19 prasmes ar laimes garšu

ar teti

– Draudzējies

Komunicē, tā tu satiksies ar daudziem jauniem cilvēkiem, paplašināsi savu redzesloku un vajadzīgajā brīdī kāds iedos tev vajadzīgo telefona numuru, kāds iepazīstinās ar interesantu cilvēku, kāds dos noderīgu padomu. Esi atvērts.

– Neesi pārlieku pieticīgs un kautrīgs

Var visu dzīvi nosēdēt stūrī neievērots, pat tad, ja tev ir daudz labu īpašību un talantu, tikai, ja tu pats neizrādīsi nekādu iniciatīvu, tevi neviens arī neievēros. Paziņo par sevi! Pastāsti, ko tu proti un kā vari būt citiem noderīgs!

– Dari to, kas tev patīk un sagādā prieku

Cilvēki ļoti labi jūt ar mīlestību darīta darba enerģētiku.

– Draudzējies ar laimīgajiem

Laime ir lipīga, labs garastāvoklis – arī. Humors padara dzīvi krāšņāku – optimisms un pozitīvas emocijas ir kā magnēts. Kad tu esi priecīgs un laimīgs, tev pievelkas tādi paši cilvēki. Un mazie dzīves prieki un spēja tos novertēt arī ir laimes ingredienti.

– Dzīve kā spēle

Spēlējies un tas nekas, ka dažkārt sanāk zaudēt. Bieži vien pašas lielākās un skaistākās lietas nāk tieši pec zaudējumiem. Un iemācies šo spēli spēlēt gaiši. Pasmejies par problēmu un tā līdzīgi balonam izlaidīs gaisu 🙂

– Pozitīvā domāšana

Dzīve nav nekāds “krusts”, kas jāstiepj. Cilvēks pats veido atmosfēru ap sevi. Tu esi savu domu saimnieks, iemācies tās vadīt un padarīt gaišas.

– Veido sev apkārt pozitīvu vidi.

Ja esi radis skatīties šausmenes, lasīt avīzēs kriminālo hroniku un skatīties ziņas, visticamākais nekāda veiksme nepieklauvēs pie tavām durvīm. Lai ielūgtu to pie sevis ciemos, visu, kas ap tevi, veido ar plus zīmi. Mēs katrs pats sev esam programmētāji.

– Smaidi cilvēkiem

Kad tu smaidi, tu gluži fiziski nespēj domāt sliktas domas. Aktīvi strādājoši mīmikas muskuļi paplašina asinsvadus, uzlabo smadzeņu apgādi ar skābekli, nervu sistēmas šūnas sāk izstrādāt endorfīnus un pēkšņi cilvēks atplaukst kā saulīte – priecējot sevi un citus cilvēkus.

– Neiestrēgsti

Ir cilvēki, kuri atcerās pat vismazāko pāridarījumu un negatīvu notikumu, un domās visu laiku pie tā atgriežas. Speciālisti tādu psihotipu sauc par “iestrēgušo”. Ir jāiemācās ātri pāriet no viena emocionālā stāvokļa citā. Tāpēc neieciklējies uz neveiksmēm, meklē dažādas pieejas dzīvei un paplašini savu apziņu, tā tu izvairīsies no iestrēgšanas un vecajiem “grābekļiem”.

– Slavē sevi

Kurš to darīs, ja tu pats to nedarīsi? Priecājies par savām mazajām uzvarām un nekad sevi nesalīdzini ar citiem un citu sasniegumiem.

– Ēd pareizi un veselīgi

Un tas nenozīmē “sēdēt uz diētas” vai mocīt sevi ar kaut ko, kas tev negaršo. Ievēro mēra sajūtu un šad tad palutini sevi ar kaut ko garšīgu. Dari visu ar prieku, un bez fanātisma.

– Radi

Lai tev ir savs hobijs vai hobiji, tas cilvēku dara laimīgu, tas dziedina, tas padara tevi interesantu sev un citiem cilvēkiem un tas palašina apziņu un redzesloku un rada iedvesmu – tev pašam un citiem.

