Kad mēs sākam novecot …

novecot2
Formāli cilvēks sāk novecot no 28 gadiem, kad beidzas organisma augšana un sākas tā degradācija.
Bet faktiski mēs sākam novecot tajā brīdī, kad pilnībā noticam apkārtējās pasaules bezcerībai.
No tā mirkļa, kad noticam tam, ka skaudīgajiem kolēģiem kaut kur tomēr ir taisnība, bet šefa sliktais garastāvoklis noteikti ir reakcija uz mūsu profesionālo nederīgumu un nevis hemoroīdi, no kuriem viņš cieš jau daudzus gadus.
Mēs novecojam no tā brīža, kad sākam uzturēt sarunas ar vecākiem par oligarhiem, kuri izzaguši Krieviju, un par kaimiņu dzīvi interesējamies vairāk kā par savu attīstību.
Mēs sākam novecot tajā brīdī, kad noticam, ka viss interesantais pasaulē notiek aiz mūsu namdurvīm. Kad televizors ir galvenais emocionālo pārdzīvojumu avots, bet karjera – vienīgais mērķis dzīvē.
Mēs novecojam, kad sakām, ka nedaudz jāiekrāj nauda un neminstinoties ņemam kredītu, nostādot sevi absolūtā atkarībā no esošā darba uz vismaz tuvākajiem 30 gadiem. (Ļoti bieži tā it kā ir piespiedus situācija, un,, tomēr….)
Mēs sākam novecot, kad no diviem variantiem izvēlamies to, kurš ir mazāk riskants, un nopietni sākam interesēties par pensijas uzkrāšanu (izlaižot aktīvās investēšanas stadiju).
Mēs novecojam, kad sakām, ka mums jau ir par vēlu mācīties, un obligāto treniņu apmeklēšanu mēs uztveram kā smagu nastu.
Mēs novecojam, kad pārtraucam iesaistīties avantūrās un pārtraucam muļķoties draugu kompānijā. Kad mums interesantāk ir runāties ar kolēģiem, nevis bērnības draugiem. Kad mūsu darba dienas saplūst vienā lielā pelēkā dienā, bet laiks paātrina savu gaitu. Kad jautrības mēs sākam plānot laicīgi, bet nedaudz atdzīvojamies tikai atvaļinājuma laikā.
Mēs novecojam, kā tikko sākam sevi redzēt ar apkārtējo acīm, un piekrist viņu viedoklim par sevi. Kā tikko mums kļūst svarīgāk saglabāt savu imidžu par to, kā palikt pašiem – tādiem, kādi esam patiesībā. Kā tikko mēs pārstājam augt un mainīties, atmest apnikušās nodarbes un atklāt sev ko jaunu un interesantu.

 

Mēs novecojam, kad pārstājam ticēt brīnumainajai apkārtējai pasaulei un mūsu pašu unikalitātei. 
Mēs novecojam, kad pārstājam būt bērni, kuri zin, ka viss vēl ir priekšā. Kad pārstājam gaidīt no dzīves brīnumus un vairs necenšamies pasauli padarīt labāku. Kad vairs nevēlamies kļut par varoņiem, jo tas ir pārāk liels risks un atbildība. Kad par  galvenajām vērtībām mūsu dzīvē kļūst stabilitāte, miers un materiālā labklājība, bet ideālās beigas – klusa nāve savā gultā, kad blakus stāv sērojošie radinieki.
Skumji, garlaicīgi un šabloniski. Es negribu novecot. Un jūs?

 

Avots: www.econet.ru/
Autors: Tatjana Ņikitina
Tulkoja: Ginta FS

Buddas mācības

budists7

Budisms ir viena no pasaules senākajām un izplatītākajām reliģijām. Kaut arī daudzi tās sekotāji uzskata to nevis par reliģiju, bet “Zinātni par apziņu”. Šīs zinātnes pamatu veidojuši skolotāja Siddhartha Gautama – jeb Buddas vērojumi. Viņa filosofija ir iespaidojusi visas pasaules reliģijas un ir pelnījusi, lai par to zinātu ikviens cilvēks pasaulē, neskatoties uz viņa reliģiskajiem uzskatiem.

 

1. Mīlestība uzvar visu

«Ar naidu nevar pārvarēt naidu, to var uzvarēt tikai ar mīlestību. tas ir mūžīgs likums”

2. To, kas Tu esi, nosaka nevis tas, ko Tu runā, bet tas, ko Tu dari

«Nevar cilvēku nosaukt par viedu tikai tapēc, ka viņš skaisti runā. Taču ja Tu redzi, ka viņš pats dzīvo mierā, mīlestībā un bez bailēm, tātad viņš arī patiesībā ir vieds.”

«Suns neskaitās labs tad, ja viņš prot tikai riet. Cilvēks nevar saukties labdaris, ja viņš vienkārši tikai runā pareizas un patīkamas lietas.”

3. Labas veselības noslēpums – pilnvērtīga dzīve tagadnē

«Neuzkavējies pagātnē, nesapņo par nākotni, pilnībā koncentrē prātu tagadnei.”

4. Skatiens sevī dāvā izpratni

«Nav jāmeklē savs ceļš debesīs. Vajag ieskatīties savā sirdī.”

5. Vārdi var ievainot un arī dziedēt

«Vārdiem ir spēks un tie var gan iznīcināt, gan izdziedināt. Pareizi un labi vārdi var izmainīt pasauli».

6. Atlaid un tas būs Tavs uz mūžu

«Pats vienkāršākais veids pazaudēt – ir turēties par visām varītēm pie kaut kā.”

7. Neviens nevar Tavā vietā nodzīvot Tavu dzīvi

«Neviens, izņemot mūs pašus, mūs neglābs. Neviens to nevarēs, neviens to neizdarīs. Mums pašiem jānoiet savs ceļš.».

8. Laime nemazināsies, ja Tu tajā dalīsies

«Tūkstošiem sveču var iedegt no vienas un tās mūžs nekļūs īsāks. Laimes nekļūst mazāk, ja ar to dalies».

9. Esi laipns pret visiem

«Esi maigs ar jauniem, esi līdzcietīgs ar veciem, pacietīgs – ar vājiem. Reiz savā dzīvē tu biji katrs no viņiem».

«Visiem un vienmēr aiznes vienkāršu patiesību: cilvēces atjaunošanai nepieciešama tikai laba sirds, sirsnīgs vārds un līdzcietība».

10. Netici visam, ko Tev saka

11. Kā Tu domā, tā viss arī būs

«Viss, kas mēs esam – ir mūsu domu rezultāts. Mūsu dzīve ir balstīta uz mūsu domām un sastāv no tām. Ja cilvēks runā vai dara sliktu nodomu vadīts, tad ciešanas tam seko kā ratu ritenis aiz zirga pakava. Ja cilvēks runā un dara ar labu mērķi, tad laime tam seko kā ēna, kura nekad viņu neatstāj».

12. Atlaid savas bailes

«Viss mūsu dzīves gājuma noslēpums ir atbrīvošanās no bailēm. Nebaidies no tā, kas ar Tevi notiks, Tava nākotne no tā nemainīsies, toties tagadne kļūs mierīga».

13. Patiesība vienmēr nāks gaismā

«Ir trīs lietas, kuras nav iespējams noslēpt: saule, mēness un patiesība».

14. Kontrolē savas domas, vai arī tās kontrolēs Tevi

«Lai baudītu labu veselību, lai darītu laimīgu sevi un savu ģimeni, lai atnestu mieru visiem, iesākuma ir jāiemācās apzināt un kontrolēt savu prātu. Ja cilvēks var vadīt savu apziņu, viņš noteikti varēs atrast ceļu pie apgaismības un visa gudrība un labdabība, protams atnāks pie tā».

