Gaisma savā paša sirdī

Gadās tā, ka tu cilvēku mīli, bet tev nepatīk kāda viņa rīcība. Tik ļoti nepatīk, ka tu sāc domāt: vai es vispār viņu mīlu? Un jūs vairs netiekaties. Taču, ja Mīlestība ir, tā paliek pat tad, ja viņš tev nepatīk, ja viņš tev ir nodarījis pāri, ja piešmucējis dvēseli, ja jūs izšķiraties un vairs nekad netiekaties.

Un tā nav Mīlestība-Ciešanas, bet gan Mīlestība-Gaisma – kad tu otram novēli būt laimīgam, lai ap viņu būtu labi cilvēki, lai viņš būtu vesels un viss viņam izdotos, lai viņam blakus būtu kāds, kurš viņu mīl, esot tuvumā tikpat silti, kā tu mīli viņu pa gabalu. Un lai šis cilvēks mīl viņu tā, kā tu nespēji. Nav svarīgi, par ko es šobrīd runāju – par draugu, draudzeni, radinieku – tam nav nekādas nozīmes.

Kad tu jūti šo Gaismu savā Sirdī – ir ļoti labi, ļoti labi, tāpēc, ka tev ir šī Mīlestība. Tāpēc, ka tev tajā un ar to ir labi.

Spēja mīlēt citus ir atkarīga no tā, kādā distancē jūs viens no otra atrodaties.
Cilvēkus, ar kuriem tu saskani fiziskajā, emocionālajā, intelektuālajā un garīgajā līmenī, dzīvesveidā un interesēs, var mīlēt  no ļoti tuvā attālumā, tāpēc, ka blakus viņiem tu jutīsies komfortabli. Jo vairāk atšķirību, jo lielāka distance, tāpēc, ka diskomforts var nogalināt šo Mīlestību. Taču ne katrs cilvēks ir spējīgs saglabāt Mīlestību lielā attālumā. Tāpēc, ka ļoti daudziem cilvēkiem Mīlestība nenozīmē Gaismu Sirdī, bet gan sadzīvistiskās ērtības. Un pietiek vien sadzīvistisku iemeslu dēļ aiziet katram uz savu pusi, lai izbeigtu šo konfliktu, – un Mīlestība pazūd reizē ar konfliktu.

Cilvēkam, kurš mīl tikai tāpēc, ka tā apmierina savas vajadzības, nav saprotams, kā tas ir un kāpēc gan vajadzētu mīlēt no attāluma, kas tas tāds vispār ir! Un tie runā, ka tās visas ir ezotēriskās muļķības, un, ja tu par mani nepriecājies, esot blakus, ja tev ar mani nav ērti – tātad tu mani nemīli un visa tava “mīlestība sirdī” ir tikai liekulība, sektantisms ar apslēptu izdevīgumu, tu man glaimo, lai varētu mani izmantot. Un šajā pozīcijā, šajā pasaules uztverē izpaužas vajadzība tikt mīlētam.

Ja tu esi brīvs no šīs vajadzības, ja tu priecājies par Dzīvi vienalga, esi viens vai kopā ar kādu, tad tu esi spējīgs mīlēt bez noteikumiem, un tu jūti, ka tā arī ir pati lielākā Laime un Prieka, enerģijas, radošuma, vēlmes dzīvot un vēlmes iepazīt šo pasauli Avots…

©Ņina Rubšteina
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Par Drosmi un Bailēm

Kā beigt piesaistīt sev kaitīgas domas?

Pirmais, kas jāizdara – ir jāsāk sevi nošķirt no bailēm un trauksmes. Biedējošas domas ir daudzu nelaimju un neveiksmju cēlonis. To tev ir teikuši tik daudzas reizes un kāds no tā labums? Bailes ir apziņas ieradums, kas tevī ir iesakņojies negatīvas domu straumes dēļ, taču no tām var atbrīvoties ar personīgām pūlēm un neatlaidību.

