Gaisma un siltums

svece543

Kāda sieviete žēlojās savai kaimiņienei par draudzeni, kura viņu bija aizvainojusi. Kaimiņiene viņu mierināja un pierunāja piedot draudzenei.

– Piedot? Kā to var? Pēc tā, ko viņa man nodarīja? Viņa taču ir tik ļauna! Nē, ļaunumu nevar piedot, – teica sieviete. – Un vispār, kāpēc man jāmīl cilvēki, kuri nemīl mani, kāpēc man jādara labu, kad apkārt visi viens otram dara ļaunu, apmāna un nodod?

– Es Tev izstāstīšu kādu stāstu, – teica viņai kaimiņiene.
– Dzīvoja reiz cilvēks. Viņš lūdza Mātei Dabai izdarīt tā, lai naktīs būtu gaišs, lai varētu nededzināt sveces un lai ziemā būtu silts – lai varētu nekurināt krāsni. Taču Mātei Dabai labāk redzams, kā jābūt, tāpēc tā neņēma vērā cilvēka lūgumu. Tas sadusmojās ne pa jokam un nolēma: ” Ak, Tu tā, ja? Nu tad es nededzināšu pa naktīm sveces un ar tām Tevi neizgaismošu. Un ziemā nekurināšu krāsni, lai ar tās siltumu Tevi nesildītu. Un pat ārdurvis atvēršu, lai mājā siltums nepaliktu, tad paskatīsimies, cik Tev auksti būs!”
– Galīgi stulbs, – pārtrauca kaimiņieni sieviete, – iedomājās, ka ar savu sveci izgaismo dabu un ar savu krāsni to silda! Augstprātīgs muļķis! Tas taču, pirmkārt, vajadzīgs viņam pašam – gaisma un siltums. Bet viņa – Māte Daba pati par sevi parūpēsies!
– Tad kāpēc Tu, – jautāja kaimiņiene, – dari to pašu?
– Es? – izbrīnījās sieviete.
– Jā, Tu! Kāpēc Tu izdzēs savas mīlestības gaismu, kad apkārt Tev savelkas tumsa un kāpēc Tu neiekur savas sirds krāsns siltumu, kad apkārt jūti ļaužu sirds saltumu?  Vai nav labāk pašai iedegt savas sirds gaismu un paspīdināt citiem, nevis sēdēt tumsā un gaidīt, kamēr kāds iedegs gaismu?  Tad Tu pati ieraudzīsi ceļu un, iespējams, arī citi to ieraudzīs un jūs kopā, roku rokā varēsiet doties pa to. Un vai nav labāk aizdedzināt savu sirds gaismu un tās siltumā sildīties pašai un sasildīt citus, nevis sēdēt aukstumā un gaidīt, kamēr kāds sasildīs Tevi.  Un tad arī no apkārtējo sirdīm staros siltums un gaisma un pasaule kļūs siltāka un gaišāka.

Avots: http://www.pritchi.ru

Tulkoja: Ginta FS

Advertisements

Esi Gaisma

gaisma8

Pirms dažiem gadiem Ņujorkā es braucu pārpildītā autobusā – tas bija pilns ar nogurušiem un aizkaitinātiem pasažieriem. Mēs iekļuvām sastrēgumā. Ārā smidzināja smalks lietutiņš. Autobusa salonā vīrieši neapmierināti burkšķēja viens uz otru. Kāds no viņiem, kaut kada iemesla dēļ, uzsāka ķildu. Neviens neaizdomājās iedot vietu kādai grūtniecei. Gaisā virmoja dusmas.

Septītās Avēnijas pieturā vadītājs paziņoja: “Draugi” – viņš teica mierīgā balsī – “Es zinu, jums šodien ir bijusi grūta diena. Laika apstākļiem un sastrēgumiem es neko nevaru padarīt. Piedāvāju katram no jums izkāpt pa priekšējām durvīm. Es padošu roku. Kad iesiet garām man, ielieciet manā rokā visus savus kreņķus un rūpes. Un tad, kad es braukšu pāri Hudzonai, es izmetīšu to visu pa taisno upē. Labi?”

«Viņs taču ir brīnumdaris», — es padomāju. Pasažieri sāka smieties. Viņu sejas apskaidrojās. Pēdējāš stundas laikā šie cilvēki tēloja, ka neredz savus kaimiņus, bet tagad ieskatījās viens otram acīs – viņš patiešām to saka nopietni?.

