5 Reiki principi

reiki

1. Jau šodien es priecājos.

“Ja atveras durvis un pa tām nāk mīlestība, tad pirmais ienāk prieks…”

Ja cilvēka sirds ir piepildīta ar prieku, tad vienlaicīgi nav iespējams dusmoties, skumt, ienīst un skaust, u.t.t. Tad mēs paši jūtamies labi un apkārtnē izstarojam pozitīvu enerģiju. Šīs enerģijas vibrācijas nosaka mūsu dzīves kvalitāti, jo izpaužas mūsu domās, vārdos un darbos, un atkal atstarojas atpakaļ no ārpasaules. Tādējādi tās veido mūsu dzīves pamatu. Kā jau parunā teikts – ko sēsi, to pļausi. Ko mēs dodam, to mēs arī saņemam. No tā, cik esam priecīgi, lielā mērā atkarīgi mūsu panākumi un veiksme gan darbā, gan citur. Tas nosaka mūsu savstarpējās attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem, ietekmē mūsu veselības stāvokli. Un ilgstošā laika periodā,- cik dzīvespriecīgi esam pieraduši dzīvot savu dzīvi, cik smaidīgi esam, gan tiešā, gan pārnestā nozīmē,- no tā atkarīgs viss mūsu dzīves plūdums un sasniegumi kopumā. Tamdēļ uzsmaidīsim sev, uzsmaidīsim viens otram – kaut vai tikai iekšēji – un ļausim veiksmei piepildīt mūsu dzīvi. Ja nu ir tā, ka ne par ko nav šobrīd prieka, tad ieskatīsimies rūpīgāk sevī. Pavērosim savu dzīvi, situācijas tajā un pavērosim, kurš virziens mūsu dzīvē ir tas, kas kaut reizi ir sagādājis patiesu prieku. Kad sajūtam to, mūsu intuīcija mums saka, ka tas ir mūsu ceļš. Kamēr dzīvojam, tikmēr mums ir iespēja piepildīt savus sapņus, savas vēlmes. Varam kļūdīties, varam izdarīt kaut ko nepareizi, bet izdarām secinājumus un turpinām ceļu. Un ja neatlaidīgi mēģināsim atkal un atkal, pienāks reize, kad viss izdosies. Tātad – ar prieku sirdī un tikai uz priekšu!

2. Jau šodien esmu mierīgs.

“Drosmīgs cilvēks ir mierīgs…” R. Š.

Nekas ārējs nespēj iespaidot cilvēku, ja viņa sirdī ir miers. Nav baiļu, nav uztraukumu, nav šaubu, u.t.t. Visi ārējie ierobežojumi un rāmji patiesībā ir tikai ilūzija. Bailes ir prāta darbības rezultāts, tām nav sakara ar patieso realitāti. Pat ja arī tās ir iepriekšējās negatīvas pieredzes rezultāts, tās atkal ir tikai ilūzijas, ka tā notiks arī šoreiz. Ļaujoties satraukumam, mēs ienesam savā dzīvē ne tikai nepārliecinātību par sevi, bet arī vājumu, jo nemiers noņem spēku.

Par sevi nepārliecināts un bailēm pakļauts cilvēks, kuram nav priekšstata par to, kāds potenciāls viņā ir ielikts, un ka tikai viņš pats veido katru savu dienu un savu dzīvi kopumā, var turpināt meklēt savu neveiksmju cēloņus ārējos apstākļos. Un vai ir pieredzēta kaut viena tāda situācija, par kuru nervozējot un satraucoties, būtu iespējams kaut ko uzlabot šajā sakarā? Tamdēļ uzņemsimies paši atbildību par savu dzīvi! Ik mirkli mums ir izvēle. Ik dienu mēs pacietīgi varam sev pateikt: “Lai mans miers dod man spēku!” Izjutīsim un pieņemsim savu mieru ar visu sirdi!

Dziedināšanās no dažāda veida bailēm un to izpausmēm ir turpmākās dziedniecības pamats un sākums tās tālākai attīstībai. Šī Reiki principa visdziļākās būtības apzināšanās un sekošana tam dod cilvēkam iespēju ieraudzīt šo stāvokļu patiesos iemeslus sevī un atbrīvoties no liela daudzuma visdažādāko baiļu, sasniegt iekšējo mieru, neierobežotu pacietību un līdzsvarotību, audzināt stingru un stipru gribu. Ar Reiki, jeb mīlestības spēka palīdzību cilvēkam ir iespēja pārveidot baiļu un nemiera graujošo negatīvo iedarbību pozitīvā, radošā enerģijā, kas kalpos viņa izaugsmei un attīstībai. Viņš pamazām iegūst arvien lielāku garīgu spēku un spēju efektīvi palīdzēt pašam sev un būt jūtīgam un atsaucīgam pret citu cilvēku sarežģījumiem un bēdām.

