Šķēršļi tavā ceļā

problema8

– Šķēršļi tavā ceļā kļūs par atspēriena punktu tavam nākamajam solim uz priekšu.
Šķēršļi, kurus tu pārvarēsi ar mīlestību, uzladēs tevi ar savu enerģiju un atdos tev savu spēku.
Ne tāda ir problēma. Tās risināšana tikai atņems tavu enerģiju, atņems tavu laiku. Un, galvenais, katra problēma radīs jaunas problēmas. Nav svarīgi, vai tu tās risināsi vai nerisināsi. Problēmu nekad nekļūst mazāk, kā bija. Gluži otrādi – šo alkatīgo vārnu pie tevis salidos arvien vairāk un vairāk, kamēr tu būsi gatavs barot to alkatību ar visu savu uzmanību.

– Vai iespējams atsķirt šķērsli no problēmas?
– Ārēji tie ne ar ko neatšķiras. Viss atkarīgs no tavas iekšējās attieksmes pret to, kas stāv tavā ceļā.

Tas, ko tu uztver ar prieku un mīlestību, noteikti padalīsies ar tevi savā spēkā un atbalstīs tevi arī turpmāk. Tas, ko tu nīsti, paliks par problēmu līdz brīdim, kamēr rimsies tava neiecietība pret to.

Un, ja tu saproti, par ko es runāju, tātad tev ir vara pār savu likteni. Meklē to sevī, šo varu, jo nav pasaulē citas vietas, kur tai vēl būt, ja ne tieši tur.
Un atceries: ikviens cits – tavs draugs un ikviens, kurš uzstajīgāk par citiem liek šķēršļus tava ceļā, tieši ar to ļauj drošāk, kā citi, uz sevi tev balstīties. Ej ar mieru. Esi pateicīgs visiem un par visu. Un plauksti tur, kur tu esi. Šeit un tagad. Jo nav tevis nekur citur!
Autors: Igors Ņemoffs “Kājāmgājējs”
Tulkoja: Ginta FS

Advertisements

Uzticies un būs tev Laime!

laimigs

Parasti mēs domājam, ka laime nevar būt pati par sevi. Ka tā noteikti ir kaut kādu saplānotu darbību un īpašu sasniegumu rezultāts. Ka tā ir kā tāds smaržu flakons, ar kuru apsmidzina katru, kurš pārkāpis kādas iepriekš nospraustas veiksmes finiša līniju. Ka mums glaimojošās patmīlības smarža arī ir tā pati Laime. Ka tā ir balva par mūsu darbu un uzcītību…

Lūk, sasniegšu šo noteikto stāvokli un būs man laime. Nopirkšu, lūk, šo ilgi kāroto mantu un būs Laime. Aizbraukšu aiz horizonta un tur tā būs. Saņemšu uzmanību un mīlestību no šī cilvēka un… Tikai lieku reizi jāiespringst, jāpastradā un vēl nedaudz jāpagaida… STOP!

Tevi piemānīja!
Laimi nevajag gaidīt. Un tā atnāk pie tiem, kuri to negaida. Tā atnāk pie tiem, kuri to nemeklā.

Tā izvairās no saspringtiem un rūpju māktiem cilvēkiem.

Tā vienmēr bēg no tiem, kuri  velti cenšas to noķert. Tā droši ir noslēpusies no visiem, kas to veltīgi meklē. Tā ir nenotverama tiem medniekiem, kas to cenšas nomedīt kā zilo putnu, kā vēju…

Nedzenies pēc Laimes! Apstājies. Atslābinies un nomierinies. Apsēdies pie ūdens starp putnu dziesmām un iegremdējies savā šeit un tagad. Ar visu ķermeni, gribu, saprātu un Dvēseli. Ieslīgsti Laimes sajūtā. Jo tā arī ir šeit un tagad. Vienmēr un visur. Negaidi, nemeklē – iegremdējies tajā ar visām savām rūpēm un darbiem, – teica man pirmais.

– Taču viens Laimes priekšnoteikums tomēr ir – klusi piebilda otrais, – Tev jānotic Radītāja dāsnumam, kurš apdāvinājis ar bezmaksas Laimi visu šo brīnišķīgo pasauli un katru, kas tajā atrodas, un jo īpaši – tevi.

Ar visu savu Dvēseli ir jāuzticas Dievam, kurš apdāvinājis mūs vienkārši tāpat, ne par ko.

