. Patiesībā kļūdas mums palīdz ikviena mērķa sasniegšanā, lai cik sāpīgas tās nebūtu – tā ir mūsu pieredze, kura ir nenovērtējama.

46. Tev nav suņa?

Vai kaķa? Vai papagaiļa? Kaut vai akvārija ar zivtiņām? Pētījumi liecina, ka rūpes par mājdzīvniekiem palīdz izstrādāt labas pašsajūtas hormonu – oksitocīnu – gan cilvēkiem gan dzīvniekiem. Suns ir Tavs personīgais psihoterapeits, kurš vienmēr spēs padarīt Tavu dienu saulaināku un dāvāt Tev prieku.

47. Tu jauc laimi ar komfortu?

Tev var būt skaists, ērts, mājīgs dzīvoklis, ērts un labs darbs, silta un ērta dzīve, un, neskatoties uz to, laimes sajūtas var arī nebūt. Bieži vien laimīgus mūs dara tieši tas, kas izved mūs no komforta sajūtas un līdzsvara. Iemācies atšķirt šīs divas sajūtas un noskaidro savas prioritātes. Iespējams, uz kādu brīdi nāksies atteikties no komforta, taču tas ir tā vērts.

48. Tu nemīli sevi?

Tā ir veca kā pasaule patiesība: Tu nekad nekļūsi laimīgs, ja nesamierināsies ar sevi, nepieņemsi sevi, kāds esi un neiemīlēsi sevi. Tas ir gluži tāpat, kā nēsāt uz pleciem kādu, kurš visu laiku klaudzina pa galvu. Dzīve nav boksa rings. Iemīli to cilvēku, kuru redzi spogulī un jums abiem būs vieglāk mainīties uz augšu.

49. Tu esi iejuties upura lomā?

Vienmēr apstākļi ir stiprāki? Citiem ir vairāk varas, naudas, iespēju? Tu esi tikai skrūvīte lielajā dzīves gaļas mašīnā? Nopietni? Bet varbūt tomēr Tev vajag pārskatīt savas pārliecības un uzņemties atbildību par savu dzīvi un saviem soļiem? Tā rīkojas nobrieduši cilvēki. Un laimīgi cilveki arī. Neļauj nevienam sagrābt varu pār Tevi!

50. Tu neļauj sev būt laimīgam?

Un tā: kāpēc Tu turies pie visa, kas dara Tevi nelaimīgu un skumju? Tas ir godīgs jautājums sev pašam. Ja piekrist tam, ka laime – tā ir apzināta izvēle, tad nāksies par to nest atbildību, kā par ikvienu savu izvēli. Nelaimīgam būt ir vieglāk – var neko nedarīt un visu savu laiku veltīt žēlumam pret sevi. Laime prasa aktivitāti. Gribi to vai negribi, jālemj būs Tev pašam!

Lai Tev veicas! Lai man veicas!

Avots:www.adme.ru
Tulkoja: Ginta FS

Advertisements

Mūsu mazie dzīves prieki

prieki

Priecāties par dzīvi – tas ir pareizākais lēmums, kuru pieņemt vairākas reizes dienā.
Dzīve sastāv no niekiem, sīkumiņiem. Šie nieki notiek katru dienu un sagaida mūs aiz katra stūra. Un droši vien, spēja izbaudīt šos niekus un priecāties par tiem, dod mums laimes sajūtu. Vajag vien uz mirkli apstāties un pavērties apkārt. Tādu momentu ir tūkstošiem, šoreiz – 33 no tiem.
Atceries, sajūti un priecājies!

  • Apgulties gultā tīros palagos.
  • Nošķaudīties trīs reizes pēc kārtas.
  • Kulstīt kājas ūdenī.
  • Apjaust, ka grāmatā, kura Tev ļoti patīk, ir atlikušas vēl daudzas neizlasītas lappuses.
  • Paslīdēt un nenokrist.
  • Sajust smiltis starp kāju pirkstiem.
  • Saņemt SMS, kuru Tu gaidīji.
  • Pamosties pēc briesmīga nakts murga un saprast, ka tas bija tikai sapnis.
  • Nokost eklēru tai vietā, kur rēgojas pildījums.
  • Atrast ceptu kartupeļu porcijā līdz čipsa stāvoklim saceptu kartupeļu gabaliņu.
  • Noplēst aizsargplēvi no jauna telefona vai kāda cita elektroniskā “gadžeta”
  • Izbāzt vienu kāju no segapakšas – un uzreiz vairs nav karsti.
  • Atrast “zanačku”, par kuru biji aizmirsis.
  • Ķiploka smarža minūti pēc tam, kad tas ielikts cepties svaigā, uzkarsētā olīveļļā.
  • Nejauši pareizi ierakstīt savu veco paroli, kuru biji jau aizmirsis.
  • Aptaustīt matus pēc friziera apmeklējuma.
  • Pilns ledusskapis ar gardumiem pēc vakardienas ballītes.
  • Kad kaķis ielec klēpī un sāk murrāt un berzēt ķepiņas.
  • Ieraudzīt, kā bērzs, kurš vakar bija vēl pavisam kails, šorīt izdzinis lielus, smaržīgus pumpurus.
  • No attāluma precīzi trāpīt miskastē.
  • Pirmo reizi pēc ziemas uzvilkt kedas.
  • Pamosties agri no rīta, atcerēties, ka ir taču svētdiena un iekārtoties gultā vēl ērtāk.
  • Nejauši, kaut kur sajust bērnības smaržu.
  • Vēl un vēl klausīties dziesmu, kura Tev nesen kā iepatikusies.
  • Izdzirdēt dziesmu, kuru nupat pats klusiņām dungoji.
  • Sajust februārī pavasara smaržu un maijā – vasaras smaržu.
  • Pārcilāt savu bērnības rotaļlietu kastīti.
  • Gulēt gultā un klausīties kā lietus plīkšķina pa palodzi.
  • Noņemt no rokas kā otru ādu sažuvušu PVA līmes kārtu.
  • Ilgi, ilgi staigāt, tad atgriezties mājās un atlaisties uz dīvāna.
  • Raudāt no smiekliem.
  • Iegremdētt roku bļodā ar sausiem rīsiem.
  • Apgriezt spilvenu uz vēso pusi.
  • Ievērot, kā blakus stāvošie svešinieki smejas, klausoties Tavu sarunu ar draugiem.

Iespējams, lielāko pusi savas dzīves mēs esam jau nodzīvojuši. Mums laiks iemācīties gūt prieku no mazajiem sīkumiem, kas dod laimes sajūtu. Atliek vien apstāties un pavērties apkārt.

Avots:© AdMe.ru
Tulkoja: Ginta FS

Nevajag ticēt visam sliktajam

sliktais

Nevajag ticēt visam, ko saka!

Kāda sieviete darbā uzrakstīja atlūgumu, jo priekšnieks viņu neieredzēja. Un bija pret viņu netaisnīgs, un gatavoja dienesta pārbaudi, lai atklātu viņas kļūdas. To viņai pastāstīja kolēģe – tā skaidri zināja, jo priekšnieks tikai viņai bija to pateicis… Kolēģe meloja, lai ieņemtu viņas vietu…

Kādam vīrietim kāds pateica, ka viņam paaugstinājumu darbā neredzēt kā savas ausis. Bet priekšnieks viņu nevar pieņemt. Tā arī priekšnieks bioja teicis: “nav man laika visādiem idiotiem!” Tā viņam priekšnieka vārdus atreferēja. Viņš pārskaitās un aizgāja no darba. Pēc tam nejauši priekšnieku satika un tas bija šokā, jo neko tādu viņš nebija teicis.

Vai arī: kādu sievieti atbrīvoja no cietuma, kurā viņa nonāca represiju laikā. Ziema, nakts, slapjdraņķis… Viņa devās pie mātes, ar kuru viņai vienmēr bija bijušas sarežģītas attiecības. taču, vienalga, māte ir māte un savu bērnu neizdzīs! Vēl jo vairāk, sievietei bija ļoti slikta veselība, viņa klepoja asinis un sirds ik pēc brīža stājās. Viņa nonāca pie mammas mājas un uzkāpa pa kāpnēm. Durvis atvēra viņas tante – mammas māsa, tēpusies viņas halātā un viņas auskariem ausīs. Un lika aizvākties. Māte viņu esot nolādējusi un likusi padzīt, ja nu gadījumā meita pārnāks. Un esot teikusi, ja atnāk, lai zvana uz miliciju un tie viņu savāks atpakaļ uz cietumu. Meita apraudājās un aizgāja, atrada naktsmājas pie tāliem radiem. Viņa ļoti smagi slimoja. Bet tante mātei pastāstīja, ka viņas meita bija atnākusi piedzērusies, rupji lamājusies un prasījusi naudu, un solījusies tanti nogalināt. Lūk, arī viss. Daudzus gadus māte ar meitu nesatikās, bet pēc tam viss noskaidrojās, taču bija jau par vēlu, mate mira.