Nekas un nekur nespēj izjaukt viņa iekšējo līdzsvaru: ne uzslava, ne nopēlums, ne neveiksmes, ne panākumi.

Tikai izlīdzsvarots priekos un ciešanās, apmierinājumā un skumjās, mierīgs garā cilvēks spēj izjust visu dzīves pilnību un skaistumu, atraisīt visaugstākās radošās spējas, virzīties pa savu Ceļu, vest aiz sevis skolniekus un sasniegt savu realizāciju.

3. Jau šodien es uzcītīgi un godīgi strādāju.

“Dod, Dieviņi, otram dot,
Ne no otra mīļi lūgt…”

Šis princips nenozīmē tikai vienkārši “godīgi sev nopelnīt dienišķo maizi un nezagt”. Tas aptver visu cilvēcisko attiecību sfēru, aicinot uzturēt tās bez liekulības un uz savstarpējas uzticēšanās pamata. Šis princips attiecas ne tikai uz finansu un personīgo attiecību jomu, bet izpaužas visās savstarpējās attiecībās un neredzamajās saiknēs starp cilvēkiem. Tas atklāj mūsos tādus slēptus motīvus, kā meli, noklusēšana, vai tāda rīcība, kas pamatota uz ne-patiesību. Negodīga rīcība ir ļoti jaudīgs faktors, kas noved cilvēku pa līču loču celiņiem pie arvien lielākām problēmām. Savukārt, sekojot šim principam, cilvēks atrod savu ceļu un virzās pa to uz gaismas pusi.

Bez tam šis princips izskauž arī parazītismu, kas reizēm vērojams cilvēku sabiedrībā. Ļoti bieži cilvēki nemāk, jeb nevēlas sastrādāt, attīstīt un nostiprināt paši savu dzīvības enerģiju, bet sāk dzīvot uz citu rēķina. Šī parādība ir pazīstama ar nosaukumu “vampīrisms”. Tā ir savdabīga uzvedības forma, veids, kā tiek paņemta kāda cita cilvēka vai pat cilvēku grupas fiziskā, emocionālā, mentālā un garīgā enerģija. Tāda garīgi-enerģētiska zādzība vai meli tiek paslēpti aiz iztapīgas, izdabājošas ”mīlestības”, “maiguma”, “draudzības”, “uzslavas”, “radniecīgo attiecību” vai “labas pazīšanās” maskas. Tamdēļ godīguma princips ļauj sakārtot mūsu enerģiju apmaiņas procesu un sasniegt harmoniju cilvēka sociālo attiecību jomā. Tas ļauj izvairīties no meliem, skaudības, neuzticības, aprēķina, aprunāšanas, u.t.t., t.i., no visa tā, kas gala rezultātā noved pie enerģijas izsīkuma, dažādām problēmām un slimībām. Un otrādi, principa ievērošana piepilda dzīvi ar skaidrības, sirsnīguma, atklātības un uzticības gaismu, tātad ar dziedniecisku enerģiju.

Šis princips katram no mums saka: “Esi godīgs vispirmām kārtām pret sevi, nemelo sev, dzīvo saskaņā ar savu sirds balsi, ar savu sirdsapziņu un tad Tavā dzīvē ienāks arvien vairāk Tavas patiesības, Tavas Paša esības. Tā kļūs piepildīta un Tu varēsi daudz vairāk izpaust sevi un savu unikalitāti un nevis kaut kad nākotnē, bet gan vienīgajā patiesi reālajā brīdī, kas Tev ir svarīgs – šeit un tagad.”

4. Jau šodien pateicos par visu svētību, ko saņemu.

“Kuru darbu padarīju,
To pateicu Dieviņam…”

Spēja izjust pateicību – tā ir cilvēka īpašība, kas liecina par viņa dzīvības enerģijas virzienu. Pateicība – tā ir gatavība ziedot savus spēkus radošiem mērķiem. Ārēji cilvēks pateicības stāvoklī izstaro pozitīvu radošu enerģiju. Un tieši pateicoties tam, viņam atveras iespēja saņemt enerģiju no savas iekšējās saiknes ar pasauli, t.i., ieslēgties enerģijas apmaiņas procesā.