Saproti?! Vai vienkārši tāpēc, ka mēs esam…. Ir tikai jāpastiepj roka. Jāpaņem un ar baudu jāiekožas šajā dāvanā. Jāpieņem tā sevī Jākļūst par vienu veselu. Lūk, kas ir Laime. Tā vienlaicīgi ir arī tava atbildes dāvana Radītājam, kurš ir Labais. Tavs labais. Un visa tava pateicība Radītājam ir tieši tajā, ka tu esi laimīgs. Saproti? Būt laimīgam šeit un tagad. Nav pasaulē brīnišķigākas dāvanas.
Autors: Igors Nemoffs “Kājāmgājējs”
Tulkoja: Ginta FS

 

Dzīvo tagad!

sieviete aiziet4

Dzīvo tagad un visas refleksijas atstāj velākam laikam! Es domāju, ka nav jau nemaz tik grūti, iedomāties sevi astoņdesmit gadu vecumā. Un pēc tam atskatīties uz sevi šodien – gados trīsdesmit, četrdesmit, četrdesmit piecos.
Tu  tikai iedomājies, ka tev reāli ir astoņdesmit. Pat tad, ja prāts visu saprot, ķermenis ir novecojis un āda sakrunkojusies, sliktāk redzi un dzirdi, grūti noiet lielus attālumus. Un prieki – ēdiens un saule aiz loga. Es runāju par lielākās daļas cilvēku nākotni.
No turienes domās atskaties atpakaļ… Četrdesmit. Ak, Dievs, kāda tu jauna meitene biji! Gan sapņojās, gribējās, gan jauna, gan gudra un skaista. Kāpēc cieti!? Tad, kad vajadzēja ar lielu karoti smelt dzīvi, mīlestību, seksu, labsajūtu, iespaidus, emocijas, bet tu sēdēji skumjās iegrimusi – “man vairs neviens nav vajadzīgs”, “es vairs nespēju par kaut ko citu domāt”. Kas tas ir?!!!!
Pienāks laiks, kad patiešām neviens vairs nebūs vajadzīgs, kad vēlmes beigsies kopā ar ķermeni. Un diez vai tad tu kādu ieinteresēsi, un ļoti daudzas lietas tev kļūs vienaldzīgas. Bet tagad… Kamēr var… Kamēr ir spēks un veselība… Ir mērķi un vēlmes… Kamēr ir garšīgi, galu galā… Kad tad vēl palaist apziņu brīvībā, ja ne tagad? Kad sākt atļaut sev to, kas līdz šim netika ļauts?
Labi būtu ciešanas atlikt uz vēlāku laiku. Kā teica Skārleta: “Par to es domāšu rīt”. Pats trakākais dzīvē ir tas, ka šie paši astoņdesmit var nepienākt. Un arī rītdiena var nepienākt. Šajā zemes dzīvē viss var beigties jau pēc pāris minūtēm.
Lai tev ir patīkami, komfortabli un garšīgi tieši šobrīd. Un izdari tā labā kaut ko tagad un tūlīt. Bet visas refleksijas atstāj uz vēlāku laiku…. Pēc tam tām būs īstais laiks.
Autors: Lilija Ahremčika
Avots: econet.ru
Tulkoja: Ginta FS

Bairone Keitija: Vēlies sastapt savas dzīves lielāko mīlestību? Paskaties spogulī!

keitija bairona

1986. gadā bijusī nekustamo īpašumu brokere un trīs bērnu māte Bairone Keitija, izstrādāja metodi “Darbs”. Atrodoties dziļā depresijā, savu kaitīgo ieradumu gūstā un, būdama naida pārpilna, reiz, kādā rītā viņa pamodās un saprata: visas ciešanas rodas tāpēc, ka mēs pārāk stipri ticam savām pašu domām.
Ekharts Tolle reiz teica: “Bairones Keitijas “Darbs” ir milzīgs ieguvums visai mūsu planētai”, savukārt žurnāls Time Keitiju nosauca par “Jaunās tūkstošgades garīgo inovatoru”.
Lūk, daži citāti no viņas grāmatām:

  • Pētījumi atklāj mums pasauli, kas ir daudz labestīgāka par to, ko mēs spējam iedomāties.
  • Es esmu absolūti visu savu sāpju avots.
  • Pašrealizācijai nav nekāda spēka, ja tā netiek izdzīvota.
  • Saprāts iemīlas pats sevī un šis brīnišķīgais romāns ar sevi ir ne tikai kara beigas, bet arī sākums kam pilnīgi jaunam.
  • Kad tu apzinies, ka saņem visu, kas tev ir vajadzīgs, dzīve kļūst par paradīzi.
  • Tu ciet tikai dēļ parliecības, ka tev šajā dzīvē kaut kas pietrūkst. Realitātē mums ir viss, kas mums ir nepieciešams.
  • Dažkārt būt laimīgam nozīmē to, ka tev nav taisnība.
  • Ko viņi domā par mani? Neviens par mani nedomā! Cilvēki var redzēt tikai paši sevi – mani viņi nevar redzēt.
  • Domas ir mani bērni un es esmu laba māte. Esi savu domu māte! Esi to bērnu māte, kuri ir tavā galvā!
  • Nav tāda jēdziena: slikts liktenis. Pārbaudi to ar pētījumu palīdzību!
  • Elle: “Palīdzība būs klāt kuru katru brīdi”. Brīvība: “Neviens nenāks”.
  • Kad tu tici, ka tavu problēmu radījis kāds cits, tu pats sev kļūsti par upuri.
  • Kad mēs baidāmies par kaut ko nākotnē, mēs jau izdzīvojam to, ko nevēlamies tajā redzēt.
  • Cilvēku ķermeņi ir tikpat nevainīgi kā koki vai ziedi.
  • Bērni saka mums taisnību. Un tikai no mums ir atkarīgs tas, vai pašiem ir pietiekami daudz vīrišķības to izdzirdēt.
  • Jo lielāka apziņas tumsa, jo vairāk sāpju.
  • Tukšumā nav jautājumu.
  • Dzīve, mani mīļie, ir mīlestība. Viss pārējais ir iedomu maldi.
  • Ja tu zinātu, cik patiesībā esi skaists, tu nokristu pats pie savām kājām.
  • Katrs mirklis ir Dieva dāvana: un tu atver šo dāvanu tieši tagad, tagad, tagad…?
  • Nav nekā tāda, ko nevarētu piedot. Tava patiesā daba ir mīlestība. Un neko tu tam nepadarīsi.
  • Viss, ko tu domā par citiem cilvēkiem, esi tu pats.
  • Vienīgā aizsardzība, kas vispār var būt, ir skaidrs saprāts, kas pilnībā atrodas saiknē ar realitāti.
  • Ja tu kritiku neuztversi kā dāvanu, tā nekad nebeigsies.
  • Tas, kam tu šobrīd tici, rada vai nu tavas ciešanas vai tavu laimi.
  • Saprāts neapstājas. Tu tikai vairāk netici domām. Tu vari tās patiesi sveicināt. Domas nav nopietnas, tās ir nevainīgi bērni un tu smejies kopā ar tām un uzsmaidi tām. Prāts varēs nomierināties, iepazīstot sevi. Prāts atgriežas mājās.
  • Tas nav iespējams, ka veselais saprāts dzīvotu nelaimīgu dzīvi.
  • Ja es neatrodos tavā apziņā, kā es varu eksistēt tavā uztverē? Nē, “es” tevī neesmu es. Tad, kas “es” esmu?
  • Kad es meklēju tavu pieņemšanu, es pret sevi – to, kura meklē pieņemšanu, izturos nepieņemoši.
  • Stress ir modinātāja signāls, kas vēsta, ka esi kaut kam pārāk pieķēries – kaut kam, kas nav tavs patiesais.
  • Mēs baidāmies tikai no tā, ko nesaprotam.
  • Iepriekšējā pasaulē mēs aizsākām sarunu un ego dzīvoja!
  • Ikviens stāsts, ko tu stāsti par sevi ir barība tavam ego. Neeksistē patiesi stāsti.
  • Nav iespējams pārliecināt visus. Un nav neviena, ko vajadzētu pārliecināt.
  • Nauda ir brīnišķīga metafora. Nauda plūst no vienas vietas uz otru, cauri dažādām valstīm, telefonu sistēmām un vadiem. Nauda mums parāda, kādai jābūt mūsu domāšanai: kā tā var plūst, kā tā var neievērot robežas un, cik daudz tai var būt formu. Nauda parāda, cik tas ir viegli – visu laiku uzrasties un pazust. Tā ir liels skolotājs. Ja tu kustētos tāpat kā nauda, tu būtu iemīlējies tajā, kas ir.
  • Mūsu mīļotie cilvēki spiedīs uz visām mūsu pogām tik ilgi, kamēr mēs neapzināsimies, kas tieši mums par sevi jāuzzin.
  • Vilšanās, naids, skumjas – šīs sajūtas vēsta mums par to, ka pienācis laiks mosties. Tieši tāpēc arī eksistē sajūtas – tās ir dāvanas! Tās nav ienaidnieki. Tāpat kā domas, sajūtas ir dāvanas.
  • Pats galvenais: ja kāds man kaut ko saka un tas mani uztrauc, tātad tas, ko viņš man saka, ir taisnība.
  • Tajā brīdī, kad tu sāc aizstāvēties un taisnoties, tu aizdedzini sevī kara liesmas, savā mājā un savā ģimenē.
  • Mēs nekad neesam satikušies aci pret aci ar saviem vīriem, sievām, mātēm, tēviem un bērniem. Kamēr mēs pētām stāstus un vēsturi par viņiem, mums nav ne mazākās nojausmas par viņiem. Mēs iepazīstam viņus paši pēdējie.
  • Tikai ego piedzimst un tikai ego var nomirt.
  • Mēs neko citu nesastopam, kā tikai savas domas. Ārējā pasaule ir iekšējās dzīves projekcija.
  • Dzīve ir vienkārša. Tajā viss notiek tev, bet ne ar tevi. Viss notiek tieši vajadzīgajā brīdī – ne agrāk un ne vēlāk.
  • Zini, kas man patīk pašapziņā? Tas, ka mēs vienmēr esam pilnībā aizsargāti!
  • Vēlies sastapt savas dzīves lielāko mīlestību? Paskaties spogulī!
  • Tu nevari demonstrēt mīlestību – tu vari vienīgi izkust mīlestībā.
  • Patiesība biedē ego un patiesība ir tajā, ka ego neeksistē.
  • Realitātē man ļoti patīk tas, ka tā var iztikt bez manas palīdzības.
  • Tavs uzdevums nav mīlēt mani, tas ir mans uzdevums.
  • Lai nonāktu augstākas laimes stāvoklī, apšaubi to domu, kuru tu šobrīd aizstāvi, tieši šobrīd…
  • Pievērs uzmanību tam: vai tu domā vai arī caur tevi domā?
  • Domāt par to, ka tu zini, kā otram būs labāk, nozīmē nodarboties ne ar savām lietām.
  • Mēs citiem sakām tikai to, ko mums pašiem gribas dzirdēt.
  • Cietums eksistē tikai saprātā – nekāda cita cietuma nav.
  • Tēlosi Dievu – sajutīsi sāpes.
  • Mana reliģija – būt klātesošai šeit un tagad. Tik vien!
  • Vienīgās attiecības, kas patiešām ir svarīgas – tās ir tavas attiecības pašam ar sevi. Kad tu mīli sevi, tu mīli to, ar ko kopā esi vienmēr. Bet kamēr tu sevi nemīli, tu nejutīsies komfortabli, tāpēc cilvēki apdraud tavu pārliecību sistēmu. Un tikmēr, kamēr tu sevi neizpētīsi, tu atradīsies kara stāvoklī, lai aizsargātu savu pārliecību sistēmu. Tādas ir attiecības.
  • Man nav mērķa. Kapec mānīt sevi? Kāpēc man domāt tik šauri?
  • Mēs nepieaugam. Mūsu ķermeņi pieaug, ne mēs. Mēs tikai kļūstam nenotveramāki tajā, kā reaģējam, kad ticam šīm domām.
  • Mūsu ciešanas turpināsies tikai tik ilgi, kamēr mēs neapzinasimies, ka patiesībā mēs neko nezinām.
  • Vai vēlies uzzināt laimes noslēpumu? Labestība un Pateicība. Vairāk nekas nav vajadzīgs.
  • Kad viņi tev uzbruks un tu ievērosi, ka mīli tos no visas sirds, tavs darbs būs padarīts.
  • Pasaule, kas atrodas manī, ir tik brīnišķīga. Nekas nespēj ar to sacensties.
  • Nē, protams, es nemainīšu šo brīdi ne pret ko. Es nevaru.

