Šķirta vīrieša padomi tiem, kuri vēl joprojām ir precēti

traditional-brazillian-wedding-in-costa-rica-photographed-by-kathryn-krueger-17

Šī vīrieša vārds ir Džeralds Rodžerss, kurš godīgi uzrakstīja 20 kļūdas, kuras viņš pieļāva, kā rezultātā viņa laulība izjuka. Tagad viņš uzskata, ka, lai arī cik sarežģītas būtu attiecības ģimenē, par tām ir vērts pacīnīties. Viņš saka: “Acīmredzot es neesmu eksperts attiecībās. Taču zināmu pieredzi, kuru saņēmu šķiršanās procesā, esmu ieguvis un tas man lika aizdomāties, kas būtu, ja es būtu rīkojies savādāk un, ja man būtu dota otrā iespēja. Es pazaudēju sievieti, ar kuru mēs kopā bijām 16 gadus. Un es ļoti ceru, ka kādam šī mana pieredze palīdzēs nepieļaut šīs kļūdas.”
Lūk viņa 20 rekomendācijas tiem, kuri uzskata, ka viņu attiecības vairs nenes bijušo prieku.
Ir par ko aizdomāties!

1. NEKAD nepārtrauciet aplidot viņu. NEKAD nepārtrauciet iepazīties ar viņu no jauna.

Mana pati lielākā kļūda bija tā, ka savu sievu es uztvēru kā pašu par sevi saprotamu – kā to, kas man pienākas.
Kad lūdzāt viņu kļūt par jūsu sievu, droši vien bijāt pārliecināts, ka vienmēr viņu aizsargāsiet un cīnīsieties par viņas sirdi. Taču, gadiem ejot, šie solījumi droši vien aizmirstas. Jūsu sieva – ir pats galvenais jūsu dzīves dārgums. JŪS PATS VIŅU IZVĒLĒJĀTIES!. Nekad to neaizmirstiet. Un neslinkojiet vienmēr uzturēt savu mīlestību.

2. Aizsargājiet savu sirdi.

Jums jāaizstāv ne tikai viņas, bet arī sava sirds. Aizsargājiet to no citām sievietēm ļoti rūpīgi. Neviens nedrīkst pretendēt uz jūsu sirdi, izņemot jūsu sievu. Savukārt viņa drīkst tur iekļūt jebkurā laikā.

3. Iemīlieties! Atkal un atkal!

Jūs pastāvīgi mainaties. Jūs vairs neesat tas, kas bijāt agrāk, kad precējāties. Pēc 5 gadiem jūs vairs nebūsiet tas, kas esat tagad. Pārmaiņas ir pastāvīgas un tāpēc jums apzināti jāizvēlas katra diena vienam ar otru. Cīnieties, iekarojiet viņas mīlestību – tāpat kā to darījāt pirmajos iepazīšanās mēnešos.

4. Vienmēr viņā meklējat tikai labāko.

Savu uzmanību koncentrējat uz to, ko jūs viņā mīliet, bet ne uz to, kas jums viņā nepatīk un tracina. Tikai tādā gadījumā jūsu mīlestība augs un būs stipra. Sakoncentrējaties uz tiem brīžiem jūsu kopdzīvē, kad jutāties mīlēts un absolūti laimīgs cilvēks. Jūs taču viņu apprecējāt ne tāpat vien!

5. Necentieties viņu izmainīt. Tas nav jūsu uzdevums.

Jūsu uzdevums ir vienkārši mīlēt viņu. Necentieties viņu mērīt ar savu mērauklu. Nelauziet viņu. Tad viņa pati izmainīsies tā, ka jūs varēsiet viņu mīlēt vēl vairāk.

6. Uzņematies VISU atbildību.

Uzņematies visu atbildību par savām emocijām. Jūsu personīgā laime nav jūsu sievas rūpe. Viņa nevar darīt jūs laimīgu, ja jūs pats to nevēlēsieties. Jūs nesat atbildību par to, lai jūsu ģimenē visi būtu laimīgi. Ja jūs spēsiet būt laimīgs, tad arī jūsu sieva un visi ģimenē būs laimīgi.

