No Mīlestības sirds nesāp…

atlaist4

No Mīlestības sirds nesāp, sāp no emocionālās pieķeršanās.

Ja tu kaut kam esi emocionāli pieķēries, tava dzīves pieredze visu laiku tevi atgriezīs pie tā, kamēr tu šo pieķeršanos neizdzīvosi līdz galam. Kamēr tu neizsmelsi tās potenciālu. Tu atgriezīsies šeit tūkstošiem reižu un saskarsies ar vienu un to pašu mācību stundu.

Cilvēki skaļi runā par Mīlestību, taču no Mīlestības sirds nesāp un negribas nevienu nogalināt.
Kad tu izjūti Mīlestību, tev ir viegli un brīvi.

Tas, par ko runā, ir Emocionālā Pieķeršanās. Tieši tā liek cilvēkiem ciest.
Vai tu zini, kāpēc mēs emocionāli pieķeramies? Tāpēc, ka mums pastāvīgi ir vajadzīgs kāds, lai piepildītu savu nepietiekamību, un ne jau tāpēc, ka mēs vēlamies dāvāt Mīlestību. Bet gan tāpēc, ka mēs vēlamies MĪLESTĪBU SAŅEMT. Vēlme Mīlestību, uzmanību un cieņu tikai saņemt noved pie emocionālās pieķeršanās un ļoti lielām ciešanām. Tas ir tad, kad cilvēkam nav spēka būt patstāvīgam un pašpietiekamam un tāpēc viņš pieķeras it visam – cilvēkiem, situācijām, partnerim, bērniem, vecākiem, dzīvesvietai, naudai…. Viņš ir gatavs ciest pazemojumus, apvainojumus, iet situācijas pavadā lai tikai pieķeršanās nepārtrūktu.
Mīlēt nozīmē BEZ PRETENZIJĀM priecāties par otru cilvēku un, ja ir tāda iespēja, tad arī dalīties savā enerģijā ar viņu.

Būt jums kopā vai nebūt, tas ir Laika un Liktens jautājums, ja esi pelnījis, tātad būsiet kopā tieši tik ilgu laiku, cik pelnījis, ja nē – tad nē (cēloņi un sekas – ko sēsi, to pļausi).
Mīlēt nozīmē bez jebkādas NEAPMIERINĀTĪBAS, puņķiem un asarām, TICĒT tam, kuru mīli un neveidot tam apkārt manipulāciju būri.

Tev kāds ir vajadzīgs? Tad pajautā sev PRIEKŠ KAM? Lai dāvātu Mīlestību – tad dāvā to, kādas problēmas? Kāpēc ciest? Un spēlēt Santa-Barbaru savā dzīvē. Tev ir garlaicīgi? Izlec ar izpletni! Esi ar kaut ko neapmierināts? Nodarbojies ar sevi! Tev kāds ir vajadzīgs? Laiks pieaugt un izstrādāt pilnvērtīgu apziņu. NEATKARĪGU un MĪLOŠU.

Kamēr tu nesajutīsi brīvību, nesapratīsi Mīlestību. Kā ierasts turpināsi aplaupīt savas Mīlestības objektus. Uzspiest, pamācīt, ierobežot, apvainot, pārtaisīt. Un ciest… ciest… ciest.

Jau pietiek! Klausies, mēs taču nākam šeit, dzimstam un mirstam, lai atbrīvotos no jebkura veida pieķeršanās, vai ne tā? Vai tu esi aizdomājies, priekš kam mums Dzīve vai Nāve? Lai kļūtu brīvāki un mīlošāki, kā tu domā? Vai vienīgā šeit un tagad jēga nav MĪLĒT to, kas ir tieši tagad, MĪLĒT pēc iespējas stiprāk un dāvāt Mīlestību.

Uz Nāves fona, Mīlestība ir vienīgais, kam IR jēga un nozīme. Pajautā sev, KĀPĒC es esmu ŠEIT, šobrīd? Atlaid Visus un Visu un vienkārši ieklausies, kāda atbilde atnāk no iekšienes?

Dāvā Mīlestību. Nepieņem? Negrib tevi uztvert? Tad neuzbāzies! Jo, lai mīlētu, nav obligāti būt ar virvi piesietam otram cilvēkam un nav obligāti gulēt ar viņu vienā gultā.

