Vēstule Sev vecumdienās

rakstit vestuli8

Un tā, mana mīļā, kad tu kļūsi veca…

Nekad nevienu necenties pamācīt. Pat tad, ja skaidri zini, ka tev būs taisnība. Atceries, kā tevi tas savulaik tracināja. Un vai gan tu pati ņēmi vērāi vecāko padomus….

Necenties palīdzēt, ja tev to nelūdz. Un neuzbāzies nevienam. Necenties savus mīļos pasargāt no visām pasaules nelaimēm. Vienkārši mīli viņus.

Nežēlojies! Par veselību, par kaimiņiem, par valdību, par pensiju fondu! Nepārvērties par tenku vāceli uz soliņa pie mājas.

Negaidi no bērniem pateicību. Atceries: nav nepateicīgu bernu – ir dumji vecāki, kuri gaida no bērniem pateicību.

Centies nelietot frāzes: “Es tavā vecumā…”, “Es tev atdevu savus labākos gadus….”, “Es esmu vecāka, tāpēc labāk zinu…” Tas ir neciešami!

Ja tev būs mazbērni, neuzstāj, lai viņi sauc tevi vārdā, nevis par vecmāmiņu. Tas ir muļķīgi.

Netērē savu pēdējo naudu ķermeņa un sejas atjaunošanas procedūrām. Tas ir bezjēdzīgi. Labāk iztērē to ceļojumam.

Kop sevi gaišās telpās nevis aptumšotās, neglaimo sev. Pēc iespējas centies izskatīties eleganti, nevis jauneklīgi. Tā būs labāk.

Saudzē savu vīrieti, arī tad, ja viņš kļuvis krunkains, nevarīgs un burkšķošs večuks. Atceries, ka reiz viņš bija skaists, spēcīgs un jautrs. Un, iespējams, viņš ir vienīgais, kurš tevi atceras jauniņu, smalciņu un skaistu. Un, iespējams, viņš ir vienīgais, kam tu šobrīd patiešām esi vajadzīga….

Necenties par katru cenu dzīties pakaļ laikam: būt lietas kursā par jaunākajām tehnoloģijām, maniakāli sekot ziņām un pastavīgi mācīties kaut ko jaunu, lai “neatpaliktu no dzīves”. Tas ir smieklīgi. Dari to, kas tev patīk. Cik vari!?

Un nevaino sevi par neko. Lai kāda šobrīd būtu tava dzīve vai tavu bērnu dzīve – tu izdarīji visu un labāko, ko varēji.

Jebkurā situācijā saglabā pašcieņu! Līdz pašam galam! Pacenties, mana mīļā, tas ir ļoti svarīgi. Un atceries, ja tu vēl joprojām esi dzīva, tātad tas noteikti kādam ir vajadzīgs.

Avots: Благостная женственность
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Leduslāču likumi

apskauj2

Dažkārt dzīvo ar cilvēku un jūties kā ziemas laika prognozē…
Tajā parasti raksta: “-13 grādi, pēc sajūtām -21″…

Tādas, ne īpaši labas sajūtas….
Mīnuss par mīnusu aukstāks…

Un tu satuntuļojies milzīgos sava spēka džemperos…
Bet silda tie ļoti vāji… tāpēc, ka tavas mežonīgās Dvēseles vecajiem kauliem ir vajadzīgs pavisam cits siltums…

Mīļie, nav dziļākas vientulības sajūtas par to, ko izjūti kopā ar kādu, kurš dod tev temperatūru mīnusā… bezgalīgā mīnusā….
Mīnuss, kas nepāries martā, kad uzspīdēs pirmā pavasara saule….