@ Bairone Keitija
Avots: https://econet.ru
Tulkoja: Ginta FS

Tu vienmēr esi vajadzīgajā Dzīvei vietā

seit un tagad4

Tava sirds ir salauzta. Tu vairs neesi mājās. Pasaule, kuru tu pazini, brūk. Tu jūti, ka esi pazaudējis kaut ko sev ļoti svarīgu. Dzīve vairs nešķiet taisnīga, laba un pareiza.

Tu noslēdzies uz ilgu laiku. Gribi pārtīt Dzīves lentu atpakaļ “tā, kā viss bija agrāk”, vai arī uz priekšu “kā viss varētu būt”. Tu esi atslēgts no Pasaules, vientuļš un sauc pēc palīdzības…

Stop! Apstājies! Atelsies!

Viss notiek tieši tā, kā tam tieši šobrīd jābūt. Nav nekādas kļūdas!

Visumā nekas nevar “aiziet grīstē”. Dzīve “nepareizi” rit tikai mūsu domās. Izkāp no savas pagātnes un nākotnes  filmas, no laika un telpas, un pagriezies ar seju pret šo svēto mirkli, vienīgo, kas ir…

Atceries par savu klātrbūtni Šeit un Tagad

Sajūti, kā pulsē tavs ķermenis. Kā joņo tava Sirds, kā izplešas un saspiežas krūtis. Sajūti!

