Viena no galvenajām mācībām, ko dzīve man ir iemācījusi, ir tā, ka cilvēki, kuri no manis visvairāk kaut ko pieprasīja, vismazāk paši atbilda tam, ko pieprasīja…
Paskaties apkārt un es esmu pārliecināta par to, ka ļoti ātri tu ieraudzīsi šīs senās manipulācijas pierādījumus. Tu izdzirdēsi motivējošas, aicinošas uzrunas no to cilvēku lūpām, kuriem pašiem tās nekad nebūs signāls personīgai rīcībai. Tevi kauninās par to, par ko paši jau sen vairs nekaunās. Tevi apvainos tajā, kurā paši iestiguši līdz ausīm. Tevi mudinās uz darbībām, kurās paši garantēti nepiedalīsies. Un tā it visā.
Mani mīļie, sīku nelietību neaptumšotais briedums vienmēr sāk ar sevi… Tas neapgrūtina sevi ar misiju ielauzties citu cilvēku dzīvēs, lai augstprātīgi norādītu no saviem augstumiem to, ka kādam jāatbilst tam, kam pašam pietrūkst dūšas. Vēl pagaidām dzīve ir tā iekārtota, ka ceļojumi uz paradīzi uz sveša kupra vienmēr būs pievilcīgāki par iešanu ar savām kājām tiem, kuri nav gatavi neko dot pretī un kuriem patīk tikai ņemt, tikai pieprasīt, tikai skaļi kliegt par to, kā tam vajadzētu būt … Vai tiešām tu vēlies būt šis ērtais transporta līdzeklis? Tas tev pašam jāizlemj.
Ļiļa Grad Foto: Hrishikesh Deshkar Tulkoja: Ginta Filia Solis
Mēs jau neskaitāmas reizes esam runājuši par apātijas cēloņiem: tā ir ilgstoša vardarbība pret sevi (piespiešana rīkoties noteiktās sociālās robežās), nogurums no sociālo lomu pildīšanas un faktiskais ego šķīdināšanas process – pāreja uz sajušanu ar sirdi.
Cilvēki, kuri iet mīlestības spēka atgūšanas ceļu, agri vai vēlu neizbēgami nonāk punktā, kad jāpārslēdzas no ārējā uz iekšējo. Šobrīd tādu cilvēku skaits ir pieaudzis, jo dvēseles masveidā mostas. Un tieši šo posmu raksturo apātija, pilnīga vienaldzība pret ārējo un absolūts vēlmes trūkums rīkoties un vispār sadarboties ar sociumu.
Un, protams, cilvēkus, kuri ir pieraduši visu panākt izmantojot ārējo spēku, kuri audzināti šādā garā, šis stāvoklis biedē. Un pat tad, ja viņi man tic, ka šis posms ir neizbēgams un tas vienkārši ir jāpārdzīvo (tas nozīmē jāļaujas pilnīgai bezdarbībai vismaz trīs vai četras nedēļas), viņi tik un tā krīt panikā prāta pretargumentu un uzgleznoto šausmīgo attēlu iespaidā (par nākotni: naudas trūkumu, slimībām, asocialitāti utt.) Īpaši grūti ir tiem, kam šādi simptomi ir pirmo reizi.
Mīļie, nebaidieties, ka paliksiet šajā apātijas stāvoklī uz visu mūžu! Kā daži man raksta, tu “paliksi mājās, kļūsi vājš, novecojis un izstumts no dzīves”. Šis ir tikai pagaidu posms, kas paredzēts, lai tu labāk iepazītu savu Dvēseli, iemācītos sadzirdēt tās balsi.
Kad tu ar baudu dari sadzīves lietas, skaties labu filmu, pastaigājies pa parku, lēnām vēro dzīvi no sava balkona utt., tava dvēsele dara savu iekšējo darbu. Un, ja apstākļi attīstās tā, ka vari atļauties visu iepriekš minēto un nav vēlēšanās pēc ārējas aktivitātes, tad tev tagad nav jābūt aktīvam. Kad vajadzēs iziet ārā, dzīve sagriezīsies tā, ka nevarēsi palikt mājās. Bet pagaidām noliec malā visas satraucošās domas par to, kā tu dzīvosi, kāda ir tava sociālā loma utt. Tagad svarīgākā sociālā loma ir būt līdzsvarā, būt iekšēji mierīgam, uzturēt harmonisku stāvokli. Tas ir lielākais ieguldījums sabiedrībai un dzīvē, un tavai ģimenei un taviem bērniem …
Jebkuras pretenzijas pret sevi par ieilgušo nenoteiktību, nākotnes nesakārtotību ir iluzoras. Tas ir mūsu prāts, kas mūs maldina. Nākotni nevar sakārtot. Ja tev šķiet, ka tev ir garantijas nākotnei, tu dziļi maldies – tās ir dekorācijas, kas vienā mirklī var uzliesmot kā sērkociņš un viss sabruks: var bankrotēt jebkura banka, sabrukt jebkura ģimene, māja var nodegt, var sākties karš – jebkas. Nākotnes pārliecība ir absolūta prāta ilūzija.
Ir pagājis laiks konkrētiem plāniem un to īstenošanai secīgos soļos. Lineārā izvērsumā vairs nav vēstures attīstības, kā agrāk, tāpēc neko nav iespējams plānot. Var būt tikai vēlamās sajūtas, piemēram: “būtu jauki atpūsties pie jūras”, “būtu jauki dzīvot plašā trīsistabu dzīvoklī” vai “būtu jauki strādāt tādos un tādos apstākļos un par tādu un tādu naudu” utt.
Taču visām tavām pašreizējām aktivitātēm jābūt vērstām tikai uz to, lai tu šajā konkrētajā brīdī būtu laimīgs. Ja esi aizņemts ar mirkļa laimi – maksimālu ēdiena garšas sajūtu, komforta sajūtu, siltumu pret cilvēkiem, kurus tu redzi –, dzīve pati atnesīs tev vajadzīgos notikumus un parādības: īstā reklāma piesaistīs tavu uzmanību, tu satiksi īsto cilvēku, nāks negaidīts piedāvājums utt. Tā kā nav nākotnes, ir tikai tagadne, kurā tu vari izveidot sev resursu stāvokli, un tad tu varēsi saskatīt nākamo savu soli, kas tev nāks par labu.
Kamēr mēs vēlamies kaut kādus plānus veidot ar prātu, mēs nevaram iemācīties sajust dvēseli un dzīvot jaunā veidā! Ja tā vietā, lai iegrimtu sevī, mēs atkal un atkal steidzamies ārā, mēs tikai nodarbinām sevi ar ārējām aktivitātēm un iztukšojam sevi vēl vairāk.
Tāpēc, pirmkārt, mums ir jānoņem šī pretruna sevī – mums šķiet, ka, ja mēs sekojam sava iekšējā līdzsvara vadībai, tad mēs nekad vairs negribēsim aktīvi rīkoties. Tā nav taisnība – daudzi no mums jau ir pieredzējuši, ka, ļaujoties līdzsvaram, mēs spējam piedzīvot vēlmi izrādīt kādu aktivitāti. Un mūsu panika par mūsu pašu bezdarbību ir tikai stingrā iekšējā vecāka balss, kas mūs ieskāva bērnībā: “Neguli – tu nosalsi” utt.
Bet fakts ir tāds, ka visaktīvākā ārējā izpausme neizslēdz, bet, gluži pretēji, balstās uz dziļu iekšējo stabilitāti un harmoniju. Starp iekšējo mieru un ārējo darbību pastāv nesaraujama saikne, un, cīnoties ar tieksmi pēc iekšējā miera, tu vienlaikus nogriez ārējās aktivitātes sakni. Tas vispirms ir jāsakārto tavā galvā.
Tāpēc ir absolūti bezjēdzīgi mēģināt sevi piespiest, vajag tikai savienoties ar savu Dvēseli. Un tas ir iespējams tikai vienā veidā: pateikties sev un dzīvei par to, kas tev ir, mīlēt katru pašreizējo mirkli. Ļauj sev koncentrēties uz iekšējo un sajust dzīvības trīsošo iekšējo siltumu. Jo tik, cik daudz siltuma un dzīves pateicības tu izliksi no sevis, tikpat daudz tevī atgriezīsies vēlme darboties un dzīvot.
Un, ja tā nenotiek, iespējams, ka tu kaut kādā veidā sevi maldini? Jo ilgstošs (kādam visas dzīves garumā) sabrukuma stāvoklis ir rādītājs tam, ka tu, gluži pretēji, esi attālinājies no savas Dvēseles.Ieildzis vājums – ir absolūta savas Dvēseles nedzirdēšana.
Kad tu jau esi iemācījies mierīgi sadzīvot ar sarežģītiem apstākļiem, un tevi arvien vairāk pārņem melanholija un skumjas, tas norāda, ka tu ignorē savu dvēseli un krāj sevī melus. Nav jāgaida, kamēr šie meli sakrājas un rezultējas kaut kādā dzīvi satricinošā notikumā. Paņem papīru, pildspalvu un pieraksti: man ir apnicis tas, man ir apnicis tas, tas utt. – un tu redzēsi tieši to, par ko tu pats sev melo.
Tikt galā ar apātijas stāvokli ir ļoti vienkārši – ir jāpāriet no domām uz darbību. Vienkārši veic jebkuru darbību, kas šobrīd izraisa simpātijas un apbrīnu.
Šodien es vēlos pieskarties tēmai, kas atšķiras no ikdienišķajām tēmām, par kurām runāju parasti. Es vēršos pie tiem, kuri no personīgās pieredzes zina, par ko būs šis stasts, kuri manos vārdos atpazīs patiesību par sevi. Mūsu dzīves ceļi ir ļoti dažādi, katrs ejam savu, un tas ir svētīgi. Tāpēc, ja tev šķiet, ka tas tevi neskar un turklāt izraisa protestu, netērē savu laiku un noliec šo materiālu malā.
Un, tā, uguns vilnis, kas tagad ir nolaidies uz Zemes, ir transformācijas vilnis, kuru vairs nevar ignorēt. Visskaidrāk tas izpaužas četrās hipostāzēs (jomās), par kurām mēs šodien runāsim.
Pirmkārt, specifiskas fiziskas izdegšanas sajūtas, karstums dažādās ķermeņa daļās. Daļai no manas auditorijas, kas jau sen iet savu transformācijas ceļu, šīs sajūtas ir pazīstamas. Vienkārši pēkšņi dienas vai nakts vidū sāk “degt” un pulsēt uz čakrām projicētās zonas – rīkle, saules pinums, zona zem nabas… Šīs “ugunīgās” sāpes nav nekas vairāk kā to emocionālo bloku izdegšana, kas vairs nav savienojami ar mūsu dzīves ceļojuma turpinājumu.
Atzīmēšu, tas, ka kādam ir šīs sajūtas, bet kādam to nav, neliecina par vēlmi salīdzināt vai kāda progresu vai progresa trūkumu… Tas tikai parāda to, ka katrs no mums ir unikāls.
Ja tu esi “dedz”, tas nozīmē tikai to, ka notiek atbrīvošanās process, ka izzūd sāpju, vilšanās ieraksti, tie uzvedības paraugi, ko paņēmām sev līdzi no ļoti grūtas, notikumiem bagātas polārās spēles. Un tas, ka tie var izšķīst, norāda uz to, ka tevī ir pietiekami daudz Mīlestības, lai pieņemtu šo ārējo uguni, kas pārpludina visu pasauli.
Šos temperatūras degšanas stāvokļus ļoti bieži izjūt mūsu mīļie, ja patiešām esam viņiem tuvi. Pirmkārt, bērni, bet nereti tagad arī dzīvesbiedri un pat gados vecāki vecāki, ja ar viņiem ir sirdssaikne. Un mūsu mīļajiem šī ir lieliska dāvana – ka, pateicoties mūsu atvērtajai enerģijas plūsmu uzņemšanai, pateicoties mūsu sirsnīgajai gatavībai pieņemt šo plūsmu, tā apņem mūsu mīļos un tādējādi ļauj viņiem arī atbrīvoties no daudziem iesīkstējušiem uzskatiem, idejām un šķēršļiem, kas traucē vienkārši baudīt dzīvi un mīlēt ikdienu tādu, kāda tā ir.
Šobrīd ir iestājies nesatricināmas ticības laiks, kad vairs nav iespējams sēdēt uz diviem krēsliem. Ja tādos brīžos tu ļaujies trīsdimensiju cilvēka domām, kas uzskata, ka viņa bioloģija ir viņš pats, enerģijas plūsma, kas tevi apskauj, tiek tavas spriedzes, baiļu un šaubu bloķēta, kļūst nekontrolējama un ved uz daudz vairāk neērtiem stāvokļiem nekā tie, kurus tu sākotnēji varēji piedzīvot. Tāpēc uzticies un pateicībā vienkārši ļaujies dzīvei.
Otra ugunīgā viļņa izpausmeir tā, ka tas aizslauka novecojušās dzīves dekorācijas (attiecības, darbs, sociālās lomas …), izraisot nekontrolējamus iekšējus emociju uzplaiksnījumus.
Taču šoreiz tā īpatnība ir tā, ka, pirmkārt, dusmu un niknuma uzplūdi var nebūt saistīti ar kādiem tavas dzīves notikumiem. Nav nekāda īpašā “palaišanas mehānisma”, bet pēkšņi tu jūties neapmierināts līdz pat tam, ka sākas drebuļi.