Nebūs saules…

Aukstuma piegādātājs bez apstājas strādā pat jūlijā…
Tas, it kā baidīdamies sabojāties ātrāk kā pienākas, ir iemājojis savā mūžīgajā ledusskapī un no turienes uz tevi visu laiku pūš “nordiskais konservants”….
Aukstums vārdos…
Aukstums rīcībā…
Aukstums pat retā pieskārienā…

Ne jau atbildes aukstums, nē…
Un ne tas, ko esi pelnījis un tagad par to maksā…
Tas vēl nebūtu tik traki…

Bet tas ir tas aukstums, kurā labi ir tam, kurš to rada, bet slikti tam, kurš tajā dzīvo…

Un tas, kurš to rada, nepavisam nesoda sevi, neatriebjas un neveic cietsirdīgus eksperimentus…
Viņš no sirds domā, ka jūsu starpā viss ir kartībā…
Viņam tā ir pietiekami, un vairāk nevajag…
Viņš ir ziemeļu leduslācītis, kurš ir skaists un cēlsirdīgs multenītēs, bet reālajā dzīvē var iekost savam lāčabērnam…
Tāpēc, ka jūt tikai vienu izsalkumu – SAVĒJO…. un arī aukstumu…
Un viņam savā kažokā ir silti…
Bet, ja būs auksti, viņš atnāks un pasildīsies pie tavējā…
Atnāks pasildīties, nevis sasildīt… un ne apmainīties ar siltumu…

Un viņš, šis lācītis ir absolūti kurls…
Viņš nedzird kā no aukstuma klab tavi zobi…
Nedzird, kā tu lūdz kaut nedaudz siltuma….
Nedzird tavu sirdi, kas sitas gaidu režīmā…

Tu dzīvo savā NEvientulīgā vientulībā, un arvien biežāk domā par to, ka leduslāčiem vajadzīgi tādi paši leduslāči, bet tu viņiem nepavisam neesi vajadzīgs ar savu vēlmi pēc cilvēciska siltuma…

Daudzu gadu garumā es esmu iemācījusies nekļūdīgi atpazīt tos, kuri dzīvo svešos laikapstākļos un arī leduslāčus, kuri patiešām nespēj saprast, ko no viņiem grib tie, pie kuriem viņi nāk sasildīties…

Bet viņiem vienkārši vajag atrast savējos…

Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Pirmā mīlestība

pirma milestiba3

Izrādās, ka pirmās mīlestības laikā notiek pieskaršanās augstākajiem garīgo vērtību līmeņiem.

Mūsu ikdienišķajās emocijās mēs aptveram 1-2 pasaules, bet mīlestības uzliesmojuma laikā aptverts tiek viss Visums, visas 33 pasaules.
Un, ja brīdī, kad mūsu pirmā mīlestība tiek pazemota, mēs nemeklējam vainīgos, piedodam un saglabājam savu mīlestību pret Dievu, mums ir iespēja būt neatkarīgiem no Visuma un sajust sava Dievišķā “Es” realitāti.
Tātad savam bērnam mēs varam teikt:

– Tava Dvēsele un ķermenis gatavojas mīlestībai, un tu to drīz sajutīsi, bet pati pirmā un brīnišķīgākā un gaišākā mīlestība vienmēr būs tikai līdzeklis, ar kura palīdzību tu uzkrāsi Dievišķo sevī. Un no tā, cik ļoti tu sajutīsi, ka cilvēciskā mīlestība ir tikai līdzeklis Dievišķajai mīlestībai, tieši tik daudz jebkura cilvēciskā laime neradīs tevī atkarību, bailes un aizvainojumu.

Sergejs Lazarevs “Karmas diagnostika”
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Ne vienmēr pasaule ir tava projekcija

spogulis4

«Pasaule ir spogulis. Tas, ko tu nosodi otrā cilvēkā VIENMĒR ir kaut kas tevī neatrisināts…»