Sajūti nevaldāmo Spēku, kas tagad tevi piepilda, atdzīvina un kļūst par tevi.

Sajūti ar kājām Zemi. Zini, ka nākamais solis būs tieši no šejienes, šīs patiesās Zemes vietas.

Atslābsti nākamā soļa neziņā, pirms tas ir sācies. uzticies savai nespējai uzticēties – tieši tagad.

Esi šeit. Jā, šeit! Tava Sirds ir salauzta, tavi sapņi izplēnējuši, taču tu vienmēr atrodies savā vajadzīgajā Dzīvei vietā.

© Džefs Fosters
Tulkoja: Ginta FS

Spēlē šo spēli!

seit un tagad29

Baudi realitāti “šeit un tagad”: tasi kafijas, siltu vannu, dušu, sportu, ēdiena gatavošanu, trauku mazgāšanu, tīrīšanu. Šajā dzīvē rezultāts nav galvenais, galvenais ir labsajūta, ko tu gūsti procesā!

Protams, rezultāts ir nepieciešams, tikai mērķa sasniegšana “par katru cenu” ir pašiznīcināšanās programma. Tāpēc, ka liekot savu likmi tikai uz mērķa sasniegšanu, mēs automātiski kļūstam par izejmateriālu. Tāpēc nav svarīgi, vai tu esi nopelnījis miljonus, vai neesi, visu sev līdzi “tur” tu nepaņemsi. Tev ir svarīgi: 1) gūt baudu no procesa, 2) atrast labāko sev un sadarboties ar to.

Nav šī labākā?

Radi to sevī un citi cilvēki vēlēsies ar tevi sadarboties. Un tas nozīmē, ka tiks radīti maksimāli labākie apstākļi mērķa sasniegšanai. Un, ja tev nepietiks enerģētikas, tev iedos nepatikšanas, par kurām jābūt pateicīgam.

Un patraucēt tev pietuvoties mērķim var tikai lielība. Bet visā pārējā – baudi un “kaifo”!

Tiem, kuri vēl nav sapratuši: dzīve ir svētki, spēle.

Un šajā spēlē mūsu uzdevums ir savākt maksimāli lielu laimes un apmierinājuma sajūtas punktu skaitu.
Aleksandrs Paļijenko
Tulkoja: Ginta FS

 

Kā pievilkt savā dzīvē visu labo

pienemt sevi8

Vai gan mēs varam pārvarēt kaut ko negatīvu, tam nepretojoties?
Šis jautājums atklāj vienu no tiem maldiem, kurš dažkārt visas mūsu dzīves garumā neļauj mums saņemt to, ko mēs vēlamies.
Mēs domājam, ka pretojoties negatīvam, mēs no tā atbrīvojamies. Taču tas tā nav.

Visbiežāk, iespēju radīt sev vēlamo, mēs saņemam tikai tad, kad esam pārtraukuši pretoties.

Savukārt, pretojoties savām vēlmēm, mēs tikai pielejam eļļu ugunij un sarežģījam situāciju. Ja mēs pretojamies tam, kas mums ir nevēlams, tad pilnībā esam koncentrējušies tieši uz to, un rīkojamies, izejot no domas, ka ārējie apstākļi nedos mums iespēju saņemt to, ko vēlamies

Apskatīsim dažus piemērus.
– Ja savā darbā mēs nevēlamies komunicēt ar kādiem noteiktiem cilvēkiem, tad noteikti sanāks tā, ka mums nāksies pastavīgi ar viņiem komunicēt.
– Jo vairāk mēs cīnāmies ar kādiem savu bērnu ieradumiem, jo spēcīgāki tie kļūst.
– Ja, baidoties pieņemties svarā, mēs pretojamies vēlmei apēst kūciņu, mums to gribās vēl vairāk.
– Kad mēs nevēlamies maksāt kadus rēķinus, tad šķiet, ka šo rēķinu kļūst arvien vairāk.
– Kad steidzamies un baidāmies iekļūst sastrēgumā, vari nešaubīties, mēs tajā nosēdēsim ļoti ilgi.
Šīs pretestības dēļ cilvēks noliedz savu iekšējo spēku, kas spēj radīt vai pievilkt vēlamo.

Koncentrēšanās uz to, ko mēs nevēlamies, samazina mūsu iespējas saņemt to, ko vēlamies.

Ir ļoti grūti noticēt, ka var padarīt savus sapņus par realitāti, ja domājam tikai par to, ko neesam sasnieguši. Un nav viegli izjust iekšēju laimes sajūtu, mīlestibu un mieru savā Dvēselē, ja cenšamies to meklēt ārpusē.

