Ir tāda programma: “Naudas nav”

nabadzība

Bijušo postpadomju valstu kopīgās nelaimes nosaukums ir “NAUDAS NAV”.
“Mums tam nav naudas”, “Mēs to nevaram atļauties”, “Tas onkulis zog, bet mēs ar tēti esam godīgi”, “Liela nauda atnes vienas vienīgas nelaimes”…
Izaug pieaugušas tantes un onkuļi. Starp citu, biznesmeņi un biznesa lēdijas, kuri paši labi pelna, ar lielu daudzumu naudas, un vienalga tur – krūtīs ir sajūta, ka “naudas nav”.
Izaug gudrinieki un gudrinieces, kuri nezin kāpēc nevar pietiekami daudz nopelnīt. Un pēkšņi sazin no kurienes “uzkrīt” lielāka naudas summa – un viņi no tās pavisam fiksi un ātri atbrīvojas. Tūliņ, uz karstām pēdām notiek kāds ugunsgrēks, kaut kas applūst, kaut kas salūzt un visa šī “nejauši saņemtā”, ka viņi uzskata, nauda aiziet turp.

Kādā no apmācību grupām par naudu kāda meitene teica: “”un es domāju, tāda liela naudas summa, kā gan no tās ātrāk atbrīvoties?”. Grupa sāka smieties un trokšņot. Es pārjautāju: “atbrīvoties?” Viņa lielām, nesaprašanas pilnām acīm uz mani skatās un saka “es teicu – ieguldīt”. ” Nē, tu teici, atbrīvoties” – vienā balsī iesaucās visa grupa. Mēs visi redzējām, ka viņa patiešām sevi nedzirdēja, bet patiesībā neapzināti izpļāpājās.
Viņas dzimtas anamēzē ir gan represijas, gan padomju laiki, kad “kulakiem” visu atņēma, gan arī laiks, kad lielas naudas summas skaitījās bīstamas. Nauda ātri ir jāiztērē. Viņa šajā grupā atnāca risināt problēmu “nevaru sakrāt”.

Patiesībā stāsts par naudu vienmēr ir stāsts par drošību.
Vai ir droši atļauties labklājību, komfortu, citas iespējas, plašākas, kā lielākajai daļai sabiedrības? Bieži vien mani līdzpilsoņi man pārmet, kā gan es uzdrošinoties dejot un priecāties, kad valsts ir tādā grūtā situācijā.
Valsts, kurā par vērtību un varonību tiek uzskatīta izdzīvošana bleķa gultā ledusaukstā kamerā, protams, nekad ideoloģiskā līmenī neatzīs parasta sadzīviska komforta vērtību. Kad ir silti, nevis auksti, kad ir garšīgi, nevis “nu, tā”, kad ir patīkami nevis nepieciešami un smagi.
Kad labāk ir draudzēties, sadarboties, darīt abpusēji izdevīgas lietas, nevis karot, aizsargāties un turēt aizdomās. Tās ir ļoti mulļķīgas, pretīgas un bezjēdzīgas iemaņas – gribēt dejot, gribēt skaistu vannas istabu, gribēt naudu ceļojumiem un skaistam apģērbam, ne tikai ēdienam un idzīvošanai. Šīs iemaņas nav drošas – kāds atnāks un noteikti atņems.

Tos, kuri sevī nes šo nelabvēlīgo programmu par naudu, var atpazīt pēc sekojošā:
– Viņiem ir nauda “bērnišķīgiem tēriņiem”: ēdienam, somiņām, labākajā gadījumā kādām viedierīcēm, bet viņi tās visbiežāk pērk nevis par skaidru naudu, bet kredītā; tas ir kaut kas līdzīgs kā košļene un saldējums bērna dzīvē. Ko redz bērns, kad iet garām krāsainiem kārdinošiem saldumu stendiem? Viņš redz tādus brīnumainus krasainus papīrīšus, šokolādītes, mazas spēļmantiņas un tām iztērē visu savu kabatas naudu. Šai cilvēku kategorijai nauda pārsvarā gadījumu arī ir tāda pati vien kabatas nauda. Uzmanību, un tas nav atkarīgs no tā, cik liela ir viņu alga!!!!

– Viņi sevi neredz kā dārgas sadzīves tehnikas, dārgas mašīnas, laba remonta vai ekskluzīvu ceļojumu īpašniekus. Viņi nav tie, kuri iegulda naudu savā izglītībā vai bērnu izglītībā, taču bieži vien viņi ir tie, kuri dažkart pērk ļot dārgu ēdienu dārgā veikalā un tērē tam lielu naudu, līdz brīdim, kad ierauga milzīgu caurumu savā budžetā;

– Viņi neriskē tur, kur vajadzētu riskēt, viņi ir neparedzami. Viņi neieredz priekšapmaksu par pirkumiem un pasākumiem, kaut arī tas ir izdevīgi, tāpēc, ka “iespējams, pardomāšu”. Viņi ļoti uztraucas par to, vai oficiants gana labi pastrādājis, lai nopelnītu savu tējas naudu, bet speciālisti – pasniedzēji, ārsti – savu naudu. Viņi neredz nekādu ieguvumu no tā, ka labotu zobus labā klīnikā vai algotu labu, dārgu juristu un tieši uz to arī ekonomē, bet tai pašā laikā kredītā iegādājas dārgu aifonu vai mašīnu, kuras apkope viņiem nav pa kabatai.

– Kas attiecas uz lieliem pirkumiem – mašīnu, dzīvokli, māju, tad tā ir problēma. Uz treniņiem par naudu nāk pieauguši vīrieši, kuri jūtas pārak mazi tādam ienākumu un atbildības līmenim. Kā likums, gan sievietēm gan vīriešiem tas diezgan pārsteidzoši un skarbi ir saistīts ar neprasmi rūpēties par sevi – lai ziemā nebūtu auksti, lai apģērbs būtu gana silts un dzīvoklis komfortabls un labi iekārtots.

