Dvēseles sāpes: tavs labākais skolotājs

dvesele54322

Lai kāda arī būtu tava dzīves pieredze, vienkārši zini: dvēseles sāpes ir tavs ne tas vieglākais ceļš uz to cilvēku, kurš tev paredzēts, un uz to dzīvi, par kuru tu sapņo.
Protams, sāpes tev nepatīk. Un kam gan tās var patikt? Sāpes ietekmē tavu pašapziņu, zemapziņā liek tev sevi salīdzināt ar citiem, pārvertēt savas attiecības, skatīties uz pasauli savādāk un visdažādākajos veidos tās sarežģī tavu eksistenci – tā tev šķiet. Tomēr, tici man, reiz tās beigsies un, kad tu iziesi no šī stāvokļa, tu kļūsi par to personību, kuru tu tik ilgi meklēji sevī.

Dvēseles sāpes patiesībā ir mūsu vislabākais skolotājs.

Tu nespēsi uzzināt, kā dzīvot pilnasinīgu dzīvi, ja nekad nebūsi izjutis sāpes. Tu nekad neuzzināsi, ka tavs sapņu cilvēks gaida tevi aiz tuvējā stūra, ja nebūsi pārcietis sāpīgas un mokošas attiecības ar partneri, kurš patiesībā nemaz nebija tavs – īstais.
Tu nekad neko nesasniegsi savā karjerā, ja cītīgi nekrāsi un nevāksi zināšanas un pieredzi. Tu nekad neuzzinātu, kā pa īstam sevi iemīlēt, ja nebūtu paterējis milzum daudz laika savai paškritikai un paššaustīšanai.

No visiem mūsu mokošajiem pārbaudījumiem un pārdzīvojumiem vienmēr dzimst kaut kas labs, taču tajā brīdī, kad sāp, mums nav spēka to redzēt un sajust.

Mums šķiet, ka Visums ir uzgriezis mums muguru vai arī neieredz mūs, ja reiz mēs tik ļoti ciešam – taču, iespējams, mums vienkārši kaut kas ir jāiemācās. Kaut vai tas, kā mīlēt sevi, kā pieņemt sevi. Kā būt labākiem pret citiem cilvēkiem, kā pārtraukt koncentrēties tikai uz sevi un savām problemām. Mums jāiemācās tas, kas mums ir nepieciešams – tātad jākļūst par labāko savu versiju.
Tāpēc neuztver savas dvēseles sāpes kā lastu, bet tikai, kā kaut ko labu un vērtīgu. Tāpēc, ka tu nevarēsi iepazīt un saprast labāko, pirms nebūsi izbaudījis sliktāko. Visums ar mums runā tad, kad mēs iemācamies dzirdēt tā vēstījumus.

Starp citu, tas ar mums runā arī caur mūsu sāpēm.

Tu esi brīnumains, unikāls un skaists, vienkārši neļauj dvēseles sāpēm pārliecināt sevi par pretējo. Sāpes neko sliktu tev nenodarīs. Tās padarīs tevi labāku, stiprāku un pilnīgāku.
Autors: flytothesku.ru
Avots: wiolife.ru
Tulkoja: Ginta FS

 

Advertisements

Par to, kā nepadoties

nepadoties

Pazīstamais rakstnieks un uzņēmējs Džeimss Altučers par to, ko darīt, kad ļoti gribās visu pamest un iebāzt galvu dziļi smiltīs.

Dažkārt, kad es jūtos nokļuvis šaurā bezizejā, salauzts un pagalam, es vēlos vienkārši izgaist. Pārvākties uz kādu vecu dzīvokli pilsētā, kurā mani neviens nepazīst. Ēdienu pasūtīt mājās. Paklausīties mūziku, kas skan pa atvērtu automašīnas logu. Šī saldā sajūta, ka tu esi neredzams. Tu domā par to, ka tu vēlies citu darbu, vēlies nodarboties ar kaut ko sev ļoti mīļu.

Es biežāk vēlētos sev atgādināt, ka pagātne nenosaka nākotni. Es domāju: “Man ir diploms specialitātē X, tātad man jādara Y”. “Es dzīvoju ar A, tātad tas ir uz mūžīem”. Vai arī “es cietu neveiksmi biznesā vai mākslā, sākt visu no jauna ir bezjēdzīgi”.

Tas viss ir nepareizi. Es runāju ar Metu Beriju, kuram bija, kā man šķita, sapņu darbs: viņš rakstīja kinoscenārijus. Taču viss, ko viņš vēlējās, bija rakstīt blogu par fantasy sportu. Ir pagājuši astoņi gadi un viņš ir kļuvis par komentētāju kanālā ESPN un stāsta par fantasy sportu.

Vai arī Džims Nortons, ar kuru mēs kopā izaugām. Viņš vadīja traktoru un darīja dažādus gadījuma darbus, taču patiesībā vēlējās būt komiķis. Pagāja 20 gadi, un nu viņš ir viens no pazīstamākajiem komiķiem pasaulē.

Un, vispār, ja esi absolūti nelaimīgs darbā vai attiecībās ar kādu, un zini, ka kaut kur ir kaut kas labāks – tas noteikti mainīsies. Lūk, 10 soļi, kurus es ielāgoju savā ceļā. Un, pateicoties tiem, man pārstāja būt nelabi no tā, ko daru, un es pārstāju atteikties no saviem sapņiem.

1. Atzīsti to

Es jūtos nemierīgi. Es nespēju piecelties. Vienīgais, kas šobrīd jādara, ir jāatzīst šis fakts. Tie ir kā tava ķermeņa čuksti, kas fiziski vēlās tev patraucēt kaut ko izdarīt. Tas sāk grauzt tevi no iekšienes. Un tavs ķermenis tevi nobeigs, ja tu nemainīsies. Taču sākumā vajag to pamanīt un atzīt.
Vairums cilvēku šajā stadijā attopas ap 30 gadiem, pašu ķermenis tos palēnām saēd. Viņi meklē zāles, taču tās nav tās zāles, ko var nopirkt aptiekā.

2. Vilšanās

Labi, es to pamanīju. Taču man šķiet, ka nekad nekas nemainīsies. Esmu slazdā. Es velti esmu iztērējis šos gadus. Sāc uzskaitīt visu, kas tev patīk. Ko tu mīlēji darīt bērnībā? Un tagad? Pamēģini to šodien. Kļūsti tajā nedaudz labāks. Padomā, kā uzbūvēt tiltu starp to, kas tev patika bērnībā un to, kas tev patīk šobrīd.
Braians Koppelmans domāja, ka uz visiem laikiem paliks mūzikas biznesā. Tā bija pieņemts viņa ģimenē. Tam viņu gatavoja. Tas viņam labi padevās. Tacu pagātne nav cietuma uzraugs. Viņi kopā ar draugu Devidu Levinu trīs gadus apsprieda idejas, bet pēc tam uzrakstīja scenāriju filmai “Krāpnieki”, bet pēc tam – scenāriju filmai “Oušena banda”, un tagad jau arī seriālam “Billions”.

Es vēl joprojām katru dienu meklēju zīmes. Katru dienu ir mana otrā dzimšanas diena.

3. Apmācība

Ja mēs no jauna nedzimsim, mēs nomirsim. Aizej uz tuvāko grāmatu veikalu un atrodi grāmatu, kuru lasot, aizraujas elpa. Atceries sarunas, kas visvairāk palikušas atmiņā. Kādas attiecības tevi dzīvē sajūsmina. Lasi! Meklē jaunus cilvēkus, ar kuriem vari sarunāties. Pēti visu. Vēro visu.

Lai cilvēki saka: “Tu sabojāsi sev dzīvi”. Viņi nav mani cietuma uzraugi. Es pats sev esmu cietuma uzraugs. Un izlaižu sevi brīvībā katru rītu.

4. Sakāve

Lai ko es dzīvē darītu, it visā es cietu sakāves. Mani pirmie divi biznesi neizdevās. Ko nu tur, 17 no 20 uzsāktajiem biznesiem sabruka. Manas pirmās piecas grāmatas tā arī nav publicētas. Man tā arī neizdevās uzņemt televīzijas seriālu. Un tā es varu uzskaitīt un uzskaitīt.
Ja tu kaut ko mīli, tad tu zini, kā izskatās kaut kas, kas ir labākais pasaulē. Es cenšos uzreiz kļūt par labāko pasaulē – taču tas ir tikai mans idiotisms. Sākumā man jākļūst par nožēlojamu neveiksminieku un jāsajūt, kā tas ir. Kādās virsotnēs jāuzrāpjas. Tas ir ilgs ceļš.

Veiksme = Neatlaidība + Mīlestība

5. Vai ir vērts turpināt?

Iespējams. Bet varbūt, nē. 90to gadu sākumā es uzrakstīju četras grāmatas. Nekas nesanāca. Es visu pametu un iekārtojos darbā HBO.
7 gadus vēlāk es atkal sāku rakstīt grāmatas. Tās bija garlaicīgas grāmatas par finansēm. Bet vēl pēc 8 gadiem, es sāku rakstīt ko personīgāku. Tagad es rakstu visu, ko vien vēlos. Bet paskatīsimies. Es rakstu kaut ko citu. Kaut ko sāpīgāku. Iespējams, kādreiz es iemācīšos to darīt vēl labāk. Taču man ļoti patīk mācīties būt labākam.

Tāpēc nepamet. nemeklē attaisnojumus. Nenodedzini tiltus. iespējams, tu bērnībā zīmēji. Pamēģini to darīt atkal!

6. Atgriešanās

Mani bieži vien sarūgtina manas romantiskās attiecības, vai tas, ko esmu uzrakstījis, vai arī manas biznesa lietas. Neapmierinatība ar sevi ir izaicinājums pašam sev. Katru dienu es sev uzspiežu vairāk kā vajadzētu. Dažkārt man ļoti sāp. Taču es zinu, kad esmu bezizejā. Es zinu, kā to pamanīt. Es zinu, kā atrast to, ko mīlu. Un es vienmēr atgriežos pie tā, ko mīlu.

7. Mentori

Katrā dzīves sfērā man ir bijuši lieliski mentori. Kā tos atrast? Ja tev vajadzīgs tāds, kurš ar tevi sarunāsies, piedāvā viņam idejas. Nejautā: “kā es varu jums palīdzēt?” Jo tādā veidā tu viņam uzdod mājas darbu. Labāk pastāsti, kā tu vari darīt viņa dzīvi skaistāku. Ja tev vajadzīgs virtuālais mentors (dažkārt tas ir pat labāk), izlasi 200 grāmatas par tevi interesējošo nozari. 50 grāmatas = 1 mentors.

8. Kļūsti par savu balsi

The Beatles, Pink Floyd, Rolling Stones, U2, Wu-Tang Clan — visas šīs grupas skan ne tā, kā tas, kas bija pirms tam. Viņi paņēma kaut ko no pagātnes un sākumā atkārtoja pagātnes paņēmienus, bet pēc tam pakāpeniski atrada savu unikālo skanējumu.

Daudzi cilvēki (un es tajā skaitā) padodas ceļā no imitācijas uz unikalitāti. Neiekrīti šajās lamatās. Ir tāda tehnika – savas balss meklēšana – katru dienu pierakstīt desmit idejas savā interesējošajā jomā.

10. Un atkal neveiksme

Non-stop zaudējumi – lūk, veiksmes noslēpums. Tā zaudējot, pieņemot zaudējumus un dokumentējot tos, rakstot sarakstu “no kā jāizvairās”, “kas nostradāja”, vari kļūt veiksmīgs. Dari to biežāk!

Domas var būt kļūdainas. Tās vajag atzīmēt: “vērtīga”, “nevērtīga”. Tā ir tada prakse. Tā ir prasme mēģinat atkal un atkal. Bet ir svarīgs vēl viens elements.

10. Cilvēki, kurus tu mīli

Kad esmu nonācis strupceļā, es meklēju savus draugus. Kad esmu bedrē, viņi man pastiepj palīdzīgu roku. Ne vienmēr tavi draugi zin, kā tev būs labāk. Taču viņi spēj tevi nomierināt, atbalstīt un tu būsi pateicīgs viniem par to, ka tie tev ir. Netenko par viņiem, necenties viņus mācīt, vienkārši esi pateicīgs par to, ka viņi tev ir. Kad vajadzēs, tu palīdzēsi viņiem.

Piedzimt no jauna nenozīmē obligāti veikt kaut ko radikālu. Nav obligāti pārtapt no kravas auto vadītāja par profesionālu basketbolistu.

Var pārtapt no vienkārši laba cilvēka par cilvēku, kurš kļuvis labāks. No nekompetenta par kompetrentu. No laba drauga par lielisku draugu. No verga par brīvu cilvēku. No cilvēka, kurš citiem ļauj lemt, kad viņš ir laimīgs, par cilvēku, kurš pats izvēlas savu laimi.

Dari šo visu katru dienu. Tā ir prakse. Iespējams, tu kādreiz kļūsi par kosmonautu vai mākslinieku. Taču tev jāpiepilda sava dzīve ar kaut ko vērtīgu līdz tam brīdim, kad tas notiks.

Avots: aum.news
Tulkoja: GInta FS

P.S. Man šķiet, ka šis raksts vairāk derēs vīriešiem. Nav nekāds brīnums, raksta autors ir vīrietis. Taču arī man šeit bija paris noderīgas domas. GFS

Mēs SAŅEMAM VISU, kā cienīgi esam

dzives seklas

Mēs dzīvojam tā, kā esam to pelnījuši.
Kāpēc kadam blakus ir uzticams, mīlošs cilvēks, stipra ģimene un bērni, ar kuriem var lepoties, bet citi pavada savu dzīvi vientulībā?
Kāpēc vieniem ir stipra veselība, bet citi kā nopļauti krīt no slimībām?
Kāpēc vieniem ir lielisks darbs vai, iespējams, savs plaukstošs bizness, kas nes ne tikai labsajūtu, bet arī apskaužamu peļņu, bet citiem – nemīlama gadījuma profesija, kur katra kapeika jānopelna sūrā un grūta darbā?

Apstajieties uz mirkli un neuzdodiet liekus jautājumus kādam citam, bet pajautājiet sev, kāpēc jūs esat saskarušies tieši ar šiem dzīves apstākļiem. Paskatieties uz visu to no malas, un pacentieties izanalizēt, kā tā ir sanācis, ka jūsu dzīve dotajā brīdī rit tieši tā. Aizdomājieties, kāpēc tāda lietu kārtība izsauc jūsu neapmierinātību?

Atbilde ir samērā vienkārša: mēs dzīvojam tā, kā esam nopelnījuši.
Nav jēgas izteikt pretenzijas apkārtējiem, jo katrs pats vada savu likteni. Jums ir tieši tā ģimene un tas materiālais stāvoklis, kādu paši esat pelnījuši. Droši vien šobrīd, dzirdot šo frāzi, jūsos mutuļo protesta vētra? Tātad jūs atrodaties “savā taisnībā”, tāpat kā vairums ļaužu lielākā vai mazākā mērā. Un, ja ar šo neko nevar padarīt, nav iespējams sevi pārvarēt un pamēģināt izanalizēt savu dzīvi no objektīvās puses, tad nebūs iespējams runāt par kādām pozitīvām pārmaiņām dzīvē.

“Sava taisnība”

Visi cilvēki lielākā vai mazākā mērā atrodas “savā taisnībā”, neatkarīgi no sava attīstības līmeņa. Ko tas nozīmē? Tie ir personīgie uzskati, viedokļi, vērtības, kas ir iesīkstējušies tik lielā mērā, ka radījuši cilvēka priekšā aklu sienu, kas traucē ieraudzīt patieso lietu kartību vai kaut ko jaunu dzīvē. Tie ir domu un darbību šabloni, pie kuriem cilvēks akli turās, neatkarīgi no situācijas, un ļoti bieži nevēlās atzīt to, ka IR IESPĒJA IZIET NO ŠĪ RĀMJA.

Mēs saņemam visu, kā cienīgi esam.
Jūs jautāsiet, kas tie par abstraktiem vārdiem, un ar kādu mērauklu ir iespējams izmērīt cieņu?

Teiksim tā, cilvēka cienīgums ir pakāpeniska, visaptveroša attīstība, kas sevī vienlaicīgi ietver iekšēju briedumu, tīrību un viedumu. Mēs nenosakām sava cienīguma apmēru, to izdara mūsu vietā. Tāpēc dusmojas: es esmu pelnījis, kāpēc man to neiedeva? Vai arī cenšas iegūt vēlamo, domājot, ka nopelnīšana ir lieka spēku terēšana. Tas ir tas pats, kas paņemt kredītā dārgu automašīnu, un pēc laika to sasist. Mašīnas vairs nav, bet parāds – paliek.

Te nu rodas jautājums: kāpec tā ir noticis? Tāpēc, ka nebija pelnījis automašīnu.
Pēc tādiem pat parametriem dzīvē cilvēks knapi “aizvilcis” līdz trijniekam, kad vajadzētu vismaz četri ar plusu, lai šo mašīnu saņemtu. Vai arī, iedomājieties trauku, kuru esat iedevuši Visumam (vai Dievam, ja jūs tam ticat), lai tas to piepildītu ar tādiem vai citiem labumiem. Bet šim traukam divas sieniņas ir, bet trešās nav. Vai arī divas ir augstas, bet viena tikai 5 centimetrus virs dibena. Tā arī piepildīs šo trauku līdz 5 centimetriem. Ko darīt? Piestrādāt pie tām iekšējām īpašībām, kuras jums trūkst, lai saņemtu vēlamo. Kā uzzināt, kas tas par īpašībām? Te nu labāk ar savu problēmu vērsties pie Augstākā vai Meistara – pie tā, kuram jūs uzticaties.

Mēs esam atnākuši šajā pasaulē, lai attīstītos un mainītos. Ja tas nenotiek, tad Visums izvelk cilvēku dzīves “sētā” un atstāj tur vienkārši “atdzīvot” savu laiku. Lai saprastu savu attīstības līmeni, pietiek vien paskatīties apkārt. Sabiedrība, kurā mēs dzīvojam un situācijas, kuras norāda mums uz lietu kārtību mūsu dzīvē, tieši vai netieši, ir tās bākas, kas pastāvīgi mums signalizē par mūsu kļūdām, trūkumiem u.t.t.

Viss šajā pasaulē ir līdzsvarā

Šis jēdziens šķiet pārāk izplūdis un neskaidrs, tomēr mēs to varam salīdzināt ar svaru kausiem. Viens no tiem atrodas mūsos, bet otrs – ārpusē. Cik un ko mēs uzliekam uz tiem iekšpusē, tas arī ietekmē izmaiņas ārpusē. Tādi ir sistemoloģijas likumi.

Piemēram: meitenei tēvs pastāvīgi atkārtoja, ka ar zēniem ir bīstami saieties, ar vislabākajiem nodomiem centās viņu nosargāt. Bet rezultātā, jau pieaugusī meitene, baidās iepazīties ar vīriešiem, un pati nezin, kāpēc šajās attiecībās viņa jūtas tik nepārliecināta un tik ļoti ātri nonāk upura lomā. Visticamākais, viņa arī saņems vīrieti, kurš viņu izmantos. Jebkurā gadījumā dēļ uzstādījumiem, ar kuriem mūs bernībā apbruņoja, mums dzīvē nāksies izjust grūtības.

Vai arī cilvēks dzīvo pēc sekojošiem principiem: ļoti maz kam var ticēt, katrs meklē tikai savu labumu, pasaule ir cietsirdīga, ir jāizdzīvo. Tātad dzīvē viņam gadīsies tieši tie cilvēki, kuri viņu krāps, izmantos un apmelos. Tieši “savas taisnības” dēļ, viņš neieraudzīs to, ka ir arī citādāka dzīve, kur var vienoties, kur ir atbalsts un draudzība.

To var paskaidrot arī šadi:

Vai jums ir pazīstama teorija par pasaule hologrāfiskumu? Vairums zinātnieku to uzskata par pamatlikumu.

Lai paskaidrotu šīs teorijas jēgu, var izmantot Hermesa Trismegista vārdus: “Tas, kas apakšā, atbilst tam, kas atrodas augšā”.

Neskatoties ne uz kādām pārliecībām, nāksies samierinaties ar faktu, ka, lai izmainītu pasauli, kas jums ir apkārt, nāksies sākt ar sevi. Nav jēgas mainīt profesiju, dusmoties uz savu ģimeni, šausmināties par nepieklājīgi zemo algu un daudz ko citu.

Pacentieties pieņemt tos apstākļus, kādos atrodaties. Tieši tie liecina par jūsu attīstības līmeni. Šī brīža dzīves apstākļus mēs varam nosacīti nosaukt par sākuma punktu ceļam, uz kura jūs atrodaties. Balstoties uz tiem, ir jāsaprot, kādā virzienā tālāk kustēties, lai sasniegtu savus mērķus, pie kā piestrādāt un kam pievērst savu uzmanību.

Cienīgs cilvēks vienmēr IR PATEICĪGS par to, kas viņam ir. Iemācoties pieņemt un novērtēt savu dzīvi tādu, kāda tā ir šobrīd, jūs kļūstiet gatavi saņemt ko vairāk. Un nekā savadāk!

Pieliekot pūles dažādās savās dzīves darbības sfērās, jūs vienmēr saņemsiet atbalsi no pasaules. Katrs solis tiks apbalvots ar rezultātu, kurš būs proporcionāls pieliktajām pūlēm un centieniem. Te nu arī ir Cienīguma Mērs. Periodiski var šķist, ka par tik smagu darbu jūs saņemat parāk maz, taču tas tā nav. Atcerieties, ka ne jau cilvēks nosaka mēru. Ja rezultāts neattaisno gaidas, tātad jūsu atdeves ir bijis par maz. Ceļā uz labāku dzīvi jūs iemācīsieties apzināties savas vēlmes un vajadzības, atrast pareizos problemu risināšanas veidus un pareizos savu mērķu sasniegšanas veidus. Ar laiku jūs sapratīsiet, ko esat pelnījuši patiesībā, un kas vēl ir jāizdara, lai saņemtu to, ko vēlaties, bet vēl neesat saņēmuši. Objektīva savu darbību analīze ir atslēga Visuma likumu izpratnei. Turpmāk jūs sajutīsiet  saistību starp pieliktajām pūlēm un tiem labumiem, kurus Visums jums dod.
Autors: Lija Šatuša
Avots: econet.ru
Tulkoja: Ginta FS

 

Sirds ceļš

sirds ceļš2

Plānojot savu dienu, sastādot darāmo lietu sarakstu, un domājot par nākamo soli, apstājies un pajautā sev: “Kur ir sirds ceļš?” Tas palīdz momentā atmest variantus, kuros nav sirds. Lai šis sirds jautājums tev katru dienu ir acu prieksā: tu vari to pierakstīt uz papīra vai datorā uzlikt kā ekrāntapetes – izdari tā, lai pēc iespējas biežāk par to atcerētos. Katru reizi, kad uzdosi šo jautājumu, tu harmonizēsi savu loģiku un intuīciju.
Stīvs Pavlins “Personīgā izaugsme”
Tulkoja: Ginta FS

Pieņemt lēmumu

kartupeļi

Kādas lielas korporācijas menedžerim pēkšņi notika sirdslēkme un ārsti viņam ieteica paņemt atvaļinājumu un doties uz laukiem atpūsties. Menedžeris piekrita un devās pie kāda attāla radinieka, kuram piederēja neliela ferma. Pēc pāris dienām atpūtas viņam kļuva ļoti garlaicīgi, un viņš palūdza fermerim, lai tas dod viņam kādu darbu.
Fermeris palūdza viņam sakopt kūti un izvest mēslus. Viņš bija pārliecināts, ka pilsētnieks, kurš visu savu dzīvi pavadījis ofisā, ar šo darbu netiks galā pat nedēļas laikā. Un bija ļoti izbrīnīts, kad tās pašas dienas vakarā darbs bija padarīts.