Tas nebūt nenozīmē, ka cilvēkam jāignorē tas viss, ko viņš nevēlas. Taču tā vietā, lai pretotos negatīvam, to var lieliski izmantot.
Negatīvās emocijas palīdzēs izjust vēlamo un koncentrēties uz to…

Nepretojies, bet APZINIES un ATLAID savas negatīvās emocijas, un tad tava uzmanība pievērsīsies tam, ko tu vēlies.

Pretestība pastiprina mūsu ticību tam ,ka mēs nevaram saņemt vēlamo. Mēs automātiski sākam uzkrāt tas pazīmes, kas liecinātu par mūsu bezspēcību un tādā veidā zaudējam savu saistību ar savu radošo potenciālu.

Mēs radam to, kam ticam. Cilvēka domāšana ir daudz spēcīgāka, ka vairums cilvēku vispār var iedomāties. 90% no tā, kas mūsu dzīve notiek, ir mūsu pašu domu radīts un tikai 10% mūsu darbību rezultāts.

Cilvēkam, kurš tic, ka var saņemt vairāk, taču nekādīgi nespēj šo vairāk sasniegt, vajadzētu uzmanīgāk ieskatīties savos pārdzīvojumos. Viņš noteikti ieraudzītu, ka Dvēseles dziļumos netic savai veiksmei. Savukārt tad, kad pat visgrūtākajos brīžos viņš turpinās ticēt savai veiksmei, viņš nostiprina savu ticību un pārliecību.

Kad cilvēks tic, viss notiekošais dara viņu stiprāku un nostiprina ticību.

Mēs radam to, kam ticam.

Kad bezizejas sajūta ņem virsroku pār cilvēka ticību sev, viņš sāk pārāk asi pretoties pasaulei. Un tā vietā, lai pieņemtu to, kas viņam ir un strādātu tā, lai saņemtu to, ko viņš vēlās, viņš sāk tērēt savu spēku pretestībai prêt esošo situāciju. Kad mēs pretojamies otram cilvēkam vai kādai situācijai, mēs savai vēlmei dodam nepareizo virzienu.

– Tā vietā, lai tiektos uz mieru un sadarbību, mēs cenšamies atbrīvoties no kaut kā.
– Tā vietā, lai censtos pabeigt projektu, mēs tērējam milzīgu daudzumu enerģijas, izvairoties no darba.
– Tā vietā, lai uzlabotu attiecības – mēs veltīgi terējam savus Dvēseles spēkus, cenšoties izmainīt partneri.
Mēs koncentrējamies uz to, ko nevēlamies, un savās domās atgriežamies situācijās, kurās nesaņēmām to, ko vēlējāmies.

Taču mēs varētu koncentrēties uz to, ko vēlamies un atcerēties tos gadījumus, kad saņēmām to, ko vēlējamies. Mēs pretojamies savu partneru uzvedībai, jūtot, ka tiem nepatīkam. Tā vietā, lai kolēģiem nodemonstrētu savu draudzīgumu un ieinteresētību, mēs gaidām, kad tie kārtējo reizi mūs pārliecinās par to, ka vēlas mūs aizvainot

Jebkurā gadījumā, pretojoties situācijai, mēs tērējam savu enerģiju un turpinām saņemt to, ko nevēlamies.

Un tas, kam mēs pretojamies, spītīgi turpinās atgriezties atkal un atkal.Nevēlamais barojas no mūsu uzmanības un pieaug spēkā.

Kad mēs veltām kaut kam uzmanību, un šajā procesā izjūtam negatīvas emocijas, mēs to pievelkam vēl vairāk un kārtējo reizi jūtamies slikti.

Kaut kam pretojoties, mēs turpinam šo Kaut Ko audzēt, jo ticam, ka no tā nav iespējams atbrīvoties. Rodas sajūta, ka ir iestājusies pilnīga bezizejas situācija.

Iedomājies: tu zini, ka pastā uz tava vārda ir jāpienāk sūtījumam – čekam par miljons dolāriem. Šādā gadījumā tu nepretotos apmaksāt jebkuru rēķinu. Tu nevēlētos, lai visi rēķini izzustu, jo esi parliecināts, ka naudas tev ir pietiekoši, tu nepretotos vajadzībai to tērēt.

Iedomājies, ka tavs partneris ir slims, bet tu pilnīgi skaidri zini, ka drīz viņš izveseļosies. Vai gan tad tu pamestu savu darbu un sāktu viņu kopt? Tu nebaidies par to, ka viņš varētu saslimt vēl smagāk, tu nepretojies šai slimībai. Tava ticība tam, ka viss būs labi, neļaus tev iekļūt pretestības slazdā.