Spēcīga vēlme ir varens magnēts. Cilvēks, kura vēlme ir spēcīga un nepielūdzama, piesaista sev to, kas palīdz iegūt to, ko viņš vēlas – cilvēkus, lietas un apstākļus, ar nosacījumu, ka viņš to vēlas ticot, uzticoties, ar pašapziņu un iekšējā mierā.

Un tikpat patiesi ir tas, ka cilvēks, kurš no kaut kā baidās, parasti iedarbina spēkus, kas viņam nesīs to, no kā viņš baidās. Vai tad tu neredzi, ka tas, kurš baidās, patiesībā gaida to, no kā baidās? Vai tu neredzi, ka tas, kurš baidās, patiesībā sagaida to, no kā baidās? Bet no pievilkšanās likuma viedokļa domu pasaulē tas ir tas pats, it kā viņš to vēlētos. Šis likums darbojas abos gadījumos – princips ir viens un tas pats.

Pats labākais veids, kā pārvarēt baiļu ieradumu, ir domās noskaņot sevi uz DROSMI, tas ir tāpat kā labākais veids, kā atbrīvoties no tumsas telpā, ir atvērt aizkarus un ielaist tajā gaismu.

Cīņa ar ierastajām negatīvajām domām, titāniski cenšoties tās izslaucīt no savas dzīves, ir veltīga laika izšķiešana.

Ir labāks, uzticamāks, vienkāršāks un ātrāks veids, proti, ļaut Drosmei ieņemt baiļu vietu tavā prātā un, nemitīgi pievēršoties tai, dot tai iespēju izpausties objektīvajā realitātē.

Tā vietā, lai atkārtotu “Es nebaidos”, stingri pasaki sev: “Es esmu drosmīgs.” (Cenšoties pārliecināt sevi par “es nebaidos” nozīmē neko vairāk kā noliegt biedējošā objekta esību; tas nepalīdzēs atbrīvoties no pašām bailēm).

Lai pārvarētu bailes, savās domās jābūt stingri noskaņotam uz DROSMI. Ir jadomā drosmīgi, jārunā drosmīgi un jārīkojas drosmīgi. Ja visas dienas garuma tu savā apziņā uzturēsi Drosmes tēlu, šis domu uzstādījums kļūs par ieradumu. Turi drosmes garīgo tēlu tieši sev acu priekšā, un tu pamazām līdz tam izaugsi.

Ļauj vārdam DROSME iedzīvoties savā apziņā un koncentrējies uz to, kamēr tas tur nostiprināsies. Domā par sevi kā par drosmīgu cilvēku – iedomājies, kā tu drosmīgi rīkojies sarežģītās situacijās, un saproti, ka nav no kā baidīties un, ka bailes un trauksme nevienam vēl nav palīdzējušas. Bailes paralizē gribu, bet DROSME dod spēku darīt.

Par sevi pārliecināts un bezbailīgs cilvēks, kurš tiecas uz savu mērķi, kurš noskaņots uz “varu un izdaru” ir ļoti spēcīgs magnēts. Tas pievelk sev visu, kas viņam vajadzīgs veiksmei, laimei. Bieži par tādiem cilvēkiem saka “veiksme viņam uzsmaida”. Taču tā saucamā “veiksme” nav nekas cits kā Domu Uzstādījums. Un nav te nekāda nslēpuma. Tieši tāds pats uzstādījums kā “nevaru” vai “baidos”.

Lai pārliecinātos par to, ka augstāk minētais tieši tā arī ir, pietiek paraudzīties sev apkārt. Vai esi redzējis, ka cilvēks, kuram viss dzīvē padodas viegli, čīkstētu un teiktu “Es nevaru”?

Tu pats vari izlemt, ka nevēlies vairs pievilkt nelaimes, neveiksmes un skumjas. Lai par galveno tavas dzīves domu kļūst “Varu un Izdaru”, uz to arī uzskaņojies, to arī saki.