7. Nekad nevainojat viņu par to, ka viņa jūs it kā sadusmojusi.

Ja dusmojaties un esat uzvilcies, tad tās ir tikai jūsu personīgās problēmas un sievas vainas tur nav. Tā ir jūsu personīgā izvēle. Jūsu emocijas ir tikai jūsu atbildība. Jūsu sievietei nav jādziedē jūsu bērnu dienu traumas un jāskraida jums pakaļ ar piepuņķotu mutautiņu. Ja vajag, paņemiet pauzi, atrodiet iespēju pabūt vienatnē un tikt galā ar savām emocijām. Kā tikko būsiet stabilizējis savu emocionālo fonu, attiecības ģimenē uzlabosies.

8. Ļaujiet savai sievai vienkārši dzīvot!

Kad viņai ir slikts garastāvoklis vai viņa vienkārši ir sakreņķējusies, necentieties momentā visu izlabot. Viņas pozitīvais noskaņojums arī nav jūsu darbs. Vienkārši paskaidrojiet viņai, ka dusmoties un niknoties laiku pa laikam nemaz nav slikti. Sievietes ir tā uzbūvētas, ka uztver pasauli pārāk emocionāli. Tur nu neko nepadarīsi. Taču ir svarīgi, ka viņa zin to, ka esat spēcīgs vīrietis un uz jums var paļauties, ka jums var uzticēties, jo jūs taču nemūkat ārā no mājas, kad viņa ir dusmīga. Dodiet viņai iespēju sajust, ka būsiet viņai blakus neatkarīgi no tā, kāds viņai garastāvoklis, vai cik bieži viņa raud.

9. Muļķojaties

Nesodiet sevi pārāk stingri. Labāk biežāk smejaties un lieciet smieties arī viņai. Smiekli dara dzīvi vieglāku un vienkāršāku.

10. Piekļūstiet tuvāk viņas dvēselei KATRU DIENU

Uzziniet, kas patiesībā liek viņai justies mīlētai un aizsargātai. Ja vajag, sastādiet 10 lietu sarakstu, kas dara viņu apmierinātu ar dzīvi. Padariet to par savu prioritāti. Pamēģiniet katru dienu likt viņai justies KĀ KARALIENEI.

11. Esiet blakus

Uzmanīgi attiecaties pret viņas dzīvi. Ja viņa ko stāsta, klausaties! Dariet visu, lai varētu ar viņu parunāties ar TUKŠU galvu. Attiecaties pret viņu tā, it kā viņa būtu jūsu vērtīgākais klients.

12. Pieņemiet viņas seksualitāti.

Esiet uzmanīgi, neattiecaties pret seksu kā vienkāršu atslābināšanās procedūru. Sekss – tā ir iespēja piekļūt viņas dvēseles dziļākajiem līmeņiem. Lai viņa sajūt, ka var jums uzticēties par 100% ne tikai gultā, bet arī dzīvē.

13. NEESIET idiots!

Neesiet idiots, taču nebaidieties kādreiz būt arī tāds. Jūs pieļausiet kļūdas. Viņa pieļaus kļūdas. Esiet vīrišķīgs un atzīstieties tajās, lai nepieļautu nākamās. Jums nav jābūt pilnībai!

14. Dodiet viņai personīgo “telpu”.

Dodiet viņai brīvu laiku. Ļaujiet viņai tikties ar draudzenēm un izkopt savu hobiju. Dodiet viņai iespēju, darot to, ko viņai patīk darīt, uzpildīt sevi ar enerģiju. Periodiski ļaujiet viņai pabūt bez jums un bērniem – atpūsties un atslābināties vienatnē. Viņai atpūta nepieciešama ne mazāk kā jums.

15. Esiet ievainojams

Esiet gatavs padalīties ar savām bailēm un sajūtām. Atzīstiet savas kļūdas. Atvanojaties.

16. Esiet absolūti godīgi viņas priekšā!

Ja gribat lai Jūsu starpā valdītu uzticēšanās, esiet gatavi dalīties ar viņu it visā – īpaši saviem noslēpumiem, ar kuriem nekad agrāk neesat dalījies. Tam vajadzīga drosme un vīrišķība. Jo tikai tad, kad jūs pilnībā atvērsiet viņai savu sirdi, starp jums sāksies īsta mīlestība. Savu masku variet nēsāt, cik vien ilgi tīk, bet to noņemiet vienmēr, kad atgriežaties mājās.

17. NEKAD nepārtrauciet kopā augt

Stāvošs purvs ir malārijas midzenis, bet ātri skrienoša straume vienmēr ir spirgta un veldzējoša.

Atrofija ir vienīgais ceļš muskuļiem, ar kuriem neviens nenodarbojas. Gluži tāpat ir ar attiecībām. ja jūs pārtraucat pie tām strādāt, tās neizbēgami beigsies. Atrodiet sev mērķi un sapņus. Sastādiet kopīgos plānus. un strādājiet pie tiem KOPĀ.

18. Nekreņķējaties par naudu

Nauda – tas ir resurss, kuru jums jāvada kopā – kā vienai komandai. Tā nekad nepalīdz, ja jūs baidaties ar to rīkoties. Mācieties uzticēties savam partnerim. Un atcerieties, slēpt naudu no sievas ir nelabs ieradums.

19. AIZMIRSTIET!

Piedodiet ātri un nekad neatceraties vecos aizvainojumus. Sakoncentrējaties uz nākotni un neļaujiet pagātnei jaukties jūsu plānos. Neļaujiet savai pagātnei turēt jūs par ķīlnieku. Izdariet secinājumus no pagātnes kļūdām, nelpieļaujiet tās. Ejiet uz priekšu, neatskatoties. Pagātnē pieļautās kļūdas var kļūt par smagu enkuru jūsu attiecībās, tas velk uz leju. No otras puses – piedošana atbrīvo! Vienkārši nogrieziet enkuram ķēdi! Un peldiet prom, neatskatoties!

20. Vienmēr izvēlieties MĪLESTĪBU

Galu galā, šis padoms varēja būt arī vienīgais. Izvēlieties to kā galveno principu, pateicoties kuram izmainīties var viss. Ja izvēlēsieties mīlestību, nekas neapdraudēs jūsu laulību un attiecības. Mīlestība visu pacietīs, izturēs.
Laulība  –  tas nav “dzīvoja viņi ilgi un laimīgi”. Tas IR darbs. Tās ir pastāvīgas investīcijas. Tikai tā tās var iziet visus pārbaudījumus laikā. Strādājat pie savām attiecībām un laime atnāks.
Laulība ir kā pati dzīve, pārdzīvo savus kritumus un pacēlumus. Mācieties visos etapos. Mācieties mīlēt viens otru un tas jums dos perspektīvu. Saglabāt šo māju ir iespējams, ja katru dienu nomainīt pa vienam, laika zoba sagrauztam ķieģelītim.

Šīs ir mācības kuras es apzinājos pārāk vēlu un uz savas ādas.
Palieciet savām sievām tie vīri, ar kuriem viņas var lepoties!

Autors: Konstantīns Šijans

Tulkoja: Ginta FS

Gaisma un siltums

svece543

Kāda sieviete žēlojās savai kaimiņienei par draudzeni, kura viņu bija aizvainojusi. Kaimiņiene viņu mierināja un pierunāja piedot draudzenei.

– Piedot? Kā to var? Pēc tā, ko viņa man nodarīja? Viņa taču ir tik ļauna! Nē, ļaunumu nevar piedot, – teica sieviete. – Un vispār, kāpēc man jāmīl cilvēki, kuri nemīl mani, kāpēc man jādara labu, kad apkārt visi viens otram dara ļaunu, apmāna un nodod?

– Es Tev izstāstīšu kādu stāstu, – teica viņai kaimiņiene.
– Dzīvoja reiz cilvēks. Viņš lūdza Mātei Dabai izdarīt tā, lai naktīs būtu gaišs, lai varētu nededzināt sveces un lai ziemā būtu silts – lai varētu nekurināt krāsni. Taču Mātei Dabai labāk redzams, kā jābūt, tāpēc tā neņēma vērā cilvēka lūgumu. Tas sadusmojās ne pa jokam un nolēma: ” Ak, Tu tā, ja? Nu tad es nededzināšu pa naktīm sveces un ar tām Tevi neizgaismošu. Un ziemā nekurināšu krāsni, lai ar tās siltumu Tevi nesildītu. Un pat ārdurvis atvēršu, lai mājā siltums nepaliktu, tad paskatīsimies, cik Tev auksti būs!”
– Galīgi stulbs, – pārtrauca kaimiņieni sieviete, – iedomājās, ka ar savu sveci izgaismo dabu un ar savu krāsni to silda! Augstprātīgs muļķis! Tas taču, pirmkārt, vajadzīgs viņam pašam – gaisma un siltums. Bet viņa – Māte Daba pati par sevi parūpēsies!
– Tad kāpēc Tu, – jautāja kaimiņiene, – dari to pašu?
– Es? – izbrīnījās sieviete.
– Jā, Tu! Kāpēc Tu izdzēs savas mīlestības gaismu, kad apkārt Tev savelkas tumsa un kāpēc Tu neiekur savas sirds krāsns siltumu, kad apkārt jūti ļaužu sirds saltumu?  Vai nav labāk pašai iedegt savas sirds gaismu un paspīdināt citiem, nevis sēdēt tumsā un gaidīt, kamēr kāds iedegs gaismu?  Tad Tu pati ieraudzīsi ceļu un, iespējams, arī citi to ieraudzīs un jūs kopā, roku rokā varēsiet doties pa to. Un vai nav labāk aizdedzināt savu sirds gaismu un tās siltumā sildīties pašai un sasildīt citus, nevis sēdēt aukstumā un gaidīt, kamēr kāds sasildīs Tevi.  Un tad arī no apkārtējo sirdīm staros siltums un gaisma un pasaule kļūs siltāka un gaišāka.

