Vienkārši notici

a8tmEUxzltw

Notici tam, ka viss, kas ar tevi notiek, pirmkārt, notiek tavā galvā. Ikvienas grūtības, bēdas un problēmas var pārdzīvot, ja izveido pret tām pareizu attieksmi. Te nu arī ir laimes recepte – neatkarīgi no tā, kas apkārt notiek, neatkarīgi no cilvēkiem, kuri tev apkārt, tev jāiemācās būt harmonijā.
Tad pat vislielākajās problēmās tu atradīsi prieku, jo būsi iemācījies no ikvienas situācijas kaut ko labu iemācīties un saprast, un nekas vairs netraucēs tavu iekšējo mieru.
Šīs 13 rekomendācijas ļaus tev uz pasauli paskatīties daudz viedākām acīm, rast mieru Dvēselē un viegli un ar prieku iziet cauri visām grūtībām.

1. Ir tas, kas ir
Ja tu nevari pieņemt situāciju tādu, kāda tā ir, zini, ka tieši tas ir tavu ciešanu cēlonis. Mācies būt mierā ar to, ko tu nevari izmainīt. Tā tu netērēsi velti savu enerģiju bezjedzīgām dvēseles mokām un spēsi skaidri domāt. Bez tam, brīnumains fakts: kā tikko tu atlaidīsi situāciju, patiesi un pilnībā, viss sakārtosies.

2. Pārstāj visu sarežgīt
Mēs visi ļoti mīlam taisīt problēmas uz līdzenas vietas. Apstājies! Pārstāj realitāti krāsot tumšās krāsās. Viss atkarīgs no tava skatu punkta, ja skatīsies uz lietām no gaišās puses – jaunas problēmas neradīsies un vecās pazudīs, un paliks tikai risināmie jautājumi.

3. Mainies
Gribi, lai izmainās apstākļi? Maini sevi. Tas ir daudz sarežgītāk, kā mainīt apkārtējo pasauli, mainīt lietas, darbu, cilvēkus sev blakus. Ieskaties savā Dvēselē un padomā – kā labad tas viss ar mani notiek? Varbūt tāpēc, lai es beidzot kaut ko saprastu, kaut ko iemācītos, kaut ko pamainītu sevī?

4. Neveiksme ir mīts
Tomass Alva Edisons teica: “Izgudrojot spuldzīti, es necietu neveiksmi, es tikai atradu 99 veidus, kā tā nestrādā”. Tiesa? Ģeniāli! Centies gūt labunu pat no tā, kas tev šķiet, ka nav izdevies un, iespējams, līdz šim tu to uzkatīji par savu lielāko neveiksmi. Neveiksmju nav! 

5. Viss notiek tā, kā tam jānotiek
Ja tu kaut ko ļoti gribēji, bet rezultātā nedabūji, zini, viss ir uz labu. Lai kas ar tevi arī notiktu – viss ir uz labu, nešaubies. Mēs esam raduši pieķerties stabilitātei un tad, kad kaut kas mainās, parasti iestājas šoks. Neskumsti, dažkārt pats labākais ir nesaņemt to, ko tik ļoti vēlējies, un pēc laika, atskatoties, tu patiešām sapratīsi, ka tā ir taisnība.

6. Šeit un tagad
Novērtē to, kas ir tagad. Katru mirkli, kuru tu šobrīd izdzīvo. Jau nākamajā brīdī tā būs pagātne. Tāpēc novertē tagadni un neļauj dzīvei paskriet tev garām, kas notiks, ja dzīvosi pagātnē.

7. Nekļūsti par savu vēlmju vergu
Nekreņķējies, ja neesi saņēmis to, ko vēlējies. Tavas emocijas ir daļa no tevis un tu vari iemācīties tās kontrolēt. Daudz patīkamāk ir dzīvot pozitīvā stāvoklī. Ja neproti, to var iemācīties.

8. Bailes ir tikai ilūzija
Saproti savas bailes un pieņem tās. Pateicoties savām bailēm, tu ļoti daudz ko dzīvē iemācies. Tā bailes izskatīties muļķīgam, liek cilvēkam vairāk ar sevi strādāt. Izzini savas bailes un liec tām nest tev labumu.

