Ričards Bahs: Radniecīga Dvēsele ir tā, kurai ir atslēgas no mūsu slēdzenēm

kaija23

Amerikāņu rakstnieks Ričards Bahs (Richard Devis Bach), pēc profesijas lidotājs, runā par to, ka ikvienā cilvēkā dzīvo sapņotājs, kurš ir spējīgs pacelties daudz augstāk, nekā tam varetu šķist pirmajā acumirklī. Ir tikai jāpamēģina.

Tas, vai mēs jūtamies laimīgi vai nelaimīgi, ir atkarīgs no mūsu pašu pasaules uztveres. Visas atbildes ir tepat blakus, tikai jāieskatas dziļāk sevī, lai saprastu dzīves, mīlestības un nāves jēgu.

Viņa grāmata “Kaija vārdā Džonatans Livingstons” ir viena no tām grāmatām, kura būtu jāizlasa ikvienam.

«Lūk, tests, lai saprastu, vai ir pabeigta tava misija uz Zemes. Ja tu vēl esi dzīvs, tātad – vēl nav pabeigta».

«Apgalvojot, ka tu kaut ko nevari, tu atņem sev savu visvarenību».

«Saites, kas saista tavu patieso ģimeni, nav asinssaites. Tās balstītas uz cieņu un prieku, kurus atklājam viens otra dzīvē».

«Tavi draugi jau pirmajā minūtē, kad būsiet satikušies, zinās tevi labāk, kā visi citi spētu iepazīt tevi pēc tūkstoš gadiem».

«Tev nekad netiek dotas vēlmes bez iespējām tās realizēt. Viss ir iespējams, tikai tev nāksies papūlēties».

«Viņi ir nelaimīgi tāpec, ka izvēlējās būt nelaimīgi…»

«Ja tava laime ir atkarīga no tā, ko dara vai nedara kāds cits, tad, es domāju, ka tev tomēr ir problēma».

«Nav tādas problēmas, kurā nebūtu kāda tev ārkārtīgi nozīmīga dāvana. Tu radi sev problēmas tāpēc, ka tev šīs dāvanas ir ļoti nepieciešamas».

«Viss tavs ķermenis – no viena spārna gala līdz otram, faktiski nav nekas cits, kā pašu doma, tev saskatāmā apveidā. Sarauj savas domu važas, un tu sarausi arī važas, kas saista tavu ķermeni…».

«Vienīgais objektīvi eksistējošais likums ir tas, kurš dara tevi brīvu».

«Ja sabiedēsi pūli, tas vai nu sitīs tevi krustā, vai klanīsies tev».

«Katrai kaijai pienākas lidot, un brīvība ir pati putna būtība, un viss, kas aizšķērso ceļu uz šo brīvību, ir jāatvirza malā. Vienalga, vai tas būtu rituāls, aizspriedums vai jebkurš cits ierobežojums».

«Netici savām acīm. Jo ar acīm mēs redzam tikai mūsu brīvību ierobežojošās važas. Lai saskatītu galveno, ir jāizmanto sapratne. Tu visu zini, ir vien nepieciešams to saprast. Un tad uzreiz kļūs skaidrs, kā jālido».

«Kad jāšķiras, neskumsti. Šķiršanās ir vajadzīga tāpēc, lai atkal varētu satikties. Bet jauna tikšanās pēc mirkļa vai daudzām dzīvēm, neapšaubāmi, ir tiem, kuri ir draugi».

«Tu esi meistars tajā, ko esi pārdzīvojis, amatnieks tajā, ko šobrīd pārdzīvo un diletants it visā, ko tev nāksies pārdzīvot nākotnē»

«Ja tu vēlies, lai kāds paliek tavā dzīvē, nekad neizturies pret viņu vienaldzīgi»

«Radniecīga Dvēsele ir tā, kurai ir atslēgas no mūsu slēdzenēm, un kuras slēdzenēm der mūsu atslēgas. Kad mēs jūtamies drošībā tik ļoti, ka varam atslēgt savas slēdzenes, tad mūsu patiesie “es” iziet viens otram pretī, un mēs varam ar tiem būt pilnībā atklāti un tie, kas patiesībā esam.
Tad mūs mīl tādus, kādi mēs esam, ne tādus, kādi mēs cenšamies būt. Katrs atklāj labākās otra puses. Un, neskatoties uz to, ka liek mums ciest, ar šo cilvēku mēs jūtamies kā paradīzē.
Radniecīga Dvēsele ir tā, kura atbalsta mūsu dziļākos centienus un mūsu izvēlētos kustības virzienus. Ja mēs divatā, kā gaisa baloni virzāmies augšup, ir ļoti liela ticamība, ka viens otrā mēs esam atraduši vajadzīgo cilvēku.
Radniecīga Dvesele ir tā, pateicoties kurai, mēs sākam dzīvot patiesu dzīvi.»

«Patiesība gaida katru, kurš vēlēsies to atrast.»

«Kad es velos ātri saprast cilveku, man pietiek vien paskatīties uz viņa grāmatu plauktu.»

«Mēs visi drīkstam rīkoties tā, kā sagribēsim.»

«Mēs izvēlamies savu nākamo pasauli, balstoties uz to, ko esam iemācījušies šajā. Ja neesam iemācījušies neko, jaunā pasaule būs tāda pati kā iepriekšējā, ar tiem pašiem šķēršļiem un svina smagumu, kas jāpārvar.»

Avots: econet.ru
Tulkoja: Ginta FS

Advertisements

Kā attīrīt savu galvu no mentālajiem netīrumiem

inde dvēselē4

Visas mūsu slimības, nelaimes gadījumi, sliktā pašsajūta, niknums un neapmierinātība ar dzīvi, ir sekas informātiskajām indēm un piesārņotājiem, kas nokļuvuši mūsu galvās. Tu saslimi. Kāpēc? Tāpēc, ka dienu iepriekš kāds tevi apvainoja. Tu paklupi un uzsiti sev punu. Kāpēc? Tāpēc, ka stundu iepriekš kādstevi nokritizēja.

Tu jūti pastāvīgu nogurumu un nevēlēšanos dzīvot, tāpēc, ka viens no tavas ģimenes locekļiem pastāvīgi dara tev sāpes.
Tu esi nobijies un baidies uzsākt kadu darbu, tāpēc, ka kāds tev ir pateicis, ka tu ar to netiksi galā.
Tu esi vājš.
Tevi iekaroja.
Tava Dvēsele ir okupēta.

Visas augstāk pieminētās darbības ir psiholoģiskās indes darbības rezultāts. Šīs indes izcaurumo tavu imunitāti – tava organisma pretošanās spējas.

Diemžēl tu nevari aizliegt cilvēkiem tevi kritizēt. Tomēr tu vari atsacīties uzklausīt kritiku. Tieši domu līmenī.

Tas gan nenozīmē, ka pie pirmā mēģinājuma kritizēt tavas darbības, tu sāksi kliegt: “Aizveries! Es neko nevēlos zināt!” – un pēc tam visu dienu staigāsi, domās dusmojoties: “Kāds neģēlis, atļāvās mani kritizēt! Viņš teica, ka esmu gļēvulis. Es viņam gan parādīšu!” Tas nozīmētu tikai to, ka tu vienalga šo kritiku esi pieņēmis.
Taču vajadzīgs ir to nepieņemt, tātad – neapdomāt.

Tas pats attiecas uz jebkuru citu piesārņotāju. Ka tikko to sāk ieviest tavā galvā, tev jāaizcērt durvis tā pašā deguna priekšā.
Lai to izdarītu, pietiks ar divām prasmēm:
pirmā – atpazīt piesārņotāju,
otrā – aizliegt viņam iekļūšanu tavā galvā.
Pat tad, ja tevi nepamet aizvainojums vai bailes, dažkārt pietiek vien zināt to, ka tā ir inde tavā galvā, un atbildīgs par tās atrašanos tur, esi tu pats un neviens cits,

Aizšķērsot ceļu piesārņotājiem ir daudz sarežģītāka prasme, kā vienkārši tos atpazīt.
Lai to izdarītu, tavā galvā jābūt uzstādītam galvenajam blokatoram: “MAN IR NEPATĪKAMI, TĀTAD MAN TAS NAV VAJADZĪGS!” un diviem papildus blokatoriem: “MELI!” un “NEINTERESANTI!”

Kaut vienam no šiem blokatoriem jādarbojas kā nosacītajam refleksam uz apkārtējo atbilstošo paziņojumu.
Ir jāatgādina, ka tie ir smadzeņu blokatori, ne vārdi, kurus tev jāsaka skaļi. Atbildēt tu vari tā, kā to prasa etiķete, bet tavai Dvēselei jāpaliek tīrai, tātad laicīgi ir jāaizveras “durvīm”.

MAN IR NEPATĪKAMI, TĀTAD MAN TO NEVAJAG! MELI! NEINTERESANTI!
Tevi kritizē – MAN IR NEPATĪKAMI, TĀTAD MAN TO NEVAJAG!

Tevi apvaino – MAN IR NEPATĪKAMI, TĀTAD MAN TO NEVAJAG!
Tevi biedē – MELI! (NEINTERESANTI!)
Negatīvi pareģojumi – MELI!
Pazemina tavu pašvērtejumu – MAN IR NEPATĪKAMI, TĀTAD MAN TO NEVAJAG!
Uz tevi apvainojas – MAN IR NEPATĪKAMI, TĀTAD MAN TO NEVAJAG!
Tev dara pāri – MAN IR NEPATĪKAMI, TĀTAD MAN TO NEVAJAG!
Ziņas TV izsauc tevī trauksmi – NEINTERESANTI!
Palaid šo programmu savās smadzenēs, lai strādā, lai izbrāķē indīgās ziņas!

Pie tam, vienmēr vertē cilvēkus nevis pec kritērija: “Vai viņš vēlējās nodarīt man ko sliktu?” – bet pēc kritērija: “Vai man ir slikti no viņa vārdiem un darbībām?”

Lai vēl drošāk aizsargātos no sārņu iekļūšanas galvā, ir svarīgi savu dzīvi veidot pēc SPOGUĻA PRINCIPA. Tas radīs dubultbarkeru indēm, kas tiecas iekļūt tavās smadzenēs.

Pietiek vien apzināties vienu lietu: “Es pats nekad tā nerīkojos ar cilvekiem!” – lai dotu sev tiesības atteikties no līdzīgiem “pakalpojumiem”. Protams, tas jāsaka ļoti retos gadījumos, taču dažkārt tomēr to ir vērts pateikt: “Es nekad citus nekritizēju un tāpēc, lūdzu, nekritizē mani!”
Protams, cilvēku mācīt var, bet tikai atbilstošās situācijās, un tikai, palīdzot viņam uzstādīt pozitīvu programmu. Vienmēr vajag mācīt cilvēku, bez cenšanās  ieviest vina galvā indi.

Noteikumi, kurus ir labi izmantot, lai atspoguļotu visus piesārņotājus, kuri cenšas iekļūt tavā Dvēselē:

1. Nekritizē — neuzklausi kritiku.

2. Pat domās neapvaino — neizjūti vainas sajūtu.

3. Nadari pāri — neapvainojies.

4. Atļauj citiem (un sev) pareģot tikai pozitīvo. Ja vajag pabrīdināt, tad dari to, paziņojot konkrētus faktus, bez emocijām. Piemēram, saki: “Šajā rajonā pēdējās nedēļas laikā tika veikti vairāki noziegumi” – tā vietā, lai teiktu: “Neej tur! Tur tevi nogalinās!”

5. Nebiedē — nebaidies.

6. Nepazemini citu cilveku pašvertējumu — neklausies tos, kuri censas pazemināt tavu pašvērtējumu.

7. Nenorādi citiem uz viņu trūkumiem — nepievērs uzmanību tam, ka citi norāda tev uz taviem trūkumiem.

8. Necenties citiem uzstādīt negatīvas programmas — neļauj tās uzstādīt sev.

Ja ņemam vērā to, ka priedēkli “ne” zemapziņa neuztver, citādāk šos SPOGUĻA LIKUMUS var formulēt šādi:

1. Atbalsti!

2. Izproti svešus sliktu nodarījumu motīvus!

3. Saudzē citu cilvēku psihi!

4. Pareģo tikai labo vai saki: “Tev noteikti viss būs labi!”

5. Nomierini!

6. Pacel citiem cilvēkiem pašvērtējumu!

7. Norādi citiem cilvēkiem uz viņu labajām īpašībām!

8. Ja proti, tad ievies citiem cilvēkiem zemapziņā pozitīvas programmas – ievērojot divus noteikumus:

  • programmām jābūt pozitīvām ne no tava, bet viņu viedokļa;
  • programmas nedrīkst saturēt naidīgumu attiecībā uz kādu trešo personu.

Ja vēlies kādam norādīt uz viņa necienīgo uzvedību, un likt viņam uzvesties citādāk (tā, kā ērti ir tev), atceries, ka vienu un to pašu domu vienmēr var paust kā noliedzoši, tā arī pozitīvi. Dari to pozitīvi!

Atradināt no kaut kā slikta, nozīmē iemācīt kaut ko gluži pretēju.
Pārstāt kaut ko darīt, nozīmē sākt darīt kaut ko citu.

Dzīvot var dažādi.

Tu vari ļaut sist sevi, un sist arī citus, uzskatot, ka citadāk dzīvot nav iespējams. Taču tad vienmēr tu riskē saņemt sitienus. Var izturēties pret citiem ar cieņu, saudzēt sevi un citus, saprotot to, ka IKVIENS CILVĒKS IR PERSONĪBA AR SAVU PAŠCIEŅU.

Tas attiecas ne tikai uz fizisko, bet pat vairāk – uz psiholoģisko dzīves pusi. Mūsdienās mēs esam pietiekami kulturāli, lai neietekmētu viens otru fiziski, taču psiholoģiskā vardarbība notiek it visur. Iespējams, tas ir mazāk redzams, taču – ne mazāk sāpīgi.

Diemžēl mūsu, no viduslaikiem nākusī, vēlme sodīt nekur nav zudusi, vienkārši šodien nav pieņemts to demonstrēt. Šodien “moderni” ir izskatīties labam.

Turklāt, novest cilvēku līdz pašnāvībai ar psiholoģiskās ietekmēšanas palīdzību ir daudz vieglāk, kā fiziski ietekmējot – un tam ir ļoti daudz pierādījumu!
Tas pats notiek arī ar traumām. Spēriena ar kāju pa vēderu sekas ir daudz vieglāk izārstējamas, kā kuņģa čūla, kuru radījusi Dvēseles trauma, jo otrajā gadījumā ir ļoti grūti noteikt un novērst šo graujošo “aģentu”, kurš cilvēka galvā var darboties ilgstošā laika periodā. Un šo programmu ar medikamentiem izārstēt nav iespējams.

Nesit citiem, un savai Dvēselei uzliec aizsargbruņas pret triecieniem no ārpuses! Lai nekas nespēj traucēt tavu Dvēseles mieru un labsajūtu.

Autors: Jūlija Džumma “Vēlmju piepildīšanās ceļš”
Avots: econet.ru
Tulkoja: Ginta FS

 

Dzīvot ar sirdi

dzivo ar sirdi7

Liktenis tomēr ir viena noslēpumaina padarīšana.
Dažkārt tas mums sagādā tādus pārsteigumus, ka var pazaudēt runas spējas. Un pats ar viltīgu smaidu it kā jautā: “Nu, ko tu tagad darīsi?” Un tu sāc histēriski raudāt, krist panikā, visiem pēc kārtas žēloties par savu grūto dzīvi. Tikai tam visam nav nekādas jēgas, tā ir tukša laika tēŗēšana, jo beigu beigās tu saproti, ka ir kaut kas jādara, kaut kas jāmaina. Kaut kur dziļi iekšienē rodas kāds stimuls, mērķis, jauna ideja. Katrs notikums, kas it kā izsit mūs no ierastajām sliedēm, sākumā tracina, bet gala rezultātā padara mūs labākus un norāda mums pareizo ceļu. Taču bieži vien mēs tik ļoti esam pieraduši darīt vienu un to pašu, ka ikviens notikums, kurš mūs savā veidā ierobežo, provocē niknumu, dusmas, depresiju un liek stresot.
Visvienkāršākā interneta atslēgšana var ne pa jokam satracināt, vai parastas, mudinošas frāzes, kā piemēŗam “esi vienkāršāks, “neuztraucies”, “nomierinies”, “tas nav tik svarīgi”, “atlaid situāciju”, u.t.t. tu sāc uztvert tikai pēc noteikta laika, kad visas domas ir pāršķirstītas, dusmu un bēdu asaras izraudātas, visi pārdzīvojumi ir aiz muguras. Tad – jā, šīs frāzes kļūst saprotamas un pieņemamas.
Taču pienāk nākamā reize un tu atkal dari to pašu – uztraucies, nervozē… Tā turpinās līdz brīdim, kad noteiktā dzīves brīdī viss nostājas savās vietās.

Tev vairs negribas žēloties, negribas nevienam neko pierādīt, paradīt, sacensties. Tev gribas vienkārši dzīvot savu dzīvi, darīt to, kas patīk, dāvāt cilvēkiem smaidu, domās visiem novēlot visu to labāko. Un pateikties visiem par visu. Par katru vārdu, par katru mācībstundu, situāciju, notikumu, jo tas viss, kas notiek ar mums, notiek ar vienu vienīgu domu – padarīt mūs labākus, atmodināt mūsos mūsu pašas labākās spējas un vēlmes.
Dīvaini sanāk: mēs piedzimstam ar tīru Dvēseli, bet laikam ejot, un zīmējot savu dzīves audeklu, pieaugot un sapņojot par skaisto, mēs paši it kā sevi piedrazojam. Nevajadzīgi, tukši vārdi, strīdi, aizvainojumi, rupjības – tas viss ir drazas, pie kam – nevienam nevajadzīgas.
Kad pieaugam, esam gatavi terēt savu laiku tam, lai atrastu un atgrieztu atpakaļ sev šo bērnišķīgo naivitāti, jo ikviens taču vēlas, lai viņam blakus būtu labestīgi un godīgi cilvēki. Mēs zinām, ka ikviens saņem pēc nopelniem. Un mēs paši izvēlamies, ko nest šajā pasaulē – vai tā būs alkohola, narkotiku, rupjības vai sociālo netīrumu propoganda, vai arī tā būs mīlestība pret it visu, kalpošana cilvēkiem, ticība Dievam, to mums katram pašam jāizlemj. Nav jau ne labas ne sliktas izvēles. Ir katram savējā. Esiet laimīgi un mīliet viens otru, neskatoties ne uz ko, un vienmēr izdariet savu izvēli, nav svarīgi, ko citi par to domās. Dzīvojiet ar sirdi, tā nekad neapmānīs.
Avots: https://www.kefline.ru
Tulkoja: Ginta FS

Labāks par sevi vakarējo

resurss

Tev ir palaimējies, ka esi, ka dzīvo, tāpēc būs labi, ja tava dzīve būs jēgpilna.
Aizmirsti par negatīvo un dzīvo godīgi un patiesi – no sirds!

Kad tu pamosties no rīta un ir pienākusi jauna diena, esi pateicīgs par vēl vienu iespēju.
Kad citi izvēlas vieglāko ceļu, esi tas, kurš izvēlas pareizo sev.
Kad kaut kas ir jāizdara, esi pirmais, kurš izrāda iniciatīvu.
Kad tev ir iespēja izvēlēties no vairākiem variantiem, izvēlies to, kas atbilst tavām prioritātēm.
Kad tev ir svarīgi kaut ko sasniegt, esi tam atvērts un ej uz to.
Kad darbs izrādās sarežģīts, domā tikai par nākamo mazo solīti.
Kad tavu prātu nomoka nemiers, koncentrējies tikai uz to, ko vari kontrolēt.
Kad rodas reālas problēmas, esi gatavs tās atrisināt.
Kad kļūdas jau pieļautas, esi mierā ar tām, un mācies no tām.
Kad tev ir ko teikt, esi gatavs izteikties.
Kad tas, kas pagātnē tika izdarīts, vēl joprojām nestrādā, esi gatavs veikt tajā izmaiņas.
Kad tavā prātā vēl joprojām aizķērušās šaubas, esi pārliecināts par savām spējām.
Kad kāds turās pie vecajiem uzskatiem, esi atvērts jaunām idejām.
Kad citi uzstāj uz kādu konkrētu risinājumu, uzticies savai intuīcijai.
Kad jūties nomākts, esi pietiekami drosmīgs, lai pasmaidītu.
Kad jūti, ka stress aug, uz mirkli iepauzē, un tikai esi, un elpo.
Kad notiek kas negaidīts, esi elastīgs un ātri adaptējies.
Kad saproti, ka kaut kam nav nekādas jēgas, esi uzstājīgs un uzdod jautājumus.
Kad kāds nodara tev sāpes, esi gatavs piedot un mīlēt no jauna.
Kad attiecības turpina tevi sāpināt, esi gatavs atlaist, un virzīt savu mīlestību un cieņu uz iekšu.
Kad kādam ir kaut kas, ko tu ļoti gribētu, priecājies par viņu.
Kad kāds vēlas konkurēt, esi pats sev konkurents – pārsit pats savus rekordus.
Kad kāds spiež, lai tu būtu kāds cits, esi tikai tu pats.
Kad neesi parliecināts, ka vari kaut ko piedāvāt, esi patiess un piedāvā godīgumu.
Kad tavi ceļi krustojas ar nepazīstamu cilveku, esi pirmais, kas atradīs iemeslu uzsmaidīt.
Kad jūties kā pasaules virsotnē, esi tā roka, kas palīdzēs pacelties citiem.
Kad kādam, kurš tev nav vienaldzīgs, tu esi vajadzīgs, esi ar viņu bez minstināšanās un jautājumiem.
Kad tu kādu pa īstam mīli, esi mīlošs kā runās, tā arī darbībās.
Kad pienāk brīdis atpūsties kopā ar ģimeni, atlaid visu pārējo, un pilnībā esi šajā momentā.
Kad diena beidzas, esi mierīgs, zinot, ka esi izdarījis labāko, ko varēji izdarīt.
Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta FS

Vai vēlies būt vesels un laimīgs?

12

Sergejs Lazarevs ir plaši pazīstama personība pasaules praktiskajā psiholoģijā, pedagoģijā un cilvēka informatīvi-enerģētiskā lauka pētniecības jomā. Viņa dziļais pētnieciskais darbs ilgst vairāk kā 30 gadus un šajā laikā sarakstītas 29 grāmatas, kas miljoniem cilvēku devušas iespēju labāk saprast un izzināt sevi.Te neliels ieskats viņa atziņās, kas radušās gan pētījumu, gan personīgas pieredzes rezultātā.

1. Es agrāk nesapratu, kāpēc kultūrā eksistē nerakstīts likums, kas liedz lasīt ēšanas laikā. Izrādās, ka ēdiens kopā ar grāmatu vai pie televizora, vai, sarunājoties par politiku, vai ģimenes problēmām, var dziļi traumēt cilvēka Dvēseli, jo ēšanas laikā informācija brīvi nokļūst cilvēka zemapziņā.

2. Jebkura saslimšana, vai tie ir traucējumi organiskā līmenī vai funkcionālie, bremzē agresiju, kas attīstās Dvēselē.

3. Ziniet, kāpēc jūs dzerat?

Cilvēkam būtu jamīl apkārtējā pasaule, bet, ja viņš to nemīl, Dvēselē rodas diskomforta stāvoklis un sākas Dvēseles mokas. Un cilvēks jebkādā veidā cenšas šīs mokas apslāpēt. Tas noved pie narkomānijas, alkoholisma un toksikomānijas.

Patiesais narkomānijas un alkoholisma cēlonis ir pazemināts mīlestības līmenis Dvēselē. Tāds stāvoklis rodas dēļ aizvainojuma un savas mīlestības pret cilvēkiem apspiešanas.

4. Gribiet, došu jums padomu, kā būt veseliem un dzīvot ilgi?

Nekad un nevienam neizvirziet pretenzijas.

Ne savam liktenim, ne Dievam, ne pagātnei, ne cilvēkiem.

Ārēji uzvedieties kā vēlieties, bet iekšēji – ikviena jūsu pretenzija ir programma, kas iznīcina to, kam veltāt šo pretenziju. Šūna nevar izvirzīt pretenzijas organismam, izejot no savām personīgajām interesēm. Nevar, jo tā būtu organisma sabrukšanas programma. Tāda šūna tiek atstumta un saslimst.

5. Sadzīvē mēs bieži atļaujamies slikti izteikties par cilvēkiem, paši par sevi un savu likteni. Izrādās, ka šis ieradums cilvēkam sagrauj… zobus.

6. Zemapziņā mēs vienmēr pirmie nodaram pāri tam, kurš pēc tam ar savu uzvedību nodara pāri mums.

7. Lieta tāda, ka Kristus baušļi vēršas nevis pie formas, bet satura – pie mūsu emocijām. Un «jums nebūs pretim stāvēt ļaunajam; bet, kas tev sit labajā vaigā, tam pagriez arī otru” nenozīmē fiziskas aizstāvēšanās noliegšanu. Tas nozīmē, ka iekšā nedrīkst būt atbildes agresijas.

8. Reāli izmainīt situāciju ap sevi var tikai izmainot sevi. Pirmais, no kā jāatsakās, ir vēlme valdīt pār situāciju. Saprast, ka situācija sīkumos darbojoties pret tevi, galvenajā strādā tev par labu.

9. Es jums saku, iedomājieties, ka esat iepazinies ar brīnišķīgu sievieti un esat gatavs raudāt no laimes, un, kad domājat par viņu, jums viss iekšā trīc, bet Dvēselē rodas neizskaidrojama skaistuma sajūta un jūs jūtiet, ka sākat mainīties un Dvēsele kļūst labāka un skaistāka, un jūs uzskatāt, ka tā ir mīlestība. Taču, nē, tā ir tikai pusmīlestība.
Un tagad iedomājieties, ka mīļotā sieviete jūs pievīla un nodeva. Un, ja visas tās jūtas, ko izjutāt sākumā esat spējis saglabāt, tātad tā ir īsta mīlestība.

Patiesa pasaules iepazīšana sākas ne tikai ar labsajūtu un sāpēm, bet drīzāk no to pārvarēšanas. Augstākās sāpes var izturēt tas, kurš var izturēt augstāko laimes sajūtu.

10. Sāciet ar sajūtu, ka viss, kas ir visapkārt jums, vienā sekundē var pazust, ka mīļotais cilvēks vienā sekundē var jūs nodot, aiziet, apvainot vai nomirt. Ka vienā sekundē variet nomirt jūs pats. Tad pamazām visas pretenzijas pazudīs un mīlestība paliks. Jūsu mīlestības sajūta nedrīkst būt atkarīga ne no kā.

11. Ar dievišķo žēlastību jūs nevarat kontrolēt savas cerības

12. Nevar lūgties par to, kuru jūs ienīstat.

Izrādās, ka jebkura neapmierinatība ar Dievu iekļūst Dvēselē un tur arī paliek.
Un pēc tam kritiskā situācijā cilvēks sāk lūgties, bet viņa lūgsna nenostradā.
Bez tiešajām pretenzijām, izradās, ir vēl netiešās.
Tās nāk caur trīs momentiem.
Pirmais: neapmierinatība ar Dievu caur apkārtējo pasauli, sabiedrību, valsti, cilvēku grupu.
Otrais: pretenzijas pret Dievu caur vecākiem, mīļajiem un tuvajiem cilvēkiem.
Trešais: pretenzijas pret Dievu caur neapmierinātību ar situāciju, sevi, savu likteni.
Jebkura ilgstoša neapmierinatība ar sevi vai situāciju ir neapzināts aizvainojums uz sevi, likteni un Dievu.