Kad to esam sapratuši, skaidrs kļūs arī tas, ka, lai sasniegtu vēlamo, ir pilnībā jāpamet pretošanas ideja. Nākamais solis, lai iegūtu pārliecību ir pirmā uzvara.

Veiksmes jebkurā jomā sasniegšana ir līdzīga sniega bumbai, kas veļas no kalna lejā un kļūst arvien lielāka. Analoģiski – pat maziņa uzvara nostiprina tavu ticību saviem spēkiem. Savukārt šī ticība dod iespēju panākumiem kļūt arvien iespaidīgākiem. Entuziasms aug un līdz ar to pieaug arī enerģija un pārliecība.

Katra reize, kad tu sasniedz to, ko esi vēlējies, nostiprina ticību sev un tas vairo spēku un pārliecību par to, ka tu spēj savā dzīvē pievilkt to, ko vēlies.

Ir viena nianse, ļoti svarīgi ir apzināties vai vēlmes ir tavas patiesās, tas, ko tu patiešām vēlies, jo melīgās un neīstās atņem spēku un enerģiju

Pieņemsim, ka tu esi iestrēdzis sastrēgumā. Ja ļoti steidzies, tad gribi, lai mašīna kustētos ātrāk. Pretojoties situācijai uz ceļa, tu koncentrējies uz to, ko tev nepavisam negribās. Tu intuitīvi maini joslas un nokļūsti tajā, kur mašīnas uz priekšu virzās vislēnāk. Bet tad, ja tā nebūs pati lēnākā, tu vienalga domāsi, ka tā ir pati sliktākā un tev galīgi neveicas.
Kāpēc, piemēram, veikalā pēdējo iepakojumu tev “noceļ” pašā degungalā?
Kapēc tad, kad tu īpaši steidzeis, rinda kustas vislēnāk? Tā nav nejaušība. Te noteikti ir kāda likumsakarība!

Neesot mierā ar savu iekšējo centru, tu intuitīvi neapzināti izvēlies kļūdaino ceļu. Pretojoties apstākļiem, tu tikai sarežgī situāciju. Koncentrējoties uz nevēlēšanos gaidīt, tu gaidīsi daudz ilgāk.

Kāpēc pagātne atkārtojas?

Viss augstāk teiktais ir vēl viens iemesls, kāpēc ir svarīgi aizdziedēt senās brūces. Ja pagātnē tu esi pārdzīvojis kādus smagus pārdzīvojumus (piemēram biznesā vai attiecībās), tad centīsies izvairīties tos pārdzīvot vēlreiz. Pretošanās ciešanām liks tām atgriezties ar vēl lielāku spēku. Jo pilnīgāk mēs esam izdziedinājuši savas pagātnes brūces, jo mazāk mūs nomāks pagātnes ēnas.

Piemēram.
– Ja mēs ļoti nevēlamies būt vientuļi, tieši vientulību mēs arī saņemsim.
– Ja nevēlamies, lai mūs ignorētu un atstumtu, tieši tas arī notiks.
– Ja mūs šausmina doma par to, ka mēs kaut ko zaudēsim, tieši tas arī notiks un mēs atkal zaudēsim.
– Ja mūs nomoka doma par savu nepatīkamo darbu, jo lielāka varbūtība, ka šis darbs arī kļūs par jaunu nepatikšanu avotu.
– Ja mēs nevaram sastrādāties ar kādu kolēģi – mums arvien biežāk nāksies konfliktēt.

Jo stiprāk mēs kaut ko nevēlamies, jo ar lielāku spēku tas pievilksies musu dzīvē.

Iemācījušies aizdziedēt pagātnes brūces, mēs ļausim aiziet senajai sāpei un ar laiku vairs negaidīsim tās atgriešanos. Ar šo brīdi arī kļusim brīvi un varēsim radīt ko labu.

Ja nevēlamies atlaist pagātni, tā atkal un atkal atgriezīsies.
Pretestība ir kā caurums tavā mīlestības rezervuārā, kura dēļ tas nekad nespēs piepildīties.

Pamēģini paeksperimentēt un atzīmē sev visas negatīvas domas, kas dienas garumā tev rodas un kuras tu vārdos izrunā. Tu būsi izbrīnīts, cik ļoti bieži tās atnāk. Sāc ar to, ka apzinies to, ko saki. Pakontrolē savus vārdus. Tu redzēsi, cik bieži izrunātais piepildās. Vārdu spēks ir milzīgs, īpaši tad, ja tiek atskaņotas patiesās vēlmes.

Pretošanās spēle

Šī spēle mēdz būt ļoti interesanta. Mēs dažkart to spēlējam kopā ar meitu. Mēs staigājam pa veikaliem un vienkārši atzīmējam otra negatīvos izteicienus. Pēc tam cenšamies tos pateikt savādāk. Piemēram.

