Pagriezies!

derviss

– Kad tavs skatiens vērsts uz pasauli; – teica dervišs, – Dievs vienmēr atrodas tev aiz muguras. Lai pagrieztos ar seju pret Dievu, jāaizgriežas no šīs pasaules.
– Vai tad kaut kas tāds ir iespējams? Pasaule taču ir visur, kur vien skaties. Kā no tās aizgriezties?
– Bet tu griezies viegli un ātri. Griezies dejā, kā vilciņš, gribi, griezies ar ķermeni, bet labāk ar prātu, kamēr neizgriezīsi uz āru savu pasaules uztveri – lai tas, kas bija tavs iekšējais Es, kļūtu par to, kas ārpusē, bet tas, kas bija ārpusē, izrādītos tevī. Tad visur, lai uz kuru pusi tu paskatītos, vienmēr Dievs būs tavā priekšā. Un, zini, kas?
– Kas?
– Dievs atspoguļosies to acīs, kuri patiešām redz…

Igor Nemoff “Kājāmgājējs”
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Viss būs labi

labestiba64565

Iemācies savā dzīvē teikt:
-Viss būs labi.
«Bet šobrīd taču nav labi», – tu dzirdi savu iekšējo balsi.
– Viss būs labi.
«Un arī tas, kas šobrīd slikti? Un arī tas būs labi?»
– Jā, arī tas. Viss būs labi. Pagaidi un redzēsi.
Tu redzēsi, kā mainīsies notikumi. Ir vajadzīga pacietība. Un galarezultātā rūgtais kļūs salds.

Arhimandrīts Andrejs (Konanos)
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Izvēle

Katru rītu mēs izdarām izvēli.
Tu vari pamosties noskumis un bez prieka, bet vari pamosties ar pateicību Dievam par vēl vienu jaunu dienu.
Iziet no istabas dziedot un dancojot. Nevajag būt drūmam. Jāsaņemās. Jāizdomā sev mērķi, jēga, sapņi.
– Piecelties agri.
– Uzzīmēt savas dzīves bildi.
– Dāvāt labestību, uzmundrinošus vārdus tiem, kuri blakus.
– Dzīvot gaišajā pusē, ar pluss zīmīti un kustēties uz priekšu.
Kustība uz priekšu ir kustība uz Mīlestību un tās audzēšana sevī un savā pasaulē.
Domāt labestīgi, runāt un klusēt no Mīlestības, apskaut.
Mīlestība ir mūsu dzīves mērķis. Atdzīvināt, palielināt un uzdāvināt šo Gaismu saviem mīļajiem.
«Aplipināt» labā nozīmē, lai Gaisma iet tālāk.
Mīlestībai nav robežu un tā nekad «nepārstāj». Ir tikai jāatveras tai. Ar to pietiek, lai pieceltos agrāk.
Mīli!
Anna Bogatova
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Esi šeit – bezgalībā

dievs1

Nav notikumi lieli vai mazi, jo visos tajos ir viens un tas pats dziļums. Un šis dziļums ir bezgalība.
Nav īsu vai garu laika periodu, jo gan mirklis, gan vesels gadsimts ir līdzvērtīgi šai pašai mūžībai.
Nav svarīgas vai nesvarīgas nodarbes, jo tās visas turpina pasaules radīšanu. Un kurš gan nav redzējis lielas sekas šķietami maznozīmīgiem iemesliem?
Tāpēc esi šeit – bezgalībā, radi tagad mūžībā, dari mazo kā lielu, bet lielo kā mazu. Un tādējādi paud savu dievišķību.
Ja arī ir kaut kāda atšķirība, tad tā ir caurspīdīgumā: cik ļoti kurā redzams viens un tas pats Dievs.