Tādi stāsti dzirdēti ir ļoti bieži, pat parāk bieži. Var aprunāt un apmelot jebkuru. Var vārdus pārmainīt, domu sagrozīt, pierakstīt sliktus nolūkus, izraut domu no konteksta. Un panākt savu. Un mierīgi iegulties siltā gultā – svešā, svešā halātā un auskaros….

Nevajag ticēt sliktajam. Vajag aiziet un pajautāt. Pastumt malā tanti un aiziet pie mammas, pie priekšnieka, drauga – uzprasīt personīgi! Un tad no daudzām drāmām būs iespēja izvairīties. Taču cilvēki, nez kāpēc tik viegli un ātri notic sliktajam. Tas nav labi un tas nav gudri.

Vienmēr jautājiet personīgi un neklausieties sliktās runās!

Avots: http://sobiratelzvezd.ru/
Autors: Anna Kurjanova
Tulkoja: Ginta FS

Kam tici, tas strādā!

112233

Tas bija sen – kad mums ar manu tagadējo vīru vēl nebija kopējas mājas, mašīnas un plānu uz kopēju atvaļinājumu. Viņš atnesa man ziedus. Tādu vienkāršu, nedaudz pavītušu un ne pirmā svaiguma puķu pušķi – steigā esot benzīntankā nopircis.

— Zini, — es viņam teicu, kārtojot nedaudz samīcītās rozes, — mums, ezotēriķiem ir tāds ticējums, jo ilgāk stāv dāvinātās puķes, jo stiprākas būs attiecības.

Nabaga kavalieris brauca ciemos katru vakaru un katru vakaru apostīja un apčubināja savu dāvāto puķu pušķi, kas varonīgi stāvēja jau trīs nedēļas. Pēc tam viņš regulāri man nesa ziedus no benzīntanka un vienmēr tie ziedēja ilgi, krāšņi un nedaudz lielīgi.

Pēc tam mēs kopā devāmies atvaļinājumā, es paliku stāvoklī un mums piedzima meita. Mēs nopirkām mašīnu un māju. Kad bijām pārvākušies, vīrs man atklāja briesmīgu noslēpumu: tieši pēc tiem pašiem nevīstošajiem ziediem viņš esot sapratis, ka tā ir likteņa zīme un nekas netraucēs – ne mani gadi, ne bērni, ne dažādās intereses un mans negantais raksturs, un viss mums izdosies brīnišķīgi.

Savukārt es viņam atzinos, ka katru dienu mainīju vītušās rozes uz svaigām. Katru dienu gāju uz benzīntanku un pirku jaunas.

Mums, ezotēriķiem ir tāds ticējums – kam tici, tas strādā!
Avots: www.econet.ru/
Tulkoja: Ginta FS

Katram savs

eņģelis5
Vecākais Eņģelis stingri skatās uz savu audzēkni.

— Tagad ziņo man, tikai īsi – divos vārdos!

— Dzīvs. Iet uz savu darbu. Uz kaut ko cer.

— Uz ko cer?

— Grūti pateikt. Divas reizes viņam rādīju laimīgu sapni – viņš to neredz. Runā, ka ļoti nogurst darbā.

— Un kas darbā?

— Tāpat kā visiem. Steiga. Priekšniecība. Pīpētava un baumas.

— Tur skarba vadība?

— Vadība kā vadība, nekā īpaša. Tāda pati, kā visur. Taču viņš no tās nezin kāpēc baidās.

— Bailes aizdzenāji?

— Protams, kā gan savādāk. Vēl ceļā uz ofisu. Vēcināju ar spārniem virs galvas. Pat mākoņi izklīda. Nācās ar spārnu viņam pa ausi iekraut, lai saulīti ierauga.

