Par nodevību

kazene12

Vai Tev sāp, kad tu zaudē cilvēku?

— Neatceros.

— Un, kad Tevi nodod?

— Kā gan mani var nodot?

— Nevar?

— Kā? Es neko negaidu. Ja, piemēram, Tu vēlēsies mani nodot, es nepretošos, tāpēc, ka es nemaz negaidu, ka būsi man uzticīgs.

— Vai tiešām Tu ne no viena cilvēka dzīvē negaidi uzticību?

— Kāpēc gan gaidīt? Kam vajadzīgi šie lētie kruķi? Kādu uzticību? Vai tad tu gaidi uzticību no kazeņu krūma?

— Gribētos, lai tas atbilstu savam nosaukumam un kazeņu vietā nenestu avenes…

— Tad, kā vaina tā ir? Kazeņu krūma, vai Tava? No tā arī visas nelaimes. No tā, ka mēs vēlamies, lai dzīvē viss būtu tā, kā mēs to gribam. Turklāt, tieši tā, kā mums ir mācījuši gribēt.
No intervijas ar Borisu Grebenščikovu
Tulkoja: Ginta FS

Advertisements

Dažkārt AIZIET ir labākais, ko vari izdarīt

aiziet4

«Ja tu kādreiz atklāsi, ka atrodies nepareizajā vietā, dodies prom.»
Mo Vilems

Tu drīksti aiziet no jebkuras situācijas, kurā tu sevi neredzi. Tu drīksti aiziet no jebkuras situācijas, kurā tu sev nepatīc.

Tu drīksti doties prom no pilsētas, kura apslāpē tavu gaismu un neļauj tev spīdēt spožāk. Tu drīksti sakrāmēt savus čemodānus un sākt visu no jauna citā vietā. Tu drīksti mainīt savu dzīvi.
Tu drīksti aiziet no darba, kurš tev nepatīk, pat tad, ja pasaule tev iesaka to nedarīt. Tu drīksti meklēt to, kas motivē tevi katru rītu celties no gultas līdz pat mūža galam.

Tu drīksti aiziet no tā, kuru mīli, bet kurš izturas pret tevi slikti. Tu drīksti nolikt sevi pirmajā vietā un aiziet, ja esi centies vēl un vēl, taču nekas nemainās.

Tu drīksti aiziet no sliktiem draugiem un veidot attiecības ar tiem, kuri tevi atbalsta un palīdz dzīvot. Tu drīksti ņemt to enerģiju, kas tev ir vajadzīga dzīvei.

Tu drīksti sev piedot mazās un lielās kļūdas, un tu drīksti būt labs pret sevi, skatīties spogulī un patikt sev.

Tu drīksti sevi atbrīvot no visām savām cerībām un gaidām.

Dažkārt mēs domājam, ka aiziet ir slikti, jo šķiet, ka tas nozīmē, ka esam nolaiduši rokas un padevušies. Bet dažkārt aiziet ir labākais, ko vari savā labā izdarīt.

Tas ļauj mums izmainīt savas dzīves vektoru, sākt visu no sākuma, atklāt sevi un pasauli. Dažkārt aiziet, nozīmē glābt sevi no tā, ka esi iestrēdzis nepareizajā vietā ar nepareizajiem cilvēkiem.

Aiziet nozīmē atvērt durvis pārmaiņām, izaugsmei, iespējām un brīvībai.

Tev vienmēr ir iespēja aiziet, kamēr atradīsi savu īsto vietu un to, kas dara tevi laimīgu.
Tu pat drīksti atstāt pagātnē sevi bijušo un radīt sevi no jauna.

Autors: nezināms
Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta FS

 

Mācies atlaist visu, kas tev nav vajadzīgs

atlaist6

Es pakāpeniski mācos atlaist visu, kas man vairāk nav vajadzīgs. Kad pienāk laiks, es mierīgi atļauju cilvēkiem aiziet no manas dzīves. Es vairs nedzenos ne pēc viena un nespiežu kādam palikt par manas dzīves daļu. Tagad es redzu, ka tad, kad vienas durvis aizveras, citas noteikti atveras. Es vairs nelaužos aizslēgtās durvīs, aiz kurām vairs nav nekā man svarīga.