Avots: http://www.pritchi.ru

Tulkoja: Ginta FS

Dievam jābūt dvēselē

lugsanas3

Dziļa meža vidū dzīvoja vientuļnieks Tas daudzus gadus bija nodzīvojis vientulībā un lūgšanās, un tuvējo ciemu ļaudis uzskatīja viņu par svēto.

Kādā rītā pie viņa ieradās Eņģelis. Tā ierašanos vientuļnieks uztvēra kā balvu par daudzajiem gadiem, pavadītiem lūgšanās un askēzēs, un kā pierādījumu tam, ka šādā veidā viņš ir pacēlies virs pārējās cilvēku masas un pietuvojies svētajiem.

Eņģelis paziņoja, ka ieradies tāpēc, lai nodotu vientuļniekam Dieva gribu:

– Tev jādodas uz tuvējo ciematu. Tur dzīvo kāds bagāts, dāsns un dievbijīgs zemnieks, kurš savā dzīvē paveicis ļoti daudz labu darbu. Dievs liek tev viņam nodot vēsti, ka jau pēc pusgada vinš beigs savas zemes gaitas un dosies uz paradīzi.

Vientuļnieks nopriecājās par tadu iespēju un devās ceļā. Viņš jutās svarīgs un nodeva zemniekam vārds vārdā Dieva teikto. Tad atgriezās mājās, savā mežā.

Ciema iedzīvotāji, uzzinot par ziņu, ko atnesa vientuļnieks, kļuva bēdīgi, jo padomāja, ka tagad zemnieks, kuram jau apsolīta vieta paradīzē, diez vai turpinās viņiem palīdzēt un darīs labos darbus. Taču viss izrādījās gluži otradi. Šis vīrs ne tikai nepārtrauca darīt labos darbus, bet viņa dāsnums auga augumā.

Savukārt vientuļnieks kļuva lepns par to, ka Dievs viņu izvēlējies par savu sūtni.

Pagāja pusgads, gads, divi gadi…

Bagātais zemnieks sveiks un vesels dzīvoja, kā dzīvojis, darīja savus labos darbus, un priecājās par dzīvi. Savukārt vientuļnieka dzīve parvērtās ellē.

Viņš, jusdamies kā. pravietis, mocījās ar domu par to, ka notikusi briesmīga kļūda, kuras rezultātā viņš bija kļuvis par izsmiekla objektu un ļaudis tagad viņu sauca par viltus pravieti.

Ar katru dienu viņš kļuva arvien drūmāks, niknāks, un drīz saprata, ka ir sācis sevi nīst un nicināt.

Un te kādu dienu atkal pie viņa atnāca Eņģelis.

– Ko nozīmēja tā ziņa, ko tu man pagājušoreiz liki nodot zemniekam? – aizkaitināts jautāja vientuļnieks. – Tevis dēļ mana dzīve ir kļuvusi par elli! Visi par mani smejas! Mani nicina! Par ko?! Es taču visu dzīvi esmu lūdzies, ievērojis visus baušļus, gavējis!

– Tā bija pārbaude jums abiem – tev un zemniekam – atbildēja Eņģelis.

– Tu patiešām lūdzies un gavēji, bet tavā dvēselē nebija Dieva, atsķirībā no tā zemnieka, kurš, uzzinājis par to, ka viņam sagatavota vieta paradīzē, turpināja dzīvot tā kā dzīvojis – turpināja palīdzēt cilvēkiem, tiem, kam šī palīdzība vajadzīga.

Tu visu dzīvi esi centies pierādīt apkārtējiem un, pirmkārt, pats sev, savu vērtību un svarīgumu. Viss tavs svētulīgums izrādījās tikai maska, zem kuras slēpas iedomība un vēlme būt labākam par pārējiem cilvēkiem.

Jau pirmā pārbaudījuma laikā maska nokrita, atklājot tavu patieso būtību – tavu lepnību., tavu augstprātību.

Dievbijība neslēpjas rituālos, Dievam jābūt dvēselē.

Tu neizturēji pirmo pārbaudījumu, bet, iespējams, tas kļūs par tavu pirmo soli ceļā uz jaunu dzīvi un patiesu dievbijību.

Avots: http://www.econet.ru

Tulkoja: Ginta FS

Kad Dievs radīja sievieti…

65
Kad Dievs radīja sievieti, viņš strādāja ilgi.
Vēlā sestdienas vakarā pie viņa atnāca Eņģelis un jautāja:
– Kāpēc Tu tērē tam tik daudz sava laika?
Dievs atbildēja:
– Paskaties uz visām specifikācijām, kuras man jāievēro, lai to radītu.
Viņai jābūt viegli nomazgājamai, bet nedrīkt būt no plastiska materiāla.Vairāk kā 200 kustīgas detaļas lai tai pat laikā graciozi kustētos. Viņai jāprot pašai sevi izdziedēt, kad sasirgusi. Jābūt spējīgai strādāt 18 stundas diennaktī. Viņai var būt tikai divas rokas, tai pat laikā, ar tām jāspēj apņemt vairākus bērnus uzreiz – un apņemt tā, lai pārietu jebkuras sāpes – vai tas būtu sasists ceļgals vai dvēsele.
Eņģelis bija izbrīnīts:
– Vai tas būs standarta modelis? Tas taču nav iespējams! Pārāk daudz darba vienai dienai. Atliec to uz kādu laiku!
– Nē – teica Dievs. Es pabeigšu to šovakar un viņa būs mana mīlule.
Eņģelis piegāja tuvāk, lai pieskartos sievietei.
– Dievs, viņa ir tik mīksta!
– Jā, viņa ir mīksta, taču es radīju viņu stipru. Tu pat iedomāties nevari, ko viņa var izturēt un pārvarēt. Viņa izskatās trausla, taču patiesībā viņā ir tāds dievišķais spēks.
– Vai domāt viņa spēj? – jautāja eņģelis.
Dievs atbildēja:
– Viņa var ne tikai domāt, bet arī pārliecināt.
Eņģelis pieskārās sievietes vaigam.
– Dievs, man šķiet, ka Tev viņa sanākusi brāķēta – no viņas tek ūdens.
– Nē, viņa nav brāķēta. Tās ir asaras.
– Kam tās?
– Tās pauž viņas skumjas, mīlestību, vientulību, ciešanas un lepnumu.
Eņģelis bija sajūsmā.
– Dievs, Tu esi ģēnijs! Tu par visu esi padomājis. Sieviete patiešām ir brīnumaina!.
– O, jā, viņai ir spēks, kas spēj izbrīnīt vīrieti. Viņa var smieties, kad gribas raudāt. Viņa var smaidīt, kad ļoti bail. Viņa palīdzēs citam, kad pašai vajadzīga palīdzība. Viens vienīgs viņas skatiens var izdarīt to, kas vīrietim nekad nebūs pa spēkam…
Eņģelis nespēja pateikt ne vārda, viņš bija šokā.
Dievs smagi nopūtās:
-Taču ir viena lieta, kas nav kārtībā. Viens trūkums, kuru novērst varēs tikai viņa pati, savādāk tas viņai sabojās visu dzīvi.
– Un kas tas ir?
– Viņa nezin sev cenu…
Tulkoja: Ginta FS

Ērihs Fromms: nelaimīgs liktenis – NEizdarītas izvēles sekas

animal-children-photography-elena-shumilova-10

Izcilā vācu filosofa un psihologa Eriha Fromma citāti, kas atbild uz mūsu dzīves svarīgākajiem jautājumiem. Viņa domas nevienu neatstāj vienaldzīgu.