– Jebkurā dzīves situācijā, kas skar to ģimeni un pašus, viņus uztrauc tikai viens “cik tas maksā?” Un tas nav stāsts par merkantilismu. Pat ne par skaudību. Tas ir stāsts par trauksmi – vai es to varu atļauties? Un visbiežāk nosaukto summu viņi uztver ka pārāk lielu priekš sevis.

– Viņi nespēj saprast, cik tad patiesībā viņiem izmaksās jebkurš pirkums, attiecībā pret viņu resursiem. “Es nopirkšu RENO vietā BMV, tāpēc, ka tad es varēšu piebraukt pie kafejnīcas un cilvēki uz mani skatīsies”. Un nabags “velk” šo BMV un tas maksā ne tikai naudu, bet plus vēl trauksmi, dusmas, bailes, kas nopietni iedragā viņu psihiskos resursus.

– Viņiem ir ļoti grūti krāt. Priekš viņiem tie ir tik briesmīgi ierobežojumi, kurus viņi nespēj pārciest. Viņi ir impulsīvie pircēji. Tas ir kā bezogļhidrātu diēta, kad noraujies un ēd nevis kūciņu, bet pilnība aprij visu torti. Krāju-krāju, pati nezinu, kam krāju, bet pēkšņi skatlogā ieraudzīju “lietiņu”. Ļoti sagribējās! Ļoti! Un tur arī palika visi mani iekrājumi. Braucu uz mājām pēc naudas, braucu samaksāt depozītu, viss kaut kadā neprātā, iedomājoties sevi ar šo “lietiņu”, un bija tā, it kā būtu sākusies jauna dzīve. Patiesībā gribējas nevis to lietiņu, bet gribējās atlaist spriedzi.

Tie, kuriem ģimenē iedotas labas prasmes, kā apieties ar naudu, zin vienu labu formulu. Tas saucās “man ir pietiekami”.

Viņi stāsta vienmēr vienu un to pašu stāstu. Viņu ģimene ir pārdzīvojusi visdažādākos laikus, ir bijusi ļoti nabaga un ļoti bagāta. Un vienmēr šajā ģimenē bija kāds, parasti vecmāmiņa vai vectētiņš, kuri ļoti labi prata apieties ar naudu. Viņi teica: “paldies, mums vienmēr naudas pietiek”.
Un tas nebūt nenozīmē, ka šajā ģimenē ļoti labi pelnīja. Dažkārt ģimene ilgāku laiku bija badojusies un dzīvojusi nabadzīgi. Manā vīra ģimenē briesmīgajā pēckara laikā audzināja slimu bērnu, kuram tirgū pirka medu un sviestu. Nauda šīm lietām tika ilgi krāta un atlikta.
“Pietiekami” bija nepieciešamajam un nepieciešamais bija: pieklājīgs apģērbs; vest bērnu uz jūru, algot ārstus un skolotājus bērnam; krāt mašīnai un kooperatīvajam dzīvoklim.

Viena no meitenēm, kurai kā reiz bija šīs prasmes, kura prata gan iegādāties nekustamo īpašumu, gan ļoti gudri rīkoties ar ģimenes budžetu, ļoti brīnījās par jautājumu “Un, ko tad, ja man ļoti iepatīkas vēl viens zābaku pāris?”

Viņa atbildēja: “Man vienmēr gribas tieši tik, cik varu atļauties. Ja tā ir mana pēdējā nauda, ja tā ir nauda ne priekš zābakiem, ja šie zābaki neietilpst manos plānos – es tos negribu. Punkts!”

Zābaku viņai ir pietiekoši. Viņa prot laicīgi apstāties un prot pat nesākt, zinot visu par saviem resursiem.
Nelabvēlīgs ģimenes scenārijs ir tikai viens no faktoriem, kuru jūs paši varat izlabot ar savu psiholoģisko darbu. Otrs faktors ir – atliktās baudas prasme. Un arī to var trenēt savā pieaugušo cilvēku dzīvē.

Autors: praktizējoša psiholoģe Jūlija Rubļova
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Jau novembrī Pavasara studija rīko vairākus seminārus par šo tēmu, gan Laimes terapijas cikla, gan Lieliskā piecinieka cikla ietvaros. Sekojiet informācijai!

Domā plašāk

doma plasak

Nav vērts ieciklēties tikai uz naudu – pārpilnība ir daudz plašāks jēdziens.
Visi zin, ka pārpilnība nav tikai nauda. Tā ir gan attiecības, gan veselība, gan mantinieki.
Un ne vienmēr bagāts ar naudu cilvēks var tikt uzskatīts par plaukstošu.
Mans garīgais skolotājs skaidro to tā.
Pieņemsim, tev šajā dzīvē pienākas ne pārāk daudz naudas. Toties tava karma paredz ārkārtīgi daudz laimes ģimenē. Bet, ja cilvēks ir ieciklējies uz naudu?
Viņš daudzreiz atkārto pasaulei to, ka viņam nav vajadzīgas dzīves dāvanas, labāk tā vietā lai iedod skaidru naudu…

Un tad viņš var kļūt par miljonāru un sagraut visus pārējos savas laimes avotus. Piemēram – ģimeni.

Arī tu, droši vien zini tādus cilvēkus, kuri kļuvuši bagāti, maksājot ar savas ģimenes labklājību un laimi.
Var kļūt bagāts, maksājot ar savu veselību, reputāciju, attiecībām ar cilvēkiem…
Gadās arī pretēja situācija – kad cilvēkam var būt daudz naudas, bet viņam galvenais ir attiecības. Un tad viņš saņem ļoti daudz ģimenes laimes. Pat tad, ja viņam tā it kā nepienākas sākotnēji.
Ne visiem ir dota pārpilnība naudā. Dažkārt mēs saņemam pārpilnību iespēju veidā. Un tas nav sliktāk. Tā cilvēki bieži vien pat bez naudas tiek pie mājām un mašīnām – bez naudas, bet caur iespējām.

Es nesaku, ka jāizvēlas – vai nu – vai nu. Es runāju par to, ka jātiecas ir uz pārpilnību, ne naudu. Un tas ir daudz visaptverošāks jēdziens.

Olga Vaļajeva
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Nauda un Dievs

zari saknes

Atsevišķos dažu reliģiju hierarhijas attīstības posmos cilvēki pamanīja, ka daudzi cilvēki, kuriem ir nauda un materiālie labumi, gala rezultātā aizmirst Dievu. Par viņu Dievu kļūst nauda un šie labumi. Ņemot verā to, ka reliģijas mērķis ir aizvest cilvēku pie Dieva, tad tie izplatīja pārliecību, ka bagātam cilvēkam grūti nokļūt Debesu valstībā. Tādā veidā ļoti daudzi pieņēma šo pārliecību, ka bagātie nenonāks Debesīs.

Ņemot vērā to, ka mēs visi dziļi sirdī esam garīgi, pat tie, kuri uzskata, ka tādi nav, mēs visi meklējam Dievu. Un lai to atrastu, mums būtu jāiemācās viena lieta: arī tad, kad tev ir pietiekoši daudz naudas, dzīvot nevis tās dēļ, bet arī nesatraukties par to, ka tā varetu nebūt un, ka to varētu pazaudēt.

Labklājība nozīmē pārliecību par to, ka pat tad, ja tu kaut ko zaudē, tu vienmēr to vari sev atgriezt. Tāpēc mums ir jāiemācās dzīvot materiālo labumu ieskautiem, tomēr nepieķerties tiem.

Diemžēl vairums cilvēku turpina dziļi dvēselē ticēt tam, ka bagātam būt ir kaut kas slikts. Un, ņemot vērā to, ka ar mums notiek tas, kam mēs ticam, tad nav nekāds brīnums, ka materiālajā pasaulē vairumam cilvēku ir ļoti grūti dzīvot labklājībā.

Kas tad jādara, lai vienlaicīgi varētu dzīvot garīgā, emocionālā un finansiālā labklājībā un pārpilnībā?
Kad tu runā par garīgo labklājību, tu droši vien ar to domā: “Kā būt garīgam cilvēkam, dzīvojot šajā emocionālajā un finansiālajā labklājībā?” Tas ir iespējams, ja tu pieņemsi ideju par to, ka tev IR tādas tiesības. Ņemot vērā to, ka mūsu būtība ir Dievs, tad paužot sevi kā cilvēciskas būtnes, mums visiem ir tiesības uz pilnvērtīgu laimi visās jomās. Dievs, būdams tīra Mīlestība, vēl mums visiem tikai mīlestības, harmonijas, prieka piepildītu dzīvi. Un tas nozīmē, ka tad, kad mēs piedzīvojam kaut ko citu, tas nozīmē, ka esam aizmirsuši Dievu.
Vēl bez patiesības par to, ka Dievs ir Mīlestība, darbojas cēloņu un seku likums, kuram pakļauta visa dzīve uz planētas, un atbilstoši tam, mēs arī pļaujam to, ko esam iesējuši.

Patiešām, ņemot verā to, ka esam cilvēki, mums visiem piemīt brīvā griba, spēja izvēlēties. Un šo, mums uzdāvināto spēju, diemžēl cilvēki izmanto aplam. Vairums cilvēku izvēlas neticēt, ka “Dievs IR Mīlestība” un, ka viņi paši ir pelnījuši labklājību. Tāpēc viņi pļauj ne to, ko vēlas. Viņi pļauj tieši to, kam tic, nevis to, pēc kā tiecas.

Un tikai tad, kad tu Dvēseles dziļumos ZINĀSI, ka tev IR TIESĪBAS uz visu to bagātību, kas atrodas uz šīs Zemes, tikai tad šī bagātība izpaudīsies arī tavā dzīvē.

Ja tu šo bagātību izmantosi tam, lai pietuvotos Dievam, tu noteikti spēsi attīstīt savu garīgo dimensiju un palikt veiksmīgs arī finansiālajā plānā.
Autors: Liza Burbo “Nauda un parpilnība”
Tulkoja: Ginta Filia Solis
Par to, kā noticēt un praktiski to visu izdarīt, fantastiski un mums saprotamā veidā māca lieliskā skolotāja Inese Prisjolkova un viņas Laimes terapijas seminārs “Nauda un bagātība” ir viens no pieprasītākajiem šāda veida semināriem. Jau pirmdien, 26. augustā plkst. 18:00 E.L Skaistuma studijā (plāksnīte pie durvīm) Lācplēša ielā 22/2. stāvā tiekamies, lai rezultātā notiktu skaistas lietas.

Pieteikties vari šeit:
http://www.pavasarastudija.lv/2019/08/01/laimes-terapijas-seminars-nauda-un-bagatiba-2608/

Problēma ar naudu?