Atlaid un dodies uz priekšu – visi tavējie vienmēr būs ar tevi, radniecība ir nevis asinis, bet Gars.
Es redzēju asinsbrāļus, kuri bija gatavi mantojuma dēļ viens otru nogalināt, un es redzēju cilvēkus, kuri nebija saistīti radniecīgām saitēm, bet viņi viens otru mīlēja un vienmēr bija gatavi viens otram palīdzēt it visā.

Neļauj cilvēkiem pret sevi necienīgi izturēties, pat tad, ja jūs kopā spēlējāties vienā smilšu kastē, labāk nesaejies ar tiem, kuri netic tev un grib ar tevi manipulēt – arī tā būs Mīlestības izpausme.

Nezemojies citu priekšā un neej viņu pavadā, pat tad, ja tev no viņiem kaut ko vajag – arī tā būs Mīlestības un Cieņas izpausme.

Autors: K. Pero
Avots: Благостная женственность
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Advertisements

Bīstamā emocionālā bagāža un kā no tās atbrīvoties?

bagaza7.jpg

Bieži vien mēs pret savām domām izturamies kā pret saimniekiem. Šim apgalvojumam var nepiekrist, taču tajā ir sava taisnība. Mēs esam tas, ko domājam, un, ja pastāvīgi koncentrējamies uz nepatikšanām savā dzīvē, tad, kur atradīsim spēkus savai pašpilnveidei? Kā pamanīt iespējas, izmantot tās un sajust veiksmes garšu?

Ja prāts ir piebāzts ar negatīvām domām, nekas labs nesanāks. Taču, ja tu pacentīsies pārslēgties no negatīvās domāšanas uz pozitīvo, atvērsies ceļš uz tavu neizsmeļamo potenciālu. Tālab ir vērts atbrīvoties no savas emocionālās bagāžas.
Kāpēc tā ir bīstama?

1. Hiperaizsardzība.
Tas, kurš bez mitas galvā maļ savu negatīvo pagātnes pieredzi, sāk tik ļoti greizsirdīgi sargāt savas jūtas, ka atņem sev tiesības dalīties tajās ar citiem cilvēkiem. Tāda rīcība var izsaukt emocionālo “stīvumu” – cilvēks aizmist, kad pēdējo reizi kaut ko ir jutis.

2. Projekcijas.
Rodas problēmas komunikācijā: rodas nosliece negatīvi uztvert cilvēkus, kuri ar kaut ko atgādina tos, kas pagātnē nodarījuši sāpes.

3. Neizlēmība.
Katru reizi, kad nākas izdarīt izvēli, ir nepieciešama milzīga piepūle un ārkārtīgi daudz laika, lai pieņemtu lēmumu.

4. Pastāvīga salīdzināšana.
Pārāk daudz laika aizņem pārdomas par to, cik ļoti labi bija dzīvot agrāk, vai arī, cik mums ļoti ir sliktāk kā citiem. Jo vairāk nododamies šai nodarbei, jo dziļāka kļūst emocionālā aiza.

5. Ticības zaudēšana.
Sev un saviem spēkiem.

Kā atbrīvoties no šīs emocionālās bagāžas?
Būs vajadzīgs laiks, jo tā nav vienreizēja darbība, bet gan ilgs process. Ir jābūt gatavam darbam ar domu formu maiņu un darbam ar savu skatījumu uz dzīvi. Tas, kurš ir neatlaidīgs un tic sev, redzēs, cik lēni bet pārliecinoši mainās viņa pasaule.

1. Paņem pārtraukumu.
Diez vai var pateikt, kurā brīdī emocionālā bagāža kļūs nepanesama. Taču tās smagumu var samazināt; paņemot pārtraukumu. Nepārmetot sev savas sajūtas.

Pamēģini atklāt savu emociju avotu: kas lika tev tā justies? Vai tas patiešām ir tik svarīgi? Kā nepieļaut, lai tas atkārtojas? Kā vēl var risināt šo jautājumu, kas neliek tev mieru? Uzdod sev šos jautājumus, taču nemoci sevi ar nevajadzīgiem spriedelējumiem attiecībā uz savām jūtām. Uzdrīksties!

2. Neapspied savas emocijas.
Ja aizliegsi sev būt emocionālam, situācija pasliktināsies vēl vairāk. Tu riskē uzkrāt emocijas tādā daudzumā, ka nespēsi tās sevī paturēt: un pienāks brīdis, kad viss uzsprāgs. Izlaid tās un atlaid.

3. Radi pats savus rituālus.
Ja centies atbrīvoties no emocionālās bagāžas, palīdz, lūk, kāda prakse: pieraksti visu, ko jūti uz lapiņas, un sadedzini vai izmet to.
Vēl viens vērtīgs rituāls ir elpošanas vingrinājumi. Ieelpo tikai pozitīvos iespaidus un izelpo negatīvos. Izdomā pats savus rituālus. Izvēlies visu, kas tev patīk, lai tik tas palīdzētu.

4. Mācies.
Atceries pagātnes pieredzi, padomā, ko tā tev māca. Katra slikta pieredze ir mācība, kuru uzmanīgi aplūkojot, var saprast tās vērtību. Tādā veidā, izmantojot pagātni, var sakārtot tagadni.

5. Esi pacietīgs.
Neprasi no sevis parāk daudz. Pārmaiņām ir vajadzīgs laiks. Pats galvenais ir tas, ka tu centies. Ja šķiet, ka ir grūti ar to tikt galā, vienalga, ej uz priekšu – kaut maziem solīšiem. Pacietīgs darbs un neatlaidība dos rezultātus. Dari to ar mīlestību.

Atceries, ka domas ir tikai domas. Tās nāk un iet. Neturies pie tām, pretējā gadījumā palaidīsi garām mirkli “šeit un tagad” – un tas ir viss, kas mums ir.

Avots: @arhisomatika facebook
Tulkoja: Ginta FS
Pateicos Līgai Šīronai par ieteikumu

Noturēt, atlaižot

briviba8

Pats lielākais atklājums ir tas, ka noturēt kaut ko vai kādu, var tikai to atlaižot.
Tāds, lūk, paradokss.

Galvenais to izdarīt savā galvā. Atlaist pa īstam. Ļaut kaut kam notikt, neatkarīgi no tavas stūrgalvīgās vēlmes. Ļaut kādam rīkoties tā, kā viņš vēlas un uzskata par vajadzīgu. Iekšēji to pieņemt un piekrist. Un turpināt dzīvot savu dzīvi.

Kastaņeda raksta: “Nepieķeries nekam un nevienam.”
Es nevarēju saprast, kā tas ir? Un kamdēļ? Tas taču ir tik forši, būt pieķērušamies. Kā dzīvot bez pieķeršanās?
Un tikai tagad es sapratu: tikai tā tu vari būt brīvs.
Ļoti bieži pieķeršanās kļūst par atkarību. Bet, līdz ar atkarību, tu pazaudē sevi. Tas ir stāsts par it visām atkarībām: no cigaretēm, no alkohola, no spēlēm, no cilvēkiem. Kad dzīvot un elpot bez tā nevari, tāpēc ir jāiemācās atlaist it visu, lai kļūtu par sevi, īsto.

Dot visam tiesības uz brīvo gribu. Nevis “ai, nu lai jau!” vai arī “par spīti visam”, bet mierīga, stingra pārliecība par to, ka ar to, vai bez tā, kas tev tik ļoti ļoti ir vajadzīgs, ar tevi vienalga viss būs kartībā.

Ir svarīgi nepieķerties rezultātam. Nevienam nav obligāti tev jāpiekrīt. Un lai arī cik slikta, nevietā un muļķīga tev nešķistu šī izvēle, tas ir tikai un vienīgi tavs vērtējums. Tā ir tava nevēlēšanās dot otram tiesības uz savām domām, savām sajūtām un savu rīcību.
Tev nav jābūt blakus šai rīcībai.Taču tu nedrīksti uzņemties atbildību mainīt šo domu vai paskaidrot, cik nepareiza ir šī sajūta.

Vienīgais, ko tu vari mainīt – ir turpināt dzīvot savu dzīvi. Tas tev ir obligāti jādara.

Avots: aum.news
Tulkoja: Ginta FS

 

Par nodevību

kazene12

Vai Tev sāp, kad tu zaudē cilvēku?

— Neatceros.

— Un, kad Tevi nodod?

— Kā gan mani var nodot?

— Nevar?

— Kā? Es neko negaidu. Ja, piemēram, Tu vēlēsies mani nodot, es nepretošos, tāpēc, ka es nemaz negaidu, ka būsi man uzticīgs.

— Vai tiešām Tu ne no viena cilvēka dzīvē negaidi uzticību?

— Kāpēc gan gaidīt? Kam vajadzīgi šie lētie kruķi? Kādu uzticību? Vai tad tu gaidi uzticību no kazeņu krūma?

— Gribētos, lai tas atbilstu savam nosaukumam un kazeņu vietā nenestu avenes…

— Tad, kā vaina tā ir? Kazeņu krūma, vai Tava? No tā arī visas nelaimes. No tā, ka mēs vēlamies, lai dzīvē viss būtu tā, kā mēs to gribam. Turklāt, tieši tā, kā mums ir mācījuši gribēt.
No intervijas ar Borisu Grebenščikovu
Tulkoja: Ginta FS

Dažkārt AIZIET ir labākais, ko vari izdarīt

aiziet4

«Ja tu kādreiz atklāsi, ka atrodies nepareizajā vietā, dodies prom.»
Mo Vilems

Tu drīksti aiziet no jebkuras situācijas, kurā tu sevi neredzi. Tu drīksti aiziet no jebkuras situācijas, kurā tu sev nepatīc.

Tu drīksti doties prom no pilsētas, kura apslāpē tavu gaismu un neļauj tev spīdēt spožāk. Tu drīksti sakrāmēt savus čemodānus un sākt visu no jauna citā vietā. Tu drīksti mainīt savu dzīvi.
Tu drīksti aiziet no darba, kurš tev nepatīk, pat tad, ja pasaule tev iesaka to nedarīt. Tu drīksti meklēt to, kas motivē tevi katru rītu celties no gultas līdz pat mūža galam.

Tu drīksti aiziet no tā, kuru mīli, bet kurš izturas pret tevi slikti. Tu drīksti nolikt sevi pirmajā vietā un aiziet, ja esi centies vēl un vēl, taču nekas nemainās.

Tu drīksti aiziet no sliktiem draugiem un veidot attiecības ar tiem, kuri tevi atbalsta un palīdz dzīvot. Tu drīksti ņemt to enerģiju, kas tev ir vajadzīga dzīvei.

Tu drīksti sev piedot mazās un lielās kļūdas, un tu drīksti būt labs pret sevi, skatīties spogulī un patikt sev.

Tu drīksti sevi atbrīvot no visām savām cerībām un gaidām.

Dažkārt mēs domājam, ka aiziet ir slikti, jo šķiet, ka tas nozīmē, ka esam nolaiduši rokas un padevušies. Bet dažkārt aiziet ir labākais, ko vari savā labā izdarīt.

Tas ļauj mums izmainīt savas dzīves vektoru, sākt visu no sākuma, atklāt sevi un pasauli. Dažkārt aiziet, nozīmē glābt sevi no tā, ka esi iestrēdzis nepareizajā vietā ar nepareizajiem cilvēkiem.

Aiziet nozīmē atvērt durvis pārmaiņām, izaugsmei, iespējām un brīvībai.

Tev vienmēr ir iespēja aiziet, kamēr atradīsi savu īsto vietu un to, kas dara tevi laimīgu.
Tu pat drīksti atstāt pagātnē sevi bijušo un radīt sevi no jauna.

Autors: nezināms
Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta FS

 

Mācies atlaist visu, kas tev nav vajadzīgs

atlaist6

Es pakāpeniski mācos atlaist visu, kas man vairāk nav vajadzīgs. Kad pienāk laiks, es mierīgi atļauju cilvēkiem aiziet no manas dzīves. Es vairs nedzenos ne pēc viena un nespiežu kādam palikt par manas dzīves daļu. Tagad es redzu, ka tad, kad vienas durvis aizveras, citas noteikti atveras. Es vairs nelaužos aizslēgtās durvīs, aiz kurām vairs nav nekā man svarīga.

Paklusām es sāku apzināties to, ka priecāties par kaut kā beigām dažkārt ir gluži dabiski. Es atlaižu visu un visus, kas vairs nevar būt manas dzīves daļa. Es atlaižu veco, lai manā dzīvē rastos vieta kaut kam jaunam. Mācos sev uzticēties. Ja mana sestā sajūta man saka “šeit kaut kas ir ne tā”, visticamākais, tā arī ir. Es mācos uzticēties savai intuīcijai un instinktiem, kuri man pasaka to, ko pagaidām vēl nespēju ieraudzīt.

Es mācos mierīgi atlaist vecās attiecības, kuras sevi sen jau ir izsmēlušas. Atlaist cilvēkus, komunikācija ar kuriem vairs nesniedz prieku. Es sāku apzināties to, ka, jo ilgāk es turpināšu turēties pie cilvēkiem, kuri vairs nevar būt manas dzīves daļa, jo ilgāk es nevarēšu ielaist savā dzīvē cilvēkus, kuriem tajā ir jābūt.

Es mācos uzturēt attiecības ar tiem, kuri iedvesmo mani kļūt par labāko manu versiju. Es mācos rūpēties par šīm attiecībām.

Es atbrīvojos no negatīva savā dzīvē un praktizēju apzinātību. Savas negatīvas domas es izmantoju kā motivāciju tam, lai nestu pasaulē arvien vairāk pozitīva. Cenšos nedusmoties. Niknumu aizstāju ar piedošanu. Es vairs neturos pie negatīvajām emocijām, kuras tik ilgi ir indējušas manu saprātu.

Mierīgi atsakos no visa, kam manā dzīvē nav nekādas jēgas. Es atļāuju sev atbrīvoties no visām sāpēm un ciešanām, kas mocījušas mani tik daudzus gadus. Pamazītņām es sāku izdziedināties. Un nav svarīgi, cik laika aizņems šis process. Galvenais, ka esmu to uzsākusi.

Es mācos darīt it visu, lai būtu laimīga. Es vairs necenšos izdabāt un būt ērta apkartējiem. tagad es daru tikai to, kas padara mani maksimāli laimīgu. Un vairs nedzīvoju ar domu izpatikt kādam.

Pamazām es samazinu kontroles līmeni. Pakāpeniski apzinos, ka nav manā varā kontrolēt visu, kas notiek manā dzīvē. Es atļauju notikumiem notikt pašiem. Es vairs necenšos salīmēt ieplaisājušu krūzi, kura vienalga pēc laika saplīsīs.

Mācos vairs nešaubīties par sevi. Es koncentrējos uz pašrealizāciju un izaugsmi. “Peldos” savos pašas pozitīvisma staros.

Es cenšos vairs neizjust naidu, cenšos nevienu nekritizēt. Atlaižu visus tos, kuri man saka, ka es kaut ko neesmu pelnījusi. Es vairs neatļauju svešiem viedokļiem piemēslot manu saprātu. Mierīgi atlaižu to cilvēku, kurš es biju vakar un svinu to, kāda es esmu šodien!

Autors: more.club
Avots: wiolife.ru
Tulkoja: Ginta FS

 

Indijas mācībstundas

Sankanaraya

Anna Šahnazarova 3 mēnešus ceļoja pa Indiju, un iedvesmojās no tā, ko šī valsts viņai mācīja – no pirmās līdz pēdējai minūtei ceļojuma laikā. Atgriezusies, viņa uzrakstīja šīs 16 pozitīvās tēzes.

1. Tev nevajag būt nekur citur kā tikai šeit un tagad

nekur nav jāsteidzas, bet tev jābūt tur, kur tev ir labi. Ja jūti, ka esi kaut kur, ne tur, piecelies un ej, uz turieni, kur sauc tava iekšējā balss, Taču atceries, ka, lai atrastu, nav obligāti kaut kur jāiet. Tā ir ļoti smalka robeža, atslēga pastavīgai klātbūtnei.

2. Atļauj visam būt

necenties kontrolēt cilvēkus un situācijas, neplāno, negaidi, bet vēlies, atslābini tvērienu. «Proti ieturēt pauzi, kuras laikā nekas nenotiek».

Ne vienmēr tev pašam jāmeklē, ļauj cilvēkiem atnākt pie tevis, bet notikumiem notikt. Tie notiek ar tevi ne tāpat vien.

3. Dod brīvību

dod sev brīvību būt sev pašam, bet citiem – būt citiem. Atceries, ka ikvienam ir savs ceļš un savas mācībstundas. Ja jūsu ceļi krustojas – lieliski, bet, ja tie šķiras, tas arī ir labi, jo tas VIENMĒR IR UZ LABU gan viņiem gan tev – visiem.

4. Nebaidies

ne no kā un nekad. Sper neierastus soļus pa labi, pa kreisi – maini, pārveido. Ja jūti, ka tev kaut kas ir jāsaka vai jādara – saki un dari, un lai nekādas atrunas «man taču ir biļete atpakaļceļam», vai «man tam nav naudas», vai vienkārši «nekas nesanāks» tevi netur. Nebaidies par savu fizisko ķermeni, atceries,Visums tevi sargā un parūpēsies par tevi. Izvēlies brīvību no bailēm.

