Kad lūdzi Debesīm palīdzību, skaties lejup

597303

Nepieprasi palīdzību, nelūdzies to un negaidi brīnumus, kuri kritīs no Debesīm. Dubulto savu uzmanību un interesi par cilvēkiem. Un saņem informāciju.

Glābšana notiek tur – Augšā, bet glābties tu vari tikai ar tiem instrumentiem, kas ir tev pa rokai, lūk, tāds paradokss. Tu lūdzies Debesīm, bet tagad paskaties zem kājām – tas ir izglābšanās likums.

Kurš turpina blenzt Debesīs, gaidot gaiši zilo helikopteru ar burvi vai zelta trepēm, tas palaidīs vējā savu iespēju.

Skatīties vajag sev apkārt. Un – ļoti uzmanīgi…

“Dievs no mašīnas” bija tikai sengrieķu teātra izrādēs. Kad varonis nokļuva bezizejas situacijā, un apstākļi bija tā sagriezušies, ka “beigas”, tad ar “mašīnas”–mehānisma palīdzību uz skatuves virvēs nolaida aktieri, kurš tēloja Dievu. Un šis dievs fiksi un ātri atrisināja visu šo padarīšanu: izglāba varoni un sodīja viņa pretiniekus. Bet tā notika tikai senajā teātrī.

Dzīvē pārdabiskais notiek uz dabiskā, ikdienišķā platformas. Un arī glābšanas plostu tev nāksies uzbūvēt pašam no tā materiāla, kas ir tavā rīcībā. Nevajag skatīties debesīs, bet sev apkārt. Un kā atbilde uz tavām lūgšanām uzradīsies cilvēki un apstākļi, kuri palīdzēs.

Varbūt tie būs pazīstami cilvēki, paši parastākie. Taču viņiem pazīstami ir citi cilvēki, kuriem ir resurss tavai glābšanai. Vai arī tev rokā ir telefons, kurā ir tev vajadzīgais telefona numurs. Vai arī telefonā ir internets, ar kura palīdzību tu vari dabūt tev vajadzīgo informāciju…. Ir ārkartīgi daudz dažādu glābšanas līdzekļu tepat – pie rokas, vienkārši ir pašam jāizrāda interese un aktivitāte.

Izjautā pazīstamos par iespējamo palīdzību. Izstāsti savu situāciju draugiem. Nepieprasi palīdzību, vienkārši iepazīstini savus paziņas ar lietas būtību: varbūt tie ir tavi pavadoņi–komunikatori un ar viņu palīdzību tu nonāksi pie tiem, kuri ir spējīgi palīdzēt.

Piemēram, tavam kolēģim ir brālis, bet brālim – sieva. Bet brāļa sievas tēvs draudzējas ar unikālu speciālistu tavā interesējošā jautājumā – problēmā. Piemēram – ar ārstu. Vai advokātu. Vai celtnieku…

Saņem sev vajadzīgo informāciju visos iespējamajos veidos. Nepamet neievērotu tavā pastkastītē it kā nejauši iemestu bezmaksas avīzi. Ja reiz tu skaitīji lūgsnas un lūdzi palīdzību, šajā avīzē var būt tev tik ļoti svarīgā informācija; tā adresēta tieši tev. Tā palīdzēs tev atrisināt tavu problēmu. Izlasi informācijas lentu facebook un pievērs uzmanību vārdiem, ko saka citi cilvēki.

Pievērs uzmanību nejaušām tikšanām ar seniem paziņām un arī jauniem cilvēkiem savā apkārtnē. Izrādi interesi par šiem cilvēkiem, pajautā, ar ko viņi nodarbojas, kur strādā, kā viņiem klājas un kādi notikumi dzīvē notiek. Izrādi neviltotu interesi. Iespējams, kādam no šiem cilvēkiem ir atslēga tavas problēmas atrisināšanai.

Tā kāds jauns dramaturgs, vilciena kupejā braucot, pajautāja, ar ko nodarbojas viņa ceļa biedrs. Tas izrādījās teātra direktors. Viņi iepazinās tuvāk, direktors izlasīja viņa lugu, bija sajūsmā un iepazīstināja jaunekli ar teātra vidē ietekmīgiem cilvēkiem.

Vai arī kāds cits jauneklis meklēja Maskavā īrējamu istabiņu, viņam vispār nebija, kur dzīvot. Viņš par to pastāstīja kādam večukam parkā. Viņi sāka runāties un izrādījās, ka večuks meklēja kādu, kuru izmitināt savā lielajā dzīvoklī, lai tas viņam palīdzētu saimniecībā. Bez maksas, jāapmaksā bija tikai komunālie maksājumi.

Vienu vārdu sakot, neklusē. Nepieprasi palīdzību, nelūdzies to un negaidi brīnumus, kuri kritīs no Debesīm. Dubulto savu uzmanību un interesi par cilvēkiem. Un saņem informāciju. Te nu arī slēpjas glābšana; te – arī iespējas. Tie ir tie striķīši, no kuriem tu nopīsi trepes, dēļi, no kuriem tu uzbūvēsi laivu. Bet dažkārt tā ir jau gatava laiva. Taču to var neieraudzīt, ja visu laiku skaties debesīs un gaidi helikopteru.

Jāskatās ir sev blakus, apkārt. Ļoti uzmanīgi.

Autors: Anna Kirjanova
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Par ticības spēku

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Es vienmēr esmu brīnījusies par to, cik gudri viss ir uzbūvēts uz mūsu planētas. Cik pārdomāti, cik interesanti. Īpaši cilvēks. Viņa organisms, ķermenis ar spēju atjaunoties, iznēsāt bērnus, viņa psihe un smadzenes ar fantastiskām iespējām, viņa dvēsele, viņa jūtas. “Nē, – es domāju, – kaut ko tomēr cilvēki ar savu lielā sprādziena teoriju, redzams, ir saputrojuši. Ir Augstākais Saprāts, kuram tas viss ir pakļauts.”

Un tam vārds ir Dievs. Un tam ir daudzi vārdi un sejas. Un pirmais tā vārds ir Mīlestība.

Es pastāvīgi atkal un atkal pārliecinos par to, ka viss notiek tikai uz labu. Tās ir kaut kādas īpašas rūpes no augšas. Pat tad, ja šķiet, ka vispār viss ir zaudēts, pat tad, ja tu domā, ka netiksi galā un nesaproti kāpēc un dēļ kā. Kāds cilvēks teica: “Nevajag dzīvot ilūzijās, nekad nepienāks tas brīdis, kad dzīve kļūs ideāla. Vienmēr fonā būs kādas grūtības”. Un, ja šīs grūtības ir, tātad  tās tev ir pa spēkam un tu vari izaugt caur to parvarēšanu. Nekas nav nejauši, un viss tevi skar. Vēlos šodien padalīties ar kādu domu.

Kad šķiet, ka ir beigas, ka situācija nonākusi strupceļā un tu nesaproti, ko darīt, par kaut ko pārdzīvo, vari novirzīt savu uzmanību sirds centrā (krūšu viducī). Ielaist sirdī un saprast, ka, lūk tagad tu vari aprunāties ar Radītāju, kurš patiešām visu zin, saprot, pieņem un mīl bez jebkādiem noteikumiem.

Tu esi atklāts, nav vajadzīgas nekādas maskas, lomas, nevajag tēlot, ka esi stiprs, tu atkailini savu dvēseli tik ļoti, cik vispār tas iespējams un vienkārši runā, pastāsti Viņam par savu situāciju, tā it kā būtu atnācis pie Tēva, pie viedā visgudrā, vecākā. Stāsti, lūdz tevi vadīt, parādīt un palīdzēt tikt galā, dot spēku, apzināšanos, saprātu un dziedināšanu visam šim vislabākajā veidā no visiem iespējamajiem variantiem.

Man bija ļoti grūts laiks un ļoti sarežģītas attiecības ar vienu cilvēku. Es biju spiesta ar viņu komunicēt un tas sagādāja ļoti smagu diskomfortu. Un, lūk, reiz es apsēdos, novirzīju savu uzmanību uz sirdi un vienkārsi stāstīju visu, kas bija. Žēlojos, raudāju, runāju par savām sajūtām, par to, ka nezinu, kā rīkoties, lūdzu palīdzību, lūdzu, lai mani vada, lai izdziedina šo situāciju. Sirds tādos brīžos tiešām paplašinās, un tur kļūst silti un viegli. Pēc kāda neilga laika situācija patiešām mainījās uz labu. Arī tagad šīs attiecības nav vienkāršas, taču toreiz notika kāds pavērsiens. Un, ja manā dzīvē ir kāda svarīga un vērtīga pieredze, īpaši kaut kas labs, es tāpat novirzu savu uzmanību sirdī un pateicos par to tik patiesi, cik vien spēju.

Reiz kaut kur internetā es redzēju video “Galvenās kļūdas lūgšanu laikā”. Un domāju, vai tad var būt kaut kādas kļūdas, kad tu to dari no sirds un Dvēseles? Ticēt un vērsties pa taisno pie Radītāja. Tu neesi viens. Un tava sirds var kļūt par pašu galveno dievnamu. Droši vien ticība ir tā, kas patiešām ir spējīga darīt brīnumus, tā ir tas, kas baro mūsu garu un gribu.

Ticība, lūgšanas un pateicība.

Autors: Aleksandra Aļeksejeva
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Sievietes svētības spēks

labs cilveks

Harmoniskai sievietei ir kāda īpaša dāvana – Svētības garīgais spēks. Tā ir varena aizsardzība. Sieviete var šo dāvanu nest cilvēkiem, tā pārvēršot pasauli ap sevi.

Sieviete ir svētījošs spēks, bet vīrietis – rīcības spēks. Vīrietis aizstāv ģimeni pa savam, izmantojot savu saprātu, fizisko spēku, bet sieviete – pa savam, izmantojot savu psihisko, enerģētisko spēku. Sievietes dabas dotā spēja ir ietekmēt pasauli sev apkārt un tās domas, sajūtas, emocijas, ar kurām tā apvelta cilvēku savā iztēlē, tiek nodotas šim cilvēkam pat lielā attālumā.

Lai pati sieviete un viņas ģimene būtu drošā aizsardzībā, viņas domām jābūt gaišām un pozitīvām, tām jāatbalsta un jārada labvēlīgas situācijas, jāsarga viņas ģimenes locekļus, nevis jārada tiem apkārt negatīvs lauks, tadā veidā pievelkot sliktas situācijas.

Sievietei IR SVARĪGI PRAST sglabāt savu domu mieru, pat tad, ja kāds kavējas darbā, pat tad, ja kāds ir saslimis, viņa nedrīkst uzvilkt sevi un apkārtējos, nedrīkst radīt negatīvas vibrācijas. Pat tad, ja sieviete intuitīvi ir sajutusi, ka ar viņas tuvo cilvēku kaut kas ir ne tā, kaut kam ir jānotiek, viņas spēkos ir neitralizēt to, kam jānotiek. Jāsāk lūgties, iedomāties, ka viss būs labi, ka viņš tiks galā, ka viņam palīdzēs…

Pats vienkāršākais veids, kā aizsargāt sevi un savu ģimeni – ieradināties katru jaunu dienu sākt ar labām domām par saviem mīļajiem un ar to, kas sūti viņiem laimes un labklājības vēlējumus. Sieviete no rīta pamostas un domās vai skaļi saka: “Es vēlu laimi un labklājību savam vīram, savam bērnam, saviem vecākiem utt. Es vēlu visiem laimi un mīlestību.”

Šī ārkārtīgi vienkāršā ik rīta uzskaņošanās ļaus tavam prātam saglabāt pozitīvismu visas dienas garumā. Iemācies svētīt savus mīļos, pirms viņi iziet no mājas, svētīt viņus svarīgām lietām, lai piepildās iecerētais. Un biežāk saki tiem, kurus vēlies aizsargāt, labus vārdus!

Avots: Благостная женственность
Tulkoja: Ginta FS

Atver plaukstas

lūgšanas7

Tu vēl joprojām jūti rūgtumu tāpēc, ka cilvēki nebija tev pateicīgi par to, ko tu viņiem devi; tu vēl joprojām jūti skaudību pret tiem, kuru darbs ir labāk apmaksāts kā tavējais; tu vēl joprojām gribi atriebties kadam, kurš nepauda tev savu cieņu; tu vēl joprojām esi sarūgtināts par to, ka nesaņēmi gaidītās vēstules; vēl joprojām dusmojies, ka kāds tev garāmejot neuzsmaidīja.

Tu esi pieradis pie tā, dzīvo tā, it kā tas patiesībā tevi neuztrauc… tieši līdz tam brīdim, kad jāskaita lūgsnas.
Un tad viss atgriežas: rūgtums, naids, skaudība, vilšanās un vēlme atriebties. Bet visas šīs sajūtas nevis vienkārsi parādās un pazūd; tu sažņaudz tās savās rokās, tā, it kā tie būtu dārgumi, no kuriem tu nevēlies šķirties. Tu sēdi iestidzis šajā senajā rūgtumā, it kā nevarētu bez tā, it kā šķiroties no tā, tu varētu pazaudēt pats sevi.

… Patiesībā tu vari izrādīties ļoti stipri piesiets tādiem tumsas spēkiem kā aizvainojums un naids. Līdz brīdim, kamēr turpināsi auklēt savu cerību uz pilnīgu atmaksu, tu paliec cieši saistīts ar savu pagātni.
Dažkārt šķiet, ka tu slīksti šajā naidā un vēlmē atriebties, – un atklāj, ka stāvi renstelē ar sažņaugtiem kulakiem, nepieejams tam, kurš vēlas tevi dziedināt.Ja tu vēlies lūgties, tad pirmais jautājums: “Kā man atvērt tavus sažņaugtos kulakus?” Pilnīgi noteikti to nevar izdarīt ar agresijas palīdzību. Ne ar gribasspēku.
Varbūt tu spēsi atrast savu ceļu pie lūgšanām, ja uzmanīgi klausīsies vārdus, kuru eņģelis teica Zahārijam, Marijai, ganiem un sievietei pie kapenēm, – “Nebaidies!” Nebaidies no tā, Kurš vēlas ienākt tavās slepenajās istabās, un uzaicina atlaist tev to, pie kā tu tik krampjaini turies.
Nebaidies parādīt savas sviedriem noklātās monētas, par kurām vienalga neko nenopirksi.
Nebaidies piedāvāt savu naidu, rūgtumu un vilšanos Tam, Kurš ir tikai mīlestība un tikai mīlestība.
Pat tad, ja saproti, ka tev ir maz, ko vari parādīt, nebaidies to atklāt apskatei.
Henrijs Nouvens “Ar atvērtām plaukstām”
Tulkoja: Ginta FS

Sievietes lūgšanas spēks

Lukas Petik

Brīnumainas lietas notiek mūsu sirdīs, kad mēs lūdzamies par otru cilvēku. Pazūd smagums. Mēs mācamies pacelties virs sāpēm un PIEDOT; galu galā mēs pat sākam mīlēt cilvēku, par kuru lūdzamies. Tas ir īsts brīnums!
Kad tu lūdzies par savu vīru, tavā sirdī aug MĪLESTĪBA pret viņu. Un ne tikai tas – tu redzēsi, ka viņa sirdī sāk augt mīlestība pret tevi, pie kam, viņš pat nezin, ka tu par viņu lūdzies.
Tas notiek tāpēc, ka LŪGŠANA IR MILZĪGS MĪLESTĪBAS SPĒKS. Es redzēju sievietes, kurām sirdī nebija ne kripatiņas mīlestības pret saviem vīriem un kuras ar laiku lūgšanas procesā atklāja sevī šīs jūtas. Dažkārt šīs pārmaiņas viņas sevī atklāja jau pēc pirmās patiesās lūgšanas.
Teikt Dievam par savu vīru nozīmē veikt mīlestības aktu. Lūgšanas rada mīlestību; mīlestība rosina nākamajai lūgsnai, kas, savukārt, mīlestību pastiprina. Pat tad, ja tavas lūgšanas motīvi nav absolūti nesavtīgi, tie ar laiku tādi kļūs, ja turpināsi.
Un tu redzēsi, ka kļūsti iecietīgāka pret viņu; tu redzēsi, kā pazūd visi iepriekšējie strīdu un skandālu iemesli un tu ievērosi, ka jūs spējat mierīgā ceļā tos visus atrisināt. Tu ieraudzīsi jūsu savienības atdzimšanu.
Lieta tā, ka mēs kā vīrs un sieva nevaram iet dzīvē pa dažādiem ceļiem, jo esam viens vesels. Mēs vēlameis būt kopā, mēs vēlamies mīlestību līdz mūža galam (vismaz mēs to vēlējāmies, kad uzsākām savu kopdzīvi). Un šo iespēju dāvāt mums var lūgšana, jo tā runā mīlestības valodā .

Kristiešu rakstniece Stormija Omartiana “Sievas lūgšanu spēks”
​​​​​​​Foto: Lukas Peti
Tulkoja: Ginta FS

Kāda interesanta saruna

lugsna

C. Mūsu Tēvs…
D. Jā?
C. Nepārtrauc, es lūdzos.
D. Bet tu taču mani sauci.
C. Saucu? Tevi? Es Tevi nesaucu, es lūdzos. Mūsu Tēvs debesīs…
D. Lūk, atkal tu to izdarīji.
C.Ko izdarīju?
D. Pasauci mani. Tu teici: “Mūsu Tēvs debesīs!” Lūk, es esmu. Kas tev noticis?
C. Es neko ar to negribēju teikt. Zini, tā vienkārši sāku skaitīt savu ikdienišķo lūgšanu. Es vienmēr tā daru. Jūtu, ka tas ir mans pienākums.
D. Labi. Turpini.
C. Svētīts lai top Tavs vārds…
D. Pagaidi, ko Tu ar to domāji?
C. Par ko Tu?
D. Svētīts lai top Tavs vārds?
C. Nuuu… tas nozīmē… Ha! No kurienes man to zināt? Vienkārši tāda ir lūgšanas daļa. Starp citu, ko tas nozīmē?
D. Tas nozīmē, svēts, brīnumains, cienīgs.
C. Ā, skaidrs, tagad saprotu. Nekad agrāk nebiju par to domājis. Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.
D. Tu tiešām to gribi?
C. Protams, kāpēc gan ne?
D. Ko tad tu darīsi?
C. Darīt? Droši vien neko. Es vienkārši domāju, būs lieliski, ja tu visu šeit kontrolēsi, lai te – lejā ir tāpat kā tur – augšā.
D. Vai man ir kontrole pār Tevi?
C. Mmm, es regulāri eju baznīcā
D. Tas nav tas, ko es Tev jautāju.
C. Pietiek man piesieties! Es ne ar ko neesmu sliktāks par tiem divkošiem, kuri iet baznīcā!
D. Piedod, bet manuprāt Tu lūdzies, lai Mana griba notiktu?
C. Labi. Domāju, ka man ir pie kā piestrādāt.
D. Lieliski.
C. Klau, Dievs, man jāpabeidz lūgšana. Parasti tā man neaizņem tik daudz laika. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien…
D. Šo Tev vajadzētu izlaist.
C. Kāpēc?
D. Tu visu laiku uztraucies par nākamo dienu.
C. Mirkli pagaidi! Ko tas nozīmē? Es te cenšos izpildīt savus reliģiskos pienākumus, bet Tu mani pārtrauc, tiranizē un atgādini manus nodarījumus.
D. Zini, kad lūdzies, vienmēr ir iespēja, ka savu lūgsnu pabeigsi izmainījies. Tu mani sauci un es esmu šeit. Turpini lūgties.
C. Es baidos…
D. No kā?
C. Es jau zinu, ko Tu teiksi.
D. Pamēģini un redzēsi.
C. Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem…
D. Un kā Tev ar piedošanu?
C. Es nevaru piedot, Tu taču zini.
D. Un ko tad Tavas lūgšanas, par ko Tu lūdzies?
C. Es nedomāju par to, ko lūdzos…
D. Ja tu lūdzies ne tāpēc, ka vēlies ar mani parunāt, bet tāpēc, ka tā VAJAG, tad tā ir vienkārši reliģija…. manis tur nav. Es klausos sirdi, ne vārdus…
Avots:https://vk.com
Tulkoja: Ginta FS

Pārvarot Dzimtas scenārijus

dzimtas scenariji

Dzimtas pinekļi kā virves tevi ieskauj no visām pusēm. Kā tikko tu izdari kādu straujāku kustību, virve savelkas ciešāk. Savelkas tik cieši, ka pēc tam no šiem pinekļiem ne izlīst, ne atslābināties. Tie savelkas ap dažādām ķermeņa daļām, ar dažādu spēku un, jo tu stiprāk spirinies, jo vairāk sapinies.
Ir bezjēdzīgi konfliktēt ar vecākiem, tā cenšoties risināt savas dzimtas problēmas. Taču bezjēdzīgi ir arī klusēt, cerot, ka tas pats no sevis pāries. Visur un it visā ir vajadzīgs līdzsvars. Un te nu tas ir īpaši smalks – kā saglabāt sevi, neatņemot sev nepieciešamo dzimtas enerģijas plūsmu? Kā cienīt vecākus, saglabājot savas privātās robežas, un nepārkāpjot enerģijas plūsmas likumus.