nauda lule vilma

“Pastāv divi finansiālo problēmu iemesli, un jums ir jāsaprot, kurai kategorijai piederat jūs.
Viena kategorija ir cilvēki, kuriem ir problēmas attiecībās. Jūs varbūt esat labi fokusējušies biznesam un visas savas pūles un centienus veltāt tam. Jūs varat izmēģināt un darīt visu pieejamo un iespējamo, bet finansiālās problēmas kā nerisinās tā nerisinās, jo jūsu dzīvē ir problēmas attiecībās.
Attiecībās var būt paslēpušās daudzas negatīvas emocijas un sāpes, un tās manifestējas kādā finansiālā formā vai ārējā krīzē.
Ja piederat šai kategorijai, tad varat lūgt AmmasBagavāna svētību, lai tā palīdz pieņemt jūsu attiecības, palīdz iziet cauri to sāpēm un gūt sevī mīlestību un prieku. Kad esat piepildīts ar mīlestību un prieku, tad jūsu ārējā pasaule pavisam dabiski kļūs turīga un pārtikusi.
Otra cilvēku kategorija ir tie, kuri nerespektē ārējo pasauli, noliekot materiālo pasauli zemākā līmenī, uzskatot, ka tieksme pēc materiālajām vērtībām ir pretīga un tie sevī ir izveidojuši pārliecību nedzīties pakaļ materiālajām vērtībām. Šie cilvēki sevī varētu būt izveidojuši uzskatu, ka tas ir anti-garīgi un ved prom no apgaismības, ka tā nav vienotība.
Ja esat šo iluzoro konceptu upuris, tad neiegūsiet bagātību savā dzīvē. Jo dziļi sevī jūs necienāt bagātību, jūs necienāt turību un jūs necienāt pārpilnību. Kaut kur savos dziļumos jūs novērtējat un apbrīnojat nabadzību kā garīguma simbolu vai garīgo evolūciju. Šajā gadījumā jūs nepiesaistīsiet bagātību savā dzīvē.
Jums jāierauga un jāapzina šie ierobežojošie uzskati. Tie radušies varbūt no kādas reliģiskas nosacītības vai tāpēc, ka ticat- iekšējā un ārējā pasaule nekad nevar kopā eksistēt-, ka jums var būt tikai viens no tiem. Kaut kādu iemeslu dēļ jūs ticat, ka jums var būt vai nu iekšējais stāvoklis vai ārējā pārticība. Bet tā tas nav. Nē.
Amma un Bagavāns ir Dvīņu avatāri un tie vēlas apvienot šos cilvēku dzīves abus aspektus. Tie vēlas sniegt cilvēcei iekšēju atmodu un tāpat arī ārējo pārticību. Un tā, ja jūs varētu apzināt savus ierobežojošos uzskatus, kas mīt jūsu iekšienē, un, ja lūdzat, lai jūsu dzīvē ienāk ārējā pārticība un pārpilnība, tad jums tā būs.”

Vienotības universitātes Atmodas mācība

No Māras Brantes dienasgrāmatas

Vilma Lūle: Kurš noliedz naudu, tam nāksies dzīvot bez naudas

nauda lule vilma

Viss ir realitāte. Tas nozīmē, ka Dievs ir reāls tam, kurš viņu saprot un sajūt.

Daudzi uzskata, ka viņi to jūt, taču paši, tajā pat laikā, atrodas ceļa meklējumos. Vienotības iepazīšana ir bezgalīgs process, kurš tiecas dziļumā un nevienam nav dots iepazīt Dievu, pat vislielākajam zinātājam ir ļoti daudz ko mācīties.

Realitātes sajūta
Kamēr vien cilvēks, dzīvojot savā fiziskajā ķermenī, sajūt vien fizisko realitāti – redz to, dzird, sajūt, un skatoties pulkstenī, pārbauda tās kustību laikā, viņš kā realitāti uztver to, ko pazīst.

Tajā pat laikā, parasts cilvēks jau gadsimtiem ilgi ir runājis par jūtām, garīgo dzīvi, garīgumu, neizprotot šo vārdu nozīmi, jo tas ir stāsts par neredzamām lietām.

“Es mīlu tevi vairāk, kā tu mani”. Pazīstams parmetums. Vai tad tu esi to svēris vai izmērījis?

Kāds ļoti pārgudrs kungs, izlasījis manu pirmo grāmatu, teica: “Tikai tas, kurš neko nesaprot no mīlestības, var par to šādi runāt!”
Tas izskanēja kā galējais spriedums, un es pat nesāku pierādīt pretējo. Dzīve viņam pierādīs, vai tas, ko viņš teica, ir taisnīgi. Man tajā ļoti daudz kas ir skaidrs.

Ne tik sen mans saprāts noreaģēja līdzīgi. Es ievēroju kāda filosofa teikto, ka mūsu civilizācija nezin, kas tas ir – mīlestība, un es dusmīgi padomāju: “Ko viņš atļaujas! Kā tā var runāt!”

Atšķirībā no augstāk pieminētā kritizētāja, man radās iekšēja vajadzība aizrakties līdz šī apgalvojuma saknei. Sāku sev jautāt: “Ko viņš ar to gribēja pateikt?” Pēc tam man pieleca.
Pamēģini arī tu, katru reizi, kad gribās iebilst un pateikt “nē!”, aizdomāties, kas aiz tā slēpjas, un tu kļūsi arvien viedāks.

Tas, kurš rīkojas gudri, kļūst veiksmīgs.

Tas nenozīmē, ka gudram ir viegla dzīve. Gluži otrādi. Gudram cilvēkam dzīve uzstāda augstākas prasības. Līdz ar saprāta izaugsmi, pieaug arī gara gudrība.

Garīgam cilvēkam neredzamā pasaule ir realitāte, to var ieraudzīt, sajust un saprast. Jo vairāk atveras gars, jo lielāka iespēja mierīgi un bez aizspriedumiem saprast visu labo un slikto šajā pasaulē – nenorādot kādam citam ar pirkstu.
Lai to sasniegtu, ir jāatbrīvojas no stresiem, kas traucē redzēt pasauli.

 

Mēs eksistējam kā fiziskie ķermeņi, un lielākā daļa cilvēku pagaidām ir garīgi akli. Dieva vadītās augstākās pasaules palīdz mums pacelties garā, tomēŗ mums jāsaprot tas, ka, lai nokārtotu savas materiālās lietas, pagaidām vēl mums ir nepieciešami materiālie līdzekļi vai to starpnieks – nauda.

Kas pret viena veselā kādu daļu izturas naivi, kā pret nevajazīgu, tas līdz galam tā arī neiemācīsies materiālisma mācībstundu.

Pret naudu ir jāizturas līdzsvaroti, to nevajag noliegt. Kurš naudu noliedz, tam nāksies dzīvot bez naudas, – jo viņš taču to noliedz. Un pamēģini šodien izdzīvot bez naudas.

Man katru dienu nākas dzirdēt, kā garīgā krīzē nonācis, un tās dēļ smagi saslimis, nepraktisks cilvēks, patētiski apraksta savu brīnišķīgo nākotni, kur viss būs skaisti un ideāli. Nauda nav problēma – tā viņš deklarē.