Paklusām es sāku apzināties to, ka priecāties par kaut kā beigām dažkārt ir gluži dabiski. Es atlaižu visu un visus, kas vairs nevar būt manas dzīves daļa. Es atlaižu veco, lai manā dzīvē rastos vieta kaut kam jaunam. Mācos sev uzticēties. Ja mana sestā sajūta man saka “šeit kaut kas ir ne tā”, visticamākais, tā arī ir. Es mācos uzticēties savai intuīcijai un instinktiem, kuri man pasaka to, ko pagaidām vēl nespēju ieraudzīt.

Es mācos mierīgi atlaist vecās attiecības, kuras sevi sen jau ir izsmēlušas. Atlaist cilvēkus, komunikācija ar kuriem vairs nesniedz prieku. Es sāku apzināties to, ka, jo ilgāk es turpināšu turēties pie cilvēkiem, kuri vairs nevar būt manas dzīves daļa, jo ilgāk es nevarēšu ielaist savā dzīvē cilvēkus, kuriem tajā ir jābūt.

Es mācos uzturēt attiecības ar tiem, kuri iedvesmo mani kļūt par labāko manu versiju. Es mācos rūpēties par šīm attiecībām.

Es atbrīvojos no negatīva savā dzīvē un praktizēju apzinātību. Savas negatīvas domas es izmantoju kā motivāciju tam, lai nestu pasaulē arvien vairāk pozitīva. Cenšos nedusmoties. Niknumu aizstāju ar piedošanu. Es vairs neturos pie negatīvajām emocijām, kuras tik ilgi ir indējušas manu saprātu.

Mierīgi atsakos no visa, kam manā dzīvē nav nekādas jēgas. Es atļāuju sev atbrīvoties no visām sāpēm un ciešanām, kas mocījušas mani tik daudzus gadus. Pamazītņām es sāku izdziedināties. Un nav svarīgi, cik laika aizņems šis process. Galvenais, ka esmu to uzsākusi.

Es mācos darīt it visu, lai būtu laimīga. Es vairs necenšos izdabāt un būt ērta apkartējiem. tagad es daru tikai to, kas padara mani maksimāli laimīgu. Un vairs nedzīvoju ar domu izpatikt kādam.

Pamazām es samazinu kontroles līmeni. Pakāpeniski apzinos, ka nav manā varā kontrolēt visu, kas notiek manā dzīvē. Es atļauju notikumiem notikt pašiem. Es vairs necenšos salīmēt ieplaisājušu krūzi, kura vienalga pēc laika saplīsīs.

Mācos vairs nešaubīties par sevi. Es koncentrējos uz pašrealizāciju un izaugsmi. “Peldos” savos pašas pozitīvisma staros.

Es cenšos vairs neizjust naidu, cenšos nevienu nekritizēt. Atlaižu visus tos, kuri man saka, ka es kaut ko neesmu pelnījusi. Es vairs neatļauju svešiem viedokļiem piemēslot manu saprātu. Mierīgi atlaižu to cilvēku, kurš es biju vakar un svinu to, kāda es esmu šodien!

Autors: more.club
Avots: wiolife.ru
Tulkoja: Ginta FS

 

Indijas mācībstundas

Sankanaraya

Anna Šahnazarova 3 mēnešus ceļoja pa Indiju, un iedvesmojās no tā, ko šī valsts viņai mācīja – no pirmās līdz pēdējai minūtei ceļojuma laikā. Atgriezusies, viņa uzrakstīja šīs 16 pozitīvās tēzes.

1. Tev nevajag būt nekur citur kā tikai šeit un tagad

nekur nav jāsteidzas, bet tev jābūt tur, kur tev ir labi. Ja jūti, ka esi kaut kur, ne tur, piecelies un ej, uz turieni, kur sauc tava iekšējā balss, Taču atceries, ka, lai atrastu, nav obligāti kaut kur jāiet. Tā ir ļoti smalka robeža, atslēga pastavīgai klātbūtnei.