Nākamajā pieturā vadītājs apstājās un caur biļešu pārdošanas lodziņu pastiepa roku, un gaidīja. Viens aiz otra pasažieri kāpa ārā un pastieptajā rokā it kā ielika kaut ko. Kāds iesmējās, kādam acīs bija asaras – taču katrs no viņiem aizskāra vadītāja roku. Nākamajā pieturā notika tas pats. Un tā visu laiku, līdz pat pašai upei.

Pasaule nav vienkārša. Dažkārt tik lielā mērā sarežģīta, ka grūti saglabāt cilvēcību. Mēdz būt pretīgas dienas. Dažkārt tās iievelkas daudzu gadu garumā. Tu centies izmainīt situāciju, bet nekas nemainās. Tu zaudē mantu, draugus, ticību un mīlestību. Tu skaties briesmīgus notikumus ziņās. Tev ir bail. Un tu aizpogā sevi ciet – līdz pašam kaklam.

Ļoti bieži pār mums pārklājas tumsa. Tev vajadzīga gaisma, bet tu nevari to atrast.

Taču, kas tad, ja tu pats esi Gaisma? Kas tad, ja tu pats vari kļūt par gaismas avotu?

Kā tā autobusa vadītājs, kurš nebija nekāds atpazīstamais cilvēks vai garīgais skolotājs. Viņš pat negrasījās nest savu mācību tautās. Pavisam parasts pakalpojumu sfēras darbinieks – viens no pašiem neievērojamākajiem cilvēkiem. Bet spēks pavisam vienkāršā cilvēkā var būt milzīgs, un vadītājs prata novirzīt to, lai palīdzētu mums visiem – saviem pasažieriem.

Kad man ir slikti, es atceros šo autobusa vadītāju un jautāju sev, ko es varu izdarīt tieši tagad, lai kļūtu par gaismu? Protams, es nevaru apstādināt globālo sasilšanu, karus, pārtaisīt cilvēkus. Taču es varu izdarīt ko labu cilvēkiem, kurus sastopu, pat tad, ja tos nepazīstu.

Manai uzvedībai ir nozīme, jo es nedzīvoju uz vientuļas salas. Skumjas un bailes ir lipīgas, bet tikpat lipīga ir pacietība un dāsnums. Katrā no mums ir daudz lielāks ietekmes spēks, kā mēs varētu iedomāties.

Lai kas mēs arī nebūtu, lai kā mēs būtu iestiguši savās ikdienas rūpēs, es ticu, ka ikviens no mums var izgaismot kādu daļiņu pasaules.

Vēl vairāk, es domāju, ka tas ir vienīgais veids, lai apgaismotu pasauli – pieturu aiz pieturas līdz pat pašai upei.

Autors: Elizabete Gilberta

Avots: http://anotherindianwinter.ru

Tulkoja: Ginta FS

Vasaras Saulstāvju laika maģija

ligo13

Šogad astronomiskā Vasaras Saulstāvju Diena – pati garākā gaismas diena, iestāsies 20. jūnijā plkst. 22:34 pēc Grinvičas laika (pie mums Latvijā – 21. jūnijā plkst. 01:35). Tad Saule sasniegs savu visaugstāko punktu.

Vasaras Saulstāvji ir viens no četriem galvenajiem Saules gada punktiem. Jau gadu tūkstošiem šai dienai ir bijusi milzīga nozīme mūsu senču dzīvē, kuri dzīvoja harmonijā ar dabu un respektēja dabas ciklus un likumus. Astrologi un ezotēriķi apgalvo, ka šis laiks ļoti spēcīgi ietekmē visu dzīvo – cilvēkus, dzīvniekus un augu valsti. Šajā laikā viss mums apkārt ir piesātināts ar Saules enerģiju un tāpēc šī diena ideāli ir piemērota savas nākotnes programmēšanai.

Jau no paša rīta noskaņojies uz pozitīvā viļņa un centies šo stavokli nepazaudēt līdz pat Saules rietam. Šajā dienā miljoniem ļaužu vēršas pie Saules, lai piepildītos ar tās dievišķo spēku un radošo enerģiju. Šajā dienā mūsu vēlmes pildās ar kosmisko varenību un tāpēc ir svarīgi šo enerģiju novirzīt savu plānu realizācijai, tam, lai dzīvē ienāktu vairāk labklājības, veiksmes, mīlestības un prieka.