“Mans mīļais, tieši naudas dēļ tu arī esi slims! Atver acis! Paskaties uz cilvēci un sevi tai skaitā. Visi jūs vienoti šobrīd izejat mācībstundu, kuru vienkāršiem vārdiem varētu nosaukt: naudas postošā ietekme uz garā muļķajiem. Ja mēs esam nākuši, lai to iemācītos, tātad jāmācās.

Naudas maģija ir gara spēka mērs.

Kurš iemācīsies izturēties pareizi pret naudu – nopelnīt to, labi strādājot un pareizi domājot, un tērējot to pareizajiem mērķiem, tas būs izpircis savu grēku un kļuvis vieds. Cik ir tādu cilvēku – tas jau ir cits jautājums.”

No naudas nevajag taisīt problēmu, tas nozīmē – naudu nevajag padarīt par Dievu, taču to noliegt nedrīkst.

Naudas noliegšanas problēma ir milzu klupšanas akmens tiem, kuri iet garīgās izaugsmes ceļu.
Kurš noliedz vienas nepatikšanas, tas noliedz arī otro un trešo.

Vēlme būt ideālam atņem realitātes sajūtu.

Dievišķajā Vienotībā visam ir sava vieta. Un ar domu sākas darbība. Kurš vēlas atdalīt šos divus jēdzienus, tam nāksies cīnīties.
Kurš naivi domā, ka māju var uzcelt bez naudas, tam nāksies dzīvot zem egles, kamēr vien nesapratīs to – var vai nevar. Kuram ir saprāts, tas šobrīd tur sēž un domā, kas gan viņam traucē nopelnīt sev jumtu virs galvas.

Vispirms viņš piedod visām negatīvajām domām, tad gars atveras un norāda, kad piecelties un kurā virzienā doties. To, ka cilvēkam vajadzīgas mājas, gars zin.

Kurš ir tuvredzīgs, tas baidās skatīties tālumā.
Viņam ir bail no nākotnes, jo tā izsauc dusmas un aizkaitinājumu. Visbiežāk tas noteik ar jaunajiem. Atlaid savas bailes, tas palīdzēs attīstīt intuīciju un spēju paredzēt.

Kurš ir tālredzīgs, tas ir parspīlējis savus labos nodomus.
Tas vēlas redzēt tālu, tas nozīmē, ka vinš vēlas saņemt daudz un uzreiz, taču nevēlas redzēt mazās lietas.

Dzīvē, pirmkārt, ir jāiemācās priecāties par sīkumiem, tad dzīve cilvēkam uzticēs kaut ko lielāku. Ja cilvēks pieprasa no citiem, tajā skaitā no valsts, lai tā nodrošina viņa nākotni, tad viņam pasliktinās redze: ja reiz viņš neredz to, ka, pirmkārt, katram pašam jāsakārto sava dzīve.

Viss sākas ar domu formām, pēc tam vajag paskatīties sev zem kājām, un tikai pēc tam skatīties talumā.

Ir jāatbrīvo savas bailes un neapmierinatība, kas saistīti ar nākotni, lai nākotne varētu pietuvoties. Viss jāsāk no sevis – kā garīgi, tā arī fiziski – lai pec tam ietu tālāk.

Kurš ir iemācījies analizēt savu uzvedību un atbrīvot sliktas domas, tas panāks vēlamo un vienlaicīgi atgriezīs sev redzi. Bet par to, ka tas nav viegli izdarāms, liecina lielais briļļaino un aklo cilvēku skaits visā pasaulē.

Redzes zaudēšana, kuru izsauc vecums, ir saistīta ar nevēlēšanos redzēt dzīves sīkumus.

Vecs cilvēks vēlas redzēt to lielo, ko ir paveicis un sasniedzis sava dzīvē. Ja viņš nesaprot, ka dzīve sākas ar sīkumiem, kuri ir tikpat svarīgi kā lielās lietas, jo viens bez otra nevar pastavēt, viņš sāk šos sīkumus neieredzēt, un tie arvien vairāk viņam bojā dzīvi.

Lai arī redze pasliktinās, lai cilvēks neredzētu sīkumus, kā viņam to gribās, taču tas viņam nepatīk.

Nevēlas redzēt sīkumus, bet nez kāpēc velk brilles, lai varētu tos redzēt. Dusmas provocē vēl lielāku redzes bojāšanos. Kurš vecumdienās sāk novērtēt savu laiku un netērēt to niekiem, var gadiem ilgi nēsāt vienas un tās pašas optiskās stiprības brilles. Bet, ja vecs cilvēks pārstāj pievērst uzmanību sīkumiem, jo jūt, ka tiem viņa dzīvē vairs nav nozīmes, viņa redze sāk uzlaboties. Kas ir sīkumi? It viss, kas tev ir mazsvarīgi.

Piemērs no dzīves:

Es reiz ārstēju kādu 25 gadīgu jaunu cilvēku, kurš acs gļotādas iekaisuma rezultātā, septiņu gadu vecumā pazaudēja redzi. Sākumā viņš radīja saprātīga cilvēka iespaidu. Viņa galvenais informācijas avots bija radio. Mācību par piedošanu viņš uztvera pozitīvi. Prāts viņam bija filosofisks. Un efekts no ārstēšanas bija ātri jūtams. Viņš sāka atšķirt gaismu, tad ēnas, tad siluetus un vēlāk pat atšķīra sievietes un vīriešus. Pēc tam iestājās darbā. Un drīzumā progress apstājās.
Es, pēc iespējas skaidrāk, centos viņam izskaidrot viņa domu formas, taču sev par izbrīnu, uzdūros pretestībai. Viņš nevēlējās redzēt vairāk! Viņš baidījās ieraudzīt slikto, baidījās, ka tad, ja sāks redzēt, viņam nāksies pašam par sevi rūpēties – agrāk taču to viņa vietā darīja citi. Viņiem tas bija jādara.
Tas, ka viņa jaunākā māsa savu dzīvi bija pilnībā ziedojusi viņam, viņa dvēseli it nemaz neaizskāra. Viņa tēvs bija pensionārs- alkoholiķis, bet māte bija mirusi.
Viņa slimība bija kā glābiņš no pasaules ļaunuma.

