Visums Tevi mīl

visums mīl
Kad dzīve tev šķiet grūta, atceries, ka Visums tevi ļoti stipri mīl. Tik stipri, ka nevar likt tevi mierā. Tas nevar atļaut tev palikt tādam, kāds esi tagad: jo tev jākļūst par kaut ko daudz lielāku.
Un tieši šajos grūtajos brīžos, kad tiek pārbaudīta tava griba un nolūki, Visums tev burtiski pasniedz visas iespējas izaugt un realizēt savu potenciālu.
Jehuda Bergs
Advertisements

Kā cilvēki domā

dzivis_saprast3.jpg

Džoanai Roulingai “Harija Pottera” grāmatu autorei bija laba recepte laimīgai dzīvei, kas sastāvēja tikai no diviem punktiem:

  • Izvēlies nodarbošanos, kas tev patīk labāk par visu pasaulē.
  • Atrodi cilvēkus, kuri gatavi par to maksāt naudu.

Kad tu nopietni ar kaut ko esi aizrāvies – ar filatēliju, kabalu vai sliekām, – tev sāk šķist, ka pasaule tev palīdz. Tu, kā puzlē, centies savai pasaulei piemērot ikvienu objektu. Un, kad puzle kaut nedaudz sakrīt, tu uzskati, ka tā IR ZĪME. Un tas liek tev kustēties tālāk. Secinājums ir viens: aizraujies! Tici tam, ko tu dari. Un visa pasaule strādās tavā labā.

Nav neviena iemesla iet uz nemīlamu darbu. Ja tu to dari, tas nozīmē, ka izmet savu dzīvi miskastē. Un tā kļūst bezvērtīga. Tad arī tavas pasaulē nākšanas iespēja praktiski līdzinās nullei. Iedomājies to milzīgo nejaušību skaitu, kas noveda pie tavas dzimšanas. Tavi vecāki varēja nesatikties, varēja neiemīlēt viens otru, un ar tevi pašu desmitiem reižu varēja notikt Dievs vien zin kas. Un tagad pareizini to kaut ar dažām paaudzēm. Pieskaiti karus un slimības. Ne tev ne man vispār nevajadzēja palikt dzīviem. Izturies pret savu dzīvi kā pret brīnišķīgu un ārkārtīgi vērtīgu dāvanu. Mūsu dzīve tā ir iekārtota, ka mēs varam to tikai tērēt.

Tu nevari šobrīd, kamēr tev ir slikts garastāvoklis, nedzīvot, toties pēc tam, kad tas uzlabosies, – izdzīvot iekrāto.

Tavos spēkos ir vienīgi nolemt, kam tērēt šo dārgo resursu – laiku.

Borhesam lekcijās par budismu bija lieliska metafora. Viņš rakstīja par iespējamību kļūt cilvēkam: “No visiem likteņiem, kas tiek doti ļaudīm (var taču kļūt par garu, augu, dzīvnieku…), pats grūtākais ir būt cilvēkam, un mums šī iespēja ir jāizmanto….Budda iedomājās bruņurupuci jūras dibenā un pa ūdens virsu peldošu aproci. Reizi sešsimts gados bruņurupucis izbāž galvu no ūdens, un cik bieži tā trāpīs aprocē? Un Budda saka: “Ne biežāk, kā gadījumā ar bruņurupuci un aproci, notiek tas, ka mēs kļūstam par cilvēkiem”.

Autors: Dmitrijs Černišovs «Как люди думают»
Tulkoja: Ginta FS

Par Gaismu

saules zaķi

Satiekas divi saules zaķi un viens otram jautā:
— Vai tu gadījumā nezini kaut ko par Gaismu?!
Otrs saka:
— Labāk pat neprasi, es nesen atklāju savu avotu, caurumu jumtā, tagad miera nav ne dienu ne nakti, ka tik vējš nenorauj jumtu?!
— Kāds tam sakars ar jumtu un caurumu, mani Gaisma interesē! Es gribu to iepazīt, man aprunāties vajag!
— Kāda vēl tur gaisma, nav cauruma, nav manis!….Tas ir fakts!
— Bet es esmu dzirdējis, ka, ja nav jumta un nav cauruma, tad sanāk viens liels saules zaķis! Taču, par cik viņš ir viens pats, un vispar viņš pat nav zaķis, tad nav ar ko parunāt…., lūk, kur galvenā bēda…
— Jā, tev nu gan problēmas, labāk iesim palūgt Dievu, un pateikties par to, KAS IR, par caurumiem maziņiem un lieliem, par jumtu, kas pagaidām nekur nav pazudis, un par mums ar tevi, lai vienmēr būtu ar ko parunāt par ļoti nopietnām tēmām.

