Pāreja Pārejā

PĀREJA PĀREJĀ

Visi, vairāk vai mazāk, aptveram, ka atrodamies pārejā un, tā kā tā ir ne tikai cilvēku un cilvēces, bet arī planetāra, tad šo pāreju varētu dēvēt par pāreju pāreju. Jāsaka, ka neatkarīgi no tā, kas notiek ārējā pasaulē, katrs cilvēks savas dzīves laikā piedzīvo vairākas pārejas. Tās vidēji notiek ik pa 7-10 gadiem. Visu pāreju vidū gribētu izcelt vienu, kurā mainās dzīves vektors un kurā kopīgi šobrīd atrodamies un pārvaram.

Dzīves pirmā daļa paiet stiprinot savu ego, virzoties vektorā ego-pasaule. Audzējam savu spēku un pārliecību, lai varētu atvienoties no vecāku dominances, egregora un programmām. Tas sākas pusaudžu gados, vienā no pārejām, kad pazūd vecāku autoritāte un ietekme, taču pusaudzība nebeidzas līdz ar ķermeņa nobriešanu, tā pāriet līdz ar psihes nobriešanu.

Dzīves otrajā daļā, kad esam pabaudījuši ārējo pasauli, paspēlējušies ar tās mantiņām, vienā brīdī atnāk sajūta, ka tas viss ir sekli, ka ārējās pasaules spožums ir iluzors. Šīs sajūtas neatnāk ar fanfārām, bet bieži vien ar dziļu vilšanos, depresiju, apātiju, kad turpināt līdzšinējo ceļu paliek apgrūtinoši un tas prasa resursu vairāk nekā tobrīd pieejami. Ja pietiek drosmes un spēka, tad esi gatavs atteikties no visa, kas tev ir, lai iegūtu mieru un skaidrību par to, kas esi, kur esi, kāpēc šeit esi. Ir radusies personības, ego krīze, kurā sākam apzināties, ka nezinām. Pirms tam nezinājām, ka nezinām un viss bija vienkāršāk. Tagad dzīves vējš ir mainījies un nepūš vairs pasaules virzienā, tagad dzīves vektors ir ego-ES. Varētu teikt, ka, ja pirms tam pūta uz āru, tad tagad pūš uz iekšu, bet aptvert, kur ir iekša, kas ir iekšienes koordinātas, sākumā var būt ne tik vienkārši, jo esam nonākuši pie robežas aiz kuras viss ir nezināms.

Tā ir lielā pāreja no āras uz iekšu, inversija. Ar āru varētu apzīmēt apkārtējo materiālo, objektu pasauli, ar iekšu – garīgo pasauli. Izaicināums, lielāks, kā nekad iepriekš. Šo pāreju ir aicināti veikt cilvēki apmēram ap 40 +/- 10 gadi. Aicinājumu šim svētceļojumam saņem visi, bet vai visi ir gatavi tajā doties, sevišķi, ja sabiedrībā valdošās normas, tendences un kopējais vektors ir vērsts uz materiālismu, patērēšanu, nenobriešanu, ķermeņa kultu, mūžīgo ķermeņa jaunību un atbildības neuzņemšanos. Tad ir jāiet pret straumi, jāiet pret meinstrīmu. Tāpēc līdz šim tādu izvēli ir izdarījis retais, tāpēc vieglāk šķita atrast jaunu partneri, nodarbošanos un hobiju un sākt to pašu spēli no sākuma.

Jāsaka, ka laiki, šobrīd strauji un izteikti mainās, jo sabiedrība un cilvēce kopumā piedzīvo šo krīzi, kas skar pusmūžā. Esam saņēmuši uzaicinājumu pieaugt, atvadīties no pusaudzības un spert soli teritorijā, kas līdz šim ir noliegta vai atlikta. Tāpēc šī ir pāreju pāreja, 9. vilnis, kas ir daudz lielāks, lai palīdzētu cilvēkiem, kas to vēlas, veikt šo pāreju. Vilnis noslaucīs visu, kas bijis normāls un iederīgs pusaudzībā, bet nav vairs iederīgs laikā, kas atnācis. Esošā situācija palīdz vieglāk atlaist to, kas šķietami piederējis un iedrošinās ļauties tam, kas ir atnācis. Arī sabiedriskais spiediens palikt normālībā, rāmjos ir mazinājies, arī tas palīdz spert šo nozīmīgo soli sev un planētai.