2. Atļauj visam būt

necenties kontrolēt cilvēkus un situācijas, neplāno, negaidi, bet vēlies, atslābini tvērienu. «Proti ieturēt pauzi, kuras laikā nekas nenotiek».

Ne vienmēr tev pašam jāmeklē, ļauj cilvēkiem atnākt pie tevis, bet notikumiem notikt. Tie notiek ar tevi ne tāpat vien.

3. Dod brīvību

dod sev brīvību būt sev pašam, bet citiem – būt citiem. Atceries, ka ikvienam ir savs ceļš un savas mācībstundas. Ja jūsu ceļi krustojas – lieliski, bet, ja tie šķiras, tas arī ir labi, jo tas VIENMĒR IR UZ LABU gan viņiem gan tev – visiem.

4. Nebaidies

ne no kā un nekad. Sper neierastus soļus pa labi, pa kreisi – maini, pārveido. Ja jūti, ka tev kaut kas ir jāsaka vai jādara – saki un dari, un lai nekādas atrunas «man taču ir biļete atpakaļceļam», vai «man tam nav naudas», vai vienkārši «nekas nesanāks» tevi netur. Nebaidies par savu fizisko ķermeni, atceries,Visums tevi sargā un parūpēsies par tevi. Izvēlies brīvību no bailēm.

5. Mazāk – vairāk

necenties iegūt visu un uzreiz. Pat tad, kad šķiet, ka nekā nav – vienmēr ir kaut kas un kaut kā nepietiek, ko tev pasniegs dodošā drauga, brāļa, māsas, ne nejauša garāmgājēja roka. Esi mērens it visā.

6. Nepieķeries cilvekiem

savādāk nesaņemsi savu pieredzi. Tu tāpat nekad nepaliksi viens, jo kur vien iesi, visur atradīsi cilvēkus. Toties tie būs tavējie, tie, kuri tevi iedvesmos, piepildīs, iemācīs, atspoguļos, un atceries: ja jums nav pa ceļam, tad skrien tu aiz viņiem, vai neskrien, sauc, vai nesauc – jūs vienalga kopā neiesiet. Bet tavējie – mūc no viņiem, vai slēpies, vienalga nekur neliksies. Tāpēc…

7. Atlaid. Vienmēr atlaid

ar smaidu, ar mīlestību, visus un visu. Un nekad neatvadies, jo nekad nekas nav beidzies. Saki: «pateicos un uz tikšanos». «to, kā tev nav, nevar pazaudēt; to, kas ir, nevar saglabāt mūžīgi».

8. Vienmēr ūdens

esi ūdens, atceries ūdens principu – vilnis atnāk, vilnis aiziet. Tas attiecas uz it visu: stāvokļiem, naudu, cilvēkiem, lietām. Ir paisumi un ir bēgumi, nekas nav statisks. Mēs dzīvojam kustīgā pasaulē, tāpēc neieslīgsti kādā vienā stāvoklī – tas izmainīsies. NE-KO nevar noturēt, pat necenties, labāk esi pateicīgs par to pašu sekundi, kad viņš, tas, viņa ir.

9. Klausies savā iekšējā balsī

lūk šis ir ar trim izsaukuma zīmēm ierakstāms!!! Ieklausies draugu padomos, bet dari tā, kā tu jūti, kā jūti, ka ir pareizi. Ja es būtu klausījusies citos, šī brauciena vispār nebūtu bijis, nebūtu noticis šis dzīves ceļojums, es nebūtu devusies uz Vārānasī, nebūtu pārpeldējusi otrā, «mirušajā», Gangas krastā. Es būtu atgriezusies mājas pirms laika, es nebūtu atradusi savu sapņu pilsētu, un es turpinātu baidīties no daudz kā, un būtu turpinājusi iedzīt sevi nesaprotams kā izveidotos rāmjos. Vienmēr klausies sevī.