  1. Galvenais cilvēka dzīves uzdevums, kļūt par to, kas viņš potenciāli ir. Pats galvenais katras viņa piepūles auglis ir viņa paša personība
  2. Mums nevienam nekas nav jāpaskaidro un jāatskaitās, kamēr vien mūsu darbības nenodara kaitējumu vai sāpes citiem. Cik daudz dzīvju ir sabojātas dēļ šīs vajadzības “paskaidrot”, kas bieži vien tiek darīts vien tāpēc, lai tevi “saprastu”, tātad – attaisnotu. Lai spriež pēc jūsu izdarītā un līdz ar to, arī par jūsu patiesajiem nolūkiem. Taču ziniet, ka brīvam cilvēkam kaut kas jāpaskaidro ir tikai pašam sev – savam prātam, sirdij un apziņai – un tiem nedaudzajiem, kuri ir tiesīgi pieprasīt paskaidrojumus.
  3. Ja es mīlu, es rūpējos, tātad es aktīvi piedalos otra cilvēka attīstībā un laimē, es neesmu skatītājs.
  4. Cilvēka mērķis ir būt pašam, un šī mērķa sasniegšanas noteikums – būt cilvēkam pirmkārt sev. Ne sevis noliegšana, ne patmīla, bet mīlestība pret sevi, ne atteikšanās no individuālā – bet sava personīgā, cilvēciskā ES, lūk, patiesās humānās ētikas vērtības.
  5. Dzīvē nav citas jēgas, izņemot to, kādu pats cilvēks piešķir tai, atverot savus spēkus, dzīvojot auglīgu dzīvi.
  6. Ja cilvēks var dzīvot nepiespiesti, ne automātiski, bet spontāni, viņš apzinās sevi kā aktīvu, radošu personību un saprot, ka dzīvei ir tikai viena jēga – pati dzīve.
  7. Laime nav kaut kāda Dieva dāvana. Tas ir sasniegums, ko cilvēks panācis ar sava iekšējā auglīguma palīdzību.
  8. Dziļi jūtīgs cilvēks nav spējīgs atturēties no dziļām skumjām, brīžos, kad notikusi kāda traģēdija dzīvē. Gan prieks, gan skumjas ir jūtīga un pilnasinīgi dzīvojoša cilvēka neizbēgami pārdzīvojumi.
  9. Daudzu cilvēku nelaimīgais liktenis ir viņu NEizdarītās izvēles sekas. Tie ir ne dzīvi, ne miruši. Viņiem dzīve izrādās nasta, bezjēdzīga nodarbe, bet darbi – tikai aizsardzība pret esības mokām ēnu valstībā.
  10. Līdzjūtība un pārdzīvojumi nozīmē to, ka es sevī pārdzīvoju to, ko pārdzīvojis kāds cits cilvēks, attiecīgi šajā pārdzīvojumā es un viņš esam vienoti.
  11. Es esmu pārliecināts, ka neviens nevar “izglābt” savu tuvāko, izdarot izvēli viņa vietā. Viss, ko mēs varam izdarīt, lai palīdzētu otram, ir atklāt viņam to, ka eksistē alternatīva, patiesi un ar mīlestību, bet bez sentimenta un ilūzijām.
  12. Dzīve katram cilvēkam uzstāda paradoksālu uzdevumu: no vienas puses: realizēt savu individualitāti, bet no otras – pārspēt to un nonākt pie universalitātes pārdzīvojuma. Tikai vispusīgi attīstīta personība var pacelties virs sava ES.
  13. Ja bērna mīlestība izriet no principa “Es mīlu, tāpēc, ka tieku mīlēts”, tad nobriedusi mīlestība izriet no principa “Mani mīl tāpēc, ka es mīlu”. Nenobriedusi mīlestība paģēr: “Es mīlu tevi tāpēc, ka tu man esi vajadzīgs!” Nobriedusi mīlestība spriež: “Tu man esi vajadzīgs tāpēc, ka es mīlu tevi!”
  14. Pašaizliedzīga apsēstība ar otru nav mīlestības spēka apliecinājums, bet gan tikai liecība par to, ka pirms tās ir bijis bezgalīgi ilgs vientulības periods.
  15. Ja cilvēks ir spējīgs pilnvērtīgi mīlēt, tad viņš mīl sevi. Ja viņš ir spējīgs mīlēt tikai citus, viņš nespēj mīlēt vispār.
  16. Cilvēks, kurš nespēj radīt, grib graut.
  17. Lai cik dīvaini tas arī nebūtu, bet prasme būt vienam, ir priekšnoteikums spējai mīlēt.
  18. Tikpat svarīgi, kā izvairīties no tukšām runām, ir izvairīties no sliktas sabiedrības. Ar vārdiem “slikta sabiedrība” es nedomāju tikai ļaunus cilvēkus, skaidrs, ka to ietekme ir mokoša. Es domāju “zombiju” sabiedrību, kur dvēsele ir mirusi, lai arī ķermenis dzīvs, cilvēkus ar tukšām domām un vārdiem, cilvēkus, kuri nevis runā, bet pļāpā, nevis domā, bet izsaka pretrunīgus viedokļus.
  19. Mīļotajā cilvēkā ir jāatrod sevi, bet nevis jāzaudē viņā sevi.
  20. Ja nu citi cilvēki nesaprot mūsu uzvedību – tad kas? Viņi vēlētos, lai mēs darītu tikai tā, kā viņi to saprot, tā ir vēlme mums diktēt savus noteikumus. Ja tas nozīmē to, ka viņu acīs mēs esam “asociāli” vai “neracionāli” – lai tā būtu. Taču visvairāk viņus aizvaino mūsu brīvība un vēlme būt mums pašiem.
  21. Mūsu galvenā morālā problēma ir vienaldzība pašiem pret sevi.
  22. Cilvēks pats ir savas dzīves centrs un mērķis. Savas personības attīstība un sava ieksējā potenciāla realizācija, ir pats augstākais mērķis, kas vienkārši nevar mainīties, vai būt atkarīgs no citiem, it kā augstākiem mērķiem.