Arī Zeme briest un kļūst pieaugusi, arī tai ir apnikusi pusaudzība. Cilvēkiem jau patiesībā lielas izvēles nav atlikušas. Zeme, uz kuras staigājam, ir kļuvusi par citu platformu, kurā parazītiskais, egoistiskais, patērējošais vairs nebūs iederīgs. Vai nu mainies kopā ar Zemi, citiem cilvēkiem un Universu vai ļauj devītam vilnim sevi aizskalot, gūt patērēšanas un egoisma pieredzi, kaut kur citur.

Tars Ramats “MANA TAKA”

Ļauj sev just to, ko jūti

Mani mīļie, šīs pasaules lāsts ir tas, ka pat vistraģiskākais tajā mēdz atkārtoties…
Un tāpēc šobrīd, kad daudzi runā par savas ierastās dzīves zaudēšanu, es saprotu, ka mūsu planēta neko nezaudē, tikai atkal veic savu kārtējo apvērsumu.
Apmaldāmies mēs, aktivizējot sevī ģenētiski ieprogrammētās ciešanas…
Grūtos laikos vissarežgītāk ir nepierast pie neierastā un ne tevis paša izvēlētā, bet saglabāt tās nemainīgās vērtības, kuras simtiem reižu tikušas no malas noliegtas un apspļaudītas, taču vēl joprojām saudzīgi tiek saglabātas iekšpasaules tīrībā.
Ja tas izdodas, tad izdosies ļoti daudz kas.
Nepadoties histēriskajai panikai, neaizmirst, kā tas ir – domāt un nekļūt vadāmam robotam.
Saproti, ka tas viss sarežgītais, ko gandrīz mēs visi šobrīd izjūtam: trauksme, bailes, pārdzīvojumi, apmulsums – ir dabiski un atbilstoši tam, kas notiek.
Manuprāt tādos brīžos pataloģisks ir eiforijas stāvoklis un uzspēlēts pozitīvisms.
Esi tu pats, ļaujot sev just tieši to, ko jūti.
Un saglabāt sevī pašu galveno.

Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Kamēr

Kamēr tev nav veselīgas attiecības pašam ar sevi, tu nespēsi izveidot veselīgas attiecības ar citiem.

Kamēr tev nav mīlestības pret sevi – tev citiem nav ko dot. Nedodot sev, tu sevi iztukšo. Un tad visas uz ārpusi vērstās darbības būs nevis aiz mīlestības, bet – trūkuma. Mīlestības vietā jebkas, tikai ne mīlestība.

Kamēr nav atbalsta sevī – tu kritīsi neveselīgās attiecības ar citiem. Visdažādākajās variācijās. Un no tā sevi izvilkt būs, ai, cik smagi.

Kamēr tu neizveidosi iekšējo atbalstu, kamēr nepabarosi sevi ar mīlestību, kamēr nedosi sev beznosacījuma pieņemšanu un atzīšanu, tu centīsies visu to ātrast ārpasaulē! Bet neviens nespēs tev dot to, kā nav tevī sev pašam.

Kamēr iekšā ir tukšums, kamēr nav atklāta pieeja savam iekšējam avotam, tu ne ar ko citu nevari remdēt savas slāpes.

Visi risinājumi ir iekšpusē. Viss ir tevī! Un meklēt un izrakt visu to, ko tu meklē, vajag sevī, ne ārpusē.

Ārpasaule ir piesaistīta iekšpasaulei. Tikai tā.

Anna Gusak
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Visam vajadzīga Mīlestība

Bailes doties savā dziļumā, savā dziedināšanā ļoti bieži tiek maskētas ar laika trūkumu, resursiem un citiem prāta izgudrotiem faktoriem un citām aizsardzībām, kas izskatās pēc “apstākļiem”.

Bailes ieraudzīt to, ka iekšpasaulē ir kaut kas ne tāds, kaut kas neglīts, kroplīgs, kaut kas, par ko jākaunas.

Katram no mums ir milzīgs daudzums dažādas pieredzes. Ceļš no dzīves dzīvē ir bijis gana ērkšķains. Un bagāžā ir tik daudz kā visa. Taču tieši tagad tas viss vēlas tikt ieraudzīts, attīrīts un izdziedināts.

Katra cilvēka iekšējais skaistums vēlas izpausties un ieskanēties pilnībā.

Nav neglītā. Ir skaistais, kas bija izkropļots, kas tiecas pēc tā, lai to saudzīgi attīrītu un izdziedinātu. Viss, uz ko bail skatīties – ir skaistais, kas nav saņēmis pietiekami daudz Mīlestības un tāpēc tam vajadzīgs vēl vairāk Mīlestības.

Skaistums vēlas izpausties. Tas vēlas skanēt visā pilnībā. Mīlestībā.

Anna Gusak
Foto: John Cahil Rom
Tulkoja: Ginta Filia Solis