10. Uzticies

cilvēkiem, kosmosam, Dievam – sauc to, kā vēlies. Uzticies, ka viss tavā dzīvē saliekas vislabākajā tev veidā, pat tad, kad šķiet, ka sliktāk vairs nevar būt. Kā saka mana zviedru māsa: «God’s rejection is God’s protection». vai, kā saka mana krievu māsa: «никогда не знаешь, где найдешь, где потеряешь».

11. Velti kaut nedaudz minūtes dienā sev

meditē, zīmē, raksti, pastaigājies pie dabas, vai vienkārši esi klusumā. Pat dažas minūtes palīdzēs tev tikt skaidrībā par to, ko tev vajag, bet kas ir prāta uzspiests, citu cilvēku uzspiests, iluzors u.t.t.

12. Mīli sevi

cieni savas vēlmes, savu ķermeni un atceries: tev var piederēt it viss, nav jāizvēlas: darbs dvēselei vai darbs naudas dēļ; attiecības, kurās mīlu vai tās, kurās mīl mani, okeāns vai kalni u.t.t.. Var visu. Subkuch milega (hindi — viss ir iespējams)

13. Dalies

ar visu, vienmēr. Ar suni, ar nabagu, ar draugu, negaidi neko pretī, kā teica man Guruji: «Ji, if you only feed yourself, you’re not doing much benefit» (Džī, ja tu baro tikai sevi, tad tu nesniedz daudz labuma). Visu un vienmēr.

14. Ievēlies vēlēšanās

bet esi uzmanīgs. Tās piepildās. Formulē tās maksimāli precīzi.

15. Lai uzvilktu tīru kreklu, ir jānovelk vecais

16. Ceļo

un labāk dari to vienatnē. Jo, lai kur tu arī dotos, tu vienmēr esi kopā ar sevi.

Autors: Anna Šahnazarova
Foto: Sankaranarayan
Tulkoja: Ginta FS

Mantra aizvainotajiem no Ošo

aizvainojums34

Viens no veidiem, kā strādāt un tikt galā ar aizvainojumu – tā ir tā pastiprināšana, novedot to līdz absurdam, līdz pat pazušanai. Ošo mantra šim mērķim noderēs lieliski. Lai pastiprinātu šīs mantas efektu, labāk nostāties spoguļa priekšā un izteiksmīgi to nolasīt!

Šīs mantras efektivitāti apstiprinājuši tūkstošiem aizvainoto un pēc tam piedevušo.
«Es esmu tik svarīgs Tītars, ka nevaru atļauties to, ka kāds rīkotos atbilstoši savai dabai, kura man nepatīk. Es esmu tik svarīgs Tītars, ka, ja kāds pateica, ko tādu, ko es negaidīju, vai rīkojās tā, kā es nebiju gaidījis, es viņu sodīšu ar savu aizvainojumu. Lai redz, cik tas ir svarīgi – mans aizvainojums par viņa “nodarījumu”. Jo es taču esmu ļoti svarīgs Tītars!

Es nenovērtēju savu dzīvi. Es tik ļoti to nenovertēju, ka man nav žēl tērēt savu laiku aizvainojumam. Es atteikšos no minūtes prieka, minūtes laimes, minūtes sajūsmas un labāk to atdošu savam aizvainojumam. Un man ir gluži vienalga, ka šīs minūtes kļūst par stundām, stundas – par dienām, dienas – par nedēļām, nedēļas – par mēnešiem, mēneši – par gadiem. Man nav žēl savas dzīves gadus pavadīt aizvainojumā – jo es it nemaz nenovērtēju savu dzīvi.

Es esmu ļoti jūtīgs. Es esmu tik ļoti jūtīgs, ka esmu spiests aizsargāt savu teritoriju un sodīt ar aizvainojumu katru, kas to aizķēris. Es pakāršu uz pieres sev plāksni “Uzmanību, nikns suns” un lai tikai kāds pamēgina to neievērot! Es apjozīšu savu jūtīgumu ar augstiem mūriem un man uzspļaut, ka caur tiem nav redzams, kas notiek ārā, toties mans jūtīgums būs drošībā.