«Tieši paša domas, ne ienaidnieki vai nelabvēļi novirza cilvēku uz tumšo pusi».

15. Aizdomas šķir. Uzticēšanās apvieno

“Nav nekā bīstamāka attiecībās, kā ieradums mūžīgi būt aizdomīgam. Tā ir inde, kas nonāvē draudzību un saēd mīlestību. Tas ir ērkšķis, kas dur un dzeļ. Tas ir zobens, kas nogalina».

16. Neviens nav Tavas mīlestības cienīgāks, kā Tu pats

«Vari meklēt visā Visumā kādu cilvēku, kurš būtu Tavas mīlestības cienīgāks, kā Tu pats, bet tādu cilvēku atrast nav iespējams. Tu pats, vairāk kā jebkurš visā Visumā, esi pelnījis savu mīlestību un cieņu».

17. Citu cilvēku iepazīšana nes gudrību, sevis iepazīšana – apgaismību

«Labāk uzvarēt sevi, nekā – tūkstoti kauju. Tāda uzvara vienmēr būs ar Tevi. To Tev nevarēs atņemt ne eņģeļi ne dēmoni, ne paradīze, ne elle».

18. Garīgums – tā nav greznība, tā ir nepieciešamība

«Tapat kā svece nevar dzīvot bez uguns, cilvēks nevar dzīvot bez garīgās dzīves».

19. Aizvieto skaudību ar apbrīnu

«Neskaust cita labās īpašibas, bet caur apbrīnu iegūt tās sev».

20. Mieru meklē sevī

«Miers atrodas mūsos. Nemeklē to ārpusē».

21. Uzmanīgi izvēlies savus draugus

«No nepatiesa un melīga drauga jabaidās vairāk, kā plēsīga zvēra. Plēsīgs zvērs var ievainot Tavu miesu, ļauns draugs – dvēseli».

22. Laimes receptes nav

«Laime – tā nav veiksmīga apstākļu sakritība. Tā ir Tava prāta stāvoklis.».

«Nav nekāda ceļa pie laimes: laime – tas arī IR ceļš».

23. Trīs svarīgākās lietas

«Tikai trīs lietām ir nozīme noslēgumā: cik stipri mēs mīlējām, cik viegli mēs dzīvojām un cik vienkārši atsacījāmies no nevajadzīgā».

No krievu valodas tulkoja: Ginta FS

Kad nebaidies neko zaudēt

neko nedarit123

Vieglums darba lietās, finansēs un attiecībās atnāk tad, kad vairs neliec īpašas likmes uz dzīvi un neko nebaidies pazaudēt. Tā ir PAZEMĪBA. Tas ir parasts GODĪGUMS PRET SEVI.Rītdiena nav paredzama. Gaidīt kaut ko nozīmē mānīt sevi. Visas gaidas noved pie mokošas sapratnes par to, ka ir ļoti liela atšķirība starp fantāziju un reālo lietu kārtību.

Vieglums, par kuru es runāju, tā nav vieglprātība, kad man uz visu nospļauties, un, arī ne cūciska atbrīvotība. Tas ir tāds stāvoklis, kad vispār neko negaidi, saprotot, ka dzīve vienmēr visu dara pa savam, un tomēr, zinot to, turpini darboties.

Nākamajā dzīves mirklī var notikt jebkas.

Tīri cilvēciski – tās nav vienkāršas un viennozīmīgs matērijas. Un viss tikai tāpēc, ka dotajā brīdī sava dzīves scenārija pašreizējā etapā praktiski visi mēs esam līdz acīm ierakušies savos priekšstatos par to, kādai jābūt dzīvei.

Cerības un gaidas – tās ir tās pašas psiholoģiskās vēlmes, kuras Budda aprakstīja kā lielāko cilvēcisko ciešanu avotu. Un tāpēc esības vieglums, tā ir tāda, lūk, garīgā apgaismība.