Avots: http://www.econet.ru

Tulkoja: Ginta FS

Mācos to mākslu

ziedonis
Mācos to mākslu – dzīvot ar visiem pa draugam. Kaimiņu puikas piekāva manējo, negribas tāpēc ar kaimiņu naidoties, pieteicu puikam, lai piekrīt un nestrīdas. Taisnība, ka vista bija pirmā.

 

Vistai prieks, ka es viņu cienu. Bet ola arī bija pirmā – tur es viņai piekrītu, un ola mani uzskata par saprotošu cilvēku! Šī? Šī ir ļoti jauka glezna! Bet no otras puses… man jums jāpiekrīt, ka ne visai… Jūs mani pārliecināsiet, jums būs vēl taisnība.
No vienas puses un no otras puses, tā un šitā. Pamēģiniet: no vienas puses un no otras puses. Piekrītiet, kad jūs ieejat veikalā un kad jums teic, ka Rīgas balzama nav. Bet balzamu var dabūt… no otras puses. Piekrītiet, ka tiem no otras puses arī ir taisnība. Taisnība ir vieniem, ir otriem. No kuras puses nauda ir nauda? No cipara puses vai no ģerboņa puses?
Piekrītiet, ka saule tikpat skaista lec, cik skaisti noriet. Piekrītiet, ka tur, kur saule ir tagad, – vienam tā lec, vienam noriet. No vienas puses un no otras puses. Taisnība lampai uz galda, un taisnība tumsai kaktā. Taisnība tiem, kas teic “smird”, un taisnība tiem, kas teic “smaržo”. Ķiploks, piemēram, vienam smaržo, bet otram smird. Jūras aļģes vienam smaržo, otram – smird. Tāpat zirgi, siers, odekoloni, “baltie ceriņi”, “landiši”. No vienas puses un no otras puses. Šausmīgi daudz taisnību. Nojukt var, ja nav savējās.
– Imants Ziedonis (Epifānijas)

Reiz dzīvoja cilvēks

cilveks_tava_dzive
Reiz dzīvoja cilvēks.
Viņam bija trīs sapņi: dabūt ļoti labi apmaksātu darbu, apprecēt skaistu sievieti un kļūt slavenam visā pasaulē.
Reiz kādā aukstā ziemas dienā šis cilvēks devās uz darba pārrunām pazīstamā firmā. Pēkšņi viņa priekšā pakrita kāds padzīvojis vīrs. Cilvēks paskatījās uz pakritušo un galvā pazibēja doma: visticamākais, piedzēries. Un viņš turpināja savu ceļu, apmezdams līkumu pakritušajam. Tas palīdzēja nenokavēt tikšanos. Taču šī tikšanās bija neveiksmīga; darbā viņu nepieņēma.
Kādā vasaras vakarā šis cilvēks pastaigājās pa pilsētu. Uz ielas uzstājās ceļojošo mākslinieku grupa. Viņš apstājās, lai izbaudītu skaisto priekšnesumu. Skatītāju nebija daudz, taču uzvedums bija brīnišķīgs. Pēc uzstāšanās cilvēki aplaudēja un pamazām izklīda. Arī mūsu cilvēks gatavojās doties tālāk, kad viņa plecam pieskārās kāda roka. Viņš pagriezās un ieraudzīja uzveduma galveno varoni – vecenīti-klaunu. Viņa tam jautāja, vai patika priekšnesums, vai patika aktieri. Bet cilvēks negribēja runāties, pagriezās un aizgāja.
Reiz kādā lietainā vakarā cilvēks devās mājās no drauga jubilejas. Viņš bija piekusis un galvā griezās tikai viena doma: karsta, smaržīga vanna un silta, mīksta gulta. Pēkšņi viņs izdzirdēja šņukstus. Raudāja sieviete – viņa sēdēja netālu no cilvēka mājas. Bez lietussarga. Viena. Ieraudzījusi mūsu cilvēku, tā vērsās pie viņa pēc palīdzības. Viņas ģimenē bija notikusi nelaime. Un vajadzīgs viņai bija tikai dvēselisks sarunu biedrs. Cilvēks padomāja, galvā viņam pazibēja doma par karsto vannu un silto gultu un viņš pagāja garām sievietei, lai nokļūtu ātrāk mājās.
Un tā viņš nodzīvoja pelēku, nelaimīgu mūžu. Un nomira.
Nokļuvis debesīs, viņš satika savu draugu – Sargeņģeli.
– Tu zini, viņš sūdzējās draugam, es nodzīvoju tik pelēku, neveiksmīgu un nelaimīgu dzīvi. Man bija trīs sapņi un neviens no tiem nepiepildījās. Cik žēl!
– Hm… nogrozīja galvu Sargeņģelis. Mans draugs, es izdarīju visu, lai Tavi sapņi piepildītos, taču no Tevis man vajadzīgas bija tikai trīs lietas: Tava ROKA, Tavas ACIS un Tava SIRDS.
– Un ko tad?
– Atceries cilvēku, kurš ziemā uz ielas nokrita Tavā priekšā? Es tūliņ Tev parādīšu to bildi… Tas cilvēks bija tās firmas ģenerāldirektors, kurā Tu gribēji iekārtoties darbā. Tevi gaidīja žilbinoša karjera. Bet no Tevis vienīgais, kas tika prasīts, bija – Tava ROKA.
Atceries veco sievieti-klaunu, kas Tev piesējās pēc ielu priekšnesuma ar saviem jautājumiem? Tā bija jauniņa skaistule-aktrise, pārģērbusies par vecu klaunu. Viņa Tevī iemīlējās no pirmā acu skatiena. Jūs gaidīja skaista nākotne – ģimene, bērni, nevīstoša mīlestība. Viss, kas no Tevis tika prasīts – Tavas ACIS.
Atceries raudošos sievieti blakus Tavām namdurvīm? Bija lietains vakars, viņa bija caurcaurēm izmirkusi… no asarām… Tā bija pazīstama rakstniece. Viņas ģimenē bija notikusi nelaime un ļoti vajadzēja kāda cilvēka dvēselisko atbalstu. Ja Tu viņu būtu uzaicinājis pie sevis sasildīties un aprunāties, viņa uzrakstītu grāmatu, kurā izstāstītu šo atgadījumu. Grāmata iegūtu popularitāti un tās priekšvārdā būtu rakstīts Tavs vārds un pateicība Tev. Un vienīgais, kas tika prasīts no Tevis bija – Tava SIRDS.
Tu biji neuzmanīgs, mans draugs!
Cilvēks nopūtās un devās zvaigžņotajā tālē…
Ieklausies pasaulē, tā piedāvā iespējas. Palīdzību vajag ne tikai lūgt, bet prast ar pateicību pieņemt!

Avots: http://fit4brain.com/

Tulkoja: Ginta FS