13. Jebkura ārstniecības metode, kas nebalstās uz cilvēka garīgo attīstību, noved pie degradācijas.

14. Kad cilvēks patiesi lūdz piedošanu, viņa Dvēselei tas var būt sāpīgi, tāpēc, ka tās ir pārmaiņas.

15. Aizvērtība, nevēlēšanās un neprasme kontaktēties ar cilvēkiem ir viena no augstākajām lepnības pakāpēm.

16. Ir nereāli audzināt cilvēkus ar apziņas, loģikas, nosodījumu, prasību palīdzību. Sajūtiet absolūtu iekšējo neaizsargatību. Atmetiet visu, izņemot mīlestību.

17. Attiecības ar cilvēku nav mērķis, tas ir līdzeklis, ar kā palīdzību attīstīt mīlestību.

18. Ja kāds izrāda pret mani agresiju, tas nozīmē, ka man Dvēselē ir analoģiska programma. Kad es to aizvācu, uzbrukums automātiski pārtraucas.

Jebkura agresijas forma ir neiespējama, ja manā Dvēselē nav analoģiskas programmas.

19. Cilvēka pasaules redzējums un viņa emocijas ietekmē mūsu laicīgo ķermeni daudz spēcīgāk kā fiziskās darbības.

Sergejs Lazarevs
Avots: http://happy-philosophy.ru
Tulkoja: Ginta FS

Divi ceļi uz laimi

mosties

Pie laimes var nonākt, ejot pa diviem ceļiem.
Pirmais ceļš – ārējais. Iegūstot labāku dzīves vietu, labāku apģērbu, patīkamākus draugus, tā mēs varam zināmā mērā sasniegt laimi un labsajūtu.
Otrais ceļš – garīgās izaugsmes ceļš, un tas palīdz iegūt iekšējo laimes sajūtu.
Tomēr šīs divas pieejas nav līdzvērtīgas.
Ārējā laime bez iekšējās nevar būt pastavīga. Ja dzīve tev rādās tumšās krāsās, ja tavai sirdij kaut kā trūkst, tu nebūsi laimīgs, lai arī ar kādu greznību tu sevi ieskautu. Taču, ja esi sasniedzis iekšējo mieru, tad vari būt laimīgs pat visgrūtākajos apstākļos. Materiālā labklājība pati par sevi dažkārt spēj atrisināt kādu problēmu, taču tās vietā tā radīs citu.  Piemēram, cilvēks var būt bagāts, labi izglītots, ieņemt augstu amatu, bet laime apiet viņu ar līkumu, un, lūk, viņš sāk dzert nomierinošas zāles un lietot alkoholu. Viņam visu laiku kaut kā pietrūkst, viņš vēl joprojām ar kaut ko ir neapmierināts, un atrod glābiņu narkotikās vai pudelē.
No otras puses, mēs satiekam cilvekus, kuriem nav tik daudz naudas, lai par to uztrauktos, un viņi bauda mieru. Mazāk situēti materiālajā ziņā, tādi cilvēki vienalga ir apmierināti un laimīgi. Lūk, ko nozīmē pareizs prāta stāvoklis.
Materiālā labklājība pati par sevi nekad nespēs pilnībā atrisināt cilvēku ciešanu problēmas.
Dalailama
Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta FS

Cits skats

rasa

Tā vietā, lai domātu “man nav darba”, padomāt: “lieliski, rīt es esmu absolūti brīvs”.
Tā vietā, lai domātu “man nav naudas”, padomāt “ļoti interesanti, kā mani Sargeņģeļi šoreiz izgrozīsies”.
Tā vietā, lai domātu “vai, dieniņ, kas ar mani tagad notiks”, padomāt: “izskatās, ka esmu sev sarūpējis ļoti interesantu dzīvi tuvākajiem gadiem”.
Un pats saproti, kā tikko cilvēkam izdodas izmainīt savu skatu uz apstākļiem, apstākļi sāk mainīties it kā paši no sevis – gan darbs atrodas, arī nauda attiecīgi parādās  un jauni paziņas, kas lūdz padzīvot viņu plašajos, labiekārtotajos dzīvokļos kopā ar izlutinātu kaķi, kamēr paši apceļo pasauli.
Autors: Makss Frajs
Tulkoja: Ginta FS