Vai zini, patiesi ticīgi cilvēki ir laimīgi cilvēki. Viņi domā tā: “Kur esmu es, un kur ir Dievs? Dievam labāk redzams, kas man vajadzīgs. Tātad, šobrīd nav īstais brīdis”. Un cilvēks koncentrējas uz to, kas viņam ir. Un kā tikko viņš ir koncentrējies uz to, kas viņam ir, uz to, ka viņa glāze ir pa pusei pilna, liktenis nekavējoties šo glāzi papildina.
Bībelē tas pateikts vienkārši un kodolīgi: “Jo kam ir, tam tiks dots, un tam būs pārpilnība; bet, kam nav, tam tiks atņemts arī tas, kas tam ir.”
Patiesībā nav tādu jēdzienu “maz” un “daudz”. Cik ir, tik ir. Bet, ja tu to vērtē kā “daudz” – tev pavairosies. Un tas attiecas arī uz nelaimēm. Piemēram, tu vērtē, ka dzīvē ir tik daudz netaisnību un tev tiks dodas, dotas un dotas netaisnības.
Tiklīdz padomāsi par to, cik daudz sapratnes tev dzīvē ir, tev tiks dots arvien vairāk sapratnes.
Svetlana Dobrovoļska Tulkoja: Ginta Filia Solis
Ir miljoniem veidu, kā cīnīties ar slimībām. Cilvēce savā izdomas bagātībā ir pati sevi pārspējusi.
Tradicionālajā un netradicionālajā medicīnā ir simtiem tūkstošu dažādu institūtu un klīniku. Iedomājies – tās ir veselas zinātnes, mācības, un daudz visu veidu dziednieku, kuri cīnās un meklē metodes, lai apkarotu visu veidu “sarežģītības līmeņu” slimības.
Ir miljoniem veidu cīņai ar slimībām un tikai viena metode, kā dzīvot bez slimībām – tā ir māksla, kuru katram ir iespēja apgūt.
Ir divi pamatmodeļi kā dzīvot:
– Cīņa/pretestība
– Dzīve.
Šīs 2 galvenās metodes, divi dažādi domāšanas veidi, uzskati par sevi un dzīvi kopumā. Vienkāršāk sakot, tas ir “pesimisms un optimisms”. Tas ir tas, ko tu nākotnē sagaidi sev, savai ģimenei, draugiem, valstij, civilizācijai, planētai.
Tas ir tas, kurp tu virzi savu TICĪBU, pašu varenāko no visām eksistējošajām enerģijām.
– Ja tu domā, ka cilvēce var iet bojā no kādas epidēmijas vai slimības – tu, visticamākais, esi pārskatījies šausmu filmas.
– Ja tu uzskati, ka tev vai kādam citam cilvēkam, cilvēcei kopumā eksistē patiešām bīstamas lietas, situācijas vai slimības – tu tās arī saņemsi, tāpēc, ka tu no tām baidies. Un tā būs tieši tava realitāte.
– Ja tu tici, ka eksistē slimības – tu pieņem tās savā dzīvē. Jā, slimības ir tumsa, launums, par to neviens nestrīdās. Taču jebkura tumsa ir gaismas trūkums.Tumsa nav spēks, ka daudzi uzskata. Nav nekādas labā un ļaunā cīņas. Slimība tavā dzīvē eksistē tikai tad, kad tu no tās baidies, kad tici tās eksistencei, kad pieņem tās spēku, kad domās to sev “piemēri”, kad meklē simptomus internetā, kad dodies pie ārstiem un dziedniekiem, lai atrastu metodes, kā ar to cīnīties.
Ikviena slimība ir apziņas kļūda, tas ir gaismas trūkums apziņā, tas ir tas, kas liek meklēt gaismu un to, kas pie tās ved. Slimība ir tikai spēcīgs klauvējiens pie tavām durvīm, kas atskan tikai tāpēc, lai tu izmainītu savu apziņu un dzīves veidu.
Jebkura slimība NAV spēks. Cīņa ar slimībām – tā ir atzīšana tās par spēku un tas jau ir zaudējums. Tā ir sava vājuma atzīšana, gaismas un spēka trūkums. Pelējums ir tikai tur, kur ir aukstums, mitrums un netīrība.
Taču katram cilvēkam ir kolosāls spēks un vareni instrumenti, kurus sauc TICĪBA, MĪLESTĪBA, DZĪVES RADOŠĀ ENERĢIJA. Tev tās ir tikpat daudz, kā ikvienam citam cilvēkam. Un šis spēks var tevi gan pacelt, gan likt aiziet bojā.
Ārējais vienmēr ir iekšējā atspulgs un sekas. Ja tu sev apkārt redzi epidēmiju – tad šī ir ticības trūkuma epidēmija. Tā ir nepareiza sava GARA SPĒKA un dzīves enerģijas izmantošana.. ikviena slimība eksistē tikai tur, kur ir BAILES.
Tur, kur ir ticība nav vietas ne slimībām ne bailēm. Tas ir jāsaprot. Meklē gaismu, meklē cilvēkus, kuri vieš ticību un atmodina mīlestību un vēlmi dzīvot. Izvairies no cilvēkiem, kuri pienes tev informāciju, kas izraisa bailes, skumjas, bezcerību, aizkaitinājumu. Bēdz no tiem, kuri tev saka, ka tu esi vājš, ka tu kaut ko nevari, ka tu ar kaut ko netiksi galā. Bēdz no tiem, kuri saka, ka tev ar kaut ko jācīnās vai jācenšas izdzīvot.
Šie cilveki paši ir slimība un eksistē tikai uz tavas Ticības rēķina.
Patiešām bīstama ir tikai viena slimība un tā ir apziņas slimība. Tā ir TICĪBAS, MĪLESTĪBAS, RADOŠĀS DZĪVES ENERĢIJAS trūkums.
Ir miljoniem veidu, kā cīnīties ar slimībām un ir tikai viena metode kā dziedināties no jebkuras sliības un šī metode ir PATIESĪBA un GAISMA. Šī metode ir TICĪBA un pozitīvas gaidas.
Šī metode ir būt tam, kas tu esi un iet kopā ar tiem, kas nes gaismu un patiesību, nevis ar tiem, kuri nes iznīcību un sēj bailes.
Tavā dzīvē notika, notiek un notiks tikai tas, kam tu tici. Un pat tad, ja tu esi viens un tev blakus nav neviena domubiedra – tu esi tas cilvēks, kurš aizdedzina sērkociņu, ieejot tumšā istabā. Un tumsa pazūd…. tagad šeit ir GAISMA.
Kāds paziņa žēlojās: klausies, man ir četrdesmit gadi. No rīta man ir migrēna, vakaros sāp mugura. Uz acīm brilles, uz zobiem kroņi, apavos ortopēdiskās zolītes. Kad ēdu sausu barību, man ir aizcietējumi, kad treknu – gastrīts, no vīna – dedzina. Bez tabletēm no mājas neiziesi, bez aizsargkrēma pludmalē apdegsi, bez miega, neesi dzīvotājs. Bet es taču it kā esmu vesels cilvēks!
Nu, jā, es saku. Tu arī esi vesels cilvēks. Ta izskatās veselība. Tāpēc, ka slimība izskatās pavisam savādāk.
Vai arī: tu bezgalīgi daudz strādā, naudu tērē pārsvarā tikai bērnu vajadzībām. Ēd mājās nevis restorānos, valkā tikai kokvilnas apģērbu, atpūties uz dīvāna. Pēc ienākuma līmeņa pārliecinoši esi kaut kur pa vidu un dažkārt pat augstāk par vidējo. Kāpēc gan rezultātā nav iespējams neko iekrāt – reizi gadā aizved ģimeni uz tuvāko jūru – turpceļš lidmašīnā, atpakaļ – kājām? Tu taču it kā esi bagāts cilvēks?
Nu, jā, es saku, tieši tā arī izksatās bagātība. Nabadzība izskatās pavisam savādāk.
Man taču ir brīnišķīgi viegli un gaiši bērni! Kāpēc gan viņi neklausa, ir skaļi, nav ģēniji matematikā un istabā regulāri viņiem “bardaks”?
Viss ir vienkārši: tā uzvedas brīnišķīgi viegli un gaiši bērni. Bērni ar smagu raksturu uzvedas savādāk.
Bet man ir bijusi ļoti laba audzināšana, ļoti labs garastāvoklis! Laba dzīve! Gaiša galva!
Tad kāpēc… Viss pareizi! Labs augums, laba vasara. Tas, kas mums ir – tas arī ir. Kad tas vairs nebūs labs? Kad tā mums vairs nebūs.
Un, vēl: es taču it kā esmu ļoti ātrs! Kāpēc viss man aizņem tik daudz laika? Jebkuri procesi, visas pārmaiņas? Jā, un arī pati saprašana?
Viss ir vienkārši: “tik daudz laika” – tas arī ir “ātri”. Lēni – tas ir daudz ilgāk.
Bet kā tad dzīve? Sanāk, ka tā ir īsa?
Nē, tā ir gara. Ļoti gara: septiņdesmit, astņdesmit gadu. Un to laikā tu paspēsi to, ko paspēsi. Tā arī izskatās gara dzīve. Īsa dzīve – tas ir pavisam savādāk.
Vakarā pēc darba braucu garām parkam, tur cauri alejai katru vakaru steberē divi vecīši. Es viņus zinu kādus 20 gadus, viņi bija skaisti, tādi mēdz būt cilvēki gados ar labiem ciltsrakstiem. Viņi bija jautri, trakulīgi, braukāja pa ārzemēm, kolekcionēja gleznas, smējās par manām anekdotēm. Tagad viņi abi izskatās, tā, it kā būtu sarāvušies divreiz mazāki. Vecā sieviņa salīkusi, vecais vīrs staigā ar kruķiem. Mani pat nepazina. Knapi velk kājas, trīs soļi piecās minūtēs.
– Lai kas arī notiktu apkārt, vispirms parūpējies par sevi. Kad būsi līdzsvarots, tavā dzīvē pamazām ienāks viss nepieciešamais un notiks pārmaiņas, pēc kurām esi lūdzis.
– Nedomā kā Cilvēks. Tev ir iespēja radīt visu, ko vēlies. Uzņemies atbildību par savu ceļojumu un neveic nekādas izmaiņas baiļu dzīts.
– Rūpējies par sevi un savu apziņu, un tu iedegsi gaismu, kas apspīdēs arī tavus bērnus. Šodien izstarotā gaisma nekur nepazūd. Tā saglabāsies mūžīgā krātuvē, un tavi bērni to izmantos visu savu dzīvi.
– Priecājies par savu dzīvi, lai kur arī tā tevi būtu atvedusi. Pat tad, ja būs grūti, atceries, ka tā ir tikai pāreja.
– Zeme un Cilvēks, kurš saņem savu dzīves macību, ir nešķirami partneri. Tu nespēsi būt līdzsvarots, kamēr nesapratīsi savu pamatpartnerību ar planētu – caur pieslēgšanos Zemes sirdij.
– Gara Mīlestības būtība ir tāda, ka tad, kad tu lūgsi ābolu, tas nekad tev neiesmērēs čūsku.
– Cilvēk, pievienojies mums mūsu “tagad” lokam. Dzīvo ilgi un tā vietā, lai baidītos no rītdienas, radi to pats.
– Doma ir enerģija! Nav nekā spēcīgāka par verbalizāciju un vizualizāciju. Dziedināšanas un transformācijas mehānismi prasa šīs enerģijas garīgo apmaiņu.
– Tu esi augsta būtne, kura uz šīs planētas maskējas par vienkāršu bioloģisku būtni un šai maskai tic visi – arī tu pats!
– Kad tu piesauc Dieva mīlestību un paud tīru nolūku, brīnumi ir iespējami.
– Mīļais Cilvēk, ar ko tu nevēlies runāt? Kam tu negribi piedot, dzīvam vai mirušam? Ir pienācis laiks aizmirst šīs muļķības!
– Cilvēk, zini, ka tevi ļoti, ļoti mīl!
– Kad brīnumi notiek, tie notiek no iekšpasaules – tas ir tevis paša dievišķais process! Ikviens, kurš pieprasa savu iekšējo dievišķumu, rada savu realitāti un pārvalda to, kas viņam nav zināms, nav saprotams un pat šķiet neiespējams.
– Tieši tad, kad tu žēlojies par to, ka nesaņem atbildes, tu tās saņēmi no Dieva! Tas ir tik raksturīgi Cilvēkiem – saprast “nē” vai “pagaidi” no Gara kā “atbildes nav un nebūs”. Iepazīsti gaidīšanas gudrību.
– Dievs ir Mīlestība, bet Mīlestība ir pats varenākais Visuma spēks. Tā sargās tevi un kalpos tev.
– Ir pienacis Tavs laiks, tūkstošiem gadu iemiesojumu un darbu apmaksāts. Nepalaid to garām! Tev ir spēks un vara. Un tevi ļoti, ļoti mīl.
– Kad pie tevis atnāk kāda mācībstunda, tev ir brīva izvēle: būt upurim vai uzvarētājam.
– Kā var baidīties no tā, ko pats radi? Viss, kas radīts, pieder tev, radītājam.
– Aizmirsti vārdu upuris, izdzēs to no savas vārdnīcas. Tas smird pēc vecajām enerģijām un pilnībā neatbilst tavai varenībai.
– Izvelc dievišķo Mīlestību no čemodāna ar jaunu enerģiju, paskaties uz sevi un piedod. Piedod savam iekšējam bērnam.
– Iedomājies sev ideālo risinājumu, nedomājot par to, kāds tas ir. Vienkarši ieraugi to, ka problēma ir atrisināta. Nestāsti Garam, kā to risināt. Vizualizē rezultātu un parējo atstāj mūsu ziņā.
– Jūti, ka savā ceļā esi iesprūdis? Priecājies! Tu taču zini, ka viss ir nosacīti. Iespējams, tu esi apstājies tikai tāpēc, lai citi tiktu tev līdzi. Viņi taču grib piedalīties tajā, ko esi radījis!
– Tavā pagātnē nav nekā taa, ko nevarētu izmainīt tagad. Tu esi gan nākotnes gan pagātnes radītājs. Tu radi visu, ko sauc “tagad” vārdā, tajā skaitā arī to, kas tev šķiet neizmaināms.
– Tava Cilvēciskā ķermeņa polaritāte ir Zemes polaritātes atspoguļojums. Ja tu esi līdzsvarots ar Zemi un, ja tavi poli ir līdzsvaroti ar Zemes poliem, nekāda slimība tevi neapdraud!
– Tici man, uz Zemes nav varenāku radību par Cilvēkiem, kuri saņem savas mācībstundas! Visi pārējie šeit tikai kalpo šim tavam darbam.
– Nemēdz būt nāves nevietā. Jūs visus pārpasaulīgi mīl un jūs šeit uz Zemes neesat atnākuši nejauši. Un visu šo jūs kopā esat saplānojuši, pirms nācāt.
– Tu ieslēdzies skapī un savās bēdās tēlo, ka esi viens. Saproti taču beidzot, ka arī tur kopā ar tevi ir vesela svīta. Tu vienkārši nevari būt viens. Tas Garam ir neiespējami!!!
– Ja tu atrodies aplī, kuru esi radījis pats, tev nav par ko uztraukties.
– Gara Mīlestība ir tīra. Tā ir mierīga. Tai nav nekāda mērķa. Tā nekad netēlo.
– Ir tikai viena tavas esības uz Zemes jēga – tev jāpaceļ Veseluma vibrācijas.
– Mīlestība ir spēks! Pieprasi šo spēku, kuru tu tik labi pazīsti! Tas izvedīs tevi cauri visām nedienām! Mīlestība ir Visuma solījums.
– Svētīti ir tie cilvēki, kuri meklē to, kas ir neredzams un vēl nav nosaukts par reālu. Viņu atalgojums būs zināšanas un viedums, un viņi liks pamatus jaunākajām zinātnēm uz šīs planētas.
– Mīļie, “Paaugstināt vibrācijas” – tie nav tikai vārdi. Tas pat nav jēdziens. Tā ir manifestējusies realitāte.
– Cilvēkiem, kuri ir saņēmuši apgaismību, viņu pašu pagātne bieži šķiet sveša attiecībā uz viņu jauno dzīvi. Pat viņu izskats var mainīties – un viņi paši to jūt.
– Cilvēkam, kurš saprot attiecību starp lineāro laiku un “tagad” laiku, nākotne nekad nebūs problēma.
– Sanāciet kopā un ģenerējiet pozitīvu domu enerģiju planētai un Cilvēcei. Jaunajā enerģijā jūs spēsiet radīt daudz vairāk nekā savu individuālo pūļu summu.
– Tu esi tās gaismas ķēdes posms, kura arī ir pats Visums. Tātad tu patiesi esi daļa Dieva.
– Vai Cilvēks patiesi var būt Visuma daļa? Protams, jā! Tas arī ir galvenais Kraijona vēstījums. Tas ir tas, ko viņš jums stāsta visus šos gadus: katrs atsevišķs Cilvēks ir ļoti svarīga Dieva daļa.
– Dievs nedzīvo vakuumā. Tava garīgā ģimene zin par tavu dzīvi un grūtībām, ar kurām tu sastopies. Tāpēc tad, kad skaiti lūgšanas, pajautā: Dievs, saki man, kas man jāzina? Un pēc tam svini uzvaru.
– Dievs nevienam nepieder. Šī Cilvēce ir viena Ģimene uz vienas Zemes, vienkārši katram ir savi uzdevumi. Nevienai ciltij nav monopola uz Dievu. Kad visi to sapratīs, uz Zemes būs daudz mazāk problēmu.
– Kad redzi vai dzirdi vārdu Dievs, padomā par to, kas ir tev blakus darbos un spēlēs, un padomā par savu patieso būtību. Nedomā par kādu augstāku spēku kaut kur debesīs. Dievs esi tu!
– Patiesība paliek patiesība, lai arī kam jūs, Cilvēki, būtu nolēmuši ticēt.
– Atceroties aizgājušo tuvinieku vārdus, zini, ka daļēji viņi joprojām ir ar tevi. Tas ir viens no viņu garīgā līguma punktiem būt kopā ar tevi šādā veidā. Un arī tu, atstājot Zemi, atstāsi daļu no sevis tiem mīļajiem, kuri joprojām turpina dzīvot.
– Tavai bioloģijai nav nekā vērtīgāka kā sarežģītas pagātnes enerģijas izmaiņas. Mainīsies tavs DNS, mainīsies tava sirds, un tevī sāks ieplūst enerģija, kas patiešām pagarinās tavu dzīvi.
Kraijona vēstījumi Avots: МАГИЯ СЛОВА Tulkoja: Ginta Filia Solis
Jautājums: Lūdzu, padalieties savā noslēpumā, ko jūs darāt, ka izskatāties tik brīnišķīgi? Meitenēm tas ir svarīgi. Varbūt kādas enerģijas sejas maskas, vai ko citu?
Atbilde: Nekāda noslēpuma nav. Kad vēlies saņemt kaut ko īpašu, ir vienkārši JĀTIC, ka TAS IR kaut kas ĪPAŠS. Droši vien būs kāds, kurš teiks – “Ar to nepietiks!” Protams, tas viss sākas no pašcieņas. Pieņemot sevi tādu – kāda esi. Iespējams, tu vēlēsies pārbaudīt, ko nozīmē BŪT SIEVIETEI? Vai – KĀ tas ir – BŪT SIEVIETEI? Tad Visums piedāvās tev situācijas-notikumus, lai sevi ieraudzītu dziļāk. Un saprastu, kaut ko jaunu priekš sevis… Pieņemot sevi tādu, kāda tieši tu esi, tu ļauj sev atšķirties no pieņemtajiem stereotipiem. Kad tu šādi domā, ķermenis sāk ieklausīties. Protams, tas neizmainīsies uzreiz, taču pretimnākoši “atvērs” savas ausis. Un, protams, tās ir rūpes par sevi. Pirmkārt, par savām DOMĀM. Tu vēlies būt vesela un jauna? Seko savām EMOCIJĀM un REAKCIJĀM uz tām. Atsakies no tā, kas tevi tavās domās grauj.
Jūsu visu spēks – kā puišiem, tā arī meitenēm – ir jūsu DOMĀS. Tās rada pasauli un jūsu realitāti. Tieši IKDIENĀ. Jo tieši tur arī izvietots “Dievišķais nodomu realizācijas poligons”.
Tavām domām jābūt TĪRĀM – tas, starp citu, ir svarīgākais moments izslavētajā “vibrāciju paaugstināšanā. Bet domas kļūst par vārdiem. Tātad arī VĀRDIEM jābūt TĪRIEM. Un ar tiem, tāpat kā juveliera instrumentiem burtiskā nozīmē, ir jāprot rīkoties. Visums tevi dzird – un ar domām un vārdiem tev atbild. Šobrīd tas notiek momentā, un nav nekādas vajadzības lauzot rokas saukt “par ko man tas viss?!”
Protams, rūpes par ķermeni. Ķermeņa “inventerizāciju” tieši tāpat var pasūtīt, izmantojot pareizos vārdus. Piemēram “Esmu pateicīga Garam par kvalitatīvu konsultāciju par manu veselību pie burvju ārsta.”
Atceries, kurp vērsta tava uzmanība, turp arī dodas enerģija. Starp citu, pareizi atsekojot savu argumentāciju (un arī domas), mūsu dziļā nervu sistēma iemācās atslābināties, kas nozīmē, ka tā sāk dzīvot BEZ STRESA. Mēs lēnām “izstūrējam” pie savas Būtības.
Paradoksāli, bet fakts. Tur, dziļi mūsu ķermenī dzīvo Prieks. Ja ieklausīsies, tu savienosies ar pavisam jaunu priekš sevis sajūtu. Tā dzīvo pati par sevi, un absolūti nav atkarīga no ārpasaules. Tikai mēs parasti tur “neieklausāmies” un “neieskatāmies”. Tā ir Dievišķa Sajūta. Izrādās, ka mēs esam tik bagāti!
Tikai klausies TO! Minūti-divas ieklausies, palūdz lai PRIEKS paceļas pie tevis. Un paceļoties augšup, tas dos ne tikai baudījumu. Viss organisms atcerēsies šo jauno stāvokli. Un gribēs to izbaudīt vēl un vēl. Jo vairāk tu atļausi šim patiešām Dievišķajam Priekam būt “virspusē”, jo vairāk tevī atmodīsies prasme zināt atrisinājumu visām savām situācijām. Tā pat nav intuīcija, tas ir kas dziļāks. Ja tu izlemsi uzticēties šai sajūtai, tev zudīs jebkura vēlme raizēties (un no tavas dzīves aizies STRESS). Un tavā dzīvē ienāks brīnumaini notikumi.
Sadzīves brīnumi – kad ej garām spoguļojošām virsmām (spoguļiem, vitrīnām, skapja pulētajām durvīm…), pasaki savam ATSPULGAM – “kāda brīnumskaista sieviete”. Tie nav tikai vārdi – tā ir sava iekšējā apbrīna atzīšana…. pat tad, ja tev ir pavisam citādāks garastāvoklis. Vienalga pasaki. Tāpēc, ka tavām smadzenēm ir pilnīgi vienalga, vai šis notikums ir reāls, vai tu to iztēlojies. Un kas notiks pēc tam?.
Pēc tam sāks notikt tev saskanīgi un harmoniski notikumi… Tev tas ļoti patiks.
Es novēlu jums visiem priekpilnu sevis iepazīšanu!. Un tas arī ir ceļš uz jaunību.
P.S. Turklāt tu vari (un tas pat ir jādara) sev izgudrot citu maģiju. Atceries par uzmanību? Kurp tu to vērs, tur arī enerģija ies. Un noteikti atceries, ka tas, ko tu radi, arī ir ĪPAŠS. Lūk, arī visa jaunības recepte.