Nē, ne vienmēr tā ir tava projekcija.
Dažkārt otrs cilvēks
patiešām ir nikns, skumjš, nobijies,
vai nosoda tevi.
Vai melo.
Vai nokauninājis tevi,
aizbēg.
Dažkārt tu patiešām vari uzticēties
savām sajūtām, intuīcijai,
instinktam, savai dziļajai Zināšanai.
Dažkārt tas nenozīmē to, ka tev vairāk jāstrādā ar sevi, noskaidrojot savas projekcijas un nesaprašanu. Bet vienkārši jāpaliek pie savas patiesības, pārbaudot savu paša viegli ievainojamo cilvēcisko pieredzi, ticot tam, ka  esi pietiekoši attīstīts, lai tagad skaidri redzētu lietas.
Un, jā.
Dažkārt tu pilnībā projicē.
Un vispār skaidri neredzi.
Dažkārt tas patiesi ir tavs naids,
skumjas, bailes.
Tava paša nepareizā domāšana.
Tava paša neapmierinošā projekcija,
uzmesta “otram”.
Tev jāatrod patiesība
katrā laika momentā.
Te nav nekādas formulas. Nav maršruta kartē.
Patiesība ir dzīva.
Tā kā esi uzmanīgs, klātesošs un apzināts.
Nesamierinies ar vienkāršām atbildēm.
Esi gatavs SKATĪTIES.
Ar pazemību plaši atvērtās acīs.

Džeffs Fosters
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Negaidi, vienkārši dzīvo…

nesaderīgs paris2

Laimīgām attiecībām, Mīļie, ir tikai viens priekšnoteikums un tikai viena to pazīme –
Tajās labi ir diviem…
Viss!
Viss pārējais ir ārpusē…
Un visi pārējie – arī…
Ar saviem muļķīgajiem spriedelējumiem par tēmu, ko gan viņš viņā atradis, ja visas “neatrastās” ir daudz skaistākas un gudrākas… priekš kam viņai šis, ja, lūk, tas otrs ir daudz veiksmīgāks… un kāpēc viņi dzīvo tā, ja pareizāk ir dzīvot, lūk, tā…
Atrada, ko meklēja…
Vajadzīgs ir tieši šis…
Laimīgi savā nepareizībā, nevis svešā pareizībā…

Par laimi netaisnojas… godīgi sakot, arī par nelaimi…

Vienkārši atcerieties, ka vērtēt attiecības pēc tā, kā no ārpuses izskatās, ir absolūti muļķīgi…

Rādīt var jebko un arī rādīties var jebkas…

Sievietei, kura naktīs raud un no rīta aizkrāso zilumus, viss Instagrama profils var būt vienos ziedos, dāvanās un romantisku vakariņu bildēs…
Harizmātisku un cilvēkos smaidīgu  vīrieti, kuram ir laimīga ģimenes tēva reputācija, mājās var izmantot kā gatavo muķi un izturēties pret viņu kā lupatu…

Ticiet man un praksei – visi paši ievainotākie un nelaimīgākie cilvēki, kurus es zinu, rada ļoti labklājīgu un cienījamu iespaidu, un šķiet pilnībā apmierināti ar dzīvi…
Bet skaļi kliedz un žēlojas kāreiz tie, kuriem viss ir kārtībā, izņemot paaugstinātu dramatismu un teatrālas emocijas….

Tikai divi cilvēki, kuri atraduši viens otru ir tiesīgi vērtēt savas attiecības…
Ne mēs ar jums…

Laimīgi var būt tie, kuri šķiet absolūti nesaderīgi, bet nelaimīgi tie, kuri šķiet radīti viens otram….
Un atslēgas vārds šeit ir “šķiet”…

Mīļie, vecumu un sociālā stāvokļa atšķirības, nestandarta āriene, objektīvi trūkumi, augums, svars, nacionalitāte, slikts raksturs un tamlīdzīgi, daudziem šķiet nepārvarami šķēršļi, bet dzīvē izradās pavisam viegla spalviņa uz personīgās laimes svariem…

Un to es redzu, kamēr vien dzīvoju…

Un redzu, ka ļoti bieži mīlestībā zaudē tieši tie, kuri visu savu dzīvi nodzīvojuši, neirotiski cenšoties sevi “piedzīt” ideāliem, tādiem, kuri it kā pelnījuši šo pašu mīlestību pirmie…

Tāda ir patiesība…

Tāpēc, nav nekādu garantiju, ka mums būs mūsu visas dzīves mīlestība…. ne arī tā, ka tā paies garām…

Negaidiet!

