Fizika un nekādas maģijas

Kvantu fizikas zinātnieki jau laiku atpakaļ ir pierādījuši, ka svarīga ir ne tik daudz patiesā realitāte, kas mums apkārt, cik vibrācijas un enerģija. Un šim faktam ir milzīga loma katra no mums dzīvē.

Ja viss mums apkārt ir enerģija, tātad arī mūsu domas ir enerģija, tātad tām ir potenciāla spēja ietekmēt ārpasauli.

Ja viss mums apkārt ir enerģija, tātad cilvēki ir šīs enerģijas sakopojumi.

Un no šī pieņēmuma uzreiz izriet divi secinājumi:
1. Cilvēka izaugsmi un attīstību ierobežo tikai viņa vēlme augt un attīstīties.
2. Visi cilvēki savā ziņā ir nemirstīgi, jo enerģiju nevar iznīcināt.

Kas notiek, kad mēs virzām savu enerģijas plūsmu uz kādu objektu vai ķermeni? Šī objekta/ķermeņa vibrācija palielinās, tādējādi mainot tā stāvokli.

Tātad, ja mēs sildīsim ledu, tas pārvērtīsies ūdenī. Ja mēs turpināsim to sildīt, ūdens pārvērtīsies tvaikā, un, lai gan mūsu acis to vairs neredzēs, tas joprojām būs mums apkārt. Nekas nekur nepazūd. Tie ir fizikas likumi.

Taču viss, kas attiecas uz ledu un ūdeni, attiecas arī uz cilvēku. Un, ja kādam izdodas būtiski paaugstināt savas vibrācijas, ir loģiski pieņemt, ka pienāks brīdis, kad šis cilvēks kļūs neredzams. Un tam nav nekāda sakara ar mistiku vai maģiju. Tikai fizika.

Ja cilvēks ir kļuvis neredzams, tas nozīmē, ka viņam izdevās savu “neapstrādāto” materiālo ķermeni pārveidot “apstrādātā” ķermenī, un nāves jēdziens viņam vairs nepastāv.

Tātad, ja cilvēks ir vibrācijas, tad tās var mainīties pēc paša vēlēšanās. Jautājums tikai kā? Un atbilde uz to ir ļoti vienkārša – ar domu palīdzību. Mēs varam mainīt sava ķermeņa vibrācijas ar savas domāšanas palīdzību.

To ir ļoti viegli pārbaudīt. Padomā par mīlestību un naidu. To ietekme uz jūsu ķermeni ir pilnīgi atšķirīga, jo abas šīs jūtas maina mūsu vibrāciju frekvenci.

Tā kā viss apkārt ir vibrācijas, jebkura slimība nav nekas cits kā vibrāciju disharmonija. Acīmredzot šo disharmoniju var labot ar citu vibrāciju palīdzību: mūziku, krāsām, smaržām un, protams, domu palīdzību. Un to noteikti nevar saukt par jaunatklājumu. Viss apkārt ir saistīts ar enerģiju un vibrācijām.

Pieņemsim, ka cilvēks ir mūzikas instruments. Kā mēs jau zinām, mūzika un skaņas ir vibrācijas, un, ja instruments ir nepareizi uzskaņots, tas radīs neharmoniskas melodijas. Cilvēku var salīdzināt ar slikti uzskaņotu mūzikas instrumentu, kas rada nepatīkamas skaņas, kas galu galā noved pie viņa agresijas, konfliktiem un neapmierinātības.

Tu noteikti zini vārdu “disonanse”. Uzdevums ir mēģināt ar savu domu palīdzību atgriezt šo instrumentu, ko sauc par “cilvēku”, normālā stāvoklī. Bet to var izdarīt tikai viņš pats. Katrs no mums ir atbildīgs par sevi un par savu domu gaitu un līdz ar to arī par harmoniskajām vai neharmoniskajām vibrācijām, ko radām un sūtam apkārtējai pasaulei.
Ja izvirzi sev mērķi atrisināt problēmas, kā arī ātri sasniegt savus mērķus, tad jāatceras, ka viss apkārt ir vibrācijas, un tāpēc to var mainīt. Gan betons, gan neizturams kolēģis darbā arī ir vibrācijas, kuras var mainīt.

Mēs burtiski izmetam savu laiku un naudu, turpinot veltīgos mēģinājumus izskaidrot un izprast pasauli, šim nolūkam izmantojot tikai materiālistiskas metodes. Bet var taču vienkārši ievērot Visuma pamatprincipu. Un šis princips vēsta: viss apkārt ir vibrācijas.

Atceries to, jo tas ir par tavu dzīvi. Tu izlem, kur tavas domas tevi vedīs – tumsā vai gaismā. Neviens cits to nevar izlemt tavā vietā.
Taču tā ir taisnība, visu, kas apkārt, nosaka mūsu domas, neziņa un aizspriedumi. Ja tu skaties uz pasauli kā uz ciešanu jūru, tad tavas vibrācijas pazeminās. Ja tev tā šķitīs kā mūžīgā triumfa vieta, tās paaugstināsies. Viss ir vienkārši. Nekādas maģijas vai reliģijas. Tikai fizika.

Avots: МАГИЯ СЛОВА
FOTO: Yan Krukau
Tulkoja: Ginta Filia Solis

SAJŪTI ATŠĶIRĪBU

Sajūti atšķirību: ja pirmkārt TU esi mamma, sieva, darbiniece, meita – tas ir viens. Ja TU esi nemirstīga Dvēsele, kura šobrīd kādam ir mamma, sieva, darbiniece, meita – tas ir pavisam kas cits.

Mamma-personāžs var konvulsīvi raustīties bailēs par to, ka viņas bērni “neatbilst normai”, bet mamma-Dvēsele zina, ka viss būs labi, ja bērniņš ir mīlēts…. Visas bailes, visas sāpes visi aizvainojumi un vilšanās ir mūsu lomu paliekas, caur kurām cauri dzīvēm mēs atklājām savu Dvēseles Gaismu. Par spīti tam, kā tas izskatās “mirstīgajā” pasaulē. Bailes un lomas pašas pazūd, ja mēs fokusējamies uz Mīlestību. Uz sirsnību un pieņemšanu, maigumu un prieku, ticību sev un citiem, un pateicību katram mirklim….

Un, jo sarežģītāka šobrīd ir tava dzīve, jo vairāk tajā negatīvu emociju, jo ātrāk tu vari atbrīvoties no tās lomas, kuru esi aizspēlējusies. Tāpēc, ka tā vairs nav savienojama ar dzīvi. Bet tie, kuri to jau agrāk ir izdarījuši (ņemiet vērā – ar daudz lielāku piepūli), šobrīt atklāj sev patiesi jaunus un daudz plašākus horizontus.

© Svetlana Dobrovoļska
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Tavā dzīvē notika, notiek un notiks tikai tas, kam tu tici

Ir miljoniem veidu, kā cīnīties ar slimībām. Cilvēce savā izdomas bagātībā ir pati sevi pārspējusi.

Tradicionālajā un netradicionālajā medicīnā ir simtiem tūkstošu dažādu institūtu un klīniku. Iedomājies – tās ir veselas zinātnes, mācības, un daudz visu veidu dziednieku, kuri cīnās un meklē metodes, lai apkarotu visu veidu “sarežģītības līmeņu” slimības. 

Ir miljoniem veidu cīņai ar slimībām un tikai viena metode, kā dzīvot bez slimībām – tā ir māksla, kuru katram ir iespēja apgūt.

Ir divi pamatmodeļi kā dzīvot:

– Cīņa/pretestība

– Dzīve.

Šīs 2 galvenās metodes, divi dažādi domāšanas veidi, uzskati par sevi un dzīvi kopumā. Vienkāršāk sakot, tas ir “pesimisms un optimisms”. Tas ir tas, ko tu nākotnē sagaidi sev, savai ģimenei, draugiem, valstij, civilizācijai, planētai.

Tas ir tas, kurp tu virzi savu TICĪBU, pašu varenāko no visām eksistējošajām enerģijām.

– Ja tu domā, ka cilvēce var iet bojā no kādas epidēmijas vai slimības – tu, visticamākais, esi pārskatījies šausmu filmas.

– Ja tu uzskati, ka tev vai kādam citam cilvēkam, cilvēcei kopumā eksistē patiešām bīstamas lietas, situācijas vai slimības – tu tās arī saņemsi, tāpēc, ka tu no tām baidies. Un tā būs tieši tava realitāte.

– Ja tu tici, ka eksistē slimības – tu pieņem tās savā dzīvē. Jā, slimības ir tumsa, launums, par to neviens nestrīdās. Taču jebkura tumsa ir gaismas trūkums. Tumsa nav spēks, ka daudzi uzskata.
Nav nekādas labā un ļaunā cīņas. Slimība tavā dzīvē eksistē tikai tad, kad tu no tās baidies, kad tici tās eksistencei, kad pieņem tās spēku, kad domās to sev “piemēri”, kad meklē simptomus internetā, kad dodies pie ārstiem un dziedniekiem, lai atrastu metodes, kā ar to cīnīties.

Ikviena slimība ir apziņas kļūda, tas ir gaismas trūkums apziņā, tas ir tas, kas liek meklēt gaismu un to, kas pie tās ved. Slimība ir tikai spēcīgs klauvējiens pie tavām durvīm, kas atskan tikai tāpēc, lai tu izmainītu savu apziņu un dzīves veidu.

Jebkura slimība NAV spēks. Cīņa ar slimībām – tā ir atzīšana tās par spēku un tas jau ir zaudējums. Tā ir sava vājuma atzīšana, gaismas un spēka trūkums. Pelējums ir tikai tur, kur ir aukstums, mitrums un netīrība.

Taču katram cilvēkam ir kolosāls spēks un vareni instrumenti, kurus sauc TICĪBA, MĪLESTĪBA, DZĪVES RADOŠĀ ENERĢIJA. Tev tās ir tikpat daudz, kā ikvienam citam cilvēkam. Un šis spēks var tevi gan pacelt, gan likt aiziet bojā.

Ārējais vienmēr ir iekšējā atspulgs un sekas. Ja tu sev apkārt redzi epidēmiju – tad šī ir ticības trūkuma epidēmija. Tā ir nepareiza sava GARA SPĒKA un dzīves enerģijas izmantošana.. ikviena slimība eksistē tikai tur, kur ir BAILES.

Tur, kur ir ticība nav vietas ne slimībām ne bailēm. Tas ir jāsaprot. Meklē gaismu, meklē cilvēkus, kuri vieš ticību un atmodina mīlestību un vēlmi dzīvot. Izvairies no cilvēkiem, kuri pienes tev informāciju, kas izraisa bailes, skumjas, bezcerību, aizkaitinājumu. Bēdz no tiem, kuri tev saka, ka tu esi vājš, ka tu kaut ko nevari, ka tu ar kaut ko netiksi galā. Bēdz no tiem, kuri saka, ka tev ar kaut ko jācīnās vai jācenšas izdzīvot.

Šie cilveki paši ir slimība un eksistē tikai uz tavas Ticības rēķina.

Patiešām bīstama ir tikai viena slimība un tā ir apziņas slimība. Tā ir TICĪBAS, MĪLESTĪBAS, RADOŠĀS DZĪVES ENERĢIJAS trūkums.

Ir miljoniem veidu, kā cīnīties ar slimībām un ir tikai viena metode kā dziedināties no jebkuras sliības un šī metode ir PATIESĪBA un GAISMA. Šī metode ir TICĪBA un pozitīvas gaidas.

Šī metode ir būt tam, kas tu esi un iet kopā ar tiem, kas nes gaismu un patiesību, nevis ar tiem, kuri nes iznīcību un sēj bailes.

Tavā dzīvē notika, notiek un notiks tikai tas, kam tu tici. 
Un pat tad, ja tu esi viens un tev blakus nav neviena domubiedra – tu esi tas cilvēks, kurš aizdedzina sērkociņu, ieejot tumšā istabā. Un tumsa pazūd…. tagad šeit ir GAISMA.

Antons Koļesņikovs
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Pamanīt GAISMU

“Kāds ir tavs mīļākais kukainis?” – jautāja man mana septiņgadīgā meita, kad mēs devāmies pirmajā viņas pavasara brīvlaika vakara pastaigā.
“Tu nedrīksti izvēlēties taurenīti. Jo taurenīti izvēlās visi”, – viņa steidzīgi piebilda, pirms vēl es biju paspējusi atbildēt.

“Hm”, – es skaļi domāju. “Tad droši vien bizbizmārīte” – es atbildēju.
“Bet man jāņtārpiņš. Es ļoti mīlu jāņtārpiņus” – viņa domīgi teica.

Mēs gājām un gājām. Sarunājāmies. Baudījām kopā būšanas mirkļus, kad varējām palikt divatā – es un mana jaunākā meita.

Un, pēkšņi:
“Es esmu normāla? Es domāju, vai ar mani viss ir kārtībā?” – viņa jautāja, skatoties sev zem kājām.
“Dažkart es jūtos… savādāka kā citi.” 
Es apstājos. Es viņai nejautāju, ko viņa ar to domāja, es to zināju; vienkārši zināju.
Es noliecos un sāku runāt, ceļot ārā no apcirkņiem atmiņas, kas tur bija noslēptas no laikiem, kad mācījos otrajā klasē. “Kad man bija septiņi gadi, es arī jutos savādāka kā citi. Es biju ļoti kautrīga un jutos neērti. Un viens puika par mani runāja nežēlīgas lietas. Viņš runāja, ka es neiederos viņu pulkā. Viņa vārdi mani ievainoja uz ļoti, ļoti ilgu laiku” – es atzinos.

Viņa paskatījās uz mani skumju pilnu skatienu, un kā atbalss manā galvā atskanēja viņas iepriekš teiktie vārdi: “Visi izvēlas taurenīti…”.

Es uzliku savas rokas uz viņas mazajiem, stingrajiem pleciem, lai viņa varētu fiziski sajust manus vārdus. “Es vēlos tev kaut ko tekt. Tu vienmēr vari ar mani runāt, kad tev ir neērti un tu jūies atšķirīga no citiem. Es nekad nesmiešos. Es nekad tevi nenosodīšu un neteikšu, ka tā nav nekāda problēma. Es nekad neatgaiņāšos un nenoliegšu tavas sajūtas, tāpēc, ka es tevi saprotu. Es atceros, cik tas ir sāpīgi. Un dažkārt vajag, lai kāds saprastu šo sāpi”.

“Es ļoti mīlu jāņtārpiņus” – viņa teica pirms minūtes, un es sapratu, ka tas var būt viņas atbalsts.
“Tu teci ka mīli jāņtārpiņus” – es viņai atgādināju. “Un es domāju, ka tu esi ļoti līdzīga jāntārpiņam. Zini, kāpēc?” – es jautāju.

Viņa ar cerību paskatījās man acīs. “Mammīt, kāpēc?”
“Tāpēc, ka tu mirdzi no iekšienes”, – es teicu, ar pirkstu galiem pieskardamās viņas sirdij. ” Ne visi to redz. Es to redzu. Un mans uzdevums ir aizsargāt tavu Gaismu. Tāpēc, tad, kad cilvēki saka kaut ko, kas to apslāpē, es vēlos, lai tu man to izstāsti. Es aizsargāšu tavu Gaismu, klausoties un mīlot tevi, mans drosmīgais, mīļais un unikālais Jāņtārpiņ”. “

Meita panāca man pretī un apķērās man ap kaklu. Viņa neteica ne vārdu, nevienu vārdu. Varbūt tāpēc, ka knapi valdīja asaras. Varbūt tāpēc, ka mans atbalsts bija vienīgais, kas viņai šobrīd patiešām bija  vajadzīgs. Es nezināju. Bet es biju pārliecināta, ka ar to viss vēl nebeidzās.

Pagāja nedēļas un es visu šo laiku domāju par mūsu sarunu. Gada beigas bērniem parasti ir grūtas, īpaši jāņtārpiņiem, tiem, kuri spīd no iekšienes.
Tas ir apbalvojumu, ballīšu, atzinības un aplausu laiks. Tauriņus visi ievēros. Jo viņi ir koši un viņu talanti – tik acīmredzami. Bet jāņtārpiņus nedrīkst aizmirst, viņu triumfs nav pamanāms. Viņu talanti var palikt nepamanīti.

Jāņtārpiņš var sacerēt dziesmas naktī, kad visi guļ un klusiņam dungot tās dienā.
Viņš var būt mākslinieks, kurš rada gleznas, kas uzrunā dvēseles.
Viņš gadiem ilgi var krāt naudu, lai brīdī, kad sirds sauc, palīdzētu kādam, kuram vajadzīga šī palīdzība.
Viņš var kaut ko klusiņām rēķināt zem segas, jo ir dzimis matemātiķis.
Viņš var būt IT bērns, kurš meklē iespēju palīdzēt skolotājam, kad tam ir problēmas ar datortehniku.
Viņš var iegrimt miltu mākonī, baudot pavārmākslu.
Viņš var būt jātnieks, kurš baudīs miera sajūtu dzīvnieku un dabas kompānijā.
Viņš var 357 lappušu grāmatu izlasīt vienā piegājienā.
Viņš var aizstāvēt tos, kas pazaudējušies, atstumti un vientuļi.
Arī viņš pats var būt pazaudējies, atstumts un vientuļš… meklējot kādu, kurš starp neskaitāmiem krāsainajiem tauriņiem ieraudzīs mazo gaismiņu.

Varbūt tu zini kādu Jāņtārpiņu. Varbūt tu mīli Jāņtārpiņu?

Ja tā ir, tad, lūdzu, negaidi. Negaidi kādu, kurš viņam piešķirs prēmiju, apbalvojumu vai kādu sertifikātu, lai padarītu viņa talantus “oficiālus”. Tāda diena var nekad nepienākt. Tad pasaki viņam tagad.
– Es redzu tavu Gaismu.
– Es redzu to brīdī, kad tu paņem savu ģitāru.
– Es redzu to tad, kad tu glezno ar dzeltenām, zaļām un zelta krāsām.
– Es redzu to tad, kad tu dziedi aizvērtām acīm.
– Es redzu to tad, kad tu smejies.
– Es redzu to tad, kad tu stāvi un skaties ūdenī, sapņojot par savu nākotni.
– Es redzu tavu Gaismu, mans drosmīgais Jāņtārpiņ.
Tu mirdzi no iekšienes.

Un, neatkarīgi no tā, vai vēl kāds to redz – tu zini, ka viņš ir šeit un es zinu, ka viņš ir šeit.
Turpini mirdzēt.
Turpini dziedāt.
Turpini radīt.
Turpini sapņot.
Turpini lasīt, domāt un rēķināt.
Saglabā savu jutīgumu.
Saglabā savu maģiju.
Un vienkārši gaidi. Reiz pasaule ieraudzīs to, ko redzu es. Un tava Gaisma būs tik skaista, spoža un brīnišķīga, ka pasaule apstāsies un brīnīsies, no kurienes nāk šī Gaisma.
Bet mēs abi zināsim, ka šī Gaisma tur ir bijusi vienmēr.
Tāpēc, ka tu esi Jāņtārpiņš.
Un tu spīdi no iekšienes.
Bet es šeit esmu, lai aizsargātu tavu Gaismu, mans drosmīgais un mīļais Jāņtārpiņ.

Autors: Rachel Macy Stafford
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Ko tev nozīmē lūgšanas?

Vai esi ievērojis, ka cilvēki skaita lūgšanas tāpēc, lai atbrīvotos no problēmām? Taču ar to viņi Dievam paziņo, ka noliedz realitāti, nepieņem to, kas notiek. Un nepieņemšana ir cīņa…

Caur savām sajūtām es pētīju un centos noskaidrot, kas man ir lūgšanas…
Lūgšanas ir Pateicība par visu, kas noteik Šobrīd.
Lūgšanas ir apliecinājums tam, ka man pietiek Dievišķās Pārpilnības.
Lūgšanas ir patiess Sirds aicinājums.
Lūgšanas ir Ticība Dievam, Dievam manī un uzticēšanās Dzīvei.
Un, ja nu kaut ko Viņam lūgt, ja reiz lūgties, tad vislabāk lūgties spēju iemācīties pieņemt visu, ko šobrīd vēl nespēju pieņemt. No sirds vēlēties pieņemt.
Lūgties par to, lai pietiktu Spēka un Vieduma pateicībā gaiši iziet savu pieredzi.
Lūgties par to, lai es spētu pieņemt tās Dvēseles, kurās vēl joprojām ir noliegums un nosodījums, piedot pašai sev.
Lūgties par to, lai atļauju Sev būt godīgai pret Sevi un droši ar Gaismu Sirdī doties nezināmajā.
Lūgties par Mīlestību, par Dievisķo Mīlestību savā Sirdī…
Pateikties par ikvienu sajūtu, par visu, kas tiecas augšup, par bailēm, kas kā bākas izgaismo taku, no kuras nogriezties. Par sāpēm, kas dedzina, dzeļ, īd, kas arvien tālāk aicina doties dziļumā, ienirt savu jūtu pieņemšanā un izvēlēties Dzīvi.
Lūdzos Pateicos Pieņemu
Sajūti patiesas lūgšanas sevī…
Ko tev nozīmē lūgšanas?
No sirds uz sirdi ❤️
Oksana Polskaya
Tulkoja: Ginta Filia Solis
P.S. Kāds vieds latviešu vīrs teica: ka senie latvieši nelūdzās, viņi daudzināja Dievu ❤️  

Kā ar savu enerģiju palīdzēt cilvēkiem?

Mani Mīļie, pati lielākā palīdzība cilvēkiem ir mūsu augstās enerģijas.

Kad mūsos valda miers, bezbailība, patiesa un tīra mīlestība, laime par to, ka mēs vienkārši esam, ka dzīvojam (elpojam, staigājam, redzam…), šīs enerģijas sāk mainīt šo pasauli.

Tad par brīnumu visiem, telpa it kā izlīdzinās. Cilvēki mums apkārt kļūst mierīgāki un viedāki. It kā pazūd un apdziest visas konfliktsituācijas. Cilvēki mums blakus sāk atvērti smaidīt viens otram, vēloties ar kaut ko palīdzēt un darīt labu. Mūsu dzīvē ienāk prieks un laime.

Ja tu spēj savas vibrācijas ikdienā noturēt augstā līmenī, tad pietiek vien ar to, ka tu vienkārši dzīvo šai pasaulē un izstaro šo Dievišķo enerģiju. Tu gluži kā Gaismas lāpa nes šajā pasaulē labestību un mīlestību. Un tu kļūsti par to bāku, pie kuras pievelkas citas Dievišķās cilvēciskās būtnes. Ar savu augsto enerģiju tu sāksi “atmodināt no ilūzijām” šo pasauli.

Bet, ja šobrīd tava enerģija ir kā lampiņa, kas mirgo, te iemirdzas spožāk, te atkal apdziest un meklē sevi, tad zini, tu vari sev palīdzēt.

Lai palīdzētu sev, pacenties būt pēc iespējas apzinātāks, trenējoties šo enerģiju vienmēr noturēt augstā līmenī. Un rezultāts būs.

Ir dažādas prakses un viena no tām prakse “IEKŠĒJAIS STAROJUMS”

Ja tu jūti, ka tevī iekšā burtiski kaut kas rausta, tracina, mostas agresija un visdažādākais negatīvs, pēkšņi pārņem bailes vai tu redzi, ka apkārt briest konfliktsituācijas, tad neļauj sev nolaisties šajā “tumsā” un nekur nevajag bēgt, baidoties nosmērēties šai piķa melnumā, un nevajag arī tam padoties.

Pietiek ar to, ka tu ieslēdz savu apzinātību, esi savā centrā, nereaģējot un neiesaistoties šajā zemajā enerģijā.

Un pēc tam atcerēties, ka tu taču esi Radītāja Gaisma! Tu esi iemiesojusies Gaisma! Tu esi Gaisma, kurai laiks starot savu Dievišķo Gaismu pasaulē.

Tad arī uzliesmos šī tava spožā Gaima un apmirdzēs šo pasauli. Gaisma ir mūsu būtība. Pietiek vien pievērst tai savu uzmanību un domas, atcerēties par to un momentā šī uzliesmojusī lāpa mūsos caur portālu sirdī iziet uz āru!

Mīļais, kolīdz sajūti, ka esi Gaisma, fokusē savu uzmanību uz to un pacenties noturēties uz šī enerģijas viļņa, tad tas tevī paplašināsies, augs un piepildīs visu telpu sev apkārt ar brīnišķīgu enerģiju.

Pārmaiņas telpā var uzrasties praktiski momentā. Cilvēki apkārt kļūs mierīgāki un draudzīgāki, un tevī pašā atmodīsies tāda laimes sajūta, kura nav salīdzināma ne ar kādiem materiālajiem labumiem.

Mīļie, esiet brīnišķīgas bākas un vairojiet Gaismu šai pasaulē.

Mīlestībā.

© Magda

Tulkoja: Ginta Filia Solis

Nepiedalīšanās svešā naidā nav bailīga bēgšana…

Neviena cita naids tev nenodarīs kaitējumu, ja tu atteiksies tajā piedalīties…

Tas, kas netiek tālāk par tevi, paliek tur, no kurienes nācis…
Reizi par visām reizēm atļauj cilvēkiem domāt par sevi visu, ko tie vēlas – nav mūsu spēkos ietekmēt citu domāšanas procesus! – taču reizi par visām reizēm pārstāj uzskatīt, ka tavs pienākums ir kaut kadā veidā reaģēt uz to, kas tev nepatīk…
Reaģē uz to, kas tev patīk, un būsi vesels….
Atsaucies uz to, kas liks tev palikt gaišajā pusē, un nevilks uz iznīcības izdedzinātajām teritorijām…
Bet, ja kaut kas tevi tik ļoti grauž, ka tu vēlies pieradīt savu “labbūtību”, ja savā galvā tu sāc taisnoties, tad vērsties vajag nevis pie naida avota, bet pie sevis paša – vai gadījumā tā nav lepnība, tik ļoti vēlēties svešu cilvēku labās atzīmes?….
Atcel tos bērnu dienu uzstādījumus, kuros gandrīz katru no mums piespieda izpelnīties atzinību ar labu atzīmju palīdzību, nenovērtējot to,  kas mēs patiesībā bijām….

Nepiedalīšanās svešā naidā nav bailīga bēgšana….
Tā ir APZINĀTA IZVĒLE, kas saglabās tevi un tavu emocionālo veselību, paziņojot par to, ka cilvēki, kuriem tā vai citādāk tu esi dārgs un vērtīgs, pat konflikta situācijā nesāks tevi nīst…
Mīlestība un cieņa tiecas pēc konstruktivitātes un radīšanas, tātad meklē RISINĀJUMUS, nevis iespēju iznīcināt….
Naids neko nerisina, tas nemeklē izeju, tas necenšas saglabāt to, kas ir…
Naids iznīcina….
Tas vienmēr iet iznīcības ceļu….
Un tie, kas to mums pārraida, necenšas kļūt mums tuvāki…
Viņi sevi iegulda tajā, lai nodarītu mums sāpes, ievainotu pašās neaizsargatākajās vietās…
Nepiedalies tajā!
Paej malā un netērē tam nevienu savu reakciju, izņemot vienaldzību…
Tas, kurš vēlēsies ar tevi mijiedarboties, atradīs veidus, kā to izdarīt…
Bet tas, kurš grib tevi nīst – jau ir atradis veidu, kā tevi pazaudēt.

Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Kas šobrīd patiesībā notiek?

Daudzi senie pareģi ir pareģojuši apokalipsi un pasaules galu, ko aprakstījuši senie maiji, daudzi svētie, gaišreģi. Un šie pareģojumi sāk piepildīties. Tikai tas nav tas pasaules gals, kuru mēs bijām iedomājušies:

Tā ir planetāro ciklu maiņa, tāpat kā dienu nomaina nakts.
Tas ir laiks, kad apziņa pāriet daudz augstākā līmenī un planēta attīrās no tumsas, visa destruktīvā un karmas.

Tāpēc tas skars mūs VISUS.

Katrs, kurš šobrīd atrodas šeit uz Zemes, ir vēlējies atnākt tieši šajā laikā, lai piedzīvotu tieši šādu pieredzi.
Un tas nozīmē, ka ikkatram ir iekšējā zināšana, resurss un enerģija tam, lai izietu šo laiku.

Tie, kuri dzīvo šobrīd ir pašas spēcīgākas dvēseles, kuras spējīgas, piedaloties šajā spēlē, palīdzēt šai planētai un uz tās dzīvojošajiem ieiet jaunā ciklā un jaunā laikā.
Planētas mentālā sfēra ir piesārņota ar destruktīvām cilvēku domformām, tāpēc šobrīd tā kopā ar mums iet cauri attīrīšanas procesam.

ZINI, šis ir ļoti svarīgs laiks.
ZINI, ka tu esi mūžīga būtne, kas apveltīta ar kosmisko saprātu un spējām, un šis iemiesojums ir tikai kārtējā tava spēle, priekš kuras tev ir izsniegts tavs “ādas kostīms”.
ZINI, ka viss notiekošais ir Lielā Scenārista un Režisora Griba.
ZINI, ka viss šobrīd notiekošais ved pie evolūcijas, pie pilnīgas mūsu potenciāla atvēršanas. Tā potenciāla, kas ir katrā no mums, un tas ir vienīgais, ko vēlas mūsu dvēseles.

SVARĪGI. Pārstāt vainot un nolādēt jel ko: valdības, citas nācijas, cilvēkus, sevi, Dievu, tumšos spēkus – viņiem vienkārši ir tādas lomas.
SVARĪGI. Mācīties pieņemt notiekošo ar uzticēšanos Radītājam un savam Garam.
SVARĪGI. Pārstāt pieķerties tam, kas brūk un aiziet – prasme dzīvot tagadnē, būt elastīgam un spējīgam adaptēties – tās ir tās prasmes, kuras mums šobrīd ir ļoti vajadzīgas.
SVARĪGI. Dzirdēt sevi, savu intuīciju, savu sirdi. Tikai tava būtība spēj izvest tevi tur, kur tev jābūt un ar tiem, ar kuriem kopā tev jābūt.

Atrasties drošībā var tikai, sekojot iekšējam impulsam, iekšējam saucienam un iekšējai savai zināšanai.
SVARĪGI. Paiet malā no prāta un savienoties ar savu sirdi.

Esi ar cilvēkiem, kuri tev garā tuvi.⠀
Jo vairāk to ir apkārt, jo tu kļūsti spēcīgāks un jo lielākas iespējas ir tavai grupai.
Kopā jūs spēsiet nostāvēt šajos sarežgītajos laikos.

Satricinājumi un attīrīšanās skar visu pasauli un ir bezjēdzīgi meklēt ārpasaulē drošu vietu.
Tava iespēja saglabāties un tava drošība šobīd ir atkarīga no tava iekšējā miera un spējas pašsavaldīties.
Tavas iekšējās vētras būs kā magnēts, kas pievilks ārpasaules vētras. Tāpēc ir vajadzīgs iekšējais miers.
Pamet tās darbības, kas kaitē citiem cilvēkiem un dabai.

Cēloņu-seku laiks tiek samazināts līdz minimumam.
Radi un veido! Palīdzi citiem!
Ir pienācis laiks dalīties, atdot, palīdzēt, atbalstīt.

Ja tev šobrīd ir ļoti slikti, noliec malā savu svarīgumu un sāc palīdzēt citiem, un tu ieraudzīsi, cik ļoti uz labo pusi  mainīsies tavi apstākļi un stāvokļi.

Atver savu sirdi!
Maskas, liekulība un sasaistītība vairs šai pasaulei nav vajadzīga.

Visi notikumi, kurus mēs vērojam, ir domāti tam, lai cilvēki atvērtu savas sirdis un atgrieztos pie savas patiesās dabas.

Mēs esam Mīlestība!
Mēs neesam atdalīti viens no otra, mēs esam vienots apziņas lauks, vienots organisms.

Jo ātrāk tu atmodīsies no tumsas snaudas, jo mazāk cietīsi.
Dodies pie savas patiesās un dievišķās dabas.
Tas ir tavs pēdējais eksāmens.
ATCERIES, ka mēs esam radītāji.
Mēs radām savu realitāti ar savām domām, stāvokļiem un nolūkiem.
Iedomājies sevi savā gaišajā nākotnē. Ieliec tajā tos stāvokļus, kuros tu vēlies būt.

Tavas notikumu rindas ir kā puzles gabaliņi, kas saliekas no tām sajūtām, kuras tu visbiežāk piedzīvo.
Savas realitātes vadīšana ir iespējama caur stāvokļiem.
Dari visu iespējamo, lai atvērtu savu sirdi un atrastos savā iekšējā prieka laukā, savā mierā, līdzsvarotībā, harmonijā un mīlestībā.

Tatjana Ullrich
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Nebaidieties no krāsām, tās ir Gaismas izpausme!!!

Es gribētu parunāt par krāsām. Ievēroju, kā cilvēki no tām baidās. Viņi dod priekšroku monohromam apģērbam. Viņiem patīk dzīvot pelēki-bēšā-olīvkrāsas pasaulē. Vai melnbaltajā, kas ir viņu izpausmes augstākā pilotāža.
Pats lielākais, uz ko viņi ir gatavi, ir balti bēšīgais. Taču arī tas ir reti. Vai baltais un tu kļūsti pārāk redzams… melns pelēks haki krāsa! Tās visas ir krāsas, kurās nav Saules!!!!

Naktī bez apgaismojjuma viss ir pelēks un melns.

Cilvēki, mīļie, Krāsa ir Gaismas radīta! Un to neatklāju es. Tā ir dzejnieka Johana Volfganga fon Gētes “Krāsu teorija”, kas aptver viņa uzskatus par krāsu dabu un jautājumiem, kas saistīti ar krāsu uztveri.

Tā publicēta 1810. gadā. Grāmatā ir detalizēti aprakstīti tādi fenomeni kā “krāsu ēna”, “refrakcija” un “hromatiskā aberācija”.  
Daudzu manu klientu bailes no krāsām liek man domāt par bailēm no Gaismas!!!

Dabā mēs baudām sfumatura krāsu dalījumu (Sfumato ir mākslas termins, kas apzīmē nekontrastainu krāsu pāreju lietojumu, radot “miglainu” efektu. Visslavenākais šīs tehnikas pielietotājs ir Leonardo da Vinči. Sfumato ir viens no četriem gleznošanas paņēmieniem, ko bieži izmantoja renesanses laikmetā). Un monohromo ziemas dabas stāvokli.
Taču ne vienmēr un visur ir ziema. Gaismas trūkums rada monohromu. Sajūtu trūkumu. Jo Krāsa ir Sajūtas, tā ir skaņu gamma. Septiņas notis. Septiņas krāsas. Septiņas čakras. Septiņas sfēras utt.

Bailes būt. Monohroms.

Vēlme spīdēt ir varavīksne.

Nebaidieties no krāsām, tās ir Gaismas izpausme!!!

Polina Ogiy
Foto: Wim Van Den Brande
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Gaisma savā paša sirdī

Gadās tā, ka tu cilvēku mīli, bet tev nepatīk kāda viņa rīcība. Tik ļoti nepatīk, ka tu sāc domāt: vai es vispār viņu mīlu? Un jūs vairs netiekaties. Taču, ja Mīlestība ir, tā paliek pat tad, ja viņš tev nepatīk, ja viņš tev ir nodarījis pāri, ja piešmucējis dvēseli, ja jūs izšķiraties un vairs nekad netiekaties.

Un tā nav Mīlestība-Ciešanas, bet gan Mīlestība-Gaisma – kad tu otram novēli būt laimīgam, lai ap viņu būtu labi cilvēki, lai viņš būtu vesels un viss viņam izdotos, lai viņam blakus būtu kāds, kurš viņu mīl, esot tuvumā tikpat silti, kā tu mīli viņu pa gabalu. Un lai šis cilvēks mīl viņu tā, kā tu nespēji. Nav svarīgi, par ko es šobrīd runāju – par draugu, draudzeni, radinieku – tam nav nekādas nozīmes.

Kad tu jūti šo Gaismu savā Sirdī – ir ļoti labi, ļoti labi, tāpēc, ka tev ir šī Mīlestība. Tāpēc, ka tev tajā un ar to ir labi.

Spēja mīlēt citus ir atkarīga no tā, kādā distancē jūs viens no otra atrodaties.
Cilvēkus, ar kuriem tu saskani fiziskajā, emocionālajā, intelektuālajā un garīgajā līmenī, dzīvesveidā un interesēs, var mīlēt  no ļoti tuvā attālumā, tāpēc, ka blakus viņiem tu jutīsies komfortabli. Jo vairāk atšķirību, jo lielāka distance, tāpēc, ka diskomforts var nogalināt šo Mīlestību. Taču ne katrs cilvēks ir spējīgs saglabāt Mīlestību lielā attālumā. Tāpēc, ka ļoti daudziem cilvēkiem Mīlestība nenozīmē Gaismu Sirdī, bet gan sadzīvistiskās ērtības. Un pietiek vien sadzīvistisku iemeslu dēļ aiziet katram uz savu pusi, lai izbeigtu šo konfliktu, – un Mīlestība pazūd reizē ar konfliktu.

Cilvēkam, kurš mīl tikai tāpēc, ka tā apmierina savas vajadzības, nav saprotams, kā tas ir un kāpēc gan vajadzētu mīlēt no attāluma, kas tas tāds vispār ir! Un tie runā, ka tās visas ir ezotēriskās muļķības, un, ja tu par mani nepriecājies, esot blakus, ja tev ar mani nav ērti – tātad tu mani nemīli un visa tava “mīlestība sirdī” ir tikai liekulība, sektantisms ar apslēptu izdevīgumu, tu man glaimo, lai varētu mani izmantot. Un šajā pozīcijā, šajā pasaules uztverē izpaužas vajadzība tikt mīlētam.

Ja tu esi brīvs no šīs vajadzības, ja tu priecājies par Dzīvi vienalga, esi viens vai kopā ar kādu, tad tu esi spējīgs mīlēt bez noteikumiem, un tu jūti, ka tā arī ir pati lielākā Laime un Prieka, enerģijas, radošuma, vēlmes dzīvot un vēlmes iepazīt šo pasauli Avots…

©Ņina Rubšteina
Tulkoja: Ginta Filia Solis