Igor Nemoff “Kājāmgājējs”
Tulkoja: Ginta FS

Tu šajā pasaulē

Acs 2020. janv

Tajā, ko tu uzskati par savu personību patiesībā nav nekā personīga.
Tava personība atnāca pie tevis no ārpuses.
Kā tikko tu piedzimi, tev no visām pusēm sāka paziņot: kas tu esi un kā tevi sauc.
Tevi uz visiem laikiem piesēja pie kopīgās koordināšu sistēmas, telpas un laika, tev pavēstīja tavu vēsturi un tavu reliģiju un visbeidzot tev paziņoja par to, ka sabiedrībai ir zināmas gaidas attiecībā uz tevi un tavu nākotni.
Un no tā brīža sākās tava ikdienišķā spēle atbilstoši visam tam, un tavi centieni, lai ko tas nemaksātu, attaisnot šīs cerības un gaidas un piedevām uztraukums par to, lai nevienam neliktu vilties.
Tu uzzināji noteikumus, saņēmi pirmos apbalvojumus un izbaudīji pirmos pārmetumus.
Pamazām tu aizrāvies ar savu spēli tā, ka tā kļuva par tavu Es.
Tad, lūk, zini: tevi iemainīja. Tu neesi īsts!
– Kur tad palika īstais Es? Kur man to meklēt?
– Viņš ir Tevī. Tieši viņš šobrīd to jautā. Viņam vēl joprojām nav vārda, nav biogrāfijas, nav pacēlumu un kritienu, ienākumu un zaudējumu.
Viņš nekad neko nav spēlējis. Viņš vienmēr ir bijis un paliek pats.
Viņš nekad nav juties atdalīts no pasaules, atkarīgs no citiem vai galvenais kādam.
Tos īsos brīžus, kad kaut kādu nezināmu iemeslu dēļ tev izdevās aizmirst par savu spēli, tu kļuvi īsts. Tu juties laimīgs. Tu biji spējīgs patiesi mīlēt.
Tev nevajag sevi meklēt. Tev vienkārši jāpārstāj domāt par to, ka tava atbilstības spēle arī esi Tu.
Tev jāsaprot, ka šajā neprātīgajā spēlē nav un nevar būt uzvarētaju. Visi, kuri to spēlē vienmēr zaudē. Zaudē paši sevi.

Igor Nemoff “Kājāmgājējs”
Tulkoja: Ginta Filia Solis
Bildītē Elizabete, īsta💛

Vēlmju laiks

jaunais gads5

Hallo, labdien! Vai varu runāt ar Dievu?
– Labdien! Savienoju!
– Labdien, Dievs!
– Labdien, Dvēsele mana! Es uzmanīgi tevi klausos!

– Dievs, tūliņ klāt Jaunais gads! Es tevi lūdzu, izdari tā, lai manas vēlēšanas piepildās!
– Protams, Mīļā, visu, ko vien vēlies! Bet sākumā es tevi savienošu ar piepildīto vēlmju nodaļu, – pacenties saprast savas pagātnes kļūdas!
… Metāliska balss tālruņa klausulē: “Uzgaidiet, lūdzu, savienoju jūs ar piepildīto vēlmju nodaļas operatoru”… Gaidu…
– Labdien! Ko jūs vēlētos uzzināt?
– Labdien! Mani pie jums sūtīja Dievs un teica, ka pirms ievēlos jaunas vēlēšanās, būtu labi noklausīties iepriekšējās.
– Skaidrs, minūtīti uzgaidiet… Ā, lūk! Visas jūsu vēlmes. Jūs klausaties?
– Jā, ļoti uzmanīgi klausos!
– Sākam no pēdējā gada:
1. Apriebies šis darbs! (izpildīts: “darbs apriebies!”).
2. Vīrs nepievērš uzmanību! (izpildīts: “nepievērš!”).
3. Ai, man kaut nedaudz naudiņas vajadzētu! (izpildīts: naudas – nedaudz!).
4. Stulbās draudzenes! (izpildīts: viņas ir stulbas!).
5. Ļoti vajadzētu kaut kādu dzīvoklīti! (izpildīts: 10. stāvā zem paša jumta, kurš tek. Prasīja taču “kaut kādu”!).
6. Ļoti vajadzētu kaut kādu maziņu mašīnīti! (izpildīts: sensena gada “Zaparožecs”).
7. Ļoti gribu kaut kur pavadīt kaut nelielu atvaļinājumu. (izpildīts: pie vīramātes uz laukiem, viņai kāreiz darbaspēks vajadzīgs).
8. Nu, kas tas ir, neviens ziedus neuzdāvinās? (izpildīts: neuzdāvinās!).
Turpināt? Te būs apmēram gadu ko lasīt!
– Nē, nē, es visu sapratu! Lūdzu pāradresējiet manu zvanu Radītājam!
– Dievs, es visu sapratu! Es pārdomāšu katru domu, pat vismazāko! Lūdzu, sūti man labas domas! Es lūdzu palīdzi man saprast to, ka Tu man vienmēr palīdzi! Bet tagad man jāpadomā. Vai drīkstu vēlāk pārzvanīt?… smiekliņš klausulē…
– Protams, Mīļā. Kad vien vēlies!

Savās lūgšanās nežēlojies Dievam par to, ka tev viss ir slikti. Viņš var padomāt, ka tu vēl nemaz nezini, ko patiešām nozīmē slikti un parādīs tev to. Labāk pastāsti Dievam, ka tev viss ir labi! Un tad Viņš padomās: “Eeehhh, Mīļā, tu vēl nemaz nezini, ko pa īstam nozīmē LABI!”
Avots: sobiratelzvezd. ru
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Maigums

39954999_2362211900518567_3896975049164324864_n

Laiku pa laikam mēs dzīvē sastopam maigus cilvēkus. Maigums ir tikums, kuru ir diezgan grūti sastapt sabiedrībā, kas apbrīno rupjību un spēku.

Maigs ir tas, kurš ir uzmanīgs pret citu cilvēku stiprajām un vājajām pusēm, kam vairāk patīk būt kopā, nekā jebko sasniegt.

Maigs cilvēks soļo viegli, skatās ar maigumu, pieskaras godbijīgi.

Maigs cilvēks zin, ka patiesa izaugsme prasa rūpes nevis spēku.

Mūsu raupjajā un dažkārt nemierīgajā pasaulē maigums var būt spilgts atgādinājums par Dieva klātbūtni.

Henrijs Nouvens
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Cilvēks nemirst, viņš vienkārši aiziet mājās

nemirst

Cilvēks nevar nomirt, pat tad, ja viņš to ļoti grib dēļ savas mīlestības pret citiem cilvēkiem. Cilvēks nemirst, Cilvēks aiziet mājās. Turp, no kurienes nācis.

Tas sākas jau agrā bērnībā, kad pasauli uztver ne tādu, kāda tā ir. It kā caur smagām realitātes važām tu redzi pavisam citu laimi – īstu.

Mājās būšanas prieku mēs atpazīstam ne jau pēc dzimto sienu smaržas, bet brīnišķīgajām Visuma zīmēm, kas aizkustina sirdi, kura vienmēr prasās mājās. Un tad tu saproti, ka jau tik ļoti sen tu dzīvo pasaulē, kas tev ir sveša. Kur, iespējams, ir arī labestīgi ļaudis, taču tas neko nemaina. Tava dzīve ir ceļš, priekšā ir Zvaigzne un tu gaidi tikšanos ar To.
Tuvojoties, tevī izdeg viss nevajadzīgais, ko esi paspējis iegūt šajā ceļā.
Tā kā cilvēks nekad nemirst, viņš aiziet mājās.

Tikai viens var uztraukt viņa Dvēseli – satikšanās prieks ar saviem mīlajiem šeit, kuri paliks vientuļi bez viņa. Taču tā ir īslaicīga sajūta. Te viss pāriet, pat dažkārt nesācies. Bet Mīlestība paliek vienmēr, tāpēc, ka Tā nāk no Mūžības, no turienes, no kurienes esi arī Tu.

Taiša Abeļar “Maģiskā pāreja”
Avots: sobiratelzvezd.ru
Foto: Lizzy-Gadd
Tullkoja: Ginta Filia Solis

Nauda un Dievs

zari saknes

Atsevišķos dažu reliģiju hierarhijas attīstības posmos cilvēki pamanīja, ka daudzi cilvēki, kuriem ir nauda un materiālie labumi, gala rezultātā aizmirst Dievu. Par viņu Dievu kļūst nauda un šie labumi. Ņemot verā to, ka reliģijas mērķis ir aizvest cilvēku pie Dieva, tad tie izplatīja pārliecību, ka bagātam cilvēkam grūti nokļūt Debesu valstībā. Tādā veidā ļoti daudzi pieņēma šo pārliecību, ka bagātie nenonāks Debesīs.

Ņemot vērā to, ka mēs visi dziļi sirdī esam garīgi, pat tie, kuri uzskata, ka tādi nav, mēs visi meklējam Dievu. Un lai to atrastu, mums būtu jāiemācās viena lieta: arī tad, kad tev ir pietiekoši daudz naudas, dzīvot nevis tās dēļ, bet arī nesatraukties par to, ka tā varetu nebūt un, ka to varētu pazaudēt.

Labklājība nozīmē pārliecību par to, ka pat tad, ja tu kaut ko zaudē, tu vienmēr to vari sev atgriezt. Tāpēc mums ir jāiemācās dzīvot materiālo labumu ieskautiem, tomēr nepieķerties tiem.

Diemžēl vairums cilvēku turpina dziļi dvēselē ticēt tam, ka bagātam būt ir kaut kas slikts. Un, ņemot vērā to, ka ar mums notiek tas, kam mēs ticam, tad nav nekāds brīnums, ka materiālajā pasaulē vairumam cilvēku ir ļoti grūti dzīvot labklājībā.

Kas tad jādara, lai vienlaicīgi varētu dzīvot garīgā, emocionālā un finansiālā labklājībā un pārpilnībā?
Kad tu runā par garīgo labklājību, tu droši vien ar to domā: “Kā būt garīgam cilvēkam, dzīvojot šajā emocionālajā un finansiālajā labklājībā?” Tas ir iespējams, ja tu pieņemsi ideju par to, ka tev IR tādas tiesības. Ņemot vērā to, ka mūsu būtība ir Dievs, tad paužot sevi kā cilvēciskas būtnes, mums visiem ir tiesības uz pilnvērtīgu laimi visās jomās. Dievs, būdams tīra Mīlestība, vēl mums visiem tikai mīlestības, harmonijas, prieka piepildītu dzīvi. Un tas nozīmē, ka tad, kad mēs piedzīvojam kaut ko citu, tas nozīmē, ka esam aizmirsuši Dievu.
Vēl bez patiesības par to, ka Dievs ir Mīlestība, darbojas cēloņu un seku likums, kuram pakļauta visa dzīve uz planētas, un atbilstoši tam, mēs arī pļaujam to, ko esam iesējuši.

Patiešām, ņemot verā to, ka esam cilvēki, mums visiem piemīt brīvā griba, spēja izvēlēties. Un šo, mums uzdāvināto spēju, diemžēl cilvēki izmanto aplam. Vairums cilvēku izvēlas neticēt, ka “Dievs IR Mīlestība” un, ka viņi paši ir pelnījuši labklājību. Tāpēc viņi pļauj ne to, ko vēlas. Viņi pļauj tieši to, kam tic, nevis to, pēc kā tiecas.

Un tikai tad, kad tu Dvēseles dziļumos ZINĀSI, ka tev IR TIESĪBAS uz visu to bagātību, kas atrodas uz šīs Zemes, tikai tad šī bagātība izpaudīsies arī tavā dzīvē.

Ja tu šo bagātību izmantosi tam, lai pietuvotos Dievam, tu noteikti spēsi attīstīt savu garīgo dimensiju un palikt veiksmīgs arī finansiālajā plānā.
Autors: Liza Burbo “Nauda un parpilnība”
Tulkoja: Ginta Filia Solis
Par to, kā noticēt un praktiski to visu izdarīt, fantastiski un mums saprotamā veidā māca lieliskā skolotāja Inese Prisjolkova un viņas Laimes terapijas seminārs “Nauda un bagātība” ir viens no pieprasītākajiem šāda veida semināriem. Jau pirmdien, 26. augustā plkst. 18:00 E.L Skaistuma studijā (plāksnīte pie durvīm) Lācplēša ielā 22/2. stāvā tiekamies, lai rezultātā notiktu skaistas lietas.

Pieteikties vari šeit:
http://www.pavasarastudija.lv/2019/08/01/laimes-terapijas-seminars-nauda-un-bagatiba-2608/

Par ticības spēku

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Es vienmēr esmu brīnījusies par to, cik gudri viss ir uzbūvēts uz mūsu planētas. Cik pārdomāti, cik interesanti. Īpaši cilvēks. Viņa organisms, ķermenis ar spēju atjaunoties, iznēsāt bērnus, viņa psihe un smadzenes ar fantastiskām iespējām, viņa dvēsele, viņa jūtas. “Nē, – es domāju, – kaut ko tomēr cilvēki ar savu lielā sprādziena teoriju, redzams, ir saputrojuši. Ir Augstākais Saprāts, kuram tas viss ir pakļauts.”

Un tam vārds ir Dievs. Un tam ir daudzi vārdi un sejas. Un pirmais tā vārds ir Mīlestība.

Es pastāvīgi atkal un atkal pārliecinos par to, ka viss notiek tikai uz labu. Tās ir kaut kādas īpašas rūpes no augšas. Pat tad, ja šķiet, ka vispār viss ir zaudēts, pat tad, ja tu domā, ka netiksi galā un nesaproti kāpēc un dēļ kā. Kāds cilvēks teica: “Nevajag dzīvot ilūzijās, nekad nepienāks tas brīdis, kad dzīve kļūs ideāla. Vienmēr fonā būs kādas grūtības”. Un, ja šīs grūtības ir, tātad  tās tev ir pa spēkam un tu vari izaugt caur to parvarēšanu. Nekas nav nejauši, un viss tevi skar. Vēlos šodien padalīties ar kādu domu.

Kad šķiet, ka ir beigas, ka situācija nonākusi strupceļā un tu nesaproti, ko darīt, par kaut ko pārdzīvo, vari novirzīt savu uzmanību sirds centrā (krūšu viducī). Ielaist sirdī un saprast, ka, lūk tagad tu vari aprunāties ar Radītāju, kurš patiešām visu zin, saprot, pieņem un mīl bez jebkādiem noteikumiem.

Tu esi atklāts, nav vajadzīgas nekādas maskas, lomas, nevajag tēlot, ka esi stiprs, tu atkailini savu dvēseli tik ļoti, cik vispār tas iespējams un vienkārši runā, pastāsti Viņam par savu situāciju, tā it kā būtu atnācis pie Tēva, pie viedā visgudrā, vecākā. Stāsti, lūdz tevi vadīt, parādīt un palīdzēt tikt galā, dot spēku, apzināšanos, saprātu un dziedināšanu visam šim vislabākajā veidā no visiem iespējamajiem variantiem.

Man bija ļoti grūts laiks un ļoti sarežģītas attiecības ar vienu cilvēku. Es biju spiesta ar viņu komunicēt un tas sagādāja ļoti smagu diskomfortu. Un, lūk, reiz es apsēdos, novirzīju savu uzmanību uz sirdi un vienkārsi stāstīju visu, kas bija. Žēlojos, raudāju, runāju par savām sajūtām, par to, ka nezinu, kā rīkoties, lūdzu palīdzību, lūdzu, lai mani vada, lai izdziedina šo situāciju. Sirds tādos brīžos tiešām paplašinās, un tur kļūst silti un viegli. Pēc kāda neilga laika situācija patiešām mainījās uz labu. Arī tagad šīs attiecības nav vienkāršas, taču toreiz notika kāds pavērsiens. Un, ja manā dzīvē ir kāda svarīga un vērtīga pieredze, īpaši kaut kas labs, es tāpat novirzu savu uzmanību sirdī un pateicos par to tik patiesi, cik vien spēju.

Reiz kaut kur internetā es redzēju video “Galvenās kļūdas lūgšanu laikā”. Un domāju, vai tad var būt kaut kādas kļūdas, kad tu to dari no sirds un Dvēseles? Ticēt un vērsties pa taisno pie Radītāja. Tu neesi viens. Un tava sirds var kļūt par pašu galveno dievnamu. Droši vien ticība ir tā, kas patiešām ir spējīga darīt brīnumus, tā ir tas, kas baro mūsu garu un gribu.

Ticība, lūgšanas un pateicība.

Autors: Aleksandra Aļeksejeva
Tulkoja: Ginta Filia Solis