Es ar savu redzīgā loģiku nevarēju noticēt redzētajam un teicu viņam: “Ja tu nevēlies nodarboties ar savu negatīvo domu atbrīvošanu, tad vairs nenāc pie manis”. Un viņš vairāk arī nenāca. Tobrīd viņš jau redzēja pietiekami labi. Pārējo viņa vietā bija jādara citiem. Tik lielā mērā viņu bija nocietinājusi viņa vecāku kopdzīve.

Tas, kurš, satiekoties ar slikto, ieinteresēts vaicā: “Ko šis sliktais man vēlas iemācīt?” – tas nekad nezaudēs redzi.
Tas, kurš mīl jokus un prot pasmieties par sevi, tam sliktais vienmēr ir labāks.
Tas, kurš pasaulē redz tikai slikto, un visu sev apkārt slacī ar savām asarām, nevēloties redzēt šo briesmīgo dzīvi, tas ar laiku zaudēs redzi, jo to viņš arī vēlējās.

Tāpēc nemet vējā pravietiskus vārdus – no liekvārdības līdz pašam sevis noskaušanai ir viens solis.

Galvenā visas cilvēces interese ir koncentrēta uz materiālās labklājības celšanu. Taču krīze, kas sākās gadsimta beigās, lauž cilvēkus, jo nav iespējams sasniegt vēlamos rezultātus bez filosofiskās domāšanas attīstības.

Piemēram, bērns, kurš izaudzis nabadzīgā ģimenē, visiem spēkiem cenšas sasniegt labklājību.  Viņu uz priekšu dzen bailes palikt nabadzīgam, un vēlme kļūt bagātam dod viņam spēku realizēt savus sapņus.

Taču bailes palikt nabadzīgam turpina viņā dzīvot un nemanāmi pāraug naidā pret nabadzību. Cilvēks jūt, ka vairs nevēlas labot apģērbu, un pat pogas piešūšana viņam šķiet pretīga.

Viņš meklē, kur pogu piešūt par maksu, vai arī izmet ārā labu mantu, pat nenojaušot, ka tādā veidā pamazām attālinās no bagātības. Pakāpeniski viņā aug riebums pret nabadzību. No šejienes līdz skopumam ir viens solis. Un izaugsme palēninās.
Vienā jaukā dienā pienāk paziņojums par bankrotu, un bailes no nabadzības ir savu darbu paveikušas.

Tur, kur par dzīves pamatu tiek uzskatīta bagātība, dzīves mācībstunda tiek pasniegta tieši caur bagātību.

©Vilma Lūle
Ilustracija:  ©Chema Madoz
Avots: econet.ru
Tulkoja: Ginta FS

Cilvēces traģēdija – NEPAMATOTAS CERĪBAS

zelta masina

Nesen vācu zinātnieki publicēja interesantu statistiku: pēdējos 50 gados vācieši sākuši dzīvot par 400% bagātāk kā agrāk, bet ar depresiju sirgstošo skaits pieaudzis par 38%.

Henrijs Fords kļuva par bagātāko cilvēku pasaulē, pateicoties reformām automobiļu rūpniecībā. Viņa sasniegumi iedvesmoja daudzus talantīgus uzņēmējus un radās pasaulslaveni brendi: Cadillac, Chevrolet, Buick, Dodge. Jaunas mašīnas burtiski piepildīja Ameriku. Pēc kāda laika pienāca brīdis, kad tirgus bija pārsātināts un automašīnu pārdošana strauji samazinājās.

Un patiesi, kam gan vajadzīgs jauns auto, ja pietiekami labi brauc vecā, jau pierastā? Kāpēc gan tērēt naudu? Saskārušies ar šo problēmu, ģeniālie marketologi izdomāja jaunu, viltīgu gājienu: viņi sāka iedvest veco automašīnu lietotājiem nepilnvērtības sajūtu.
Automašīnu ražotāji sāka katru gadu izlaist arvien jaunus un jaunus auto modeļus. Viņu panākumi iedvesmoja arī citu nozaru ražotājus: apģērba, kosmētikas, apavu u.t.t. Krievi saka: “и понеслась душа в рай”… precīzāk: uz elli.

Jūs noteikti esat ievērojuši, ar kādu ironiju un nicinājumu, pārpucējušies pēc pēdējā modes kliedziena, muļķīgi pusaudži skatās uz bērnu, kura vecāki nevar atļauties iegādāties tādas lietas?
Pievērsiet uzmanību, 2 reizes gadā apģērbu ražotāji rada jaunas kolekcijas. Eksperti, dizaineri bezgalīgi mums atkārto: “Šajā sezonā modē būs olīvzaļā krāsa!” Kāpēc to dara? Protams, lai iedvestu pircējam vēlmi pirkt un palielinātu savu preču noietu. Nauda!!!! Cilvēki, kuri pagājušo sezon nopirka tādu pašu, tikai sarkanas krāsas mēteli, jutīsies diskomfortā.

Transnacionālās korporācijas manipulē ar lētticīgo cilvēku apziņu, ražojot arvien jaunas un jaunas ierīces, apģērbus u.t.t. Reklāmai tie tērē 500 miljardus dolāru gadā. Šīs naudas pietiek lai padarītu cilvēci nelaimīgu. Lai atrisinātu bada problēmu pasaulē, būtu nepieciešami vien 50 miljardi dolāru gadā.

Galvenā problēma ir tā, ka mums pastāvīgi jāizmet labas lietas, jo tās “izgājušas no modes”. Cilvēces traģēdija – NEPAMATOTAS CERĪBAS.