Visa dzīves drāma rodas kopā ar vēlmēm. Jo augstāka likme uz konkrēto scenāriju, jo lielākas bailes, kas viss notiks savādāk. Un šis “savādāk” starp citu, var būt ne sliktāks par sagaidāmo dzīves sižetu. Taču vēlmēm ir tāda slikta īpašība – tās iedveš, ka jebkurš rezultāts, kurš atrodas ārpus vēlamā gaidāmā, ved uz nelaimi. To psiholoģijā sauc par melni-belto domāšanu.

Izklausās kā diagnoze? Taču ar šo slimību inficējies ir gandrīz vai katrs no mums.

Nekas nav viennozīmīgs. Izvēle, liktenis – tie visi ir centieni satvert netveramo.

No kurienes mēs varam zināt, kādai jābūt dzīvei? Tāpēc arī tik ļoti pieķeramies paši savām ilūzijām? Kļūdas ir neizbēgamas. Tieši tās mums dod to pieredzi, kas ļaus mums tās arī apiet.

Dažkārt ir jāsalauž attiecības, jārada sev problēma, jāsadzemdē bērni un pēc tam jāizšķiras, bērnišķīgi jāuzmet lūpa, jāpieradina, lai pēc tam zaudētu uzticēšanos, ritīgi jāsamelojas, jāpiedzerās, jāatsitās ar degunu pret sienu, lai saprastu un ieraudzītu…saņemtu savu reālo pieredzi.

Nav muļķu. Neviens nevar un nedrīkst savādāk. Ir tikai pieredzējušie un nepieredzējušie – katrs savā dzīves plūdumā.

Reiz es nosapņoju spilgtu sapni, kurā es ar draugiem lidoju milzīgā pasažieru lidmašīnā cauri dzīvīgai pilsētai starp augstceltnēm. Lidojums šķita ļoti bīstams, lidmašīnas spārni, brīkšķot aiskāra māju sienas, es jutu trauksmi, bet tajā pat laikā – uzticēšanos realitātei un kādu neizsakāmu brīnuma sajūtu no trauksmainā ceļojuma. Kaut kas manī it kā saprata, ka nav jēgas uztraukties, jo, ja lidmašīna avarēs, es tur neko nevarēšu padarīt. Tāpēc liela daļa manas uzmanības bija piekalta garām slīdošajiem namiem, dzīvīgajām ielām, ceļojumam, kas bija brīnumu pilns.

Diemžēl dzīvē es pagaidām vēl neprotu visu notiekošo uztvert ar tādu vieglumu. Bet šis sapnis man kļuva kas līdzīgs bākai. Esības vieglums un pazemība, par kuru es runāju, nav pasivitāte, bet gan rīcība, neskatoties uz visaptverošo nezināmo, no kura mēs bēgam sava prāta murgojumos.

Tā nav vieglprātīga attieksme pret sava ķermeņa likteni, bet skaidra sapratne par to, ka ķermenis ir mirstīgs un dažkārt – negaidīti mirstīgs.

Man pašam grūti atzīt šo faktu – kaut kas manī tam pretojas. taču, jo dziļāka ir šis patiesības izpratne, jo lielāka personīgā brīvība, jo vairāk viegluma attiecībā pret dzīvi.

Atmiņā nāk Kastaņedas kareivis un zināšanu cilvēks, kura galvenais padomdevējs ir nāve aiz kreisā pleca. Kareivis cīnās, negaidot uzslavas, viņš meklē brīvību, ne par ko nežēlojas, neko nenožēlo un neuztver sevi pārak nopietni. Viņš smejas par sevi un par dzīves nopietnību.

“Bēdīgā” ziņa: mēs visi nomirsim: visi zemes krājumi un uztraukumi šajā rakursā nav neko vērti. Priecīgā ziņa: bēdāties un pārdzīvot par to nav obligāti, dzīve ir līdzīga aizraujošam ceļojumam.

Katrs no mums atrodas līdzīgā lidmašīnā – brāžas uz priekšu savā tagadnē. Un mums ir izvēles iespēja, ir noteikta kontroles iespēja, taču visu personīgo brīvību nosaka pieredze un apkārtējā realitāte. Jebkurā sekundē var notikt kas negaidīts.

Tas ir biedējošs fakts, taču, ja ar to nesamierināsimies un nepieņemsim to, būs arvien grūtāk: tad realitāte kļūs par bezjēdzīgu nāvējošu cīņu ar neizbēgamo.

 

Autors: Igors Satorins
Tulkoja: Ginta FS

10 šķēršļi ceļā uz laimīgu dzīvi

laiks1

1. Nepabeigtas lietas

Atbrīvojies no pagātnes, noskaidrojot un sakārtojot nepabeigtās lietas. Pabeidz visu, ko esi iesācis (projektu, diētu, saistības, ko esi uzņēmies u.c.) – izdari to pats, vai uztici to izdarīt kādam citam, vai arī vienkārši atlaid.

2. Tagadnes ignorēšana

Šodien – tas ir to “šodien” rezultāts, kuras bija līdz šim. Labi nodzīvota šodiena gluži dabiski turpinās lielisku nākotni. Ietaupi dolāru šodien, un tev būs vairāk naudas rītdien. Apēd par 500 kalorijām mazāk šodien, un tu zaudēsi svaru jau rīt. Tikai tas, ko tu dari šodien ietekmē tavu nākotni.

3. Prioritāšu neesamība

Nekad nenodarbojies ar to, ko tu gribi tajā momentā, kad gribi to vairāk par visu. Ja tu vienkārši reaģē uz tuvāko lietu, kas nonākusi tavā redzeslokā, tev nekad nebūs pietiekami daudz laika tam, kas patiešām ir svarīgi. Nesadali savu laiku pēc prioritātēm, bet sadali savas prioritātes pēc sava laika.

4. Pašapmāns

Meli pašam sev ir visrupjākā necieņas forma pret sevi. Padomā par tiem gadījumiem, kad biji nelaimīgs ar sevi, un par to, kā to labot. “Es nekad vairāk neizlikšos, ka man nav svarīgi, ko es lieku savā mutē!”, “Es nekad vairs neizlikšos, ka budžeta pārtēriņš ir normāla lieta.”

5. Izpatikšana citiem cilvēkiem

Ja tu vienmēr saki “jā”, pat tad, kad vēlies pateikt “nē”, tu būsi nelaimīgs, jo zaudēsi kontroli pār savu laiku un enerģiju, Mīļotā cilvēka dēļ, kurš kaut ko tev palūdzis. Atbrīvo sevi, iemācoties aiizsargāt savas robežas.

6. Enerģijas noplūde

Problēmas un krīzes tavā dzīvē nedrīkst novest tevi pie enerģijas zaudējumiem. Lai tava dzīve rit pēc tava plāna. Izdari apzinātu izvēli novienkāršot savus uzdevumus, organizēt savu vidi un savu dzīvi tā, lai tu varētu dzīvot to dzīvesveidu, kuru pats vēlies.

7. Žēlošanās jautājumu vietā

Tu saņem tik, cik prasi. Žēlošanās ir pasīva pozīcija – ne aktīva. Nolem apzināti likt cilvekiem saprast, ko tu vēlies, paprasot, nevis žēlojoties.

8. Nepietiekamas rezerves

Bez pietiekamām savām rezervēm, tu vienmēr pieņemsi tos lēmumus, kas balstās uz naudas trūkumu, laika un enerģijas trūkumu. Un tas novedīs tevi pie kļūdām un labvēlīgu iespēju zaudējuma. Sistemātiski izslēdz no savas dzīves visdažādākās lietas, līdz brīdim, kamēr tev būs pietiekamas laika, naudas un enerģijas rezerves, un pēc tam sāc no šī atskaites punkta.