– Izmēģini ko jaunu

Mācīties jaunu profesiju, iemācīties jaunu valodu, ceļot, izmēģināt jaunus hobijus, tas viss padara dzīvi interesantu, vairo prieku un gaismu tevī un pasaulē. Un tas palīdz ilgāk būt jaunam un, protams, laimīgam.

– Atbrīvojies no liekā

Piedod aizvainotājiem, izmet vecās, nevajadzīgas lietas, atdāvini mantas, ko pats nelieto, atsakies no tiem pienākumiem, kuri tev ir uzspiesti, attīri savu dzīvi kā datoru no nevajadzīgajiem failiem. Tā tev dzīvē atbrīvosies vieta jaunajam – jauniem cilvēkiem, lietām, idejām, darbiem.

– Esi vairāk gaismā

Mēs dzīvojam zemē, kur saulītes ir mazāk, tāpēc izmanto to, cik daudz vien vari. Kad ir gaišs, ej gaismā. Ir tāda gaismas terapija, kuras laikā pacientu nosēdina pie speciāla ekrāna, kurš izstaro lielākas intensitātes gaismu nekā parastas lampiņas. Un tā melanholiķiem un neveiksmju upuriem palīdz mainīt savu pasaules uztveri uz pozitīvo.

– Ielaid savā dzīvē skaistumu

Skaistas lietas, skaists interjers, teātri, muzeji, koncerti, sakopta apkārtējā vide, daba, tas viss dziedina.

– Esi vienots ar dabu

Kad esi biežāk dabā, mierīgāks kļūst prāts, harmoniskākas domas, emocijas, uzlabojas pašsajūta. Pastaigā ar basām kājām pa zemi, izvāļājies zālē, paguli zem kokiem, izpeldies ezerā, klausies putnus, esi tuvāk zemei. Raugies zilās debesīs un ļauj, lai intuīcija strādā – debeszilā ir intuīcijas krāsa. Esot dabā aiziet nogurums, negatīvisms, spriedze, trauksme, agresija. Un tā atjaunojas tava enerģētika.

– Izvēlies savu talismanu

Tas var būt jebkas – akmentiņš, ozlolzīle, kastanis, plīša rotaļlieta vai gredzentiņš. To vienmēr nēsā sev līdzi un tava ticība tam, ka tas darbojas, tev patiešām liks sajusties daudz veiksmīgākam.

– Tici tam, ka esi veiksmīgs

Ja tas ir grūti, tad sāc savā dzīvē meklēt tos mirkļus, kad tev kaut kas labs ir izdevies un izdodas. Esi pateicīgs un ievēro labo – to ka tev ir ģimene, tev ir jumts virs galvas, darbs, ēdiens, mīļotais cilvēks, saskaiti šos punktus un tu redzēsi, cik patiesībā veiksmīgs cilvēks esi. Un tas, par ko tu šodien esi pateicīgs, var kļūt par tavu lielisko starta kapitālu tavā jaunajā dzīvē.

Veiksmi, laimi, mīlestību!

Avots: Благостная женственность
Foto: pixabay
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Ziemassvētki

ziemassvētki2

Dievs ir visur un visā. Viss ir Dievs. Viņa būtība ir līdzīga hologrammai. Viss ir nedalāms.

Ilgu laiku Viņa dzīvā klātbūtne manā galvā bija iemainīta pret visdažādākajām koncepcijām.

Dieva klātbūtne manā dzīvē nav ne zināšana un ne ticība, tā ir KLĀTBŪTNE.

Kā piemēram, tavi bērni ir klātesoši tavā dzīvē, tu vari apliecināt, ka viņi vienkārši ir.

Kāpēc es to saku?

Ir Ziemassvētku laiks.

Kas ir Ziemassvētki. Tā ir Dieva piedzimšana mūsu sirdīs. Un es no sirds novēlu tev to sevī atklāt.