Es uzpūtīšu no mušas ziloni. Es ņemšu šo pussprāgušo mušu, ko kāds pametis un reaģēšu uz to ar savu aizvainojumu. Dienasgrāmatā es nerakstīšu par to, cik skaista pasaule, es uzrakstīšu, cik briesmīgi ar mani ir rīkojušies. Es neteikšu draugiem, cik ļoti es viņus mīlu, labāk visu vakaru stāstīšu, cik ļoti stipri mani ir aizvainojuši. Man nāksies šo mušu elpināt un iedvest tai tik daudz sava gara spēka, lai tā kļūtu par ziloni. Jo no mušas jau ir viegli atgaiņāties un pat neievērot to, bet ziloni gan visi pamanīs. Tapēc es katru mušu uzpūtīšu līdz ziloņa izmēriem, lai redz visi!

Es esmu nabags. Es esmu tik ļoti nabags, ka nevaru atrast sevī ne pilītes augstsirdības – lai piedotu, ne pilītes pašironijas – lai pasmietos, ne pilītes dāsnuma – lai neievērotu, ne pilītes gudrības – lai nepieķertos, ne pilītes mīlestības – lai pieņemtu. Man vienkārši nav šo pilīšu, jo esmu ļoti ierobežots un nabadzīgs.”

Jūs vēl vēlaties spēlēt aizvainojumu?

Avots: http://fit4brain.com/
Tulkoja: Ginta FS

Atbrīvojies no pretenzijām pret māti un tēvu!

mate_tevs6

28 zelta frāzes no Marka Ifraimova

1. Mamma – tā ir ģimene, attiecības un sakari. Tētis – tas ir spēks, aizsardzība un nauda. Gribi to visu? Atbrīvojies no visām savām pretenzijām pret savu mammu un tēti un tad saņemsi visu, ko vēlies.

2. Lepnums stāv uz lepnības, lepnība uz savas niecības sajūtas, niecības sajūta – uz žēluma pret sevi.

3. Cilvēki tik ļoti vēlas dvēselisko tuvību, ka gatavi pat uz… seksu.

4. Auksts skatiens – aizvainojums uz māti. Vilšanās viņā ved pie vilšanās sevī, pēc kuras nāk vientulība.

5. Tā, kura nevar piedot… tā strādā pati!

6. Vīrietis rāda sievietei viņas nozīmību vienkārši ar to, ka ir viņai blakus.

7. Vīrietis un sieviete kalpo viens otram. Vīrieša kalpošana sievietei nozīmē rādīt viņai to, ko viņa VĒL nevēlas zināt par sevi. Sievietes kalpošana nozīmē atspoguļot vīrietim to, ko viņš JAU ir sasniedzis.

8. Sieviete vienmēr gaida no vīrieša to, ko nespēja viņai iedot tētis.

9. Vīrietis sapņo pārvērst savu sievieti par Karalieni, bet sieviete sapņo par jau gatavu Karali.

10. Tas, kurš vēlas, lai viņu pieņem tādu, kāds (kāda) viņš ir, vienkārši grib drošību.

11. Sievietei, lai kļūtu iekārojamai un nepieciešamai, jāatsakās būt vajadzīgai. Tad viņa kļūs par greznību, kā briljants, kuram nav absolūti nekāda pielietojuma, taču no kura neviens nekad nevēlas šķirties.

12. Vīrietim lai gūtu panākumus, jāattīsta sevī sievišķās īpašības – intuīcija un spēja pieņemt atpakaļsaiti no apkārtējiem.

13. Sieviete – tās ir jūtas. Jūtas nevar pārliecināt. Tās var tikai nomierināt.

14. Cilvēki novērtē ne to, ko tie ņem, bet to, ko dod. Tāpēc, pieņemot pat pašu mazumiņu, mēs aizkurinam viņu mīlestību pret mums.