Otrkārt, ir iespējami tieši pretēji stāvokļi – sava veida ekstātiska eiforija, kad gribas lēkt, dziedāt, izplūst laimes asarās, labi zinot, ka tam pretējā pusē pavisam drīz būs pilnīgs spēku zudums un tukšuma sajūta. Tātad – milzīgas emocionālās svārstības.
Tas viss liecina par to, ka tagad tu atrodies tieši tur, kur tev jābūt. Mēs jau esam daudz iemācījušies par negatīvisma pieņemšanu citos. Mēs zinām to, ka, ja cilvēks mums uzbrūk, izvirza pretenzijas, viņš patiesībā stāsta par sevi, nevis par mums. Viņš jūtas slikti, tāpēc meklē, kur šo negatīvismu izliet. Un mēs spējam to saprast un pieņemt.
Bet šobrīd mums svarīgi ir pieņemt sevi. Pieņemt sevi dusmojošos, agresīvu, bailēs trīcošu. Kā ar to tikt galā, to daudzkārt esmu stāstījusi savās nodarbībās “Darbs ar dusmām”.
Vēl viena uz Zemi nolaidušos jauno enerģiju izpausme ir materializējošies brīnumi visapkārt. Tie ir pārsteidzoši skati debesīs, perlamutrā mirdzoša telpa, it kā pērļu putekļu piepildīts gaiss mums apkārt, un fantastiskas vienotības sajūta ar dabu… Nemaz nerunājot par to, ka uz miega un nomoda robežas mums parādās dažādi tēli: maģiski dzīvnieki, paradīzes putni, dievi utt. Daudzi to redz un neizpratnē man jautā: “Vai man brauc jumts?” un “Vai ar mani viss ir kārtībā?”
Neuztraucies, viss ir kārtībā. Pilnīgi viss, kas pastāv šajā pasaulē, ir mūsu pašu šķautnes, jo mēs visi esam viena Dieva daļiņas, kas izpaužas miljardos formu. Un, ja tu kaut ko tādu redzi no “parasta” cilvēka skatpunkta, to var uzskatīt par tavas iztēles augli. Bet no tā cilvēka redzesloka, kurš dzīvo jaunās attiecībās ar realitāti un jūtas kā šīs fantāzijas pasaules vērtīga daļiņa, šī ir realitāte, kurā mēs šobrīd ieejam. Un tas ir lieliski.
Nav vērts dalīties ar tādiem stāvokļiem ar tiem, kas tevi nesaprot. Un justies sarūgtinātam par to, ka citi tos neuztver, arī nav vērts. Tas katram pašam atklāsies atbilstoši viņa mīlestības mēram un brīdī, kad cilvēks būs tam nobriedis.
Un, visbeidzot, visi manis aprakstītie simptomi var izpausties vienlaikus: dedzināšana ķermenī un pārsteidzošas parādības dabā un tas, ka entuziasma eiforija mijas ar dziļu vilšanos un bezvērtības vai bezmērķības sajūtu … Un tas bieži vien satrauc tos, kuri jau sen iet pa šo ceļu un jau diezgan harmoniski dzīvo. Un pēkšņi, no nekurienes, atkal tāda turbulence …
Taču tas viss ir normāli. Tikai tā vietā, lai cīnītos ar šiem uguns viļņiem, izmanto to kustību, lai sērfotu šajā realitātē, izmantojot uguns spēku, kas nāk un satiekas ar mūsu iekšējo uguni – sirds uguni.
Bet lai tas tev kļūtu iespējams, no sirds tevi lūdzu, sargā savu dzīves resursu un rūpējies par sevi.
Svetlana Dobrovoļska FOTO: Hernan Pauccara Tulkoja: Ginta Filia Solis
Nekad agrāk mums nav bijuši tādi fiziskie apstākļi, lai Dvēsele varētu piekļūt tev ar visu savu bagāžu.
Taču šobrīd mēs atrodamies kvantu realitātē, kad dažādu līmeņu, dažādas pieredzes un dažāda brieduma Dvēseles ir savienotas vienā vienotā “datu bankā”. Un šie “dati” nav intelektuālie, bet sajūtu.
No tās pašas sērijas, ka “es zinu, kā garšo citrons”. Tu pats vari to neēst, bet tu jau zini, kā tas garšo. Tu vari pats nekļūt par varoni, bet tu zini, kas ir varonība. Visa brīnišķīgās Dieva pieredzes bagāža katrā viņa daļiņā, katrā starā, kas ir konkrētais cilvēks, tagad ir pieejama ikvienam – ja vien Sirds atvērtos.
Tāpēc nevajag vērtēt savas iespējas, izejot no pagātnes pieredzes (es nekad…. es vienmēr…). Tagad iespējams ir viss!!! Uz katru tavu pieprasījumu sevī tu vari saņemt reālu atbildi – nevis vārdos, bet ar motivāciju, sajūtām, zināšanu. Taču, lai to saņemtu, ir jātiek ārā no savas domu maļamās mašīnas un pateicībā jāsajūt savs ķermenis – Radītāja Dabas maģiskā daļa.
Es saņemu jautājumus par to, kā parūpēties par sevi un savu resursu laikā, kad nepieciešams rūpēties par saviem mīļajiem un pildīt savus pienākumus darbā. Daudzi cilvēki jauc divus jēdzienus – sirdsapziņa un pienākums.Sirdsapziņa ir ziņa no tavas dvēseles, bet pienākums – kad dvēseles balss vietā tu dzirdi prāta balsi un tev jāveic kādas darbības, darbi, jāupurē sevi, savas vajadzības un intereses kaut kā vai kāda dēļ.
Sākotnēji vārds “upuris” nozīmēja pateicības dāvanu Dieviem, pateicību par dzīvību un labklājību. Pēc tam cilvēces vēsture attīstījās nāves baiļu draudos, un “upurēšana” dieviem (un ne tikai) kļuva par izpirkuma maksu, lai nenotiktu kaut kas slikts. Nav pārsteidzoši, ka mīlestības dāvanas vietā tas pārvērtās zaudējuma sāpēs, piemēram: “Es visu upurēju jūsu dēļ!”
Arī vārdiem “upurēt sevi” ir divējāda nozīme. Ir godājami upurēt sevi: varoņi upurēja savu dzīvību citu cilvēku dēļ. Upurējot savas intereses, tu pacelies pāri egoismam, attīsties garīgi, atbrīvojies no pieķeršanās fiziskās pasaules iluzorajām vērtībām – baudām, kas viegli padara tevi no tām atkarīgu. No otras puses, “es upurēju sevi” nozīmē vainot citus cilvēkus: tu esi vainīgs, ka nenovērtē manu upuri, kā arī pilnīgu brīvības/atbildības nodošanu citiem cilvēkiem: tev ir jādod man atļauja un jāapstiprina mana izvēle, tikai tad es beigšu ciest.
Es pati dzīvoju zem varonīgo upuru karoga vārda pirmajā nozīmē. Mana iekšējā izvēle pamudināja mani, pirmkārt, domāt par citu dzīves uzveduma dalībnieku interesēm, ignorējot savējās. Un šis lozungs pirms gandrīz trīsdesmit gadiem mani noveda līdz pilnīgam sabrukumam. Mēs dzīvojam laikmetā, kad izrādās, ka “esam parādā” tikai savai dvēselei, un dvēsele priecājas par to, ko tā var dāvāt: gaismu, mīlestību, rūpes. Taču tie nav upuri, bet gan dāvanas no milzīgas pāri plūstošas laimes. Mums ir jāatklāj savas dvēseles Gaisma, un tad tā atklāj savu unikalitāti un skaistumu šai pasaulei.
Kamēr tu spēlē savas lomas “maksājot savus parādus” citiem, kamēr jūties apmierināts tā lomā, kas dzīvo kādu ārēju ideju vadīts un kurš saņem atzinību no ārpuses, tu uzkrāj parādus sev; bet pašas idejas, kurām tu sekoji pa to laiku jau ir nomainījušas savu jēgu; cienīga (no sociuma viedokļa) alga, cienījams darbs, cienījama ģimene, “bērnu plānveida ieviešana” noteiktā vecumā. Tu spēlējies ar visiem šiem atribūtiem, jo ne darbs, ne ģimene, ne alga paši par sevi nenes ne prieku ne bēdas. Jautājums, ar ko tu pats esi piepildīts šo scenāriju iekšienē.
Un, ja tu piedalies šajos scenārijos nevis vadoties pēc savas sirdsbalss, bet tāpēc, ka tavs pienākums ir attaisnot savas ģimenes un sociuma cerības un gaidas, tad pakāpeniski tavas dvēseles Gaisma dziest un aizveras, līdz brīdim, kad notiek atmošanās kataklizma. Dvēsele vēlas Dzīvot, bet tai tam nepietiek vietas, un te nu arī notiek “labklājības” sagrūšana.
Šobrīd pasaulē izvēršas situācija, kas stimulē ierasto ilūziju sagrūšanu, tomēr daudzi no mums šo sagrūšanu piedzīvojām daudz agrāk, daudzi jau pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados – arī es.
Un tajā brīdī, kad sabruka manu pārliecību ierastā sistēma, izrādījās, ka es pat nesapratu, ko vēlas mana Dvēsele. Es nepratu ne dzirdēt, ne just, un ķermenis vienkārši tika izmantots, lai sasniegtu prāta mērķus. “Domā ar galvu” – visu dzīvi teica mans tētis.
Tajā laikā dzīve cietsirdīgi nostādīja mani izvēles priekšā: vai nu tu mainīsies vai mirsi. Un tikai zem šī “damokla zobena” man izdevās pārskatīt savus ideālus, piemēram darba mīlestības vērtību. Kad jūties vainīgs, gandrīz vai noziedznieks, ja neesi paveicis to, ko saplānojis tavs prāts. Vēl jo vairāk, ja esi sieviete, jo tas nozīmē pastāvīgu spriedzi gan sadzīvē, gan visās iespējamajās lomās: kā mātei, kā meitai, kā vedeklai, kā profesionālim. Īsāk sakot, no visām pusēm tu esi vainīga, jo neesi tāda, kādai jābūt priekš programmas tavā galvā.
Un tikai tad, kad esi spiesta padoties, jo visi centieni “būt pareizam” tevi sagrauj, izrādās, ka var dzīvot pavisam citā kvalitātē, būvējot savu dzīvi uz pavisam citiem pamatiem.
Kad es to apzinājos smagas slimības rezultātā, es sapratu, ka nekam citam vairs nav nozīmes, kā tikai tam, ka esmu Dzīva. Un es sāku dzīvot bez spriedumiem, bez vērtēšanas, praktizēt ķermeņa sajūtas šeit un tagad, pirmkārt to uztrenējot savā sadzīvē un darbā. Ar laiku es pamanīju, ka, ja es kaut ko daru un man no tā paliek slikti, jūtu diskomfortu, smoku, jūtos šaurībā un ķermenis ir piekusis, es lieku pie malas šo darbību un sāku nodarboties ar to, lai jebkuros apstākļos sakārtotu savus resursus: pat tad, ja blakus ir bērns ar 40 grādu temperatūru, pat tad, ja darbā ir milzīgs stress, es steigšus atgriežos savas sirds centrā, lai veiktu 10 ieelpas-izelpas, relaksētu ķermeni, un vēl to, ko zinu un protu. Tas nozīmē, ka es piefiksēju, ka esmu aizspēlējusies tā rezultāta sasniegšanā, kuru sagaida mans prāts.
Un, kāds brīnums! Izrādās, tieši iekšējā līdzsvarošanās nolīdzina situācijas asumu un viss plūstoši sakārtojas.
Es jau daudzus gadus runāju par to, kā novirzīt uzmanību no problēmām uz resursa atjaunošanu, rūpējoties par sevi jebkurā dzīves situācijā. Blakus mirstošai mātei, ar smagi slimu bērnu, konflikta brīžos ar vīru, kautiņa laikā, skandālā darbavietā, jebkurā situācijā var “pamest Spēli”, un reaģēt momentā. Protams, labāk reaģēt agrāk, nevis tad, kad viss jau “iet pa gaisu”. Lai to pamanītu, ir nepieciešamas ikdienas prakses, tās pašas rīta un vakara. Ir jāsatiek sevi, ir jājūtas dzīvam, uztverošam, pateicīgam par to, ka tev ir šis apbrīnojamais instruments – ķermenis, kas ļauj dzirdēt, redzēt, kustēties.
Tad, lūk, atbilde momentā šeit un tagad arī ir ātra izeja no matricas programmu gūsta galvā: “vajag” to, “vajag” to.
Piemēram, kad tevi sanikno tavs paša bērns, ar kuru kopā tu apņēmies pildīt mājasdarbus. Tu jau sāc vārīties un ienīst viņu, spēlējot šo spēli “jādara”, tava seja kļūst sarkana, dusmas ar saviem stresa hormoniem salauž visas tavas ķermeņa sistēmas, un rezultātā cieš arī bērna ķermenis. Tieši tagad atsaucies momentam!
Vai tiešām tu vēlies blakus savam mīļajam un dārgajam bērnam būt šis uzvilktais nervu kamols?
Reāli? Patiesi? Tāpēc tu viņu dzemdēji? Pārstāj, noliec malā tās mācības! Pārslēdzies, paelpo, pielieto negatīvu transformējošās prakses, nevienas mācības nav tā vērtas, lai bojātu savas un bērna attiecības. Tās vispār nav salīdzināmas lietas! Un, kāds brīnums, ka mātei, kura mīl savu bērnu, izlīdzina savu iekšējo stāvokli, atzīmes vispār zaudē jebkādu nozīmi, un bērns saglabā veselu psihi.