9. Trūkumu slēpšana

Lai tavi trūkumi liek būt tev pēc iespējas godīgākam. Informē cilvēkus: “es esmu nepacietīgs, lūdzu atgādiniet man, ja es palaidīšu garām kaut ko svarīgu”, “es ne parāk labi glabāju noslēpumus, tāpēc nestāstiet man, lūdzu, to, ko es varētu pastastīt citiem”.
Sāc! Dari kaut ko! Ja tu vienkārši sēdēsi un vēlēsies, tā vietā, lai sāktu darīt, nekas tavā dzīvē nemainīsies.

Autors: Aleksandrs Morozovs

Tulkoja: Ginta FS

Ja kāds tevi ir iemīlējis, uzskati, ka ir noticis Brīnums

beznosacijumu-milestiba-23
Pat tad, ja tu neizjūti atbildes jūtas – novērtē šo mīlestību un izturies pret to saudzīgi.
Padomā, tas taču patiešām ir brīnums! Un, ja nu šis cilvēks ir pēdējais, kurš tevi iemīlēs? Tāpat arī cieni savu mīlestību pret kādu citu cilvēku un nepārvērt to atkarīgās attiecībās.
Beznosacījumu mīlestība ir vienīgais veids, kā iemantot atbildes jūtas. Atsakies no vēlmes kaut ko iegūt, saņemt, mīli vienkārši tāpat, ne uz ko necerot, neko negaidot un tad, iespējams, notiks Brīnums un tevi iemīlēs.
Iedomājies, ka tu stāvi pasaules spoguļa prieksā. Ja tavs tēls ir Mīlestība – spogulī atspoguļojas tieši tas pats. Taču, ja tēls ietver sevī vēlmi panākt atbildes reakciju, tad nav vērts censties ieraudzīt atspulgā atbildes jūtas – spogulis atspoguļos tikai tavus centienus kļūt mīlētam.
Kad mīlestība pārvēršas atkarīgās attiecībās, rodas jaudas pārpalikums – enerģētiskais “spiediena kritums”.
Atkarīgas attiecības ir tad, kad tiek uzstādīti noteikumi, piemēram: “Ja tu mani neprecēsi, tātad tu mani nemīli. Ja tu mani mīli, tātad esi labs. ja nemīli – tātad slikts”.
Jo spēcīgāka vēlme  iegūt pretmīlu, jo spēcīgāk darbojas līdzsvarojošie spēki, kas izdarīs visu “par spīti”.
Beznosacījumu mīlestība bez tiesībām uz īpašumu nerada atkarīgas attiecības un ģenerē radošu, pozitīvu enerģiju.
Un tikai beznosacījumu mīlestība ir spējīga radīt Brīnumu – atbildes mīlestību.

 

Tulkoja: Ginta FS

Laime – tas ir TAGAD!

laime-seit
— Laime — tas ir termins, kas pats sevi paskaidro. Iespējams, tā ir tautas etimoloģija, bet “laime” ir cēlusies no vārda “tagad”. Ko tas nozīmē? Lūk, zīmējums žurnālā – trīs bildītes viena otrai blakus. Cilvēks sēž pie datora un domā par golfu. Cilvēks spēlē golfu un domā par seksu. Cilvēks nodarbojas ar seksu, bet domā par datoru. Apburtais loks. Tad, lūk, laime ir tad, kad tu pilnībā esi “šeit un tagad” un nekur citur. Ja atmetam fiziskās sāpes, visas mūsu ciešanas ir safabricējis prāts – no domām par pagātni vai nākotni. Un tur vienmēr būs pietiekami daudz materiāla, lai padarītu mūs nelaimīgus, jo tur – nākotnē mūs gaida nāve, bet pagātnē – tas viss, kas padarījis to neizbēgamu. Nelaime ir prāta stāvoklis, kas konstatē, ka dzīve neizdevās vakar un diez vai izdosies rīt. Ja aizmirstam par to, un nonākam tur, kur esam un, kā izteicās Nabokovs “iepazīstam savu šodienas mirkli” – tā arī ir Laime, kura praktiski vienmēr ir pieejama. Tā ir Puškina “slepenā brīvība” – tāpēc viņa dzejoļi ir tieši par to un nevis “par dabu”. Tāda laime ne no viena nav atkarīga, un to neviens nevar atņemt. Taču par to ir jācīnās ne tikai katru dienu, bet katru sekundi. Tas, protams, ir paradokss, jo tur cīnīties nav ar ko, bet cīņu uzvarēsi tajā pat mirklī, kad atcerēsies, ka uz to jāiet.
Tas, kas jāizlabo pasaulē ir tieši šī “nebūšana šeit un tagad” sevī. Viss parējais izlabosies pats no sevis, tāpēc, ka tas nav nekur citur, kā tikai galvā.

 

Autors: Viktors Peļevins (no intervijas kp.ru)
Tulkoja: Ginta FS
Foto: Ata Mohammad Adnan

Visa pasaules gudrība

zalamans1
Kad ķēniņš Zālamans pēc saullēkta sagaidīšanas nokāpa no kalna, viņu kalna pakājē sagaidīja pūlis:
— Ķēniņ, Tu esi mūsu iedvesmas avots. Tavi vārdi dziedē sirdi, bet gudrība – apgaismo prātu. Mēs vēlamies klausīties Tevī. Saki, kas mēs esam?
Zālamans pasmaidīja un teica:
— Jūs esat Pasaules gaisma. Jūs esat Zvaigznes. Jū esat patiesības Svētnīca. Katrā no Jums ir Visums. Ļaujiet prātam saplūst ar sirdi, jautājiet savai sirdij, klausieties caur savu mīlestību. Dievišķi ir tie, kas saprot Dieva valodu.

 

— Kur ir dzīves jēga?
— Dzīve — tas ir ceļš, mērķis un apbalvojums. Dzīve — tā ir mīlestības deja. Jūsu sūtība — uzziedēt. BŪT — tā ir brīnišķīga dāvana pasaulei. Jūsu dzīve — Visuma vēsture. Un tāpēc dzīve ir skaistāka par visām teorijām. Uztveriet dzīvi kā svētkus, jo tā ir vērtība pati par sevi. Dzīve sastāv no šeit un tagad. Bet “tagad” jēga ir būt šajā mirklī šeit.

 

— Kāpēc mūs vajā nelaimes?
— Ko sējāt, to pļausiet. Nelaimes ir Jūsu izvēle. Nabadzība — cilvēku radīta. Bēdas — vienaldzības un nevēlēšanās zināt auglis. Apvainojot Jūs zaudējat spēku, iekārojot – izkaisat laimi. Mostaties, jo nabags ir tas, kurš sevi neapzinās. Bet tie, kuri sevī nav atraduši Dieva valstību — bezpajumtnieki. Par bezpajumtnieku kļūst tas, kurš velti tērē savu laiku. Nepārvēršat savu dzīvi bezjēdzīgā eksistēšanā. Neļaujiet pūlim samīdīt Jūsu dvēseli. lai bagātība nebūtu Jūsu lāsts.

 

— Kā pārvarēt nelaimes?
— Nenosodiet sevi, jo Jūs esat dievišķi. Nesalīdziniet sevi un nedaliet, esat par visu pateicīgi. Priecājieties, jo prieks dara brīnumus. Mīliet sevi, jo sevi mīlošie mīl visu. Svētiet briesmas, jo drosmīgie iegūst svētlaimi. Lūdzieties priekā — un bēdas ies Jums ar līkumu. Lūdzieties, bet netirgojaties ar Dievu. Un ziniet, atzinība — labākā lūgsna, laime — labākā barība Jūsu dvēselei.

 

— Kāds ir ceļš uz laimi?
— Laimīgi ir  MĪLOŠIE, laimīgi ir PATEICĪGIE. laimīgi ir MIERĪGIE. Laimīgi ir tie, kuri paradīzi atraduši sevī. Laimīgi ir tie, kuri dalās savos priekos un tie, kuri saņem dāvanas ar prieku. Laimīgi ir tie, kuri meklē. Laimīgi ir tie, kuri pamodušies. Laimīgi ir tie, kuri  spējīgi sadzirdēt Dieva balsi. Laimīgi ir tie, kuri piepilda savu sūtību. Laimīgi ir tie, kuri iepazinuši Vienotību. Laimīgi ir tie, kuri izbaudījuši apceres garšu. Laimīgi ir tie, kuri atrodas harmonijā. Laimīgi ir tie, kuri ieraudzījuši Pasaules skaistumu. Laimīgi ir tie, kuri atvērti saules gaismai. Laimīgi ir tie, kuri plūst kā upes. Laimīgi ir tie, kuri gatavi Laimi pieņemt. Laimīgi ir viedie. Laimīgi ir tie, kuri apzinās sevi. Laimīgi ir tie, kuri pieņēmuši un iemīlējuši sevi. Laimīgi ir tie, kuri slavē dzīvi. Laimīgi ir radošie. Laimīgi ir brīvie un laimīgi ir piedodošie.

 

— Kāds ir pārpilnības noslēpums?
— Jūsu dzīve — lielākā vērtība un Dieva dārgums. Un Dievs — cilvēka sirds lielākais dārgums. Bagātība, kas ir Jūsos nav izmeļama un pārpilnība Jums apkārt – bezgalīga. Pasaule ir pietiekami bagāta, lai katrs no Jums tāds būtu. Un tāpēc, jo vairāk atdodiet, jo vairāk saņemiet. Laime stāv pie Jūsu namdurvīm. Atveriet durvis pārpilnībai un visu pārvērtiet Dzīves zeltā. Dievišķi ir tie, kas dārgumus atraduši sevī.

 

— Kā dzīvot šajā pasaulē?
— Dzeriet no katra dzīves mirkļa, jo nedzīvota dzīve rada skumjas. Un ziniet, kas iekšā – tas uz āru. Drūma pasaule — no drūmas sirds. Laime — tas ir Saullēkts. Apcere — tā ir saplūšana ar gaismu. Apgaismība — tā ir tūkstošiem sauļu spožums. Dievišķi ir tie, kuri alkst saules.

 

— Kā atrast harmoniju?
— Dzīvojiet vienkārši. Nevienam nenesiet ļaunu. neskaudiet. Lai šaubas attīra un neatnes bezspēcības sajūtu. Veltiet savu dzīvi skaistajam. Radiet mākslas dēļ, ne – atzinības. Lutiniet un lolojiet savus tuvos un mīļos. Parveidojat pagātni, aizmirstot to. Nesiet pasaulē ko jaunu. Piepildiet savu ķermeni ar mīlestību, jo mīlestība piešķir dzīvību.
Kur Mīlestība  — tur Dievs.

 

— Kā sasniegt dzīves pilnību?
— Laimīgais pārvērš daudzus. Nelaimīgie paliek vergi, jo laime mīl Brīvību. Patiess prieks ir tur, kur Brīvība. Uzziniet un iemācieties LAIMES MĀKSLU! Atverieties pasaulei un Pasaule atvērsies Jums! Atsakoties no pretestības, Jūs kļūstat par valdnieku.

Zālamans paskatījās uz visiem ar mīlestību un piebilda: — Bet daudz vairāk Jums atklās KLUSUMS…
Tikai esiet Jūs PAŠI!

Dzīvojat harmonijā! Esiet Jūs PAŠI!

 

Tulkoja: Ginta FS