15. Cilvēks dzīvo metaforā. Ļaujot otram cilvēkam mūsu klātbūtnē izpaust savu metaforu, mītu, iztēli, fantāziju, murgus, viņš sajūtas brīvs, tāpēc atkal un atkal meklē mūsu sabiedrību.

16. Sieviete, kurai nauda svarīgāka par mīlestību, ir vīlusies savā tēvā. Viņa meklē tēva mīlestību. Nesamierinājusies ar viņa mīlestības zaudējumu, viņa to aizvieto ar naudu.

17. Lai labi medītu medījumu, pašam jākļūst par gardu ēsmu.

18. Ticība ir galvenais kritērijs tam, lai atšķirtu Mīlestību no Žēluma. Ja tici otra cilvēka veiksmei, tātad mīli viņu. Ja nē – tātad Tev viņa vienkārši ir žēl.

19. Sievišķīga – tā, kura gatava sadarboties radīšanā.

20. Atzīt cita svarīgumu traucē savējais. Bet savējo svarīgumu dzemdina žēlums pret sevi.

21. Lai pārietu nākamajā līmenī, ir jāizjūt pateicība par iepriekšējo pieredzi.

22. Perfekcionists aiz vēlmes pēc ideāla slēpj savu bezspēcību.

23. Lai kļūtu bagāts, vajag būt vēlmei pierādīt tēvam, ka neesat sliktāks kā viņš. Lai noturētu naudu, ir jāiziet no protesta pret tēvu un jāpieņem viņu savā sirdī.

24. Vīrietis, kurš krāpj savu sievu, meklē citās sievietēs savas mātes mīlestību. Bērnībā viņš redzēja viņas vilšanos un tagad caur citām sievietēm vēlas viņu apmierināt.

25. Aborts noved pie nedzimušā bērna vecāku šķiršanā. Dzīve viņiem saka: “Ja nevarējāt mani turpināt, jums nav vērts būt kopā.”

26. Sieviete, kura dēļ tā, lai saņemtu vīrieša atzinību un patiktu viņam, apspiež savas negatīvās emocijas, ir nolemta tam, ka kļūs viņam nevajadzīga. Vīrietim vajadzīgas sievietes jūtas un emocijas, nav svarīgi – pozitīvās vai negatīvās. Jūtas vīrietim ir degviela, kas ved viņu pie mērķa. Galvenais, lai šī degviela būtu īsta, dzīva un patiesa.

27. Sākotnēji meitenes ir vīrišķīgas, bet puikas – sievišķīgi. Sievietes vīrišķība izpaužas kļūstot par māti, bet vīrieša sievišķība izpaužas šaubās ceļā uz mērķi. Sievietei jāveic varoņdarbs lai atteiktos no mātišķuma attieksmē pret vīrieti un jāsāk viņam uzticēties. Vīrietim jāveic varoņdarbs, lai ieslēgtu savu vīrišķību un uzņemtos atbildību par citiem.

28. Sievietes spēks – tas ir pieņemšanas spēks. Tā, kura spēj pieņemt notiekošo bez protesta, vienmēr pievelk cilvēkus, tāpēc, ka cilvēki vairāk par visu vēlas atbalstu un baidās no nosodījuma. Tikai pašpietiekama sieviete ar milzīgu iekšējo spēku, ir spējīga pieņemt, uzticēties un noticēt tam, kurš blakus.