Vai, piemēram, ir kādas sadzīves lietas: esmu nolēmusi šodien nomazgāt logus. Mazgāju trešo logu un saprotu, ka ļoti sāp mugura. Un ieslēdzas domu maļamā mašīna: “Nu, tā, es vairs pat logus nevaru nomazgāt, veca palieku, neviens man nepalīdz, jāņem talkā uzkopšanas serviss, bet naudas žēl, bāgāts to var atļauties, bet man nabadzei vienai jāmokās”. Un tu jau esi palikusi bez spēka savā upura lomā.
Un tostarp es zinu ļoti daudzus jaunus cilvēkus, kuri pusi savas algas, ko nopelna 8 stundu darbā, tērē uzkopšanas un ēdienu piegādes servisiem, lai atlikušo brīvo laiku nodzīvotu ar prieku un labsajūtu.
It viss – vai esi upuris vai laimīgs cilvēks, notiek pēc mūsu pašu izvēles. Atsaucies momentā, ja tev ir slikti, atsaucies savam ķermenim, neļauj savam iekšējam stāvoklim nožņaugt tevi savos apskāvienos.
Visas tehnikas ātrai iziešanai no jebkura grūtuma ir brīvi pieejamas manā mājas lapā. Ir lieliska “klauvēšanas tehnika”. Iedarbojoties un konkrētiem punktiem ķermenī un izrunājot konkrētus vārdus, var ļoti ātri iztērēt emocionālo lādiņu un ieraudzīt, ka dusmu, aizkaitinājuma vai aizvainojuma iemesls ir kāds trigeris no pagātnes. Kā tikko to atpazīsti, un ieraugi savu Spēli, emocionālais lādiņš noplok un tu skaidri ieraugi patieso situāciju.
Visa mūsu realitāte šobrīd ir mūsu vibrāciju atspulgs. Ja tu dzīvo paradigmā “es esmu atbildīgs par savu iekšējo stāvokli”, tad visus ārējos apstākļus tu uztver kā a`priori labākos.
Taču, ja tu dzīvo paradigmā “man obligāti jāizdara tas, tas un tas”, tu sevi turi kā aizgaldā un absolūti bez rezultātiem cīnies ar dzīvi, lai censtos to paliekt zem sevis. Taču šobrīd tas vairs neizdosies, tāpēc, ka darbojas tiešais atspulgs: kas iekšā, tas ārā. Vai vēlies būt savas dzīves saimnieks? Vai esi gatavs ģenerēt tās vibrācijas, kas tev pievelk lieliskas iespējas? Viss tavās rokās!
Es novēlu visiem saudzīgu attieksmi pret saviem avatariem un iespēju izvēlēties un atsaukties momentā šeit un tagad.
Matrica pārtiek no ciešānām. Ciešanu un baiļu enerģija ir tik milzīga, ka ar to var pabarot neskaitāmus visumus. Un ir iemesls, kāpēc neļaut cilvēkam būt laimīgam. Jo tā viņš pārstātu būt baterija, kas dod vajadzīgo enerģiju.
Ļoti daudzi rakstnieki un filosofi laiku pa laikam nonāk pie šīs domas. Jo vairāk cilvēks cieš, jo vairāk enerģijas viņš atdod. Jo mazāk viņam enerģijas, jo mazāk bīstams visai sistēmai. Laimīgs, enerģijas pilns cilvēks – radītājs ir bīstams visai sistēmai, bīstams matricai. Tāpēc tik grūti šajā pasaulē ir būt laimīgam.
Cilvēki, kuri cenšas tikt ar šo skaidrībā un ir tikuši, un dara to efektīvi, ļoti labi zina, ka, jo trenētāks un attīstītāks šajā esi, jo spēcīgāk tevi pārbauda. Sanāk, ka, jo noturīgāks pret negatīvu esi, jo spēcīgāk tevi provocē un pārbauda. Lai aizvestu no tava ceļa un piespiestu strādāt kā baterijai. Pretējā gadījumā tu esi ienaidnieks. Un ar tevi cīnīsies. Taču, ja cilvēks nevēlas ciest un izstarot ciešanu enerģiju, viņš to var kontrolēt. Un te viņam palīdz brīva griba un izvēles brīvība. Un te viņš ir brīvs. Bet, ja viņš necieš, tad ko no viņa var paņemt? Ar viņu paliek viņa spēks, ar kura palīdzību viņš var radīt jebko. Protams, pavisam nereaģēt nevar, mēs visi esam dzīvi cilvēki, taču var iztikt ar pirmo reakciju, noreaģēt un pēc tam atgriežot sev kontroli pār savu garastāvokli un noskaņojumu. Tas ir tāds viltīgs triks, kas ļauj matricai noticēt, ka ēsma ir aprīta. Tomēr āķis ir jau izvilkts un nesanāks aiz tā raustīt.
Protams, teorētiski tas ir vienkāršāk, kā praksē, taču ir vērts to apzināties un pēc tam pielietot. Nav nekā dārgāka par enerģiju. Ja tu to paturēsi sev, tu varēsi radīt savu realitāti tādu, kādu vien vēlies.
Labdien, mani Mīļie. Gaismā un Mīlestībā apskauju katru no jums šajā jaunajā dienā.
Notiek Lielā Pāreja. Redzošie – redz, jūtošie – jūt, zinošie – zina.
Vareni enerģijas viļņi kā cunami noslauka savā ceļā visu, kas nav īsts, kas nav Mīlestība, kas ir mākslīgs, kas nav stāsts par Dzīvi. Tiek norauts ilūziju plīvurs un izpaužas viss, kas ticis slēpts un bijis aizklāts. Nokrīt maskas. Egregori agonē un izdomā arvien jaunus iebiedēšanas, manipulācijas un enerģijas nosūkšanas veidus.
Taču cilvēki mostas. Ne visi uzreiz. Tas notiek pakāpeniski.
Daba modina, enerģijas modina, Dievs modina. Un tas nav stāsts tikai par mums – cilvēkiem. Un ne tikai par mūsu planētu. Viss ir daudz apjomīgāk un plašāk.
Katrs no mums šobrīd ar savām domām, lēmumiem, izvēlēm ietekmē šīs Pārējas kustības ātrumu. Tā vienalga notiks un notiek. Taču katram ir sava personīgā izvēle par savu kustību visā šajā. Izvēle pieķerties pagātnei, ticēt visiem kliedzošajiem “šausmu stāstiem”, baidīties vai izvēlēties Mīlestības un Patiesības ceļu. Jo vairāk jūs baidāties un pretojaties, jo spēcīgāk tas jūs satricina.
Viss, kas balstīts uz parazitēšanu un manipulācijām tiks sagrauts. Viss, kur nav Mīlestības, tiks sagrauts. Atvērts sirds centrs kļūst par ikdienas dzīves nepieciešamību. Ja agrāk mēs varējām noslēgtu sirdi kaut kā dzīvot, tad tagad to vairs nevarēsim. Ir ļoti svarīgi atvērt sirdis. Ir ārkārtīgi svarīgi izvēlēties Mīlestību nevis bailes.
Bailes ir ilūzija. Tur, kur ir Mīlestība, tur nav vietas bailēm.
Ir ļoti svarīgi izdziedināt savu iekšējo bērnu. Ir ļoti svarīgi izdziedināt iekšējo vīrišķo un sievišķo, harmonizēt tos. Tas ir ceļš pie veseluma. Un ir ļoti svarīgi uzņemties atbildību par savu dzīvi. Ir ļoti svarīgi beidzot pieaugt. Gan psiholoģiski, gan garīgi un dvēseliski. Ir svarīgi, lai Dieva vietā katram ir Dievs, ne reliģija, ne valsts, ne valdība, nauda, mīļotais vai mīļotā, bērni vai vēl kāds, vai spēki, kuri sevi dēvē par dieviem vai maskējas par Dievu. Dieva vietā – Patiesība, Absolūts. Un nekā savādāk. Tad viss pārējais nostāsies savās vietās.
Nezini, ko darīt, netiec pats galā – atrodi kādu, kurš redz to, kas notiek, kuram pašam ir resurss un kurš var palīdzēt. Šobrīd vairs tīrā veidā nedarbojas psihoterapija un psiholoģija, tie ir daudz lielāki un apjomīgāki procesi.
Tieši tāpat ir ļoti svarīgi strādāt ar savu ķermeni. Izvēlies to, kas der tieši tev. Dzer vairāk tīra ūdens, atpūties tieši tik, cik vajadzīgs tev, izgulies. Parūpējies par sevi. Vairāk kontaktējies ar dabu un priecājies par vienkāršajām dzīves lietām un norisēm. Meklē to, kas priecē un sazemē tieši tevi. Pēti, izzini. Nepavelcies uz provokācijām, bet sargā savas robežas. Arī tas ir ļoti svarīgi.
Lai mums visiem pietiek spēka godam iziet katram savus procesus. Lai saudzīga mums visiem attieksme pašiem pret sevi un vienam pret otru. Un Mīlestību mums visiem!
Anna Gusak Mīlestībā, Olivarija! Tulkoja: Ginta Filia Solis
Šobrīd mēs esam iegājuši tajā realitātē, kad svarīga būs mūsu elastība, plastiskums, spēja ātri pārslēgties, reaģējot uz visiem notikumiem un situācijām dzīvē.
Kad mēs iestrēgstam stabilitātē, kad esam pieķērušies visam materiālajam, kad baidāmies no pārmaiņām, mēs bloķējam to jauno, tās iespējas, kas vēlas ienākt mūsu dzīvē. Mūs desmitiem gadu ir pieradinājuši pie domas, ka notikumiem mūsu dzīve ir jānotiek vienmērīgi un lineāri: piedzimi, gāji skolā, atradi darbu, apprecējies… Mūs pieradināja sekot “līnijai”, turēties pie stabilitātes, balstīties tajā, ko esam ieguvuši un nolikt to uz pjedestāla. Mēs desmitiem gadu esam būvējuši šīs mūsu stabilitātes dzelzsbetona konstrukcijas un lepojušies ar to, ka mums tā ir, esam mērījušies spēkiem – kam vairāk naudas, vairāk noderīgu sakaru, īpašumu, kam dārgākas automašīnas, augstāks statuss un tamlīdzīgi. Mēs iekonservējām sevi stabilitātē un baidījāmies pazaudēt visu, ko esam “sakrājuši pateicoties smagam darbam”. Un mūs iemācīja dzīvot bailēs PAZAUDĒT… sakarus, stabilitāti, komfortu, visu kustamo un nekustamo īpašumu… Mums mācīja baidīties no pārmaiņām, baidīties virzīties uz priekšu un attīstīties. Taču šobrīd visa telpa ir kļuvusi apjomīga un daudzdimensionāla, tā kļuvusi daudz ātrāka, daudz mainīgāka un tajā ir daudz vairāk iespējamo variantu…. Un tas nozīmē, ka ir ne tikai variants “vai nu, vai nu”, bet ir neskaitāmi daudz variantu “arī… arī… arī”… simtiem un tūkstošiem. Bet mūsu ierobežotība – ir iegūta lieta. Jaunajā telpā ir savi likumi un noteikumi… – Kad mēs mācāmies zaudēt un mācāmies pieņemt; – Kad mēs neasociējam sevi ar saviem sasniegumiem, lomām (jurists, direktors, mamma, treneris,…) un statusiem; – Kad mēs balstāmies savā pieredzē, taču neceļam to uz pjedestāla; – Kad katru dienu mēs nodzīvojam kā vienu veselu dzīvi, bet vakarā mirstam, lai no rīta piedzimtu no jauna; – Kad klausāmies savā iekšējā ritmā un dzīvojam bez steigas, taču protam ātri pārslēgties; – Kad ieklausāmies savās sajūtās un izdarām izvēles no Mīlestības, nevis bailēm; – Kad nevadāmies pēc kāda viedokļa “kā pareizi vajag” un necenšamies pielāgoties un paciest; – Kad neieciklējamies uz rezultātu, bet baudām procesu, un nav svarīgi, ar ko mēs nodarbojamies – vadām automašīnu, mazgājam traukus, komunicējam ar cilvēkiem, vai gatavojam ēst…. galvenais, ka baudām procesu. Un tad mēs esam SASKAŅĀ ar jauno realitāti, ar tās milzīgo apjomu un daudzdimensionalitāti. Tad mēs atveramies jaunām iespējām, tad mūsos dzimst pārliecība un miers, bet sirdī, baiļu vietā mēs sajūtam mīlestību un to notikumu pieņemšanu, kas ienāk mūsu dzīvē. Vecā vairs NAV un nebūs. Lineārās dzīves vietā ir daudzdimensionalitāte, ātrums un mainīgums… Vecie likumi vairs nedarbojas jaunajā telpā un tie centīsies sagraut mūs, tie centīsies bloķēt visu, kas vēlas ienākt mūsu dzīvē. Un te nu mēs katrs izvēlamies, turēties pie vecā un turpināt dzīvot bailēs, vai iemācīties dzīvot pēc jaunajiem noteikumiem, baudīt dzīvi, priecāties par notikumiem un iespējām, kas gatavi ienākt mūsu dzīvē.