9. Atļauj sev prieku
Pat tad, ja tev atņems visas problēmas, tu nepazudīsi. Bez tā, ka dzīvē ir smagi brīži, ir vēl ļoti daudz par ko priecāties. Iemācies būt priecīgs un sajust savu prieku. Tas ir treniņš.  Tu esi tu un nav obligāti sevī jānēsā pastāvīga pārdzīvojumu un rūpju nasta. Jāiemācās atslābināties un baudīt dzīvi. Kad tad vēl, ja ne tagad? 

10. Nesalīdzini sevi ar citiem
Tev tikai šķiet, ka citi ir daudz veiksmīgāki un labākā stāvoklī. Katram ir savas problēmas, arī tad, ja viņi tās tev nerāda. Salīdzināt sevi ar citiem nozīmē nenovērtēt sevi. Un tas ir muļķīgi. Esi pateicīgs par visu, kas tev ir. Un tici, tev ir ļoti daudz, par ko pateikties!

11. Tu neesi upuris
Beidzot taču uzņemies atbildību par savu dzīvi un savām emocijām! Tikai tu vari lemt, kā visu uztvert, neviens neko nevar un nedrīkst lemt tavā vietā. Tu esi pastāvīga personība, kura it visu var izmainīt. Atceries to!

12. Viss mainās
Viss pariet un atrodas pastāvīgā kustībā. Kad grūti, nomierini sevi ar to, ka arī tas pāries. Viss, šķietami sliktais kaut kad beigsies – agri vai vēlu, bet beigsies.

13. Brīnumi notiek
Ja tu tam notici – dzīve uzreiz mainās, pavisam dīvainā, brīnumainā veidā. Un tu pamani, ka katru dienu notiek kaut kas brīnumains. Atver savu sirdi pasaulei un tu saņemsi brīnumainas dāvanas. Labais vienmēr atgriežas pašā īstākajā un piemērotākajā brīdī.
Labestība vienmēr atmaksājas, tā vienmēr atgriežas un piepilda tavu dzīvi ar jēgu un brīnumiem. Lai arī mēs neesam raduši domāt pozitīvi, tomēr dzīve rāda, ka tad, ja esi labs pret sevi un apkārtējiem cilvēkiem, viss notiek vislabākajā veidā. Dzīve ir brīnumu pilna. Un tajā ir milzīgs potenciāls.
Avots: v_k_ezo.news
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Advertisements

Dziedināšanās atnāks pati…

15g3

Nespied sev izdziedināties!
Dziedināšana vienmēr atnāk bez piespiešanas.
Kad ir atbilstoši apstākļi.
Kad ir pietiekami daudz mīlestības, uzmanības, klātbūtnes, nestaidzības un uzticēšanās.
Kad tu necenties izārstēties.
Kad tu necenties pamosties.
Kad tu vispār “necenties”.
Kad tu plaši atvērtam rokām sveicini šo brīdi.
Krīti zemē.
Jūti niknumu, bēdas, vientulību.
Izdzīvo savu neveiksmi. Visu sava kritiena dziļumu.
Saki savu tīru patiesību, kādu sarūgtinot, kādu padarot tuvāku.
Taču nepiespied sevi, mans mīļais.
Tev jāatlaiž rezultāts, dienaskārtība, mērķis.
Un jāpiepilda sava “nedzīstošā” pieredze ar mīlestību.
Piepildi savas sāpes, skumjas, garlaicību ar sirsnīgu apzinātību.
Baudi šo momentu.
Tev jārada apstākļi savai dziedināšanai,
taču tu nevari to izdarīt.
Tavs ego sabuntosies.
Tava sirds priecāsies:
Tevi izdziedinās noslēpumainie, senie un neizzināmie spēki.
Tev tikai jānokāpj no piespiešanas ceļa.

Autors: Džeffs Fosters
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Mīlestība ir tiesības, kas iedotas tev piedzimstot

gul4

Nemeklē un negaidi mīlestību: tā neuzradīsies pēc tava pieprasījuma. Tu vienmēr jutīsies nepilnīgs un bailes to pazaudēt tevi pavadīs katru mīļu dzīves dienu.

Uz mīlestību nevar parakstīties. Mīlestība nav balva par labu uzvedību. Mīlestība nav tas, ko tu “esi pelnījis” vai neesi. Tās ir tavas tiesības jau no pašas dzimšanas, tā kā atrodi to savā sirdī!

