Atbalsts sev pašam

Ir ļoti grūti kļūt sev par atbalstu, ja atzīsti sevī tikai savu parādes pusi: sasniegumus, labās īpašības, varonību…
Ja noliedz visu savu pilnīgo pieredzi, nespējot pieņemt tās gluži cilvēciskās izpausmes, kas it kā dara kaunu iekšējam perfekcionismam.
Tā rodas paaugstinātas prasības pret sevi, kuras nav iespējams izpildīt un pastavīgi tām atbilst, un kuras tikai papildina PAŠvilšanās krājkasīti.
Un tas, mani mīļie, ir tas pats, kas dzīvot zem pastāvīgi auksta lietus un nekad neredzēt sauli…
Un tieši tad mūsu cietsirdība pret sevi neizbēgami sāk atspoguļoties arī tajos cilvēkos, kas ir mums blakus.
Un cilvēkiem šķiet, ka mēs esam pārāk neobjektīvi, ciniski un pasīvi agresīvi… pret viņiem…. kaut gan patiesībā viņiem tiek tikai neliela daļa no tā, ko saņemam mēs paši.
Lūk, kāpēc ir tik svarīgi izveidot kvalitatīvas mīlošas attiecības ar sevi – vēl ilgi, pirms ielaižam kādu citu savā dzīvē.
Lūk, kāpēc ir tik svarīgi zināt un pieņemt visas savas puses.
Citā veidā nav iespējams līdzsvarot savu kroni…

Ļiļa Grad
​​​​​​​Tulkoja: Ginta Filia Solis

Dzīv ir skaista, kad tu tajā esi

Izgaršot dzīvi. Skatienā iepazīt bezgalību.
Nejaušas satikšanās, notikumi – pavisam ne nejauši.

Neplānot, bet sekot. Iekšējam impulsam un sajūtām. Prāts ir spējīgs konstruēt, bet tikai balstoties uz pieredzi.
Jaunais un nezināmais tiek apgūts uzticoties. Uzticoties iekšējiem impulsiem, dzīvai interesei un saviem soļiem. Tieši tā notiek iziešana ārpus ierastajām maģistrālēm.

Paplašināšanās caur uzticēšanos, pateicību un dzīvu interesi. Uz jaunajām maģistrālēm notiek tieši tās tikšanās un notikumi, kuriem esi gatavs.
Ieraudzīt, iepazīt, atpazīt, atbildēt uz notiekošo. Izejot no iekšējā atbalsta, pašvērtības, dzīvas intereses un prieka.

Dzīve ir dažāda. Tā ir skaista. Kad tu tajā esi.​​​​​​​ Kad mēs tajā esam.

Anna Gusak
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Atbalstīt sevi

Ja neatbalstīsi pats sevi, nodarīsi pāri otram.

Vai esi to ievērojis?

Mīļais, neapmierinātība ar sevi, saudzīgas attieksmes trūkums pret sevi, nespēja likt sevi mierā neizbēgami atsaucas uz to, ar ko mēs izejam ārpasaulē…

Pat tad, ja godīgi cenšamies neko sliktu neredzēt.

Pat tad, ja esam ļoti pieklājīgi un ar šo pieklājību maskējam savu iekšejo troksni.
Pat tad, ja vēlamies dāvāt tikai Gaismu.
Ja nav priekš sevis, tad priekš citiem tā būs tikai imitācija, kaut arī pati godīgākā.

Atceries, un tu sapratīsi, ka it visos savas dzīves laimīgākajos brīžos tu biji vismazākajā konfliktā pats ar sevi… tu sev patiki…

Vai arī, kā minimums, tavs piekasīgums saviem trūkumiem nebija sasniedzis pārāk augstu pakāpi.

Tad taču tu ārpasaulē atradi vislielāko atsaucību…

Un tas nav stāsts par citiem.

Pilnvērtīga dzīve sākas no pilnvērtīgas sevis uztveršanas, nevis cerībām, ka mūs atzīs, novērtēs un paslavēs.

Un spēja atbalstīt sevi, atteikties no nesaudzīgās paškritikas un izturēties pret sevi labi, lai kas arī nenotiktu, tas ir daudz viedāks lēmums, nekā pārvērsties par uzraugu, tiesnesi, vērtētāju, ne uz brīdi neatslābinot savu stingro kontroli…

Vienmēr atbalsti sevi.

Jo tikai tad, kad tu zināsi, KĀ TAS IR, tu kļūsi par labāko atbalstu visiem, kuri tev dārgi… bet, ne ātrāk…

Un dodoties savā jaunajā daudzkrāsainajā dzīvē, novēli sev tajā vienkārši noturēties… tas ir svarīgāk kā skaļi uzvarēt.

Labrīt!

© Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis