MANAS PAŠVĒRTĪBAS DEKLARĀCIJA

Foto: Nastassja Kinski by P. Lindbergh

Es esmu ES.
Visā pasaulē nav neviena tieši tāda, kāds esmu Es.
Ir cilvēki, kuri kaut kādā ziņā ir man līdzīgi, taču nav neviena tieši tāda, kāds esmu Es.

Tāpēc viss, kas no manis nāk, – tas ir patiesi mans, tāpēc, ka tikai Es to izvēlējos.

Man pieder viss, kas ir manī:
– mans ķermenis, ieskaitot visu, ko tas dara;
– mana apziņa, ieskaitot visas manas domas un plānus;
– manas acis, ieskaitot visus tēlus, ko tās redz;
– manas jūtas, lai kādas tās arī nebūtu, – trauksme, labsajūta, spriedze, mīlestība, aizkaitinājums, prieks;
– mana mute un visi vārdi, kurus tā var izteikt, – laipni, maigi vai rupji, pareizi vai nepareizi;
– mana balss, skaļa vai klusa, un visi mani sapņi, visas manas cerības un bailes.
Man pieder visas manas fantāzijas, mani sapņi, visas manas cerības un manas bailes.
Man pieder visas manas uzvaras un veiksmes. Visi mani zaudējumi un kļūdas.

Tas viss pieder man. Un tāpēc Es varu ļoti tuvu sevi iepazīt. Es varu sevi iemīlēt un sadraudzēties ar katru savu daļu. Es varu izdarīt tā, lai viss manī sadarbotos ar manām interesēm.

Es zinu, ka ir kaut kas, kas mani sevī mulsina, un ir kaut kas, ko Es nezinu.
Taču tagad, kad esmu sadraudzējies ar sevi un sevi iemīlējis, Es varu uzmanīgi un pacietīgi atklāt sevī avotus tam, kas mani mulsina, un uzzināt par sevi arvien vairāk dažādas lietas.

Viss, ko Es redzu un sajūtu, viss, ko Es saku un daru, ko domāju un jūtu, šobrīd – tas ir mans.
Un tas precīzi ļauj man uzzināt, KUR Es šobrīd esmu un KAS Es esmu.

Kad Es atskatos savā pagātnē, skatos uz to, ko redzēju un jutu, ko runāju un ko darīju, kā domāju un jutu, Es redzu, ka dažas manas daļas šobrīd man vairs nav piemērotas. Es varu atteikties no tā, kas man manī šķiet nepiemērots un saglabāt to, kas man šķiet ļoti vērtīgs un vajadzīgs, Es varu atklāt sevī kaut ko jaunu

Es varu redzēt, dzirdēt, just, domāt, runāt un darīt. Man ir viss, lai Es varētu būt tuvs citiem cilvēkiem, lai būtu produktīvs, lai apkārtējā cilvēku un lietu pasaulē ienestu jēgu un kārtību.

Es piederu sev un tāpēc Es varu sevi veidot.

Es esmu Es, un Es – tas ir brīnišķīgi!

© Virdžīnija Satir “Kā veidot sevi un savu ģimeni”
Foto: Nastassja Kinski by P. Lindbergh
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Atbalsts sev pašam

Ir ļoti grūti kļūt sev par atbalstu, ja atzīsti sevī tikai savu parādes pusi: sasniegumus, labās īpašības, varonību…
Ja noliedz visu savu pilnīgo pieredzi, nespējot pieņemt tās gluži cilvēciskās izpausmes, kas it kā dara kaunu iekšējam perfekcionismam.
Tā rodas paaugstinātas prasības pret sevi, kuras nav iespējams izpildīt un pastavīgi tām atbilst, un kuras tikai papildina PAŠvilšanās krājkasīti.
Un tas, mani mīļie, ir tas pats, kas dzīvot zem pastāvīgi auksta lietus un nekad neredzēt sauli…
Un tieši tad mūsu cietsirdība pret sevi neizbēgami sāk atspoguļoties arī tajos cilvēkos, kas ir mums blakus.
Un cilvēkiem šķiet, ka mēs esam pārāk neobjektīvi, ciniski un pasīvi agresīvi… pret viņiem…. kaut gan patiesībā viņiem tiek tikai neliela daļa no tā, ko saņemam mēs paši.
Lūk, kāpēc ir tik svarīgi izveidot kvalitatīvas mīlošas attiecības ar sevi – vēl ilgi, pirms ielaižam kādu citu savā dzīvē.
Lūk, kāpēc ir tik svarīgi zināt un pieņemt visas savas puses.
Citā veidā nav iespējams līdzsvarot savu kroni…