Nākamajā dienā fermeris deva viņam sarežģītāku uzdevumu – bija jānokauj vistas. Un viņš bija pārliecināts, ka ar šo darbu menedžeris noteikti netiks galā. Taču atkal dienas beigās izrādījās, ka darbs ir padarīts un visas, kaušanai paredzētās vistas, ir nokautas.
Nākamajā rītā fermeris palūdza menedžerim sašķirot maisu ar kartupeļiem – vienā kastē salikt mazos, otrā – lielos kartupeļus. Dienas beigās fermeris ieraudzīja, ka menedžeris vēl joprojām sēž tajā pašā vietā – maiss ir pilns, bet kastes – tukšas.
Viņš izbrīnījies jautāja:
— Kā tas var būt, ka tu tik ātri izpildīji tādus sarežģītus darbus, bet tagad nevari tikt galā ar tādu nieku?Menedžeris atbildēja:
— Klausies, es visu savu dzīvi esmu griezis galvas un vācis svešus mēslus, bet tagad tu pieprasi, lai es pieņemtu lēmumus!
Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta FS

Pieredze

miers dvesele12

Dzīve Tev dāvā tikai tādu pieredzi, kas vislabāk veicina Tavas apziņas evolūciju.
Kā saprast, kāda pieredze Tev ir nepieciešama?
Ļoti vienkārši – tā, kuru Tu piedzīvo Šobrīd.
Ekharts Tolle “Jaunā Zeme”

Pārstāj žēloties un šauj!

lokasavejs

— Meistar, — reiz jautāja māceklis, — kāpēc ir tik daudz grūtību, kas traucē mums sasniegt mērķus, novirza mūs no izvēlētā ceļa, cenšas mums likt atzīt savu bezspēcību?
— Tas, ko tu sauc par grūtībām, — atbildēja meistars, — patiesībā ir tava mērķa sastāvdaļa. Pārstāj ar to cīnīties.
Tikai padomā par to un ņem vērā, kad izvēlēsies savu mērķi.
Iedomājies, ka tu šauj ar loku. Mērķis ir tālu, un tu to neredzi, jo zemi klāj bieza migla. Vai gan tu cīnīsies ar miglu? Nē, tu gaidi, kad uzpūtīs vējš un izdzenās miglu. Tagad mērķis ir redzams, taču vējš novirza no kursa tavas bultas. Vai gan tu cīnīsies ar vēju? Nē, tu vienkārši ņem vērā tā virzienu un pielabo savas bultas lidojumu nedaudz citā leņķī.
Tavs loks ir smags un ciets, un tev ir par maz spēka, lai stingri nostieptu tā stiegru.
— Taču ir ļaudis, kuri šauj viegli un lokani skaidrā bezvēja laikā, — apvainotā balsī teica māceklis. — Kāpēc tikai mans šāviens sastop savā ceļā tik daudz pretestības? Vai tiešām pasaule pretojas manai virzībai uz priekšu?
— Nekad neskaties uz citiem, — pasmaidīja meistars. — Katram ir savs loks, savas bultas un mērķis, un savs īstais laiks šāvienam. Viens par savu mērķi uzstāda precīzu trāpījumu, cits – iespēju iemācīties šaut.
Meistars pieliecās māceklim un klusā balsī teica:

— Un vēl, mans draugs, es vēlos tev atklāt briesmīgu noslēpumu. Migla neapklāj zemi tikai tāpēc, lai traucētu tavam šāvienam, un vējš nesāk pūst tikai tāpēc, lai novirzītu tavas bultas, cietais loks nav radīts tāpēc, lai tu apzinātos savu vājumu. Tas viss eksistē pats par sevi. Tu pats nolēmi, ka varēsi šajos apstākļos precīzi trāpīt mērķī. Tāpēc, vai nu pārstāj žēloties, vai nomierini savu lepnību un izvēlies kādu vieglāku mērķi. Tādu mērķi, kurā vari trāpīt precīzi…
Autors: Boriss Krumers
Tulkoja: Ginta FS