5. Mazāk – vairāk

necenties iegūt visu un uzreiz. Pat tad, kad šķiet, ka nekā nav – vienmēr ir kaut kas un kaut kā nepietiek, ko tev pasniegs dodošā drauga, brāļa, māsas, ne nejauša garāmgājēja roka. Esi mērens it visā.

6. Nepieķeries cilvekiem

savādāk nesaņemsi savu pieredzi. Tu tāpat nekad nepaliksi viens, jo kur vien iesi, visur atradīsi cilvēkus. Toties tie būs tavējie, tie, kuri tevi iedvesmos, piepildīs, iemācīs, atspoguļos, un atceries: ja jums nav pa ceļam, tad skrien tu aiz viņiem, vai neskrien, sauc, vai nesauc – jūs vienalga kopā neiesiet. Bet tavējie – mūc no viņiem, vai slēpies, vienalga nekur neliksies. Tāpēc…

7. Atlaid. Vienmēr atlaid

ar smaidu, ar mīlestību, visus un visu. Un nekad neatvadies, jo nekad nekas nav beidzies. Saki: «pateicos un uz tikšanos». «to, kā tev nav, nevar pazaudēt; to, kas ir, nevar saglabāt mūžīgi».

8. Vienmēr ūdens

esi ūdens, atceries ūdens principu – vilnis atnāk, vilnis aiziet. Tas attiecas uz it visu: stāvokļiem, naudu, cilvēkiem, lietām. Ir paisumi un ir bēgumi, nekas nav statisks. Mēs dzīvojam kustīgā pasaulē, tāpēc neieslīgsti kādā vienā stāvoklī – tas izmainīsies. NE-KO nevar noturēt, pat necenties, labāk esi pateicīgs par to pašu sekundi, kad viņš, tas, viņa ir.

9. Klausies savā iekšējā balsī

lūk šis ir ar trim izsaukuma zīmēm ierakstāms!!! Ieklausies draugu padomos, bet dari tā, kā tu jūti, kā jūti, ka ir pareizi. Ja es būtu klausījusies citos, šī brauciena vispār nebūtu bijis, nebūtu noticis šis dzīves ceļojums, es nebūtu devusies uz Vārānasī, nebūtu pārpeldējusi otrā, «mirušajā», Gangas krastā. Es būtu atgriezusies mājas pirms laika, es nebūtu atradusi savu sapņu pilsētu, un es turpinātu baidīties no daudz kā, un būtu turpinājusi iedzīt sevi nesaprotams kā izveidotos rāmjos. Vienmēr klausies sevī.

10. Uzticies

cilvēkiem, kosmosam, Dievam – sauc to, kā vēlies. Uzticies, ka viss tavā dzīvē saliekas vislabākajā tev veidā, pat tad, kad šķiet, ka sliktāk vairs nevar būt. Kā saka mana zviedru māsa: «God’s rejection is God’s protection». vai, kā saka mana krievu māsa: «никогда не знаешь, где найдешь, где потеряешь».

11. Velti kaut nedaudz minūtes dienā sev

meditē, zīmē, raksti, pastaigājies pie dabas, vai vienkārši esi klusumā. Pat dažas minūtes palīdzēs tev tikt skaidrībā par to, ko tev vajag, bet kas ir prāta uzspiests, citu cilvēku uzspiests, iluzors u.t.t.

12. Mīli sevi

cieni savas vēlmes, savu ķermeni un atceries: tev var piederēt it viss, nav jāizvēlas: darbs dvēselei vai darbs naudas dēļ; attiecības, kurās mīlu vai tās, kurās mīl mani, okeāns vai kalni u.t.t.. Var visu. Subkuch milega (hindi — viss ir iespējams)

13. Dalies

ar visu, vienmēr. Ar suni, ar nabagu, ar draugu, negaidi neko pretī, kā teica man Guruji: «Ji, if you only feed yourself, you’re not doing much benefit» (Džī, ja tu baro tikai sevi, tad tu nesniedz daudz labuma). Visu un vienmēr.

14. Ievēlies vēlēšanās

bet esi uzmanīgs. Tās piepildās. Formulē tās maksimāli precīzi.

15. Lai uzvilktu tīru kreklu, ir jānovelk vecais

16. Ceļo

un labāk dari to vienatnē. Jo, lai kur tu arī dotos, tu vienmēr esi kopā ar sevi.

Autors: Anna Šahnazarova
Foto: Sankaranarayan
Tulkoja: Ginta FS