Ir bezjēdzīgi pretoties šīm virvēm, jo agri vai vēlu kāda no tām aptīsies ap tavu kaklu un sāks žņaugt. Ir bezjēdzīgi censties atslābināties un gūt baudu ar šo visu, jo tajā nav nekādas baudas un tu pati to saproti. Tās visas ir tavas pagātnes mācībstundas, tavi uzdevumi un tev tie ir jarisina. Vienīgais jautājums ir: kā?

Var atrast kaut ko asu un pārgriezt šos mezglus – taču tad ļoti daudz ko var pazaudēt. Tāpēc labāk tos atraisīt. Ieraudzīt sevi no malas un pakāpeniski atraisīt mezgliņu pēc mezgliņa.

Gala rezultātā tu sapratīsi, ka šīs virves tev ir ļoti vajadzīgas un svarīgas. Tās ir tavas drošības virves. Tu vari pie tām turēties, kad staigāsi virs bezdibeņa. Un tās tevi turēs un neļaus nokrist. Ja mezgliņi būs atraisīti, virves tev netraucēs virzīties uz priekšu.

Šis atraisīšanas process var būt grūts un sāpīgs. Un tāda ir dzīve, tādas ir mūsu mācībstundas. Kādas no virvēm patiešām ir jāpārgriež reizi un uz visiem laikiem, lai vairs nekad ar tām nesastaptos – piemēram, visas savas pagātnes saiknes ar vīriešiem. Taču dzimtas saites ir jāsaudzē un ļoti rūpīgi jāatšķetina. Bez asām kustībām, bez neirastēnijas. Soli pa solim. Ar cieņu. Atceroties, ka tās ir tavas drošības virves. Tavs balsts. Un pat tad, ja šobrīd tās vairāk tev atgādina cietuma klameru vai pat karātavas. Tu to varēsi, es zinu!

Un, ja reiz būs pavisam smagi, un šķitīs, ka tas viss ir bezjēdzīgi, un tu ar to netiksi galā, un esi iestigusi kā purvā – arvien dziļāk un dziļāk, palīdzi sev. Atceries, kā barons Minhauzens izvilka sevi ārā no purva aiz matiem? Tev jāizdara kas līdzīgs. Vienkārši pastiep rokas uz debesīm un palūdz palīdzību: “palīdzi, Dievs!” – un Viņš noteikti palīdzēs. Kā reiz palīdzēja Draupadi, kad neģēļi centās viņu publiski izģērbt. Viņš vienkārši padarīja viņas sari bezgalīgu, un ļaundariem neizdevās realizēt savu nodomu.

Atceries, kā dažādu reliģiju svētajos rakstos Viņš dažādās formās un veidolos atdzīvināja, dziedināja, apdāvināja un palīdzēja. Un tu sapratīsi, ka neviens tev nepalīdzēs labāk kā Viņš. Tieši uz viņa palīdzīgo roku tu vari paļauties vienmēr un viņš palīdzēs tev atšķetināt arī tavas virves pinekļus. Tikai palūdz.

Lūdz un tev taps dots. Atceries?
Tieši Viņš arī man palīdzēja. Bez Viņa nekas nebūtu – pat ar visiem maniem miljons gudrajiem uzstādījumiem.

Šī ir nodaļa no Olgas Vaļajevas grāmatas «Предназначение быть женщиной».

Avots: valyaeva.ru
Tulkoja: Ginta FS

P.S. Es arī jau labu laiku par šo domāju un ar to strādāju, cenšos izzināt un saprast, kas man jādara, lai uzlabotu sava dzimtas koka enerģētiku, lai tas pieņemtos spēkā, un lai man un maniem bērniem un tālāk arī mazbērniem dzīvotos vieglāk. Un tas, manuprāt, ir ļoti svētīgs un svarīgs darbs.