— Un skaistule pa ceļam? Augstpapēžu kurpītēs un uzbudinošām smaržām?

— Nu gan apbižojat… Metro ar deguniem kopā sastūmu.

— Un kā?

— Nu nekā. “Atvainojiet” un ielīda atpakaļ savās domās.

— Un pēc darba?

— Veikals. Nomazgāt traukus. Internets. TV. Miegs.

— Televizoru sabojāji?

— Protams. Aizgāja, nez kāpēc, nopirka jaunu.

— Internetu atslēdzi?

— Jā, piecas reizes pēc kārtas. Viņš vienkārši palika darbā līdz vēlam vakaram. Viņi tā drīkst.

— Tā. Nu, un brīvdienas?

— Viņš guļ līdz pusdienas laikam. Pēc tam tīra dzīvokli. Vakarā krogā stulbas sarunas un šņabis kopā ar draugiem. Mājās – tikai no rīta. Tad ar sāpošu galvu zem segas vai pie datora vai televizora.

— Un viņa?

— Pavisam tuvu. Trīs mājas tālāk. Uz vienu un  to pašu supermārketu iepirkties iet.

— Rindā saliki viņus kopā?

— Jā, protams. Pat vairāk, kā instrukcijās norādīts – svētkos, autobusa pieturā, metro.

— Likteņa līnijas viņiem pārbaudīji?

— Tur jau ta lieta – sakrīt… Tā ir tāda pilsēta… viņiem tāds dīvains, neiespējams dzīvesveids un ritms … Nu, nevaru es vairāk! Tas nav izpildāms uzdevums!

— Nost ar atrunām! Kur ir mūsu radikālo līdzekļu saraksts?

— Lūk, šef! Gripa, drudzis, murgi, temperatūra. Izmežģījums, lūzums. Autoavārija. Ugunsgrēks. Bankrots. Finansu krīze. Nekārtības uz ielām. Pilsoņu karš…

— Piebremzē. Pietiek!…. Divi simti astoņdesmit piektais, man lūdzu, sīku atskaiti! Galīgi izlaidušies, vairs neprot strādāt! Zini, sazinies ar paralēlo plūsmu. Mīlestības vārdā uzskati, ka esi saņēmis atļauju radikālo līdzekļu pielietošanai. Tikai izvelies kaut ko vienu.

— Tieši tā, šef, kaut ko vienu!

Ieraugiet un izmantojiet visas iespējas, ko Dievs Jums dod un tad Jūsu Sargeņģelim nebūs vajadzības ķerties pie radikāliem līdzekļiem!

Avots: www.adme.ru/
Tulkoja: Ginta FS

Kā tas ir – Beznosacījumu mīlestība?

beznosacijuma milestiba
V.Frankls ir teicis „mīlestība ir pieņemšana”.  Tāpēc  iemīlēšanās  nekad nepārtop  mīlestībā, tām  ir dažāda būtība iemīlēšanās pamatā ir idealizācija, bet mīlestības pamatā – realitātes pieņemšana.  Nav iespējams pieņemt otru nepieņemot sevi. Mīlestība negarantē labas cilvēciskās attiecības. Var būt tā, ka cilvēki mīl viens otru, bet cilvēcīgi dzīvot kopā neizdodas.
Visstiprākais vingrinājums, kas attīsta mīlestības ķermeni, ir piedošana.
Princips: pieņemt un piedot pat tiem, kuru rīcību nesaproti.
Sevis Mīlestība nozīmē redzēt sevi patiesi, nemelot sev un mīlēt sevī  īstumu, tieši tas ir skaists.
Parasti cilvēki Mīlestību uztver kā pievilkšanās sajūtu, kas rodas starp tiem spontāni – acumirklīgi.
Pirmkārt – Mīlestība nerodas, tā ir vienmēr.
Otrkārt, Mīlestība – tās nav vienkārši Jūtas, tā ir Enerģija. Tas ir universāls spēks, ar kā palīdzību var radīt brīnumus. Tā ir kā uguns un vienmēr spēcīgāka par Ego. Kā ūdens, kas aizskalo visu neīsto un nevajadzīgo.
Ja Jums šķiet, ka sirdī nav Mīlestības, tas nozīmē tikai to, ka Ego ir tik liels, ka sirds nevar sajust šo dzīvinošo spēku. Jūs nedzirdat tās balsi aiz tūkstosiem masku, aizvainojumu un vilšanos.
Cilvēkiem šķiet, ka Mīlestība ir duāla. ka tā var būt salda un var atnest sāpes un ciešanas. Tā ir ilūzija.
Mīlestība vienmēr ir vienāda. Tā vienkārši IR Mīlestība.
Sāpes un ciešanas nes mūsu Ego- uztvere un tā notiek katru reizi, kad cenšaties Mīlestību dalīt daļās: abpusēja, vienpusēja, mātes mīlestība, romantiska mīlestība, kaislīga u.t.t.
Mūsu pasaule ir kā spogulis. kas tajā iekšā (mūsos), tas arī atspoguļojas (pasaulē). Ja iekšā ir nepieņemšana, tad arī ārpusē – tas pats.
Mīlestība IR saprātīgs spēks. Ar to var sarunāties, pie tās var vērsties ar savām vēlmēm, sadarboties, izmantot tās milzīgo potenciālu, lai radītu.
Kad jūs pasaulē nesat radošumu, Mīlestību, līdzcietību, žēlsirdību, tad informācija par to nokļūst vadības centrā un atgriežas pie Jums jau pastiprinātā veidā, caur citiem cilvēkiem.
Tāpat arī ar sliktajiem, postošajiem spēkiem. Ja pats nesīsiet ciešanas pasaulē, tās pie Jums atgriezīsies caur citiem cilvēkiem.
Treniņš:
Izvēlaties sev pašu galveno šī brīža problēmu, kas sagādā Jums raizes. Nav svarīgi, kādā jomā.
Apdomajiet to – katru niansi.
Kāpēc Jums šī ir problēma, ko Jūs vēlaties šajā situācijā izmainīt, kādu rezultātu Jūs vēlaties sasniegt.
Tikai tad, kad Jums ir pilna “bilde”, varat ķerties pie prakses.
Atrodiet vietu, kur varat būt viens un kur Jūs neviens netraucēs – vismaz 20 minūšu garumā.
Nomieriniet domas un sajūtas.
Sakoncentrējaties uz sirdi.
Iedomājaties, ka pašā Jūsu sirds centrā dzīvo Mīlestība.
Sajūtiet tās siltumu, tās maigumu un nesavtību.
Vienkārši sajūtiet un nedomājiet.
Piepildiet ar to sevi no iekšas un no ārpuses. Lai Mīlestības gaisma plūst pāri malām.
Un tagad tieši no sirds, sūtiet Mīlestības staru savai problēmai – precīzāk šīs problēmas dalībniekiem.
Koncentrējaties uz sirdi un uz staru plūsmu un vērojat, kā Mīlestība piepilda Jūsu “objektus”.
Un tagad, iedomājaties laimīgu šīs problēmas atrisinājumu un piepildiet arī to ar mīlestību.
Šajā brīdī jāredz ir rezultāts, ne process.
Lai Mīlestība pati atrod ceļus. neierobežojat to.
Dariet to, kamēr sajutīsiet, ka nu ir gana.
Varat šo darbību atkārtot daudzas reizes (pārāk daudz Mīlestības nemēdz būt), līdz problēma atrisinās.
Vēl daži momenti.
Noteikti atzīmējat sev, kurā brīdī problēma “izkustējās” un sāka risināties.

Ir atlicis tikai mazliet: iemācīties mīlēt bez nosacījumiem.
Un tā nav nieka lieta.

Viena lieta ir mīlēt dēļ… un gaidīt. Un, ja kaut kas ne tā – tad aizmest savu Mīlestību atkritumos. Kad ir tāda pieeja, tad rezultāta nav.
Cita lieta, kad mīli ne par spīti, ne par kaut ko, nespēlē mīlestību, netēlo, neapbalvo ar Mīlestību vai nesodi, bet Mīli, tāpēc, ka tā ir Tavas esības jēga. Un kad visā, ko dari ir šī patiesā Mīlestība, tad Tu esi savas pasaules radītājs un dziednieks. Un tad neviens nevarēs Tev atņemt to, ko Tu radi.
Un neviens nevarēs salauzt tavas cerības un radītos brīnumus.
© Saratola Ban
© Василий Кантаражиу
Tulkoja: Ginta FS

Ko par mani padomās?

bezpalīdzīga persona

“Ej savu ceļu un lai cilvēki runā, ko vien vēlas”
Dante

Atcerieties rindu no klasiķa teiktā: “Ak, Dievs! Ko teiks kņaze Marija Aleksandrovna?”

