Dzīvo tagad!

sieviete aiziet4

Dzīvo tagad un visas refleksijas atstāj velākam laikam! Es domāju, ka nav jau nemaz tik grūti, iedomāties sevi astoņdesmit gadu vecumā. Un pēc tam atskatīties uz sevi šodien – gados trīsdesmit, četrdesmit, četrdesmit piecos.
Tu  tikai iedomājies, ka tev reāli ir astoņdesmit. Pat tad, ja prāts visu saprot, ķermenis ir novecojis un āda sakrunkojusies, sliktāk redzi un dzirdi, grūti noiet lielus attālumus. Un prieki – ēdiens un saule aiz loga. Es runāju par lielākās daļas cilvēku nākotni.
No turienes domās atskaties atpakaļ… Četrdesmit. Ak, Dievs, kāda tu jauna meitene biji! Gan sapņojās, gribējās, gan jauna, gan gudra un skaista. Kāpēc cieti!? Tad, kad vajadzēja ar lielu karoti smelt dzīvi, mīlestību, seksu, labsajūtu, iespaidus, emocijas, bet tu sēdēji skumjās iegrimusi – “man vairs neviens nav vajadzīgs”, “es vairs nespēju par kaut ko citu domāt”. Kas tas ir?!!!!
Pienāks laiks, kad patiešām neviens vairs nebūs vajadzīgs, kad vēlmes beigsies kopā ar ķermeni. Un diez vai tad tu kādu ieinteresēsi, un ļoti daudzas lietas tev kļūs vienaldzīgas. Bet tagad… Kamēr var… Kamēr ir spēks un veselība… Ir mērķi un vēlmes… Kamēr ir garšīgi, galu galā… Kad tad vēl palaist apziņu brīvībā, ja ne tagad? Kad sākt atļaut sev to, kas līdz šim netika ļauts?
Labi būtu ciešanas atlikt uz vēlāku laiku. Kā teica Skārleta: “Par to es domāšu rīt”. Pats trakākais dzīvē ir tas, ka šie paši astoņdesmit var nepienākt. Un arī rītdiena var nepienākt. Šajā zemes dzīvē viss var beigties jau pēc pāris minūtēm.
Lai tev ir patīkami, komfortabli un garšīgi tieši šobrīd. Un izdari tā labā kaut ko tagad un tūlīt. Bet visas refleksijas atstāj uz vēlāku laiku…. Pēc tam tām būs īstais laiks.
Autors: Lilija Ahremčika
Avots: econet.ru
Tulkoja: Ginta FS

Advertisements

Radošums atver visas durvis

polunins6

Es esmu laimīgs cilvēks. Laimīgs viena vienīga iemesla dēļ, kas pieejams ikvienam cilvēkam: man visu dzīvi ir veicies un veicas. Paveicies ar to, ka esmu piedzimis uz šīs planētas, šajā laikā, šajā valstī, starp šiem gudrajiem un muļķiem, klusajiem un dedzīgajiem cilvēkiem…

Man ļoti patīk strādāt līdz spēku izsīkumam, iet, kamēr krītu no kājām, skatīties līdz sāpēm acīs un tvert bezgalīgos pretīm skrienošos lauku, mežu, kalnu kilometrus. Ienirt dabā un pazust tajā, baudīt tās neizskaidrojamo un neaptveramo fantāzijas lidojumu.

Es trīcu labsajūtā, kad redzu brīnumaini nereālos Austrālijas dzīvniekus – visus šos pīļknābjus, skudrulāčus, ķengurus un koalas, kuriem kā īstiem klauniem ir milzīga kabata, kurā ievietot savu nākotni. Un šīs ārpratīgi košās krāsas visapkārt! Un šī neiedomājamā tauriņa divu plaukstu lielumā tirkīza krāsa!!!!

Es apriju tonnām dzīves prieka enerģijas, ko dod tikšanās ar Kolumbiju, Kubu, Spāniju, Itāliju, Īriju…

Mani izbrīna un nomierina milzīgais sibīriešu, kanādiešu un austrāliešu līdzsvars un spēks.
Un taizemes sieviešu skaistums, sejas, ko nekad nepamet Džokondas noslēpumainais smaids.

Sava dzīve ir jābūvē kā mākslas darbs un tad tā būs priecīga.

Vārds “radošums” atver visas durvis.

Paskaties, kas tev ir šķīvī, kad tu ēd! Provocē sevi uz jaunas “slimības” rašanos: gūt baudu no it visa, ko tu dari!

Man ir ļoti interesanti kopā ar draugiem un ģimeni iesaistīties nereālā projektā, realizēt to un zvērēt, ka nekad vairs… un pēc tam visiem kopā meža pļaviņā ar alus kausu un vēžiem rokās, apdomāt nākamo, vēl daudz nereālāko.