 

Autors:
Marks Ifraimovs – psihologs, vadošais personības izaugsmes treneris un direktors izglītības centrā “Izglītība un kultūra, 21. gadsimts.” 15 gadus veltījis cilvēka spēju, rakstura un likteņa pētniecībai. Palīdzējis tūkstošiem cilvēku atrast savu vietu dzīvē, būt veiksmīgiem un izzināt sevi.

www.markifraimov.ru/

Atlaist pagātni, atvērt sevi tagadnei

tevs_meita9

Ir neiespējami sodīt sevi mūžīgi par pagātnes kļūdām. Kādā mirklī ir godīgi jāpaskatās uz savu pieredzi, jāpieņem sevi un jāpiedot sev. Par visu. Pilnīgi visu! Par pagātni, tagadni un nākotni. Jāpiedod sev un jābūt gatavai piedot citiem.
Īpaši svarīgi tas ir sievietei. Viņa dod jaunu dzīvi ceļa sākumā, atgriež dzīvē ceļa vidū, un viņa turēs roku pirms finiša līnijas. Sieviete pati par sevi jau ir dzīvība.
Piedošana atbrīvo no pagātnes. Piedošana palīdz aizdziedēt brūces, aizvērt neizlasītās grāmatas un atlaist nerealizējušās vēlmes.
– Pazūd pretenzijas
– Pazūd kritika
– Atnāk sapratne par to, ka nekas nav velti. Ka ikviens cilvēks un katra minūte ir bijuši kaut kā svarīga dēļ. Tava skola. Tavā labā. Tavai dzīvei.
Ir svarīgi piedot saviem vecākiem. 
Lai kādi viņi arī būtu. Tas tāpēc, ka neesi vairs maziņa meitene un ir pienācis laiks pieaugt. Ir svarīgi piedot saviem vecākiem, lai dzīvē ienāktu hartmonija. Ir jāpiedod savai mammai un tētim, jo bez tā ceļš uz pārpilnību ir ciet. Piedošana tavai dvēselei novels veselu vagonu akmeņu. Elpot kļūs vieglāk. Dzīve kļūs saprotamāka. Jūtām būs pavisam cita jēga.

Mācies piedot par spīti visam.
Jā, mēdz gadīties, ka patiesi piedot vecākiem ir grūti. Ar prātu it kā saproti, ka laiks “atlaist”, bet dvēselē tomēr vēl palicis kāds nieka nosēdums. Ar to tikt galā palīdzēs lieliska pozitīva pateicību prakse, kas ātri pacels tavu enerģētiku.

Prakse №1. 
Uzraksti savas mammas, tēta, vīra, draudzeņu, vīramātes u.t.t. rakstura īpašības. Kad kārtējo reizi sāksi dusmoties un apvainoties, fokusējies uz šīm labajām īpašībām. Lai šis saraksts tev vienmēr ir pa rokai. Tādā veidā tev parādīsies jauns, labs ieradums – katrā notikumā un lietā ieraudzīt labo. Tas pamazām aizvāks tavas dzīves negatīvos stāvokļus.

Prakse №2.
Katru dienu pateicies saviem vecākiem par dāvāto dzīvi.
Iedomājies, ka tev uz ielas pienāk klāt cilvēks. Tu zini, ka viņš ir nelietis, bandīts, pretīga parsona. Un tāds cilvēks tev sniedz čemodāniņu ar miljons dolāriem. Kādas būs tavas emocijas un ko tu jutīsi tādā brīdī? Neapzinātu pateicību. Līdzīga situācija ir ar vecākiem.
Tu vari pardzīvot spontānu un ļoti plašu emociju gammu. Sākot no dusmām, skumjām, no nepieņemšanas līdz vēlmei atriebties. Vienkārši dari to.
Piedodot vecākiem, Tu piedod sev!
Un kādu rītu tu pamodīsies un sajutīsi, ka tevī pārtrūkusi šī stingrā gumija un vairs nav briesmīgā uzvilktā stāvokļa, ko rada aizvainojums. Tu vairs sevi nevaino un nelamā. Jā, tas bija sāpīgi. Man nebija taisnība. Jā, tā ir skumja pieredze. Taču es nekad vairs pie tā neatgriezīšos.

Pietiek!

Ir svarīgi piedot sev.
Paši stingrākie tiesneši un paši mīlošākie cilvēki esam mēs paši sev.
Paši sevi sodījām, paši sev piedevām.
Pilnīga autonomija 🙂

Avots: http://flourish-strategy.com/

Tulkoja: Ginta FS