Trīs vīrieša atbildības līmeņi

Shelby McQuilkin

Pastāv vīrišķā un sievišķā ķermeņa daba.

Vīrieša ķermenis ir atbildības ķermenis, tāpēc vīrietim savā dzīvē par kādu ir jāuzņemas atbildība. Ja viņš neuzņemas atbildību par kādu, viņš nekad nebūs laimīgs. Vīrieša ķermeņa daba – atbildība, vadība, dot patvērumu, aizsardzību, vest sev līdzi. Tā ir vīrišķā enerģija.

Tā izpaužas trijos līmeņos.
Pirmais līmenis – materiālā ģimenes aizsardzība.
Otrais līmenis – emocionālā atbildība.
Kas tas ir?
Vīrieša un sievietes prāts funkcionē atšķirīgi. Sievietes prāts ir ļoti ieslēgts un savienots ar ārējām emocijām. Tāpēc sievietes ir tik viegli iespaidojamas. Nepastāvīgas. Jūtas visu laiku mainās. “To ieraudzīju un gribu, šo ieraudzīju – gribu, bet tagad neko negribu”. Prāts ir ļoti saistīts ar jūtām. Tāpēc sievietei ir ļoti sarežģīti būt vienai. Un tam viņai ir vajadzīgs vīrietis. Tāpēc ļoti bieži, kad sieviete viņam kaut ko emocionāli stāsta, par to, kas noticis dienas laikā, viņš viņu nesaprot: “Bet kāda ir jēga tam, ko tu stāsti?” Vīrieša daba. Vīrieša – vairāk saprašana, sievietes – iespaidi. Vīrietis var aizsargāt sievietes prātu….
Ir viens veiksmīgas ģimenes dzīves noslēpums. Ņemsim ideālu situāciju: vīrietis visu dienu strādā, bet sieviete nestrādā. Vai arī strādā. Tas nav būtiski. Viņa vienalga dienas gaitā uzkrās emocijas un iespaidus… Tāpēc tad, kad vīrietis atnāk no darba mājās, pirmais, ko sieviete dara, metas pie viņa un stāsta. Tā ir tīri intuitīva reakcija – atbrīvoties. Tāpēc vīrietim vienkārši ir jāpacieš, jo, ja viņš nepacietīs tās 20 minūtes, viņš cietīs visu mūžu. Sieviete vienkārši izstāstīs un pēc tam kļūs mierīga, līdzsvarota un uzmanīgi un maigi izturēsies pret vīrieti. Tā ir vīrieša atbildība par sievietes prātu.
Un trešais līmenis – garīgā atbildība.
Autors: Oļegs Gadeckis no lekcijas “”Likteņa likumi” – “Vīrieša un sievietes attiecību kultūra”
Ilustrācija: Shelby McQuilkin
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Arī attiecības ģimenē ir jākopj!

virietis sieviete6

Kāpēc mēs savās mājās nespējam saglabāt cieņpilnu atmosfēru?

Varbūt mēs vienkārši neprotam uzturēt savas attiecības kārtībā?
Domās atgriezīsimies savā bērnībā.

Es esmu pārliecināta, ka daudzus no mums mācīja, kā jāuzvedas sabiedrībā, kā uzkopt māju un rāja par nepaklausību. Bet vai daudzi vecāki saviem bērniem mācīja, kā jāveido attiecības laulībā? Kā laipni sarunāties, lai viens otru neaizskartu, kā paust mīlestību, maigumu, cieņu, delikātumu? Vai daudziem no mums tā bija daļa audzināšanas?

Vairums sieviešu piekritīs, ka no viņām prasīja būt labām skolniecēm, labticīgām izpildītājām, paklausīgām meitenēm, bet kā kļūt par labu sievu, kā pasargāt savu laulību no plaisām un nesaprašanās, kā nekaitēt pašām sev – to mācīja ļoti reti.

Kad jautājums skar attiecības ģimenē, mēs visi esam tie, kas šīs lietas apguvuši pašmācības ceļā.

Taktisku un cieņpilnu attieksmi ģimenē vīram pret sievu un sievai pret vīru nemāca ne ģimenē, ne skolā.

Mums māca risināt sarežģītus uzdevumus, lasīt biezas grāmatas literatūrā, nodarboties ar rokdarbiem un sasniegt panākumus sportā. Un atšķirībā no zinatniskajām macībām, attiecību tēmai netiek veltīts ne laiks ne uzmanība.

Ēdiens, apģērbs, mājas – ir cilvēka pamatvajadzības. Un loģiski būtu pieņemt, ka atmosfēra mājās arī ir daļa mūsu dzīves, mūsu nepieciešamība pasaulē, miers, komforts un harmonija.

Tomēr vairumam cilvēku darbs pie attiecībām, kas padara māju siltu un mīļu, nešķiet pievilcīgs un nepieciešams, jo nepareizā priekšstata dēļ, ka sarunvalodas prasmes, vienam otra autoritātes uzturēšana, cieņpilna komunikācija nāk tikai ar pieredzi, un tāpēc tai nav nepieciešama īpaša apmācība.

Vai tiešām cilvēki, kuri laulībā nodzīvojuši daudzus gadus, ar attiecībām tiek galā labāk, kā citi?

Diemžēl atbilde ir noliedzoša. Laimīgu attiecību skaits ir ļoti mazs. Daudzas sievietes, kuras nodzīvojušas 30 gadus laulībā, un kurām vajadzētu būt profesionālēm šajā jomā, tomēr nespēj izdarīt tā, lai attiecības ģimenē būtu uzticēšanās, harmonijas un mīlestības pilnas.
Vai var teikt, ka viņas ar attiecībām tiek galā labāk kā astoņpadsmitgadīgās? Dažkārt sanāk gluži otrādi. Vairums pieaugušo sieviešu tik daudzus gadus savās attiecībās ir pielietojušas sabiedrībā vispārpieņemtās pieejas, kas nestrādā, ka viņu attiecības ir piepildītas nevajadzīgiem vārdiem, darbībām, aizvainojumiem un pārmetumiem, nevajadzīgiem strīdiem un pretrunām. Viņas cenšas kontrolēt šo haosu ar līdztiesības, brālības, matriarhāta un diktatūras paņēmieniem. Un kā gan var cerēt, ka šie paņēmieni palīdzēs attiecībām kļūt mīļām un sirsnīgām?

Ja arī tev nav šo prasmju, nekrīti izmisumā! Ir tik daudz gan jaunas gan jau nobriedušas ģimenes, kuras spējušas tikt pāri stereotipiem un sākt būvēt uzticības un cieņpilnas attiecības, kurās valda mīlestība, cieņa un harmonija.

Ir svarīgi vispirms šīs attiecības sakārtot un pēc tam uzturēt tajās kārtību un tīrību, tāpat, kā to darām, uzkopjot māju. Arī tad, ja esat pieļāvuši daudz kļūdu un līdz šim nav sanācis saglabāt mieru mājās, nebēdā, mēs esam līdzīgi!  Sešus savas laulības gadus es kļūdījos un pieļāvu daudzas nepieļaujamas darbības, ar savām rokām ieraku zemē mīlestību, paslēpu mīlestību zem savām ambīcijām, bakstīju, dūru un griezu ar asiem vārdiem, aizstāvot savu “taisnību” (kā gan es tajā atpazīstu sevi GFS). Bet tagad jau trīs gadus es veicu šo kļūdu labojumu, cenšos attīrīt savu māju no tā haosa, kur pati radīju ar savu nezināšanu, neprasmi, lepno prātu, emancipācijas idejām.

Ja tu esi uz šī ceļa un gatava strādāt pie tā, lai radītu uzticēšanās un cieņpilnas, mīlestības piepildītas attiecības un meklē metodes mierīgam šo jautājumu risinājumam, tad mums ir pa ceļam.

Autors: Jūlija Pavlova
Tulkoja: Ginta Filia Solis
Foto: pixabay

P.S. Fantastisks un ļoti vērtīgs nodarbību cikls mums – latvietēm partnerattiecību sakartošanai, ir Ineses Prisjolkovas “Viņš+Viņa” semināru cikls. Jau 30. oktobrī būs nākamā nodarbība. Pieteikties vari ŠEIT

Domā par savu dēlu tikai labu

mamma un dēls

– Domā par savu dēlu tikai labu. Vienmēr! Lai kas arī notiktu, saproti?! – katru dienu man saka Mīļotais. Viņš ir mans skolotājs.
… Mēs sēžam virtuvē pie galda. Es priecīgi gatavoju saviem puišiem garšīgas pusdienas un klāju galdu. Saša palūdza, vai var uz piecām minūtēm aiziet pie vectētiņa un apsolīja, ka uz pusdienām paspēs atgriezties. Galds bija jau uzklāts un gatavs kopīgai maltītei. Es nervozēju, tad liekot šķīvjus uz galda, tad sakārtojot salvetes un galda piederumus, kad pēkšņi pa logu ieraudzīju, ka dēls atgriežas no otras puses, nevis tās, kur dzīvo vectētiņš. Un, vēl…. Vēl viņš kaut ko slēpj aiz muguras.
– Mitja, Saša kaut ko ir sev nopircis un slēpj aiz muguras. Droši vien “Fantu”. Viņš taču zin, cik daudz tajā cukura un vienalga, – es piepūtos un demonstratīvi apsēdos uz krēsla, sakrustojusi rokas un atceroties vēl nesen notikušo incidentu ar šo dzērienu.
– Domā par savu dēlu tikai labu. Vienmēr! Lai kas arī notiktu, saproti?!, – Vīrs cieši ieskatījās man acīs.
– Jā…. labi… es saprotu…, – nevaru pretoties sava vīra vārdu spēkam. Viņš ir pārliecinošs. Šis viņa spēks ir jūtams pa gabalu. Es aizvēru acis un, neskatoties uz iekšējo cīņu, vienkārši teicu “Es mīlu tevi, Dēls! Svētīju!”
Iskanējas durvju zvans. Es pati nolēmu atvērt durvis un domās nosolījos sev nedusmoties un nerāt dēlu par kaitīgo dzērienu. Pagriezu atslēgu un ieraudzīju dēla priekā starojošo seju.
– Mammu! Tas Tev!

Un viņš pastiepa man baltu kā sniegs rožu pušķi.

Skudriņas par muguru… Vainas sajūta par to, ka es padomāju par savu dēlui sliktu… Dievs! Viņš vienkārši bija aizgājis pēc ziediem savai mammai.
– Manu mīļo dēliņ! Paldies Tev, Mīļais! – es viņu cieši piespiedu sev klāt un noskūpstīju viņa maigo vaigu. Asara lēni nopilēja uz viņa pleca, viņš maigi noslaucīja manu seju…
– Viņš pats nolēma tās nopirkt, – man ausī čuksteja Vīrs, – par savu paša sakrāto naudu, saproti….

Es sapratu… Un esmu laimīga.

Domājiet par saviem bērniem tikai labo. Vienmēr! Lai kas arī notiktu!
Mīlestībā, Natālija Kovaļova
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Gudrā sieva

57090138_1303135649824180_7554645803474616320_n

– Kā jūs dzīvosiet? Par ko? Viņš neko nepelna, viņš visu mūžu nosēdēs tajā savā darbā. Un nesīs tev mājās kapeikas!!!!

– Mamma, es esmu piekususi. Es viņu mīlu. Un tas ir galvenais.
– Mīlestība galvenā ir tikai sākumā. Pēc tam, mīļo meitiņ, sāksies sadzīve. Un tā tevi, ai, kā izmacīs! Tu izleksi no viņa gultas, aiziesi līdz ledusskapim, bet tur tikai makaroni. Un viss! Un kur uzpucēties?! Kurpes, kleita, kažociņš!? Negribās?
Parādīt visu, kā tas būs…
– Nē, es gribu būt ar viņu kopā.

– Jā, tas nu ir skaidrs! Ko tev tagad var iestāstīt!
– Neiestāsti! Es precos!
– Jā, bet kāzas!? Par ko?! Tam taču miljons vajadzīgs! Tas jums ir?
– Tam vajadzēs mazāk par tūkstoti, valsts nodevai. Un samaksāt par metro.
– Dari, kā gribi. Tikai pēc tam neskrien pie manis raudāt uz pleca.
– Labi, kā teiksi.
Pagāja gadi. Meita apprecējās ar “nabaga lupatlasi” – menedžeri. Viņiem piedzima meitiņa. Gadījās arī strīdi. Taču viņi vienmēr salīga mieru. Abi strādāja. Naudu nesa ģimenē. Par izbrīnu mammai, viņiem visam pietika. Pēc tam znots izmācījās kursos un nomainīja darbu. Sāka pelnīt vairāk. Daudz vairāk. Taču viņu ģimenē nauda netika uzskatīta par galveno. Un meita vienmēr bija labi ģērbusies, moderni un gaumīgi. Un bija pat kažoks. Māte brīnījās: kā?

Jā, arī mamma netika aizmirsta. Meita bieži nāca ciemos, nesa gardumus, atveda mazmeitiņu. Un mīlēja savu mammu.

– Klausies. Es tomēr gribu zināt: kā jums tas izdevās? Es ar tavu nekur nederīgo tēvu kopā nesāku dzīvot uzreiz, kā tikko sapratu, ka jēgas no viņa nekādas nebūs. Bet tavs nekur nederīgais vīrs sāka pelnīt naudu. Skaties tik! Vēl jums vajadzētu remontu uztaisīt! Pavilksiet?!
– Nezinu. Mums pagaidām arī bez remonta ir labi. Mans tētis nekad nav bijis nekur nederīgs. Un mans vīrs tāds nav bijis. Vienkārši tēvs bija nemīlēts vīrs. Bet manējais – mīlēts.

Avots: Благостная женственность
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Galvenie Vīrieša un Sievietes uzdevumi ģimenē

virietis sieviete14

Tomēr interesanti: kāpec tā notiek, ka bieži vien, gadiem ritot, vīrieša un sievietes attiecības ģimenē sāk pasliktināties. Tas nav normāli, ja tās neuzlabojas, tāpēc, ka tad, ja tu kādai dzīves jomai velti savu spēku, laiku un uzmanību, tātad šī joma sāk augt, attīstīties un uzlaboties.

Tad jājautā, kāpēc šīs attiecības starp laulātajiem, tā vietā, lai ar katru gadu kļūtu arvien stiprākas, priecīgākas un laimīgākas, sāk pasliktināties, nest vilšanos un rūgtas mieles, kas rodas no nerealizētām vēlmēm un cerībām?

Ļoti bieži attiecības starp vīrieti un sievieti pasliktinās tāpec, ka mēs nezinām galvenos Vīrieša un Sievietes uzdevumus ģimenes Savienībā, un attiecīgi, mēs tos vai nu nepildām vispār vai arī uzņemamies otra pienākumus, no kā arī rodas nesaprašanās, konflikti, kas bieži vien noved pie šķiršanās.

Galvenie Vīrieša uzdevumi Savienībā:
1. Garīgais ceļš (īstās Mīlestības jēgas izprašana, pašizzināšana un attīstība, atbildība, Sievietes un bērnu aizsargāšana – ģimenes drošības garants);
2. Virzība pa izvēlēto Ceļu (izpratne par to, kur iet un reāli soļi šajā virzienā, prasme vest aiz sevis Sievieti, bērnus, no tā arī izriet Cieņa, Pārliecība par sevi, skaidrība un jūtu kontrole – Līderis);
3. Redzēt Sievietē dievišķās īpašības un spēja paust savu Mīlestību (Sieviete vēlas būt Vīrietim noderīga un viņai ir svarīgi, lai Vīrietis viņā atmodinātu viņas Sievišķo Dabu – Mīlestība);
4. Ģimenes pamatu nodrošināsana (Māja, dārzs, kārtība, materiālais nodrošinājums – Apgādnieks);
5. Iniciatīva laimīgu bērnu dzimšanā;
6. Sievietes un bērnu audzināšana ar savu Piemēru – caur sevis audzināšanu;
7. Vienotības “Vīrietis un Sieviete” sasniegšana (kopīgs radošums, savstarpējs atbalsts, atbalsts it visās lietās).

Galvenie sievietes uzdevumi Savienībā:
1. Mīlestība, rūpes un Iedvesma (apbrīnot Vīrieša vīrišķo dabu, vienmēr sava Vīrietī redzēt Varoni);
2. Uzticība un Atbalsts (vēlme un gatavība sekot savam Vīrietim pa viņa izvēlēto Ceļu, visu viņa lēmumu un veicamo darbu atbalstīšana);
3. Dvēseles un Ķermeņa tīrība (Sieviete Vīrietim ir skaistuma, tīrības un pilnības ideāls);
4. Orientēšanās uz Vīrieša pozitīvajām īpašībām, palīdzība vājāko īpašību stiprināšanā (pieņemt Vīrieti tādu, kāds Viņš ir);
Savstarpējā Sapratne, Uzticēšanās un Mīlestība ir laimīgas ģimenes pamats.
Skan kā lozungs, bet tā ir balta patiesība.

Avots: Благостная женственность
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Atkausēt

ledus kūst2

Viena no manām mīļākajām nodarbēm ir vērot procesu, kad cilvēki, kuri ir pieraduši pie mūžīgā sasaluma ģimenē, vai jebkuras citas atsvešinātības, sāk kust…

Kust nozīmē pārstāt regulāri izmantot visus aizsardzības mehānismus, kuri droši iepakojuši visneaizsargātākos emocionālos jautājumus biezās bruņās – klusēšanā par galveno…
Cilvēki, pat bērni, ļoti ātri apgūst šo skumjo mākslu, kurā runā par visu, izņemot to, kas nemitīgi rada durošas sāpes krūtīs…

Kāds kļūst ass un sarkastisks…

Kāds – nolemts atsvešinātībai…
Kāds – arktiski auksts…
Un tas var vilkties bezgalīgi ilgi…
Ļoti-ļoti ilgi…

Bet pēc tam kaut kas notiek…
Vai – kāds notiek…
Un pēkšņi izrādās, ka tas nav nekāds spriedums – pavadīt visu savu dzīvi savā personīgajā ledus kazemātā…
Nav nekādas vajadzības visu dzīvi gaidīt, kad beidzot kāds iemīlēs, novērtēs, pārstās izmantot, kritizēt…
Nav vairs nekādas vajadzības pec cilvēkiem, kuriem tu biji pastāvīgs cietējs vai mūžīgā kalpone, vai arī vēl kaut kas, izņemot – tuvs, patīkams un ļoti svarīgs cilvēks…

Un tad sākas iekšējais pavasaris, kas ļauj doties sen gaidītā brīvē…

Ja vien tu zinātu, mans draugs, cik ļoti man patīk vērot šīs sejas!
Tik ļoti strauji mainīgas…
Vēl ne līdz galam pārliecinātas par to, vai drīkst būt laimīgs.
Taču jau neatgriezeniski pārliecinātas par to, ka nekad nedrīkst maksāt ar savu pašcieņu…

Atkausēšanas efekts nemaina cilvēkus…
Tas viņus atgriež pašus sev…
Un vai tad var būt kaut kas vērtīgāks par šo?
Autors: Ļiļa Grad
Foto: Oļega Trofimova filma «Лёд»

Tulkoja: Ginta Filia Solis

Mēs esam tik dažādi

11031129_1020331394646681_2417583791364603012_n

Mēs esam tik dažādi. Tā nolēma laulātie. Un iesniedza dokumentus uz šķiršanos. Un, gaidot šķiršanos viens otru apbēra ar pretenzijām, pārmetumiem, atceroties senus aizvainojumus un nesapratnes mirkļus. Un runāja par veltīgi izšķiesto laiku. Un ļoti naidīgi dalīja īpašumu. Un arī radinieki iemaisījās, skaidra lieta, gan no vienas, gan otras puses, dodot padomus un pielejot eļļu ugunij.
Un šie dažādie cilvēki kārtējo reizi devās pie jurista, lai skandalētos par māju un zemes gabalu. Bet ceļā salūza viņu mašīna. Kamēr vīrs kaut ko laboja, pie mašīnas piekliboja mazs netīrs un novārdzis taksītis. Viņš bija ārkārtīgi tievs. Droši vien bija noklīdis. Kliboja uz vienas kājiņas. Bet varbūt saimnieki viņu bija padzinuši – arī tādi cilveki gadās.
Un abi laulātie, turpinot strīdēties, paķēra taksīti un brauca pie vetārsta. Kamēr taisīja analīzes un rentgenu, nokavēja tikšanos ar juristu. Ārsts teica, ka ķepiņa nav salauzta, taču suņukam vajadzīgs miers un laba barošana. Un vīrs ar sievu devās mājās, saklāja taksītim guļas vietu un sāka dot zāles un visādi par dzīvnieciņu rūpēties.
Suņuks izrādījās ļoti labdabīgs un mīļš, taču ļoti sabiedēts un nervozs. Pietika vien paaugstināt balss toni, kā viņš sāka gaudot un pieglaust ausis. Un slēpties. Tā laulātie pārstāja kliegt viens uz otru un turpināja kopt suņuku. Un, dīvaini, ziniet, salīga mieru. Aizmirsa par visiem aizvainojumiem. Varbūt saprata, kāpēc kopā bija nodzīvojuši divdesmit gadus – nemaz tik dažādi, kā izrādās, nebija. Ļoti labi cilvēki, ļoti līdzīgi viens otram. Un arī apaļīgais taksītis tagad viņiem ir līdzīgs. Strīdēties un plēsties var visi, visādi dzīvē gadās. Bet izglābt sunīti un vest viņu pie vetārsta, ne visi var. Un ar tiem, kuri ir labestīgi, var dzīvot kopā. Un salīgt mieru. Un ļoti daudz ko piedot. Viss pāriet, bet labestība paliek. Un mīlestība atgriežas…. Patiesībā mēs nemaz tik ļoti neatšķiramies.
Anna Kirjanova
Tulkoja: Ginta Filia Solis