Es saku: “Visticamākais, šeit nav nevienas labas stāvvietas, pameklēsim kaut kur citur” Bet būtu vajadzējis teikt: “Paskatīsimies, varbūt tuvumā ir kāda laba stāvvieta”
Pēc tam mēs dodamies uz turieni, kur vēlējāmies apstāties un vieta atrodas.
Viņa saka: “Es ceru, ka mums nebūs ilgi jāgaida: man ir tik daudz mājas darbu”. Pēc tam sevi pielabo: “Es ceru, ka mēs ātri tiksim ar visu galā un man pietiks laika mājasdarbiem”.
Kad pienāk laiks iziet no veikala, es saku: “Tavai mammai nepatiks, ja mēs nokavēsim” Kopā mēs šo frāzi pāveidojām uz: “Mamma būs ļoti priecīga, ja mēs mājas atgriezīsimies laicīgi”.
Pie mājas es saku: “Neaizmirsti paņemt somu”. Un viņa pareizi pielabo: “Pārbaudīsim, vai esm visu paņēmuši no mašīnas”

Pārtraukt pretoties partnerim

Tie paši principi ir pielietojami attiecībās. Nemēģini ieciklēties uz partnera emocijām un darbībām, kuri tev šķiet negatīvi. Labāk koncentrējies uz tām reakcijām un uzvedību, kas tev viņā patīk.
Atceries brīžus, kad partneris tevi uzslavēja, novērtēja. Tā vietā, lai domātu: “Ai, viņš man nekad nepalīdz un nedzird mani”, domā: “Es ļoti vēlētos, lai viņš redzētu manī labo”. Atceries, ka reiz viņš tev palīdzēja un cik lieliski tu tajā brīdī juties un padomā: “Es ļoti vēlos, lai viņš man palīdz”.

Kad tava ticība nostiprinasies, vēlamais sāks realizēties.
Kad komunicē ar cilvēkiem, dari to pozitīvi, necenties paust savu negatīvismu, necenties kritizēt un atzīmēt kļūdas kā arī nemēģini kaut ko pieprasīt.

Pacenties atbrīvoties no tādiem vārdiem kā “nē”, “tev tas jādara”, “tu man esi to paradā”, “tu nekad”, “tu vienmēr”, “kāpēc tu ne…”. Pamēģini, kaut vai spēlējoties, noformulēt savas domas pozitīvi.
Tā vietā, lai teiktu: ”mēs nekad nekur kopā neejam”, saki: “brīvdienās izdarīsim kaut ko interesantu, labi?” Vai atkal: “tu atkal esi aizmirsis iznest atkritumu spaini”, pasaki to savadāk: “Mīļais, vai palīdzēsi iznest atkritumu spaini?”

Necenties nosodīt, aizradīt, nekaunini, neapvaino. Viss sanāk skaisti, ja tu izmanto vieglu toni un ar mīlestību palūdz partnerim tev palīdzēt, nešauboties par to, ka viņš tevi nesadzirdēs.
Ja tu vērsies pie partnera, uzskatot, ka viņš tevi tāpat nedzirdēs, tad arī nedzirdēs.
Katru nākamo reizi palūdz viņam tā, it kā to darītu pirmo reizi. Jau pēc pāris reizēm viņš pats sapratīs, ka nav iedevis to, ko tu vēlies un piedevām būs pateicīgs par to, ka tu viņu “nezāģē”. Viegls tonis bez pārmetumiem palīdzēs viņam pārvarēt viņa paša negatīvas emocijas, un viņš būs tev pateicīgs par to, ka atbalsti viņu. Un par to viņš tavā labā būs gatavs izdarīt daudz vairāk.

Atmiņas spēks

Atmiņas par labo nostiprina tavu ticību tāpat kā negatīvie pardzīvojumi pastiprina pretošanos dzīvei. Ja es ļoti vēlos, lai kaut kas notiktu, tad atceros tikai pozitīvos pagātnes notikumus. Tos, kad man kaut kas lieliski izdevās.

Kad es rakstīju šo grāmatu, es domās skaitīju, cik laika tā man paņems, un atcerējos tos gadījumus, kad paspēju visu izdarīt maksimāli īsā laikā. Atcerējos to laiku, kad ar entuziasmu un prieku darīju savu darbu, un cik lieliski man viss izdevās, atsaucu atmiņā visas pozitīvās atsuksmes, visas pateicības par savu darbu. Tas viss nostiprināja manu ticību tam, ka es spēšu ko līdzīgu izdarīt arī šoreiz. Un es to izdarīju!
Lai arī tev veicas!
Avots: https://5dreal.com
Tulkoja: Ginta FS