80-to gadu beigās mēs veicām pētījumu ar mērķi noskaidrot, vai dziedniekiem ir kas kopīgs. Mēs novērojām dažādu dziednieku darbu, vairums no kuriem izmantoja dažādas metodes vai tehnikas. Mēs izskatījām praktiski visus pazīstamos izdziedināšanas paņēmienus. Šeit bija visi – gan dziednieki, kas izmanto roku likšanu, gan psiķirurgi, Reiki meistari, prānas dziednieki, zintnieki un zintnieces, šamaņi, burvji un melnie magi, psihoterapeiti un citi. Mēs pētījām enerģiju, kas nāk no dziednieku ķermeņiem, un atklājām, ka praktiski visiem ir identisks viļņu sinusoidālais raksturs – tas pats raksts (paterns) ar trīs augstiem viļņiem un vienu zemu vilni, kuri pastāvīgi atkārtojas, pie tam šī raksta avots izvietots visuma sirds čakrā.
Mūsu atklājums ir ļoti interesants arī no ģeometriskā viedokļa tamdēļ, ka pat elpvads precīzi ar sirds čakru tiek dalīts vienā vīrišķajā daļā augšā un trīs sievišķajās daļās apakšā. Bija viena īpašība, kas bija raksturīga visiem dziedniekiem, vismaz kamēr viņi strādāja. Izdziedināšanas brīdī viņi bija centrēti Kristus čakrā, tieši virs zobenveida izauguma – galvenajā Visuma beznosacījuma mīlestības čakrā.
No šī pētījuma un citiem manis veiktajiem eksperimentiem es tagad zinu, ka nav pārāk svarīgi, kādu tehniku vai tehnikas cilvēks izmanto dziedināšanai. Tehnika vienkārši dod cilvēkam iespēju koncentrēties uz noteiktu dziedināmā cilvēka gara struktūru, bet reālā dziedināšana notiek caur mīlestību, kuru pacientam dod dziednieks. Nevis zināšanas, bet dziednieka mīlestība atjauno un paceļ cilvēku. Tamdēļ runāt par dziedniecību, nerunājot par mīlestību, nav nekādas jēgas.
Cilvēku, apdzīvotu vietu vai visas planētas dziednāšana – tas ir viens un tas pats. Vienkārši nepieciešams lielāks mīlestības daudzums – lūk arī visa starpība.
Prātam piemīt zināšanas, lai manipulētu ar matēriju, bet mīlestībā ir spēks, kas ne tikai vada matēriju, bet arī bez piepūles, no nekā rada pašu matēriju. Nav svarīgi, kādu problēmu nepieciešams izdziedināt, mīlestība vienmēr atradīs izeju. Patiesa mīlestība nepazīst robežu.
Kas gan tas ir par aizsegu, kas neļauj mums ieraudzīt šo vareno patiesību un dzīvot tajā? Mūs ierobežo mūsu uzskati, pie kuriem mēs turamies. Tas, ko mēs pieņemam par patiesību, vienmēr ierobežo mūs. Ja mūsu ārsti saka mums, ka kāda slimība ir neizdziedināma, un mēs viņiem ticam, mēs nevarēsim izdziedināt sevi. Mēs esam sastinguši šajā uzskatā. Un rezultātā mums jādzīvo ar to, pavadot atlikušās dienas lielās sāpēs un diskomfortā. Tikai brīnums, kaut kas daudz lielāks nekā mēs, varēs tikt galā ar šo negatīvo nostādni. Tādā veidā mūsu prāts ir spējīgs aizturēt mūsu izdziedināšanu. Kad mūs vada prāts, nevis sirds, mēs gandrīz vienmēr ciešam.
Ļaujiet man jums izstāstīt patiesu gadījumu par kādas sievietes triumfu pār savu prātu un saviem uzskatiem. Viņu sauc Dorisa Deividsone.
Dorisa izslimoja poliomelītu, un kad es viņu satiku, viņa jau divpadsmit gadus bija “piekalta” pie invalīdu krēsla. Dakteris bija pateicis viņai, ka viņa nekad vairāk nevarēs staigāt un viņa bez ierunām samierinājās ar šo “faktu”. Viņa dzīvoja kopā ar dēlu, kurš bija upurējis sevi, kopdams viņu.
Kaut kā reiz Dorisa ievēroja Katrīnas Rafaelas grāmatu par dziedināšanu ar kristāliem. Viņu ļoti satrauca Katrīnas vārdi par to, ka absolūti visas slimības ir izdziedināmas. Pirmo reizi pēc ilgiem gadiem Dorisai parādījās cerība. Viņa piezvanīja Katrīnai un palūdza padomu un kaut kāda iemesla dēļ Katrīna ieteica viņai piezvanīt man.
Kad Dorisa piezvanīja un lūdza palīdzību, es paskaidroju, ka, lai viņai palīdzētu, man jāsaņem atļauja un apsolīju atzvanīt. (Nedaudz vēlāk mēs runāsim par atļaujas svarīgumu.) Es parunāju ar eņģeļiem un visi kanāli šai dziedināšanai atvērās. Eņģeļi ieteica man neveikt to darbu, kuru es veicu parasti, bet strādāt tikai ar Dorisas uzskatu sistēmu. Kad viņa patiesi noticēs, ka izdziedināšanās ir iespējama, viņa izdziedinās sevi pati.
Es atzvanīju Dorisai un turpmāk mēs nodarbojāmies tikai ar to, ka runājām pa telefonu. Reizi nedēļā daudzus mēnešus pēc kārtas mēs sarunājāmies un katru reizi saruna notika tā, lai viņa atļautu sev noticēt tam, ka spēj izdziedināt sevi pati. Vairāk mēs neko nedarījām.
Tad kādu reizi Dorisa man piezvanīja un pēc viņas balss un izlēmīgā toņa es sapratu, ka viņa ir mainījusies. Dorisa man pastāstīja par savu lēmumu. Viņa vairs negrasījās sēdēt invalīdu krēslā. Tāpēc viņa to pārdeva un piespieda savu ārstu izgatavot viņai speciālus atbalstus, kas aptvēra viņas gurnus un kājas. Muskuļi no ilgās sēdēšanas bija atrofējušies un kļuvuši ļoti vārgi, tādēļ, lai nekristu, viņai bija nepieciešamas ķekatas uz četrām kājiņām. Daudzus mēnešus viņa dzīvoja ar tādām neērtībām.
Un lūk, kādā jaukā dienā viņa sajuta, ka viņas kājas ir kļuvušas pietiekoši stipras un pārgāja uz parastajiem kruķiem. Pamats tika ielikts un Dorisa kļuva arvien pārliecinātāka par sevi.
Ar laiku Dorisas kājas kļuva tik stipras, ka viņai vairs nebija vajadzīgi gurnu atbalsti un viņa sāka izmantot fiksatorus, kas turēja kopā viņas ceļu locītavas. Viņa staigāja jau tik labi un jutās par sevi tik pārliecināta, ka palūdza dēlu aizbraukt, lai viņš varētu no jauna iekārtot savu dzīvi. Tagad viņa varēja iztikt bez citu palīdzības.
Tad pienāca lielā diena. Dorisa varēja staigāt bez kruķiem, izmantojot tikai atbalstus. Viņa bija tik uztraukta, ka ar viņu bija grūti runāt pa telefonu. Dažas dienas vēlāk viņa aizbrauca un Kalifornijas ceļu satiksmes departamentu (Motor Vechicles), kur viņai izdevās iegūt autovadītāja tiesības. Drīz pēc tam viņa pārdeva māju, nopirka pilnīgi jaunu automašīnu un atbrauca ar to uz Taosu New Mexiko, kur es tobrīd dzīvoju un izgāja vienu no maniem “Flower of life” semināriem. Es atceros, kā Dorisa ienāca auditorijā bez citu palīdzības un ar tik platu smaidu sejā, ka likās, ka viņa tūlīt atrausies no zemes un aizlidos. Tā bija pavisam cita sieviete.
Deviņus mēnešus vēlāk, ejot pa ielu Taosā, pie manis pēkšņi pieskrēja Dorisa. Tad es viņu redzēju pirmo reizi pēc semināra beigšanas. Viņa bija sākusi strādāt pie Katrīnas un pazudusi uz kādu laiku. Dorisa apgriezās, lai parādītu man, ka no atbalstiem nav palicis ne vēsts. Viņa paskatījās uz mani un teica: “Drunvalo, es esmu absolūti izdziedinājusies, par visiem 100 procentiem. Es esmu tik laimīga. Es mīlu tevi.” Un viņa attālinājās, dancodama. Es vēroju, cik viegli viņa noleca no trotuāra un, lai kā neieskatītos, nevarēju atrast ne mazākās pazīmes no tā, ka viņa kādreiz bija slimojusi ar poliomelītu un divpadsmit gadus pavadījusi invalīdu krēslā.
Turpmākos piecus – sešus gadus viņa katru gadu kā pateicības zīmi sūtīja man Ziemassvētku apsveikumus. Bet es neko nebiju izdarījis, viņa pati izdziedināja sevi. Viņa saprata savu problēmu un līdz sirds dziļumiem noticēja, ka patiešām spēj sevi izdziedināt – un, protams, ka viss notika.
Jūsu ierobežojumi – tas vienmēr ir tas, kam jūs ticat. Ja jūs ticat, ka ierobežojumu nav, tātad jūs esat brīvi.
Sāpes vai kamols kaklā runā tavā vietā. Par to, ka tu glabā senu aizvainojumu vai nepasaki vārdus, kuri jau sen cenšas izlauzties. Dažiem cilvēkiem tas aprobežojas ar spiedošu sāpju sajūtu vai “kasīšanos” kaklā, bet citiem tas var pārvērsties par hronisku klepu vai krekšķināšanu. Visas bailes, trauksmi un sāpes ir vērts izrunāt. Tad arī “saaukstēšanos” būs krietni mazāk.
Problēmas ar redzi
Tuvredzība mums stāsta par bailēm no nākotnes. Cilvēks burtiski nevēlas skatīties uz priekšu un pastāvīgi atrodas nenosacītā stāvoklī. Pastāvīga atbildes gaidīšana var izraisīt dziļu stresu un pāraugt depresijā. Un uz šī fona attīstas glaukoma, kas var novest pie akluma. Neviens jau nezina, kas viņu nākotnē sagaida, taču reiz visiem nākas iziet no savas komforta zonas. Un tas notiks arī ar tevi. Pieņem to un bailes pazudīs. Dažkārt ir ļoti vērtīgi neprognozēt un neplānot. Dzīvo tagad!
Izsitumi uz sejas
Ja tu dienā neapēd 2 kg šokolādes un tev vairs nav 14 gadi, tad izsitumi uz sejas var rasties tāpēc, ka neesi mierā ar sevi, vai arī zemapziņā baidies no cilvēkiem. Tu neesi 100 dolāru banknote, lai patiktu visiem. Tajā pat laikā tu vienalga esi brīnišķīgs. Mīli sevi!
Salīkusi mugura nav laba zīme
Ja multfilmas varonis iet salīcis, viņa mugura izliecas kā ritenis un plecus viņš paslēpj aiz ausīm – tas nozīmē, ka viņam noticis kas slikts, vai arī viņš ir noskumis. Protams, tas ir tikai tāds tēlains apzīmējums, taču vienlaicīgi tas ir arī trāpīgs. Valdes sēdē, protams, ir problemātiski jokot – vienkārši iztaisno muguru un plecus. Asinis pieplūdīs smadzenēm, piesātinot tās ar skābekli un tev kļūs vieglāk!
Kad sirds sāp
Kad dvēselē “kaķi skrāpējas”, un mēs to jūtam – tā diafragma ar spēcīgu spriedzi reaģē uz mūsu pārdzīvojumiem. Un no tā cieš mūsu sirds-asinsvadu sistēma. Izrādās, ka cilvēks patiešām var nomirt no skumjām. Nosaki laika limitu savam “ciest”. Pats. Neklausies svešus padomus. Meditācijas, seansi ar psihoterapeitu, vakara tēja virtuvē ar draugiem – meklē siltumu un veldzi. Neturi sevī emocijas. Ļauj tām izlauzties jebkurā formā: histēriskos smieklos, kliedzienā, asarās. Labāk šad tad uzsprāgt, nekā uz visu mūžu palikt neirastēniķim.
Skolioze
Vai esi ievērojis, kā uzvedas bērns, kad uz viņu kliedz? Viņš burtiski saraujas, saliec muguru un acu priekšā it kā samazinās. Viņa mugurkauls, ķermeņa pamats, deformējas emocionālā spiediena ietekmē. Un šī aizsargfunkcija ļauj saglabāt iekšējo kodolu. Tas gan nenozīmē, ka cilvēki ar taisnu stāju ir vāja rakstura. Gluži otrādi, pastāvīgs darbs ar savu stāju pastiprina pārliecības par sevi sajūtu.
Alerģija
Cik bieži tu saki: “Es to neizturēšu”, “Es nevaru ciest šo cilvēku”, “Priekšnieks man neļauj uzelpot”? Alerģija ir neadekvāta, pārlieku asa reakcija uz apdraudējumu. Ādas alerģija – tas ir tavs psiholoģiskais kairinājums vārda tiešākajā nozīmē. Ja nevari izmainīt situaciju – maini savu attieksmi pret to: ” Šim cilvēkam ir savi plusi”, ” Šis darbs šobrīd man ļoti palīdz”.
Grūti elpot
Vai esi ievērojis, kā izskatās vairums astmātiķu? Pārsvarā tie ir nedroši un par sevi nepārliecināti cilvēki. Psihoanalītiķi apstiprina to, ka apgrūtinātas elpošanas pamatā ir pamestā bērna sindroms. Bailes pazaudēt drošību, bezpalīdzība, spēcīga pieķeršanas mātei. Pat tad, ja tu to neredzi, tevi mīl. Tavi mīļie un tuvie cilvēki, draugi – tici man, tu neesi viens. Izveido savā iztēlē drošu vietu, kur tu nāc morāli atpūsties. Laiku pa laikam pārcelies turp un pakāpeniski šī sajūta ienāks arī reālajā dzīvē.
Problēmas ar kuņģa-zarnu traktu
Kad aizskarta mūsu patmīlība, sāpes var sākties no kakla, tad pāriet uz krūšu kurvi un nonākt kuņģa-zarnu traktā, izraisot nelabu dūšu. Tieši tāpēc uz apvainojumiem vajag atbildēt cieņpilni, neignorēt tos un nenorīt aizvainojumu. Te var palīdzēt šīs pašas nakts pārdomas “Vajadzēja atbildēt tā”. Lai cik dīvaini tas nešķistu, tās mums palīdz pārvarēt šādas fiziskās kaites. Bet dažkārt ir svarīgi prast atlaist. Mēs jau nezinām, kas notiek citu cilvēku dzīvēs un no kā var aizsvilties pat vismierīgākais ofisa klusētājs.
Matu izkrišana
Matu izkrišanu ļoti bieži izraisa kādu lielu zaudējumu izraisīti pārdzīvojumi, ķildas, šķiršanās, nodevība. Iedzer vitamīnus. Partneri nāk un iet, bet veselība paliek. Un neglabā skumjas dvēselē kā vecas vēstules. Izrunājies, paud savas emocijas. Šeit ļoti labi noder sports un patiess draudzīgs atbalsts.
Tahikardija un duršana sirdī
Ja mēs pastāvīgi esam uztraukušies un dzīvojam trauksmē, cieš mūsu sirds. Kā rezultāts tam var rasties asinsrites traucējumi, bezmiegs un tahikardija. Tad ir labi meditēt, nodarboties ar jogu un kādām elpošanas praksēm. Izdomā pats savu veidu, kā labāk atslābināties stresa situacijās. Lasi dzeju, dziedi dziesmas, izvēlies to, kas tev vislabāk patīk un veidu, kuru tu atcerēsies stresa mirkļos.
Aknām kaitē ne tikai alkohols
Naids un dusmas ļoti ietekmē aknu veselību. Nepatīkamas durstošas sāpes labajā sānā pie dziļas ieelpas, vai spiedošas sāpes staigājot. Ja neatlaidīsi negatīvās emocijas, tad ilglaicīgā perspektīvā sarežģījumi var rasties gan kuņģī gan liesā. Paskaties uz situāciju no cita skatu punkta. Un, ja nu pēkšņi izrādās, ka nav nekādu iemeslu dusmām, ka tās izrādījušās visparastākās nepamatotās cerības? Tās pieder tev. Tās ir tavējās un neviens cits par tām nav atbildīgs. Padomā par to!
Iesnas un aizlikts deguns
Tās parasti rodas, kad ir konflikti ģimenē, ar radiem, draugiem, kolēģiem vai pašam ar sevi, bet mēs to nevēlamies atzīt. Tad uzkrājas aizvainojums, kauns, izmisums. Ja netiec ar to galā, nostrādā aizsargreakcija un neizdzīvotās emocijas transformējas iesnās un dažādās rinīta formās. Atrisini visas problēmas vienlaicīgi. Iedod sev un savam oponentam pāris minūtes laika atelpai un pēc tam izrunājiet savas problēmas.
Bronhīts
Cilvēks, kurš pastāvīgi atrodas trauksmes stāvoklī, mocīsies ar dažādām plaušu kaitēm: bronhiālo astmu, aizdusu, bronhu spazmām, skābekļa trūkumu, bronhītiem. Ja nu šo slimību ārstēšanai tu lieto kādus preparātus, pievērs uzmanību tam, vai šo preparātu blaknēs nav pieminēta trauksme, bezmiegs un citi emocionāli kairinoši faktori. Sakārto savu miega režīmu. Strādājot, ik pa 3 stundām taisi pauzītes. Vairāk staigā. Paskaties sev visapkārt: vai tiešām tavā dzīvē ir tik daudz trauksmainu mirkļu vai arī tu pats sevi mākslīgi uzvelc?