Dzīvojot “Varu un Izdaru” līmenī, tu sajūtīsi jaunas vibracijas un ieraudzīsi to darbības rezultātus, tu ātri vien sapratīsi, ka skaties uz lietām savādāk, un sapratīsi ka tā pamazām tuvojies pats sev. Tu jutīsies labāk un labāk sapratīsi visu, kas ar tevi notiek.

Bailes ir Trauksmes, Naida, Skopuma, Ļaunuma, Dusmu un Neveiksmes vecāki. Kad esi brīvs no bailēm, redzēsi, ka visa augstāk minētā “saime” kaut kur ir pazudusi. Tikai atbrīvojoties no tām tu vari kļūt brīvs, jo kamēr tevi vada bailes, tu nevari būt veiksmīgs Domas Pasaulē.

Tas sākumā tikai šķiet grūti, tomēr soli pa solim, kad tava drosme pieaug, bailes mazinās, bet tu kļūsti spēcīgāks. Bailes nav spējīgas dzīvot drosmes atmosfērā

Kamēr ap tevi siro bailes ar saviem “bet”, “ja nu”, “nevaru”, “nesanāk” un citām bailīgajām šaubām, tu nevari pilnībā izmantot savu domu spēku.

Lūk, ko vēlos tev ieteikt: neatliec uz vēlāku, izdari tagad dažas lietas, kuras tev šķiet tu varētu izdarīt, ja vien nebaidītos. Un tu būsi izbrīnīts, redzot, kā šīs jaunais domu uzstādījums uz Drosmi nojauks šķēršļus tavā ceļā. Tieši šādi vingrinājumi tevi uztrenēs un tu tiksi dāsni apbalvots.

Labākais veids, kā uzvarēt bailes ir pārstāt par tām domāt un barot tās ar savu enerģiju un beidzot pašam nostiprināties savā drosmē. Lai vārds DROSME ir tava jaunā devīze.

Viljams Vokers Atkinsons “Domu spēks un pievilkšanās likums””
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Gaismu un Mīlestību

Gaisma, kā arī vienmēr tas bijis, stāv pretī Tumsai ar vienīgo tai pieejamo vairogu – Mīlestību.
Bet Mīlestība nenes iznīcību un naidu, tā neiznīcina. Tai nav upuru un tā nevienu nesaņem gūstā. Tā neko nepiedzen no tiem, kas apmaldījušies un tā nesoda.

Mīlestība dziedina.
Mīlestība audzē.
Mīlestība piedod.

Un tieši tāpēc es jums šodien, mani mīļie, novēlu tikai Mīlestību…
Tikai Viņu, jo Mīlestība ir visa sākums, un tikai Viņu par prieku sev un citiem var novēlēt absolūti katrs cilvēks.
Tikai Viņu kā atbalstu. Kā cerību. Kā patvērumu.

Lai šobrīd mūs apskauj neredzamas plaukstas, lai aizsargātu, atgrieztu saprātu, lai dotu spēku turpināt.
Lai gaiša Augšamcelšanās!

Ļiļa Grad
Foto: Waren Bradley
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Atmodusies Mīlestība pieprasa tevi visu pilnībā

– Mīlestība nemeklē un neatrod, tā tikai gaida to dienu, kad tu būsi gatavs tai atdot sevi visu.

Tu kļūsi kā pavasara dzīvības koks, kuru vakar vēl nevarēja pamanīt starp visiem pārējiem, bet šodien pēkšņi tas viscaur iemirdzējās krāšņu ziedu vainagā.

Jā, atmodusies Mīlestība pieprasa tevi visu pilnībā. Tu nespēsi savā Dvēselē atrast vietu, kurā nebūtu tavas Mīlestības. Bezgalībai vajag bezgalību.

Mīlestība nerada labo, bet labais vairāk par visu dievina uzplaukt tās auglīgajos zaros.
Mīlestība nesagrauj ļaunumu, taču ļaunums pats zaudē sevi, kad satiekas aci pret aci ar tās nesagraujamo vienotību. Ļaunums mīt tajos posmos, kas paši sevi sadalījuši. Taču tieši tāpat, kā gaismā nav tumsas, tā arī absolūtā Mīlestības vienotībā nav ļaunuma. Var būt tikai ēna, pustonis, kas piedod mirdzumu tam, kam jābūt īpaši spilgtam.

Tāpēc arī tavai Mīlestībai nevar būt daudz vārdu. Kas vienotībai dod citus vārdus, izņemot vārdu “Mīlestība”, tas nezina, par ko runā.

Putni zina, ko runā.

Igor Nemoff “Kājāmgājējs”
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Kad pasaulē trauksmaini

Vienā maziņā labestīgā kapsulā smaržo pec maizes, kakao un zupas…
Tur aug kalateja un kaktusi un logiem ir mīksti, zaļi aizkari.
Tur arī bez čībām kājās ir silta grīda, uz kuras danco saules zaķi… divreiz dienā, varbūt pat vairāk.
Tur smejas un klausās džezu.
Tur kaķi valda pār cilvēkiem, bet pēdējie par to neapvainojas.
Tur izlasītās grāmatās redz grāmatzīmes.
Tur neviens nerāj par divniekiem, un visi strīdi ātri beidzas.
Tur virtuvē neizdziest gaisma un tējkannai nav brīvdienu.
Tur brokastīs desiņas ar laimi un priecīgi burbuļojošu kafiju.
Tur, protams, strīdās… bez naida un niknuma. Nesačukstas aiz muguras un nemelo.
Tur atrast var putekļus, bet nevar atrast bēdas…
Tur silti pat visaukstākajā salā.
Tur mīlestības okeāns vai jūra.
Šī kapsula ir vienkārša ģimene.
Tā ir mazāka par lielo pasauli, bet tad, kad šai pasaulē nav miera, miers atrodas tikai šeit.
Sargiet viens otru, bet šodien divkāršojiet plūsmu.

© Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Patiesība un meli

Visos svētajos rakstos teikts, ka katram cilvēkam ir jāsaglabā savu domu, runas un darbu tīrība.

Turēšanās pie Patiesības ir visu cēlu cilvēku un svēto garīgā spēka avots.
Tīrība kā patiesuma pamats galu galā izpaužas kā kolosāla psihiskā enerģija.
Ja cilvēks runā patiesību, viņš kļūst vienots ar Augstāko Patiesību, kas viņa izteiktajiem vārdiem piešķir dabas likumu spēku un Augstākie Visuma spēki dabiski pieņem viņa vārdus izpildei.
Patiesais vienmēr dzirdēs, redzēs, jutīs un atšķirs patiesību no meliem. Ja cilvēks nekad nav melojis, viņš pat pēc balss skaņas var atšķirt patiesību no meliem.
Senatnes viedajiem jebkurš apgalvojums ir pierādījums, ja viņu uztvertā skaņa bija tīra.
Patiesība un nepatiesība atšķiras vibrāciju frekvencē, un šo vibrāciju ietekmē, pirmkārt, būtiski mainās cilvēka mentālais un emocionālais ķermenis.
Meli ne vienmēr ir tieši meli. Cilvēks var klusībā maldināt, kad viņš kaut ko slēpj un slēpj, liedzot citam iespēju uzzināt patiesību un tādējādi maldināt.
Esi patiess, atklāts un skaidrs – tas padarīs tevi stipru un spējīgu mīlēt.