Autors: Ngo Ma
Tulkoja: Ginta FS

Mīlestību nevar pazaudēt

mīlestība20

Sākumā cilvēks pārstāj nosodīt sevi, bet pēc tam – savu partneri.
Pats ātrākais veids, kā izmainīt attiecības, ir pieņemt partneri tādu, kāds viņš ir, nevērtējot un necenšoties izmainīt otru cilvēku.
Tās ir pieķeršanās, kas liek mums piespēlēt otra cilvēka neapzinātajam uzvedības modelim, un ar to pašu pieliet eļļu ugunij, beigas. Pēc tā vai nu jūs ar partneri izšķirsieties, vai kopā ienirsiet Šeit un Tagad, Esībā. Vai tiešām viss ir tik vienkārši – jūs jautāsiet? Jā, viss ir vienkāršāk par vienkāršu.

Mīlestība ir Esības stāvoklis. Un tā dzīvo mūsos, ne kaut kur ārpusē. To nav iespējams pazaudēt. Tā nevar jūs pamest. Mīlestība nav atkarīga ne no ārējas formas, ne no kaut kā cita.
Ekharts Tolle

Tulkoja: Ginta FS

TU – tāds, kāds esi patiesībā

12196101_527786384045684_2638126452670989108_n

Cilvēka augumu nevajag mērīt brīdī, kad viņš ir nokritis.
Un, arī ne tad, kad sagumis zem dzīves nastas.
Augums jāmēra tad, kad cilvēks stāv, iztaisnojies.
Un arī garīgā izaugsme jāmēra tā:
jāatcerās savs pats cēlākais un labestīgākais solis.
Vai ari pats drosmīgākais. Pats-pats – visas dzīves laikā.
Kad tu atdevi, palīdzēji, izglābi, izturēji cīniņā.
Tas arī esi tu pats. Lūk, tāds tu esi, kad stāvi iztaisnojies.
Lūk, tava latiņa. Un arī mamma bērnībā teica: neuzmet kūkumu, nekrīti!
Stāvi taisni. Lūk, arī tagad vajag censties. Bet sevi nenovērtet un mērīt savu augumu pēc kritieniem,
neveiksmēm, kļūdām – tas nav pareizi.
Tā jebkuru var punduros norakstīt – kritienos visi ir vienādi.
Bet pēc auguma dažādi. Tavs pats labākais darbs – tas esi tu.
Tāds, kāds tu esi patiesībā.

 

Autors: Anna Kirjanova
Tulkoja: Ginta FS

Dzīve bez mērķiem

dzive bez mērķa

Stīvena Šapiro grāmata “Dzīve bez mērķiem” ir izaicinājums tradicionālajai praktiskajai psiholoģijai, kas liek mums uz dzīvi skatīties kā uz mērķu ķēdi, un tādā veidā atņem cilvēkam iespēju būt laimīgam.

Neatdod, tā vienkārši, savu dzīvi, un neupurē šodienu, cerībā, ka par to tu dāvanā saņemsi laimīgu nākotni – kura būs labāka par šodienu. Grāmata pauž alternatīvu dzīves filosofiju: mēs varam sākt dzīvot laimīgi un pilnvērtīgi šodien, nenospraužot mērķus un nestādot plānus. Tā būs iespēja atbrīvoties no spiediena, un tā būs iespēja radoši veidot savu dzīvi.
Te 8 principi Dzīvei bez mērķiem.

1. noslēpums. Izmanto kompasu, ne karti

Izanalizē savu pieredzi, savas prasmes, savas vērtības un saproti, kas ir tas, uz ko tiecas tava Dvēsele. Lai tavas Dvēseles vēlmes kļūst par tavu kompasu – pēc tā tu izvēlēsies savas dzīves virzienu, atsakoties virzīties uz noteiktu galapunktu.
Centies savu dzīvi neuzzīmēt kartē. Nē, labāk, lai tavs dzīves ceļš nebūtu taisns, bet kļūst līkumains, lai tas dzimst un mainās laikā un telpā. Izdzīvo katru mirkli, un tajā pat laikā, atklāj sev daudz dažādu mazu, jaunu iespēju “taciņu”.

2. noslēpums. Nebaidies apmaldīties

Dzīvē nav pareizu un nepareizu lēmumu. Ir vienkārši lēmumi. Dzīvē nav neveiksmju – ir tikai iespējas personības izaugsmei. Aiziet kaut kur sānis, izmest līkumu – nekā slikta tajā nav. Pat pagrieziens, kas pirmajā acumirklī šķiet nepareizs – ir tava iespēja kaut ko jaunu iemācīties un iegūt jaunu pieredzi.

3. noslēpums. Atceries, ka bieži vien jaunas, veiksmīgas iespējas klauvē pie durvīm mums katram, bet dažkārt mums ir  grūti tās sadzirdēt

Vienmēr esi gatavs jaunām iespējām, kuras var parādīties tur, kur tu tās vismazāk gaidi. Un neļauj savai apziņai strīdēties ar iekšējo troksni un steigu, skaties visapkārt – un tu it visur ieraudzīsi signālus, kurus līdz šim nebiji ievērojis, Pašas perspektīvākās iespējas rodas visnegaidītākajās vietās. Vienmēr esi gatavs tam, ka tavā dzīves ceļā parādīsies kārtējais ceļa rādītājs, kārtējā ceļa zīme – dažkārt tie būs tieši acu priekšā, dažkārt – paslēpti kaut kur ceļmalā.

4. noslēpums. Mīli un novērtē to, kas tev ir

Novērtē to, ko esi sasniedzis uz doto brīdi, novērtē sevi tādu, kāds tu esi šobrīd. Tā vietā, lai kārotu no dzīves saņemt pēc iespejas vairāk, izbaudi mirkli. Katrs mirklis atklāj tev brīnišķīgu skatu – vai tas ir skats uz okeāna piekrasti, vai piemājas autostāvvietu. Izbaudi šo skatu. Kad tu savu dzīvi mēri pēc saviem paša kritērijiem, tu sāc saprast, kas tev patiešām ir svarīgi.

5. noslēpums. Meklē piedzīvojumus

Cilvēki, kuri dzīvo neparastu dzīvi, saņem bagātīgu un vienreizēju pieredzi. Pie pirmās iespējas tie dodas uz jaunām vietām, maina darba un dzīves vietas, amatus, izmēģina jaunas aizraušanās un domā kā pētnieki. Daudzveidīga pieredze bagātina mūsu pasaules redzējumu. Katra diena dod jaunas iespējas izpētīt pasauli un veikt atklājumus. Un, lai ta būtu, nav obligāti jādodas ceļojumā apkārt pasaulei, pietiek vien skatīties uz savu dzīvi, kā uz piedzīvojumu. Un tā – katru dienu.

6. noslēpums. Kļūsti par magnētu, kas pievelk cilvēkus

Vienmēr centies iepazīties ar jauniem cilvēkiem, nodibināt kontaktus, un kop jau nodibinātās attiecības – tad tev vienmēr būs atbalsts un draudzība. Iepazīstoties ar cilvēku, pats uzņemies atbildību par jūsu attiecībām, sper pirmo soli pretī.  Radošās iedejas, kuras nav iemiesojušas dzīvē (tātad nav novērtētas), neizraisa nekādu interesi.

7. noslēpums. Atzīsti savu iespēju ierobežotību

Mēs visi esam cilvēki. Un katram no mums ir savas ēnas puses, kuras mēs cenšamies neparādīt ārējai pasaulei. taču necenties cīnīties ar sevi, necenties apslēpt un neredzēt savus trūkumus, un nenoliedz to, ka mūsu iespējas tomēr ir ierobežotas – tā ir daļa tavas personības.

Skaties uz tām, kā uz savām īpašībām, nevis defektiem. Kā tikko tu to izdarīsi, taviem trūkumiem pār tevi nebūs nekādas varas, gluži otrādi, tā tev būs iespēja kļut tuvākam citiem cilvēkiem.

8. noslēpums. Nenoskaņojies uz konkrētu rezultātu

Ir viena iezīme, kas atšķir parastu rutinētu mērķi no aizraušanās vai paredzētā ceļa – tā ir emocionālā neatkarība. Kad tu esi sev nospraudis parastu mērķi, tu ar visu savu būtību tiecies pēc vēlamā rezultāta. Tava apziņa un tavas emocijas ir noskaņotas tieši uz šo rezultātu. Bet tad, kad tu seko savām Dvēseles vēlmēm, tu vienmēr esi šeit un tagad, vienmēr izdzīvo pašu šo brīdi, tas nozīmē, ka neesi piesiets noteiktam rezultātam. Tu saglabā emocionālo neatkarību, tev nav jāuztraucas par to, vai principā ir iespējams sasniegt to, pēc kā tu tiecies. Vēl vairāk, tu zini, ka paši nozīmīgākie centieni var nekad nekļūt par realitāti. Un tas ir brīnišķīgi, jo tādā veidā rodas vajadzīgais lauks, kas piepilda tevi ar enerģiju.

Autors Stīvens Šapiro “Dzīve bez mērķiem”
Ilustracija: Filips Izumnovs
Tulkoja: Ginta FS

 

Mīlestību nevar uzglabāt

ziedi4

Nekrājiet savu mīlestību, necentieties to saskaitīt, neesiet skopi. Jūs visu pazaudēsiet! Ļaujiet savai mīlestībai plaukt un ziedēt, dalieties ar to, lai tā vairojas.

Kādam karalim bija trīs dēli un viņam bija jaizvēlas troņmantinieku. Tas bija ļoti grūti, jo viņi bija trīņi, visi – gudri, drosmīgi. Gandrīz neiespējami izvēlēties. Karalis devās pie kāda Gudrā, kas iedeva viņam ideju.

Karalis atgriezās mājās un uzaicināja visus dēlus pie sevis, paskaidrojot, ka viņam jādodas svētceļojumā, tāpēc, pirms doties ceļā, viņš atstās tiem katram glabāšanā maisiņu ar puķu sēklām.

— Es būšu prom vairākus gadus – vienu, divus, trīs, varbūt vairāk. Un šis ir pārbaudījums katram no jums. Šīs sēklas jūs man atdosiet, kad atgriezīšos. Un tas, kurš tās būs vislabāk saglabājis, kļūs par troņmantinieku.

Un karalis devās svētceļojumā.

Pirmais dēls skatījās uz sēklām un domāja: “Ko man ar tām darīt?” Viņš paņēma tās un ieslēdza dzelzs seifā – “kad tēvs atgriezīsies, tās būs tādas pašas, kā bija”: viņš nodomāja.

Otrais dēls nodomāja: “Ja es sēklas glabāšu tāpat, kā brālis – dzelzs seifā, tās aizies bojā. Un beigtas sēklas nav nekādas sēklas.” Viņš devās uz veikalu, pārdeva sēklas, saņēma naudu un padomāja: “Kad tēvs atgriezīsies, es aiziešu uz veikalu un nopirkšu jaunas sēklas, atdošu labākas, kā tās bija sākumā.”.

Trešais dēls daudz nedomāja, viņš paņēma sēklas un devās uz dārzu un izsēja tās visur, kur vien bija vieta.

Pēc trīs gadiem karalis atgriezās. Pirmais dēls atvēra seifu. Sēklas bija sapuvušas. Tēvs teica:

— Kas tas? Vai tad šādas sēklas es Tev devu? Tām bija jābūt spējīgām uzdīgt un dot skaistus ziedus – bet šīs sēklas smird! Tās nav manas dotās!

Dēls strīdējās, ka tās ir tās pašas sēklas, bet tēvs teica:

— Tu esi materiālists.

Otrs dēls metās uz veikalu pirkt sēklas. Atgriezies mājās, devās pie tēva ar sēklu maisiņu.

Tēvs teica:

— Nē, tās nav tās sēklas, ko es Tev iedevu. Tava doma ir labāka kā brālim, taču tā nav tā īpašība, kuru es vēlētos redzēt savam troņmantiniekam. Tu esi psihologs.

Karalis devās pie trešā dēla – ar nelielām bailēm un cerību vienlaicīgi: “Ko gan viņš būs izdarījis?”

Trešais dēls atveda tēvu dārzā, kur ziedēja miljoniem skaistu, smaržīgu ziedu un teica:

— Šīs ir sēklas, ko Tu man iedevi. Kā tikko tās nogatavosies, es tās savākšu un Tev atdošu.

Tēvs teica:

— Tu esi mans mantinieks. Tieši tā ar sēklām ir jārīkojas!

Krājējs nesaprot dzīvi, prāts, kurš vienmēr skaita, arī to pazaudēs. Tikai radošs prāts spēj to saprast. Ziedu skaistums ir tajā, ka tie nevar tikt sakrāti. Tie sevī iemieso Dievu – arī Dievu nevar sakrāt. Tie simbolizē mīlestību un mīlestību nevar uzglabāt.

Tas nav nejauši, ka ziedi ir mīlestības simboli – visos laikos, visās zemēs, visām tautām. Mīlestība ir kā zieds – ja tas uzplaucis Tevī, Tev ar to jādalās, jāatdod tā. Un jo vairāk to atdosi, jo spēcīgāk tā Tevī plauks. Ja Tu turpināsi to atdot, tad pienāks diena, kad Tu kļūsi par bezgalīgu mīlestības avotu.

Autors: OŠO
Avots: http://www.pritchi.ru
Tulkoja: Ginta FS