Akadēmiķe Valentīna Mironova no uzstāšanās 2017.gadā
Cilvēkiem ir jāiemācās pašiem būt pētniekiem, nevis banāliem patērētājiem. Jūs vienmēr atradīsit vajadzīgo informāciju ar sava “Augstākā ES” palīdzību. Darba nosaukums, par kuru šeit stāstīšu, ir “Akupunktūras alķīmija”. Un es aizskāru šo tēmu 2017. gadā, kad pie manis pēc palīdzības vērsās kāda klīnika: tikt skaidrībā par jaunajām enerģijām, jo pēkšņi vairs īsti nestrādā senā akupunktūra. Šajā klīnikā notiek apjomīgi pētniecības darbi un tāpēc viņiem tas ir ļoti svarīgi. Taču šis viss ir tik grandiozi, ka klusēt vairs nedrīkst.
Un, tā, akupunktūras alķīmija.
Kāpec tieši alķīmija? Tāpēc, ka pēkšņi atklājas tādi momenti, kurus nekā savādāk nosaukt nevar. Tie notiek dzīvē un dzīvē tie jāpēta un jāskatās. No ķīniešu valodas tulkojot, “akupunktūras punkts” nozīmē “caurums”. Jūs droši vien zināt, ka akupunktūra ir adatu terapija. Viss ir pareizi, taču tie ir tulkojumi no latīņu valodas. Bet tulkojumā no ķīniešu valodas: tikvien kā “caurums”. Un es atradu citātu no Liņ Šu traktāta, kas tika uzrakstīts pirms vairāk kā 2000 gadiem: “Tas, ko mēs dēvējam par akupunktūras punktiem, attiecas uz vietām ķermenī, kurās ne āda, ne muskuļi, ne kauli netraucē CI kustībai uz iekšu un uz āru”. CI – kosmiskā jeb dzīvības enerģija. Tas attiecas uz mums visiem. Katram “caurumam” cilvēka ķermenī ir savs nervu mezgls. Šo caurumu ir 664, punkti – “caurumi”, cilvēka ķermenī, atbilstoši – 664 nervu mezgli.
Tā nav tikai centrālā nervu sistēma, ir arī daudzi citi nervu pinumi. Un tas viss darbojās vismaz trīs tūkstošus gadu, varbūt pat vairāk. Ja atceramies Ājurvēdu, tās pastavēšanas laiks ir pieci tūkstoši gadu, tas ir pietiekami ilgs periods, lai šīs zināšanas veidotu vispāratzītu izpratni. Turklāt enerģijas kanāli cilvēka ķermenī nav mainījušies kopš tiem pašiem senajiem laikiem.
Cilvēka ķermenī ir divpadsmit pastāvīgi kanāli, kas turpina viens otru kā gara līnija. Un šī līnija veido vienotu slēgtu struktūru.
Un, ja “caurums” tur savu nervu mezglu, tad arī visa šī sistēma, ieskaitot nervu sistēmu, arī bija aizvērta. Lūk, šis ir viens no svarīgākajiem punktiem: ko nozīmē SLĒGTA NERVU SISTĒMA. To ķermenī atspoguļoja refleksi, precīzāk, NEapzinātie refleksi. Šai (slēgtajai nervu sistēmai) ir daudz nosaukumu, es pateikšu visvienkāršāko – “sit vai bēdz”. Tā ir IZDZĪVOŠANAS SISTĒMA.
Nebija ne runas par kādu radošumu, attīstību. Pamatemocija bija bailes. Bailes, nemiers, aizdomīgums, steiga, vēlme kontrolēt un dažādi atvasinājumi. Tajā laikā tā bija norma; globālā izpratnē ne slikti, ne labi. Kas tad notika? Kas pamudināja šo sistēmu mainīt? Kāpēc tā vairs nav pastāvīga? Galu galā tā dzīvoja piecus tūkstošus gadu, un neviens par to neuztraucās. Bet sākot ar pagājušā gadsimta 50. gadu sākuma tas sākās, 80. gados tas pastiprinājās, un tagad tā jau ir lavīna.
Izrādījās, ka šie punkti – “caurumi” sāka klejot. Agrāk bija fiksēts “mezgls”. Kā dzimumzīme uz ādas – kur ir, tur ir. Un tad pēkšņi šī dzimumzīmīte “aizgāja ciemos” pie citas dzimumzīmītes, un te nu klasiskā medicīna neko nespēj izskaidrot. Protams, dzimumzīmes pa ķermeni neklejo, vismaz ne tik acīmredzami.
Bet šie “punkti” sāka klejot. Meridiānu sistēma sāka atvērties. Kādam tā joprojām ir slēgta, savukārt kādam pēkšņi kļuvusi atvērta. Attiecīgi atšķiras uzvedība – vai nu ir ieslēgts izdzīvošanas režīms, vai radošuma režīms. Sāka pētīt, no kā tas ir atkarīgs. Un, kad es strādāju kopā ar šīs klīnikas pētniekiem, mēs atklājām daudzas izmaiņas fizioloģijā.
Kā mēs tās atradām? Vispirms tika veikts pārskats par atklājumiem visās zinātnes jomās, ne tikai biofizikā vai neirofizioloģijā, bet kopumā visās. Galu galā tas ir kaut kas jauns, tam kaut kā ir jāizpaužas. Un kādam no dažādiem zinātniekiem, dažādu zinātņu piekritējiem bija jāatrod šis jaunais, noniecināt nedrīkstējām neko. Ieskatījāmies gan arheoloģijā, gan astronomijā. Un mums izrādījās taisnība. Tad apkopoja šos atklājumus vienotā sistēmā. Šis ir darba materiāls, instrukcijas pētījumam, melnraksts. Šo melnrakstu jau ir pietiekami daudz.
Un, tātad, izmaiņas fizioloģijā, tās nav kaut kur ārpusē, tās ir tepat jūsu ķermeņos. Tikai tās ir tik meistarīgi veiktas un ar Augstākā Saprāta palīdzību (ļoti globālas planetāras izmaiņas, nevis vienkārši kāds gribēja kaut ko izmainīt) piedzīvo izmaiņas mūsu fizioloģijā, ka dažreiz cilvēks to nepamana.
Jūs droši vien zināt, ka mums bija, mums ir enerģijas spēkstacijas šūnās, tās sauc par mitohondrijiem. Tie darbojās, uzturēja sistēmu, darīja savu darbu, un viss bija kārtībā. Taču vienā jaukā brīdī organisms “pēkšņi” sāk atbrīvoties no mitohondrijiem. Kā tas notiek? Es neiedziļināšos, tikai sniegšu īsu informāciju, gluži kā kā politinformāciju.
Tātad, ķermenis sāk atbrīvoties no mitohondrijiem (protams, tas nav visiem cilvēkiem, bet tas JAU notiek, tāpēc tas ir jāizpēta). Atbrīvojas, dažreiz pat gadās, ka izstumj šo mitohondriju ārpus šūnas membrānas. Tāpat kā atkritumus, mēs tos saslaukām un iemetam atkritumu spainī. Absolūti neticams fizioloģisks process, kad šis mitohondrijs tiek izstumts no šūnas. Protams, cilvēks to nepamana, tā nav nekāda slimība. Tikai FIZIOLOĢISKAS IZMAIŅAS. Zinātnieki sāka pētīt, kā tad tā? Un kas nāks vietā? Un vispār, tas ir kas nedzirdēts!?
Bija (lielākajai daļai joprojām ir) proteīns – mitofuzīns. Tas bija daļa no mitohondrijiem un veica vietējo ķīmiju. Un pētījumu laikā izrādījās, ka šis proteīns mitofusīns noturēja visus slēgtos akupunktūras punktu kanālus kā durvis. Un pateicoties tam nervu sistēma bija slēgta un balstījās uz refleksiem un instinktiem. Un tas bija mitofuzīns, kas IZRAISĪJA PASTĀVĪGU IEKŠŠŪNU STRESU. To nosauca par “BAIĻU BIOĶĪMIJU”. Tieši bioķīmija – tās ir savas asinis, sava limfa, sava plazma. Un tas ir ne tikai iekššūnu stress, bet arī šis proteīns ir atrasts gandrīz visās galvenajās mūsu ķermeņa daļās – smadzenes, sirds un pat cilmes šūnas bija “uzsēdinātas” uz mitofusīna.
Atbildot uz jautājumu: ko viņi tagad cenšas izaudzēt no cilmes šūnām, tas pat nav svarīgi, ko. Un šīs šūnas jau ir vecas, tās ir ar proteīnu mitofusīns. Tāpēc tagad tiek pārskatītas fundamentālas problēmas, sākot no viļņu ģenētikas, kodolfizikas un tā tālāk, mainās visa zinātne. Patīk vai nē, bet fizioloģija visu vada.
Un kas tad nāk MITOHONDRIJU VIETĀ? Atveras CENTROSOMA. Tas ir šūnas ģeometriskais centrs. Mikroskopā to redzam kā SAULI: bērni zīmē saulīti – punktu, starus dažādos virzienos. Līdz zināmam laikam tā atradās ieslodzījumā, teiksim tā, kā “vienkārši zīmējums”. Un, tā kā tai nebija iespējams piekļūt, vai arī tā pagaidām neatvērās, tad uzskatīja, ka, ja arī tā ir, lai ir. Maz kas mums ir!
Bet atkal, sākot ar pagājušā gadsimta 80. gadiem, centrosoma sāka spīdēt. Tieši spīdēt kā Ziemassvētku eglītes lampiņu virtene ar pulsējošām zelta gaismiņām. Un šī gaisma bija savādāka.
Atnāca cita veida gaismas matērija. “Tā gaisma” – nomira! Bet jauna matērija, jauna gaismas struktūra, jauna fotonu organizēšanās. Un tas pēkšņi sāka pulsēt no šūniņas. Pavisam cita matērija pēkšņi sāka apgaismot šūnu no iekšpuses un kļūt par jaunu enerģijas bāzi. Mitohondriji šajā “situācijā” vairs nav nepieciešami.
Lūk, tāpēc akupunktūra “aizpeldēja”. ŠŪNA IR KĻUVUSI MOBILA. Tā “pēkšņi” ir ieslēgusi savu apziņu, “pēkšņi” pamodusies un sapratusi, ka var sevī sakārtot lietas, paņemt “slotu” un izslaucīt liekos atkritumus.
Arī plazma tagad ir savādāka – tas taču ir ūdens. Ūdens struktūra jau sen vairs nav H2O. Īstajā brīdī tas darbojas kā skābe. Un šie mitohondriji pazūd, nekaitējot organismam. Šūna var mainīt savu karkasu (citoskeletu) pēc savas vēlēšanās (ķermeņa vajadzības). Kādā brīdī tas var būt ciets, kādā – mīksts, un kādā ļoti elastīgs. Bet, ja precīzāk, tas ir pēc centrosomas saprātīgās izvēles.
To visu dara centrosoma, tā izpaužas ne tikai kā enerģijas centrs, bet kā kaut kas vairāk. Šūnas ģenerālis, vai koncertmeistars! Un vēl jo vairāk, kad mēs skatījāmies uz atklājumiem dažādās jomās, mēs reiz pievērsāmies astronomijai. Šķiet, kāds tur sakars – šūna, mitohondriji un astronomija. Izrādījās vistiešākais sakars. Centrosoma pulsē vienā ritmā ar pulsāriem (KARDIOPULSĀRI). (Wheatley D.N. The Centriole: a central enigma of cell biology. Amsterdam; N.Y., 1982).
Mēs dzīvojam laikā, kad viens no kārtējiem pamatatklājumiem ir ZINĀTŅU SAVIENOJUMS. Tas, ko agrāk sauca par okulto jeb EZOTĒRIKU UN KVANTU FIZIKU – tas ir viens un tas pats. Tikai tad nevarēja pateikt “kvantu fizika”, varbūt tāda vārda nebija, bet tagad te ir dziļums, kas slēpjas senajā okultismā un tagad tiek atklāts, ka tas ir viens un tas pats, puzles saliekas – viens pret vienu. Un, kad mums nācās skatīties, kādi pulsāri – kādi? Izrādījās, ka ir pulsāri, kas spīd atbilstoši sirds ritmam. Elektrokardiogrammas to apstiprina. Un, lūk, centrosomai, sirds ritmam, pulsāriem ir viens ritms.Tradicionāli to sauca – DZĪVĪBAS RITMS. Un galu galā tā arī ir.
Un vēl viens svarīgs moments. Slēgto akupunktūras tīklu uz Zemes uzturēja ļoti ilgu laiku, tie nav trīs tūkstoši gadu, bet daudz vairāk, tā sauktā Šūmaņa frekvence. Sākot ar 80. gadiem Zemes magnētiskais lauks sāka pavājināties. Mūs biedēja: “Redziet, būs caurums! Skatieties, frekvence palielināsies līdz 11 Hz vai līdz 13 Hz, jums būs “pasaules gals!”. Šī frekvence tolaik bija 7,8 herci.
Frekvence 7,8 Hz bija vajadzīga, lai uzturētu slēgto nervu sistēmu un slēgto akupunktūras kanālu sistēmu. Tā ir bāzes frekvence baiļu, mitohondriju un proteīna mitofuzīna bioķīmijai.
Piebildīšu, ka youtube kanālā tikai nesen sāka parādīties video ar meditācijām “labai dzīvei”, kas skanēja 7 Hz frekvencē. Šo frekvenci dēvēja par “harmonisku veselības atjaunošanai”. Patiesībā šī frekvence tuva ir infraskaņai, kas ir garujoša organismam. Esiet uzmanīgi!
Ir pienācis jauns laiks, un Šūmaņa frekvence sāka augt, pirms tam magnētiskais lauks bija saspringts. Tas ir apmēram tāpat, kā tad, kad mazulis bija cieši ietīts autiņos, ar rociņām pietītām pie ķermeņa. Es atceros, kā viņi mani ietina, no tā netikt ārā. Bet tagad viss kļūst mīkstāks. Analoģija – mazulis un autiņbiksītes – jau vari vicināt rociņas un kājiņas …
Un, tā, frekvence sāka paaugstināties. 2012. gadā tā bija jau 13 Hz. Mūs biedēja – “skat, tas jums būs pasaules gals, jo šūnu membrāna strādāja uz 13 Hz, tā bija tās maksimālā bioloģiskā robeža!”. Un tā bija taisnība, tas patiesībā notika slēgtā akupunktūras sistēmā un globālā izdzīvošanas režīmā! Bet pēc tam “pēkšņi” iedegās centrosoma, un izrādījās, ka 13 Hz ir pienākuši, bet par pasaules galu visi ir aizmirsuši. Nav aktuāli atcerēties, bet fizioloģija turpina nemanāmi mainīties.
Šeit būtu sapratīgi izdarīt nelielu atkāpi un parunāt par polu maiņu un apziņas inversiju.
Frekvence jeb Šūmaņa rezonanse ir tieši saistīta ar Zemes magnētiskā lauka svārstībām (atcerieties, ka līdzīgas svārstības notiek mūsu ķermenī un katrā šūnā). Bet Zemes magnētiskā lauka svārstības ir saistītas ar magnētisko polu pārvietošanos. Un pie visiem pārējiem “šausmu stāstiem”, ar kuriem mūs cītīgi biedē, ņemiet vērā, ka “biedēšana” ir mēģinājums atgriezt apziņu vecajā izdzīvošanas režīmā. Tāpēc esiet uzmanīgi!
Atgādināšu, ka Zemes fiziskais ziemeļu un dienvidu pols NEsakrīt ar ziemeļu un dienvidu elektromagnētiskajiem poliem. Elektromagnētisko polu nobīde, kas šobrīd notiek, planētai ir PARASTS NOTIKUMS. Vienkārši laika rāmji ir tik milzīgi, ka mūsu cilvēka “laiks” ir daudz mazāks, viss ir salīdzinājumā. Jā, izmaiņas būs, tās jau ir, taču “pasaules gala” atkal NEbūs. Jautāsiet, kāpēc?
Zemi glābj tas, ka Galaktiskās nobīdes virsotne (2015.-2035.) notiek PĒC 2012. gada decembra precesijas izlīdzināšanas maksimuma. Pati Galaktiskā maiņa sākās ap 1950. gadu un beigsies ap 2100. gadu. Vienlaicīgi notiek Zemes, Saules sistēmas, Piena Ceļa galaktikas precesijas izlīdzināšana. Mēs turpinām dzīvot vienā lielā elektromagnētiskā nulles zonā, kas vispār NEnozīmē paša elektromagnētiskā lauka neesamību. Mums ir tas gods dzīvot dziļa alķīmiskā līdzsvara periodā.
Zemes iešanu cauri elektromagnētiskajai nulles zonai nevar novērst. Taču tās sajūtas būtiski atšķiras un ir atkarīgas no cilvēka apziņas – no pozitīvās līdz negatīvajai.
Pats lielākais pasaules iedzīvotāju skaita samazinājums NENOTIEK kataklizmu (plūdu, zemestrīču, vulkānu izvirdumu, klimata pārmaiņu) rezultātā. Tas notiek pateicoties TRAUCĒJUMIEM ĶERMEŅA IMŪNAJĀ SISTĒMĀ – frekvenču nesakritības dēļ ķermenī un planētas jaunās telpas frekvences dēļ. Neatbilstība rodas cilvēka negatīvās attieksmes dēļ, pārsvarā pret visu un jo īpaši pret sevi (visas “noslēgtās” pasaules emocijas, kuru pamatā ir daudzpusīgas bailes).
Neapšaubāmi, cilvēkiem, kuri ir paaugstinājuši savu apziņu un attīrījušies no psiholoģiskām un emocionālām problēmām, būs vieglāk tikt galā ar elektromagnētisma svārstībām. Pateikšu priekšā – SAJŪTAS RADA NOTIKUMUS.
Tomēr, gribētos zināt, kā rezultātā notiek šīs elektromagnētiskā lauka svārstības? Kas liek laukam svarstīties?
ZVAIGŽŅOTIE NOTIKUMI. Tie izmaina lauku, kas atrodas ap Zemi, kas, savukārt, izraisa mutācijas cilvēku DNS.
Kas tas ir? Un kāds zvaigžņu notikums salīdzinoši nesen, “pamudināja” mūsu elektromagnētiskā lauka svārstības visās nozīmēs mainīties?
SUPERJAUNAS ZVAIGZNES SPRĀDZIENS. Patiesībā tas ir ļoti svarīgi, tāpēc paskaidrošu to, kas notika 2016. gada 20. septembrī.
Astronoms-amatieris Viktors Buso no Argentīnas pilsētas Rosario “nejauši” saņēma supernovas parādīšanās fotogrāfiju.
Viņš testēja savu jauno kameru, kas uzstādīta uz 40 cm teleskopa. Kā testa mērķi Buso izvēlējās galaktiku NGC 613, kas atrodas aptuveni 80 miljonu gaismas gadu attālumā debess dienvidu puslodē. Buso uzskatīja to par ideālu mērķi,tāpēc, ka tā atradās tieši virs viņa. Mirkli pirms sprādziena. Pēc profesionālu astronomu domām, iespēja iegūt šādu fotogrāfiju ir 1 pret 10 un, iespējams, pat 100 miljoni. Šis ir izcils piemērs tam, cik izdevīga var būt AMATIERU UN PROFESIONĀLO zinātnieku sadarbība.
Kāpēc tad šie “zvaigžņu notikumi” ir tik svarīgi? Galu galā tie ir ĻOTI tālu un diez vai var “sasniegt” mūs. Bet, vai tā ir?
Polarizācijas viļņi (vai ēters) – nav izdomāti vai postulēti, bet ir atklāti – elektromagnētiskos viļņus obligāti pavada polarizēto viļņu starojums. Atklāts 1996. gadā, autors ir Harkovas Radioelektronikas Tehniskās universitātes Signālu ģenerēšanas un veidošanas katedras vadītājs, tehnisko zinātņu doktors, profesors Nikolajs Dmitrijevičs Kolpakovs.
Ar to palīdzību informācija tiek pārraidīta vienā mirklī, no tiem veidots Vienotais Apziņas Lauks.
Apgalvojums, ka viedais ar savu saprātu var aptvert visu Visumu, nav pārspīlēts. R-viļņi nāk ne tikai no zvaigznēm, bet arī no paša cilvēka. Tāpēc, ka šīs enerģijas daba cilvēkā un zvaigznē ir vienāda.
Cilvēkam, kurš plāno pārvarēt vārtus uz garīgajām pasaulēm, ir jānoved sevi OBLIGĀTA IEKŠĒJĀ LĪDZSVARA stāvoklī – fiziskajā, emocionālajā, mentālajā, garīgajā. Tas ir nepieciešams nosacījums šīs enerģijas harmoniskai plūsmai.
Katram no mums ir savs neatkārtojams, individuāls kanāls vai polarizācijas viļņu spektrs. Tas ir kā pirkstu nospiedums. Smadzenes, centrālā apziņas stacija strādā ar šo enerģiju.
Lūk, arī savienoja nesavienojamo, kā, iespējams, domāja agrāk. Un tagad kļuva skaidrs, kā zvaigžņu notikumi dod impulsu attīstībai – atklājumiem – atklāsmēsm globālā planetārā mērogā. Notiek evolūcijas paātrināšanās.
Kā planēta Zeme turpina virzīties uz intensīvāku galaktikas nobīdes frekvenču joslām. Un Šūmaņa frekvence tagad mainās eksponenciāli, strauji augšup augoša līkne. Ja sākumā tā bija līdzena līnija, dažus tūkstošus gadu, tieši 7,8 herci, un pēc tam, sākot no 80. gadiem, tā strauji pieauga, sākumā lēnām, pēc tam arvien ātrāk un ātrāk. 2017. gada janvārī šī vērtība sasniedza 36 Hz un sniedzas arvien tālāk. Neoficiāli jau 50 Hz jau sasniegti. Starp citu, dzenbudisti 50 Hz frekvenci sauca par “apgaismības frekvenci”.
Kāda varētu būt šīs straujās izaugsmes gala “pietura”? Var pieņemt divas nozīmes. Zināmā līdzjūtības frekvence ir 150 Hz. Ir zināma arī mīlestības “pamata” frekvence – 200 Hz. Ja runājam par atsevišķu cilvēku, tad tas ir paša cilvēka “darīšana”, viņa līdzsvara izaugsme. Tādi cilvēki ir, un viņu skaits pieaug. Bet pavisam cita lieta, ja šie lielumi attiecas uz PLANETĀRĀM Šūmaņa rezonansēm. Es atkārtoju, šie parametri attiecas uz JAUNO FIZIOLOĢIJU, kas pielāgota RADĪŠANAS REŽĪMAM.
Grūti pateikt, cik ilgā laikā notiks šis “lēciens”. Taču tas attiecas uz visiem, kuri PATIESI izvēlējušies dzīvot radīšanas režīmā. Viens ir skaidrs, ka tās nebūs ne diennaktis un ne mēneši. Mēs paspēsim adaptēties ar Augstākā Saprāta palīdzību. Un tāpēc ir tik ļoti svarīgi savā ikdienā būt APZINĀTIEM. Apzināti darboties, apzināti izturēties pretsavām domām – vai ne savām? _________________________________________________________________________
Starp citu, kā jūs atpazīstat vai domas, kas jūsu galvā, ir patiesas?
Es runāju par fizioloģiju. Ne par psihi, ne par kaut kādām citām domām, tikai to, kā mainās fizioloģija. Šūna pielāgojas, un centrosoma neapdedzina šūnas iekšpusi, bet dod enerģiju un sakārto lietas ar savu jauno maigo gaismu. Smadzenes apgaismo centrosomu gaisma. Arī tur ir centrosomas, tās ir jebkurā šūnā. Jūs esat dzirdējuši par dažādiem smadzeņu ritmiem – alfa, beta, gamma, delta…. Valdošais ritms pēkšņi ir kļuvis – “gamma”.
Smadzenes pēkšņi “spontāni” ir sākušas strādāt “gamma” ritmā, dodot tam priekšroku starp visiem pārējiem. Jūs lasāt interesantu grāmatu, esat aizrāvušies, un jums nav svarīgi, kas notiek apkārt. Laiks priekš jums beidz pastāvēt, jūs nejūtat savu ķermeni, jūs aizrauj viss, kas tur notiek. Vai arī jūs adat, vai izšujat – jebkurš darbs, kas jūs interesē …. Un tas ir apjausma, tā ir iedvesma, tā ir intuīcija… Un tā ir sevis apzināšanās ikdienā. Un atkal, tas ir savienojums gan ar centrosomu, gan ar tiem pašiem sirds pulsāriem. Un viss sakārtojas ļoti interesantā sistēmā. Tas, kas iepriekš bija aizvērts, atveras un sāka sakārtoties pavisam jaunā sistēmā…
Mazliet pastastīšu par centrosomu…. Kas tas ir?.. Papildus ģeometriskajam centram šūnā tas uztver un pārraida gaismu (fotonus).
Nodod jaunu gaismu uzmanīgi, dozējot, ja nepieciešams, šo jauno enerģiju, lai izārstētu noteiktu slimību… Starp citu, šī šobrīd ir ļoti populāra tēma spontānas atveseļošanās izpausmes nozīmē – biju slims, kļuvu vesels. Kas notika? Nu tātad paveicās, ja tā runājam….
Un tas ir tas pats gaismas enerģijas sadalījums. Un cilvēka apziņa atļāva tam BŪT.
Centrosoma pati nepārraida gaismu, tā nav ierocis, kas izšauj lāzeru. Tam ir gaismas ceļvežu tīkls. Vai esat dzirdējuši, kas ir gaismas ceļvedis? Ir tādas naktslampiņas, tādas tievas caurulītes. Un līdzīgas caurulītes, mikrotrubiņas-gaismas vadotnes atrodas centrosomā un neironos. Vajadzīgais dzīvībai svarīgās enerģijas daudzums sasniedz pareizo orgānu, un notiek atveseļošanās. Centrosoma regulē šūnas dzīvi un nāvi. To sauc par “dzīves koncertmeistaru”. Tas ir šūnu Saprāts, Intelekts. Tajā ir visas dzīvās matērijas organizācijas noslēpuma atslēga.
NEIRONI paši ir dobi – kā MIKROTRUBIŅAS. Un šīs mikrotrubiņas tur uz sevis neironus, gaismas pulsācijas, fotonu gaismas vadotnes. Mūsu DNS sastāv no gaismas. Tā ir strukturēta gaisma, viļņu ģenētikas atklājums. Un īpaši ievērojams atklājums ir tā sauktā “Atkritumu DNS”. Sākumā zinātnieki uzskatīja, ka tie ir atkritumi, pēc tam saprata, ka tie nav atkritumi, bet gan pati GAISMAS DAĻA, kas arī palīdz fizioloģijai kļūt citai (un vēl vairāk). Tā nevarēja agrāk darboties – trīs procenti darbojās, bet deviņdesmit septiņi procenti gulēja.
Trīs procenti no vecās DNS bija pietiekami slēgtai nervu sistēmai, kas dzīvoja no refleksiem un kurai nebija nepieciešama attīstība. Tā pati sevi uzturēja, tai bija savs noslēgtais cikls. Un, kad šie deviņdesmit septiņi procenti sāka atvērties, atdzīvoties caur gaismas pulsāciju, radās iespēja smadzenēm strādāt “gamma” ritmā – iedvesma, radošums.
Kāpēc akupunktūras tīkls “nojuka”? Tāpēc, ka no slēgtas sistēmas tas kļuva par atvērtu. Un no izdzīvošanas režīma sāka pāriet radīšanas režīmā, dzīvības režīmā. Patiesībā mēs tagad mācāmies dzīvot, dzīvot, apzinoties sevi.
Izrādās, ka mēs visi domājam ar Gaismu. Mēs domājam ar Gaismu un varam spīdēt paši par sevi. Tā nav aura, tas ir kaut kas pavisam cits.
Jūs zināt, ka ar vārdiem var ļoti sāpināt. Arī ar Domu mēs paši ar savām sajūtām veidojam savu REALITĀTI. Padomāju kaut ko sliktu un izveidoju magnētu. Un Visums uzreiz redz: “Aha, tev tas ir vajadzīgs! Labi! Tūlīt izdarīsim!” Un tad nāk: “Ak,. Dievs, par ko man tas?”
Vairums cilvēku dzīvo vai nu pagātnē, nemitīgi to pārmaļot, vai nākotnē. Taču šī nākotne it kā ir projicēta kā slikta pagātne. Bet tagadnē tāds cilvēks neorientējas, viņš izkrīt no realitātes. Un piedzīvo lokālo “pasaules galu”. http://chee-lan.narod.ru/articles/10/news3-magn_petlya_dnk.html
Ir atklāta, parādīta, nodemonstrēta, ieprotokolēta smalkā enerģija, vai CILVĒKA PSIHISKĀ ENERĢIJA un to izdarījis biologs Vladimirs Popoņins (var teikt, ka otrreiz atklāta – atcerēsimies Rērihus un Blavatsku). Tika iemūžināti fantomi – mūsu visu kustību smalkie nospiedumi. Lūk, turi roku, pēc tam roku noņem, fizisko roku, bet smalkais nospiedums paliek līdz pat trīs diennaktīm. Padomājiet, ar kādām domām jūs ejat telpā, un ko tajā atstājat? Tie ir magnēti. Tie pievelk.
Agrāk tas bija noslēgts, mēs nedomājot dzīvojām, balstoties uz refleksiem. Pēc tam sāka mainīties planetārā cilvēces fizioloģija. It viss, kas šobrīd dzīvo uz mūsu Mātes Zemes, iziet mutācijas vai akupunktūras alķīmiju.
Tāpēc ir sākusies ne tikai zināšanu saplūšana, bet darbs, kā senajā okultismā. Un visur ir vajadzīga spēja atšķirt, bez šīs prasmes var noslīkt mūsdienu informācijas “cunami”. Ir okultisms un ir okultisms. Ir zinātne un ir zinātne. “Filtrē, ko runā”, pārbaudi – vai tā ir patiesība, vai nav. Vai tev to vajag vai nevajag. PIEVĒRS UZMANĪBU – VAI ŠĪ INFORMĀCIJA IR VAJADZĪGA TIEŠI TEV.
Metožu ir daudz, veidu ir daudz. Maigi sakot – neesiet “muļķi” un neļaujiet uz savām ausīm uzkarināt “informācijas makaronus”. Protiet atrast vērtīgos graudus, tie ir it visur. Mācieties redzēt. _________________________________________________________________
Un tātad, ZEMES MAGNĒTISMS VĀJINĀS. Tas turpina vājināties. Ozona caurumiem nav nekādas nozīmes. Zeme paaugstina savas vibrācijas. Arī fizioloģija ir vērsta uz vibrāciju celšanu, uz cilvēka un cilvēces mācīšanu dzīvot radošumā un radīšanā. “Tur” mēs jau esam dzīvojuši, izdzīvojot. Tagad mācamies apzināti dzīvot radošumā un radīšanā.
Tiem, kuri ir pieraduši būt vaimanātāji, upuri un peldēt negatīvismā, šie ir nepanesami laiki. Nevari pārkārtoties? Lūdzu, vari doties uz izeju – caur imūnsistēmas slimībām.
Vislabākajā veidā RADOŠAS LIETAS var darīt TIKAI vājā magnētiskajā laukā. Smadzenes un “gamma” – ritmi, pulsāri … un radošums tevī var izpausties nejauši, spontāni, tu pat nezini, kādas dāvanas tu sevī nes! Jūs tam vēl neesat pieskārušies. Daudzi saka: “nu jā, es jau esmu vecs, ko tu man par visām šīm lietām stāsti!”. Bet tas neesmu es, tas ir Augstākais Saprāts. Vecums ir tikai attaisnošanās. Tāpēc, ka tu taču izvēlējies dzīvot tieši tagad! http://www.lomonosov.org/medicine/medicine386.html http://sanatiss.narod.ru/index/0-24
Jau 2000. gadā tika novērots vēl viens fenomens – SIRDS ATVĒRŠANĀS. Sāka to Izraēlas klīnikā (Cēzarejā), pētījumus turpināja Sirds Matemātikas Institūtā. Sirds pati par sevi ir svēts orgāns, un tai ir Saprāts. Un ir sirds smadzenes, tāpat kā vēdera smadzenes, galvas smadzenes.Radošajā režīmā visi trīs sadarbojas harmoniski un ir savienoti kopā.Sirds sākumā sāka atvērties, mirdzēt kā centrosoma.Tas ir kardiologu atklājums. Vispirms spontāni. Un ilgu laiku viņi nevarēja saprast, kas ir tās gaismas pulsācijas priekštecis.
Vēl jo vairāk Planetārajai cilvēcei nāksies kļūt par vienu civilizāciju, kas balstīta uz ATVĒRTAS SIRDS PRINCIPU un tas jau notiek. http://soznanie.info/st_drunv1.html .
Sirds iekšienē ir svēta un sakrāla telpa, kuras eksistence tika glabāta dziļā noslēpumā. Iepriekš par to praktiski nekas netika rakstīts. Šīs zināšanas tika nodotas tikai mutiski. Bet tagad ir pienācis laiks, kad skolotāji visā pasaulē sāk apzināties to, ka CILVĒKA SIRDS IR ATSLĒGA. Ja CILVĒKA GARS pamet galvu, aiziet no epifīzes (čiekurveida dziedzera), no smadzenēm un galvaskausa un PĀRVIETOJAS UZ SIRDI, tad IZMAINĀS VISAS POTENCIĀLĀS IESPĒJAS. Mums jāiemācās dzīvot savā SIRDĪ.
Tad mēs būsim vienota būtne un spēsim risināt problēmas. Kad esam centrēti prātā, eksistē tikai dualitāte (labs – ļauns, gaisma – tumsa), un ir sarežģīti iziet no tā, tāpēc, ka prāts spriež. Bet SIRDS nespriež – tā vienkārši ZINA, KURŠ CEĻŠ IR PAREIZAIS. Lūk, arī patiesā ezotērikas un mūsdienu vadošās zinātnes saikne.
Vēl jo vairāk, patiesam pētniekam jāzina gan okultisma postulāti – metafizikas, mistikas, gan arī to, kas notiek uz planētas šodien – zinātnisko plānu. Vēlams, visplašākaja spektrā. Bez spējas atpazīt informāciju – pat tuvoties tam nevajadzētu. Un vēl ir nepieciešams pamata līdzsvars. Pastāvīgs kontakts ne tikai ar savu Augstāko ES, bet arī ar Augstāko Dievišķo Plānu. Kā saprotiet, prasības ir ļoti augstas un stingras. Bet rezultātā mēs saņemam pērles.
Jāpiemetina, ka sākot ar 2013. gadu, izmainījusies ir smalkā fizioloģija – sirds čakras ir apvienotas lai izlīdzinātu savu lokālo magnētismu. Cilvēki vēl nedzīvo sirdī, taču pāreja uz to ir jau ļoti atvieglota. un no organisma sāk aiziet enerģētiskā dualitāte. Sirdī viss izskatās absolūti pilnīgs, vesels un pabeigts. Tas mūs ved pie tā, kas saucās KOSMISKAIS DNS vai KOSMISKĀ ATVĒRTĀ APZIŅA.
SVARĪGI! Viss iekšējais darbs, ar kuru vairums cilvēku ir tik ļoti aizrāvušies, pats par sevi nav garīgais ceļš – taču tas svarīgs tam, lai aizvestu jūs uz to vietu, no kurienes sākas ĪSTAIS GARĪGAIS CEĻŠ SIRDĪ.
Jaunā akupunktūras tīkla pulsācija sasniedz 40 Hz (50Hz ir apgaismības pamatlīmenis). Lūdzu, nejauciet žēlumu ar līdzjūtību. Žēlums nozīmē to, ka cilvēks remdē savu lepnību – lūk, tev ir slikti…. Bet man, labi. Tev tā arī vajag. Līdzjūtība ir izpratne par situāciju un jautājums: “vai tev palīdzēt?”, “Es varu tev iemācīt kā izdarīt tā, lai vairāk nebūtu slikti.”
Uz planētas ir bijuši ļoti daudzi notikumi, kad dažādi cilvēki no visiem kontinentiem līdzjūtībā apvienojās. Un tad noteica, ka, – jā! Sirds uzliesmo. Un tas notiek pie apmēram 150Hz. Un tālāk arvien augstāk.
Bet līdzjūtība ir viena no jaunā dzīves režīma pamatemocijām. Daudzi to jauc ar beznosacījumu mīlestību, taču tas ir pavisam, kas cits. Bet līdzjūtība ir pieejama sadzīvē, un tā jau dod impulsu priekam. Daudzi saka: par ko te priecāties? Protams, ka nav par ko, ja šī projekcija nāk no viņu domām. Prieks vispār nāk no IEKŠPASAULES. Ārpasaulē tā nav, to var tikai noprojicēt. Bet, kas notiek iekšpasaulē? Ugunīgs līdzsvars.
Līdzjūtība ir ļoti spēcīga emocija, tajā nevar palikt visu laiku, gadās, ka vajag atpūsties. Taču mēs visi ejam uz vibrāciju paaugstināšanos. Un tāpēc ir tik daudz nāvju no infarktiem un insultiem. Tas nav ne labi, ne slikti. Tā ir pieredze. Kurš kam dod priekšroku. Kādam patīk būt “upurim”, tāpēc, ka tā viņam ir izdevīgi – cilvēks ir pieradis tā dzīvot, tā viņam ir komfortabli – dzīvot izdzīvošanas režīmā – un tad viņš aiziet caur nāvi no infarkta, insulta.
Un ko tas nozīmē? Izrādījās, ka smadzenes jau “rullē” 12 dimensijās, tas nozīmē, ka mums te ir vismaz 12 realitātes. Tālāk jau nāk daudzdimesionalitāte. Un radošums mūs aizved pie neierobežotām lietām. Fotografēja ATOMA ĒNU. Tas ir neticami, nav skaidrs, kāda veida enerģijas viela ir atoms, bet tas met ēnu! Un tas ir tikai vēl viens pierādījums cilvēka psihiskajai enerģijai, smalks fantoms, kas turas telpā, pierādījums tam, ka cilvēka jūtas izraisa notikumus – īslaicīgas lietas, kā agrāk domāja, tagad tās apstiprina zinātne.
ĶĪMIJAS UN MAGNĒTISMA SAVIENOJUMS rada materializācijas brīnumus organismā. Atcerieties! Es runāju par fizioloģiju. ĶĪMIJU RADA SAJŪTAS – kā tu domā, kura tava doma vairāk izpaužas, tā radīs bioķīmiju. Vai uz baiļu līmenī (tā pati vecā izdzīvošana) vai radošuma līmeni. Tagad jums ir vismaz kāda izpratne par sevi.
Ja iesim dziļāk, tad paveras durvis uz Dievišķo vai pieskaršanos GARAM. Tur iespējas ir neierobežotas. Tas attiecas uz cilvēka iekšējo ētiku, viņa sirdi, smadzenēm un tā nosaukums ir IEKŠĒJĀ ĒTISKĀ NAVIGĀIJA.
Par šo atklājumu Šveices zinātniekiem tika piešķirta Nbela prēmija.
Viņi atklāja zvaigžņotās debesis mūsos. Neironu pulsācija, Visuma pulsācija, lielo galaktisko objektu pulsācija, melnie caurumi – viss pulsē vienā sirds ritmā. Precīzi kā pieskaršanās Garam. Tālāk nāk Dievišķā teritorija.
Nākamais – ANTIOKSIDANTI Raksts no 2014.gada žurnāla The New England Journal of Medicine, autori Deivids Tuvesons un Navdips Šandels.
Ir mainījusies attieksme pret antioksidantiem. Kad saka, ka tie ir kaitīgi vai palīdz. Bet, kas ir antioksidanti? Formulas, nosaukumi… jā, aizsargā pret brīvajiem radikāļiem. Bet kas ir brīvie radikāļi, vēl bez tā, ka tie veidojas ķīmijas līmenī?
Pie brīvajiem radikāļiem pieder arī ūdens – spēcīgākais oksidētājs, skābeklis, ūdeņraža peroksīds, sērūdeņradis, kas atrodas mūsu organismā un ir nepieciešami nelielās devās. Un izrādās, no kā mēs aizsargājamies? Ir sākusies jauna fizioloģija, un ir vajadzīgas jaunas zināšanas.
Franču zinātnieku atklājums 2006. gadā – ka nevis brīvie radikāļi iznīcina ORGANIKU, bet SMAGĀS DOMAS, kas vaimanā, ka ir “slikti, slikti”. Ne tikai domas, tās materializē nepatīkamu vielu, ko okultismā sauc par IMPERĪLU. Viņi par to zināja – tas tika atklāts. Viņi sāka to pētīt.
Tad, lūk, šī ķīmiskā viela ir benzoskābes cietie sāļi. Šīs vielas sastāvā ietilpst daudz kas. Taču to nevar izšķīdināt, to var tikai sadedzināt. Šo vielu izdalīja un varēja sadedzināt ļoti spēcīgā acetilēna lampas liesmā, aptuveni 1000 grādu temperatūrā pēc Celsija. Ir skaidrs, ka šos 1000 grādus ķermenis neizturēs. Tā nosēžas kapilāros, tā skrāpē kapilāru sieniņas, veido plāksnītes asinsvados un nodara daudz citu kaitējumu. Un atkal mēs atgriežamies pie apziņas – filtrējam domas.
Un noslēgtā akupunktūra. Agrāk noslēgtajai akupunktūrai nebija nepieciešama ārēja ietekme; kāds apzināts process. Ja mēs kaut ko apzināmies, mūsu iekšējais biolāzers (DNS) ģenerē citu enerģiju caur to pašu centrosomu. Un tad izrādās, ka dažos organismos, tiem, kas pēkšņi spontāni apzinājās sevi, antioksidanti sāka kļūt kaitīgi vai kļuva neitrāli. Un vispār zāles ir mainījušas savu iedarbību: ir molekulas, kas griežas pa kreisi, un ir molekulas, kas griežas pa labi, un tās “pēkšņi” sāka mainīties vietām. Kad mēs strādājām kopā ar zinātniekiem-homeopātiem, viņi izgatavoja zāļu partiju, kas “vienas nakts” laikā kļuva par indi. Visa partija tika izbrāķēta.
Kopumā TAGAD VEIDOJAS JAUNAS DZĪVES RADĪŠANAS SISTĒMAS, faktiski izpaužas JAUNI DZĪVES MAGNĒTI. Te parādījās, tur parādījās un nu jau savācas kopā. Tas ir kā pretspars izdzīvošanas režīmam. Tā ir kosmiska planetāra parādība. Mēs tagad šeit esam sapulcējušies kopā ar jums, nez kāpēc mēs esam šeit pulcējušies! Iespējams, lai izdzīvotu šo laika posmu un bagātinātu sevi ar kādām jaunām zināšanām!
Jaunākais zinātnieku atklājums: LIMFĀTISKĀ SISTĒMA SMADZENĒS.
Ārsti ilgu laiku (bet ilgs laiks ir vismaz desmit gadi, ja ne vairāk) domāja, ka smadzenes ir izolētas. Ka tās ir pašas par sevi, un pārējais ir pats par sevi. Jo viņi neatrada savienojumus starp smadzenēm un citām sistēmām. Ir pienācis laiks, un šī saikne tika atrasta 2016. gadā.
Izrādījās, ka ir ĪPAŠI limfātiskie asinsvadi, ar kuriem ir savienota nervu sistēma un perifērā nervu sistēma. Un to visu integrē un regulē smadzenes. Tagad ir jāpārraksta visas medicīniskās enciklopēdijas. Parādījās vēl viena limfātiskā sistēma. Kāpēc tā iepriekš neparādījās? Iespējams, ka agrāk tās nebija. Pēc tās nebija nekādas vajadzības. Izdzīvošanas režīmam nebija nepieciešams tas pats “gamma” – ritms, kurā tā darbojas. Lai arī mēs pilnībā nedzīvojam “gamma” ritmā, taču tas jau sāk dzīvot, bioķīmija jau sākusi mainīties. Un tagad agrāk slēptā limfātiskā sistēma sāk būt cilvēkos, kuri atver savu apziņu DZĪVEI.
Mūsu acis pārstāj redzēt pasauli “kājām gaisā”! Mēs to redzējām “kājām gaisā”, tad smadzenes ieslēdzās, apgrieza attēlu otrādi, tad uz tā tika uzlikts aklā punkta attēls. Attēls sašaurinājās un radās situācija: ko tu redzi? Šķiet, ka tu redzi visu, bet vai tiešām? Ņemot vērā to, smadzenes pārkārtojas, arī acis (un acis ir daļa no smadzenēm) sāk redzēt, kā tas patiesībā ir.
Daudziem tas nepatīk. Tajā daļā, kur pēkšņi sāk redzēt sevi no malas. Domāju, ka esmu “balts un pūkains”, bet izrādījās, ka esmu pavisam savādāks (skaudīgs, bailīgs, galīgi “ne balts”). Palīdz frāze: “Mīļie, tā ir pieredze!” Lai nenoripotu lejup, jo vainas apziņa ir daļa no manipulācijas.
Tā visa ir pieredze, pieredze, lai varētu izpētīt situāciju. Jo, ja tu nesaproti, ko nozīmē būt upurim, nesapratīsi arī kā ar to komunicēt. Necīnīties! Nedod, Dievs, cīnīties ar saviem pseido-trūkumiem. Pieņemiet tos, kā pašsaprotamus. Konstatācija. Jā, man tie piemita, jā, tā ir daļa no manis. Un tajā brīdī tie pārstās jūs bioloģiski un psiholoģiski grauzt.
Nākamais atklājums skar Fibonači skaitļus. Nav atsauces uz šo atklājumu, vērtība tika iegūta, pamatojoties uz pašreizējā materiāla analīzi (es atgādinu akupunktūras klīnisko pētījumu, balstoties uz kuru, tika uzrakstīts šis raksts).
Šeit vietā ir senās Ķīnas aforisms: “Harmonija nav mērķis, bet līdzeklis. Kad tu zini, ko ar to darīt, tu to atradīsi.” Citiem vārdiem sakot, ir jāvirzās nevis uz harmoniju, bet gan uz harmonijas pamatu. Jums jāiekāpj vilcienā “harmonija”, nevis jādodas uz gala staciju ar līdzīgu nosaukumu.
Visiem zināmā FIBONAČI RINDA – uz tās “balstījās” SLĒGTAS PASAULES HARMONIJA. Bet pasaule pamazām sāka atvērties. Tagad ir pārejas periods, kad harmonija pamazām mainās. Agrāk Zelta griezums bija 0,618. Tagad tas kļūst par 0,815. Vecais pamazām tiek aizstāts ar jauno. Izpaužas cits ZELTA GRIEZUMS un atomārā struktūra sāk veidoties pēc citas rindas principa. Domāju, ka pasaulē būs līdzīgi pētījumi.
PARĀDĀS CITA HARMONIJA. Sākumā, ar atomāro struktūru, caur akupunktūras punktu maiņu, nervu mezglu maiņu, kas pēkšņi sāka pulsēt un klīst pa ķermeni. Protams, ne paši par sevi, bet jaunā sistēmā. Un, kad mēs skaitījām akupunktūras punktus (elektrisko vadītspēju un citus parametrus), tika izdalītas vērtības, kas neietilpa nevienā standarta sistēmā.
Tad viņi kā labojumu ņēma koeficientu 0,815 (to atrada intuitīvi). Tika konstatēts, ka šajā gadījumā tiek iegūta pilnīgi jauna jaunas harmonijas rinda. Atvērtās pasaules harmonija, t.i. šī vērtība ir 0,815 … kā korekcijas koeficients tiem rezultātiem, kas “izsit” klasiskās zināšanas no standarta rāmjiem.
Nākamais atklājums ir absolūti mistiskas. pat nebaidos šī vārda. Neironu tīkls galvas smadzenēs. Un, jā, tas atgādina zvaigžņotas debesis. Reiz neirofiziologi, ārsti veica operāciju un ieraudzīja, kā pēkšņi daļa neironu tīkla sāka izgaist. Kā sniegs saulē. Pēc tam “pazudušais” neironu mezgls uzradās jau citā vietā. Cits neironu mezgls. Atceramies, ka ikkatrs akupunktūras “caurums” ir cits nervu mezgls. Faktiski tā bija jauna nervu mezgla veidošanās.
Tāpat arī tika pierādīts un parādīts, ka visi bērnības ieradumi, visi izlēcieni ir veidojuši neironu tīklu. Tas nozīmē to, ka mūsu neironu tīkls 99% ir kaut kādi ieradumi. Es šeit nerunāju par ķermeņa bioķīmiju, kurai mēs nepieskaramies, kas, pateicoties savam iedzimtajam viedajam šūnu aspektam, regulē pati sevi. Taču lielākā daļa bija ieradumi, t.i. noteikta darbība tika izdarīta tik daudz reižu, un beigās nostiprinājās, gluži kā reflekss Pavlova sunim. Notika neironu tīkla materializācija. Tagad lielākā daļa šo neironu ir dekompresēti un pārstāj eksistēt. Tas atkal ir planetārais aspekts.
Kā tas izpaužas dzīvē. Tas ir īslaicīgs atmiņas zudums, uz 1–2 minūtēm, ne vairāk. Kad neko nezini, neko neatceries, kad jāuzdod jautājums: “kas es esmu, aizved mani mājās” – tas viss ir izdzēsts. Taču pēc minūtes atmiņa atgriezās. Tā NAV slimība; tā apgriezienus uzņem jaunā fizioloģija.
Tas tika pamanīts un definēts kā parādība ar neironu mezgliem, to dekompresiju. Paralēli atskanēja masveida ziņas no cilvēkiem, kuri pēkšņi uz īsu brīdi sāka zaudēt atmiņu. Ir mainījušies eritrocītu ritmi. Tie ir kļuvuši par vadošajiem asins funkcionēšanai. Un tas viss ir atkarīgs no cilvēka apziņas, no jūtām, no emocijām. Mūsu spēks slēpjas spējā domāt. Doma un vārds ir iemiesota enerģija. Un tie vairs nav kaut kādi stulbi murgi.
Kas ir svarīgi no visa pateiktā? Svarīgi ir tas, kurp vērsta tava uzmanība. Kurp tu skaties? Kurp vērsta uzmanība, tur iet arī enerģija. Starp citu, atoms ir 99,99999% enerģijas un tikai 0,00001 matērijas. Un atbilstoši, kurp šī uzmanības enerģija plūst, tas arī izgaismojas. Saprotiet, ka uzmanība, enerģija – ir mūsu jaunie instrumenti savas realitātes radīšanai.
Agrāk noslēgtajā akupunktūrā, noslēgtajā sistēmā, baiļu pamatenerģijā nebija nekādas vajadzības dzīvot ar patiesības vai zināšanu apzināšanos, nebija vajadzīgas zināšanas par to, ka mūsu domām ir tik kolosāls spēks, ka tās burtiski rada realitāti. Un to izmantoja, nav svarīgi, kas, jo planēta planēta kļūst mazāk blīva un Šūmaņa frekvence pieaug.
Un Radīšanas formula (jebkura radīšanas vai materializācija, kā jums labpatīk) = SKAIDRS MĒRĶIS + POZITĪVAS EMOCIJAS. Un vajadzīgais, vēlamais notikums tevi atrod pats. Kā saka bērni – padomā un paej malā. Aizmirsti un netraucē Visumam izpildīt. Tas nav nolūks. Tā ir ikdienas, teiksim, maģija. Kad caur šo Dievišķo Enerģiju jūs radāt prieku.
MATĒRIJAS BŪTĪBA IR ENERĢIJA. Un šī Būtne, ir pakļauta saprāta ietekmei. Jūs varat aprunāties. Dialogs. Fiziķi to sauc par Kvantu Dialogiem. Apziņa ir enerģija. Attiecīgi šķiet, ka tas ir no citas puses, taču tas pats apgalvojums. Un enerģijai ir apziņa. Viss ir saprātīgi. Jūs varat aprunāties un vienoties par to, kas tieši jums nepieciešams.
Daudzi saka, ja “domāju pozitīvi”, tad darbs padarīts, viss kārtībā. Taču ar to nepietiek. Ķermenis dzīvo saskaņā ar saviem vecajiem uzstādījumiem. Un to būs jāapmierina, un tam nav nekāda sakara ar pozitīvo domāšanu. Tāpēc, ja jau reiz strādājat ar sevi, tad “jāskatās dziļāk – saknē”.
Ar domu jūs varat izraisīt jebkuras emocijas. Skaidrs, ka organisms uz emocijām reaģē ar noteiktu ķīmiju. Ir ķīmija, ir emocijas. Un tas viss ir savstarpēji saistīts. Neironu saites un paradumi ir viens un tas pats. Tātad arī bioķīmija zem tiem parakstīta ir atbilstoša.
Kam gribu pievērst īpašu uzmanību. Dr. Džo Dispenza ir apkopojis šos un vēl citus atklājumus, par kuriem mums vienkārši nebūs laika runāt. Un viņš paskaidroja, kā sazināties ar ķermeni, lai viņa vecā bioķīmija pārstātu traucēt.
Tas ir tikai ieteikums, tad jau paši redzēsiet. Grāmatas nosaukums ir “Zemapziņas spēks jeb Kā četru nedēļu laikā mainīt savu dzīvi”. Es neaicinu jums to darīt. Šeit ir apkopoti visi atklājumi, kurus izrunāt vienā stundā ir vienkārši nereāli. Tie visi ir saistīti ar akupunktūru, ar smadzeņu uzvedību, to, kā ķermenis mēģina mums uzspiest kādas vecas uzvedības matricas. Algoritmi. Un mums tam ir jāpakļaujas. Slēgtajā sistēmā tas mūs izglāba, bet tagad, kad paši sasniedzam radīšanas un radošuma līmeni, ne velti mainās gan smadzenes un sarkanās asins šūnas, gan sirds un viss pārējais. Šeit ir pastāstīts, kā var apiet to, kas traucē.
Šī grāmata ir lielsika ar to, ka ta uzrakstīta “mājas valodā”.
Un noslēgumā es pastāstīšu par vienu neticamu atklājumu. Faktiski ir radies jauns Dievišķais Instruments. Novērotā novitāte akupunktūras tīkla nepārtrauktajās izmaiņās slēpjas cilvēka spējā strādāt ar kādu sevis paša sakrālo daļu. Daudzi pētnieki sāk runāt par pasauļu daudzdimensionalitāti un tajā skaitā par cilvēka daudzdimensionalitāti. http://tainy.net/49350-drugie-miry-fizicheskij-aspekt.html ).
Šeit būtu lietderīgi sniegt īsu informāciju par nesenajiem zinātnieku sasniegumiem, pētot cilvēka smadzenes. Publicēšanas datums 2017. gada 13. jūnijs. Raksta būtība.
Projekta Blue Brain (Šveice) neirozinātnieki izmantoja matemātiskās metodes, lai pilnīgi jaunā veidā aprakstītu MŪSU SMADZEŅU ARHITEKTŪRU. Un viņi atklāja, ka tā sastāv no daudzdimensiju ģeometriskām figūrām, kas sasniedz 11 dimensijas.
Zinātnieki novēroja, ka neironi ir savienoti grupās, un tajos esošo neironu skaits liecina par šī daudzdimensionālā ģeometriskā objekta izmēru, informē news.eizvestia.com. “Mēs atklājām pasauli, par kuru mēs pat iedomāties nevarējām,” saka projekta vadītājs Henrijs Markrams. – Pat nelielā smadzeņu daļiņā šo objektu ir desmitiem miljonu, un tiem ir līdz 7 dimensijām. Un dažos tīklos to skaits sasniedza 11”.
Lai veiktu matemātisko analīzi, neirozinātnieki izmantoja detalizētu neokorteksa datormodeli, ko viņi izveidoja 2015. gadā. Neokortekss jeb jaunā garoza ir “modernākā” mūsu smadzeņu daļa, kas veidojās pēdējā, un tā ir atbildīga par AUGSTĀKĀS JŪTEKLISĀS kārtības funkcijām (atcerieties, ka SAJŪTAS ĢENERĒ NOTIKUMUS?)
Cilvēka smadzenēs ir aptuveni 86 triljoni neironu, un savienojumi starp tiem stiepjas visos iespējamos virzienos, veidojot DAUDZDIMENSIONĀLU TĪKLU. Pēc matemātiskā modeļa izstrādes zinātnieki to pārbaudīja uz virtuāliem stimuliem un pēc tam pārbaudīja ar eksperimentālām žurkām. Un viņi smadzenēs atrada lielu daudzdimensionālu ģeometrisko struktūru, ko veido neironi un starp tiem tukšu telpu, kuru iepriekš nebija redzējuši ne neironu tīklos, ne bioloģiskajos tīklos ne arī mākslīgajos. Tukšās telpas starp neironiem izrādījās kritiski svarīgas smadzeņu darbībā. Kad smadzenēs nokļūst stimulējošais signāls, neironi uz to reaģē ārkārtīgi organizēti.
“Izskatās tā, it kā smadzenes atsucas stimuliem, radot un pēc tam palielinot torņus no daudzimensionāliem blokiem, sākot ar viendimensijas “kociņiem”, pēc tam pārejot pie 2D plātnēm, pēc tam pie 3D kubiem, bet pēc tam pie vēl sarezģītākas ģeometrijas ar 4D, 5D utt ” – stāsta projekta dalībnieks, matemātiķis Rans Levi.
Šis atklājums sniedz jaunu ieskatu tajā, kā smadzenes apstrādā informāciju. Zinātniekiem vēl ir jānoskaidro, kas tieši liek neironu grupām savienoties šādās struktūrās, raksta Science Alert.
Tomēr interesanti, kas tika atklāts? Ja paskatās no Dievišķā Saprāta perspektīvas, tad zinātniekiem Smadzenes atklājās kā milzīga centrālā stacija, caur kuru plūst apziņas enerģija.
Ir atnākusi jauna enerģija, un tieši tagad sākas pārkalibrēšana. Un tas nozīmē pārmaiņas Akaši komunikācijā, jo cilvēce sāk paaugstināt savas vibrācijas.
Jāatzīst, ka ievērojamai daļai cilvēces ir FILTRI, kas neļauj cauri tiem izlauzties jaunai garīgai domai. Viņi ir ieslēgti Savos PAŠU ticības rāmjos, un šī iemesla dēļ, lai gan DNS viņiem nodod jaunu informāciju, viņi nav “noregulēti uz atbilstošo vilni” un nevar uztvert šo pārraidi. Taču cilvēkiem ir pieejama nobīde, pat ja viņi vispār neko “nepieņem” – fizioloģija ir uzsākusi savas pārmaiņas Dabas dziļākajā līmenī, neatkarīgi no atsevišķa cilvēka zināšanas vai nezināšanas.
Jaunie Akaši draiveri – darbība līdzjūtībā, mīlestībā un pabeigtos darbos. Šis process ļaus Akaši sazināties ar smadzenēm un Iedzimto ķermeni, nododot tiem daudz augstākus jēdzienus, tādus, kā, piemēram, LĪDZJŪTĪBA. Ārstam, kurš bieži saskaras ar nāvi un mirstošajiem, ir zināmi pārsteidzoši stāsti par to, kā cilvēki pieceļas no nāves gultas, ja kāds no viņiem nolemj, ka ir cienīgs šeit atrasties. Tā ir spontāna remisija, pēkšņa atveseļošanās. Tieši šajā virzienā notiek pārmaiņas cilvēkos. Jaunas apziņas rašanās un Akaši izmaiņu rezultāti, kas tiek zīmēti caur jēdzieniem, koncepcijām.
Var sākt VADĪT SAVU DZĪVI! Ir pienācis laiks RADĪT.
Un, jo vairāk cilvēks atmodīsies, jo ilgāk dzīvos. Apziņa ar apzinātu līdzjūtības domāšanu paildzina mūžu. Miera un atslābinātības stāvoklī veidojas attiecības ar citiem cilvēkiem un visu pārējo.
Nenotveramais Akaši, kas pārkalibrējas, lai kļūtu daudz mazāk nenotverams. Tas virza cilvēcisko būtni uz pavisam citu esības apzināšanos.
Tas, ko mēs mācāmies apgūt: tas ir miers – kurā nav skaidru iemeslu mieram 3D, un zināšanas par skaistumu un ezotēriskas lietas, kas nav redzamas tiem, kuri uzticas tikai tam, ko redz viņu acis. Tā ir Dieva mīlestība, kas kļūst pamanāma dzīvē, un pilnīga melu, moku un baiļu neesamība. Pasaule, ieejot jaunā atvērtības stāvoklī, izplešas šajā “tukšumā”, kā tauriņa, kas izlīdis no kūniņas, spārni.
Jo atvērtāks kļūst cilvēks, jo lielākā mērā atklājas viņa radošās spējas. Jo vairāk Dieva ir cilvēkā (sava Dievišķā Dziļuma apzināšanās), jo mazāk viņam vajadzīgs kas no ārpuses, jo mazāk viņam var dot citi cilvēki.
Cilvēks iemācās sevi saprast, kā daļu no pasaules, tās pasaules, kuru viņš gatavojas vērot. Un uzņemas atbildību par saviem paša vērojumiem.
Mēs meklējam Dievu – un atrodam sevi. Mēs meklējam sevi – un atrodam Dievu.
Akadēmiķe Valentīna Mironova Tulkoja: Ginta Filia Solis
Daudzi senie pareģi ir pareģojuši apokalipsi un pasaules galu, ko aprakstījuši senie maiji, daudzi svētie, gaišreģi. Un šie pareģojumi sāk piepildīties. Tikai tas nav tas pasaules gals, kuru mēs bijām iedomājušies:
Tā ir planetāro ciklu maiņa, tāpat kā dienu nomaina nakts. Tas ir laiks, kad apziņa pāriet daudz augstākā līmenī un planēta attīrās no tumsas, visa destruktīvā un karmas.
Tāpēc tas skars mūs VISUS.
Katrs, kurš šobrīd atrodas šeit uz Zemes, ir vēlējies atnākt tieši šajā laikā, lai piedzīvotu tieši šādu pieredzi. Un tas nozīmē, ka ikkatram ir iekšējā zināšana, resurss un enerģija tam, lai izietu šo laiku.
Tie, kuri dzīvo šobrīd ir pašas spēcīgākas dvēseles, kuras spējīgas, piedaloties šajā spēlē, palīdzēt šai planētai un uz tās dzīvojošajiem ieiet jaunā ciklā un jaunā laikā. Planētas mentālā sfēra ir piesārņota ar destruktīvām cilvēku domformām, tāpēc šobrīd tā kopā ar mums iet cauri attīrīšanas procesam.
ZINI, šis ir ļoti svarīgs laiks. ZINI, ka tu esi mūžīga būtne, kas apveltīta ar kosmisko saprātu un spējām, un šis iemiesojums ir tikai kārtējā tava spēle, priekš kuras tev ir izsniegts tavs “ādas kostīms”. ZINI, ka viss notiekošais ir Lielā Scenārista un Režisora Griba. ZINI, ka viss šobrīd notiekošais ved pie evolūcijas, pie pilnīgas mūsu potenciāla atvēršanas. Tā potenciāla, kas ir katrā no mums, un tas ir vienīgais, ko vēlas mūsu dvēseles.
SVARĪGI. Pārstāt vainot un nolādēt jel ko: valdības, citas nācijas, cilvēkus, sevi, Dievu, tumšos spēkus – viņiem vienkārši ir tādas lomas. SVARĪGI. Mācīties pieņemt notiekošo ar uzticēšanos Radītājam un savam Garam. SVARĪGI. Pārstāt pieķerties tam, kas brūk un aiziet – prasme dzīvot tagadnē, būt elastīgam un spējīgam adaptēties – tās ir tās prasmes, kuras mums šobrīd ir ļoti vajadzīgas. SVARĪGI. Dzirdēt sevi, savu intuīciju, savu sirdi. Tikai tava būtība spēj izvest tevi tur, kur tev jābūt un ar tiem, ar kuriem kopā tev jābūt.
Atrasties drošībā var tikai, sekojot iekšējam impulsam, iekšējam saucienam un iekšējai savai zināšanai. SVARĪGI. Paiet malā no prāta un savienoties ar savu sirdi.
Esi ar cilvēkiem, kuri tev garā tuvi.⠀ Jo vairāk to ir apkārt, jo tu kļūsti spēcīgāks un jo lielākas iespējas ir tavai grupai. Kopā jūs spēsiet nostāvēt šajos sarežgītajos laikos.
Satricinājumi un attīrīšanās skar visu pasauli un ir bezjēdzīgi meklēt ārpasaulē drošu vietu. Tava iespēja saglabāties un tava drošība šobīd ir atkarīga no tava iekšējā miera un spējas pašsavaldīties. Tavas iekšējās vētras būs kā magnēts, kas pievilks ārpasaules vētras. Tāpēc ir vajadzīgs iekšējais miers. Pamet tās darbības, kas kaitē citiem cilvēkiem un dabai.
Cēloņu-seku laiks tiek samazināts līdz minimumam. Radi un veido! Palīdzi citiem! Ir pienācis laiks dalīties, atdot, palīdzēt, atbalstīt.
Ja tev šobrīd ir ļoti slikti, noliec malā savu svarīgumu un sāc palīdzēt citiem, un tu ieraudzīsi, cik ļoti uz labo pusi mainīsies tavi apstākļi un stāvokļi.
Atver savu sirdi! Maskas, liekulība un sasaistītība vairs šai pasaulei nav vajadzīga.
Visi notikumi, kurus mēs vērojam, ir domāti tam, lai cilvēki atvērtu savas sirdis un atgrieztos pie savas patiesās dabas.
Mēs esam Mīlestība! Mēs neesam atdalīti viens no otra, mēs esam vienots apziņas lauks, vienots organisms.
Jo ātrāk tu atmodīsies no tumsas snaudas, jo mazāk cietīsi. Dodies pie savas patiesās un dievišķās dabas. Tas ir tavs pēdējais eksāmens. ATCERIES, ka mēs esam radītāji. Mēs radām savu realitāti ar savām domām, stāvokļiem un nolūkiem. Iedomājies sevi savā gaišajā nākotnē. Ieliec tajā tos stāvokļus, kuros tu vēlies būt.
Tavas notikumu rindas ir kā puzles gabaliņi, kas saliekas no tām sajūtām, kuras tu visbiežāk piedzīvo. Savas realitātes vadīšana ir iespējama caur stāvokļiem. Dari visu iespējamo, lai atvērtu savu sirdi un atrastos savā iekšējā prieka laukā, savā mierā, līdzsvarotībā, harmonijā un mīlestībā.
Ginta Filia Solis 