Indira MA
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Mums visiem ir pienācis Apziņas Atmodas laiks

“Karš nesākas ar iebrukumu un nebeidzas ar karadarbības pārtraukšanu. Karš sākas, kad cilvēka prātā un apziņā tiek iesēta šķelšanās ideja. Tas notiek ļoti nemanāmi un gadu desmitiem, pilienu pa pilienam, veido miljoniem cilvēku redzējumu, priekšstatu un pasaules uzskatu.
Šī šķelšanās ideja ir balstīta materiālismā. Materiālisms ir garīgās realitātes un dievišķā principa noraidīšana. Šī ideja atspoguļo negausīgo vēlmi iegūt matēriju (resursus un naudu), vēlmi valdīt, kontrolēt, dominēt, uzkrāt, paturēt pakļautībā un pretendēt uz Dieva lomu agresīvā vai manipulatīvā mēģinājumā virzīt cilvēku dzīvi un gribu saskaņā ar saviem aprēķiniem un plāniem.
Cilvēci tūkstošiem gadu ir virzījusi vēlme ienirt matērijā, ignorējot tās garīgo būtību, tāpēc dabas katastrofas, satricinājumi un kari nāk, lai notiktu Atmoda.
Zivju laikmeta beigas un ieiešana Ūdensvīra laikmetā iezīmējas vienlaicīgi ar spēcīgu apziņas atmošanās vilni un tikpat spēcīgu apziņas aptumšošanās vilni, kas iet paralēli viens otram. Tas noved pie cilvēku dalīšanās nevis pēc tautības, bet pēc vibrāciju līmeņa.
Šobrīd Ukraina un Krievija izdzīvo Sade Sati periodu un šajā periodā notiek abu tautu senās karmas transformācija. Lai pārveidotu šo karmu, ir jāiziet cauri attīrīšanas procesam un jāsasniedz jauns apziņas līmenis.
Kristus apziņa, vienotības apziņa ir tas, kas mums tagad ir vitāli nepieciešams, lai pārvarētu atdalīšanas ilūziju un nodzēstu kara uguni.
Karš ir rādītājs, kas atsedz patiesību un autentiskumu, atklāj mūsu attieksmi pret dzīvi un mūsu iekšējo būtību. Mēs paši nezinām, kas mūsos mīt, kamēr nenonākam ekstremālos apstākļos, kamēr nesasniedzam galējo punktu. Šajā galējā brīdī notiek autopsija un atsedz, kurš kādā apziņas līmenī atrodas, parāda “Kas ir kas un ko katrs elpo.”
Zināms skaits būtņu uz mūsu planētas atrodas dēmoniskā apziņas stāvoklī, spēj radīt manipulatīvus plānus, nežēlīgi graut un postīt, vienlaikus neizjūtot nekādas jūtas. Caur viņiem un viņu rokām uz šīs planētas dažādos periodos tika veikta visa veida vardarbība un iznīcināšana.
Ja dominējošais cilvēku skaits elpotu Mīlestību uz Dzīvi, tad “kara dēmonam”, kas dveš naidu pret dzīvību, nebūtu spēka izpausties. Jo viņa spēki tiek smelti un papildināti caur cilvēku emocijām un jūtām. Tāpēc aicinājums saglabāt iekšējo mieru un neļaut sevi inficēt ar naidu nav vērienīgi vārdi, bet gan konkrēta stratēģija, kas nepieciešama ātrai Gaismas spēku uzvarai.
“Kara dēmons” ir tas, kas mūsos ir iesēts kā atšķirīgu interešu un atšķirīgu pārliecību ideja. Šī ideja gūst spēku mūsu neziņas, savtīguma un patērētāju plēsonīgās un destruktīvās attieksmes pret Dzīvi dziļumos.
Mēs nevaram palikt vecajā šķelšanās paradigmā, jo mēs atkal ieiesim naida spirālē un nodosim negatīvās karmas sēklas nākamajām paaudzēm. Šķelšanās un agresija pastāv cilvēka apziņas līmenī. Mīlestība un vienotība ar visiem ir Kristus Apziņas līmenī.

Mums visiem ir pienācis Apziņas Atmodas laiks. Pamosties un kolektīvi pāriet uz Kristus apziņas līmeni.”