Šajā dienā Var un Vajag DAUDZ VĒLĒTIES! Tā ir tā gada diena, kad ikviena meitene, sieviete var sajusties kā īsta brīnumdare.

Ko labu var izdarīt Vasaras Saulstāvju Dienā?

Sveikt Sauli.

Tu vari savu dienu sākt ar jogas vingrinājumu “Sveiciens Saulei”. Internetā šis vingrojumu komplekss ir pieejams. Tas ir lielisks sākums jebkurai dienai – bet šoreiz – it īpaši.

Piemēram:

Izdzert Saules tēju.

Ja aiz loga ir Saule, tu vari uzvārīt sev lielisku Saules tēju. Tai vajadzīgas vien 4 sastavdaļas: tava mīļākā aromātiskā tēja, ūdens, medus un Saulīte. Uzvāri to un noliec uz palodzes ievilkties Saules staros. Ja dzīvo privātmājā, iznes to ārā – dārzā. Tēja bagātināsies ar Saules enerģiju, šajā laikā vari pameditēt, skatoties kā Saules stari apspīd tēju un iedomājies, kā tie piepilda to ar Dabas spēku, Saules enerģiju. Pēc tam, dzerot to, izjūti katru malku, baudi – tēja būs ne tikai garšīgāka kā parasti, bet arī enerģētiski spēcīgāka.

Apģērbties saulainā tērpā.

Kad iesi ārā, uzvelc ko dzeltenu, uzliec zelta rotas, kādu košu aksesuāru. Vienkārši uzvelc to, lai tas tev visu dienu atgādinātu par to, ka ir brīnišķīga diena, svētki un domas pildīsies ar Saules enerģiju. Tas palīdzēs radīt gaišas domas, gaišus sapņus, apzināti darīt labu sev un apkārtējiem.

Iedegt Iedvesmas Uguni.

Šī diena ir īpaši piemērota tam, lai iedegtu savas Dvēseles uguni, lai Radītu. Ne vienkārši darīt, sacerēt, izdomāt, rakstīt ar mērķi, lai kāds palasītu un uzslavētu. Lai šodienas mērķis ir viens vienīgais – gūt baudu no radīšanas procesa. Nedomā par rezultātu, nedomā par to, ko padomās citi, nesalīdzini sevi ar citiem (ar salīdzināšanu nodarbojoties, tu slāpē radošuma uguni). Tev nav nevienam jārāda tas, ko esi radījis un nav nevienam par to jāstāsta. Radi sev – tikai sev. Esi harmonijā ar savu Dvēseli un radi kopā ar to – to, ko tu pats vēlies.

Paņem savus mākslas instrumentus – lai tie būtu jebkuri. Kaut vai iemērc plaukstas krāsās un apzīmē papīru – tas ir tavs process un izbaudi to, lai radošā enerģija plūst – tā zin, kurā virzienā doties. Radi, priecājies, spēlē, gūsti baudu.

Ienirt sajūtu ugunī.

Atļauj sev šodien just jebko. Aizmet paškritiku, šaubas, dalīšanu labajos un sliktajos – baudi visas nokrāsas. Sajūtas ir tās, kas ļauj mums justies īstiem un dzīviem! Sakoncentrējies uz sirds apvidu un visas dienas garumā uzdod sev jautājumu: “Ko es šobrīd jūtu?” Ieklausies sevī un apzinies savas sajūtas. Pēc tam saki sev: “Es pieņemu sevi un savas jūtas, tādu, kāds es esmu.”

Atbrīvoties no nevajadzīgā.

Vasaras Saulstāvju Dienai ir mīlzīgs attīrošs spēks. Un, pirmkārt, tas koncentrējies ugunī. Šajā dienā vari atbrīvoties no negatīva, kas uzkrājies tevī un tavā dzīvē. Vari atbrīvoties no aizvainojuma, vilšanās, vari atlaist negatīvos uzstādījumus, kas traucē būt laimīgam.