Es atceros, kā nokļuvu Grieķijā. Paņēmu dzelzs vāli un salauzu visus žogus, kas man bija apkārt. Es ienīdu žogus. Es mīlēju iet pa ceļa vidu. Nekad neaizsēju kurpēm šņores. Lauku puisis, kurš mīlēja klaiņot pa mežu – un ar to man bija gana.
Inficēties – vienīgais veids kā ietekmēt šo pasauli. Inficeties ar savu aizraušanos. Ar gaismu. Ar savu dzīves prieku. Tas ir pavisam cits princips. To nevar iemācīt – ir iespējama tikai priecīga kopā radīšana.
Vjačeslavs Poluņins
Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta FS

Spēlē šo spēli!

seit un tagad29

Baudi realitāti “šeit un tagad”: tasi kafijas, siltu vannu, dušu, sportu, ēdiena gatavošanu, trauku mazgāšanu, tīrīšanu. Šajā dzīvē rezultāts nav galvenais, galvenais ir labsajūta, ko tu gūsti procesā!

Protams, rezultāts ir nepieciešams, tikai mērķa sasniegšana “par katru cenu” ir pašiznīcināšanās programma. Tāpēc, ka liekot savu likmi tikai uz mērķa sasniegšanu, mēs automātiski kļūstam par izejmateriālu. Tāpēc nav svarīgi, vai tu esi nopelnījis miljonus, vai neesi, visu sev līdzi “tur” tu nepaņemsi. Tev ir svarīgi: 1) gūt baudu no procesa, 2) atrast labāko sev un sadarboties ar to.

Nav šī labākā?

Radi to sevī un citi cilvēki vēlēsies ar tevi sadarboties. Un tas nozīmē, ka tiks radīti maksimāli labākie apstākļi mērķa sasniegšanai. Un, ja tev nepietiks enerģētikas, tev iedos nepatikšanas, par kurām jābūt pateicīgam.

Un patraucēt tev pietuvoties mērķim var tikai lielība. Bet visā pārējā – baudi un “kaifo”!

Tiem, kuri vēl nav sapratuši: dzīve ir svētki, spēle.

Un šajā spēlē mūsu uzdevums ir savākt maksimāli lielu laimes un apmierinājuma sajūtas punktu skaitu.
Aleksandrs Paļijenko
Tulkoja: Ginta FS

 

Mājīgie cilvēki

majigie cilveki5

Reiz katra cilvēka dzīvē noteikti parādās ļoti atklāti, sirsnīgi – mājīgi cilvēki. Kad tu ar tiem satiecies, tev gribas bezgalīgi smaidīt, un tevi pārņem laimes sajūta no matu galiņiem līdz papēžiem – mājīguma sajūta. Laiks ar viņiem paskrien ļoti ātri un tu to pat nepamani – nav saskaitāms kopā izdzerto tējas tasīšu skaits un pārrunātās tēmas. Un tu it kā pēkšņi sajūti, ka tas tev ir ļoti tuvs un mīļš cilvēks. Un nav svarīgi, ka no iepazīšanās brīža pagājušas vien pāris dienas, stundas, minūtes. Tādu cilvēku sabiedrībā tu pats kļūsti atvērtāks, labāks, siltāks un harmoniskāks.
Kad šķiraties, gribās ļoti stipri viņu apskaut, jo tu ar viņu esi varējis būt pavisam īsts, tu pats, izstāstīt to, ko nevienam pirms tam neesi stāstījis, to, kas tavā Dvēselē.
Šķiet, ka esi gatavs doties viņam līdzi, pat nezinot, uz kurieni un cik tālu, lai tikai sajustu šo mājīgumu.

Un reiz tev pašam sagribēsies būt tādam. Gribēsies izstarot siltumu, gaismu, mājīgumu, dāvāt citiem cilvēkiem prieku un darīt tikai labu. Tad tu pametīsi savu ārkārtīgi svarīgo darāmo un dosies pagatavot garšīgas vakariņas saviem vecakiem, rakstīsi vēstules draugiem, kuriem sen neesi rakstījis, gribēsi satikties, jo esi nolgojies. Tad tu sev atvērsies no pavisam citas, agrāk nezināmas puses.

Būt mājīgam cilvēkam ir ļoti patīkami, kaut arī, droši vien, ļoti grūti, jo mūsdienu pasaulē cilvēki ir raduši vairāk ņemt un mazāk dot. Taču ir vērts pacensties? Pareizi?

Autors: nezināms
Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta FS

majigie cilveki

 

Es pieņēmu lēmumu būt laimīga!

laimes okeāns12

Es nolēmu augt un garīgi attīstīties.
Es atļauju būt sev laimīgai, raudzīties uz savu dzīvi optimistiski un gūt no tās baudu.
Es to esmu pelnījusi. Es mīlu sevi priecīgu, jautru un laimīgu. Es atļauju priekam ienākt it visās manas dzīves jomās: profesionālajā, personīgajā, garīgajā. Es esmu laimes cienīga.
Katru jaunu dienu es sveicu un izdzīvoju ar prieku un optimismu. Es mīlu dzīvi un mīlu sevi!

Es atļauju mīlestībai un laimes sajūtai piepildīt manu prātu un sirdi. Es atļauju sev mīlēt un būt mīlētai, es esmu to pelnījusi. Mans ķermenis un visa mana dzīve ir dievišķas enerģijas piepildīta. Es atveru savu sirdi mīlestībai un gūstu no tās patiesu laimes sajūtu.

Es atļauju sev gūt prieku no sava darba, priecājos par saviem profesionālajiem panākumiem un to, kā šis darbs maina manu dzīvi. Es ļoti mīlu to, ar ko nodarbojos. Kad domāju par savu darbu, es jūtu enerģijas pieplūdumu. Manā sirdī ielīst prieks.

Es atļauju sev būt laimīgai savās attiecībās, savā darbā un atpūtā. Tas man izdodas ļoti viegli, dabiski un nepiespiesti. Es mīlu sevi un mīlu priecāties par pasauli. Es esmu atvērta laimei. Es lūdzos, strādāju, runāju, klausos un ēdu ar mīlestības sajūtu. Un to es novēlu it visiem cilvēkiem.
Es esmu laimīgs cilvēks. Smaids manā sejā izstaro prieku. Šis smaids ir īsts, silts un ļoti draudzīgs. es vienmēr smaidu. Es esmu pelnījusi smaidīt.

Es katru dienu jūtos labi un katru rītu pamostos laimīga, atpūtusies un spēka pilna. Es atļauju sev priecāties bez iemesla.

Es mīlu sevi laimīgu. Kad tāda esmu, nauda atnāk pie manis viegli un ar prieku, un es esmu tās cienīga un tā man sagādā prieku.
Es mīlu vieglumu. Es mīlu prieku. Es baudu katru savas lieliskās dzīves mirkli.

Es dāvāju prieku un saņemu prieku. Un mana dzīve ir laimes gaismas piepildīta. Manas attiecības ar draugiem, radiniekiem, citiem cilvēkiem, Dievu un sevi pašu ir mīlestības un prieka pilnas. Tas izpaužas it visā.

Kad satieku cilvēkus, mana sirds priecājas. Kad runājos ar viņiem, es mīlu. Mani piepilda mīlestība, kad redzu savus un citu cilvēku panākumus.
Es apsolu sev, ka vienmēr būšu laimīga!
Avots: econet.ru
Tulkoja: Ginta FS

 

Patiesība ir kaut kur – pa vidu!

svetlana kazina

Šodien manā pastā “iekrita” raksts, kurā atspoguļotais jau sen nodarbina manu prātu un jutekļus.
Es zinu, ka lielākā māksla ir būt īstam un patiesam. Un milzīga uzdrīkstēšanās ir runāt par nepopulārām un “jūtīgām” tēmām, kas ne visiem varētu patikt. Šajā ziņā šis varētu būt ļoti nepopulārs raksts, taču skaidri zinu, ka aizķers ikvienu, un liks paskatīties uz sevi, lieku reizi padomāt par sevi un savām vērtībām. Mani aizķēra, jo runā arī par to, ko es daru, kā virzos, ko domāju, ko jūtu. Un ir iespēja izvērtēt un atzīties sev dažās svarīgās lietās. Taču mans novēlējums jums un sev, nekādā gadījumā sevi nešaustīt un nevainot un nemēģināt salīdzināt. Es esmu par to, ka mums katram savs ceļš un izvēles, un tāpēc nevar būt tāds kopīgs “pareizi” vai “nepareizi”. Arī šis ir tikai viedoklis 🙂
Ginta FS 🙂

Tauta. Mani mīļie cilvēki! Es jau sen vēlējos uzrakstīt to, ko šobrīd rakstu. Taču agrāk diez vai man noticētu, bet tagad – ir pats īstākais laiks! Jā, un pēdējā laikā man ļoti bieži nākas atbildēt uz jautājumiem par šo tēmu.

Klausieties uzmanīgi!

1. Slimības atnāk ne jau tāpēc, ka slikta ekoloģija, vai netīrs ūdens, vai plastmasas ēdiens, un mēs par maz kustamies. Nekādā ziņā! Tas ir pirmkārt.
Slimības atnāk ne jau tāpēc, ka esat pilsētā vai laukos. Ticiet, cilvēka organisms ir ideāla mašīna, kas spēj adaptēties jebkuros apstākļos un pie jebkura ēdiena. Lūk, mēs, laucinieki, nevaram ēst jūsu – pilsētnieku pulverveida ēdienu, dzert jūsu ūdeni, elpot jūsu gaisu. Bet ne jau tāpēc, ka tas viss ir netīrs. Bet tāpēc, ka tas ir pavisam kas cits,. nepierasts mūsu organismam. Bet jums pie mums – kalnos paliek slikti no mūsu avota un upes ūdens, no svaiga govs piena, aitas gaļas un visa pārējā. No mūsu kalnu gaisa un spiediena jūsu galvas plīst kā arbūzi. Bet (!) ne tur, ne arī tur nav slikti! Vienkārši, mums mūsu biotopi ir dažādi. Jūs esat adaptējušies šeit, mēs – tur. Kalnos slimo tāpat kā pilsētā, nomierinieties! Bet pilsētās, tāpat kā laukos, ir ilgdzīvotāji…

2. Otrais. Ja cilvēks dzīvo harmonijā ar dabu, lūdzās, jogo, ēd kviešu dīgstus, nēsā Jēzum vai dievietei Kali līdzīgu frizūru un ziedo naudu bērnu namiem, tas nenozīmē, ka viņš dzīvos 100 gadus un nomirs vesels! Nebūt, ne!

No kurienes ir radusies doma par to, ka, ja dzīvojam jūras malā lotosa pozā, tad neslimosim? Ja vien jūs zinātu, cik daudz es esmu apglabājusi draugus, kuri dzīvojuši izcili veselīgu dzīvesveidu!

Izcili veselīgu!!!! Starp viņiem ir gan sportisti, gan ārsti, dziednieki un cilvēki, kuri diennaktīm ilgi strādājuši pie savas garīgās izaugsmes. Nesmēķētāji, nedzērāji, cilvēki, kuri nekad nelamājās, viņi mira no vēža.
Jums nekad nesaprast, kāpec atnāk slimība. Pārstājiet cilklēties uz jēdzieniem “nedrīkst”, “diēta” un “grēks”. Tas jūsu dzīvi nepaildzinās. Jo slimība nav ķermenī – tā ir “galvā”!
Tapēc vienkārši DZĪVOJIET LABSAJŪTĀ!

Visu dariet ar labsajūtu.
— Beidzot iemācieties ēst to, kas jums patīk, ne tikai to, kas ir vērtīgi. Vienkārši ēdiet, nevis rijiet!

— Nevariet atmest smēķēšanu? Neatmetiet! Taču, ja to dariet, tad bez sirdsapziņas pārmetumiem, ar labsajūtu. Nevajag atmest smēķēšanu. Vajag sagribēt nesmēķēt.

Aizliegums vienmēr darbojas gluži otrādi!

— Atmetiet savu nemīlamo darbu, vai arī mācieties no esošā gūt labsajūtu – lai kāds tas arī būtu.

— Necentieties sekot modei, visiem interneta un laika “saucieniem”. Necentieties izlikties par sev svešu, augsta garīguma melīgu tēlu. Bieži vien ir skumji vērot sociālo tīklu profilus. Nevis Marija Ivanovna, bet “Visuma Sauciens” vai “Lidojošā varavīksne”. Nevis Pāvels Pavlovičs, bet “Svētais Svjatogors” vai “Taisnīguma Acs”. Tik daudz laika joslu, kurās rindojas trešās acs bildes, iņ jaņi, mandalas. Laika joslas pilnas lamu, dziednieku, dažādu guru, pēkšņi apgaismojušos aktieru un nekad neeksistējušu gudrajo aforismiem. Skaties un domā: kā es vispar esmu te nokļuvusi – pie tik ārkārtīgi augstu attīstītām garīgām personībām? Dažkārt slikti paliek iedomājoties, ka aiz šiem profiliem sēž tādi paši parasti cilvēki, ar savām pinnēm, kariesu, radiniekiem, kaimiņiem, nelaimīgu mīlestību u.t.t. Esiet tādi, kādi esat! Esiet jūs paši!

— Nodarbojieties ar to, ko vēlējāties darīt jau bērnībā. Mācieties spēlēt ģitāru, dziedāt, spēlēt klavieres, braukt ar slēpēm, gleznot, lipināt no māliem. Nav cilvēku, kuriem nav ne kripatiņas radošuma, To es jums saku kā māksliniece. Nesapņojiet par motociklu – nopērciet to! Nekrājiet sapņus, tie pūst un sasmok smadzeņu kambaros!
Vienmēr esiet sapņojuši par kalniem, bet mokaties ofisā? Dodieties kalnos! Dzīvojat kalnos, bet gribās izjust pilsētas ofisa garšu? Dodieties uz pilsētu! Viss ir jūsu rokās!
— Patīk būt vieniem? Atrodiet vietu, kur varat būt vieni. Patīk burzma? Ejiet cilvēkos!

— Atrodiet it visā labsajūtu un prieku! Pat tur, kur šķiet, ka tas nevar būt.

— Un, galvenais, cilvēki, dzīvesveidam jābūt nevis veselīgam, bet LAIMĪGAM!

Un vispār, es atklāšu vissvarīgāko dzīves noslēpumu un jēgu: dzīves jēgas nav!

Ir vienkārši Dzīve. Ir rīts, diena, vakars, nakts un atkal rīts. Ir planēta, ir cilvēki, ir augu un dzīvnieku pasaule. Darba dienas un brīvdienas. Prieki un bēdas. Un ir Nāve. Un tā var atnākt jebkurā brīdī, jebkurā vecumā. Vai tad ir jums laiks, dzīvot ar svešiem sapņiem, uzspiestām idejām un sabiedrības normām?

Dzīvojiet labsajūtā un nemeklējiet radinieku un slavenību slimību un nāves cēloņus. Mums nav dots tos saprast. taču ir dota Dzīve. un tā jānodzīvo pēc iespējas priecīgi. Netraucējot priecāties arī citiem. Pat palīdzot.

Taču, ja tik ļoti gribas meklēt dzīves jēgu, tad uzskatiet, ka te tā arī ir – dzīvot priekam.

Viss augstāk minētais nebūt nenozīmē to, ka būt meklējumos ir slikti. Nē! Ja tas sagādā prieku, lieliski – uz veselību!

Taču tie mani draugi, radinieki un sveši cilveki, mirstot man atzinās: “Es visu mūžu kaut ko meklēju, kaut ko darīju, kaut kur skrēju, bet pats galvenais bija turpat – deguna galā. Mani miļie cilvēki. Un visu, ko es kopā ar viņiem gribēju izdarīt, es nekad vairs neizdarīšu…”

Tauta, visu šo es uzrakstīju tikai tāpec, ka saņēmu ļoti daudzus jautājumus par šo tēmu. Labāk man nejautājiet, jo mans dzīves skatījums ir diezgan īpatnējs, un diez vai jums patiks 🙂 Jūs vilsieties 🙂 Kaut gan patiesībā, man tas nav svarīgi. Man vienmēr ir ar ko nodarboties. Man dzīves nepietiks, lai realizētu visas savas idejas un vēlmes….Taču es pacentīšos. Tā taču ir mana dzīve 🙂
Es jūs lūdzu, nenaizmirstiet: laime nav pilsētā vai laukos, kalnos vai klajumos, tā ir Galvā! Dzīvojiet, kā vēlaties, un nesalīdziniet savu laimi ar svešu. Vienalga jūsu laimi neviens nesapratīs.
Ja nebūtu laimes, reliģiju, vertību salīdzināšanas iespējas, nebūtu arī karu….

Mīlestībā, jūsu #Ветка
Autors: Svetlana Kazina (foto: es stāvu Trolltunga kalnā un spēlēju vargānu)
Tulkoja: Ginta FS
P.S. Pateicos Zilgmai Prēdelei par ieteikumu

 

5 Reiki principi

reiki

1. Jau šodien es priecājos.

“Ja atveras durvis un pa tām nāk mīlestība, tad pirmais ienāk prieks…”

Ja cilvēka sirds ir piepildīta ar prieku, tad vienlaicīgi nav iespējams dusmoties, skumt, ienīst un skaust, u.t.t. Tad mēs paši jūtamies labi un apkārtnē izstarojam pozitīvu enerģiju. Šīs enerģijas vibrācijas nosaka mūsu dzīves kvalitāti, jo izpaužas mūsu domās, vārdos un darbos, un atkal atstarojas atpakaļ no ārpasaules. Tādējādi tās veido mūsu dzīves pamatu. Kā jau parunā teikts – ko sēsi, to pļausi. Ko mēs dodam, to mēs arī saņemam. No tā, cik esam priecīgi, lielā mērā atkarīgi mūsu panākumi un veiksme gan darbā, gan citur. Tas nosaka mūsu savstarpējās attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem, ietekmē mūsu veselības stāvokli. Un ilgstošā laika periodā,- cik dzīvespriecīgi esam pieraduši dzīvot savu dzīvi, cik smaidīgi esam, gan tiešā, gan pārnestā nozīmē,- no tā atkarīgs viss mūsu dzīves plūdums un sasniegumi kopumā. Tamdēļ uzsmaidīsim sev, uzsmaidīsim viens otram – kaut vai tikai iekšēji – un ļausim veiksmei piepildīt mūsu dzīvi. Ja nu ir tā, ka ne par ko nav šobrīd prieka, tad ieskatīsimies rūpīgāk sevī. Pavērosim savu dzīvi, situācijas tajā un pavērosim, kurš virziens mūsu dzīvē ir tas, kas kaut reizi ir sagādājis patiesu prieku. Kad sajūtam to, mūsu intuīcija mums saka, ka tas ir mūsu ceļš. Kamēr dzīvojam, tikmēr mums ir iespēja piepildīt savus sapņus, savas vēlmes. Varam kļūdīties, varam izdarīt kaut ko nepareizi, bet izdarām secinājumus un turpinām ceļu. Un ja neatlaidīgi mēģināsim atkal un atkal, pienāks reize, kad viss izdosies. Tātad – ar prieku sirdī un tikai uz priekšu!

2. Jau šodien esmu mierīgs.

“Drosmīgs cilvēks ir mierīgs…” R. Š.

Nekas ārējs nespēj iespaidot cilvēku, ja viņa sirdī ir miers. Nav baiļu, nav uztraukumu, nav šaubu, u.t.t. Visi ārējie ierobežojumi un rāmji patiesībā ir tikai ilūzija. Bailes ir prāta darbības rezultāts, tām nav sakara ar patieso realitāti. Pat ja arī tās ir iepriekšējās negatīvas pieredzes rezultāts, tās atkal ir tikai ilūzijas, ka tā notiks arī šoreiz. Ļaujoties satraukumam, mēs ienesam savā dzīvē ne tikai nepārliecinātību par sevi, bet arī vājumu, jo nemiers noņem spēku.

Par sevi nepārliecināts un bailēm pakļauts cilvēks, kuram nav priekšstata par to, kāds potenciāls viņā ir ielikts, un ka tikai viņš pats veido katru savu dienu un savu dzīvi kopumā, var turpināt meklēt savu neveiksmju cēloņus ārējos apstākļos. Un vai ir pieredzēta kaut viena tāda situācija, par kuru nervozējot un satraucoties, būtu iespējams kaut ko uzlabot šajā sakarā? Tamdēļ uzņemsimies paši atbildību par savu dzīvi! Ik mirkli mums ir izvēle. Ik dienu mēs pacietīgi varam sev pateikt: “Lai mans miers dod man spēku!” Izjutīsim un pieņemsim savu mieru ar visu sirdi!

Dziedināšanās no dažāda veida bailēm un to izpausmēm ir turpmākās dziedniecības pamats un sākums tās tālākai attīstībai. Šī Reiki principa visdziļākās būtības apzināšanās un sekošana tam dod cilvēkam iespēju ieraudzīt šo stāvokļu patiesos iemeslus sevī un atbrīvoties no liela daudzuma visdažādāko baiļu, sasniegt iekšējo mieru, neierobežotu pacietību un līdzsvarotību, audzināt stingru un stipru gribu. Ar Reiki, jeb mīlestības spēka palīdzību cilvēkam ir iespēja pārveidot baiļu un nemiera graujošo negatīvo iedarbību pozitīvā, radošā enerģijā, kas kalpos viņa izaugsmei un attīstībai. Viņš pamazām iegūst arvien lielāku garīgu spēku un spēju efektīvi palīdzēt pašam sev un būt jūtīgam un atsaucīgam pret citu cilvēku sarežģījumiem un bēdām.

Nekas un nekur nespēj izjaukt viņa iekšējo līdzsvaru: ne uzslava, ne nopēlums, ne neveiksmes, ne panākumi.

Tikai izlīdzsvarots priekos un ciešanās, apmierinājumā un skumjās, mierīgs garā cilvēks spēj izjust visu dzīves pilnību un skaistumu, atraisīt visaugstākās radošās spējas, virzīties pa savu Ceļu, vest aiz sevis skolniekus un sasniegt savu realizāciju.

3. Jau šodien es uzcītīgi un godīgi strādāju.

“Dod, Dieviņi, otram dot,
Ne no otra mīļi lūgt…”

Šis princips nenozīmē tikai vienkārši “godīgi sev nopelnīt dienišķo maizi un nezagt”. Tas aptver visu cilvēcisko attiecību sfēru, aicinot uzturēt tās bez liekulības un uz savstarpējas uzticēšanās pamata. Šis princips attiecas ne tikai uz finansu un personīgo attiecību jomu, bet izpaužas visās savstarpējās attiecībās un neredzamajās saiknēs starp cilvēkiem. Tas atklāj mūsos tādus slēptus motīvus, kā meli, noklusēšana, vai tāda rīcība, kas pamatota uz ne-patiesību. Negodīga rīcība ir ļoti jaudīgs faktors, kas noved cilvēku pa līču loču celiņiem pie arvien lielākām problēmām. Savukārt, sekojot šim principam, cilvēks atrod savu ceļu un virzās pa to uz gaismas pusi.

Bez tam šis princips izskauž arī parazītismu, kas reizēm vērojams cilvēku sabiedrībā. Ļoti bieži cilvēki nemāk, jeb nevēlas sastrādāt, attīstīt un nostiprināt paši savu dzīvības enerģiju, bet sāk dzīvot uz citu rēķina. Šī parādība ir pazīstama ar nosaukumu “vampīrisms”. Tā ir savdabīga uzvedības forma, veids, kā tiek paņemta kāda cita cilvēka vai pat cilvēku grupas fiziskā, emocionālā, mentālā un garīgā enerģija. Tāda garīgi-enerģētiska zādzība vai meli tiek paslēpti aiz iztapīgas, izdabājošas ”mīlestības”, “maiguma”, “draudzības”, “uzslavas”, “radniecīgo attiecību” vai “labas pazīšanās” maskas. Tamdēļ godīguma princips ļauj sakārtot mūsu enerģiju apmaiņas procesu un sasniegt harmoniju cilvēka sociālo attiecību jomā. Tas ļauj izvairīties no meliem, skaudības, neuzticības, aprēķina, aprunāšanas, u.t.t., t.i., no visa tā, kas gala rezultātā noved pie enerģijas izsīkuma, dažādām problēmām un slimībām. Un otrādi, principa ievērošana piepilda dzīvi ar skaidrības, sirsnīguma, atklātības un uzticības gaismu, tātad ar dziedniecisku enerģiju.

Šis princips katram no mums saka: “Esi godīgs vispirmām kārtām pret sevi, nemelo sev, dzīvo saskaņā ar savu sirds balsi, ar savu sirdsapziņu un tad Tavā dzīvē ienāks arvien vairāk Tavas patiesības, Tavas Paša esības. Tā kļūs piepildīta un Tu varēsi daudz vairāk izpaust sevi un savu unikalitāti un nevis kaut kad nākotnē, bet gan vienīgajā patiesi reālajā brīdī, kas Tev ir svarīgs – šeit un tagad.”

4. Jau šodien pateicos par visu svētību, ko saņemu.

“Kuru darbu padarīju,
To pateicu Dieviņam…”

Spēja izjust pateicību – tā ir cilvēka īpašība, kas liecina par viņa dzīvības enerģijas virzienu. Pateicība – tā ir gatavība ziedot savus spēkus radošiem mērķiem. Ārēji cilvēks pateicības stāvoklī izstaro pozitīvu radošu enerģiju. Un tieši pateicoties tam, viņam atveras iespēja saņemt enerģiju no savas iekšējās saiknes ar pasauli, t.i., ieslēgties enerģijas apmaiņas procesā.

Pateicība un atzinība nozīmē, ka cilvēks dzīvo, piepildīts ar laimes un apmierinātības sajūtu.

Būt pateicīgam, tas nozīmē būt apmierinātam ar to, kas atnāk pats no sevis, būt priecīgam par to, kas ir.

Kad mēs pastāvīgi izpaužam atzinību, jūtot pateicību ne tikai par to, ko mēs saņemam, bet arī par to, ko mēs uzzinām un iemācāmies, apkārtējie cilvēki sāk mums arvien vairāk uzticēties. Ap mums sāk veidoties pārpilnības un pārticības atmosfēra.

Mūsu apziņas ieciklēšanās uz īslaicīgām iluzorām vērtībām neļauj mums saņemt to, kas ir patiesi mūsu. Ja mēs koncentrējamies uz to, kā mums nav, mēs izjūtam trūkuma un nepietiekamības sajūtu. No otras puses, ja mēs spējam izjust tā pārpilnību, kas mums ir dots šinī dzīvē, un būt pateicīgiem par to, pārpilnība vienmēr sekos mums. Vēl vairāk – tai būs tendence pieaugt. Pateicība un atzinība par visu padara cilvēku atvērtu gan paša dzīvei, gan apkārtējai pasaulei un universālajai Visuma enerģijai. Cilvēks kļūst par tādu kā vienoto enerģijas trauku ar visu, ko viņš pieņem. Neapmierinātība bloķē un izjauc kanālus, caur kuriem noris enerģijas apmaiņas process. Tādā gadījumā ieplūstošā enerģija tiek izmantota, lai pirmkārt atjaunotu kanālu darbību. Bet, kad šī saikne funkcionē, panākumi un uzplaukums ir nodrošināti. Nonākot kontaktā ar Visuma vienoto dzīvības enerģiju, mēs koncentrējam savu uzmanību uz panākumiem, veiksmi un bagātību, sajūtam visu dzīves aspektu pārpilnību. Enerģijas plūsma tādā gadījumā paplašina mūsu iekšējā “es” kanālus vēl lielākam enerģijas pieplūdumam. Nākamis solis ir – gatavība konstruktīvai mūsu mērķu sasniegšanai. Tikai pozitīvs noskaņojums vien uz panākumiem un uzplaukumu nepadarīs tos par realitāti. Tam nolūkam ir nepieciešams šo noskaņojumu pastiprināt ar enerģiju, Visuma vienoto spēku. Tieši no mums plūstošā enerģija, ieguldīta pozitīvo apstiprinājumu un nesatricināmas ticības gultnē, ienesīs šis pārmaiņas, uzplaukumu un pārpilnību mūsu dzīvē. Tamdēļ mūsu pastāvīga un apzināta atgriešanās šajā radošajā pateicības stāvoklī nodrošina nepārtrauktu enerģijas plūsmu labklājības virzienā, kurai ir tendence materializēties arvien pieaugošā daudzumā. Mūsu izvēle dzīvot ar pateicību ir vienlaicīgi arī izvēle dzīvot pārpilnībā, apmierinātībā un arvien pieaugošā uzplaukumā.

5. Jau šodien esmu labestīgs, mīlu visu.

“Visu, ko dariet savā dzīvē, dariet tikai ar mīestību. Ja jūs nevarat to izdarīt ar mīlestību, labāk nedariet nemaz…”
Māte Terēze.

“Nepiedošana ir vienīgais grēks… “ Lūle Vilma.

Nodalot šajos principos pamataspektus, mēs redzam, ka tie norāda uz pieciem visizplatītākajiem iemesliem, kas rada slimības. Tie ir – bailes, agresija, aizvainojums, apmāns, atraušanās no Dabas un Radītāja. Apkopojot to, iespējams šos piecus iemeslus novest pie viena pamatiemesla. Pats lielākais un lielāko daļu slimību un visu cilvēces problēmu pamatiemesls ir – mīlestības trūkums. Vai varam uzskatīt, ka tumsa patiesībā ir gaismas trūkums? Tad – ja cilvēks izjūt bailes, nemieru, uztraukumu, neuzticību, agresiju, kaut ko nepieņem, nosoda, apvainojas, mānās, meklē aizstāvību, cenšas sagrābt un neatdot kaut ko, tad tas, bez šaubām, nozīmē tikai vienu – viņam trūkst mīlestības.

Un ja cilvēkam ir šie negatīvie stāvokļi, ja viņš saka, jeb uzvedas tā, ka viņam pietrūkst mīlestības, tad tas patiesībā nozīmē to, ka viņš pats nav devis sev un pasaulei pietiekoši daudz mīlestības. “Ko sējam, to pļaujam…”

Principi aicina mūs dzīvot mīlestībā un dot to pirmām kārtām sev un pēc tā paša principa visiem cilvēkiem un visai apkārtējai pasaulei bez izņēmuma. Atvērt savu Sirdi un apvienot savu patieso “Es” ar visu cilvēku “Es” un visām dzīvajām būtnēm un izjust visas dzīves Vienotību. Cilvēks, kas iet savu Ceļu, ir aicināts dzīvot ne vienkārši mīlestībā, bet Pirmavota mīlestībā, mīlestībā pret Radītāju un Radītāja mīlestībā, mīlēt visu dzīvi kā Viņa dzīves un mīlestības izpausmi. Viņa varenajā Sirdī nav sadalījuma. Viss nāk no viena Pirmavota un ir cieši savstarpēji saistīts un nepārtraukti ietekmē viens otru. Kamēr cilvēks redz šo sadalījumu, tic duālismam, tikmēr viņš nevar izjust mīlestību, jo mīlestība ir dzīve visā. Visas dzīves ir vienlīdz vērtīgas, jo Radītājs dzīvo un elpo caur katru no tām.

Šī Dievišķā beznosacījumu mīlestība arī ir šis ļoti jaudīgais un iedarbīgais dziedniecības līdzeklis, kā katram cilvēkam, tā arī visai cilvēcei kopumā. Mīlestība kā vienotais un Augstākais likums apvieno sevī visus evolūcijas spēkus un likumus.

Dzīvojot mīlestībā, cilvēks uzzina, kas ir patiesība. Pati-esība… Viņa sirds atveras un uzzied un viņš kļūst vienots ar Visu Kas Ir un apvienojas ar Gara spēku. Dievišķās mīlestības stari no atvērtas sirds sāk izgaismot, sildīt un barot visu, kas ir apkārt apgaismotam cilvēkam.

Par cilvēku nepiedzimst – par cilvēku kļūst…

Avots: http://www.reiki.lv