Pateicība un atzinība nozīmē, ka cilvēks dzīvo, piepildīts ar laimes un apmierinātības sajūtu.

Būt pateicīgam, tas nozīmē būt apmierinātam ar to, kas atnāk pats no sevis, būt priecīgam par to, kas ir.

Kad mēs pastāvīgi izpaužam atzinību, jūtot pateicību ne tikai par to, ko mēs saņemam, bet arī par to, ko mēs uzzinām un iemācāmies, apkārtējie cilvēki sāk mums arvien vairāk uzticēties. Ap mums sāk veidoties pārpilnības un pārticības atmosfēra.

Mūsu apziņas ieciklēšanās uz īslaicīgām iluzorām vērtībām neļauj mums saņemt to, kas ir patiesi mūsu. Ja mēs koncentrējamies uz to, kā mums nav, mēs izjūtam trūkuma un nepietiekamības sajūtu. No otras puses, ja mēs spējam izjust tā pārpilnību, kas mums ir dots šinī dzīvē, un būt pateicīgiem par to, pārpilnība vienmēr sekos mums. Vēl vairāk – tai būs tendence pieaugt. Pateicība un atzinība par visu padara cilvēku atvērtu gan paša dzīvei, gan apkārtējai pasaulei un universālajai Visuma enerģijai. Cilvēks kļūst par tādu kā vienoto enerģijas trauku ar visu, ko viņš pieņem. Neapmierinātība bloķē un izjauc kanālus, caur kuriem noris enerģijas apmaiņas process. Tādā gadījumā ieplūstošā enerģija tiek izmantota, lai pirmkārt atjaunotu kanālu darbību. Bet, kad šī saikne funkcionē, panākumi un uzplaukums ir nodrošināti. Nonākot kontaktā ar Visuma vienoto dzīvības enerģiju, mēs koncentrējam savu uzmanību uz panākumiem, veiksmi un bagātību, sajūtam visu dzīves aspektu pārpilnību. Enerģijas plūsma tādā gadījumā paplašina mūsu iekšējā “es” kanālus vēl lielākam enerģijas pieplūdumam. Nākamis solis ir – gatavība konstruktīvai mūsu mērķu sasniegšanai. Tikai pozitīvs noskaņojums vien uz panākumiem un uzplaukumu nepadarīs tos par realitāti. Tam nolūkam ir nepieciešams šo noskaņojumu pastiprināt ar enerģiju, Visuma vienoto spēku. Tieši no mums plūstošā enerģija, ieguldīta pozitīvo apstiprinājumu un nesatricināmas ticības gultnē, ienesīs šis pārmaiņas, uzplaukumu un pārpilnību mūsu dzīvē. Tamdēļ mūsu pastāvīga un apzināta atgriešanās šajā radošajā pateicības stāvoklī nodrošina nepārtrauktu enerģijas plūsmu labklājības virzienā, kurai ir tendence materializēties arvien pieaugošā daudzumā. Mūsu izvēle dzīvot ar pateicību ir vienlaicīgi arī izvēle dzīvot pārpilnībā, apmierinātībā un arvien pieaugošā uzplaukumā.

5. Jau šodien esmu labestīgs, mīlu visu.

“Visu, ko dariet savā dzīvē, dariet tikai ar mīestību. Ja jūs nevarat to izdarīt ar mīlestību, labāk nedariet nemaz…”
Māte Terēze.

“Nepiedošana ir vienīgais grēks… “ Lūle Vilma.

Nodalot šajos principos pamataspektus, mēs redzam, ka tie norāda uz pieciem visizplatītākajiem iemesliem, kas rada slimības. Tie ir – bailes, agresija, aizvainojums, apmāns, atraušanās no Dabas un Radītāja. Apkopojot to, iespējams šos piecus iemeslus novest pie viena pamatiemesla. Pats lielākais un lielāko daļu slimību un visu cilvēces problēmu pamatiemesls ir – mīlestības trūkums. Vai varam uzskatīt, ka tumsa patiesībā ir gaismas trūkums? Tad – ja cilvēks izjūt bailes, nemieru, uztraukumu, neuzticību, agresiju, kaut ko nepieņem, nosoda, apvainojas, mānās, meklē aizstāvību, cenšas sagrābt un neatdot kaut ko, tad tas, bez šaubām, nozīmē tikai vienu – viņam trūkst mīlestības.