Mūsu senči leca pār ugunskuru, dedzināja salmu lelles, kurām bija apsietas lentītes – katra lentīte nozīmēja kaut ko, no kā cilvēks vēlējās atbrīvoties. Viņi staigāja pa oglēm – viss cilvēka smalkais ķermenis attīrījās ar uguns palīdzību – visi astrālie parazīti, visi lāsti, viss tika sadedzināts ugunī.

Savu māju vari attīrīt ar sveci. Lai attīrītos ar Saules sveci, paņem dzeltenas krāsas sveci (vislabāk vaska), aizdedz to un noliec uz galda. Apsēdies pie tās, iekārtojies ērtāk un atslābinies. Parūpējies par to, lai tevi neviens netraucētu, atslēdz telefonu. Aizver acis un iedomājies Sauli, lielu, spožu, liesmojošu, apveltītu ar milzīgi lielu attīrošu spēku. Tad atver acis un paturi prātā šo tēlu, un pārnes to uz degošās sveces liesmu. Tev sanāks tāda maza liesmojoša saulīte. Maziņa, bet tai ir tās pašas īpašības, kas lielajai Saulei.

Un tagad, iedomājies tā tēlu, kas tev traucē, no kā tu vēlies atbrīvoties un ieliec to savas sveces degošajā liesmā. Vienkārši vēro, kā uguns sadedzina un izkausē to, ko tai uzticēji. Vari klusiņām runāt: “Es ar pateicību atlaižu to, es esmu saņēmis mācību un tagad atbrīvoju vietu labām, laimīgām pārmaiņām manā dzīvē.”

Kad esi to izrunājis, noformulē konkrēti tās vēlmes, ko tu vēlies savā dzīvē. Mierīgi pasēdi, padomā, pameditē, sveces liesmiņā skatoties – tik ilgi, cik to vēlies.

Pacensties būt kontaktā ar dabu.

Tiek uzskatīts, ka šajā dienā ir atvērtas durvis starp pasaulēm, koki un augi spēj runāt un sniegt mums atbildes uz svarīgiem jautājumiem. Izej dabā – parkā, mežā, pļavā, pie jūras vai ezera – tur, kur tev būs labi un ērti. Uzdod tur savus jautājumus – pasēdi un paklausies, par ko runā daba, ko tā tev rāda. Piespiedies kokam, apņem to, noglāsti zāli, paklausies putnu dziesmās, paveries mākoņos, ko tev tie stāsta?

Dari visu, ko vēlies, lai pabūtu ar Dabu. Šādos mirkļos kaut kas jauns notiek Dvēselē, atveras citas sajūtas. Mūsu senči devās mežā meklēt papardes ziedu, jo meklēja atbildes uz saviem jautājumiem. Kas meklē, tas atrod!

Uzrakstīt vēstuli Visumam.

Tas ir vēl viens spēcīgs veids, kā atrast atbildes uz saviem svarīgākajiem jautājumiem. Tas ir pārbaudīts rituāls ne reizi vien. Uzraksti vēstuli un palaid to ugunī. Paseko tam, lai vēstules papīrs pārvērstos smalkos pelnos (mājās esot, šo vēstuli var sadedzināt māla bļodiņā). Pelnus izkaisi vējā, lai tas aiznes pasaulē tavas vēlmes, jautājumus vai sapni. Visums noteikti atbildēs.

Tāpat kā senči, piedalīties dažādās mistērijās:

— pin vainagu, iepin tajā savu labestību un palaid pa straumi – uzdāvini Visumam savu vēlmi (tā ir tā pati vēstule tikai vainaga formā);
— dzer medus dzērienus, tie tevi piepildīs ar Saules un Dabas spēku;
— pateicies Dabai, Ugunij un Ūdenim;
— lec pāri ugunskuram, lai attīrītos un pievilktu Visuma spēku savā dzīvē;
— staigā pa oglēm, piepildot savas vēlmes ar Uguns un Zemes spēku un enerģiju;
— attīries ar Ūdeni (upē, ezerā, strautā, jūrā) – vari iegremdēties tajā ar galvu;
— dziedi dziesmas;
— sagaidi un pavadi Sauli – ausmā un rietā.

***
3 dienas mēs varam svinēt Saulstāvjus, jo visu šo laiku Saule atradīsies savā augstākajā punktā. Šīs ir tikai dažas vienkāršas idejas, kuras ikviens no mums var izpildīt šajās spēcīgajās dienās. Piepildi sevi ar Saules enerģiju, svini, domā labas domas, radi, iedvesmojies, jūti, mīli un smaidi Saulei!
Lai svētīts šis laiks!

Avots: http://po-tu-storonu-mira.com/

Foto: http://razgale.blogspot.com/

Tulkoja: Ginta FS

Ir jautājumi?

10464182_246758832181253_3639492788632253523_n

Universitātē profesors saviem studentiem uzdeva jautājumu:

— Vai visu, kas eksistē pasaulē, radījis Dievs?

Viens students drosmīgi atbildēja:

— Jā, protams, viss ir Dieva radīts.

— Dievs ir radījis Visu? — vēlreiz pajautāja profesors.

— Jā, Ser, — atbildēja students.

Profesors jautāja:

— Ja reiz Dievs ir radījis visu, tātad radījis arī Ļaunumu, ja jau tas reiz eksistē. Un, ja piekrītam principam, ka mūsu darbi nosaka to, kas mēs esam, tad Dievs ir Ļaunums!?

Students samulsa, izdzirdējis tādu atbildi. Profesors pašapmierināti noklepojās. Viņš vēlreiz sekmīgi studentiem bija pierādījis, ka Dievs ir mīts.

Tad pēkšņi auditorijā roku pacēla vēl kāds students un teica:

— Vai varu Jums, profesor uzdot jautājumu?

— Protams, — atbildēja profesors.

Students piecēlās un jautāja:

— Profesor, vai aukstums eksistē?

— Kas tas par jautājumu? Protams, eksistē. Tev nekad nav bijis auksti?

Studenti sāka smieties par jaunekļa jautājumu. Viņš turpināja:

— Patiesībā, Ser, aukstums neeksistē. Tas, ko saskaņā ar zinātnes likumiem, mēs saucam par aukstumu, patiesībā ir siltuma trūkums. Cilvēku vai priekšmetu var pētīt izejot no domas – vai tas rada un nodod enerģiju. Absolūtā nulle vai – 460 grādi pēc Fārenheita, ir pilnīgs siltuma trūkums. Visa matērija kļūst inerta un nespējīga reaģēt šajā temperatūrā. Aukstuma nav. Mēs esam radījuši šo vārdu, lai apzīmētu to, ko mēs jūtam, kad nav siltuma.

Sudents turpināja:

— Profesor, vai tumsa eksistē?

— Protams, eksistē!

— Jums atkal, Ser, nav taisnība! Arī tumsa neeksistē. Patiesībā tumsa ir gaismas trūkums. Mēs varam pētīt gaismu, ne tumsu. Mēs varam izmantot Ņūtona prizmu, lai sadalītu balto gaismu daudzās gaismās un izpētīt katras krāsas viļņu garumu. Jūs nevarat izmērīt tumsu. Vienkāršs gaismas stars var ielauzties tumsā un izgaismot to. Kā Jūs varat uzzināt, cik tumša ir viena vai cita telpa? Jūs izmērat, cik daudz gaismas tur eksistē. Vai ne tā? Tumsa – tas ir jēdziens, ko izmanto cilvēki, lai aprakstītu to, kas notiek, kad nav gaismas.
Un tad students vēlreiz vērsās pie profesora:

— Ser, vai ļaunums eksistē?

Šoreiz profesors atbildēja nepārliecināti:

— Protams, kā jau es teicu. Mēs to redzam katru dienu. Cietsirdība cilvēku vidū, daudzie noziegumi un vardarbība visā pasaulē. Šie piemēri nav nekas cits, kā pierādījums tam, ka ļaunums eksistē.

Uz ko students atbildēja:

Ļaunums neeksistē, ser. Ļaunums – tas vienkārši ir Dieva trūkums. Tas ir kas līdzīgs tumsai un aukstumam, kas radīts lai apzīmētu Dieva trūkumu. Dievs nav radījis ļaunumu. Ļaunums — tas nav kā ticība vai mīlestība, kas eksistē tāpat kā gaisma un siltums. Ļaunums  — tas ir rezultāts tam, ka cilvēka sirdī trūkst Dievišķās mīlestības. Tas ir līdzīgi aukstumam, kas mūs pārņem, kad nav siltuma un tumsai, kas iestājas, kad nav gaismas.

Profesors atsēdās.
Klusums.

Avots: http://www.pritchi.ru

Tulkoja: Ginta FS

Kad šķiet, ka visa pasaule ir pret tevi!

apskauj sevi

Kad šķiet, ka visa pasaule ir PRET tevi, tie ir maldi un ilūzija, kurā ir ērti ieslīgt, lai tik nebūtu jāpamet upura stāvoklis un nebūtu jāsāk darīt ko tādu, kas patiešām mainītu dzīvi

Visa mūsu dzīve ir mūsu domu sekas, pēc tam – arī vārdu un darbu. Nekas nav bez iemesla, un viss ir likumsakarīgi.

Kas gan mums traucē aiziet no nemīlamā darba, darīt galu destruktīvām attiecībām, pārstāt bojāt savu veselību u.t.t.?

NEVIENS!

Norakstīt visu uz karmu, likteni, Dievu, vecākiem, vienalga – uz ko, ir ĒRTI, taču šis ceļš ne pie kā laba un vērtīga nenovedīs. Var tā bumbulēt visu dzīvi, bet – vai vajag?

Nemeklē tos, kas tevi pažēlos un izglābs. Uz to spējīgi vien daži. Vairums nevar palīdzēt paši sev.

Esi pats sev glābējs, atbalsts, siltums un gaisma – tuvāks un saprotamāks par tevi šajā pasaulē nav neviens. Tā rodas mīlestība pret sevi, caur savas vērtības un vajadzības sev apzināšanos.

Tāds cilvēks nekad nekļūs par pasaules un cilvēku nīdēju, viņš noteikti reiz kļūs par vienotu veselumu ar pasauli.

Katrā no mums ir daļiņa Dieva, maza, silta saulīte. Atrodi to sevī, apskauj cieši cieši un nekad vairs neatlaid. Saudzē to, mīli, lai tā pārvērsas lielā un karstā saulē.

Autors: Katerina Kurkina

Tulkoja: Ginta FS

Pateicības nekad nav par daudz!

Praying woman hands

Praying woman hands

Spēcīga metode, ar kuras palīdzību savā dzīvē pievilkt pozitīvus notikumus.

“Dzīvojot ar pateicību, mēs varam pasaulē ļoti daudz ko izmainīt. Kad aizmirstam par pateicību, tad ļoti viegli novirzīties no sava mērķa.”

Džo Vitale

Kad esi veiksmīgs, bagāts un vesels, vari pateikties liktenim par to visu. Taču, ko darīt, ja tava dzīve ir problēmu pilna? Par ko pateikties, ja šķiet, ka tavā dzīvē viss ir briesmīgi?

Ja labi padomāsi, izrādīsies, ka vienalga iemesls pateicībai atradīsies.

 

Pamēģini atrast prieku pašās vienkāršākajās lietās:

– Es esmu pateicīgs par to, ka dzīvoju.

– Es esmu pateicīgs par to, ka man ir ģimene, radi (mīļotais cilvēks, bērni…pats vari paturpināt šo sarakstu).

– Es esmu pateicīgs par to, ka man ir draugi (kaut viens labs draugs vai draudzene noteikti ir?)

– Es esmu pateicīgs, ka varu baudīt lielisku cilvēku klātbūtni (Un atkal, ja tev šķiet, ka pagaidām neviena tāda cilvēka nav, pameklē un noteikti kāds atradīsies).

– Es esmu pateicīgs, ka man ir jumts virs galvas (nav svarīgi, privātā māja, dzīvoklis, īrēta dzīvesvieta vai pavisam maziņš miteklis, bet tu neesi bezpajumtnieks!).

– Es esmu pateicīgs par to, ka man ir dators ar pieeju internetam (un tā tas ir, ja reiz lasi šīs rindas).

– Es esmu pateicīgs par to, ka es tiecos uz labklājību (varbūt tu jau esi veiksmīgs un visu, ko vēlējies, esi sasniedzis, tātad ir par ko pateikties. Ja tā vēl nav, ir lieliski, ka ir tāds mērķis).

– Es pateicos par to, ka man ir mans iemīļotais darbs (ja pagaidām tā nav, tātad vismaz ir darbs, kas tevi baro. Un vēl – droši vien tev ir kāds mīļotais hobijs. Lieliski!).

– Es esmu pateicīgs par to, ka spēju priecāties par saules gaismu, putnu dziesmām, garāmgājēju smaidiem.

– Es esmu pateicīgs Dievam par katru nodzīvoto dienu, kas nes manā dzīvē tik daudz jaunu atklājumu.
Ja tu ieradināsi sevi rakstīt savu pateicību dienasgrāmatu, tad ar katru dienu tu atradīsi arvien vairāk prieka savā dzīvē.

Avots: http://www.econet.ru

Tulkoja: Ginta FS

Ieslēdz savu gaismu!

8

Satiekoties ar daudz un dažādiem cilvēkiem, mēs neizbēgami sastopam tos, kas pret mums izturas slikti. Uz tādiem cilvēkiem dusmoties nevajag. Viņi nezin, kā tikt galā ar savām sāpēm un tāpēc tās interpretē attiecībā uz citiem cilvēkiem. Katram no mums ir sava personīgā sāpe, ar kuru grūti tikt galā. Un kad sakrājies pārāk daudz ciešanu un mēs tās paslēpjam sevī un necenšamies vēlreiz tās pārdzīvot, tām noteikti atrodas iespēja izlauzties uz āru – uz citiem cilvēkiem. Tieši tāpēc visbiežāk mēs nodaram pāri tiem, kuri atrodas blakus.

Šeit izlasīsiet lieliskas Džefa Fostera rindas par to, kā būt ar tiem cilvēkiem, kuri pret jums attiecas ne īpaši labi…

***

Kad kāds lamājas, pazemojot tevi,
Kad kāds dod padomus, pēc kuriem tu nejautā,
Kad kāds uzskata tevi par vainīgu savās sāpēs
Kad viņi nedzird tevi, bezgalīgi runājot tikai par sevi,
Kad viņi tevi salīdzina ar citiem cilvēkiem,
Ignorē, nosoda vai izsmej tavas domas un jūtas —

Apstājies. Ieelpo dziļi.
Zini, ka tā ir viņu sāpe, ne tavējā.
Zini, ka viņi redz vienīgo sapni, kuru var ieraudzīt, kamēr nav pamodušies,
Zini, ka viņi pazīst ne tevi, bet savas ilūzijas.

Iespējams, viņiem grūti ir sevi mīlēt.
Iespējams, viņi meklē savas vērtības apstiprinājumu kaut kur – ārpusē.
Iespējams, viņi ir šķirti no savas elpošanas, ķermeņa, tik vērtīgās dzīvotspējas un sava patiesā aicinājuma.
Iespējams, viņi dzīvo duālā – labā un sliktā pasaulē, pareizā un nepareizā, veiksmes un neveiksmes pasaulē.
Iespējams, viņi ir aizmirsuši vienkāršo esības prieku.
Iespējams, tu to saproti.
Iespējams, tu jau biji tur, kur viņi ir šobrīd?!

Necenties izmainīt viņus. Viņi nevar izmainīties.
Necenties izlabot viņus. Viņi neprasa būt izlaboti.
Jo vairāk tu viņiem uzspied, jo vairāk viņi tevi atgrūdīs.
Nesapinies viņu skumju tīklos.
Esi skaidrs, pat līdzcietīgs, bez centieniem uzspiest kādam.

Tas ir normāli, ka esat sastrīdējušies. Tas patiešām ir tā.
Dod viņiem brīvību būt dusmīgiem.
Tas ir normāli, ka viņi ir vīlušies tevī.
Dod viņiem brīvību būt vīlušamies.
Tas ir normāli, ka viņi nosoda tevi. Lai paliek brīvi arī tajā.

Esi brīvs, paužot savas paša domas un jūtas!
Ļauj sev skumt, dusmoties, šaubīties un būt vainīgam.
Lai visas šīs vērtīgās enerģijas plūst caur tevi.
Tās tevi neaizskars, kad ļausi tām brīvi kustēties.

Jā, šajā ceļojumā tu sastapsi daudz vārtu sargu.

Tā vai citādi, turpini savu ceļu un ļauj citiem iet savu.
Tev nevajag paskaidrot vai aizstāvēt to.
Esi pats šajos grūtajos laikos.

Necīnies ar tumsu, lai kas arī notiktu, tai nav nekādas varas.

Vienkārši, ieslēdz savu GAISMU!

Džefs Fosters

Tulkoja: Ginta FS