Kāpēc šādas un līdzīgas domas bieži vien mums nedod mieru?

Kāpēc gan mūs tik ļoti uztrauc svešs viedoklis?

Kas liek domāt, ka cilvēki to vien dara, kā domā par jums?

Droši vien šīs domas jūs ir apciemojušas ne reizi vien, un, visticamāk, tās ir apciemojušas ikvienu cilvēku. Un pats vienkāršākais padoms līdzīgās situācijās ir: “Izmet to visu no galvas!”

Tā vienkārši – ņem un izmet!

Izdevās?!

Neizdodas…. tās nāk atkal un atkal.

Un ignorēt tās neizdodas. Tāpat kā cilvēkus, kas mums apkārt… un nav jēgas to darīt! Izdzenāt visus, vai pašam noslēpties…. tā ir bēgšana. Ne pati labākā stratēģija.

Pamēģiniet adekvāti izvērtēt cilvēkus, kuru viedoklis jūs satrauc un rada trauksmi

Vai viņi jums ir svarīgi? Vai viņu viedoklis jums ir vērtīgs? Vai viņi nekad nekļūdās? Vai viņiem vienmēr ir taisnība?

Pat tad, ja tas ir tuvs un mīļš cilvēks. Vai tad viņš nevar kļūdīties? Jā, un arī jums var būt savs viedoklis – pavisam atšķirīgs no viņējā.

Iespējams, jūs bērnībā vecāki “šantažēja” vispārzināmā veidā: “Kaimiņiene izdzirdēs kā tu uzvedies un visiem izstāstīs!”. Izmantojot tādas un līdzīgas frāzes, vecāki izaudzina personību, kas dzīvos mūžīgi uztraucoties, par to, ko citi par viņu domā un ar pārliecību, ka ir jadzīvo tā, lai atbilstu apkārtējo gaidām. Kā rezultātā apkārtējo kritika tiks uztverta kā lielākās šausmas, kaut kas tāds, ko pārdzīvot nav iespējams.

Ieklausieties sevī, vai tās ir jūsu domas, vai arī jūs dzirdat savas mammas vārdus par kaimiņieni? Neaizmirstiet, ka arī jūsu tuvajiem cilvēkiem var rūpēt tas, ko par viņiem padomās citi un, visticamāk, arī viņu mamma viņus biedēja ar briesmu stāstiem par kaimiņieni vai ko tamlīdzīgu.

Un tas nozīmē, ka cilvēki katrs domā par sevi un to, kādu iespaidu atstās uz apkārtējiem.

Bet vienalga, nav patīkami, kad par jums tenko? Vai ne?

Labāk tajā visā atradīsim ko pozitīvu, labi? Kādus labos momentus?

Pirmkārt, cilvēki jūs aprunā, jo jūsu persona nodarbina viņu prātus, un viņi pret jums nav vienaldzīgi.

Otrkārt – ir vērts noskaidrot, ja nu pēkšņi viņi jūs apbrīno?

Treškārt, pārliecinieties, vai tikai gadījumā jūs nekļūdījāties? Varbūt jums vienkārši tā likās? Un nekādā gadījumā neizdariet secinājumus, balstoties uz “viena tante teica”. Ja gadījumā jums kāds nodeva nepatīkamu informāciju par jums, ko teikusi trešā persona, pārbaudiet to.

Nav iespējams izvairīties no citu cilvēku viedokļiem, tāpēc labāk nepiešķirt tiem pārāk lielu nozīmi un nebojāt sev dzīvi.

“Ja kāds tev padod ziņu, ka viens vai otrs par tevi runā ļaunu, tad nevajag uzreiz sākt taisnoties; atbildi: Viņš kā liekas, neko nav zinājis par citiem maniem trūkumiem, citādi viņš nebūtu minējis tikai šos.”
Epiktets

Autors: Lidija Šumina

Avots: © psy-practice.com
Tulkoja: Ginta FS