Šī atklāšana nav saistīta ar reliģiju. Tas nozīmē atklāt to, kas vienmēr ir bijis un ir ar mums.

Kā gaiss, kuru elpojam. Kā debesis, kuras vienmēr ir virs galvas.
No bērnības es atceros teicienu: smiekli bez iemesla ir muļķības pazīme. Agrāk es baidījos nosodījuma un baidījos izskatīties muļķīgs.

Tagad vairs nē. Tāpēc, ka laime bez iemesla arī ir patiesa un nepārejoša Laime. Tai nav nekādu nosacījumu. Tā vienkārši ir. Un tai nevajag dzenāties pakaļ un kaut ko darīt, lai tā būtu. Jā, es zinu, cik ļoti grūti ir izrauties no koncepcijām un bailēm no Mīlestības pie dzīvas Dieva klātbūtnes.

Un pat tagad, kad rakstu šos vārdus, es arī dzirdu klusu iekšējo balstiņu, kas čukst: Kāpēc tu visu šo raksti? Par Dievu nav pieņemts rakstīt! Ko par tevi padomās? Sāks domāt, ka tu esi kaut kāds muļķis.

Jā, tas viss ir. Taču ir arī pats vienkāršākais veids, kā satikties ar Dievu – uzaicināt Viņu savā dzīvē.

Šodien ir Ziemassvētki. Un nav svarīgi, pēc kāda kalendāra. Ziemassvētki mūsu dzīvē var notikt jebkurā dienā.

Tā ir burvestība.

Un es no sirds novēlu ikkatram, kurš vēlas vēl šajā gadā, negaidot nākošo, sajust šo dzīvo Mīlestības klātbūtni, rūpes, aizsargātību, atvērtību, mieru, skaidru spēku, tīru apziņu, bezgalīgu Mīlestību un neparejošu Laimi.

Man gribas teikt jums: gaišus Ziemassvētkus!

Ne kā dienas dežūrfrāzi.
Bet ar šo frāzi paust savu patieso prieku, ka ar jums tas ir noticis. Ar tiem Ziemassvētkiem, kas notikuši jūsu sirdīs.
Bet kalendāra svētki ir tikai atgādinājums par to, ka tas ir iespējams.

Jeburā dienā.

Staņislavs Grinbergs
Ilustrācija: Virpi Pekkala
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Pateicība

zimejums_dejot lietū

Esi pateicīgs… par katru saskarsmi ar mīļoto cilvēku. Par katru dārgo ieelpu un izelpu. Par savu apģērbu, lai arī ļoti novalkāto. Par zobiem mutē, kas sāp. Par retajiem matiem uz galvas. Par ūdeni, ko dzer, par ēdienu, ko ēd. Par dāsno zemi, kas tevi baro.
Par svešinieka labestību, par nesaudzīgo drauga godīgumu, par katras dienas negaidītajām dāvanām.
Kāda tava ķermeņa daļa sāk niķoties, un tu saproti, cik ilgi tā tev ir kalpojusi bez ierunām.
Mīļotais cilvēks tevi pamet, un tu novērtē visus tos brīžus, kurus pavadījāt kopā, nezinot, ko nesīs jums nākotne.
Tikšanās ar saniknotu klientu parāda tev tavu iekšējo spēku un spēju būt līdzcietīgam, un atgādina tev par to, cik ļoti cilvēki iekšēji cieš un cik ļoti viņiem vajadzīga tava labestība, un kādas var būt pieļaujamās robežas.
Tu bez kādas īpašas vēlmes maksā savus nodokļus. Bet pēc tam kadā brīdī pēkšņi tu novērtē dzīves kvalitāti, kuru tu uzskati par pašu par sevi saprotamu, un tu pēkšņi sāc dziedāt. Vai debesis atveras un pēkšņi spējš lietus “sabojā” tavu dienu. Un pēkšņi tu sajūti neizsakāmu pateicību par to, ka līst lietus, kas palīdz dzīvei uzplaukt visā krāšņumā.
Tevi atlaiž no darba, tu raudi un dusmojies, bet te pēkšņi kadā rītā tev galvā noknikšķ: tu esi brīvs. Un vari nodarboties ar to, ko vienmēr vēlējies darīt: ar drosmīgu un riskantu lietu, kas reiz tev lika justies tik dzīvam.
Tu mīli un atlaid. Skumsti un svini dzīves straujo dabu. Tu atrodi savas īstas mājas nedrošībā. Un tu iemīlies nevis gala punktā, bet zemē, uz kuras tu sper katru soli.
Šodien atrodi vietu pateicībai. Atrodi kaut ko vai kādu: maziņu, muļķīgu – to, ko tu novērtē bez iemesla. Un zini, ka nav nekā maza un muļķīga, ja skaties Dieva acīm.

Džefs Fosters
Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Dzimšanas dienas

LDrgSLJlYUE

«Bērnu laukums. Divas meitenītes šūpojas šūpolēs un sarunājas.
— Kaut kā sen nav bijis nevienu svētku, – viena domīgi saka.
— Žēl gan!
— Man gan nav žēl, – saka otra.
— Tu nemīli svētkus?!
— Mīlu! Ļoti! Man to ir daudz – katru dienu – svētki!
— Nevar būt!
— Var gan! Mēs svinam Dzimšanas Dienas.
— Tu gribēji teikt – Dzimšanas Dienu?
— Dzimšanas Dienu mēs arī svinam, bet tikai reizi gadā. Bet Dzimšanas Dienas – katru dienu. Mans tētis izdomāja šos svētkus.
— Un kā jūs tos sviniet?
— Ļoti vienkārši! Tētis no rīta modina mani un mammu, mēs visi skrienam uz virtuvi, ņemam glāzes ar ūdeni un tētis uzsauc tostu: “Šodien ir piedzimusi Lieliska diena! Mums ar to ir paveicies! Par Jaunu Dienu!” Un mēs dzeram ūdeni, ēdam medu un dziedam katru reizi kādu dziesmu.
— Un, ja nu sanāk ne tik laba diena?
— Agrāk tā arī bija. Bet kolīdz mēs sākām atzīmēt šos svētkus, gandrīz visas dienas ir labas, vai ļoti labas. Ļoti, ļoti reti kas slikts notiek.
— Kāpēc tad citiem cilvēkiem tādu svētku nav?
— Tētis teica, ka šie svētki ir visiem, tikai ne visi tos ievēro. Daudzi par tiem vienkārši ir aizmirsuši. Ja gribi, atnāc sestdien pie mums. Izgulēsimies un no rīta kopā svinēsim!»

© Grigorijs Berkovičs

Avots: econet.ru
Ilustrācija: Kirdij Viktorija
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Prieks – tava rota

prieks015

Kāpēc vīriešiem tik ļoti patīk jautras un priecīgas sievietes?

Kāpēc viņiem tik vērtīgs šķiet mūsu garastāvoklis?
Kāpēc viņi satraucas tad, kad mēs klusējam un apvainojamies?
Tāpēc, ka zemapziņas līmenī viņi saprot, ka šajā brīdī pasaule pagriežas pret viņiem un tā radīs problēmas un slimības. Bet, ja sieviete ir priecīga, tad arī ap viņu notiek labas lietas, uzrodas gādīgi cilvēki, kuri vēlas aizsargāt viņas garastāvokli, lai viņa arī turpmāk radītu priecīgu pasauli.

Un kādi cilvēki tev labāk patīk – noguruši, drūmi, piekusuši vai priecīgi, dzīvi, viegli?…. Es domāju, ka visiem patik atrasties pozitīvu cilvēku kompānijā, kopā radot labestīgāku pasauli!

Sievietes ar savu prātu, apziņu rada realitāti, tāpēc viņām jāiemācās realitāti uztvert pozitīvi un ar pateicību.

Lūk, dažas pavisam vienkāršas prakses, kas palīdzēs audzināt apziņu un padarīt to priecīgu.

1. Apsēdies kadā nepazīstamā vietā – tā var būt sveša kafejnīca vai kāds parks. Atslābinies. Atlaid savas domas un vēro cilvēkus. Uzliec sev par uzdevumu atrast katrā nepazīstamajā cilvēkā 5 labas īpašības. Ievēro visu – skaistu frizūru, sakoptību, skaistas acis, laipnu smaidu. Visu, ko spēj.

Pēc tam šo praksi padari sarežģītāku un dari to darbā, pielieto attiecībā pret saviem kolēģiem, taču tagad tavs uzdevums ir sarežģītāks – atrast 10-15 pozitīvās īpašības.

Nākamais līmenis – tuvie cilvēki. Atrodi 40-50 pozitīvas īpašības, vecākos, dzīvesbiedrā, bērnos, radiniekos. Tas ir reāli! Augstākā pilotāža ir uzrakstīt savas mammas 150 labās īpašības. Visus sīkumus, visu labo, ko atcerēsies. Pēc tā tava acs būs tik labi “piešauta” labajam, ka tava pasaule neticamā veidā transformēsies ar katru dienu arvien vairāk.

2. Katru dienu UZRAKSTI 21 pateicību par visu labo, ko vien šajā dienā atradīsi. Sākumā tas būs sarežģīti, toties pēc tam prieks un iespējas augs ģeometriskajā progresijā. Tas viss ir praksē pārbaudīts. Ja šodien tev pietiks pateicības, lai pateiktu Dievam “pateicos” par to, ka kāds cilvēks tev uzsmaida, tad rīt viņš tev atsūtīs veselu cilvēku, kurš iespējams, kļūs par tavu draugu, domubiedru vai pat vīru.

3. Katru dienu kādas 5-10 minūtes vēro kaut ko skaistu, varbūt tas būs video rullītis par dabu vai arī tu iziesi parkā un vērosi dabu, varbūt tas būs kādas skaistas sievietes tēls. Izvēlies pati!

Mīļā, atceries, katru minūti katra tava doma rada jaunu notikumu tavā nākotnē. Iemācies aizvietot sliktās ar labajām, noskaņojies uz cilvēkiem pareizi. Parūpējies par to, lai tava šodiena un, tātad arī nākotne, būtu gaiša un priecīga. Audzē savu prieku!

Avots: Благостная женственность
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Nekrāj!

vecmamina000

Tas notika pirms daudziem gadiem, kad mana viedā vecmāmiņa vēl bija dzīva.

Reiz, kad mēs ar mammu uz Lieldienām centāmies piekarināt jaunus, modernus aizkarus ar asimetriskiem rakstiem, un tie nekādīgi nebija piestiprināmi pie karnīzēm, krita mums uz galvas…. mēs dusmojāmies, rājāmies, smējāmies un atkal mēģinājām tos piestiprināt. Vecmāmiņa uz mums skatījās un teica:
– Vēl pavisam nesen es būtu lekusi līdz griestiem no prieka, ka man ir tādi aizkari, bet tagad manī nav ne mazākas vēlmes pēc tiem. Meitenes, tās aiziet…. vēlmes aiziet. Vēlmes pēc visa. Gan pēc lietām, gan cilvēkiem.
Dariet visu, kamēr jūs vēlaties. Tērējat naudu niekiem – nekrājiet! Nieki dažkārt priecē, bet uzkrājumi – nē. Kam tad krāt? Bērēm? Vēl neviens nav palicis neapglabāts. Priecājieties, kamēr ir prieks. Mīliet, kamēr gribās.
Pienāk laiks, kad arī svešu siltumu negribās. Neko vairs negribās. Droši vien daba tā speciāli dara, lai mēs mierīgāk varētu aiziet, neķeroties ne pie krāmiem, ne cilvēkiem. Lūk, arī es esmu gatava aiziet.

Bet, ja es varētu atgriezties jūsu gados, tad dzīvotu tikai šai dienai un priecātos par katru vēlmi.
Vecmāmiņas sen vairs nav, bet es dzīvoju tieši tā: šai dienai un priecājos par katru savu vēlmi.

Autors: Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Kāpēc es tā dzīvoju?

dzivi_saprast7

Reiz cilvēki uzdeva Dzīvei vienu un to pašu jautājumu: “Kāpēc es tā dzīvoju?

Pirmais jautāja:
– Kāpēc es tā dzīvoju? Bieži slimoju, mani nemitīgi vajā nelaimes. Es jūtos kā magnēts, kas pastāvīgi piesaista neveiksmes.
Un Dzīve viņam atbildēja:
–Tas tāpēc, ka tu dzīvo ar dusmām sirdī, apvainojies uz visu pasauli, iekritis ļaunatminības un naida slazdā. Bet jādzīvo ir par prieku sev, Dievam, apkārtējiem. Tad arī būsi laimīgs.

Otrais jautāja Dzīvei:
– Kāpēc es tā dzīvoju? Mūžīgā cīņā ar visu. Viss ir ne tā…
Un dzīve viņam atbildēja:
– Tas tāpēc, ka tu dzīvo par spīti visam un visiem. Tu esi kā pusaudzis, vēl joprojām buntojies un nevari apstāties. Bet dzīvot vajag pateicoties. Tad arī kļūsi laimīgs.

Trešais jautāja Dzīvei:
– Kāpēc es tā dzīvoju? Pastāvīgi esmu atkarīgs no apkārtējo viedokļiem, neesmu par sevi pārliecināts…
Un Dzīve viņam atbildēja:
– Tu dzīvo, lai citi tevi apskaustu. Bet dzīvot vajag, lai no tevis iedvesmotos. Iedvesmo, tad tu būsi laimīgs.

Ceturtais jautāja Dzīvei:
– Saki, Dzīve, kāpēc es tā dzīvoju? Mūžīgā stresā un spriedzē…
Un Dzīve viņam atbildēja:
– Tu dzīvo, lai kādam kaut ko pierādītu. Taču tev nevienam nekas nav jāpierāda. Tu tam tērē tik daudz laika un enerģijas, bet jādzīvo ir laimes aksiomā, nevis teorēmu pierādīšanā.

Un piektais cilvēks jautāja Dzīvei:
– Kāpec es tā dzīvoju? Dzīve man ir viena vienīga vilšanās…
Un Dzīve viņam atbildēja:
– Tas tāpēc, ka tu izrādies. Kur gan esi tu – īstais? Ir jābūt nevis jātēlo un tu būsi laimīgs.

Un sestais cilvēks jautāja Dzīvei:
– Kāpec es tā dzīvoju? Garlaicīgi, neinteresanti…
Un Dzīve viņam atbildēja:
– Tāpēc, ka Dzīve paiet tev garām. Tu it kā esi paslēpies no tās. Bet jādzīvo tā, lai Dzīve ziņkārībā apstātos un ieinteresētos. Tad tu būsi laimīgs.

Un septītais cilvēks jautāja Dzīvei:
– Kāpēc es tā dzīvoju? Nekas mani neiepriecina.
Un Dzīve atbildēja:
– Tas tāpēc, ka tu nedzīvo savu Dzīvi. Un arī tas prieks, kas ir, nav tavs. Atrodi sevi, savas jūtas, vēlmes, vārdus, mērķus, emocijas, grāmatas, dziesmas, cilvēkus… Atrodi savu Dzīvi! Un tu būsi laimīgs.

Ja tu būtu Tava Dzīve, ko Tu pats sev atbildētu uz jautājumu “Kāpēc es tā dzīvoju?”
Vēlu jums laimi!

Autors: Ņina Sumire
Tulkoja: Ginta Filia Solis