Ļiļa Grad
​​​​​​​Tulkoja: Ginta Filia Solis

Dzīv ir skaista, kad tu tajā esi

Izgaršot dzīvi. Skatienā iepazīt bezgalību.
Nejaušas satikšanās, notikumi – pavisam ne nejauši.

Neplānot, bet sekot. Iekšējam impulsam un sajūtām. Prāts ir spējīgs konstruēt, bet tikai balstoties uz pieredzi.
Jaunais un nezināmais tiek apgūts uzticoties. Uzticoties iekšējiem impulsiem, dzīvai interesei un saviem soļiem. Tieši tā notiek iziešana ārpus ierastajām maģistrālēm.

Paplašināšanās caur uzticēšanos, pateicību un dzīvu interesi. Uz jaunajām maģistrālēm notiek tieši tās tikšanās un notikumi, kuriem esi gatavs.
Ieraudzīt, iepazīt, atpazīt, atbildēt uz notiekošo. Izejot no iekšējā atbalsta, pašvērtības, dzīvas intereses un prieka.

Dzīve ir dažāda. Tā ir skaista. Kad tu tajā esi.​​​​​​​ Kad mēs tajā esam.

Anna Gusak
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Atbalstīt sevi

Ja neatbalstīsi pats sevi, nodarīsi pāri otram.

Vai esi to ievērojis?

Mīļais, neapmierinātība ar sevi, saudzīgas attieksmes trūkums pret sevi, nespēja likt sevi mierā neizbēgami atsaucas uz to, ar ko mēs izejam ārpasaulē…

Pat tad, ja godīgi cenšamies neko sliktu neredzēt.

Pat tad, ja esam ļoti pieklājīgi un ar šo pieklājību maskējam savu iekšejo troksni.
Pat tad, ja vēlamies dāvāt tikai Gaismu.
Ja nav priekš sevis, tad priekš citiem tā būs tikai imitācija, kaut arī pati godīgākā.

Atceries, un tu sapratīsi, ka it visos savas dzīves laimīgākajos brīžos tu biji vismazākajā konfliktā pats ar sevi… tu sev patiki…

Vai arī, kā minimums, tavs piekasīgums saviem trūkumiem nebija sasniedzis pārāk augstu pakāpi.

Tad taču tu ārpasaulē atradi vislielāko atsaucību…

Un tas nav stāsts par citiem.

Pilnvērtīga dzīve sākas no pilnvērtīgas sevis uztveršanas, nevis cerībām, ka mūs atzīs, novērtēs un paslavēs.

Un spēja atbalstīt sevi, atteikties no nesaudzīgās paškritikas un izturēties pret sevi labi, lai kas arī nenotiktu, tas ir daudz viedāks lēmums, nekā pārvērsties par uzraugu, tiesnesi, vērtētāju, ne uz brīdi neatslābinot savu stingro kontroli…

Vienmēr atbalsti sevi.

Jo tikai tad, kad tu zināsi, KĀ TAS IR, tu kļūsi par labāko atbalstu visiem, kuri tev dārgi… bet, ne ātrāk…

Un dodoties savā jaunajā daudzkrāsainajā dzīvē, novēli sev tajā vienkārši noturēties… tas ir svarīgāk kā skaļi uzvarēt.

Labrīt!

© Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis