UZTICĒŠANĀS

“Iznīcini manī to, kas ir jāiznīcina.
Stiprini to, kas jāstiprina.
Izmanto mani. Radi caur mani, zīmē ar mani katru lāsi dzīves audeklā.
Palīdzi man dzīvot piepildītu un unikālu dzīvi. Staigāt pa agrāk neiepazītām meža taciņām.

Parādi man kā mīlēt dziļāk par to, kā jebkad agrāk esmu mīlējis.
Turi manā priekšā to, kam agrāk uzgriezu muguru.
Palīdzi man kļūt maigākam un atslābināties, pilnībā pieņemot to, ar ko vēl joprojām atrodos kara stāvoklī.

Tu vari man dot problēmas un šķietami nepārvaramus apstākļus, ja tie atnesīs vēl lielāku uzticēšanos dzīvei.

Palīdzi man smieties par savu nopietnību.
Palīdzi man atrast humoru tumsā.
Parādi man dziļu miera sajūtu bangojošā vētrā.

Neslēp no manis patiesību. Nekad.
Lai pateicība ir mans pavadonis.
Lai piedošana ir mana mantra.
Lai šis brīdis vienmēr ir mans ceļabiedrs.

Ļauj man redzēt tavu seju katrā sejā.
Ļauj man sajust tavu silto klātesamību manā klātesamībā.
Un atbalsti mani brīžos, kad gribēšu atkāpties.

Elpo caur mani, kad es nespēju elpot.
Dod man iespēju nomirt dzīvam, nevis dzīvot mirušam.

Āmen”

Džeffs Fosters
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Zini, ka tevi ļoti, ļoti mīl!

Kraijona vēstījumi

– Lai kas arī notiktu apkārt, vispirms parūpējies par sevi. Kad būsi līdzsvarots, tavā dzīvē pamazām ienāks viss nepieciešamais un notiks pārmaiņas, pēc kurām esi lūdzis.

– Nedomā kā Cilvēks. Tev ir iespēja radīt visu, ko vēlies. Uzņemies atbildību par savu ceļojumu un neveic nekādas izmaiņas baiļu dzīts.

– Rūpējies par sevi un savu apziņu, un tu iedegsi gaismu, kas apspīdēs arī tavus bērnus. Šodien izstarotā gaisma nekur nepazūd. Tā saglabāsies mūžīgā krātuvē, un tavi bērni to izmantos visu savu dzīvi.

Priecājies par savu dzīvi, lai kur arī tā tevi būtu atvedusi. Pat tad, ja būs grūti, atceries, ka tā ir tikai pāreja.

Zeme un Cilvēks, kurš saņem savu dzīves macību, ir nešķirami partneri. Tu nespēsi būt līdzsvarots, kamēr nesapratīsi savu pamatpartnerību ar planētu – caur pieslēgšanos Zemes sirdij.

Gara Mīlestības būtība ir tāda, ka tad, kad tu lūgsi ābolu, tas nekad tev neiesmērēs čūsku.

– Cilvēk, pievienojies mums mūsu “tagad” lokam. Dzīvo ilgi un tā vietā, lai baidītos no rītdienas, radi to pats.

Doma ir enerģija! Nav nekā spēcīgāka par verbalizāciju un vizualizāciju. Dziedināšanas un transformācijas mehānismi prasa šīs enerģijas garīgo apmaiņu.

– Tu esi augsta būtne, kura uz šīs planētas maskējas par vienkāršu bioloģisku būtni un šai maskai tic visi – arī tu pats!

– Kad tu piesauc Dieva mīlestību un paud tīru nolūku, brīnumi ir iespējami.

– Mīļais Cilvēk, ar ko tu nevēlies runāt? Kam tu negribi piedot, dzīvam vai mirušam? Ir pienācis laiks aizmirst šīs muļķības!

Cilvēk, zini, ka tevi ļoti, ļoti mīl!

Kad brīnumi notiek, tie notiek no iekšpasaules – tas ir tevis paša dievišķais process! Ikviens, kurš pieprasa savu iekšējo dievišķumu, rada savu realitāti un pārvalda to, kas viņam nav zināms, nav saprotams un pat šķiet neiespējams.

– Tieši tad, kad tu žēlojies par to, ka nesaņem atbildes, tu tās saņēmi no Dieva! Tas ir tik raksturīgi Cilvēkiem – saprast “nē” vai “pagaidi” no Gara kā “atbildes nav un nebūs”. Iepazīsti gaidīšanas gudrību.

Dievs ir Mīlestība, bet Mīlestība ir pats varenākais Visuma spēks. Tā sargās tevi un kalpos tev.

– Ir pienacis Tavs laiks, tūkstošiem gadu iemiesojumu un darbu apmaksāts. Nepalaid to garām! Tev ir spēks un vara. Un tevi ļoti, ļoti mīl.

– Kad pie tevis atnāk kāda mācībstunda, tev ir brīva izvēle: būt upurim vai uzvarētājam.

– Kā var baidīties no tā, ko pats radi? Viss, kas radīts, pieder tev, radītājam.

Aizmirsti vārdu upuris, izdzēs to no savas vārdnīcas. Tas smird pēc vecajām enerģijām un pilnībā neatbilst tavai varenībai.

– Izvelc dievišķo Mīlestību no čemodāna ar jaunu enerģiju, paskaties uz sevi un piedod. Piedod savam iekšējam bērnam.

– Iedomājies sev ideālo risinājumu, nedomājot par to, kāds tas ir. Vienkarši ieraugi to, ka problēma ir atrisināta. Nestāsti Garam, kā to risināt. Vizualizē rezultātu un parējo atstāj mūsu ziņā.

Jūti, ka savā ceļā esi iesprūdis? Priecājies! Tu taču zini, ka viss ir nosacīti. Iespējams, tu esi apstājies tikai tāpēc, lai citi tiktu tev līdzi. Viņi taču grib piedalīties tajā, ko esi radījis!

Tavā pagātnē nav nekā taa, ko nevarētu izmainīt tagad. Tu esi gan nākotnes gan pagātnes radītājs. Tu radi visu, ko sauc “tagad” vārdā, tajā skaitā arī to, kas tev šķiet neizmaināms.

– Tava Cilvēciskā ķermeņa polaritāte ir Zemes polaritātes atspoguļojums. Ja tu esi līdzsvarots ar Zemi un, ja tavi poli ir līdzsvaroti ar Zemes poliem, nekāda slimība tevi neapdraud!

– Tici man, uz Zemes nav varenāku radību par Cilvēkiem, kuri saņem savas mācībstundas! Visi pārējie šeit tikai kalpo šim tavam darbam.

Nemēdz būt nāves nevietā. Jūs visus pārpasaulīgi mīl un jūs šeit uz Zemes neesat atnākuši nejauši. Un visu šo jūs kopā esat saplānojuši, pirms nācāt.

– Tu ieslēdzies skapī un savās bēdās tēlo, ka esi viens. Saproti taču beidzot, ka arī tur kopā ar tevi ir vesela svīta. Tu vienkārši nevari būt viens. Tas Garam ir neiespējami!!!

– Ja tu atrodies aplī, kuru esi radījis pats, tev nav par ko uztraukties.

– Gara Mīlestība ir tīra. Tā ir mierīga. Tai nav nekāda mērķa. Tā nekad netēlo.

Ir tikai viena tavas esības uz Zemes jēga – tev jāpaceļ Veseluma vibrācijas.

Mīlestība ir spēks! Pieprasi šo spēku, kuru tu tik labi pazīsti! Tas izvedīs tevi cauri visām nedienām! Mīlestība ir Visuma solījums.

– Svētīti ir tie cilvēki, kuri meklē to, kas ir neredzams un vēl nav nosaukts par reālu. Viņu atalgojums būs zināšanas un viedums, un viņi liks pamatus jaunākajām zinātnēm uz šīs planētas.

Mīļie, “Paaugstināt vibrācijas” – tie nav tikai vārdi. Tas pat nav jēdziens. Tā ir manifestējusies realitāte.

– Cilvēkiem, kuri ir saņēmuši apgaismību, viņu pašu pagātne bieži šķiet sveša attiecībā uz viņu jauno dzīvi. Pat viņu izskats var mainīties – un viņi paši to jūt.

– Cilvēkam, kurš saprot attiecību starp lineāro laiku un “tagad” laiku, nākotne nekad nebūs problēma.

– Sanāciet kopā un ģenerējiet pozitīvu domu enerģiju planētai un Cilvēcei. Jaunajā enerģijā jūs spēsiet radīt daudz vairāk nekā savu individuālo pūļu summu.

– Tu esi tās gaismas ķēdes posms, kura arī ir pats Visums. Tātad tu patiesi esi daļa Dieva.

– Vai Cilvēks patiesi var būt Visuma daļa? Protams, jā! Tas arī ir galvenais Kraijona vēstījums. Tas ir tas, ko viņš jums stāsta visus šos gadus: katrs atsevišķs Cilvēks ir ļoti svarīga Dieva daļa.

– Dievs nedzīvo vakuumā. Tava garīgā ģimene zin par tavu dzīvi un grūtībām, ar kurām tu sastopies. Tāpēc tad, kad skaiti lūgšanas, pajautā: Dievs, saki man, kas man jāzina? Un pēc tam svini uzvaru.

– Dievs nevienam nepieder. Šī Cilvēce ir viena Ģimene uz vienas Zemes, vienkārši katram ir savi uzdevumi. Nevienai ciltij nav monopola uz Dievu. Kad visi to sapratīs, uz Zemes būs daudz mazāk problēmu.

– Kad redzi vai dzirdi vārdu Dievs, padomā par to, kas ir tev blakus darbos un spēlēs, un padomā par savu patieso būtību. Nedomā par kādu augstāku spēku kaut kur debesīs. Dievs esi tu!

– Patiesība paliek patiesība, lai arī kam jūs, Cilvēki, būtu nolēmuši ticēt.

Atceroties aizgājušo tuvinieku vārdus, zini, ka daļēji viņi joprojām ir ar tevi. Tas ir viens no viņu garīgā līguma punktiem būt kopā ar tevi šādā veidā. Un arī tu, atstājot Zemi, atstāsi daļu no sevis tiem mīļajiem, kuri joprojām turpina dzīvot.

– Tavai bioloģijai nav nekā vērtīgāka kā sarežģītas pagātnes enerģijas izmaiņas. Mainīsies tavs DNS, mainīsies tava sirds, un tevī sāks ieplūst enerģija, kas patiešām pagarinās tavu dzīvi.

Kraijona vēstījumi
Avots: МАГИЯ СЛОВА
​​​​​​​Tulkoja: Ginta Filia Solis

Ir pienācis laiks RADĪT

Akadēmiķe Valentīna Mironova no uzstāšanās 2017.gadā

Cilvēkiem ir jāiemācās pašiem būt pētniekiem, nevis banāliem patērētājiem. Jūs vienmēr atradīsit vajadzīgo informāciju ar sava “Augstākā ES” palīdzību.
Darba nosaukums, par kuru šeit stāstīšu, ir “Akupunktūras alķīmija”. Un es aizskāru šo tēmu 2017. gadā, kad pie manis pēc palīdzības vērsās kāda klīnika: tikt skaidrībā par jaunajām enerģijām, jo pēkšņi vairs īsti nestrādā senā akupunktūra. Šajā klīnikā notiek apjomīgi pētniecības darbi un tāpēc viņiem tas ir ļoti svarīgi. Taču šis viss ir tik grandiozi, ka klusēt vairs nedrīkst.

Un, tā, akupunktūras alķīmija.

Kāpec tieši alķīmija? Tāpēc, ka pēkšņi atklājas tādi momenti, kurus nekā savādāk nosaukt nevar. Tie notiek dzīvē un dzīvē tie jāpēta un jāskatās.
No ķīniešu valodas tulkojot, “akupunktūras punkts” nozīmē “caurums”. Jūs droši vien zināt, ka akupunktūra ir adatu terapija. Viss ir pareizi, taču tie ir tulkojumi no latīņu valodas. Bet tulkojumā no ķīniešu valodas: tikvien kā “caurums”. Un es atradu citātu no Liņ Šu traktāta, kas tika uzrakstīts pirms vairāk kā 2000 gadiem: “Tas, ko mēs dēvējam par akupunktūras punktiem, attiecas uz vietām ķermenī, kurās ne āda, ne muskuļi, ne kauli netraucē CI kustībai uz iekšu un uz āru”. CI – kosmiskā jeb dzīvības enerģija.
Tas attiecas uz mums visiem. Katram “caurumam” cilvēka ķermenī ir savs nervu mezgls. Šo caurumu ir 664, punkti – “caurumi”, cilvēka ķermenī, atbilstoši – 664 nervu mezgli.

Tā nav tikai centrālā nervu sistēma, ir arī daudzi citi nervu pinumi. Un tas viss darbojās vismaz trīs tūkstošus gadu, varbūt pat vairāk. Ja atceramies Ājurvēdu, tās pastavēšanas laiks ir pieci tūkstoši gadu, tas ir pietiekami ilgs periods, lai šīs zināšanas veidotu vispāratzītu izpratni. Turklāt enerģijas kanāli cilvēka ķermenī nav mainījušies kopš tiem pašiem senajiem laikiem.

Cilvēka ķermenī ir divpadsmit pastāvīgi kanāli, kas turpina viens otru kā gara līnija. Un šī līnija veido vienotu slēgtu struktūru.

Un, ja “caurums” tur savu nervu mezglu, tad arī visa šī sistēma, ieskaitot nervu sistēmu, arī bija aizvērta. Lūk, šis ir viens no svarīgākajiem punktiem: ko nozīmē SLĒGTA NERVU SISTĒMA. To ķermenī atspoguļoja refleksi, precīzāk, NEapzinātie refleksi. Šai (slēgtajai nervu sistēmai) ir daudz nosaukumu, es pateikšu visvienkāršāko – “sit vai bēdz”. Tā ir IZDZĪVOŠANAS SISTĒMA.

Nebija ne runas par kādu radošumu, attīstību. Pamatemocija bija bailes. Bailes, nemiers, aizdomīgums, steiga, vēlme kontrolēt un dažādi atvasinājumi. Tajā laikā tā bija norma; globālā izpratnē ne slikti, ne labi. Kas tad notika? Kas pamudināja šo sistēmu mainīt? Kāpēc tā vairs nav pastāvīga? Galu galā tā dzīvoja piecus tūkstošus gadu, un neviens par to neuztraucās. Bet sākot ar pagājušā gadsimta 50. gadu sākuma tas sākās, 80. gados tas pastiprinājās, un tagad tā jau ir lavīna.

Izrādījās, ka šie punkti – “caurumi” sāka klejot. Agrāk bija fiksēts “mezgls”. Kā dzimumzīme uz ādas – kur ir, tur ir. Un tad pēkšņi šī dzimumzīmīte “aizgāja ciemos” pie citas dzimumzīmītes, un te nu klasiskā medicīna neko nespēj izskaidrot. Protams, dzimumzīmes pa ķermeni neklejo, vismaz ne tik acīmredzami.

Bet šie “punkti” sāka klejot. Meridiānu sistēma sāka atvērties. Kādam tā joprojām ir slēgta, savukārt kādam pēkšņi kļuvusi atvērta. Attiecīgi atšķiras uzvedība – vai nu ir ieslēgts izdzīvošanas režīms, vai radošuma režīms. Sāka pētīt, no kā tas ir atkarīgs. Un, kad es strādāju kopā ar šīs klīnikas pētniekiem, mēs atklājām daudzas izmaiņas fizioloģijā.

Kā mēs tās atradām?
Vispirms tika veikts pārskats par atklājumiem visās zinātnes jomās, ne tikai biofizikā vai neirofizioloģijā, bet kopumā visās. Galu galā tas ir kaut kas jauns, tam kaut kā ir jāizpaužas. Un kādam no dažādiem zinātniekiem, dažādu zinātņu piekritējiem bija jāatrod šis jaunais, noniecināt nedrīkstējām neko. Ieskatījāmies gan arheoloģijā, gan astronomijā. Un mums izrādījās taisnība. Tad apkopoja šos atklājumus vienotā sistēmā. Šis ir darba materiāls, instrukcijas pētījumam, melnraksts. Šo melnrakstu jau ir pietiekami daudz.

Un, tātad, izmaiņas fizioloģijā, tās nav kaut kur ārpusē, tās ir tepat jūsu ķermeņos. Tikai tās ir tik meistarīgi veiktas un ar Augstākā Saprāta palīdzību (ļoti globālas planetāras izmaiņas, nevis vienkārši kāds gribēja kaut ko izmainīt) piedzīvo izmaiņas mūsu fizioloģijā, ka dažreiz cilvēks to nepamana.

Jūs droši vien zināt, ka mums bija, mums ir enerģijas spēkstacijas šūnās, tās sauc par mitohondrijiem. Tie darbojās, uzturēja sistēmu, darīja savu darbu, un viss bija kārtībā. Taču vienā jaukā brīdī organisms “pēkšņi” sāk atbrīvoties no mitohondrijiem. Kā tas notiek? Es neiedziļināšos, tikai sniegšu īsu informāciju, gluži kā kā politinformāciju.

Tātad, ķermenis sāk atbrīvoties no mitohondrijiem (protams, tas nav visiem cilvēkiem, bet tas JAU notiek, tāpēc tas ir jāizpēta). Atbrīvojas, dažreiz pat gadās, ka izstumj šo mitohondriju ārpus šūnas membrānas. Tāpat kā atkritumus, mēs tos saslaukām un iemetam atkritumu spainī. Absolūti neticams fizioloģisks process, kad šis mitohondrijs tiek izstumts no šūnas. Protams, cilvēks to nepamana, tā nav nekāda slimība. Tikai FIZIOLOĢISKAS IZMAIŅAS. Zinātnieki sāka pētīt, kā tad tā? Un kas nāks vietā? Un vispār, tas ir kas nedzirdēts!? 


Bija (lielākajai daļai joprojām ir) proteīns – mitofuzīns. Tas bija daļa no mitohondrijiem un veica vietējo ķīmiju. Un pētījumu laikā izrādījās, ka šis proteīns mitofusīns noturēja visus slēgtos akupunktūras punktu kanālus kā durvis. Un pateicoties tam nervu sistēma bija slēgta un balstījās uz refleksiem un instinktiem. Un tas bija mitofuzīns, kas IZRAISĪJA PASTĀVĪGU IEKŠŠŪNU STRESU. To nosauca par “BAIĻU BIOĶĪMIJU”. Tieši bioķīmija  – tās ir savas asinis, sava limfa, sava plazma. Un tas ir ne tikai iekššūnu stress, bet arī šis proteīns ir atrasts gandrīz visās galvenajās mūsu ķermeņa daļās – smadzenes, sirds un pat cilmes šūnas bija “uzsēdinātas” uz mitofusīna.


Atbildot uz jautājumu: ko viņi tagad cenšas izaudzēt no cilmes šūnām, tas pat nav svarīgi, ko. Un šīs šūnas jau ir vecas, tās ir ar proteīnu mitofusīns. Tāpēc tagad tiek pārskatītas fundamentālas problēmas, sākot no viļņu ģenētikas, kodolfizikas un tā tālāk, mainās visa zinātne. Patīk vai nē, bet fizioloģija visu vada.

Un kas tad nāk MITOHONDRIJU VIETĀ? Atveras CENTROSOMA. Tas ir šūnas ģeometriskais centrs. Mikroskopā to redzam kā SAULI: bērni zīmē saulīti – punktu, starus dažādos virzienos. Līdz zināmam laikam tā atradās ieslodzījumā, teiksim tā, kā “vienkārši zīmējums”. Un, tā kā tai nebija iespējams piekļūt, vai arī tā pagaidām neatvērās, tad uzskatīja, ka, ja arī tā ir, lai ir. Maz kas mums ir!

Bet atkal, sākot ar pagājušā gadsimta 80. gadiem, centrosoma sāka spīdēt. Tieši spīdēt kā Ziemassvētku eglītes lampiņu virtene ar pulsējošām zelta gaismiņām. Un šī gaisma bija savādāka.

Atnāca cita veida gaismas matērija. “Tā gaisma” – nomira! Bet jauna matērija, jauna gaismas struktūra, jauna fotonu organizēšanās. Un tas pēkšņi sāka pulsēt no šūniņas. Pavisam cita matērija pēkšņi sāka apgaismot šūnu no iekšpuses un kļūt par jaunu enerģijas bāzi. Mitohondriji šajā “situācijā” vairs nav nepieciešami.

Lūk, tāpēc akupunktūra “aizpeldēja”. ŠŪNA IR KĻUVUSI MOBILA. Tā “pēkšņi” ir ieslēgusi savu apziņu, “pēkšņi” pamodusies un sapratusi, ka var sevī sakārtot lietas, paņemt “slotu” un izslaucīt liekos atkritumus.

Arī plazma tagad ir savādāka – tas taču ir ūdens. Ūdens struktūra jau sen vairs nav H2O. Īstajā brīdī tas darbojas kā skābe. Un šie mitohondriji pazūd, nekaitējot organismam. Šūna var mainīt savu karkasu (citoskeletu) pēc savas vēlēšanās (ķermeņa vajadzības). Kādā brīdī tas var būt ciets, kādā – mīksts, un kādā ļoti elastīgs. Bet, ja precīzāk, tas ir pēc centrosomas saprātīgās izvēles.

To visu dara centrosoma, tā izpaužas ne tikai kā enerģijas centrs, bet kā kaut kas vairāk. Šūnas ģenerālis, vai koncertmeistars! Un vēl jo vairāk, kad mēs skatījāmies uz atklājumiem dažādās jomās, mēs reiz pievērsāmies astronomijai. Šķiet, kāds tur sakars – šūna, mitohondriji un astronomija. Izrādījās vistiešākais sakars. Centrosoma pulsē vienā ritmā ar pulsāriem (KARDIOPULSĀRI).
(Wheatley D.N. The Centriole: a central enigma of cell biology. Amsterdam; N.Y., 1982).

_________________________________________________________________________

Mēs dzīvojam laikā, kad viens no kārtējiem pamatatklājumiem ir ZINĀTŅU SAVIENOJUMS.
Tas, ko agrāk sauca par okulto jeb EZOTĒRIKU UN KVANTU FIZIKU – tas ir viens un tas pats. Tikai tad  nevarēja pateikt “kvantu fizika”, varbūt tāda vārda nebija, bet tagad te ir dziļums, kas slēpjas senajā okultismā un tagad tiek atklāts, ka tas ir viens un tas pats, puzles saliekas – viens pret vienu. Un, kad mums nācās skatīties, kādi pulsāri – kādi? Izrādījās, ka ir pulsāri, kas spīd atbilstoši sirds ritmam. Elektrokardiogrammas to apstiprina. Un, lūk, centrosomai, sirds ritmam, pulsāriem ir viens ritms. Tradicionāli to sauca – DZĪVĪBAS RITMS. Un galu galā tā arī ir.

Un vēl viens svarīgs moments. Slēgto akupunktūras tīklu uz Zemes uzturēja ļoti ilgu laiku, tie nav trīs tūkstoši gadu, bet daudz vairāk, tā sauktā Šūmaņa frekvence. Sākot ar 80. gadiem Zemes magnētiskais lauks sāka pavājināties. Mūs biedēja: “Redziet, būs caurums! Skatieties, frekvence palielināsies līdz 11 Hz vai līdz 13 Hz, jums būs “pasaules gals!”. Šī frekvence tolaik bija 7,8 herci.

Frekvence 7,8 Hz bija vajadzīga, lai uzturētu slēgto nervu sistēmu un slēgto akupunktūras kanālu sistēmu. Tā ir bāzes frekvence baiļu, mitohondriju un proteīna mitofuzīna bioķīmijai.

Piebildīšu, ka youtube kanālā tikai nesen sāka parādīties video ar meditācijām “labai dzīvei”, kas skanēja 7 Hz frekvencē. Šo frekvenci dēvēja par “harmonisku veselības atjaunošanai”. Patiesībā šī frekvence tuva ir infraskaņai, kas ir garujoša organismam. Esiet uzmanīgi!

Ir pienācis jauns laiks, un Šūmaņa frekvence sāka augt, pirms tam magnētiskais lauks bija saspringts. Tas ir apmēram tāpat, kā tad, kad mazulis bija cieši ietīts autiņos, ar rociņām pietītām pie ķermeņa. Es atceros, kā viņi mani ietina, no tā netikt ārā. Bet tagad viss kļūst mīkstāks. Analoģija – mazulis un autiņbiksītes – jau vari vicināt rociņas un kājiņas …

Un, tā, frekvence sāka paaugstināties. 2012. gadā tā bija jau 13 Hz. Mūs biedēja – “skat, tas jums būs pasaules gals, jo šūnu membrāna strādāja uz 13 Hz, tā bija tās maksimālā bioloģiskā robeža!”. Un tā bija taisnība, tas patiesībā notika slēgtā akupunktūras sistēmā un globālā izdzīvošanas režīmā! Bet pēc tam “pēkšņi” iedegās centrosoma, un izrādījās, ka 13 Hz ir pienākuši, bet par pasaules galu visi ir aizmirsuši. Nav aktuāli atcerēties, bet fizioloģija turpina nemanāmi mainīties.

________________________________________________________________________


Šeit būtu sapratīgi izdarīt nelielu atkāpi un parunāt par polu maiņu un apziņas inversiju.

Frekvence jeb Šūmaņa rezonanse ir tieši saistīta ar Zemes magnētiskā lauka svārstībām (atcerieties, ka līdzīgas svārstības notiek mūsu ķermenī un katrā šūnā). Bet Zemes magnētiskā lauka svārstības ir saistītas ar magnētisko polu pārvietošanos. Un pie visiem pārējiem “šausmu stāstiem”, ar kuriem mūs cītīgi biedē, ņemiet vērā, ka “biedēšana” ir mēģinājums atgriezt apziņu vecajā izdzīvošanas režīmā. Tāpēc esiet uzmanīgi!

Atgādināšu, ka Zemes fiziskais ziemeļu un dienvidu pols NEsakrīt ar ziemeļu un dienvidu elektromagnētiskajiem poliem. Elektromagnētisko polu nobīde, kas šobrīd notiek, planētai ir PARASTS NOTIKUMS. Vienkārši laika rāmji ir tik milzīgi, ka mūsu cilvēka “laiks” ir daudz mazāks, viss ir salīdzinājumā. Jā, izmaiņas būs, tās jau ir, taču “pasaules gala” atkal NEbūs. Jautāsiet, kāpēc?

Zemi glābj tas, ka Galaktiskās nobīdes virsotne (2015.-2035.) notiek PĒC 2012. gada decembra precesijas izlīdzināšanas maksimuma. Pati Galaktiskā maiņa sākās ap 1950. gadu un beigsies ap 2100. gadu. Vienlaicīgi notiek Zemes, Saules sistēmas, Piena Ceļa galaktikas precesijas izlīdzināšana. Mēs turpinām dzīvot vienā lielā elektromagnētiskā nulles zonā, kas vispār NEnozīmē paša elektromagnētiskā lauka neesamību. Mums ir tas gods dzīvot dziļa alķīmiskā līdzsvara periodā.

Zemes iešanu cauri elektromagnētiskajai nulles zonai nevar novērst. Taču tās sajūtas būtiski atšķiras un ir atkarīgas no cilvēka apziņas – no pozitīvās līdz negatīvajai.

Pats lielākais pasaules iedzīvotāju skaita samazinājums NENOTIEK kataklizmu (plūdu, zemestrīču, vulkānu izvirdumu, klimata pārmaiņu) rezultātā. Tas notiek pateicoties TRAUCĒJUMIEM ĶERMEŅA IMŪNAJĀ SISTĒMĀ – frekvenču nesakritības dēļ ķermenī un planētas jaunās telpas frekvences dēļ. Neatbilstība rodas cilvēka negatīvās attieksmes dēļ, pārsvarā pret visu un jo īpaši pret sevi (visas “noslēgtās” pasaules emocijas, kuru pamatā ir daudzpusīgas bailes).


Neapšaubāmi, cilvēkiem, kuri ir paaugstinājuši savu apziņu un attīrījušies no psiholoģiskām un emocionālām problēmām, būs vieglāk tikt galā ar elektromagnētisma svārstībām.
Pateikšu priekšā – SAJŪTAS RADA NOTIKUMUS.


_______________________________________________________________________

Tomēr, gribētos zināt, kā rezultātā notiek šīs elektromagnētiskā lauka svārstības? Kas liek laukam svarstīties?

ZVAIGŽŅOTIE NOTIKUMI. Tie izmaina lauku, kas atrodas ap Zemi, kas, savukārt, izraisa mutācijas cilvēku DNS.

Kas tas ir? Un kāds zvaigžņu notikums salīdzinoši nesen, “pamudināja” mūsu elektromagnētiskā lauka svārstības visās nozīmēs mainīties?

SUPERJAUNAS ZVAIGZNES SPRĀDZIENS.
Patiesībā tas ir ļoti svarīgi, tāpēc paskaidrošu to, kas notika 2016. gada 20. septembrī.

Astronoms-amatieris Viktors Buso no Argentīnas pilsētas Rosario “nejauši” saņēma supernovas parādīšanās fotogrāfiju.

Viņš testēja savu jauno kameru, kas uzstādīta uz 40 cm teleskopa. Kā testa mērķi Buso izvēlējās galaktiku NGC 613, kas atrodas aptuveni 80 miljonu gaismas gadu attālumā debess dienvidu puslodē. Buso uzskatīja to par ideālu mērķi,tāpēc, ka tā atradās tieši virs viņa. Mirkli pirms sprādziena.
Pēc profesionālu astronomu domām, iespēja iegūt šādu fotogrāfiju ir 1 pret 10 un, iespējams, pat 100 miljoni.
Šis ir izcils piemērs tam, cik izdevīga var būt AMATIERU UN PROFESIONĀLO zinātnieku sadarbība.

Jaundzimušo nosauca par “objektu SN 2016gkg”.
Šeit ir informācija par citām reģistrētajām supernovām http://www.astronet.ru/db/msg/1186669/node2.html. Viņu nav daudz.

Kāpēc tad šie “zvaigžņu notikumi” ir tik svarīgi? Galu galā tie ir ĻOTI tālu un diez vai var “sasniegt” mūs. Bet, vai tā ir?

Polarizācijas viļņi (vai ēters) – nav izdomāti vai postulēti, bet ir atklāti – elektromagnētiskos viļņus obligāti pavada polarizēto viļņu starojums.
Atklāts 1996. gadā, autors ir Harkovas Radioelektronikas Tehniskās universitātes Signālu ģenerēšanas un veidošanas katedras vadītājs, tehnisko zinātņu doktors, profesors Nikolajs Dmitrijevičs Kolpakovs.

Pilnā versija rakstam par R-viļņiem: http://materia.org.ua/ru/archive/5/Atomic.jpg
http://yadi.sk/d/a5g2o6DU5L02e.

_____________________________________________________________________

KĀPĒC ŠIE R-VIĻŅI IR TIK SVARĪGI?

Ar to palīdzību informācija tiek pārraidīta vienā mirklī, no tiem veidots Vienotais Apziņas Lauks.

Apgalvojums, ka viedais ar savu saprātu var aptvert visu Visumu, nav pārspīlēts. R-viļņi nāk ne tikai no zvaigznēm, bet arī no paša cilvēka. Tāpēc, ka šīs enerģijas daba cilvēkā un zvaigznē ir vienāda. 


Cilvēkam, kurš plāno pārvarēt vārtus uz garīgajām pasaulēm, ir jānoved sevi OBLIGĀTA IEKŠĒJĀ LĪDZSVARA stāvoklī – fiziskajā, emocionālajā, mentālajā, garīgajā. Tas ir nepieciešams nosacījums šīs enerģijas harmoniskai plūsmai.

Katram no mums ir savs neatkārtojams, individuāls kanāls vai polarizācijas viļņu spektrs. Tas ir kā pirkstu nospiedums. Smadzenes, centrālā apziņas stacija strādā ar šo enerģiju.

Lūk, arī savienoja nesavienojamo, kā, iespējams, domāja agrāk. Un tagad kļuva skaidrs, kā zvaigžņu notikumi dod impulsu attīstībai – atklājumiem – atklāsmēsm globālā planetārā mērogā. Notiek evolūcijas paātrināšanās.

Kā planēta Zeme turpina virzīties uz intensīvāku galaktikas nobīdes frekvenču joslām. Un Šūmaņa frekvence tagad mainās eksponenciāli, strauji augšup augoša līkne. Ja sākumā tā bija līdzena līnija, dažus tūkstošus gadu, tieši 7,8 herci, un pēc tam, sākot no 80. gadiem, tā strauji pieauga, sākumā lēnām, pēc tam arvien ātrāk un ātrāk. 2017. gada janvārī šī vērtība sasniedza 36 Hz un sniedzas arvien tālāk. Neoficiāli jau 50 Hz jau sasniegti. Starp citu, dzenbudisti 50 Hz frekvenci sauca par “apgaismības frekvenci”.


Kāda varētu būt šīs straujās izaugsmes gala “pietura”?
Var pieņemt divas nozīmes. Zināmā līdzjūtības frekvence ir 150 Hz. Ir zināma arī mīlestības “pamata” frekvence – 200 Hz. Ja runājam par atsevišķu cilvēku, tad tas ir paša cilvēka “darīšana”, viņa līdzsvara izaugsme. Tādi cilvēki ir, un viņu skaits pieaug. Bet pavisam cita lieta, ja šie lielumi attiecas uz PLANETĀRĀM Šūmaņa rezonansēm. Es atkārtoju, šie parametri attiecas uz JAUNO FIZIOLOĢIJU, kas pielāgota RADĪŠANAS REŽĪMAM.


Grūti pateikt, cik ilgā laikā notiks šis “lēciens”. Taču tas attiecas uz visiem, kuri PATIESI izvēlējušies dzīvot radīšanas režīmā. Viens ir skaidrs, ka tās nebūs ne diennaktis un ne mēneši. Mēs paspēsim adaptēties ar Augstākā Saprāta palīdzību. Un tāpēc ir tik ļoti svarīgi savā ikdienā būt APZINĀTIEM. Apzināti darboties, apzināti izturēties pretsavām domām – vai ne savām?
_________________________________________________________________________

Starp citu, kā jūs atpazīstat vai domas, kas jūsu galvā, ir patiesas?

Es runāju par fizioloģiju. Ne par psihi, ne par kaut kādām citām domām, tikai to, kā mainās fizioloģija. Šūna pielāgojas, un centrosoma neapdedzina šūnas iekšpusi, bet dod enerģiju un sakārto lietas ar savu jauno maigo gaismu. Smadzenes apgaismo centrosomu gaisma. Arī tur ir centrosomas, tās ir jebkurā šūnā. Jūs esat dzirdējuši par dažādiem smadzeņu ritmiem – alfa, beta, gamma, delta…. Valdošais ritms pēkšņi ir kļuvis – “gamma”.

Smadzenes pēkšņi “spontāni” ir sākušas strādāt “gamma” ritmā, dodot tam priekšroku starp visiem pārējiem. Jūs lasāt interesantu grāmatu, esat aizrāvušies, un jums nav svarīgi, kas notiek apkārt. Laiks priekš jums beidz pastāvēt, jūs nejūtat savu ķermeni, jūs aizrauj viss, kas tur notiek. Vai arī jūs adat, vai izšujat – jebkurš darbs, kas jūs interesē …. Un tas ir apjausma, tā ir iedvesma, tā ir intuīcija…
Un tā ir sevis apzināšanās ikdienā. Un atkal, tas ir savienojums gan ar centrosomu, gan ar tiem pašiem sirds pulsāriem. Un viss sakārtojas ļoti interesantā sistēmā. Tas, kas iepriekš bija aizvērts, atveras un sāka sakārtoties pavisam jaunā sistēmā…

_________________________________________________________________________

Mazliet pastastīšu par centrosomu…. Kas tas ir?.. Papildus ģeometriskajam centram šūnā tas uztver un pārraida gaismu (fotonus).

Nodod jaunu gaismu uzmanīgi, dozējot, ja nepieciešams, šo jauno enerģiju, lai izārstētu noteiktu slimību… Starp citu, šī šobrīd ir ļoti populāra tēma spontānas atveseļošanās izpausmes nozīmē – biju slims, kļuvu vesels. Kas notika? Nu tātad paveicās, ja tā runājam….

Un tas ir tas pats gaismas enerģijas sadalījums. Un cilvēka apziņa atļāva tam BŪT.

Centrosoma pati nepārraida gaismu, tā nav ierocis, kas izšauj lāzeru. Tam ir gaismas ceļvežu tīkls. Vai esat dzirdējuši, kas ir gaismas ceļvedis? Ir tādas naktslampiņas, tādas tievas caurulītes. Un līdzīgas caurulītes, mikrotrubiņas-gaismas vadotnes atrodas centrosomā un neironos. Vajadzīgais dzīvībai svarīgās enerģijas daudzums sasniedz pareizo orgānu, un notiek atveseļošanās. Centrosoma regulē šūnas dzīvi un nāvi. To sauc par “dzīves koncertmeistaru”. Tas ir šūnu Saprāts, Intelekts. Tajā ir visas dzīvās matērijas organizācijas noslēpuma atslēga.

http://mindbrain.ru/2014/01/17/1756.html

NEIRONI paši ir dobi – kā MIKROTRUBIŅAS. Un šīs mikrotrubiņas tur uz sevis neironus, gaismas pulsācijas, fotonu gaismas vadotnes. Mūsu DNS sastāv no gaismas. Tā ir strukturēta gaisma, viļņu ģenētikas atklājums. Un īpaši ievērojams atklājums ir tā sauktā “Atkritumu DNS”. Sākumā zinātnieki uzskatīja, ka tie ir atkritumi, pēc tam saprata, ka tie nav atkritumi, bet gan pati GAISMAS DAĻA, kas arī palīdz fizioloģijai kļūt citai (un vēl vairāk). Tā nevarēja agrāk darboties – trīs procenti darbojās, bet deviņdesmit septiņi procenti gulēja.


Trīs procenti no vecās DNS bija pietiekami slēgtai nervu sistēmai, kas dzīvoja no refleksiem un kurai nebija nepieciešama attīstība. Tā pati sevi uzturēja, tai bija savs noslēgtais cikls. Un, kad šie deviņdesmit septiņi procenti sāka atvērties, atdzīvoties caur gaismas pulsāciju, radās iespēja smadzenēm strādāt “gamma” ritmā – iedvesma, radošums.

Kāpēc akupunktūras tīkls “nojuka”? Tāpēc, ka no slēgtas sistēmas tas kļuva par atvērtu. Un no izdzīvošanas režīma sāka pāriet radīšanas režīmā, dzīvības režīmā. Patiesībā mēs tagad mācāmies dzīvot, dzīvot, apzinoties sevi.

Izrādās, ka mēs visi domājam ar Gaismu. Mēs domājam ar Gaismu un varam spīdēt paši par sevi. Tā nav aura, tas ir kaut kas pavisam cits.

Jūs zināt, ka ar vārdiem var ļoti sāpināt. Arī ar Domu mēs paši ar savām sajūtām veidojam savu REALITĀTI. Padomāju kaut ko sliktu un izveidoju magnētu. Un Visums uzreiz redz: “Aha, tev tas ir vajadzīgs! Labi! Tūlīt izdarīsim!” Un tad nāk: “Ak,. Dievs, par ko man tas?”

Vairums cilvēku dzīvo vai nu pagātnē, nemitīgi to pārmaļot, vai nākotnē. Taču šī nākotne it kā ir projicēta kā slikta pagātne. Bet tagadnē tāds cilvēks neorientējas, viņš izkrīt no realitātes. Un piedzīvo lokālo “pasaules galu”.
http://chee-lan.narod.ru/articles/10/news3-magn_petlya_dnk.html

Ir atklāta, parādīta, nodemonstrēta, ieprotokolēta smalkā enerģija, vai CILVĒKA PSIHISKĀ ENERĢIJA un to izdarījis biologs Vladimirs Popoņins (var teikt, ka otrreiz atklāta – atcerēsimies Rērihus un Blavatsku).
Tika iemūžināti fantomi – mūsu visu kustību smalkie nospiedumi. Lūk, turi roku, pēc tam roku noņem, fizisko roku, bet smalkais nospiedums paliek līdz pat trīs diennaktīm. Padomājiet, ar kādām domām jūs ejat telpā, un ko tajā atstājat? Tie ir magnēti. Tie pievelk.

Agrāk tas bija noslēgts, mēs nedomājot dzīvojām, balstoties uz refleksiem. Pēc tam sāka mainīties planetārā cilvēces fizioloģija. It viss, kas šobrīd dzīvo uz mūsu Mātes Zemes, iziet mutācijas vai akupunktūras alķīmiju.

Tāpēc ir sākusies ne tikai zināšanu saplūšana, bet darbs, kā senajā okultismā. Un visur ir vajadzīga spēja atšķirt, bez šīs prasmes var noslīkt mūsdienu informācijas “cunami”. Ir okultisms un ir okultisms. Ir zinātne un ir zinātne.
“Filtrē, ko runā”, pārbaudi – vai tā ir patiesība, vai nav. Vai tev to vajag vai nevajag. PIEVĒRS UZMANĪBU – VAI ŠĪ INFORMĀCIJA IR VAJADZĪGA TIEŠI TEV.

Metožu ir daudz, veidu ir daudz. Maigi sakot – neesiet “muļķi” un neļaujiet uz savām ausīm uzkarināt “informācijas makaronus”. Protiet atrast vērtīgos graudus, tie ir it visur.
Mācieties redzēt.
_________________________________________________________________

Un tātad, ZEMES MAGNĒTISMS VĀJINĀS. Tas turpina vājināties. Ozona caurumiem nav nekādas nozīmes. Zeme paaugstina savas vibrācijas. Arī fizioloģija ir vērsta uz vibrāciju celšanu, uz cilvēka un cilvēces mācīšanu dzīvot radošumā un radīšanā. “Tur” mēs jau esam dzīvojuši, izdzīvojot. Tagad mācamies apzināti dzīvot radošumā un radīšanā.

Tiem, kuri ir pieraduši būt vaimanātāji, upuri un peldēt negatīvismā, šie ir nepanesami laiki. Nevari pārkārtoties? Lūdzu, vari doties uz izeju – caur imūnsistēmas slimībām.

Vislabākajā veidā RADOŠAS LIETAS var darīt TIKAI vājā magnētiskajā laukā. Smadzenes un “gamma” – ritmi, pulsāri … un radošums tevī var izpausties nejauši, spontāni, tu pat nezini, kādas dāvanas tu sevī nes! Jūs tam vēl neesat pieskārušies. Daudzi saka: “nu jā, es jau esmu vecs, ko tu man par visām šīm lietām stāsti!”. Bet tas neesmu es, tas ir Augstākais Saprāts. Vecums ir tikai attaisnošanās. Tāpēc, ka tu taču izvēlējies dzīvot tieši tagad!
http://www.lomonosov.org/medicine/medicine386.html
http://sanatiss.narod.ru/index/0-24

_________________________________________________________________________

Jau 2000. gadā tika novērots vēl viens fenomens – SIRDS ATVĒRŠANĀS. Sāka to Izraēlas klīnikā (Cēzarejā), pētījumus turpināja Sirds Matemātikas Institūtā. Sirds pati par sevi ir svēts orgāns, un tai ir Saprāts. Un ir sirds smadzenes, tāpat kā vēdera smadzenes, galvas smadzenes. Radošajā režīmā visi trīs sadarbojas harmoniski un ir savienoti kopā. Sirds sākumā sāka atvērties, mirdzēt kā centrosoma. Tas ir kardiologu atklājums. Vispirms spontāni. Un ilgu laiku viņi nevarēja saprast, kas ir tās gaismas pulsācijas priekštecis.

Vēl jo vairāk Planetārajai cilvēcei nāksies kļūt par vienu civilizāciju, kas balstīta uz ATVĒRTAS SIRDS PRINCIPU un tas jau notiek.
 http://soznanie.info/st_drunv1.html .

Sirds iekšienē ir svēta un sakrāla telpa, kuras eksistence tika glabāta dziļā noslēpumā. Iepriekš par to praktiski nekas netika rakstīts. Šīs zināšanas tika nodotas tikai mutiski. Bet tagad ir pienācis laiks, kad skolotāji visā pasaulē sāk apzināties to, ka CILVĒKA SIRDS IR ATSLĒGA. Ja CILVĒKA GARS pamet galvu, aiziet no epifīzes (čiekurveida dziedzera), no smadzenēm un galvaskausa un PĀRVIETOJAS UZ SIRDI, tad IZMAINĀS VISAS POTENCIĀLĀS IESPĒJAS. Mums jāiemācās dzīvot savā SIRDĪ.

Tad mēs būsim vienota būtne un spēsim risināt problēmas. Kad esam centrēti prātā, eksistē tikai dualitāte (labs – ļauns, gaisma – tumsa), un ir sarežģīti iziet no tā, tāpēc, ka prāts spriež. Bet SIRDS nespriež – tā vienkārši ZINA, KURŠ CEĻŠ IR PAREIZAIS. Lūk, arī patiesā ezotērikas un mūsdienu vadošās zinātnes saikne.

Vēl jo vairāk, patiesam pētniekam jāzina gan okultisma postulāti – metafizikas, mistikas, gan arī to, kas notiek uz planētas šodien – zinātnisko plānu.
Vēlams, visplašākaja spektrā. Bez spējas atpazīt informāciju – pat tuvoties tam nevajadzētu. Un vēl ir nepieciešams pamata līdzsvars. Pastāvīgs kontakts ne tikai ar savu Augstāko ES, bet arī ar Augstāko Dievišķo Plānu. Kā saprotiet, prasības ir ļoti augstas un stingras. Bet rezultātā mēs saņemam pērles. 

Jāpiemetina, ka sākot ar 2013. gadu, izmainījusies ir smalkā fizioloģija – sirds čakras ir apvienotas lai izlīdzinātu savu lokālo magnētismu. Cilvēki vēl nedzīvo sirdī, taču pāreja uz to ir jau ļoti atvieglota. un no organisma sāk aiziet enerģētiskā dualitāte.
Sirdī viss izskatās absolūti pilnīgs, vesels un pabeigts. Tas mūs ved pie tā, kas saucās KOSMISKAIS DNS vai KOSMISKĀ ATVĒRTĀ APZIŅA.

SVARĪGI!
Viss iekšējais darbs, ar kuru vairums cilvēku ir tik ļoti aizrāvušies, pats par sevi nav garīgais ceļš – taču tas svarīgs tam, lai aizvestu jūs uz to vietu, no kurienes sākas ĪSTAIS GARĪGAIS CEĻŠ SIRDĪ.

________________________________________________________________________

LĪDZJŪTĪBAS ENERĢIJA IR MAĢISKA
http://nepexog.do.am/index/chuvstva_i_ehmocii/0-12

Jaunā akupunktūras tīkla pulsācija sasniedz 40 Hz (50Hz ir apgaismības pamatlīmenis). Lūdzu, nejauciet žēlumu ar līdzjūtību. Žēlums nozīmē to, ka cilvēks remdē savu lepnību – lūk, tev ir slikti…. Bet man, labi. Tev tā arī vajag. Līdzjūtība ir izpratne par situāciju un jautājums: “vai tev palīdzēt?”, “Es varu tev iemācīt kā izdarīt tā, lai vairāk nebūtu slikti.”

Uz planētas ir bijuši ļoti daudzi notikumi, kad dažādi cilvēki no visiem kontinentiem  līdzjūtībā apvienojās. Un tad noteica, ka, – jā! Sirds uzliesmo. Un tas notiek pie apmēram 150Hz. Un tālāk arvien augstāk.

Bet līdzjūtība ir viena no jaunā dzīves režīma pamatemocijām. Daudzi to jauc ar beznosacījumu mīlestību, taču tas ir pavisam, kas cits. Bet līdzjūtība ir pieejama sadzīvē, un tā jau dod impulsu priekam. Daudzi saka: par ko te priecāties? Protams, ka nav par ko, ja šī projekcija nāk no viņu domām. Prieks vispār nāk no IEKŠPASAULES. Ārpasaulē tā nav, to var tikai noprojicēt. Bet, kas notiek iekšpasaulē? Ugunīgs līdzsvars.

Līdzjūtība ir ļoti spēcīga emocija, tajā nevar palikt visu laiku, gadās, ka vajag atpūsties. Taču mēs visi ejam uz vibrāciju paaugstināšanos. Un tāpēc ir tik daudz nāvju no infarktiem un insultiem. Tas nav ne labi, ne slikti. Tā ir pieredze. Kurš kam dod priekšroku. Kādam patīk būt “upurim”, tāpēc, ka tā viņam ir izdevīgi – cilvēks ir pieradis tā dzīvot, tā viņam ir komfortabli – dzīvot izdzīvošanas režīmā – un tad viņš aiziet caur nāvi no infarkta, insulta.

_________________________________________________________________________

Vēl viens atklājums. ATOMĀ ir 12 DIMENSIJAS.
http://onua.org/hitech/6332-uchenye-sfotografirovali-ten-atoma

Un ko tas nozīmē?
Izrādījās, ka smadzenes jau “rullē” 12 dimensijās, tas nozīmē, ka mums te ir vismaz 12 realitātes. Tālāk jau nāk daudzdimesionalitāte. Un radošums mūs aizved pie neierobežotām lietām. Fotografēja ATOMA ĒNU. Tas ir neticami, nav skaidrs, kāda veida enerģijas viela ir atoms, bet tas met ēnu! Un tas ir tikai vēl viens pierādījums cilvēka psihiskajai enerģijai, smalks fantoms, kas turas telpā, pierādījums tam, ka cilvēka jūtas izraisa notikumus – īslaicīgas lietas, kā agrāk domāja, tagad tās apstiprina zinātne.

ĶĪMIJAS UN MAGNĒTISMA SAVIENOJUMS rada materializācijas brīnumus organismā. Atcerieties! Es runāju par fizioloģiju. ĶĪMIJU RADA SAJŪTAS – kā tu domā, kura tava doma vairāk izpaužas, tā radīs bioķīmiju. Vai uz baiļu līmenī (tā pati vecā izdzīvošana) vai radošuma līmeni. Tagad jums ir vismaz kāda izpratne par sevi.

Ja iesim dziļāk, tad paveras durvis uz Dievišķo vai pieskaršanos GARAM. Tur iespējas ir neierobežotas. Tas attiecas uz cilvēka iekšējo ētiku, viņa sirdi, smadzenēm un tā nosaukums ir IEKŠĒJĀ ĒTISKĀ NAVIGĀIJA.

Par šo atklājumu Šveices zinātniekiem tika piešķirta Nbela prēmija.

Viņi atklāja zvaigžņotās debesis mūsos. Neironu pulsācija, Visuma pulsācija, lielo galaktisko objektu pulsācija, melnie caurumi – viss pulsē vienā sirds ritmā. Precīzi kā pieskaršanās Garam. Tālāk nāk Dievišķā teritorija.

_________________________________________________________________________

Nākamais – ANTIOKSIDANTI
Raksts no 2014.gada žurnāla The New England Journal of Medicine, autori Deivids Tuvesons un Navdips Šandels.

Ir mainījusies attieksme pret antioksidantiem. Kad saka, ka tie ir kaitīgi vai palīdz. Bet, kas ir antioksidanti? Formulas, nosaukumi… jā, aizsargā pret brīvajiem radikāļiem. Bet kas ir brīvie radikāļi, vēl bez tā, ka tie veidojas ķīmijas līmenī?

Pie brīvajiem radikāļiem pieder arī ūdens – spēcīgākais oksidētājs, skābeklis, ūdeņraža peroksīds, sērūdeņradis, kas atrodas mūsu organismā un ir nepieciešami nelielās devās. Un izrādās, no kā mēs aizsargājamies? Ir sākusies jauna fizioloģija, un ir vajadzīgas jaunas zināšanas.

Franču zinātnieku atklājums 2006. gadā – ka nevis brīvie radikāļi iznīcina ORGANIKU, bet SMAGĀS DOMAS, kas vaimanā, ka ir “slikti, slikti”. Ne tikai domas, tās materializē nepatīkamu vielu, ko okultismā sauc par IMPERĪLU. Viņi par to zināja – tas tika atklāts. Viņi sāka to pētīt.

Tad, lūk, šī ķīmiskā viela ir benzoskābes cietie sāļi. Šīs vielas sastāvā ietilpst daudz kas. Taču to nevar izšķīdināt, to var tikai sadedzināt. Šo vielu izdalīja un varēja sadedzināt ļoti spēcīgā acetilēna lampas liesmā, aptuveni 1000 grādu temperatūrā pēc Celsija. Ir skaidrs, ka šos 1000 grādus ķermenis neizturēs. Tā nosēžas kapilāros, tā skrāpē kapilāru sieniņas, veido plāksnītes asinsvados un nodara daudz citu kaitējumu. Un atkal mēs atgriežamies pie apziņas – filtrējam domas.

Un noslēgtā akupunktūra. Agrāk noslēgtajai akupunktūrai nebija nepieciešama ārēja ietekme; kāds apzināts process. Ja mēs kaut ko apzināmies, mūsu iekšējais biolāzers (DNS) ģenerē citu enerģiju caur to pašu centrosomu. Un tad izrādās, ka dažos organismos, tiem, kas pēkšņi spontāni apzinājās sevi, antioksidanti sāka kļūt kaitīgi vai kļuva neitrāli. Un vispār zāles ir mainījušas savu iedarbību: ir molekulas, kas griežas pa kreisi, un ir molekulas, kas griežas pa labi, un tās “pēkšņi” sāka mainīties vietām. Kad mēs strādājām kopā ar zinātniekiem-homeopātiem, viņi izgatavoja zāļu partiju, kas “vienas nakts” laikā kļuva par indi. Visa partija tika izbrāķēta.

Kopumā TAGAD VEIDOJAS JAUNAS DZĪVES RADĪŠANAS SISTĒMAS, faktiski izpaužas JAUNI DZĪVES MAGNĒTI. Te parādījās, tur parādījās un nu jau savācas kopā. Tas ir kā pretspars izdzīvošanas režīmam. Tā ir kosmiska planetāra parādība. Mēs tagad šeit esam sapulcējušies kopā ar jums, nez kāpēc mēs esam šeit pulcējušies! Iespējams, lai izdzīvotu šo laika posmu un bagātinātu sevi ar kādām jaunām zināšanām!

________________________________________________________________________

Jaunākais zinātnieku atklājums: LIMFĀTISKĀ SISTĒMA SMADZENĒS.

Ārsti ilgu laiku (bet ilgs laiks ir vismaz desmit gadi, ja ne vairāk) domāja, ka smadzenes ir izolētas. Ka tās ir pašas par sevi, un pārējais ir pats par sevi. Jo viņi neatrada savienojumus starp smadzenēm un citām sistēmām. Ir pienācis laiks, un šī saikne tika atrasta 2016. gadā.

Izrādījās, ka ir ĪPAŠI limfātiskie asinsvadi, ar kuriem ir savienota nervu sistēma un perifērā nervu sistēma. Un to visu integrē un regulē smadzenes. Tagad ir jāpārraksta visas medicīniskās enciklopēdijas. Parādījās vēl viena limfātiskā sistēma. Kāpēc tā iepriekš neparādījās? Iespējams, ka agrāk tās nebija. Pēc tās nebija nekādas vajadzības. Izdzīvošanas režīmam nebija nepieciešams tas pats “gamma” – ritms, kurā tā darbojas. Lai arī mēs pilnībā nedzīvojam “gamma” ritmā, taču tas jau sāk dzīvot, bioķīmija jau sākusi mainīties. Un tagad agrāk slēptā limfātiskā sistēma sāk būt cilvēkos, kuri atver savu apziņu DZĪVEI.

http://neznal.ru/20110131_glaza-vidyat-mir-vverx-nogami

Mūsu acis pārstāj redzēt pasauli “kājām gaisā”! Mēs to redzējām “kājām gaisā”, tad smadzenes ieslēdzās, apgrieza attēlu otrādi, tad uz tā tika uzlikts aklā punkta attēls. Attēls sašaurinājās un radās situācija: ko tu redzi? Šķiet, ka tu redzi visu, bet vai tiešām? Ņemot vērā to, smadzenes pārkārtojas, arī acis (un acis ir daļa no smadzenēm) sāk redzēt, kā tas patiesībā ir.

Daudziem tas nepatīk. Tajā daļā, kur pēkšņi sāk redzēt sevi no malas. Domāju, ka esmu “balts un pūkains”, bet izrādījās, ka esmu pavisam savādāks (skaudīgs, bailīgs, galīgi “ne balts”). Palīdz frāze: “Mīļie, tā ir pieredze!” Lai nenoripotu lejup, jo vainas apziņa ir daļa no manipulācijas.

Tā visa ir pieredze, pieredze, lai varētu izpētīt situāciju. Jo, ja tu nesaproti, ko nozīmē būt upurim, nesapratīsi arī kā ar to komunicēt. Necīnīties! Nedod, Dievs, cīnīties ar saviem pseido-trūkumiem. Pieņemiet tos, kā pašsaprotamus. Konstatācija. Jā, man tie piemita, jā, tā ir daļa no manis. Un tajā brīdī tie pārstās jūs bioloģiski un psiholoģiski grauzt. 

________________________________________________________________________

Nākamais atklājums skar Fibonači skaitļus.
Nav atsauces uz šo atklājumu, vērtība tika iegūta, pamatojoties uz pašreizējā materiāla analīzi (es atgādinu akupunktūras klīnisko pētījumu, balstoties uz kuru, tika uzrakstīts šis raksts).

Šeit vietā ir senās Ķīnas aforisms: “Harmonija nav mērķis, bet līdzeklis. Kad tu zini, ko ar to darīt, tu to atradīsi.” Citiem vārdiem sakot, ir jāvirzās nevis uz harmoniju, bet gan uz harmonijas pamatu. Jums jāiekāpj vilcienā “harmonija”, nevis jādodas uz gala staciju ar līdzīgu nosaukumu.

Visiem zināmā FIBONAČI RINDA – uz tās “balstījās” SLĒGTAS PASAULES HARMONIJA. Bet pasaule pamazām sāka atvērties. Tagad ir pārejas periods, kad harmonija pamazām mainās. Agrāk Zelta griezums bija 0,618. Tagad tas kļūst par 0,815. Vecais pamazām tiek aizstāts ar jauno. Izpaužas cits ZELTA GRIEZUMS un atomārā struktūra sāk veidoties pēc citas rindas principa. Domāju, ka pasaulē būs līdzīgi pētījumi.

PARĀDĀS CITA HARMONIJA. Sākumā, ar atomāro struktūru, caur akupunktūras punktu maiņu, nervu mezglu maiņu, kas pēkšņi sāka pulsēt un klīst pa ķermeni. Protams, ne paši par sevi, bet jaunā sistēmā. Un, kad mēs skaitījām akupunktūras punktus (elektrisko vadītspēju un citus parametrus), tika izdalītas vērtības, kas neietilpa nevienā standarta sistēmā.

Tad viņi kā labojumu ņēma koeficientu 0,815 (to atrada intuitīvi). Tika konstatēts, ka šajā gadījumā tiek iegūta pilnīgi jauna jaunas harmonijas rinda. Atvērtās pasaules harmonija, t.i. šī vērtība ir 0,815 … kā korekcijas koeficients tiem rezultātiem, kas “izsit” klasiskās zināšanas no standarta rāmjiem.

________________________________________________________________

Nākamais atklājums ir absolūti mistiskas. pat nebaidos šī vārda. Neironu tīkls galvas smadzenēs. Un, jā, tas atgādina zvaigžņotas debesis. Reiz neirofiziologi, ārsti veica operāciju un ieraudzīja, kā pēkšņi daļa neironu tīkla sāka izgaist. Kā sniegs saulē. Pēc tam “pazudušais” neironu mezgls uzradās jau citā vietā. Cits neironu mezgls. Atceramies, ka ikkatrs akupunktūras “caurums” ir cits nervu mezgls. Faktiski tā bija jauna nervu mezgla veidošanās.

Tāpat arī tika pierādīts un parādīts, ka visi bērnības ieradumi, visi izlēcieni ir veidojuši neironu tīklu. Tas nozīmē to, ka mūsu neironu tīkls 99% ir kaut kādi ieradumi. Es šeit nerunāju par ķermeņa bioķīmiju, kurai mēs nepieskaramies, kas, pateicoties savam iedzimtajam viedajam šūnu aspektam, regulē pati sevi. Taču lielākā daļa bija ieradumi, t.i. noteikta darbība tika izdarīta tik daudz reižu, un beigās nostiprinājās, gluži kā reflekss Pavlova sunim. Notika neironu tīkla materializācija. Tagad lielākā daļa šo neironu ir dekompresēti un pārstāj eksistēt. Tas atkal ir planetārais aspekts.

Kā tas izpaužas dzīvē. Tas ir īslaicīgs atmiņas zudums, uz 1–2 minūtēm, ne vairāk. Kad neko nezini, neko neatceries, kad jāuzdod jautājums: “kas es esmu, aizved mani mājās” – tas viss ir izdzēsts.
Taču pēc minūtes atmiņa atgriezās. Tā NAV slimība; tā apgriezienus uzņem jaunā fizioloģija.

Tas tika pamanīts un definēts kā parādība ar neironu mezgliem, to dekompresiju. Paralēli atskanēja masveida ziņas no cilvēkiem, kuri pēkšņi uz īsu brīdi sāka zaudēt atmiņu.
Ir mainījušies eritrocītu ritmi. Tie ir kļuvuši par vadošajiem asins funkcionēšanai. Un tas viss ir atkarīgs no cilvēka apziņas, no jūtām, no emocijām. Mūsu spēks slēpjas spējā domāt. Doma un vārds ir iemiesota enerģija. Un tie vairs nav kaut kādi stulbi murgi.

Kas ir svarīgi no visa pateiktā? Svarīgi ir tas, kurp vērsta tava uzmanība. Kurp tu skaties? Kurp vērsta uzmanība, tur iet arī enerģija. Starp citu, atoms ir 99,99999% enerģijas un tikai 0,00001 matērijas.
Un atbilstoši, kurp šī uzmanības enerģija plūst, tas arī izgaismojas. Saprotiet, ka uzmanība, enerģija – ir mūsu jaunie instrumenti savas realitātes radīšanai.

Agrāk noslēgtajā akupunktūrā, noslēgtajā sistēmā, baiļu pamatenerģijā nebija nekādas vajadzības dzīvot ar patiesības vai zināšanu apzināšanos, nebija vajadzīgas zināšanas par to, ka mūsu domām ir tik kolosāls spēks, ka tās burtiski rada realitāti. Un to izmantoja, nav svarīgi, kas, jo planēta planēta kļūst mazāk blīva un Šūmaņa frekvence pieaug.

Un Radīšanas formula (jebkura radīšanas vai materializācija, kā jums labpatīk) = SKAIDRS MĒRĶIS + POZITĪVAS EMOCIJAS. Un vajadzīgais, vēlamais notikums tevi atrod pats. Kā saka bērni – padomā un paej malā. Aizmirsti un netraucē Visumam izpildīt. Tas nav nolūks. Tā ir ikdienas, teiksim, maģija. Kad caur šo Dievišķo Enerģiju jūs radāt prieku.

​​​​​​​MATĒRIJAS BŪTĪBA IR ENERĢIJA. Un šī Būtne, ir pakļauta saprāta ietekmei. Jūs varat aprunāties. Dialogs. Fiziķi to sauc par Kvantu Dialogiem. Apziņa ir enerģija. Attiecīgi šķiet, ka tas ir no citas puses, taču tas pats apgalvojums. Un enerģijai ir apziņa. Viss ir saprātīgi. Jūs varat aprunāties un vienoties par to, kas tieši jums nepieciešams.

Daudzi saka, ja “domāju pozitīvi”, tad darbs padarīts, viss kārtībā. Taču ar to nepietiek. Ķermenis dzīvo saskaņā ar saviem vecajiem uzstādījumiem. Un to būs jāapmierina, un tam nav nekāda sakara ar pozitīvo domāšanu. Tāpēc, ja jau reiz strādājat ar sevi, tad “jāskatās dziļāk – saknē”.

Ar domu jūs varat izraisīt jebkuras emocijas. Skaidrs, ka organisms uz emocijām reaģē ar noteiktu ķīmiju. Ir ķīmija, ir emocijas. Un tas viss ir savstarpēji saistīts. Neironu saites un paradumi ir viens un tas pats. Tātad arī bioķīmija zem tiem parakstīta ir atbilstoša.

Kam gribu pievērst īpašu uzmanību. Dr. Džo Dispenza ir apkopojis šos un vēl citus atklājumus, par kuriem mums vienkārši nebūs laika runāt. Un viņš paskaidroja, kā sazināties ar ķermeni, lai viņa vecā bioķīmija pārstātu traucēt.

Tas ir tikai ieteikums, tad jau paši redzēsiet.
Grāmatas nosaukums ir “Zemapziņas spēks jeb Kā četru nedēļu laikā mainīt savu dzīvi”.
Es neaicinu jums to darīt. Šeit ir apkopoti visi atklājumi, kurus izrunāt vienā stundā ir vienkārši nereāli. Tie visi ir saistīti ar akupunktūru, ar smadzeņu uzvedību, to, kā ķermenis mēģina mums uzspiest kādas vecas uzvedības matricas. Algoritmi. Un mums tam ir jāpakļaujas. Slēgtajā sistēmā tas mūs izglāba, bet tagad, kad paši sasniedzam radīšanas un radošuma līmeni, ne velti mainās gan smadzenes un sarkanās asins šūnas, gan sirds un viss pārējais. Šeit ir pastāstīts, kā var apiet to, kas traucē.

Šī grāmata ir lielsika ar to, ka ta uzrakstīta “mājas valodā”.

___________________________________________________________

Un noslēgumā es pastāstīšu par vienu neticamu atklājumu. Faktiski ir radies jauns Dievišķais Instruments.
Novērotā novitāte akupunktūras tīkla nepārtrauktajās izmaiņās slēpjas cilvēka spējā strādāt ar kādu sevis paša sakrālo daļu.
Daudzi pētnieki sāk runāt par pasauļu daudzdimensionalitāti un tajā skaitā par cilvēka daudzdimensionalitāti.
http://tainy.net/49350-drugie-miry-fizicheskij-aspekt.html ).

Šeit būtu lietderīgi sniegt īsu informāciju par nesenajiem zinātnieku sasniegumiem, pētot cilvēka smadzenes. Publicēšanas datums 2017. gada 13. jūnijs.
Raksta būtība.

Projekta Blue Brain (Šveice) neirozinātnieki izmantoja matemātiskās metodes, lai pilnīgi jaunā veidā aprakstītu MŪSU SMADZEŅU ARHITEKTŪRU. Un viņi atklāja, ka tā sastāv no daudzdimensiju ģeometriskām figūrām, kas sasniedz 11 dimensijas.

Zinātnieki novēroja, ka neironi ir savienoti grupās, un tajos esošo neironu skaits liecina par šī daudzdimensionālā ģeometriskā objekta izmēru, informē news.eizvestia.com.
“Mēs atklājām pasauli, par kuru mēs pat iedomāties nevarējām,” saka projekta vadītājs Henrijs Markrams. – Pat nelielā smadzeņu daļiņā šo objektu ir desmitiem miljonu, un tiem ir līdz 7 dimensijām. Un dažos tīklos to skaits sasniedza 11”.

Lai veiktu matemātisko analīzi, neirozinātnieki izmantoja detalizētu neokorteksa datormodeli, ko viņi izveidoja 2015. gadā. Neokortekss jeb jaunā garoza ir “modernākā” mūsu smadzeņu daļa, kas veidojās pēdējā, un tā ir atbildīga par AUGSTĀKĀS JŪTEKLISĀS kārtības funkcijām (atcerieties, ka SAJŪTAS ĢENERĒ NOTIKUMUS?)

Cilvēka smadzenēs ir aptuveni 86 triljoni neironu, un savienojumi starp tiem stiepjas visos iespējamos virzienos, veidojot DAUDZDIMENSIONĀLU TĪKLU.
Pēc matemātiskā modeļa izstrādes zinātnieki to pārbaudīja uz virtuāliem stimuliem un pēc tam pārbaudīja ar eksperimentālām žurkām. Un viņi smadzenēs atrada lielu daudzdimensionālu ģeometrisko struktūru, ko veido neironi un starp tiem tukšu telpu, kuru iepriekš nebija redzējuši ne neironu tīklos, ne bioloģiskajos tīklos ne arī mākslīgajos.
Tukšās telpas starp neironiem izrādījās kritiski svarīgas smadzeņu darbībā. Kad smadzenēs nokļūst stimulējošais signāls, neironi uz to reaģē ārkārtīgi organizēti.

“Izskatās tā, it kā smadzenes atsucas stimuliem, radot un pēc tam palielinot torņus no daudzimensionāliem blokiem, sākot ar viendimensijas “kociņiem”, pēc tam pārejot pie 2D plātnēm, pēc tam pie 3D kubiem, bet pēc tam pie vēl sarezģītākas ģeometrijas ar 4D, 5D utt ” – stāsta projekta dalībnieks, matemātiķis Rans Levi.

Šis atklājums sniedz jaunu ieskatu tajā, kā smadzenes apstrādā informāciju. Zinātniekiem vēl ir jānoskaidro, kas tieši liek neironu grupām savienoties šādās struktūrās, raksta Science Alert.

Tomēr interesanti, kas tika atklāts?
Ja paskatās no Dievišķā Saprāta perspektīvas, tad zinātniekiem Smadzenes atklājās kā milzīga centrālā stacija, caur kuru plūst apziņas enerģija.

Ir atnākusi jauna enerģija, un tieši tagad sākas pārkalibrēšana. Un tas nozīmē pārmaiņas Akaši komunikācijā, jo cilvēce sāk paaugstināt savas vibrācijas.

Jāatzīst, ka ievērojamai daļai cilvēces ir FILTRI, kas neļauj cauri tiem izlauzties jaunai garīgai domai. Viņi ir ieslēgti Savos PAŠU ticības rāmjos, un šī iemesla dēļ, lai gan DNS viņiem nodod jaunu informāciju, viņi nav “noregulēti uz atbilstošo vilni” un nevar uztvert šo pārraidi. Taču cilvēkiem ir pieejama nobīde, pat ja viņi vispār neko “nepieņem” – fizioloģija ir uzsākusi savas pārmaiņas Dabas dziļākajā līmenī, neatkarīgi no atsevišķa cilvēka zināšanas vai nezināšanas.

Jaunie Akaši draiveri – darbība līdzjūtībā, mīlestībā un pabeigtos darbos.
Šis process ļaus Akaši sazināties ar smadzenēm un Iedzimto ķermeni, nododot tiem daudz augstākus jēdzienus, tādus, kā, piemēram, LĪDZJŪTĪBA. Ārstam, kurš bieži saskaras ar nāvi un mirstošajiem, ir zināmi pārsteidzoši stāsti par to, kā cilvēki pieceļas no nāves gultas, ja kāds no viņiem nolemj, ka ir cienīgs šeit atrasties.
Tā ir spontāna remisija, pēkšņa atveseļošanās. Tieši šajā virzienā notiek pārmaiņas cilvēkos. Jaunas apziņas rašanās un Akaši izmaiņu rezultāti, kas tiek zīmēti caur jēdzieniem, koncepcijām.

Var sākt VADĪT SAVU DZĪVI! Ir pienācis laiks RADĪT.

Un, jo vairāk cilvēks atmodīsies, jo ilgāk dzīvos.
Apziņa ar apzinātu līdzjūtības domāšanu paildzina mūžu. Miera un atslābinātības stāvoklī veidojas attiecības ar citiem cilvēkiem un visu pārējo.

Nenotveramais Akaši, kas pārkalibrējas, lai kļūtu daudz mazāk nenotverams. Tas virza cilvēcisko būtni uz pavisam citu esības apzināšanos.

Tas, ko mēs mācāmies apgūt: tas ir miers – kurā nav skaidru iemeslu mieram 3D, un zināšanas par skaistumu un ezotēriskas lietas, kas nav redzamas tiem, kuri uzticas tikai tam, ko redz viņu acis. Tā ir Dieva mīlestība, kas kļūst pamanāma dzīvē, un pilnīga melu, moku un baiļu neesamība.
Pasaule, ieejot jaunā atvērtības stāvoklī, izplešas šajā “tukšumā”, kā tauriņa, kas izlīdis no kūniņas, spārni.

Jo atvērtāks kļūst cilvēks, jo lielākā mērā atklājas viņa radošās spējas. Jo vairāk Dieva ir cilvēkā (sava Dievišķā Dziļuma apzināšanās), jo mazāk viņam vajadzīgs kas no ārpuses, jo mazāk viņam var dot citi cilvēki.

Cilvēks iemācās sevi saprast, kā daļu no pasaules, tās pasaules, kuru viņš gatavojas vērot. Un uzņemas atbildību par saviem paša vērojumiem.

Mēs meklējam Dievu – un atrodam sevi.
Mēs meklējam sevi – un atrodam Dievu.


Akadēmiķe Valentīna Mironova
​​​​​​​Tulkoja: Ginta Filia Solis

Kas šobrīd patiesībā notiek?

Daudzi senie pareģi ir pareģojuši apokalipsi un pasaules galu, ko aprakstījuši senie maiji, daudzi svētie, gaišreģi. Un šie pareģojumi sāk piepildīties. Tikai tas nav tas pasaules gals, kuru mēs bijām iedomājušies:

Tā ir planetāro ciklu maiņa, tāpat kā dienu nomaina nakts.
Tas ir laiks, kad apziņa pāriet daudz augstākā līmenī un planēta attīrās no tumsas, visa destruktīvā un karmas.

Tāpēc tas skars mūs VISUS.

Katrs, kurš šobrīd atrodas šeit uz Zemes, ir vēlējies atnākt tieši šajā laikā, lai piedzīvotu tieši šādu pieredzi.
Un tas nozīmē, ka ikkatram ir iekšējā zināšana, resurss un enerģija tam, lai izietu šo laiku.

Tie, kuri dzīvo šobrīd ir pašas spēcīgākas dvēseles, kuras spējīgas, piedaloties šajā spēlē, palīdzēt šai planētai un uz tās dzīvojošajiem ieiet jaunā ciklā un jaunā laikā.
Planētas mentālā sfēra ir piesārņota ar destruktīvām cilvēku domformām, tāpēc šobrīd tā kopā ar mums iet cauri attīrīšanas procesam.

ZINI, šis ir ļoti svarīgs laiks.
ZINI, ka tu esi mūžīga būtne, kas apveltīta ar kosmisko saprātu un spējām, un šis iemiesojums ir tikai kārtējā tava spēle, priekš kuras tev ir izsniegts tavs “ādas kostīms”.
ZINI, ka viss notiekošais ir Lielā Scenārista un Režisora Griba.
ZINI, ka viss šobrīd notiekošais ved pie evolūcijas, pie pilnīgas mūsu potenciāla atvēršanas. Tā potenciāla, kas ir katrā no mums, un tas ir vienīgais, ko vēlas mūsu dvēseles.

SVARĪGI. Pārstāt vainot un nolādēt jel ko: valdības, citas nācijas, cilvēkus, sevi, Dievu, tumšos spēkus – viņiem vienkārši ir tādas lomas.
SVARĪGI. Mācīties pieņemt notiekošo ar uzticēšanos Radītājam un savam Garam.
SVARĪGI. Pārstāt pieķerties tam, kas brūk un aiziet – prasme dzīvot tagadnē, būt elastīgam un spējīgam adaptēties – tās ir tās prasmes, kuras mums šobrīd ir ļoti vajadzīgas.
SVARĪGI. Dzirdēt sevi, savu intuīciju, savu sirdi. Tikai tava būtība spēj izvest tevi tur, kur tev jābūt un ar tiem, ar kuriem kopā tev jābūt.

Atrasties drošībā var tikai, sekojot iekšējam impulsam, iekšējam saucienam un iekšējai savai zināšanai.
SVARĪGI. Paiet malā no prāta un savienoties ar savu sirdi.

Esi ar cilvēkiem, kuri tev garā tuvi.⠀
Jo vairāk to ir apkārt, jo tu kļūsti spēcīgāks un jo lielākas iespējas ir tavai grupai.
Kopā jūs spēsiet nostāvēt šajos sarežgītajos laikos.

Satricinājumi un attīrīšanās skar visu pasauli un ir bezjēdzīgi meklēt ārpasaulē drošu vietu.
Tava iespēja saglabāties un tava drošība šobīd ir atkarīga no tava iekšējā miera un spējas pašsavaldīties.
Tavas iekšējās vētras būs kā magnēts, kas pievilks ārpasaules vētras. Tāpēc ir vajadzīgs iekšējais miers.
Pamet tās darbības, kas kaitē citiem cilvēkiem un dabai.

Cēloņu-seku laiks tiek samazināts līdz minimumam.
Radi un veido! Palīdzi citiem!
Ir pienācis laiks dalīties, atdot, palīdzēt, atbalstīt.

Ja tev šobrīd ir ļoti slikti, noliec malā savu svarīgumu un sāc palīdzēt citiem, un tu ieraudzīsi, cik ļoti uz labo pusi  mainīsies tavi apstākļi un stāvokļi.

Atver savu sirdi!
Maskas, liekulība un sasaistītība vairs šai pasaulei nav vajadzīga.

Visi notikumi, kurus mēs vērojam, ir domāti tam, lai cilvēki atvērtu savas sirdis un atgrieztos pie savas patiesās dabas.

Mēs esam Mīlestība!
Mēs neesam atdalīti viens no otra, mēs esam vienots apziņas lauks, vienots organisms.

Jo ātrāk tu atmodīsies no tumsas snaudas, jo mazāk cietīsi.
Dodies pie savas patiesās un dievišķās dabas.
Tas ir tavs pēdējais eksāmens.
ATCERIES, ka mēs esam radītāji.
Mēs radām savu realitāti ar savām domām, stāvokļiem un nolūkiem.
Iedomājies sevi savā gaišajā nākotnē. Ieliec tajā tos stāvokļus, kuros tu vēlies būt.

Tavas notikumu rindas ir kā puzles gabaliņi, kas saliekas no tām sajūtām, kuras tu visbiežāk piedzīvo.
Savas realitātes vadīšana ir iespējama caur stāvokļiem.
Dari visu iespējamo, lai atvērtu savu sirdi un atrastos savā iekšējā prieka laukā, savā mierā, līdzsvarotībā, harmonijā un mīlestībā.

Tatjana Ullrich
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Austrumu gudrība

Nekur nav jāsteidzas. Taču vajag būt tur, kur tev ir labi. Ja jūti, ka esi kaut kur – ne tur, dodies turp, kurp aicina tava iekšējā balss. Atceries, ka, lai atrastu, nav obligāti kaut kur jāiet. Tā ir ļoti smalka robeža, atslēgas pastāvīgai klātbūtnei.

Necenties kontrolēt cilvēkus un notikumus. Neplāno, negaidi, nealksti, atslābini tvērienu.

Proti ieturēt pauzi, kuras laikā nekas nenotiek.

Ļauj cilvēkiem pie tevis atnākt un notikumiem notikt. Tie ar tevi nenotiek tāpat vien.

Dod sev brīvību būt sev pašam, bet citiem – būt viņiem pašiem. Atceries, katram savs ceļš un savas mācību stundas. Ja jūsu ceļi krustojas, lieliski, bet, ja tie šķiras, arī tas ir labi, jo viss vienmēr notiek uz labu.

Necenties dabūt visu un uzreiz. Pat tad, kad šķiet, ka nekā nav – vienmēr kaut kas ir, bet tas, kā pietrūkst – to iedos tev drauga, brāļa, māsas, nejauša garāmgājēja palīdzīgā roka.

Ievēro mērenību it visā. Sagaidi ar smaidu un mīlestību visus un visu. Bet nekad neatvadies, jo nekad un nekas nav beidzies. Saki: “Paldies un uz tikšanos.”

Esi atvērts cilvēkiem, Kosmosam, Dievam, sauc to, kā vēlies. Tici, ka viss tavā dzīvē notiek tev vislabākajā veidā. Pat tad, ja šķiet, ka sliktāk vairs nevar būt…

Nekad tu nezini, kur pazaudēsi un, kur atradīsi.

Lai uzvilktu tīru kreklu, ir jānovelk netīrais.

Šri Šri Ravi Šankar
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Pateicība ir pirmais solis uz atveseļošanos

Lai kas arī notiktu cilvēka dzīvē, viņš vienmēr grib kaut ko citu, alkst pēc kaut kā lielāka, tiecas uz labāku, nepaspējot izbaudīt to, kas viņam ir. Mēs tik ļoti esam pieraduši dzīvot ilūzijās par to, ka laime atnāks tieši tad, kad mums dzīvē būs kaut kas cits, ka aizmirstam par galveno: būt pateicīgiem par to, kas mums JAU IR.

Taču tieši pateicībai ir milzīgs spēks. Pateicības sajūta izstaro augstas vibrācijas, kas pievelk pozitīvus notikumus mūsu dzīvē.
Padomā: tas, ko tu kaut kad sev “pasūtīji”, tas, pēc kā tu alki, tika “iedarbināts” un Visums ilgi meklēja veidus, kā to realizēt. Un, lūk, tu saņem to, ko vēlējies, bet pateicības un prieka vietā, tu vēlies jau kaut ko citu. Iedomājies, ka tu izpildīsi kāda cita vēlēšanos, bet cilvēks pat neiedomāsies pateikt tev “Paldies”. Vai tu  ļoti centīsies nākamreiz?

Esi pateicīgs Visumam, Dievam, Dzīvei vai Liktenim, sauc to kā vēlies, par to, kas tev JAU IR. Esi no sirds pateicīgs. Sajūti šo pateicību, jo tas viss darīts pēc tava lūguma. Iespējams, daudzi man nepiekritīs. Teiks: par ko gan man jābūt pateicīgam? Par nabadzību, slimībām, nodevību, vientulību? Par netaisnību visapkārt? Par tuvinieku nāvi vai zaudējuma sāpēm? Taču pievilkšanās likumu neviens nav atcēlis. Ja tu uzskati, ka pasaule ir netaisnīga, esi sašutis par visiem pārbaudījumiem un tajā pat laikā apskaud citus, tu izstaro ļoti zemas vibrācijas un pievelc sev negatīvus notikumus.

Noslēpums ir tāds, ka ir jāiemācās būt pateicīgam par to, kas tev JAU IR. Atceries, ka ir cilvēki, kuriem nav pat mazumiņš no tā, kas ir tev, ir daudz nelaimīgāki, slimāki un vientuļāki. Un tev nemaz neklājas tik slikti. Esi pateicīgs dzīvei par to, ka tev ir veselība, tieši tāda, kāda ir. Ka tu vari staigāt, redzēt, dzirdēt, un, galvenais, just. Ka tev ir ēdiens, ka tu nemirsti badā, ka tev ir ūdens un tu nemirsti no slāpēm. Ka tev ir kaut viens cilvēks dzīvē, kurš tevi mīl.

Ik dienas pateicies savam liktenim par to, kas tev JAU IR, kad no rīta pamosties un kad dodies pie miera. Tas nenozīmē, ka tev nevajag tiekties pēc kaut kā lielāka un labāka. Taču, ja būsi pateicīgs, Liktenis noteikti parūpēsies par to, lai tev būtu vēl lielāks prieks, veselība, labklājība un laime!

Jūlija Kravčenko
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Patiesība un meli

Visos svētajos rakstos teikts, ka katram cilvēkam ir jāsaglabā savu domu, runas un darbu tīrība.

Turēšanās pie Patiesības ir visu cēlu cilvēku un svēto garīgā spēka avots.
Tīrība kā patiesuma pamats galu galā izpaužas kā kolosāla psihiskā enerģija.
Ja cilvēks runā patiesību, viņš kļūst vienots ar Augstāko Patiesību, kas viņa izteiktajiem vārdiem piešķir dabas likumu spēku un Augstākie Visuma spēki dabiski pieņem viņa vārdus izpildei.
Patiesais vienmēr dzirdēs, redzēs, jutīs un atšķirs patiesību no meliem. Ja cilvēks nekad nav melojis, viņš pat pēc balss skaņas var atšķirt patiesību no meliem.
Senatnes viedajiem jebkurš apgalvojums ir pierādījums, ja viņu uztvertā skaņa bija tīra.
Patiesība un nepatiesība atšķiras vibrāciju frekvencē, un šo vibrāciju ietekmē, pirmkārt, būtiski mainās cilvēka mentālais un emocionālais ķermenis.
Meli ne vienmēr ir tieši meli. Cilvēks var klusībā maldināt, kad viņš kaut ko slēpj un slēpj, liedzot citam iespēju uzzināt patiesību un tādējādi maldināt.
Esi patiess, atklāts un skaidrs – tas padarīs tevi stipru un spējīgu mīlēt.

Indira MA
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Staigāt pa Zemi, bet domāt kā Dievam!

Var teikt, ka šobrīd cilvēce piedzīvo Evolūcijas Vektora pārmaiņu periodu – Horizontālā Evolūcija transformējas Vertikālajā. Ko tas nozīmē?

Gadsimtiem ilgi cilvēce  apguva fizisko plānu, pētīja blīvo matēriju, apguva prasmes un zināšanas, kas nepieciešamas lai izdzīvotu uz Zemes, tātad paplašināja savas iespējas, savu apziņu horizontālajā, zemes virzienā. Un tikai pēdējos gadsimtos cilvēkos pieauga interese par garīgo dzīves pusi.

Šobrīd šim procesam ir eksponenciāls raksturs un tas atspoguļo Evolūcijas Vektoru – no Horizontālā uz Vertikālo. Šo vektoru grafiskais krustpunkts veido labi zināmo zemes ceļa simbolu – KRUSTU, kas arī izsaka šī vektora izmaiņu evolucionāro priekšnoteikumu.
Šobrīd strauji pieaug no zemes miega atmodušos cilveku skaits, kuri aktivi uzsākuši savus garīgos meklējumus. Šī procesa veiksmīga attīstība prasa ievērojamas pūles, jo ir svarīgi apgūt noteiktas zināšanas, kā arī izprast savus jaunos smalkos priekšstatus, kas sāk izpausties, ejot garīgo ceļu.
Tieši šajā posmā katrs cilvēks, parasti neapzināti, izdara svarīgāko evolucionāro izvēli – vai nu paliek Horizontālajā zemes evolūcijā vai nostājas uz Vertikālā Evolūcijas ceļa, vienlaikus mainot savu iekšējo evolūcijas vektoru.

Kā tas izpaužas cilvēka dzīvē?
Ja uz zemes evolūciju orientētā cilvēka apziņas fokuss ir vērsts uz āru, tad garīgās evolūcijas ceļu uzsācis cilvēks arvien vairāk vērš uzmanību uz iekšpusi. Un tāda savas apziņas koncentrēšana uz iekšējo stāvokli un jaunām sava organisma uztverēm, sajūtām šobrīd ir ārkārtīgi svarīga. Ir jāiemācās mijiedarboties ar savu ķermeni: vērsieties pie konkrētiem saviem orgāniem un ķermeņa sistēmām, pat pie šūnām – tiem visiem ir pašiem sava apziņa un tie būs tikai priecīgi par tādu kopīgo radošo procesu.

Un, ko pats cilvēks?
Rezultātā viņš gūs milzīgu prieku no tāda kopīga radošā procesa un daudz mazākas problēmas savā dzīvē, jo laiks viņa vēlmju piepildījumam samazināsies līdz minimumam un tam tiks patērēts daudz mazāk dzīvības spēku kā iepriekš.
Pamēģiniet un jums izdosies! Es par to nešaubos. Jums katram ir jūsu Patiesais Augstākais Es. Aiciniet Viņu jums palīdzēt kļūt par reālu Dieva daļiņu, un tad jūs spēsiet sajust sevi kā zemes-debesu ķermeni! Un tad jūs savienosiet Zemi un Debesis – staigāsiet pa Zemi, bet domāsiet kā Dievi!
Veiksmi mums visiem!

© Copyright: Valentīna Mironova 2020
Avots: https://proza.ru/2020/12/08/1855
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Tiem, kuri pamodušies

Šī informācija tiem, kuri pamodušies (nevis uzskata sevi par tādiem), ir ņemta No Maksa Fraja grāmatas «Полный НяпиZдинг». Maskava, izdevniecība АСТ, 2018. 448с. – (Миры Макса Фрая).

Apzinātība ir vienīgā brīvības atslēga un vienlaikus arī pati brīvība tajā veidā, kādā tā cilvēkam pieejama uz šīs zemes. To paņemt praktiski ir neiespējami. Bet neņemt – ir lielākā izšķērdība, kuru vien var iedomāties.
Tāpēc, ka cilvēka jēga ir komunikācija ar Garu. Citas jēgas mums nav.


… Tie, kuri paļaujas uz svešu, autoritatīvu viedokli, plašāk runājot, meklē ārējo atbalstu, noteikti tiks piemānīti.
Ne vienmēr tas notiks ļāunprātīgi, ne vienmēr – redzami, taču tā notiks.
Vienīgais ārējais atbalsts, kas mums sajūtās tiek dots ir Gars. Viņš, ak, piedodiet jel, nolaižas. Vai uzkrīt uz galvas. Visdažādākajos dīvainos veidos. Lai stiprinātu iekšējo atbalstu tajos, kam tas ir stiprs. Un iznīcinātu iekšējo atbalstu cilvēkā, kuram tas ir vājš.
Ienākošās informācijas apstrādes procesā ir jāpaļaujas nevis uz fantāziju (spēju brīvi operēt ar iegūtajām zināšanām – visbiežāk kāda cita), bet uz iztēli (apziņas spēju pieņemt un ietilpināt sevī vēl nezināmo un pat principā neizzināmo). 

Un tie, kuri neiemācīsies balstīties uz savu iekšējo patiesību, ies bojā zem melu lavīnas. Bet tie, kuri iemācīsies, izdarīs lielāko daļu mājas darba, dēļ kura cilvēks piedzimst uz šīs zemes.

Nevainības zaudēšana (un baiļu ielaišana sevī ir nevainības zaudēšana) ir absolūti nepieciešama, lai pretēji pieredzei un visam kopumā, apzināti atgrieztos pie šīs nevainības. Skaidrs, ka tas ir pilnīgi neiespējami, tad kāpēc gan citādi mēs te esam? Šis brīnišķīgais vingrinājums attīsta apziņas taisnos muskuļus un karmas slīpos muskuļus.

Viss, ko te var izdarīt, ir pacensties runāt pēc iespējas saprotamā valodā ar pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Un iedragāt šo sasodīto, viņu pašu ienīsto pasaules ainu, kuras uzturēšana prasa visus spēkus – viņu un mūsu.

Sajūtu, ka Dievs tevi ir pametis, var ārstēt tikai ar lēmumu dzīvot, tā, it kā Dievs nekad tevi nebūtu atstājis. Un vispār nevienu. Nav obligāti ticēt, bet obligāti ir zināt. Vai arī vienkārši rīkoties tā, it kā mēs zinātu. Tāpēc, ka mēs patiešām zinām, pat tad, ja to neapzināmies. “Neapzināmies” – tas ir īslaicīgs stāvoklis, tas pāries.

Kamēr mēs dzīvojam tā, it kā Dievs ir ar mums, Viņš arī ir ar mums. Kamēr mēs dzīvojam tā, it kā Gars ir uzvarējis, Viņs ir uzvarējis. Kamēr mēs uzskatām, ka esam nemirstīgi, mēs tādi esam. Pat tad, ja sākotnējos apstākļos tas tā nebija.

Lieta, protams, tāda, ka pagātne nekad neaiziet bez pretošanās. Īpaši pēc tam, kad jau kļuvusi par pagātni. Un pretoties tā var ļoti skarbi. Tā var sev līdzi bezdibenī aizvilkt austošo nākotni, tātad mūs visus. Taču tas neatceļ to faktu, ka mēs jau esam. Precīzāk sakot, ka esam tikai mēs. Bet viss parējais ir jezga. Briesmīga, bīstama, taču pilnīgi bezjēdzīga. Tajā nav nemirstīgās daļas. Un tai nav ne mazākās iespējas turpināties.
Tas ir kaut kas līdzīgs dēmoniem, kuri, pēc manu reliģisko paziņu apliecinājumiem, lielos baros lien virsū svētajiem, kuri ieradušies tuksnesī, lai beidzot kļūtu apgaismoti. Un viņu ierašanās, pēc ekspertu domām, nozīmē pareizu procesa gaitu.

Ir iespējams un ir pat nepieciešams uzticēties Visumam, taču tas nenozīmē, ka var uzticēties cilvēkiem. Tās vispār ir dažādas opcijas. Tikai tāpēc, ka kāds cilvēks rīkojas cūciski, tas nebūt nenozīmē, ka pasaule ir “slikta” un “ļauna”. Un to, ka visi cilveki ir “slikti” un “ļauni”. Taču uzskatīt visus par “labiem” arī nevajag. Katrā jaunā gadījumā ir jātiek skaidrībā atsevišķi un no jauna. Un jāmācās dinamiskais līdzsvars, nevis pamatīgs apliecinājums jebkurā no pozīcijām.

Nav sodu, bet ir cēloņsakarības. Un tās ir divas atšķirīgas lietas. Īpaši šīs zināšanas noderēs astoņpadsmit gadu vecumā, kad vecākie biedri, kuri izlasījuši pusotru ezotērisku brošūru biedēs ar karmu. Kura arī nav nekas cits kā cilvēka prātam neredzamu cēloņu un seku kopums, nevis kāda nepielūdzama debesu skolotāja ļaunā griba.

Ne par ko nav “jāmaksā”. Tadā ziņā, ka par prieka mirkļiem nav “jāmaksā” ar minūtēm (bet dažkārt gadiem) ciešanu un sāpju. Vienkārši  dzīve pati par sevi ir pārmaiņu virkne, pilnībā viss mainās kopumā, dažreiz mums patīk pārmaiņas, dažreiz nē. Bet tā ir dabiska lietu gaita, nevis kaut kāda “maksa” par kaut ko skaistu. Savādāk domāt nozīmē indēt sevi.

Jo cilvēka apziņas spēks ir tik milzīgs, ka, ja mēs savām acīm redzētu to, kā tā darbojas, mums visiem bikses būtu pilnas.

Patiesa apziņas dzīve sākas ar savas radošās gribas aktivizēšanu. Sākumā tai jābūt virzītai uz sevis radīšanu. Tālāk – uz visu.

Par šo tēmu var runāt ļoti daudz un ilgi, taču labāk uzreiz secināt: svarīga ir tikai apziņas skaidrība un katras darbības apzināšanās. Un, kas mums kļūst par skaidrības un apzināšanās atslēgu – vai tā ir plūmju tabaka, kāposti, telefona zvans, lūgšana, smarža, kāds pazīstams rituāls, ciešs gredzens pirkstā, burvestība, draudzīga roka uz pleca, sāpju lēkme, no bērnības pazīstams dzejolis, kadrs , vajadzība braukt ar mašīnu, ūdens spainis uz galvas, putna kliedziens – tam nav nekādas nozīmes. Lai tikai būtu tada atslēga.

Bet labā ziņa ir tā, ka mūsu prāta apslēpto daļu var izsekot kā spiegu. Vērot, kam mums pietiek spēks, pat tad, ja tā nemaz nav. Kas izraisa vismaz prieka ēnu, vismaz nelielu dvēseles atbalsi.

Un bieži vien mēs konstatējam, ka dažas lietas rada prieku pat pilnīgi draņķīgā brīdī. Kas tieši tās ir – līdz tam vienmēr var aizrakties tad, ja tu principā proti aizrakties, noskaidrot, izpētīt.
Tā ir viena no vissvarīgākajām lietām pasaulē – zināt ko mēs PATIESĪBĀ mīlam. Nereti tās ir pavisam vienkāršas lietas, kas, protams, neveicina sava žilbinoši sarežģītā tēla radīšanu iekšējā spogulī, toties ļoti iepriecina. Un tās var kļūt par sākuma punktiem pārgājienā pēc visām pārējām lietām.

Nav jau kur atkāpties, aiz mums ir Visuma Bezdibenis. Un tāpēc mēs neatkāpsimies.
Un tieši tāpēc viss būs labi.

© Copyright: Valentīna Mironova
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Dievišķā Dzirksts

… parasta individuālā apziņa ir kā ass, un viss griežas ap šo asi. Bet ir Augstākā jeb Supramentālā apziņa. Tā raksturo mūžīgo stāvokli “šeit un tagad”, kas izraisa daudz strīdu tā saukto “iniciātu” vidū; tās visas ir prāta spēles. REĀLI notikumi sāk notikt, kad tu sazinies ar viņiem viņu valodā – Dabas valodā (JŪTAS ir kā Dzīvības pavediens), visas globālās vienotības ar visu pārlaicīgās Esības atbruņojošā saplūšanas un līdzdalības sajūtā.

Un ir tāda nemitīgi atjaunojoša brīnuma sajūta, kas nerodas pēkšņi, bet nāk reizē ar pastāvīgu šīs mūžīgās bezgalības, šī pārlaicīgā Absolūta atklāšanu katrā telpas ierobežotā objektā, katrā laikā ierobežotā mirklī.
Tā ir AUGSTĀKĀ DZĪVES PILNĪBA.

Supramentālajai apziņai piemīt ne tikai kosmiskais, bet arī transcendentiskais aspekts, turklāt to vienlaicīgums ir patiesas dzīves atslēga – tieši IKDIENĀ.
(Satprem. Sri Aurobindo jeb Apziņas ceļojums. No franču un angļu valodas tulkojuši A.A.Ševčenko, V.G. Baranova. – Sanktpēterburga, 2005. – 352 lpp. 3. izdevums, labots un papildināts. http ://lib.ru/ SATPREM/satprem.txt).

… un šobrīd mēs visi ejam cauri garīgā brieduma Pārbaudei, tam, kas mums patiesībā pieder, pretstatā visam virspusējajam ārējam, svešajam un/vai izdomātajam (kāda cita vai mūsu pašu). Sarežģītie apstākļi atklāj visu, un sevi apmānīt kļūst neiespējami – tā pati jušana vienmēr sniedz patiesu atbildi.

Ieejot jaunajā (jaunā pieņemšanā) dzimst jautājums – “Kas tālāk? Tā vairs nedrīkst darīt!” Ir jāsasniedz “punkts”, kurā situācija ir novesta līdz absurdam.

Kad “kaut kas slikts” sāk tevi apgrūtināt, tev ir divi ceļi: ja izvēlies padoties un pakļauties situācijai, tad nostrādās “sliktais”. Ja atteiksies, “sliktais” nenostrādās. Izvēle notiek tevī pašā. Un jaunā realitāte pielāgojas tavai izvēlei.

Intuitīvā zināšana “apdedzina”. Nav iespējams kļūdīties tās saņemšanā.
Ļoti bieži gadās, ka gribās palīdzēt savam tuvākajam, bet, cik labi tu zini viņa Dvēseles plānu? Pieredzes un kļūdu plānu? Kā rīkoties? Atbilde ir viena – pajautāt savam Augstākajam Es. Nepieciešamības gadījumā, apbruņojies ar sava Augstākā Es atbalstu, pajautā tā sava tuvākā Augstākajam Es, kuram tu vēlies palīdzēt – un atkal tevi “apdedzina” intuitīvā zināšana.
To nevar iemācīt, bet to var iemācīties. Un pienāk brīdis, kad savienojušās Uzskatu telpā, Dvēsele ar Dvēseli runā…

Pakāpeniski izzūd vēlme dalīt “pareizajā” vai “nepareizajā” – katram ir SAVA izvēle un SAVA realitāte, kas veidota no SAVĀM domām un jūtām. Saprast notiekošo palīdz šī pati “adversa taktika”, kas redzama visur un visā – attiecībās, ģimenē, darbā, pasaulē. Tiek noņemts viss liekais, svešais, atklājot pašu notiekošā būtību. Tēlaini runājot, notiek pasaules “izpurināšana” it visā – lielajā un mazajā.

Tavs spēks un varenība ir tavās domās un jūtās. Cik kvalitatīvas tās būs, tāda būs arī apkārtne.
Saikne ar savu Augstāko Es caur sajūtām nostiprinās un aug pastāvīgā (ikdienas) lietošanā.

Katrā cilvēkā ir Dieva Dzirksts – tā ir VIENMĒR – to var sajust kā siltumu (karstumu) krūtīs.
Tu vari būt rūdīts ateists, taču Dzirksts turpina būt. Tā ir mūsos ar Dievišķās Dzimšanas tiesībām, kas dota no paša pirmā Esamības brīža un būs līdz Atgriešanās brīdim (ar to domāta nevis iemiesošanās, bet Monādes Ceļš). Tā pavada Dvēseles pieredzi visos šīs pieredzes izpausmes aspektos.

Patiess (sirds) impulss, vai tās būtu lūgšanas vai meditācija, jebkurā gadījumā tā ir cilvēka apzināta darbība un vēršanās pie savas Dzirksts, tur, kur faktiski arī Dievs dzīvo. Tā NAV kaut kāda atsevišķa substance, tas ir Tavas BŪTĪBAS kodols, tas esi TU PATS.

Saikne ar Dievu NEKAD nepārtrūkst. Tāpēc, ka Dievs ir Dievs, zemes saprātam neaptverama Varena Būtne, Kas radījusi šo pasauli un visas parādības tajā – ne tikai zemes pasaulē, bet arī Visumā kopumā (Visuma Konstitūcija http://proza.ru/avtor/scutum ).
Jautājums slēpjas dziļāk – savas Dabiskās DIEVIŠĶĀS BŪTĪBAS pieņemšanā, tātad atmošanās. Nedievišķā nav principā, vispār.

Un lai šādā apzināšanās stāvoklī saglabātu savu iekšējo enerģētisko līdzsvaru, ir jākļūst par neitrālu VĒROTĀJU. Skatīties augstāk un tālāk, kā “pieņemts domāt”. Jo mierīgāka ir tava apziņa, jo vieglāk uztvert Impulsu un, tam noticot, sākt rīkoties. 

Mēs meklējam sevi, bet atrodam Dievu.
Mēs meklējam Dievu, bet atrodam sevi.

© Copyright: Valentīna Mironova, 2021
Tulkoja: Ginta Filia Solis