Nopērkot jaunu automašīnu, cilvēks priecājas vien īsu brīdi. Ja viņa draugi nākamajā dienā nopirks “krutāku” mašīnu – šis prieks ilgs tikai dienu.

Daudzi no mums tiecas pēc arvien jaunākām, modernākām lietām un paši to nemanot, kļūst arvien nelaimīgāki. Žurku skrējiens dzīvi pārvērš absolūtā bezjēdzībā.

Laimīgs tas, kurš var mierīgi uz to visu pievērt acis un šajā skrējienā nepiedalīties!!!!

Kā sieviete neļauj vīrietim nopelnīt vairāk

hotelka

Kura gan sieviete nevēlas, lai viņas vīrs pelnītu vairāk? Un, ja atceramies par to, cik katrai sievietei ir materiālo vēlmju – viss kļūst skaidrs. Viņam pietiks ar vienu istabu, bet sievai vajag trīs. Viņam pietiek ar gultu un televizoru, bet sieva vēlas paklājiņus, aizkariņus, trauku mazgājamo mašīnu. Tieši tāpēc šobrīd tik ļoti populāra ir tēma par to, kā sievietei iedvesmot savu vīrieti uz varoņdarbiem un lielāku peļņu.

Un, lai cik dīvaini tas nešķistu, tieši sievietes, pašas to neapzinoties, ierobežo savu vīriešu peļņas iespējas. Kā tas notiek? Parunāsim par to nedaudz vairāk.

Ar vienu rakstu te būs par maz – ir ļoti daudz aspektu (kurus es redzu un saprotu).
Sāksim ar to momentu, kad sieviete un vīrietis kopā sāk radīt kādu jaunu telpu un iespējas.

Finansu plūsmas un griesti

Ģimenē ir kopīga finansu plūsma. Tas nozīmē – kāda summa, kas komfortabla abiem un atnāk pie abiem.

Un visinteresantāk ir vērot, kā tā saglabājas, neskatoties ne uz ko.

Piemēram, kad es aizgāju no sava pēdējā darba, vīrs arī vairs nestrādāja ofisā. Bija kāds bizness, kurš varēja nest peļņu un tikpat labi – arī nenest peļņu. Es pārdzīvoju, vai mēs spēsim saglabāt savus ienākumus un samaksāt dzīvokli. Taču nākamajā mēnesī mēs atkal pelnījām tikpat, cik iepriekš, kaut arī es nestrādāju un manas algas nebija.

Vai arī tad, kad mans vīrs beidza vadīt projektu, mēs domājām, ka tūliņ iestāsies īslaicīga finansu bedre – jo nekas taču nav sagatavots, lai uzturētu esošo ienākumu līmeni. Bet viss sakārtojās pats no sevis. Vairāki jauni klienti “nokrita” kā sniegs no debesīm. Un summa saglabājās iepriekšējā.

Tie ir tādi pozitīvi piemēri. Bet ir arī sava, ne visai saulainā puse.
Plūsma ir arī griesti – tie ir mūsu ierobežojumi no augšas. Jūs varat redzēt arī tādas situācijas – kad “noraujas” darījumi, samazinās prēmijas vai arī kādas citas nepatīkamas lietas, kas notiek ne no šā, ne tā.. Atceros, reiz kāda meitene man rakstīja:

«Šajā mēnesī mans preču apgrozījums palielinājās divas reizes. Mēs ar vīru jau sākām sapņot par to, kā tērēsim to, kas «pa virsu». Kamēr viņš nesaņēma algu, kuru pēkšņi bija “nogriezuši” tieši par tik, cik mēs bijām izrēķinājuši tērēt «pa virsu» ierastajam. Gala rezultātā sanāca tas pats, kas parasti – ne vairāk, ne mazāk».

Un to es arī pati savā dzīvē esmu novērojusi. Kad pusmēneša laikā pie vīra atnāk daudz jaunu klientu un atnes praktiski visu mēneša ienākumu, bet pēc tam pēkšņi viss apstājas – līdz pat mēneša beigām. Lai atkal no jauna atsāktos nākamā mēneša sākumā.

Vai arī, kad tuvojies kadam ciparam un vairāk nekādīgi nesanāk nopelnīt. Kaut danco, kaut dziedi, dari jebko.

Tad, lūk!.

Griesti un plūsma ģimenē ir kopīgi. Tas nozīmē – komfortabli abiem.

Kāpēc dažkārt pēc šķiršanās vīrietis sāk pelnīt daudzas reizes vairāk? Visticamākais, sievietes griesti bija daudz zemāki. Jo komfortabli jābūt abiem – lūk arī “nogrieza”, lai sievai nebūtu grūti.

Kopējā finansiālā karma

Bet dažkart ir gluži otrādi – vīrietis pēc šķiršanās pārstaj pelnīt vispār. Visticamākais nauda ģimenē bija sievietes – un palika ar sievieti. Tas jau attiecas uz jautājumu par to, kam šī enerģija (nauda taču ir enerģija) pieder.

Mēs esam raduši visu redzēt tieši. Piemēram, ir ģimene, kurā strādā tikai vīrs. Sieva un berni dzīvo mājās. Taču, vai gan tas nozīmē, ka tā ir tikai vīra nauda?

Patiesībā tā ir kopējā plūsma – kurā vienā veselā saplūst visa pieaugušo un bērnu nauda. Bērns, piemēram, atnāk jau ar savu naudu. Vienmēr. Dievs dod bērnu un dod bērnam. Bet, ja precīzāk, dvesele atnes visu sev līdzi, lai vecāki viņu varētu izaudzināt.

Indijā ļoti nabadzīgas ģimenes lūdz par to, lai Dievs tām atsūtītu bagātu bērnu. Un ļoti bieži, kad tāds bērns atnāk – viņiem strauji paceļas ienākumi. Vai nu laimē loterijā. Vai augļus sāk nest kāda uzsākta lieta. Vai atnāk mantojums. Tā pēkšņi, ne no kurienes.

Mēs ļoti bieži vēlamies, lai vispirms būtu nauda un tikai pēc tam plānojam bērnus. Bet tā ir milzīga kļūda. Jo kamēr bērna nav, mums ir labi un divatā pietiek – vairāk naudas arī nebūs. Ja nu vienīgi ļoti centīgi un smagi strādāt dēļ mājas, vai mašīnas, aizmirst par atpūtu un vienam par otru.

Pēc mūsu precībām, mana vīra ienākumi pieauga 3-4 reizes. Vidēji. Un tas ir tikai pirmo mēnešu laikā. Šobrīd šī summa ir vairākus desmitus reižu lielāka.

Kad piedzima vecākais bērns, sākumā mēs visu pazaudējām. Taču pēc viņa piedzimšanas vīrs uzsāka biznesu. Pārstāja strādāt algotu darbu, jo tā nevarēja ģimeni pabarot, un tas arī prasīja pārak daudz resursu… Un mēs pārcēlāmies uz Pēterburgu.

Ar bērna piedzimšanu mēs kļuvām mobili – sākām ceļot un nopirkām automašīnu. Mēs tik ilgi bijām vēlējušies automašīnu, bet tas nekādā veidā mums nesanāca. Uzreiz pēc dēla piedzimšanas mēs nopirkām tieši to automašīnu, par kuru bijām sapņojuši. Sarkanu Mazdu. Un arī ar dēla piedzimšanu mūsu dzīvē parādījās garāki atvaļinājumi, lai kopā varētu ceļot pa pasauli. Droši vien arī māja “atnāks” kopā ar trešā bērna piedzimšanu. Ļoti gribas tam ticēt.

Kā palielināt plūsmu?

  1.  Attīstīt savu gribēšanu (хотелку).
    Kamēr sieviete atsakās gribēt, vīrietim nav ko viņai dot. Metožu ir daudz – līmēt kolāžas, rakstīt vēlmju sarakstus, krāt burciņas ar sapņiem… galvenais, rakstīt visu pēc kārtas, bez kritikas, bez praktiskuma vērtēšanas (nu, un kur es pēc tam ko tadu uzvilkšu?)
  2. Pēc tam sākt attīstīt atļaušanu (позволялку).
    Nepietiek vien ar to, ka tu vēlies jaunu kleitu. Vēl ir jāatļauj sev to nopirkt. Īpaši tad, kad maz naudas. Un ne tikai jāatļauj, bet arī “nenograuzt” sevi pēc tam. Protams, tam saknes stiepjas bērnībā, kad mums ļoti daudz ko aizliedza, nenovērtēja (kam tev tāda lelle, tu taču jau esi liela meitene!) Saknes saknēm – taču tagad, kad esam pieauguši mēs paši varam sev aizliegt vai atļaut. Te galvenais ir ieradums.
  3. Dažkārt atļaut sev ļoti labas kvalitātes lietas.
    Te es nerunāju par to, kā notrallināt vīra algu un pēc tam cerēt uz augstāko spēku atbalstu. Es runāju par to, ka tad, kad tu izvēlies kādu lietu, skatoties tikai uz cenu, tu neļauj pārpilnībai ienākt tavā dzīvē. Agrāk es pirku basenes tikai tirgū – lai pietiek vienai sezonai, tāpat saplīsīs. Un atceros to, kā vīrs mani centās pierunāt nopirkt kvalitatīvas. Smadzeņu man tajā laikā nepietika – drīzāk – to bija par daudz. Tāpēc pierunāšana bija ilga. taču beigās es piekritu (tad mums tas bija ļoti dārgi – piektā daļa mēneša algas). Taču pēc tam izrādījās, ka tās ne tikai neplīst, bet arī neberž, un neizvalkājas, un tās vispar nejūt uz kājas, lieliski izskatās un priecē acis. Un, galvenais, vīrs bija ļoti laimīgs. Un saprata, kādēļ tad vēl pelnīt vairāk, ja ne tāpēc, lai mani biežāk tā iepriecinātu ar maziem nieciņiem un blakus redzētu starojošu sievu.
  4. Piepildīt savus sapņus!
    Sapņo par spoguļkameru – nopērc! Lai arī sākotnēji “no rokas” un lietotu. Tads bija mūsu pirmais Canon. Taču tai bija priekšrocība – tā bija trīsreiz lētāka par jaunu tādu pašu. Piepildīts sapnis dod milzīgu enerģiju un iedvesmu. Pirmais lietotais iPhone, lietots, bet izsapņotais auto, izpārdošanā nopirktas skaistas mēbeles – varianti ir vienmēr! Ir jāļauj sev piepildīt sapņus. Un tad naudas kļūs arvien vairāk. Tā nāks atkal un atkal – lai piepildītu jūsu sapņus.
  5. Paši vienkāršākie veidi kā uzlabot plūsmu.
    Tie ir labas kvalitātes īrētie dzīvokļi (kad tu nevari atļauties pelnīt mazāk par to cenu), dažādi elektroniskie piederumi – telefoni, datori, fotoaparāti, ceļojumi uz skaistām zemēm. Protams, svarīgi, lai tas viss būtu bez fanātisma. Latiņa aug lēnām, pakāpeniski – tik ātri, cik ātri esiet gatavi to «sagremot»
  6. Strādāt ar ierobežojošajām pārliecībām.
    Ka nauda – tas ir slikti, par to jākaunas, bailēm no naudas. Dzīve jūs sargās no naudas, ja tā jums liks uztraukties.
  7. Strādāt ar dzimtas scenārijiem.
    Viebiežāk mūsu bailes un neprasme krāt, parādi un citas grūtības nāk no pagātnes. No atmiņām. No dzimtas atmiņas, kurā kādam atņēma īpašumus, izsūtīja, kāds dalīja mantojumu, kāds iegrima lepnībā par savu bagātību.

Turpinājums sekos!
Autors: Olga Vaļajeva

Tulkoja: Ginta FS

P.S. Par to visu mēs sarunājamies savā 100dienniekā

8