Mēs esam vienoti Dievā 
Mēs esam Vienoti Gaismā 
Mēs esam Vienoti Mīlestībā 

Teksts tulkots no: Indira Ma, Džjotiša skolotājas, Mīlošas būtnes, Ukrainietes šodienas ieraksta fb 

Zīmējums: Compassion / Natoa Rasolonjatovo (Madagaskara)
Paldies Līgai Mellupa

Vienīgais veids, kā uzvarēt tumsu, ir ieslēgt Gaismu!

Vienīgais veids, kā uzvarēt tumsu, ir ieslēgt Gaismu!
Šis apgalvojums attiecas uz visu, kas ir mūsu dzīvē.

Piemēram, emocionālās sāpes ir mīlestības trūkums.
Kā no tām atbrīvoties?
Iemācīties mīlēt spēcīgāk…

Sāpes izsauc gaidas, šķirtības sajūta, bailes, bet ne pati mīlestība. Cilvēks, kurš cieš no tā saucamās nelaimīgās mīlestības, patiesībā cieš no mīlestības trūkuma pašam pret sevi.

Mūsu dzīve virzās mūsu pašas specīgākās domas virzienā. Tas, kur mēs ieguldam savu enerģiju, vairojas un kļūst arvien lielāks. Tātad, kas tev ir labāk? Cīnīties ar bailēm vai attīstīt savu uzticēšanos, censties tikt galā ar aizvainojumu, iemācīties piedot, mocīties savās sāpēs, tāpēc, ka tavas gaidas nav attaisnojušās vai mācīties mīlēt?

Šī svarīgā zināšana palīdz “darbu ar sevi” padarīt nesāpīgu.

Vairs nevajag uzplēst senās brūces, nevajag rakņāties pagātnē, vairs nav jāatstrādā “karma” un jācieš! Dodies uz Gaismu!

Tas ir visdrošākais, nesāpīgākais un ātrākais veids kā atbrīvoties no sāpēm, aizvainojumiem, bailēm, trūkuma un šaubām.

Es novēlu jums MĪLESTĪBU, pārpilnību un labklājību!

Goar
Ilustrācija: Lisa Aisato
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Ienest Gaismu…

Ienest Gaismu savās šaubās, savā izmisumā, savās sāpēs, savā bezspēcībā, savā trauksmē, savās bailēs, savā apjukumā un nespējā pieņemt patiesību par to, kas notiek…

Ienest Gaismu pat necaurredzamā tumsā – lūk, ko man nozīmē personīgās garīgās cīņas stāvoklis, no kura nav iespējams izvairīties tad, kad tik daudz kas sagrūst acu priekšā.

Ienest Gaismu nozīmē atteikties atspoguļot man svešu veidu, kā dzīvot tajos apstākļos, kas tika uzspiesti nevis pašas izvēlēti.

Tātad, domāt, domāt, domāt un vēlreiz domāt, nevis panikā kopēt, neuzticēties visam, ko saka, nesteigties balstīties svešā kategoriskumā, kas balstas tikai uz melni-balto.
Tātad beidzot iemācīties strādāt ar informāciju, nevis nešķirojot baroties ar to, un pēc tam to atgremotu izspļaut uz kādu, kas pagadās pa rokai. 

Ienest Gaismu nozīmē atbildēt par sevi un tikai par sevi, nevis anonīmi manipulēt ar man nepazīstamu cilvēku kauna un vainas sajūtu.

Ienest Gaismu nozīmē aiznest to kaut tikai vienam cilvēkam un zināt, ka vismaz vienam ar mani kopā ir silti, gaiši un droši.

Ienest Gaismu nozīmē atrast sev gaismas avotu, tāpēc, ka viss gaišais turās tikai uz savstarpējas apmaiņas principiem, nevis vēlmes atrast donoru.

Mani mīļie, ienest Gaismu tad, kad tumsa ik mirkli sevi pavairo un vervē sev arvien jaunus un jaunus adeptus, nav vis vienkārši sarežģīti, bet gan titāniski grūti…

Taču dziedināšanās var notikt tikai Gaismā. Vairāk nekur citur.

Izvēlies uz ko tu balsties. Izvēlies, kas tev ir tuvāks. Un uzņemies pilnu atbildību par savu izvēli.

Es novēlu visiem GAISMU…

Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Dzīves mācības un pieredzes

Mācības un pieredzes atkārtosies tikmēr, kamēr tās nebūs apgūtas tā kā tas vajadzīgs tavas dvēseles izaugsmei. Iespējams, tās atkārtosies ne gluži tādā veidā kā iepriekš, bet atkārtosies. Taču dziļi dvēselē tu sapratīsi, ka tā ir tā pati pieredze un mācību stunda – jo tas jau reiz tavā dzīvē ir bijis. Un ikviena pieredze un mācību stunda neizbēgami noved pie viena – piedošanas un mīlestības. Ja tu esi spējīgs piedot un iemīlēt kā sevi, tā arī savu pāridarītāju, tu nedod viņam nekādu spēku. Ja kāds cenšas tevi aizvainot, bet tu uz to nereaģē, sūti viņam mīlestību, aizvainojums neskar tavu būtību, tam nav varas pār tevi. Vara tam ir tikai tad, kad ir pretreakcija uz to. Tāpēc tu vari jebkuru pieredzi un mācību stundu iziet ļoti ātri, vai arī ļoti ilgi, iespējams, tas tev prasīs vairākas dzīves. Viss atkarīgs no tā, kā tu reaģē uz vienu vai citu notikumu savā dzīvē.

Tas, kā pret tevi izturas cilvēki, tā ir viņu karma, bet tas, kā tu uz to reaģē – ir tavējā. Ja tu atrodies šeit, šajā realitātē, saņem savas pieredzes un mācības un pieņem tās ar pateicību, mīlestību un, ja gadījumā tās ir kādas sāpju un aizvainojuma pieredzes, pieņemot un piedodot tās visas pāriet daudz ātrāk un vieglāk. Un nāk jaunas pieredzes un dvēsele izaug. Un Visums redz šo dvēseli, rezonē ar to un kontakts ar Visumu uzlabojas. Tev saka priekšā, tu redzi zīmes visdažādākajās dzīves izpausmēs.

Kad tavā dzīvē ienāk cilvēks vai notikums, un tu esi apzināts, tu ieklausies un centies saprast, ko Visums ar to tev vēlas pateikt. Tu to neuztver ego līmenī, bet kā bērns ar neviltotu interesi un patiesu vēlmi izprast, ko tev tas ir atnesis (jo nekas jau neatnāk tāpat vien). Ja tu uzskati, ka esi augstāks, labāks par kādu, tu savā ego līmenī aizveries.

Piemēram, ja kāda profesora ar trim augstākajām izglītībām dzīvē ienāk cilvēks ar daudz zemāku izglītības līmeni, vienkāršs strādnieks, kurš visu dzīvi strādājis rūpnīcā, un šis profesors ego līmenī domā, ka šis cilvēks viņam neko nevar iemācīt un nevar dot, tātad viņš ego līmenī aizveras no visa, ko šis vienkāršais cilvēks varētu viņam dot. Aizveras no tā, ko dvēsele pati ielikusi šajā iespējā saņemt jaunu pieredzi. Bet Visums sinhronizē šo vajadzību un atved tieši šo cilvēku.

Bet tad, kad cilvēks notiekošo un citus cilvēkus pieņem ne ego līmenī, bet vēlas saprast, kam tas viņa dzīvē ienācis, ko tas var iemācīt, kas tā ir par pieredzi un macību stundu, dvēsele aug. Un Visums ir pateicīgs.

Un vēl viens: kāda enerģija ir tev pašam, tādu tu savā dzīvē pievelc. Ja tevī nav agresijas, tu nepievelc situācijas, kurās šī agresija izpaužas.

Vlad Freedom
Tulkoja: Ginta Filia Solis