Man patīk laimīgu cilvēku smarža…

2 laimigi

Dažiem cilvēkiem ir spēja uzlabot citiem garastāvokli, daloties savā harmonijā, ticībā un pozitīvismā. Viņi mums parāda, ka varam absolūti visu, un tam pietiek vien pamiegt ar aci savai paša dzīvei.
Viņi smaržo pēc tuvības, apskāvieniem un mīlestības. Sajūtot viņu siltumu, mēs tiecamies būt pēc iespējas atklātāki. Un vēl blakus viņiem ir ļoti omulīgi, komfortabli, tā, it kā mēs būtu mājās. Viņi mūs iedvesmo tiekties pēc labklājības un labestības.
Nav nekāds brīnums, ka mēs visi tiecamies būt blakus tādiem cilvēkiem. Mēs pastāvīgi atrodam iemeslus atrasties viņu apskāvienos, noķert viņu sirsnīgo skatienu vai atkal ieraudzīt viņu smaidu.
“Patiesi līdzcietīgs klausītājs var izdzirdēt pat to, ko slēpj klusēšana. Pats svarīgākais saskarsmē ir spēja izdzirdēt nepateikto”. – tā saka Pīters Drukers.
Cilvēka garastāvoklis mainās visneticamākajā veidā. Tā mūsu emocionālais stāvoklis pāris sekundēs spēj neticami parvērsties un nav jau svarīgi, vai tas ir apzināti vai neapzināti. Daži cilvēki spēj ietekmēt mūsu garastāvokli ar vienu vien labrīta novēlējumu, ko pavada silts smaids.
Pat zinātniski ir pierādīts, ka tad, kad mēs no sirds mijiedarbojamies ar cilvēku, mēs kļūstam emocionāli daudz jūtīgāki un pat mūsu kustības neapzināti atkārto viņa kustības. Kad cilvēks mums uzsmaida, mēs darām to pašu. Un tā nav vienkārši imitācija, mēs “uzķeram” viņa garastāvokli un emocijas.
Psihologs Džons Kičioppo apgalvo, ka mūsu zemapziņā pamostas emocijas, kas rada tā saucamo emocionālo sinhronizāciju.
Mūsu simpātijas izraisa cilvēki, kuriem ir augsts emocionālas inteliģences un apņēmības līmenis. Tieši viņi ir tie, kuri uzlabo mūsu pašsajūtu un garastāvokli.
Mēs tik ļoti mīlam laimīgus un labestīgus cilvēkus tāpēc, ka viņi uzlādē mūs ar labu garastāvokli, laimes sajūtu un sajūtu, ka mēs esam spējīgi parvarēt it visas dzīves grūtības.

Tu arī spēj būt tads cilvēks, vai ne?

Avots: brainum.ru
​​​​​​​Tulkoja: Ginta Filia Solis

Īsta Mīlestība

planeta

Īsta mīlestība neuzdod jautājumus. Tāpēc tā nekad nav mīlestība bez pretmīlas. Īsta mīlestība nejautā, tā apstiprina.

Mīlestība ir patiesība bez šaubu ēnas.

Īsta mīlestība neatnāk no ārpuses. Nekad to nemeklē tur. Tā piedzimst tavā sirdī.

Mīlestības avots ir tik ļoti neizsmeļams, ka tev nebūs laika jautāt un gaidīt atbildes.

Tev gribēsies dalīties, dot, apbalvot un apdāvināt. Lūk, kas ir mīlestība!

Vai tad Saule jautā planētām un debesu akmeņiem to, vai viņiem vajadzīga tās gaisma? Bet pateicoties Saulei, tie iznirst no tumsas.

Vai tad lietus vasaras dienā jautā zālei un lapām, vai vajag tos piepildīt ar valgmi? Bet pateicoties lietum tie dzīvo šajā pasaulē.

Nav mīlestības bez pretmīlas, nav Dieva bez atbildes. Taču bez atbildes paliek to cilvēku vēlme, kuri nav atklājuši avotu sevī, kuri mūždien gaida atnākam no ārpuses to, kas var atnākt tikai no iekšienes.

Igor Nemoff “Kājāmgājējs”
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Mīli dzīvi!

mīlēt2222

Mīli dzīvi, mīli pasauli, mīli sevi, kļūsti par Mīlestību. Šīs jūtas neizbēgami tavā dzīvē atvedīs tādu pašu kā tu cilvēku. Mīlošu cilvēku, kā arī tu un visu Dieva radīto. Nevajag meklēt savu cilvēku. Tu viņu neatradīsi. Viņu atradīs tava Mīlestība. Mīlestība pati atradīs to, kurš tev patiesi ir vajadzīgs. Dzīvībai nepieciešams. Tas ir pievilkšanās likums. Līdzīgs pievelk līdzīgu. Tu vienkārši dzīvo. Priecājies par saullēktu. Pavadi saulrietus. Priecājies par zvaigznēm. Baudi putnu rīta dziesmas, ziedu aromātu, lietus spirgtumu, sniega baltumu, pavasara košo zaļumu un skumjo rudens zeltu. Apbrīno labestību, dāsnumu, augstsirdību un cēlumu. Smejies un priecājies. Dalies ar citiem tajā, kas tev ir labs… Esi pateicīgs visam, kas tavā ceļā. Ne pārāk ļaujies skumjām un nenododies ilgiem pārdzīvojumiem. Tam, kurš mīl dzīvi, nav laika skumt. Un viņš atnāks. Tas pats. Vienīgais cilvēks. Viņš kā auglis nogatavojas tev par prieku, tavā paša dzīves augļu kokā. Vai tas var radīt tik ārkārtīgi vērtīgu augli? Vai tas var neradīt to, dāvājot visai pasaulei tavas dievišķās Mīlestības smaržu? Mīlestība ir Dievs. Mīlestība te ir vienīgais visa iemesls.
Mīlestība var visu. Uzticies tai. Viņa tevi nenodos.


Igor Nemoff “Kājāmgājējs”
Tulkoja: Ginta FS

Pasaka :)

princese un pūķis4

Brīnišķīgā princese vienmēr bija ticējusi mīlestībai un bija gatava cīnīties par to līdz galam. “Karā visi ieroči labi”, – viņa domāja un tāpēc tad, kad uzzināja, ka princis kritis izmisuma un sevis šaustīšanas bezdibenī, nolēma, ka ar steigu nabadziņš jāglābj. Lai arī pat pūķis, kurš apsargāja šo tornī ieslodzīto “dārgumu”, to uzskatīja par absolūtu muļķi.

Bet princesei bija spītīga daba, un viņa pēc sava mīļotā tā bija gatava iet caur “uguni un ūdeni”, tāpēc, paņēmusi no savas garderobes asāko zobenu un uzlēkusi sava melnā zirga mugurā, devās ceļā.

Un viņa traucās matiem plīvojot, bet galvā jau bija nobriedis glābšanas plāns.

Bet mūsu noskumušais princis, kurš tik ļoti mīlēja uzslavas un apbrīnu, lai arī visiem spēkiem to noliedza, tomēr ārkartīgi stipri cerēja, ka kāds viņu pažēlos un izglābs, turpināja sēdēt savā tornī. Muļķa princis.

Un tā mūsu varonei nācās iziet daudzus pārbaudījumus, pirms notika cīņa ar pūķi par prinča sirdi. Ilgi viņi cīnījās kaujas laukā, bet princis sēdēja tornī, visu to vēroja un grauza popkornu, uzdzerdams viskiju. Derdzīgs tips.

Un, lūk, kārtējās cīņas vakarā pūķis jautāja princesei:

– Klau, maziņā, kam tev tas princis vajadzīgs?
– Ko nozīmē “kam”, es taču viņu mīlu! – notraucot sviedrus no sejas, izbrīnīta jautāja princese.
– Tu taču viņu pat nepazīsti, viņš, izņemot sevi, nevienu citu nespēj mīlēt, viņš spēj runāt tikai par sevi un vēl viņš ir dzērājs un tukšpauris. Kam viņš tev?
– Es viņu mīlu un man par viņu jācīnās! – princesi šokēja pūķa atklātība.
– Dieva dēļ! Pirmkārt, kas tā tāda par mīlestību, par kuru jācīnās? Mīlestība ir tad, kad viss ir labprātīgi pēc abpusējas vēlēšanās. Ir bezjēdzīgi to izlūgties, izdiedelēt un kauties par to vispār nav nekādas jēgas. Tā vai nu ir, vai nav! Viss pārējais ir fikcija un tava slimā fantāzija. Otrkārt, tu paskaties uz to savu princi uzmanīgāk, viņš nespēs tev dot neko vairāk kā pazeminātu pašapziņu un vilšanos.
Un pēkšņi princeses prāts apgaismojās, un viņa ieraudzīja princi no otras puses, un arī visu savu darbību muļķīgumu.
– Pūķi, tev taisnība. Piedod! Varbūt aiziesim uzēst? – un nometa savu zobenu un devās pie zirga.
– Nav problēmu, kāp man mugurā, tā būs ātrāk, es zinu vienu vietiņu, tur ir brīnišķīgs šefpavārs, viņš gatavo lieliskus steikus, tev patiks!
Un tā princese kopā ar pūķi aizlidoja pusdienot, bet princis tā arī palika nošļucis un neviena nesaprasts kretīns.

Lūk arī pasakai gals. Kurš lasīja, pacentīsies nedzenāties pēc nevajadzīgā un neizdomāt mīlestību tur, kur tās nav 🙂
Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta FS

Mīlestība atrod…

zimejums uzticeties3

– Mīlestība atrod tos, kuri to nemeklē.
– Laime piepilda tos, kuri tās nealkst.
– Brīvība tiek tiem, kuri par to neko nezin.
Nemeklē, nealksti, nezini. Nemēģini noķert to, kas tik viegli izslīd no rokām. Par katru cenu neglabā to, ko viegli var pazaudēt. Nepieķeries pats un neturi citus. Nekļūsti par šķērsli visam, kas nāk un aiziet. Nestāvi kā akmens visām lietām ceļā. Nespried par to, kas dziļāks par vārdu jēgu.
Sirdsgudrība slēpjas neizsakāmā vienkāršībā. Lai iepazītu visu Dieva dāsnumu, necenties ne ar vārdu papildināt viņa pilnību. Viņš ir Vārds, bet tu – klusums. Dievs klusē, kad tu runā. Labāk klausies, skaties, sajūsminies.
Igor Nemoff “Kājāmgājējs”
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Ieguldīt attiecībās nozīmē…

mamma_meita6

– Izpildīt savus solījumus.
– Atcerēties savu draugu un radu svarīgos datumus – apsveikt viņus.
– Pēc iespējas ātrāk atvainoties, ja esi aizvainojis un pieļāvis kādu netaisnību, pat tad, ja dažkārt nejūties vainīgs.
– Sekot savai runai, mīmikai, žestiem, no sirds smaidīt, būt labestīgam un labvēlīgam.
– Nekādā gadījumā nepaust savas pretenzijas, gluži otrādi, vairāk pateikties.
– Prast uzmanīgi uzklausīt. Spēt sadzirdēt otru cilvēku. Ir jāprot arī dzirdēt citu viedokli par sevi un būt atvērtam, lai saprastu un “sadzirdētu” šo viedokli.
– Dāvināt un pieņem dāvanas. Neiet ciemos tukšām rokām.
– Visādā ziņā būt uzticīgam saviem mīļajiem.
– Un viens no svarīgākajiem noteikumiem – nekad ne par vienu nerunāt sliktu aiz muguras. Precīzāk, mums jāaizsargā otra cilvēka reputācija brīdī, kad viņa nav klāt, vai arī jāklusē. Šādi mums ir jāuzvedas attiecībā pret jebkuru cilvēku un jo īpaši ar tiem, ar kuriem mums ir tuvas attiecības. Turklāt mēs graujam tā cilvēka uzticību, ar kuru mēs par to runājam. Lielākā daļa attiecību tika iznīcinātas tieši šī pēdējā punkta dēļ …
Rami Blekts
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Pateicība

zimejums_dejot lietū

Esi pateicīgs… par katru saskarsmi ar mīļoto cilvēku. Par katru dārgo ieelpu un izelpu. Par savu apģērbu, lai arī ļoti novalkāto. Par zobiem mutē, kas sāp. Par retajiem matiem uz galvas. Par ūdeni, ko dzer, par ēdienu, ko ēd. Par dāsno zemi, kas tevi baro.
Par svešinieka labestību, par nesaudzīgo drauga godīgumu, par katras dienas negaidītajām dāvanām.
Kāda tava ķermeņa daļa sāk niķoties, un tu saproti, cik ilgi tā tev ir kalpojusi bez ierunām.
Mīļotais cilvēks tevi pamet, un tu novērtē visus tos brīžus, kurus pavadījāt kopā, nezinot, ko nesīs jums nākotne.
Tikšanās ar saniknotu klientu parāda tev tavu iekšējo spēku un spēju būt līdzcietīgam, un atgādina tev par to, cik ļoti cilvēki iekšēji cieš un cik ļoti viņiem vajadzīga tava labestība, un kādas var būt pieļaujamās robežas.
Tu bez kādas īpašas vēlmes maksā savus nodokļus. Bet pēc tam kadā brīdī pēkšņi tu novērtē dzīves kvalitāti, kuru tu uzskati par pašu par sevi saprotamu, un tu pēkšņi sāc dziedāt. Vai debesis atveras un pēkšņi spējš lietus “sabojā” tavu dienu. Un pēkšņi tu sajūti neizsakāmu pateicību par to, ka līst lietus, kas palīdz dzīvei uzplaukt visā krāšņumā.
Tevi atlaiž no darba, tu raudi un dusmojies, bet te pēkšņi kadā rītā tev galvā noknikšķ: tu esi brīvs. Un vari nodarboties ar to, ko vienmēr vēlējies darīt: ar drosmīgu un riskantu lietu, kas reiz tev lika justies tik dzīvam.
Tu mīli un atlaid. Skumsti un svini dzīves straujo dabu. Tu atrodi savas īstas mājas nedrošībā. Un tu iemīlies nevis gala punktā, bet zemē, uz kuras tu sper katru soli.
Šodien atrodi vietu pateicībai. Atrodi kaut ko vai kādu: maziņu, muļķīgu – to, ko tu novērtē bez iemesla. Un zini, ka nav nekā maza un muļķīga, ja skaties Dieva acīm.

Džefs Fosters
Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta Filia Solis