Ja tu pamani, ka tava uzmanība vēršas uz āru, tiecas uz kaut ko, tajā pat laikā manipulējot ar kaut ko, cenšoties tikt skaidrībā, pieķerties, kaut ko saglabāt – apstājies! Uzaicini savu uzmanību pienākt tuvāk. Lai sajustu savas kājas uz zemes, sava ķermeņa svaru, kā tas tevi velk uz Zemes pusi. Lai sajustu elpošanu, tādu drošu, tādu senu, kā tā paceļas un nolaižas, paceļas un nolaižas, kā viļņi tavas būtības plašumos.

Lai uzmanība iziet caur kaklu, krūtīm. Lai tā tur rada kņudinošu, vibrējošu un dedzinošu – dzīvu sajūtu. Lai uzmanība piesātinās ar skumjām, vientulību, pamestības sajūtu – visām tām sajūtām, no kurām tu bēdz. Uz mirkli dod patvērumu tiem senajiem un brīnišķīgajiem lielā uzdevuma fragmentiem, kuru tu jau sen esi sapratis. Lai šī patiesā tavas dzīves filmas scēna tiktu apgaismota ar tavu uzmanību, šo maigo apzinātību, kuru sauc par mīlestību. TĀ ir lūgšana.

Es esmu šeit. Es esmu šeit. Un tas ir normāli. Pat tad, ja es nejūtos īpaši labi, tas ir normāli. Manas skumjas ir saprātīgas. Manas bailes ir senas, svētas un cienījamas. Manas ilgas kvēlo pilnas ar dzīvību.

Pat šaubas ir mani radi. Un te nav nekā slikta; viss ir mīlestībā.

Dzīve ir tik īsa, bet mīlestība – mūžīga, dāsna, visur esoša, tā ir tuvāk, kā nākamā ieelpa.

Tā kā nemeklē mīlestību; negaidi to, negaidi, ka tā atnāks pēc pieprasījuma. Bet zini TO. Zini savu klātesamību, tās intimitāti. Sajūti, kā klātbūtne čukst tev ausī…

Es elpoju ar tevi, mana mīlestība. Katra ieelpa, izelpa un telpa starp mums. Kad tu stāvi, ceļos nometies, dzīves haosa un neskaidrības nomocīts, es stāvu kopā ar tevi – uz ceļiem.

Kad tu šajā nepastāvīgajā pasaulē pacelies augstu, es priecājos kopā ar tevi. Kad tu jūties pazudis un nespēj iet tālāk, es jau tevi esmu atradis. Šeit. Vienmēr šeit. Es esmu tuvu. Ļoti tuvu. Es smejos kopā ar tevi, es raudu kopā ar tevi, noasiņoju kopā; tavas asinis ir manas asinis. Tava balss ir mana balss, tava klusēšana ir mana klusēšana, un es došos uz pasaules malu, lai atrastu tevi, lai cīnītos par tevi, lai atgrieztu tevi mājās.

Tu nevari izvairīties no mīlestības.
Autors: Džefs Fosters
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Sieviete vārdā Ekonomija

oranza sirds

Reiz dzīvoja kāda ļoti laba un kārtīga Sieviete vārdā Ekonomija.

Viņa viegli tika galā ar visu un ļoti mīlēja atkārtot frāzes:

“Kam gan man pucēties? Mājās iztiks kā ir!”
“Ai, tas ir ļoti dārgi! Atradīšu, kur lētāk!”
“Kam gan ziedi. Tā ir velta naudas izšķiešana!”
“Nevajag, es pati!”
“Es iztikšu, visu labāko vīram, bērniem un ciemiņiem!”.

Viņa skaitīja katru uz sevi ieekonomēto kapeiku un cerēja, ka reiz ļaudis ieraudzīs, novērtēs un pateiks paldies viņai par tādu pieticību. Taču “nepateicīgie” cilvēki nezin kāpēc nesteidzās ne slavēt ne apbalvot.
Nabadzīte gaidīja labākus laikus, gaidīja, līdz viņu sāka nomākt bailes, skumjas, aizvainojums, nogurums, viņas pleci bija kā akmeņiem nokrauti.

“Būt sievietei ir tik smagi!” – viņa domāja. “Ak, cik tas viss netaisnīgi!”

Un, lūk, reiz atlidoja Feja ar spaini oranžas krāsas un burvju otu.

“Sveika, Ekonomija. Es skatos, ka tev tāda padrūma dzīvošana sanāk. Es tev atnesu krāsas un otu, nokrāso savu dzīvi oranžu. Savadāk man burvju putekļu nepietiks, lai padarītu tevi laimīgu. Krāso, mīlulīt, dāsni. Neekonomē krāsu”

Taču viņa taupīja arī krāsu, viņa neprata savādāk. Viņa bija radusi ekonomēt.

Viņa taupīja prieku, kā skopa pardevēja, tirgojās un kaulējās. Viņa pierunāja sevi, ka gan jau pienāks tā skaistā diena, kad viss mainīsies. Pasakās taču pieticīgām meitenēm prinči atnes kristāla kurpītes.

Gāja gadi, kristāla kurpītes šķita nepraktiskas. To vietā bija pāris kristāla trauki, kuros skaisti varēja ielikt viesiem paredzētos salātus. Lai skaisti. Viesiem…
***

Dīvaina pasaka sanāca. Pavisam ne brīnumaina.
Ar kristāla salātu traukiem kurpīšu vietā.
Un bez jebkāda iemesla laimīgām beigām.
Apmēram tā izskatās tās sievietes dzīve, kura radusi vien izdzīvot nevis dzīvot un ekonomēt uz sevi.
Par laimi šo pasaku var pārrakstīt laimīgākā veidā.
Piemēram, sacerēt pasaku par Sievieti vārdā Pārpilnība. Viņas dzīvē ir daudz prieka, dāvanu, viegluma, saulainu emociju, laimes sajūtas un pārpilnības.
Tikai es negribu stastīt tev svešus stāstus. Es gribu, lai tu pati kļūtu par savas pasakas galveno varoni.
Kā to izdarīt?
Vienkārši sāc rūpēties par sevi, Mīļā.
Negaidi uzmanību un rūpes no kāda, dāvini prieka brīžus pati sev.
Un tad Visums sāks tev spoguļot tavu pašas attieksmi pret sevi.
Sievietes laime nemaksā pasakainas naudas summas.
Vai gan daudz naudas vajadzīgs, lai izlīstu no vecā halāta un pārģērbtos skaistā kleitā?
Un cik tad maksā pastaiga parkā, sajūsma par saulrietu vai sirsnīga saruna ar draudzeni?
Katram pa kabatai ir deja spoguļa priekšā, laba filma vai iedvesmojoša grāmata.
Dažkārt pietiek ar to, ka uzrakstam vēstuli labiem draugiem un pasaule piepildās oranžam krāsām.
Ieguldi sevī mīlestību.
Dāvā sev ziedus, saki sev kompliementus, pateicies sev.
Pacienā sevi ar garšīgu maltīti.
Uzģērb skaistu kleitu.
Aizmirsti savu briesmīgo ieradumu ekonomēt. Tava misija ir prast baudīt!
Esi dāsna pret sevi. Un tad Visums būs dāsns pret tevi.
Avots: Благостная женственность
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Tu neesi atbildīgs par cita laimi

laime97979798

Saproti to tieši šobrīd. Tu neesi atbildīgs par kāda cita laimi. Tu neesi kāda cita nelaimes iemesls. Skarba mācību stunda, taču tā ir visatbrīvojošākā no visām.

Tu vēl joprojām vari rūpēties, uzklausīt, saprast citu sāpi, dziļi just līdzi. Tu vari uzņemties atbildību (un tas nav tas pats, kas vainas apziņa) par to, ko agrāk izdarīji vai pateici, kaut gan pagātni tu nevari izmainīt. Tu vari ciest, pārdzīvojot savas sajūtas un pārdomāt savas domas. Taču tu neesi citu cilvēku ciešanu iemesls, neatkarīgi no tā, cik ļoti viņi raud, kliedz vai apvaino tevi. Spiež uz tevi, cenšoties tev uzkabināt “žēluma sajūtu”.

Ja tas ir vajadzīgs, tu vari piedāvāt viņiem savu taisnību, padomu, savas zāles. Taču tu neesi vainīgs. Tu nevari kādu papildināt, harmonizēt, tu nevari kādu padarīt nabagu, nepilnīgu vai neveiksmīgu. Cilvēki katrs iet savu ceļu un tu ej savu. Un viņu laime ir viņu piedzīvojums, bet tava laime – tavs piedzīvojums.

Tu taču redzi, ka īstu laimi nevar atdot vai atgriezt atpakaļ. Īsta un patiesa laime ir AVOTS. Tā ir klātesamība. Tā ir gatavība iegūt savu personīgo pieredzi, nepārliekot šo slogu uz citiem.

Tā ir gatavība nevis meklēt mīlestību kaut kur ārpusē, bet atrast to daudz tuvāk. Savā elpā. Katrā sava prieka, ciešanu, laimes vai garlaicības mirklī. Katrā sirdspukstā, katrā skaņā, katrā kaislīgā velmē un katrā svētajā dzīves mirklī.

Tu esi dzīvs!

Autors: Džefs Fosters
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Iziet cauri sāpēm

15-oprisko

Ikviena pieķeršanās izriet no tā, ka mēs zemapziņā atsakāmies atklāti sastapties ar savām sāpēm un iziet tām cauri. Ikviena pieķeršanās sākas ar sāpēm un ar sāpēm arī beidzas. Lai kas būtu tavas pieķeršanās objekts – alkohols, ēdiens, atļautas vai aizliegtas narkotikas, vai cilvēks, – tu to izmanto, lai slēptu savas bailes. Lūk, kāpēc pēc tam, kad pāriet intīmo attiecību sākotnējā eiforija, tajās uzrodas tik daudz sāpju un nelaimju. Pašas šīs attiecības nav šo nelaimju un sāpju iemesls. Tās vienkārši izvelk uz āru tās sāpes, kas tevī JAU IR.

Līdzīgi darbojas jebkura atkarība, kas neizbēgami nonāk punktā, kurā tā vairs nedarbojas un, kurā tu sāpes sajūti daudz asāk kā jebkad agrāk.
Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc vairums ļaužu visu laiku izvairās būt šeit un tagad, un cenšas atrast jel kādu glābiņu kaut kur nākotnē. Pirmais, ar ko viņi varētu sastapties brīdī, kad fokusē savu uzmanību uz šo momentu, būtu viņu pašu sāpe, bet tas ir tieši tas, no kā viņi visvairāk baidās.
Ja vien viņi zinātu, cik vienkārši esot šeit un tagad, ir piekļūt Dieva Klātbūtnes spēkam, kas izšķīdinās pagātni kopā ar visām tās sāpēm, tāpat arī realitātei, kas izkliedēs ilūziju. Ja vien viņi zinātu, cik ļoti tuvu viņi atrodas savai realitātei un cik tuvu Dievam.
Vairīties no partnerattiecībām tikai tāpēc, ka gribas izvairīties no sāpēm, arī nav nekāda izeja. Sāpes būs jebkurā gadījumā. Trīs neveiksmīgas partnerattiecības kaut kādā laika periodā liks daudz ātrāk tev meklēt Dievu savā paša dziļumā, kā tāds pats laika sprīdis, kas pavadīts uz vientuļas salas vai ieslodzītam vientulībā.

Autors: Ekharts Tolle “Tagadnes spēks”
Foto: Oleg Oprisco
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Prāts – mūžīgais diedelētājs

prāts

Ja tu jūras malā meklē dimantus un nevari tos atrast, tu kreņķējies. Bet, ja tu nemeklē neko konkrētu, tad gliemežvāki un daudzkrāsaini akmentiņi liksies tev brīnumskaisti. Un tu apbrīno to skaistumu un jūties bagāts… Vienkarši gliemežvāki un akmentiņi…. bet tu jūties bagāts.
Prāts nemitīgi atrodas bada stāvoklī. Tas nekad neprasa kaut ko izpildāmu, tāpēc, ka ja tu to realizēsi, tad prātam nāksies nomierināties. Prāts vienmēr pieprasa kaut ko neticamu.
Tāda ir prāta daba. Prāts – ir tāds mūžīgais diedelētājs. Un, ja pasaulīgie pārdzīvojumi ir kļuvuši ierasti un apnikuši, tad viņa prāt jānotiek kaut kam ļoti garīgam, kaut kam tāāādam.

Tu nevari atslābināties, nevari vienkārši būt un baudīt to, kas notiek tevī un ap tevi. Tev kaut kas noteikti ir jādara, kaut kur jātiecas.
Bet, ja tu varētu nomierināties, tad katrs mirklis tev šķistu fantastisks, unikāls, neatkārtojams. Vai mēs esam nopelnījuši tādu laimi? Tā ir Dieva dāvana.
OŠO
Tulkoja: Ginta FS