Un ja cilvēkam ir šie negatīvie stāvokļi, ja viņš saka, jeb uzvedas tā, ka viņam pietrūkst mīlestības, tad tas patiesībā nozīmē to, ka viņš pats nav devis sev un pasaulei pietiekoši daudz mīlestības. “Ko sējam, to pļaujam…”

Principi aicina mūs dzīvot mīlestībā un dot to pirmām kārtām sev un pēc tā paša principa visiem cilvēkiem un visai apkārtējai pasaulei bez izņēmuma. Atvērt savu Sirdi un apvienot savu patieso “Es” ar visu cilvēku “Es” un visām dzīvajām būtnēm un izjust visas dzīves Vienotību. Cilvēks, kas iet savu Ceļu, ir aicināts dzīvot ne vienkārši mīlestībā, bet Pirmavota mīlestībā, mīlestībā pret Radītāju un Radītāja mīlestībā, mīlēt visu dzīvi kā Viņa dzīves un mīlestības izpausmi. Viņa varenajā Sirdī nav sadalījuma. Viss nāk no viena Pirmavota un ir cieši savstarpēji saistīts un nepārtraukti ietekmē viens otru. Kamēr cilvēks redz šo sadalījumu, tic duālismam, tikmēr viņš nevar izjust mīlestību, jo mīlestība ir dzīve visā. Visas dzīves ir vienlīdz vērtīgas, jo Radītājs dzīvo un elpo caur katru no tām.

Šī Dievišķā beznosacījumu mīlestība arī ir šis ļoti jaudīgais un iedarbīgais dziedniecības līdzeklis, kā katram cilvēkam, tā arī visai cilvēcei kopumā. Mīlestība kā vienotais un Augstākais likums apvieno sevī visus evolūcijas spēkus un likumus.

Dzīvojot mīlestībā, cilvēks uzzina, kas ir patiesība. Pati-esība… Viņa sirds atveras un uzzied un viņš kļūst vienots ar Visu Kas Ir un apvienojas ar Gara spēku. Dievišķās mīlestības stari no atvērtas sirds sāk izgaismot, sildīt un barot visu, kas ir apkārt apgaismotam cilvēkam.

Par cilvēku nepiedzimst – par cilvēku kļūst…

Avots: http://www.reiki.lv

Advertisements

Priecājos. Mācos. Pateicos. Mīlu.

labestiba321

Es apbrīnoju CILVĒKUS
uz kuriem skaties, un pēkšņi atklājas tāds skaistums un dziļums, ka sajūsmā un priekā sastingsti: cik brīnišķīgi! Ārēji skaisti? Nē, ne obligāti. Galīgi nē. taču tādu cilvēku ārienē vienmēr ir kaut kas tāds, kas piesaista skatienu. Kaut kas netverami skaists, tik ļoti skaists, ka vari skatīties vēl un vēl, un brīnīties: paskat, tik!

Dāsni? Jā, it visā: savā Mīlestībā, savā Patiesumā. Jā, arī materiālajā ziņā. Noteikti. Iekšējais dāsnums caur attieksmi pret naudu – tas izpaužas ļoti nopietni. Nē, šie cilvēki nav ne bagātnieki, ne izšķērdētāji. Ļoti bieži viņi ļoti ekonomē – uz sevi. Taču viņi ir spējīgi kādam aizsūtīt skaistu ziedu pušķi, neekonomējot uz to ne naudu, ne savu laiku, tikai tāpēc, lai iepriecinātu. Un tu turi šos ziedus rokās un elpa aizraujas: paskat, tik!
Labestīgi? Jā, tā – pa īstam. Tie it kā apskauj ar vienu vien savu klātbūtni. Un pie vienas vien domas par to, ka ir Tāds Cilvēks tavā dzīvē, ka tu viņu zini, sirds ietinas mīkstā sedziņā, un maigi pukst: paskat, tik!

Patiesi un drosmīgi? Jā, protams. Tie, kuri bez šķēpa un vairoga. Kuri nebaidās būt viņi paši, nebaidās mīlēt, nebaidās sāpju. Kuri dzīvo. Jā, tādiem cilvēkiem ļoti bieži ir smagi un sāpīgi, bet viņi dzīvo. Un viņu dzīve nebūt nav cīņa. Viņi ir gaiši un priecīgi. Neskatoties uz visu, kas notiek. Un ļoti pateicīgi. Un dzīve skatās uz viņiem plaši atvērtām acīm un sajūsminās: paskat, tik!

Vienu vārdu sakot, es apbrīnoju CILVĒKUS…

Ne shēmas, ne tēlus, ne priekšstatus – dzīvus cilvēkus. Cilvēkus, kuri ir daudz interesantāki un skaistāki par visu, ko var izdomāt. Dzīvus cilvēkus, kurus var un ir vērts mīlēt.

Bet, ja jūs domājat, ka es tūliņ teikšu: cik maz ir tādu cilvēku, jūs kļūdīsieties. Neteikšu. Jo zinu daudzus tādus. Un kādu no viņiem – ļoti tuvu.
Priecājos. Mācos. Pateicos. Mīlu.

Autors: Tatjana Aļonova
Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta FS
P.S. Es arī zinu:)

 

Nebaidies mīlēt

 

mate tereze

Kad tu jūties nelaimīgs un pamests, pamēģini kaut ko izdarīt ar mīlestību. Pasaki kaut vienu vārdu ar mīlestību, vienkārši padomā par kādu ar mīlestību. Atver savu sirdi un centies tajā atmodināt mīlestību. Lai tas notiktu, ir jāpārtrauc redzēt sevī un citos trūkumus un kļūdas.
Vieni cilvēki var tev patikt, citi – nepatikt. Ir viegli mīlēt tos, kuri mums patīk. Taču mīlēt tuvāko, nenozīmē apbrīnot viņu.

Ir grūti apbrīnot zagli un slepkavu. Taču viņiem tu vari vēlēt labu. Mīlēt tuvāko nozīmē vēlēt viņam labu. Mīlestība ir māksla, tā prasa treniņus. Labi ārsti, mūziķi, mākslinieki, sportisti stundām ilgi trenējas, lai uzlabotu savas prasmes un spējas. Tāpat ir arī ar mīlestību. Ja mēs nepieliksim nekādas pūles, lai mīlētu, mēs būsim vientuļi un nelaimīgi.

Māte Terēze

Tava labestība

labestiba4

Tava iekšējā labestība gala rezultātā uzvarēs.
Es zinu, ka tu zini, cik labs cilvēks esi.
Jā, mēs visi kļūdāmies, taču tad, kad viss jau ir pateikts un izdarīts, patiesībā tu vienalga esi un paliec labs cilvēks…. un tu to zini.
Lūk, kas tev jāsadzird. Dievs arī to zin.
Uzticies, un, lai tava iekšējā labestība tevi tajā brīdī vada…
Nīls Donalds Volšs
Tulkoja: Ginta FS

Mīlestība ir tad, kad mēs cilvēkā redzam Dievu

Nina-Masic

Pats brīnišķīgākais ne tikai sievietē, bet arī vīrietī un visās dzīvajās radībās ir Dieva klātbūtne, ko mēs saucam par Dvēseli. Nav nekā skaistāka par to. Un, kad mēs mīlam cilvēku, mēs mīlam tieši To! Viss, ko mēs sastopam dzīvē – ir Dievs tajā formā, kādu jūs esat gatavi to pieņemt. Tāpēc es rekomendēju ar visiem, ko satieciet savā dzīvē, runāt kā ar Dievu – tas stipri vienkāršo uzdevumu…
Kas tas ir – Mīlestība? Mīlestība ir tad, kad mēs cilvēkā redzam Dievu.
Boriss Grebenščikovs
Foto: Nina Masic
Tulkoja: Ginta FS

Kur zāle zaļāka?

kur zale zalaka

Kāds vecs vīrs sēdēja oāzē pie kādas pilsētas vārtiem.
Pie viņa pienāca puisis un jautāja: “Es pirmo reizi esmu šajā pusē, sakiet, kādi cilvēki dzīvo šajā pilsētā?”
Vecais vīrs paskatījās uz viņu un jautāja:
– “Kādi cilvēki dzīvoja tajā pilsētā, no kuras Tu aizgāji?”
– “O, tur dzīvoja ļoti slikti ļaudis, naidīgi, ļauni un egoistiski. Tapēc arī aizgāju.”
– “Šajā pilsētā Tu satiksi tieši tādus pašus.” – atbildēja vecais vīrs.
Pēc kāda laika pie pilsētas vārtiem piestāja kāds cits, jauns vīrietis un jautāja vecajam vīram:
– “Saki, kādi cilvēki dzīvo šajā pilsētā?”
Vecais vīrs atkal jautāja:
– “Kādi cilvēki dzīvoja pilsētā, no kuras Tu aizgāji?”
– “Tie bija ļoti viesmīlīgi, sirdssilti un dāsni cilvēki. Es biju ļoti iemīlējis šo pilsētu un cilvēkus, taču man nācās doties projām skumju sirdi.”
– “Šeit Tu satiksi tādus pašus – viesmīlīgus, sirdssiltus un dāsnus cilvēkus” – teica vecais vīrs.
Tajā pašā laikā netālu no pilsētas vārtiem kāds tirgonis dzirdīja savus kamieļus un vēroja veco vīru, klausoties viņa sarunās.
– “Kāpēc Tu dažādi atbildēji uz vienu un to pašu jautājumu? – jautāja tirgonis vecajam vīram.
– “Tiešām? Katrs cilvēks savā sirdī nēsā savu pasauli. Tas, kurš pagātnē redzēja tikai slikto, arī šeit neatradīs neko labu. Taču tas, kurš prot novērtēt draugus, arī šeit atradīs daudz labus cilvēkus.”

Avots: http://www.pritchi.ru
Tulkoja: Ginta FS

Luīza Heija: pārstāj sevi biedēt ar savām domām!

1235090_1311118792238291_6685924001106104255_n
1. Pārstāj sevi kritizēt! Kritika nekad nevienu nav mainījusi. Atsakies no sevis kritizēšanas. Pieņem sevi tādu, kāds esi. Kad tu sevi kritizē, tavas pārmaiņas ir negatīvas. Kad tu sevi pieņem, tu mainies pozitīvi.

2. Pārstāj sevi biedēt un terorizēt ar savām paša domām! Tas ir briesmīgs dzīvesveids. Atrodi sev kādu tēlu, kas tev ir patīkams (man tā ir dzeltena roze), un nekavējoties pārslēdzies no biedējošam domām uz patīkamām.

3. Esi augstsirdīgs, labestīgs un iecietīgs. Esi iecietīgs pret sevi. Esi labestīgs pret sevi. Esi iecietīgs, jo tu taču apgūsti jaunu domāšanas veidu. Attiecies pret sevi kā pret patiesi mīlamu cilvēku.
4. Esi labestīgs pret savu saprātu. Ienīst sevi nozīmē ienīst savas domas. Nevajag to darīt! Labāk izmaini tās.

5. Slavē sevi! Kritika noārda tavu garu. Uzslavas to stiprina. Slavē sevi pēc iespējas biežāk. Saki sev, cik labi tu tiec galā ar katru sīkumu!

6. Atbalsti sevi!  Atrodi labāko veidu, kā to izdarīt! Vērsies pie draugiem, ļauj viņiem sev palīdzēt. Ir gluži dabiski lūgt palīdzību, kad tev tā vajadzīga.

7. Mīli savas nepilnības. Apzinies, ka pats tās esi radījis, lai apmierinātu kādas savas vajadzības. Tagad tu meklē kādas jaunas savas vajadzības. Tā kā maigi atbrīvojies no vecajām, negatīvajām un uzvedības stereotipiem.

8. Rūpējies par savu ķermeni. Iemācies pareizi ēst. Kāds ēdiens tev vajadzīgs, lai pilnvērtīgi uzturētu dzīvību un augstu enerģētiku? Iemācies kādus fiziskos vingrinājumus un dari tos. Kuri no tiem sagādā tev baudu? Maigi rūpējies par savu Dievnamu, kurā tu pats dzīvo!

9. Strādā ar spoguli. Biežāk skaties sev acīs. Paud savas jūtas. Skatoties spogulī, piedod sev. Skatoties spogulī, runā ar saviem vecākiem un piedod viņiem. Kaut reizi dienā saki sev: “Es tevi mīlu! Es patiešām tevi mīlu!”

10. Dari to tagad! Negaidi kamēr tev sakārtosies lietas, tu notievēsi, atradīsi labāku darbu, izveidosi jaunus sakarus. Sāc tagad un izdari visu, kas atkarīgs no tevis.

 

Autors: Luīza Heija
Tulkoja: Ginta FS