Velkošas sāpes vai smaguma sajūta nierēs
Bieži vien mēs multenītēs redzam, kā pārbiedēts personāžs apslapinās. Tas ir parspīlēts piemērs reālai problēmai – pārbīlis un iekšējas bailes apdraud nieru veselību, tas izpaužas dažādos sāpju veidos. Savukārt nieres ietekmē visu uroģenitālo sistēmu. Diemžēl pavisam iznīdēt bailes neizdosies, jo tas stāv mūsu pašsaglabāšanas sistēmas sardzē. Un tāpēc mums jāiemācās izdarīt secinājumus. Atzīsti savas bailes – un tikai tad tu sapratīsi, ko ar tām darīt.
Ir svarīgi atcerēties, ka psihosomātika darbojas abos virzienos. Kad mūs nomāc grūtsirdība un pat saulītei uzsmaidīt nav spēka, iztaisno plecus un paskaties debesīs – tas palīdzēs tev uzlabot garastāvokli un stāju. Ja tieši tagad tev ir grūti izmainīt savu emocionālo stāvokli – pamēģini izmainīt kaut vai sava ķermeņa pozu.
Nevajag sevi uzskatīt par vientuļu, ja tavu prombūtni ir pamanījis kaut viens cilvēks. Vai pat kaķis, vai suns. Vientulība – tas ir tad, kad neviens nepamana to, ka sen neesi redzēts. Un tava lapa sociālajos tīklos ir aizvērta, vai sen tajā nav ierakstu. Viss pārējais nav vientulība, bet gan īslaicīgas komunikācijas problēmas.
Nevajag sevi uzskatīt par nabagu, ja tev ir nauda ēdienam un mājoklim. Pat tad, ja nākas aizņemties – bet taču, ir kur aizņemties! Tā nav nabadzība, bet gan īslaicīgas materiālās grūtības, kuras, protams, pāries.
Un nav vērts sevi uzskatīt par slimu – slims bija Čehovs pēdējo savas dzīves mēnesi. Un arī viņš, neskatoties ne uz ko, devās uz Itāliju atpūsties. Negribēja sevi uzskatīt par slimu. Slims – tā sacīt, ir pastāvīgs stāvoklis. Padomju laikos bija pieņemts visus tos, kuri uzturējās sanatorijās un slimnīcās, saukt par cilvēkiem, kuri “atveseļojas”…
Un nevajag teikt “mani neviens nemīl!” – nevajag! Jo tas taču tā nav! Visticamākais, nemīl kāds konkrēts cilvēks, bet pārējie, pat ļoti mī! Nav vērts krist izmisumā, kamēr vien kāds tevi mīl un skumst pec tevis. Un smaidīgs skrien tevi sagaidīt. Vai luncina asti. Vai glaužas pie kājām un murrā… Un ir kāds, ar ko kopā pavakariņot; bet viss pārējais lēnītēm sakārtosies. Īslaicīgās grūtības pāries – tāpēc tās arī ir īslaicīgās…
Es bieži atstāstu šo notikumu par to, kā reiz kāds lauku ārsts Anglijā atklāja, ka gandrīz visi pieaugušie ciema iedzīvotāji ir inficēti ar meningītu. Ārsts bija šausmās. Kas būs, kad visi saslims!? Ko darīt? Taču saslima tikai septiņi cilvēki. Pārējie palika veseli, nesaslima. Saslima tie, kuriem bija lielas personīgās problēmas. Tie, kuriem nebija spēka cīnīties un, kuriem nebija pārāk lielas vēlmes dzīvot. Ārstu tas šokēja, viņš pēc tam kļuva par psihologu. Un tas ir skaidrs, kāpēc. Vai arī, kā vēl jaunībā man stāstīja ārsts-ftiziatrs Aļoša Kondrašins, ka deviņdesmit procentu pieaugušo iedzīvotāju ir inficēti ar tuberkulozi. Taču cilvēki pārsvarā ar to neslimo. Visbiežāk saslimst tie, kuri dzīvo slikti. Agrāk arī uzskatīja, ka ar diloni slimo mīlestībā nelaimīgi cilvēki. Tie, kuri piedzīvojuši zaudējumus un vilšanos. Tie, kuriem sirds salauzta. Ārstiem ir ļoti daudz tādu piemēru. Tāpēc labāk izvairies no sarūgtinājumiem un necenties pagaidām noskaidrot attiecības. Nestrīdies, nelamājies un noliec malā savas pretenzijas līdz labākiem laikiem. Esi labestīgs pret saviem tuviniekiem. Un pret dzīvniekiem. Higiēna un psihohigiēna iet rokrokā. Šobrīd nav īstais laiks skandāliem un šķiršanām, lūk, arī viss. Nesalauz sirdi sev un citiem. Un tad, cerēsim, viss būs labi. Bet ar krīzi kaut kā tiksim galā. Viss būs labi.
Vienā maziņā labestīgā kapsulā smaržo pec maizes, kakao un zupas… Tur aug kalateja un kaktusi un logiem ir mīksti, zaļi aizkari. Tur arī bez čībām kājās ir silta grīda, uz kuras danco saules zaķi… divreiz dienā, varbūt pat vairāk. Tur smejas un klausās džezu. Tur kaķi valda pār cilvēkiem, bet pēdējie par to neapvainojas. Tur izlasītās grāmatās redz grāmatzīmes. Tur neviens nerāj par divniekiem, un visi strīdi ātri beidzas. Tur virtuvē neizdziest gaisma un tējkannai nav brīvdienu. Tur brokastīs desiņas ar laimi un priecīgi burbuļojošu kafiju. Tur, protams, strīdās… bez naida un niknuma. Nesačukstas aiz muguras un nemelo. Tur atrast var putekļus, bet nevar atrast bēdas… Tur silti pat visaukstākajā salā. Tur mīlestības okeāns vai jūra. Šī kapsula ir vienkārša ģimene. Tā ir mazāka par lielo pasauli, bet tad, kad šai pasaulē nav miera, miers atrodas tikai šeit. Sargiet viens otru, bet šodien divkāršojiet plūsmu.
Ginta Filia Solis 