Vienkārši dzīvojiet!

Vai nu paši ar sevi vai ar tiem, ar kuriem jums ir abpusēji labi…

Nekā savādāk…

Necentieties aizbāzt savu vientulības sajūtu ar nemīlamiem cilvēkiem, un nevienam citam neļaujiet to darīt ar sevi…

Dzīve sodīs…

Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Izjust, izdzīvot, dzirdēt…

elpošana

Gadiem ritot vajadzība steigties kļūst arvien mazāka un mazāka…
Gribās pret it visu būt uzmanīgākam…
Apskatīt visu savu dzīvi detaļās… nē, ne jau kā eksponātu muzejā, bet it kā skatoties mīļotā cilvēka sejā un lēnītēm novelkot ar plaukstu tās līnijas…

Gribās apzinātību, nevis staigāšanu pa svešām takām, neuzņemoties smago darbu domāt par to, uz kurieni tās ved un vai tiešām tev uz turieni vajag…

Zini, KO un KĀPĒC tu dari – brīnišķīgi, mani mīļie…
Tāpēc, ka tikai tā tava dzīve kļūst tava…

Tavs ir tas, par ko tu atbildi un tas, ko tu pats esi izvēlējies…
Tikai tā iespējams būt veselīgās attiecības ar sevi un citiem cilvēkiem, tāpēc, ka tikai tā tu nevienu nemoki ar savām gaidām un neliec saviem tuvajiem piegādāt tev laimi…

Laime ir tikai tavs darbs… tikai tavs…

Un laime ir ne tik daudz notikumi, cik sajūtas…
Proti tās sajust no pašām vienkāršākajām lietām – proti paplašināt robežas…

Bet, ja laime tev ir tas īsais sarakstiņš, kuru visiem uzspiež, neprasot, un tu visu dzīvi centies to vien darīt, kā atķeksēt izpildītos punktus, neaizdomājoties par to, vai patiešām tas dara tevi laimīgu, tad tas nozīmē, ka tavas robežas ir ļoti šauras…
Un tu tā arī vari nekad nenonākt tajā dzīves teritorijā, kurā būtu varējis dzīvot… tā vietā nostāvēsi uz sliekšņa…

Nesteigties…

Izjust, izdzīvot, dzirdēt…

Un izvēlēties tikai savējo…

Tieši tā man patīk dzīvot… un tāpēc man nav to vainīgo saraksta, kas atbildīgi par to, kas ar mani nav noticis…

Iztukšojiet savus sarakstus!

Piepildiet sevi!

Lai brīnumaina dzīve!

Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Kurš palīdzēs?

dragonfly-901937_1920

Man ļoti bieži stāsta par to, ka pašu lielāko un nesavtīgāko palīdzību cilvēki ir saņēmuši ne no tiem avotiem, no kuriem gaidījuši un pavisam ne no tiem cilvēkiem, ar kuriem rēķinājušies…

To apstiprina arī mana personīgā pieredze…

Un ir bijuši manā dzīvē momenti, kad sarežgītā situacijā man palīgā metušies cilvēki, no kuriem es vispār to neesmu gaidījusi un nekādu palīdzību neesmu lūgusi…

Ko tas nozīmē?

Tas atkal ir stāsts par tām pašam gaidu ilūzijām, kas mīlošas acis padara aklas…

Mīļie, un stāsts nav par to, ka tuvajiem obligāti ir mums jāpalīdz…
Stāsts ir par to, ka mēs ļoti bieži mīlam tos, kuri nav spējīgi just tuvību…
To tuvību, kas saistīta ne tikai ar mīlestības svētkiem…
Un arī viņi mūs mīl…
Patiešām mīl…
Tieši līdz mirklim, kad karnevāls beidzas…
Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis