Ieradums būt laimīgam

heart-1192662_1920

Laime nav gala punkts, laime ir ieradums.

Tas ir tas, ko mēs darām, lai viss pārējais dzīvē būtu brīnumains.
Un, kā tikko mēs paveiksim šo iekšējo pāreju, mēs varēsim paskatīties uz savām ikdienas vilšanām perspektīvā.

Mūsu smadzenes pēc noklusējuma domā negatīvi, taču labā ziņa ir tā, ka ikviens no mums var iemācīt tām atrasties laimes stāvoklī.

Mēs arvien labāk saprotam, kā funkcionē smadzenes un tas dod mums vēl lielāku spēku, lai varētu to mainīt daudzējādā ziņā,un to apstiprina neiropatologs un rakstnieks Riks Hansons:

“Visas mentālās darbības – uzskati, skaņas, domas, emocijas, apzinātie un neapzinātie procesi ir neironu impulsu rezultāts. Intensīva, ilgstoša vai atkārtota neironu aktivitāte ir pamats tālākajai jauno neironu izaugsmei. Jo vairāk mēs domājam un jūtam noteiktā veidā, jo lielāka varbūtība, ka tieši tā mēs domāsim un jutīsimies arī nākotnē.”

Tu vari izdarīt tā, ka tavas smadzenes dzīvē redz tikai labo, tu sāksi ievērot jaunas iespējas, izjust enerģijas pieplūdumu un būt veiksmīgs jau daudz augstākā līmenī.

Hārvardas pētnieks, psihologs un grāmatu autors Šons Akors apgalvo: “Kad tu savas smadzenes noskaņo uz pozitīvā viļņa, tu patiešām labāk strādā un jūties daudz labāk un esi daudz laimīgāks.”

Apgūt MĒRENĪBAS MĀKSLU

LAGOM ir iemesls, kāpēc Zviedrija ir viena no laimīgākajām valstīm pasaulē ar savu veselīgo līdzsvaru starp personīgo dzīvi, darbu un augstiem standartiem.

LAGOM ir Zviedrijas kultūras neatņemama sastavdaļa. Šis termins zviedru valodā nozīmē: “Ne parāk daudz. Ne pārāk maz. Adekvāti. Tieši tik, cik vajag.”

Tas ir pretstats materiālismam un patērētāju kultūrai.

“Esi mērens, lai izbaudītu dzīves prieku un pārpilnību” – tā teica Epikūrs.

Droši vien tu pats jau praktizē LAGOM daudzos savas dzīves aspektos.
Zviedriem LAGOM ir dzīvesveids un saprāta ieradums.

Patiesībā, lai izjustu apmierinātību un labsajūtu ir svarīga pārliecība.

Tas nozīmē – tev ir tikai tas, kas tev ir vajadzīgs.

Mūsdienu nemierīgajā pasaulē, kur pieejams ir it viss un jebkurā laikā, LAGOM ir vienkāršs un sabalansēts veids, kā dzīvot un strādāt neko nepalaižot garām.

Šefpavāre un rakstniece Brontē Aurella saka: “LAGOM ir ļoti svarīgs skandināvu psihei”.
Intervijā avīzei The Telegraph viņa paziņoja: “It visā, ko mēs darām Skandināvijā, ir līdzsvars un mērenība – sākot no mūsu darba dienas un beidzot ar to, cik tortes gabaliņus mēs apēdam vienā piegājienā. Cik piena mēs lejam kafijā un cik lielu porciju apēdam pusdienās.”

LAGOM ir jauns minimālisms tiem, kam ir vēlēšanās apmierināties ar mazāku daudzumu materiālo vērtību un baudīt pilnvērtīgāku dzīvi.

Taču tajā pat laikā LAGOM iziet tālu ārpus minimālisma robežām, un ir spējīgs iemācīt mums daudz vērtīga par to, kā dzīvot laimīgu dzīvi.

Nikijs Brantmarks, grāmatas: “Kas ir LAGOM. Zviedru laimīgas dzīves receptes.” autors apgalvo: “Laikmetā, kad mēs dzīvojam pārāk intensīvu dzīvi, un atrodamies “uz sakariem” 24 stundas diennaktī, man šķiet, mums ir jāmācas no zviedriem, kā palēnināt savu dzīves tempu un atļaut sev pilnvērtīgi atpūsties. Tā var būt atpūta ar kolēģiem, draugiem vai ģimeni. Tas var būt pilnvērtīgs pusdienas laiks un sagatavošanās otrajai dienas daļāi. Brīvdienās var doties mežā, uz pludmali vai vietējo parku, nodarboties ar kulināriju, lasīšanu vai rokdarbiem.”

Šādam dzīves stilam ir ļoti daudz priekšrocību visdažādākajās dzīves sfērās.

Džeimijs Kurcs, psiholoģijas profesors no Džeimsa Medisona universitātes žurnālā Psychology Today raksta: ” Laimīgākai un sabalansētākai dzīvei, sāciet ar jautājumu: “Tas ir LAGOM?”

Uzdod šo jautājumu tad, kad ielūkojies savā drēbju skapī vai, kad analizē savas attiecības ar darbu. Uzdod šo jautājumu tad, kad tavā priekšā stāv milzīga porcija ar ēdienu vai, kad nevari izlemt – apēst vai neapēst otro saldējumu. Uzdod šo jautājumu, tad, kad domā par savu dzīvi kopumā. Pie tipiskajiem amerikāņu jautājumiem, kas skar dzīvi, piemēram: “Vai tas man dara prieku?”, “Vai es varu izdarīt labāk?”, pievieno daudz saprātīgākus jautājumus – “Vai es esmu apmierināts?”, “Vai ar to ir pietiekami?”

Ja tev izdodas savienot darbu ar privāto dzīvi, atrast laiku, lai darītu to, ko mīli darīt, tātad esi atradis līdzsvaru.

Kad laicīgi beidz savu darbu, atvēli vairāk laika savai ģimenei un attiecībām.

Atvēli laiku tam, lai darītu to, ko mīli darīt un šajā procesā tu kļusi daudz laimīgāks un veselāks.

Atrodi “lagom”, atsekojot savus tēriņus, utilizējot vecās mēbeles, apzināti samazinot savu kaitīgo ietekmi uz apkartējo vidi, mērķtiecīgi atvēlot laiku pārtraukumiem darba laikā, pavadot laiku ar ģimeni un draugiem, koncentrējoties uz to, kas ir absolūti nepieciešams un, zinot, kad ir laiks apstāties.

Praktizē pateicību

Par ko tu šodien esi pateicīgs?
Laiku pa laikam pieraksti, par ko esi pateicīgs Visumam.
Nav katru dienu jāraksta viens un tas pats.

Šī prakse liek pārskatīt savus pasaules uzskatus un pēc kāda laika tu jau sāc meklēt tikai pozitīvos, ne negatīvos momentus savā ikdienas dzīvē.

Pateicība ir saistīta ar ļoti daudzām pozitīvām fiziskām un psiholoģiskām priekšrocībām, tajā skaitā arī laimi.

Un atkal, saskaņā ar vienu no daudzajiem pētījumiem, pateicīgi cilvēki ir par 25% laimīgāki par citiem.
Izveido par savu ieradumu katru vakaru, pirms miega pierakstīt bloknotā tās lietas, par kurām esi pateicīgs. Trenē savas smadzenes meklēt dzīvē labo!!!!!!!!!!!!!!

Tas ir pats vienkāršākais un katram pieejamākais veids, kā uzlabot savu labklājību.

Sāc rakstīt savu pozitīvo momentu dienasgrāmatu

Uzskaiti savas SVĒTĪBAS, veiksmes un visu labo, kas ar tevi notiek dienas laikā. Katru dienu velti pāris minūtes tam, lai padalītos ar savu dienasgrāmatu vismaz ar vienu vai diviem pozitīviem iespaidiem, kurus guvi šo 24 stundu laikā.

Ir kāda prakse, saskaņā ar kuru, tev katru dienu trīs nedēļas pēc kārtas savā dienasgrāmatā jāieraksta tas, par ko esi pateicīgs (pietiek ar 3 lietām). Tas trenē tavas smadzenes pastāvīgi atrast to, kas ir jānovērtē. Šī dienasgrāmatas rakstīšana dāvās tev brīnišķīgu pieredzi un dubultos pozitīvo ietekmi uz tavu dzīvi.

Šons Akors raksta: “Uzmanības koncentrēšana uz labo nav vienkārši iekšējā aizkaitinājuma pārvarēšana, lai ieraudzītu, ka glāze ir tikai līdz pusei piepildīta. Mēs runājam par saprāta atvēršanu idejām, iespējām, kas palīdzēs mums kļūt daudz produktīvākiem, efektīvākiem un veiksmīgākiem gan darbā gan dzīvē vispāŗ.”

Esi apzināts

Meditācijām un it visam, kas tendēts uz apzinātības līmeņa paaugstināšanu, ir pozitīva ietekme uz labklājību ilgstošā perspektīvā.

Meditācija paaugstina laimes līmeni un pozitīvi ietekmē smadzeņu darbību. Velti tai laiku, kaut dažas minūtes dienā.

Atrodi klusu vietiņu un fokusējies uz savu elpošanu. Nekas vairāk nav vajadzīgs. Ja to darīsi pastāvīgi, uzlabosies gan miega kvalitāte, gan pazemināsies stresa līmenis un būs daudz vairak enerģijas.
(P.S. 25. jūlijā iznāks jauns žurnāls “Kā darītu Mīlestība” un šajā žurnālā būs intervija ar vienu no ietekmīgākajiem  apzinātības ekspertiem Latvijā Ansi Jurģi Stabingi. Tieši par to, kas jādara, lai celtu apzinātības līmeni. Un kā to izdarīt ar mīlestību. Ginta FS)

Noslēguma domas

Trenē savas smadzenes katru dienu, lai kļūtu laimīgāks un veiksmīgāks ilglaicīgā perspektīvā. Praktizē pateicību un mērenību, tad tavā dzīvē parādīsies gan prieks, gan veiksme, gan sasniegumi, dzīves pilnības sajūta, kas nomainīs deficītu sajūtu un tukšumu, un tu varēsi tikt galā ar jebkuru uzdevumu un ar jebkurām grūtībām.
Pēc Tomasa Oponga raksta materiāliem
Avots: http://www.transurfing-real.ru
Tulkoja: Ginta FS

Advertisements

Vieni dzīvo viegli

neko nedarīt6

Cilvēki, kuri dzīvo smagu dzīvi, skaudīgi skatās uz laimes lutekļiem. Un neievēro acīmredzamo – notikumi dzīvē ir apmēram vienādi. Dzīve ir līdzīga. Tad silti, tad auksti, tad gaiši, tad tumši, tad rūgti, tad saldi… Visi kādreiz slimo, uztraucas, pārcieš problēmas ar naudu, maina dokumentus, zaudē tuvos – tāda ir dzīve. Neko tur nepadarīsi.

Vieni dzīvo viegli. Laimes lutekļi, fortūnas mīluļi. Tiesības maina, bērnus dzemdē, diplomus saņem, mācās, brauc atpūsties pie jūras, ārstē kaķi, nogriež modernu matu griezumu, ar kaut ko draudzējas vai strīdās. Un viss kaut kā viegli.

Vajag dzīvot vieglāk, vieglāk elpot, ātrāk pārvietoties…

Bet citi – viņiem ir smagi, grūti dzīvojas. Viņi elš un pūš, un žēlojas. Visu dara ar milzīgu piepūli. Tiesības jāmaina – nolādētās rindas un nodokļi. Pie jūras jāaizbrauc – šausmīgi dārgas biļetes, pie jūras viss ir netīrs, piedrazots un ūdens auksts. Grūtniecība pārvēršas par kaut kadu ievilkušos slimību, gandrīz vai invaliditāti, bērns – trauksmes un problēmu avots. Mati jānogriež – vesels šausmu stāsts par to, cik rupji cilvēki stradā salonā. Mācības – mocības un šausmas.

Tā, lūk. Notikumi vieni un tie paši. Vieniem un otriem. Nekādas atšķirības. Labi notikumi, slikti notikumi. Bet vieni šos notikumus uztver kā nastu un krustu, kas jānes.

Otri – protams, pārdzīvo. Un dzīvo tālāk. Viegli. Vai arī šķiet, ka viegli.

Vieni elpo, otri – smagi elš. Un gājiens uz veikalu pēc cukura pārvēršas par murgu.

Un cilvēki, kuri dzīvo smagu dzīvi, skaudīgi skatās uz laimes lutekļiem. Un neievēro acīmredzamo – notikumi dzīvē ir apmēram vienādi. Dzīve ir līdzīga. Tad silti, tad auksti, tad gaiši, tad tumši, tad rūgti, tad saldi… Visi kādreiz slimo, uztraucas, pārcieš problēmas ar naudu, maina dokumentus, zaudē tuvos – tāda ir dzīve. Neko tur nepadarīsi.

Vajag dzīvot vieglāk, vieglāk elpot, ātrāk pārvietoties; tikai tā arī paliek mūsu pašu izvēle. Dzīvot un elpot. Vai izdzīvot un elst. Vienos un tajos pašos apstākļos.

Autors: Anna Kirjanova
Avots: econet.ru
Tulkoja: Ginta FS

 

Lai dara, ko grib

flax-seed-1274944_1920

Nav grūti iemācīties izdzenāt mākoņus. Daudz grūtāk ir iemācīties likt mākoņus mierā, lai tie dara, ko grib. “Lai dara, ko grib” – tā arī ir mīlestības formula, tās pamats. Viss, kas izaudzēts uz cita pamata tikai tēlo mīlestību.

Ja tu pa īstam mīli dzīvi (tas nozīmē, atļauj dzīvei būt tadai, kāda tā ir), tad pārtaisīt laika apstākļus tev nenāk ne prātā. Tas patiešām ir svarīgi – nepārtaisīt laika apstākļus. Jo tos izmainīt pa īstam gandrīz neviens neprot, toties, cik daudz zemapziņas spēku tiek patērēts uz centieniem pārtaisīt. Un cilvēks neprot apstāties. Un saki man, lūdzu, kā gan var pārtraukt to, ko neapzinies?
Cilvēks ir kā trauks – pilns baiļu un mīlestības. Jo vairāk vienas substances, jo mazāk vietas paliek otrai. Visas pārējās jūtas izriet no šīm divām.

Jūtas, ko parasti cilvēki sauc par “mīlestību” – patiesībā ir maskētas sava veida bailes (bailes palaist garām iespēju, bailes nesaņemt, bailes pazaudēt to, kas, kā šķiet, tev pieder, ir tavs).

Ar mīlestību pret dzīvi ir tas pats. Tieši tas pats!
Apzinātība ir vienīgais instruments, ar kura palīdzību izrāpties no šīm šausmām. Nevajag ar sevi cīnīties, vēl jo vairāk, nevajag cīnīties ar citiem (ikviena cīņa dzimst no bailēm). Pietiek ar to, ka tu apzinies kaut vienu darbību un vienu savas Dvēseles kustību no simts. Iesākumam.

Nav nozīmes tam, kā tu uzvedies, ko runā un ko dari, ja tas viss notiek apzināti. Apzinātas darbības nemēdz būt “sliktas” – un tā ir dzīve.
Apzinātība ir vienīgā atslēga uz Brīvību un vienlaicīgi, tā ir arī pati Brīvība tādā veidā, kādā tā ir pieejama cilvēkam uz šīs Zemes. Paņemt to praktiski nav iespējams. Bet nepaņemt – ir lielākā izšķērdība, kādu vien var iedomāties.
Autors: Maks Frajs
Avots: econet.ru
Foto: pixabay.com
Tulkoja: Ginta FS

 

Attiecības kā nepanesama nasta

attiecības3

Visi centieni aizbāzt savus iekšējos caurumus ar otru cilvēku, nozīmē novelt atbildību no sevis – tā šos jautājumus nerisina. Tā ir aizstāšana, bet ne patiesība. Un, kā likums, tā ir atkarība nevis mīlestība.

“Es dzīvoju tevis dēļ” – tā nav nekāda dāvana, bet gan nepanesama nasta, kurā ikviena brīvības izpausme tiek pieņemta kā pārkāpums un jebkuras atkāpes no noteikumiem ir aizliegtas. Tam, kura dēļ otrs dzīvo, ir ļoti sarežģīti. Tā ir atbildība no kuras ļoti gribās aizbēgt, jo pats to neesi izvēlējies, un tāpēc jūties tā, it kā tev būtu uzkrauts kaut kas milzīgs bez tavas piekrišanas.

Laimīgas var būt tikai veselīgas attiecības

Tā ir slēpta manipulācija, aiz kuras slēpjas nepateiktais: “Dari, kā es gribu, pretējā gadījumā man būs slikti, jo mana dzīve ir atkarīga no tevis.” Bet partnerim no kaut kā tāda ir sajūta, ka viņš visu laiku ir kaut ko parādā.

“Būt kopā līdz galam” – ir pārāk augsta prasība: jo neviens nezin, kā būs tālāk. Tā ir ilūzija, kas ar savu smagumu partneri piespiež pie zemes. Taču tas nebūt nenozīmē to, ka nevajag izlemt, uzņemties atbildību un precēties. To visu vajag darīt, baudot dzīvi un dabīgo laika tecējumu, notikumus, saglabājot savu brīvību un, dodot brīvību savam partnerim.

Katru dienu izvēlēties vienu un to pašu partneri, kurš izvēlas tevi ar visu tavu brīvību – tā ir vērtība. Tas ir iekšējais aicinājums nevis paradigma. Kad tu izvēlies būt attiecībās, nezinot to iznākumu – ar ko tās beigsies, tu ielaid attiecībās laimes sajūtu.

Laimei ir vajadzīga Brīvība, tai ir vajadzīgs gaiss, lai varētu elpot un attīstīties, laime nevar eksistēt stingros rāmjos “tev jādara”.

Viss iepriekš paredzētais ir bezgaršīgs un garlaicīgs. Attiecības ir telpa radošumam. Bet radošums var eksistēt tikai brīvībā. Es esmu kopā ar tevi nevis tevis deļ, bet sevis dēļ un nevis tāpec, ka man jābūt, bet tāpēc, ka izvēlos būt.

Nevienās attiecībās, lai cik brīnišķīgas tās arī nebūtu, nav iespējams paredzēt to iznākumu. Tās var izvēlēties, tās var prognozēt, bet zināt 100% nav iespējams. Tāpēc labāk jau uzreiz atrasties pozīcijā “iespējams, būs tā, bet, iespējams, pavisam savādāk”. Pieņemt jebkuru rezultātu un izbaudīt kopā ejamo ceļu.

Stingri rāmji “tā vajag”, nogalina spontanitāti un neļauj cilvēkiem gūt labsajūtu. Bet attiecības ir tā joma, kur spontanitāte ir ļoti nepieciešama. Sākumā iemācies dzīvot sevis deļ, lai ar tevi būtu tik komfortabli, ka nebūtu jāizvēlas dzīvot otra deļ.

Attiecībās var iesaistīties nepieciešamības dēļ – “es esmu tik nelaimīga, kad esmu viena, jūtos apdalīta un nepilnvertīga bez attiecībām/mīlestības/vīrieša”. Bet var attiecības iesaistīties dēļ iekšējas vajadzības attīstīties: esmu nobriedusi jaunam mijiedarbības veidam, vēlos ģimeni, bērnus, vēlos būt laimīga gan tad, kad esmu viena, gan tad, kad – pārī.
Tu dāvā vai nu kaut kā trūkumu vai pārpilnību. Prasme darīt sevi laimīgu nebūt nenozīmē, ka nebūs problēmu un partneris nepalīdzēs to risināšanā. Taču viņš to darīs ne tāpēc, ka viņam tas “jadara”, bet gan tāpēc, ka vēlas palīdzēt tās risināt.

Tas, kas tev tik ļoti ir vajadzīgs tiek atņemts ne jau tāpēc, ka tā darbojas Visuma metafiziskie likumi, bet gan tāpēc, ka neviens cits nevar aizbāzt tavus iekšējos caurumus – kaut vai tāpēc, ka tu ar sevi esi visu laiku, bet otrs cilvēks – nē. Kad viņš ir blakus – labi, kad nav – sajūtas saasinās un rodas bailes viņu pazaudēt.

Visi centieni aizbāzt savus iekšējos caurumus ar otru cilvēku nozīmē novelt atbildību no sevis – tā šos jautājumus nerisina. Tā ir aizstāšana, bet ne patiesība. Un, kā likums, tā ir pieķeršanas nevis mīlestība.

Kad izvēlies būt attiecībās nevis aiz bailēm, nepilnvērtības sajūtas vai nelaimīgas vientulības, tad pie apvāršņa paradās īstais, piemērotais partneris un veidojas veselīgas attiecības.
Autors: © Irina Makarenko
Avots: econet.ru
Tulkoja: Ginta FS

Mīlestība nav īpašums, lai to krātu

313058_318683404815173_2135482403_n

Ikreiz, kad esi negatīvs, glabā šo negatīvu pie sevis. Ikreiz, kad esi pozitīvs, dalies savā pozitīvismā ar citiem. Parasti cilvēki dalās ar negatīvu; viņi nedalās ar pozitīvu. Cilvēce vienkārši ir stulba.
Kad viņi ir laimīgi, viņi nedalās, viņi vienkārši ir skopi. Kad cilvēki ir laimīgi, viņi smaida ļoti ekonomiski. Taču tad, kad ir dusmīgi, kļūst dāsni….
Mīlestība nav privātīpašums, lai to varetu uzkrāt. Tas ir starojums, aromāts un tas ir jāizdala.

Jo vairāk tu dalies, jo vairāk tev ir; jo mazāk tu dalies, jo mazāk tev ir. Jo vairāk tu dalies, jo lielāks tu izaugsi no sava iekšējā kodola…

Kad no akas izsmeļ ūdeni, tajā ieplūst vairāk tīra, svaiga ūdens. Nesmel ūdeni no akas, aizslēdz to, kļūsti skops un tu redzēsi, ka avotiņš pēc brīža vairs ūdeni nedos. Drīz šis avots būs miris, nobloķēts un arī ūdens akā būs nedzīvs, stavošs un netīrs…. Lai arī kāds skaistums tev būtu, nekad to nekrāj. Tava gudrība – dalies, tavas lūgšanas – dalies, tava mīlestība, tava laime, tavs prieks – dalies.
Pat tad, ja nevari atrast nevienu, ar ko dalīties, dalies ar suņiem, bet dalies. Dalies ar kalniem – bet dalies. Kad tev ir pērles – izdali tās – nebaidies par to, vai te apkārt ir cūkas vai svētie, vienkārši izber savas pērles. Jo tas ir tas, kas taps atdots.

Krāšana saindē sirdi. Visa veida krāšana ir inde. Ja tu dalies, tava sistēma būs brīva no indēm. Un tad, kad tu dod, negaidi pateicību. Esi pateicīgs cilvēkam, kurš tev atļāva dalīties ar viņu.
Nekā savadāk. Un dziļi sirdī nepieļauj domu, ka viņam būtu jābūt tev pateicīgam, jo tu esi padalījies. Nē, pats jūties pateicīgs par to, ka viņš bija gatavs tevi uzklausīt, dalīties ar tevi enerģijā, ka viņš bija gatavs klausīties tavu dziesmu, ka viņš bija gatavs skatīties tavu deju, ka tad, kad tu atnāci, lai dalītos, viņš tevi neatstūma…, jo viņš taču būtu varējis atteikties.

Vārdam “mīlestība” var būt divas pavisam atšķirīgas nozīmes. Ne tikai atšķirīgas, bet diametrāli pretējas. Viena ir mīlestība kā savstarpējās attiecības; otra – mīlestība kā stāvoklis.

Tajā mirklī, kad mīlestība kļūst par savstarpējām attiecībām, tā kļūst par jūgu, tāpēc, ka ir gaidas, cerības, prasības, cerību sabrukšana un abu pušu vēlme dominēt. Tā kļūst par cīņu pēc varas.

Savstarpējās attiecības ir kaut kas gluži nepareizs, katrā gadījumā tā tas ir maniem cilvēkiem. Taču mīlestība kā esības stāvoklis – ir pavisam kas cits. Tā nozīmē, ka tu vienkārši mīli; tu no tās nebūvē attiecības. Tava mīlestība ir vienkārši zieda aromāts. Tas neveido attiecības; nepieprasa, lai tu būtu kaut kas un lai uzvestos kaut kā īpaši. Zieds neko nepieprasa. tas vienkārši dalās. Un tam nav nekādas vēlmes pēc atzinības vai balvas. Šī dalīšanās arī ir balva.

OŠO – Dzīve. Mīlestība. Smiekli.
Tulkoja: Ginta FS

 

Ievērot spēles noteikumus

11150411_368407403349728_8988122169066453252_n

Spēles “Dzīve uz Zemes” būtība ir mūsu pašu radītā konflikta atrisināšana.
Šī konflikta risināšanas gaitā rodas enerģija un spēle turpinās, izejot jau nākamajā līmenī.
Šī spēle ir netaisnīga, skatoties no cilvēka pozīcijas, bet ļoti taisnīga, skatoties no Dievišķās.
Ja mēs:
– spēlējam, ievērojot noteikumus;
– laicīgi pārslēdzamies un pārejam nākamajā klasē;
– izpildam mājas uzdevumus un neizejam ārpus sava budžeta robežām,
mūsu dzīve kļūst par svētkiem! Dzīvot dzīvi labsajūtā, svinēt to kā svētkus, mums ļauj mīlestības stāvoklis.
Mīlestība ir viss jaunais, attīstība, virzīšanās uz priekšu – nezināmajā, transformācija un prasme gūt baudu, visu laiku atrodoties pārmaiņu procesā.

Aleksandrs Paļijenko
Tulkoja: Ginta FS

Sieviete, kurai ir resursi?

sieviete-resursi

Ir parastas sievietes, kurām ir māja, fitness, vīrs vai vīra meklējumi. Ir darbs, bet nekā tāda īpaša, “kā jau visiem”. Daudz laika paņem bērni, ja tie ir, vai arī tas, kā tikt pie bērniem, ja to vēl nav.

Dažkārt kino bez īpaša entuziasma. Šad tad draudzenes – pa telefonu vai kafejnīcā, arī bez īpašas sajūsmas. Kaut kas no dzīves – teātris, grāmatas, taču arī par tiem nav īpašas intereses. Dažkārt pat kaitina, ka tādi nieki atņem laiku (ar ko gan tik globālu viņa ir aizņemta).

Attīstīts, intelektuāls un darbīgs vīrietis, kuram ir lieli un ambiciozi mērķi, ir liela mēroga domāšana, attiecībās ar tādu sievieti neiesaistīsies, vai arī centīsies aizbēgt no šādām attiecībām. Tāda sieviete viņu nepiepildīs. Viņai pašai ar sevi ir garlaicīgi, ko viņa var dot otram?

Vīrietis nemaz pat necentīsies analizēt, kas tieši viņai trūkst, viņš vienkārši jūt “ne to” un sāk meklēt “to” – sievieti, kurai IR resursi. Un par to viņu nevar nosodīt. Katrs cilvēks vēlas būt laimīgs un dara to tā, kā viņš prot.

Sievietei, kurai ir resursi, lai piedod man vīrieši, kura nav pārcietusi mātes kompleksu, ir savs stingrs mugurkauls. Viņai ir skaidra Es – koncepcija, skaidra sapratne par to, kas es esmu, kāda es esmu, ko es vēlos, kas man patīk, kas nepatīk, ko es mīlu, kas man ir svarīgs, kas mani pietur pie zemes, kā es vēlos, lai mani redzētu apkārtējie, uz kurieni es eju un ko vēlos sasniegt.

Un tas viss neaprobežojas ar pēcnācēju dzemdēšanu un audzināšanu. Vīrietis novērtē sievieti, kura dzemdējusi un izaudzinājusi viņa bērnus, taču diez vai šis fakts ir tas, kas noturēs viņu attiecībās. Notur kaut kas cits.

Sievišķīgais. Tas pats, ko daudzas aktīvas sievietes noliedz. Kļūstot sociāli realizētām, daudzas sievietes pazaudē savu maigumu, spēju dāvāt siltumu un glāstus. Ne visas ir spējīgas pieņemt otru un apdāvināt to ar mīlestību. Vīrietim saldākā sievišķiba ir dziļa, no sevis saprašanas nākoša harmonija. Viņam ir vēlme tajā iegrimt un rast mieru.

Turklāt pašrealizācija un sociālā aktivitāte nepazūd, drīzāk pieaug.
Nobriedis, pašpietiekams vīrietis vēlas lepoties ar savu sievieti. Viņš vēlas to cienīt – maigu ar viņu un neatlaidīgu savu mērķu īstenošanā. Viņai nav obligāti jābūt labākajai tajā, ko viņa dara, taču svarīgāk ir būt ļoti aizrautai ar to.

Ir ļoti svarīgi, lai viņai būtu sava lieta, aizraušanās, nodarbe. Būt piepildītai personībai ir vienkārši nepieciešams. Pastāvīgi pilnveidoties, uzzināt, iemācīties kaut ko jaunu. Būt lietas kursā par dažādiem dzīves aspektiem un mīlēt visdažādākās tās izpausmes. Mīlēt pasauli un cilvēkus. Būt ieinteresētai dzīvē un kaut ko ļoti mīlēt.

Vīrietis sievieti redz caur tā prizmu, ar ko viņa nodarbojas.

Viņas pašvērtējumam jābūt absolūtam. Sievietei skaidri jāzin, ka viņa ir pelnījusi mīlestību un cieņu. Viņas ES – koncepcija neļaus pašvērtējumam pazemināties. Iespējams, īslaicīgi sāpīgas attiecībās ar kādu, kura mācībstundas viņai ir vajadzīgas, lai sevi iepazītu, bet nekādā gadījumā līdz sava Es zaudēšanai.

Sieviete, kurai ir resursi, mīl sevi. Saudzē savu ķermeni un Dvēseli. Neielaiž tajā nejaušus garāmgājējus. Viņai sevī jāvar ietilpināt ļoti daudz kā svarīga, tāpēc viņa ļoti rūpējas par trauku, kas tai jāpiepilda. Tas neaprobežojas tikai ar sporta zāli un spa-salonu, tā ir dziļa savas vērtības apzināšanās un iekšēja nepieciešamība par sevi rūpēties. Viņā ir ieprogrammēta pašcieņa un pašapziņa.

Vēl sievietei, kurai ir resursi, ir lauks. Smalka matērija. Viņa ir spējīga savā laukā noturēt ļoti daudz cilvēku, jo viņai ir gana liela energoietilpība. To viņa dara ar sava intelekta un dvēselisko aspektu palīdzību. Viņa to var darīt, izmantojot savu intelektu, garīgās īpašības, savu dzīves darbu un aizraušanos u.t.t.. Viņai ir milzīga ietekme sabiedrībā un savā ģimenē

Šādas sievietes ir Galaktikas centrs: viņām apkārt pulcējas bērni, mazbērni, radu un draugu bērni, kaimiņi un darba biedri. Vīrieši jūt šo potenciālu un saprot, ka tāda sieviete var dot viņiem jaunu stimulu, jaunu pasaules redzējumu un pāreju jau augstākā līmenī.

Vai katram vīrietim ir spēja būt blakus tādai sievietei? Nē. Visiem arī nevajag.

Resursi tiek doti tiem, kuri ir gatavi tos paņemt un zin, ko ar tiem darīt.

Vai vajag to visu darīt vīrieša dēļ? Nē, nevajag. Sevi attīstīt vajag sevis dēļ. Tāpēc, ka dzīvo TU. Un TEV jābūt garšīgi, interesanti un daudzveidīgi. Saproti? Tev vēl ilgi jādzīvo! Ar viņu, vai bez viņa – ilgi. Un tāpēc tam, kā minimums, jabūt ļoti aizraujoši!
Autors: Lilija Ahremčika
Tulkoja: GInta FS