Katram savs

eņģelis5
Vecākais Eņģelis stingri skatās uz savu audzēkni.

— Tagad ziņo man, tikai īsi – divos vārdos!

— Dzīvs. Iet uz savu darbu. Uz kaut ko cer.

— Uz ko cer?

— Grūti pateikt. Divas reizes viņam rādīju laimīgu sapni – viņš to neredz. Runā, ka ļoti nogurst darbā.

— Un kas darbā?

— Tāpat kā visiem. Steiga. Priekšniecība. Pīpētava un baumas.

— Tur skarba vadība?

— Vadība kā vadība, nekā īpaša. Tāda pati, kā visur. Taču viņš no tās nezin kāpēc baidās.

— Bailes aizdzenāji?

— Protams, kā gan savādāk. Vēl ceļā uz ofisu. Vēcināju ar spārniem virs galvas. Pat mākoņi izklīda. Nācās ar spārnu viņam pa ausi iekraut, lai saulīti ierauga.

— Un skaistule pa ceļam? Augstpapēžu kurpītēs un uzbudinošām smaržām?

— Nu gan apbižojat… Metro ar deguniem kopā sastūmu.

— Un kā?

— Nu nekā. “Atvainojiet” un ielīda atpakaļ savās domās.

— Un pēc darba?

— Veikals. Nomazgāt traukus. Internets. TV. Miegs.

— Televizoru sabojāji?

— Protams. Aizgāja, nez kāpēc, nopirka jaunu.

— Internetu atslēdzi?

— Jā, piecas reizes pēc kārtas. Viņš vienkārši palika darbā līdz vēlam vakaram. Viņi tā drīkst.

— Tā. Nu, un brīvdienas?

— Viņš guļ līdz pusdienas laikam. Pēc tam tīra dzīvokli. Vakarā krogā stulbas sarunas un šņabis kopā ar draugiem. Mājās – tikai no rīta. Tad ar sāpošu galvu zem segas vai pie datora vai televizora.

— Un viņa?

— Pavisam tuvu. Trīs mājas tālāk. Uz vienu un  to pašu supermārketu iepirkties iet.

— Rindā saliki viņus kopā?

— Jā, protams. Pat vairāk, kā instrukcijās norādīts – svētkos, autobusa pieturā, metro.

— Likteņa līnijas viņiem pārbaudīji?

— Tur jau ta lieta – sakrīt… Tā ir tāda pilsēta… viņiem tāds dīvains, neiespējams dzīvesveids un ritms … Nu, nevaru es vairāk! Tas nav izpildāms uzdevums!

— Nost ar atrunām! Kur ir mūsu radikālo līdzekļu saraksts?

— Lūk, šef! Gripa, drudzis, murgi, temperatūra. Izmežģījums, lūzums. Autoavārija. Ugunsgrēks. Bankrots. Finansu krīze. Nekārtības uz ielām. Pilsoņu karš…

— Piebremzē. Pietiek!…. Divi simti astoņdesmit piektais, man lūdzu, sīku atskaiti! Galīgi izlaidušies, vairs neprot strādāt! Zini, sazinies ar paralēlo plūsmu. Mīlestības vārdā uzskati, ka esi saņēmis atļauju radikālo līdzekļu pielietošanai. Tikai izvelies kaut ko vienu.

— Tieši tā, šef, kaut ko vienu!

Ieraugiet un izmantojiet visas iespējas, ko Dievs Jums dod un tad Jūsu Sargeņģelim nebūs vajadzības ķerties pie radikāliem līdzekļiem!

Avots: www.adme.ru/
Tulkoja: Ginta FS
Advertisements

Man ir plāns!

dievs smejas3

— Man ir plāns!
(Dievs aizgūtnēm smejas)
— Kāpēc tu smejies?
— Tāpēc, ka es zinu, ka tev ir plāns.
— Nopietni?
— Protams, kā gan tu domā, no kurienes tas radies?
— Tu aiz tā stāvi?
— Jā, es stāvu aiz visa!
— Aiz visa, visa?
— Aiz visa.
— Es domāju, ka man ir brīva griba…..
— Es zinu.
— Zini?
— Jā, kā tad tu domā, no kurienes tev atnāca šī doma?
— Tātad, arī tas?
— Jā, viss.
— Pagaidi, bet man taču ir iespēja izvēlēties. Piemēram, es varu izvēlēties, vai man tev ticēt vai neticēt…
— Es zinu, to es viltīgi izdomāju, man pašam tas ļoti patīk. Īpaši es mīlu to momentu, kad tu savu ticību maini uz pilnīgi pretējo.
— Man sāk šķist, ka tu esi sadists.
— Var jau būt, galu galā, es taču esmu tevis radīts.
— Manis radīts? Un es domāju, ka es esmu tevis radīts!
— Es zinu…

Autors: Ram Tzu (Veins Likermans) “Bezspēka ceļš”
Tulkoja: Ginta FS

Tu neesi strupceļā! Tev vienkārši kaut kas ir jāsaprot!

kugis1

1. Tu neesi tava pagātne.
Lai cik haotiska arī būtu tava pagātne, tavā priekšā guļ tīrs, gluds ceļš. Tu neesi tavi iepriekšējie ieradumi. Tu neesi tavas ieprieksējās kļūdas. Tu neesi tas, kā pret tevi kādreiz izturējušies. Tu – tas ir tikai tu šeit un tagad, Tu – tā ir tava tagadējā rīcība. 

2. Koncentrējies uz to, kas tev ir, nevis uz to, kā tev nav.
Tu esi tas cilvēks, kas esi šobrīd un tas, kas tev ir tieši šobrīd. Un, ja godīgi, ja tu tagad lasi šo rakstu, tavs stāvoklis nemaz nav tik bēdīgs. Tas, kas tev šobrīd patiesi ir vajadzīgs – atrast kādu pozitīvu domu, kas tevi iedvesmos un palīdzēs kustēties uz priekšu. Turies pie tās cieši un centies tai koncentrēties. Jā, protams, tev var šķist, ka tev nekā nav, bet, ja ir, tad tas ir kas mazs un niecīgs, taču tavs saprāts var pilnībā tevi iedvesmot  Un šī iedvesma ir tas, kas tev vajadzīgs, lai sāktu kustēties uz priekšu.

3. Problēmas ir neatņemama personības izaugsmes daļa.
Jā-jā, mūsu problēmas un to risināšana ir daļa personības izaugsmes un dzīves. Cilvēki zaudē darbu, slimo, dažkārt iet bojā nelaimes gadījumos. Kad esi jauns, tavas lietas virzās uz priekšu un viss ir labi, tev grūti to apzināties pilnībā. Taču pats gudrākais, ko varam darīt, ja esam nokļuvuši šādā grūtā situācijā – izmantot savu reakciju uz to, lai norūdītu savu gribu un izlēmību. Tu vari, cik vēlies, mest traukus pret sienu, lamāties, bļaustīties, taču tu stāvi augstāk par to, vai ne? Atceries, nespēja valdīt par savām emocijām visu padara sarežģītāku. Un, lai arī traģēdijas, tas patiešām ir slikti, tās dod mums iespēju kļūt spēcīgākiem.

4. Dažkārt var atļauties atslābt.
Tev nav pastāvīgi jāizliekas stipram un jātēlo, ka tev viss ir labi. Taču līdzīgā situācijā ir muļķīgi domāt, ko par to padomās citi. Gribas raudāt, raudi, tas ir veselīgi. Smaids ne vienmēr nozīmē to, ka esi laimīgs. Dažkārt tas nozīmē tikai to, ka esi gana spēcīgs, lai sastaptos aci pret aci ar savām problēmām.

5. Dzīve ir trausla, pēkšņa un bieži vien īsāka, kā varam iedomāties.
Atceries, rītdienas var arī nebūt. Kādam tās patiešām nebūs. Tieši tagad kāds kaļ plānus rītdienai, nezinot, ka nomirs šodien. Tas ir skumji, bet tāda ir dzīve. Tā kā tērē savu šodienu ar prātu un laiku pa laikam piebremzē, lai sajustu to, cik dzīve ir skaista.
Katrs mirklis, ko tu izdzīvo ir brīnišķīga dāvana.

6. Visi mēs ik pa laikam kļūdāmies.
Un, jo ātrāk tu pieņemsi šo domu, jo ātrāk varēsi kļūt labāks un mazāk kļūdīties. Protams, tu nekad nebūsi ideāls, neviens nebūs, taču cilvēku lielu dara mazie solīši.
Labāk izdarīt kaut ko un kļūdīties, nekā – neko nedarīt.

Vai nu tev paveiksies, vai arī tev būs viena jauna un svarīga dzīves mācība.
Jebkurā gadījumā, tu būsi vinnētājs.

7. Tu pilnībā esi spējīgs pats sevi padarīt laimīgu.
Tev vienmēr ir izvēle: tu vari bezgalīgi pārmalt pagātni un vari pamēģināt būt laimīgs tagad. Smaids ir apzināta izvēle, nevis kads brīnums, un patiesa laime var atnākt tikai no dvēseles dziļumiem.

8. Pacenties emocionāli norobežoties no savām problēmām.
Tu neesi tavas problēmas. Tu esi kas daudz vairāk. Tu esi dzīva, cilvēciska būtne, daudz sarežģītāka par visām tavām problēmām kopā. Un tas nozīmē, ka arī stiprāks par tām.

9. Nepadari problēmu lielāku, kā tā pelnījusi.
Neļauj vienam tumšam mākonim aizsegt visas debesis. Lai cik drūma šobrīd tev šķiet tava dzīve, vienā brīdī vienalga uzspīdēs saule. Tie ir dabas likumi.

10. No visa notiekošā mēs varam gūt vērtīgu mācību. 
No visa. Pilnīgi visa! Lai ar ko mēs satiktos, lai kas ar mums notiktu. Tāpēc nekad neatsakies mācīties no savas dzīves, īpaši tad, kad viss iet ne tā kā vēlētos.

11. Ikvienu pārbaudījumu izskati kā iespēju kaut ko jaunu iemācīties.
Pajautā sev “Ko es no šīs situācijas varu iemācīties?” Kā kļūt spēcīgākam? Kā komunicēt ar cilvēkiem? Kā uzticēties savai intuīcijai? Kā piedot? Kā paust savu mīlestību? Kā zināt, kad atlaist?

12. Nolaist rokas un turpināt ceļu – ir divas atsķirīgas lietas.
Katram no mums dzīvē iestājas brīdis, kad esam piekusuši risināt, darīt, taču tas nenozīmē, ka mums jāpadodas un jānolaiž rokas.
Tās nav beigas, tas ir jauns sākums!
Vienkārši tu sāc saprast, ka tev daži cilvēki nav vajadzīgi un nav vajadzīgs tas haoss, ko tie ienes tavā dzīvē.

13. Mūc pa gabalu no negatīvistiem.
Katru reizi, kad tu atbrīvojies no kaut kā negatīva, tu atbrīvo vietu pozitīvam.
Dzīve ir pārāk īsa, lai to pavadītu kopā ar cilvēkiem, kas barojas no tavas laimes un enerģijas. Labāk esi kopā ar tiem, kuri palīdzēs tev paradīt tavas labākās īpašības.

14. Nav ideālu partnerattiecību.
Ideālas romatiskas attiecības ir tikai romānos. Gribi, lai tavas attiecības būtu ideālas? Tad tev jātiek galā ar raupjumu tajās.

15. Neaizmirsti mīlēt sevi.
Viena no lielākajām nepatikšanām dzīvē ir, pārāk mīlot citus, aizmirst par sevi, aizmirst to, ka esi cilvēks un ka esi mīlestības cienīgs. Tagad pamēģini atcerēties, kad pēdējo reizi kāds tev teica, ka mīl tevi tādu, kāds esi? Kad tev kads pēdējo reizi teica, ka tu lieliski tiki galā ar uzdevumu? Kad tevi kāds pēdējo reizi aizveda uz turieni, kur dvēsele dzied?
Un kad tas “kāds” biji tu pats?

16. Neļauj citiem pieņemt lēmumus tavā vietā.
Tu pats esi atbildīgs par savu dzīvi, neatkarīgi no tā, ko citi domā un kā vēlētos, lai tu dzīvo..

17. Turot ļaunu prātu uz kādu, tu, pirmkārt, kaitē pats sev.
Centies vienmēr cilvēkiem piedot un ej tālāk savā dzīvē, pat tad, ja viņi nekad tev nepalūgs piedošanu. Tas vajadzīgs pirmkārt tev, lai pasargātu sevi no lieka stresa un virzītos tālāk.

18. Tu neesi viens. Problēmas ir visiem.
Negulēt naktīm ilgi, domājot par draugu. Censties savākt savas dvēseles lauskas pēc nodevības. Justies sliktākam par visiem pasaulē tāpēc, ka kāds tevi nemīl pietiekami spēcīgi, lai paliktu kopā ar tevi. Baidīties izmēģināt kaut ko jaunu, jo bail, ka tas neizdosies. Nekas no pieminētā nenozīmē to, ka ar tevi kaut kas nav kartībā vai tu jūc prātā. Tas nozīmē tikai to, ka esi cilvēks un tev vajadzīgs nedaudz laika, lai savestu sevi kārtībā.
Tu neesi viens. Lai cik niecīgs un bezpalīdzīgs tu nejustos, tev jāzin, ka tūkstošiem ciilvēku pirms tevis ir bijuši šādā situācijā un tūkstošiem vēl nonāks tajā. Un tu melo sev, kad saki: “Es viens esmu tads nabadziņš!”.

19. Tev ir par ko pateikties liktenim.
Jā, pasaule ir bēdu pilna, taču tā pilna cilvēkiem, kuri pārvar šīs bēdas. Brīžam vajadzētu aizmirst par to, kas zudis tavā dzīvē, lai vēl stiprāk novērtētu to, kas tajā palicis un ar prieku gaidīt to jauno, kas atnāks.

Henri Devids reiz teica:

Bagātība – tā ir spēja pilnībā izbaudīt dzīvi.

Un pat tad, ja dzīve šķiet vienas vienīgas šausmas, ir vērtīgi uz to paskatīties no citas puses:

Tu taču neaizgāji gulēt nepaēdis? Tev taču ir ko mugurā vilkt? Tu neguli uz ielas? Tev ir darbs, par kuru maksā naudu? Tev ir pieejams dzeramais ūdens? Ja lasi šo rakstu, tev ir pieeja internetam? Tavā zemē ir miers?

Galu galā miljoniem cilvēku, uzzinot par to, kas tev ir, uzskatītu tevi par bagātnieku!!!!!! Novērtē to, kas tev ir!

20. Nepatīkama patiesība tomēr ir daudz labāka par saldiem meliem.
Atbrīvojies no ilūzijām – tev jāredz lietas tādas, kādas tās ir.

21. Dažkārt ir grūti saprast, cik tuvu pie veiksmes tu esi.
Ļoti bieži mūsu veiksme ir daudz tuvāk un mēs to sastopam tad, kad vismazāk gaidam.

22. Dažkārt mums visvairāk veicas tieši tad, kad nesaņemam to, pēc kā alkām.
Tieši tā, jo tas liek mums pārvērtēt savas prioritātes, atver ceļu jaunām iespējām un ļāuj ieraudzīt daudz skaistāku pasauli.

23. Smiekli ir labākās zāles pret stresu. Smejies par sevi un smejies biežāk. Centies smieklīgo atrast jebkurā situācijā. Optimisms ir kā magnēts laimei. Ja būsi pozitīvs, tev nenāksies meklēt labas lietas un labus cilvēkus. Tie paši tevi atradīs.

Kļūdās ne tas, kurš krīt, bet tas, kurš pat nemēģina celties tad, kad viņam ir tāda iespēja!

24. Uztraukties nozīmē velti tērēt savu enerģiju.
Uztraukums neatbrīvos tevi no problēmām nākotnē, tas atbrīvos tevi no enerģijas šodien.

25. Ja tev grūti iet uz priekšu, sper mazus soļus.
Pat tad, kad tu virzies uz priekšu gluži kā gliemezis, tu noteikti nonāksi finišā. Katrs spertais solis aizved tevi no pagātnes tur, kur tu vēlies būt rīt.

26. Vienmēr atradīsies kads, kam tu nepatīc.
Tev nav jācenšas patikt visiem. Tātad nepievērs tam uzmanību un dari to, ko liek tev sirds. Tas, ko citi par tevi domā ir mazsvarīgi.
Svarīgāk ir tas, ko tu pats par sevi domā!

27. Vienīgais tavs sāncensis esi tu pats.
Kad noķer sevi pie tā, ka salīdzini sevi ar draugu, kaimiņu, kolēģi, kādu slavenību, apstājies! Saproti, ka tev ar viņiem nav nekā kopīga. Tev ir citas spēcīgās puses, vājības, talanti, kuru nav citiem cilvēkiem. Uz minūti apstājies un padomā, kādi ir tavi talanti un stiprās puses, un esi pateicīgs par to, ka tev tie ir!

28. Ne visu, kas ar tevi notiek, tu vari kontrolēt.
Bet tavā varā ir tas, kā uz to reaģēt. Svarīga ir tava attieksme pret lietām, dzīvi un sevi. Zaudēji basketbola spēlē? Priecājies, ka biji kopā ar draugiem un lietderīgi pavadīji savu laiku. Tavu akciju kurss nokritās? Nekā briesmīga, viss mainīsies. Un vispār, tev veicas, jo tev ir uzkrājumi.

29. Dzīve nekad nebūs vienkārša un viegla.
Ja sagaidi no tās, ka tā būs viegla un vienkārša, tev nāksies vilties. Par visu dzīvē ir jāmaksā. Tāpēc, katru rītu esi gatavs tam, ka būs jāskrien tālāk un ātrāk kā vakar un vajadzīgajā virzienā. tas nebūs vienkārši, taču ir pūliņu vērts.

30. Tava nākotne ir nevainojama.
Lai cik netīra un drūma nebūtu tava pagātmne, rītdiena vēljoprojām ir nevainojama. Un necenties līmēt savu jaunās dienas rītu no vakardienas atliekām.Neskaties atpakaļ, ja tur nav nekā tada, uz ko skatīsies. Katra jauna diena ir jauns starts, jauns sākums.

rits5

Un katra diena ir tavas atlikušās dzīves pirmā diena. Labākais veids, kā atstāt aiz muguras visu vakardienas trauksmi, ir izdarīt kaut ko tadu, par ko nākotnē varēsi teikt sev paldies!

31. Tu neatrodies strupceļā, tev vienkārši kaut kas ir jāsaprot.
Visiem mums dažkārt šķiet, ka esam nonākuši strupceļā, mēs šaubāmies par savām spējām pieņemt pareizos lēmumus, spējām izmainīt savu dzīvi uz labāku.
Bet zini to, ka, ja putnu ar veseliem spārniem ilgi turēt būrī, no kurienes tam zināt, ka tas spēj lidot?
Tavi spārni ir ar tevi un, ja tev šķiet, ka esi strupceļā, izplet tos. nedaudz piepūles un tu vienkārši pārlidosi pāri šķērslim.

32. Katrai monētai ir otra puse.

Tieši tāpēc mēs nevaram izjust labsajūtu tad, ja kaut kad neesam iepazinuši sāpes. Neiepazīsim prieku, ja nebūsim iepazinuši bēdas. Un nav arī miera tam, kurš nav iepazinis nemieru. Un vai tad var būt cerība pasaulē bez izmisuma? Tu neatradīsi monētu ar tikai vienu pusi, par kuru var nopirkt laimīgu, bezrūpīgu dzīvi.

33. Tev vienmēr ir izvēle.
Lai kādā situācijā tu atrastos, tev vienmēr ir, kā minimums, divas izvēles. Un, ja tu kaut ko nevari izmainīt fiziskajā līmenī, tu vari izmainīt to, ko tu par to domā. Tu vari vienkārši sēdēt tumsā, vai atrast sevī iekšējo gaismu un, ieskatoties savā dvēselē, ieraudzīt ko tādu, par ko vispār neesi iedomājies.

Un tad krīze pārvērtīsies jaunā iespējā iemācīties kaut ko jaunu, bet tavas pasaules sabrukums, iespējā uz tās drupām uzbūvēt jaunu pasauli.

34. Ja esi iegrimis tumsā – ielaid tajā citus cilvēkus.
Tas nenozīmē, ka viņi noteikti tevi no turienes izvilks, bet tās gaismas, ko viņi atnesīs, būs pietiekami, lai tu saprastu, kurā pusē ir izeja.

Avots: http://www.econet.ru

Tulkoja: Ginta FS

Tāds ticējums :)

Sensenos laikos, kad mums ar nākamo vīru vēl nebija kopēju māju, mašīnu un plānu uz atvaļinājumu, viņš man atnesa ziedus. Tādu pabriesmīgu, samīcītu pušķi, ātrumā nopirktu benzīntankā.

— Tu zini, — es teicu, kārtojot jau nedaudz pavītušās rozes, — mums, ezotēriķiem ir tāds ticējums: jo ilgāk stāv nevītuši dāvinātie ziedi, jo stiprākas attiecības.

Nabaga pielūdzējs brauca pie manis katru vakaru, apostīja un apsekoja pušķi, kas varonīgi stāvēja jau trīs nedēļas.
Pēc tam viņš regulāri nesa man ziedus no benzīntanka un visi tie ziedēja ilgi, krāšņi un nedaudz pat lielīgi.
Pēc tam mēs braucām atvaļinājumā.
Es paliku stāvoklī..
Piedzima meita.
Mēs nopirkām māju un pārvācāmies.
Un tad viņš man atklāja briesmīgu noslēpumu, ka, lūk, pēc tiem pašiem izturīgajiem ziediem viņš saprata, ka tā, ir likteņa zīme, un nekas mums nevarēs traucēt – ne vecums, ne bērni, ne dažādās intereses, ne mans nešpetnais raksturs, un viss mums būs kārtībā.

Savukārt es atzinos, ka katru dienu mainīju novītušās rozes uz svaigām. Gāju uz benzīntanku un piepirku.

Mums, ezotēriķiem ir tāds ticējums — kam tici, tas strādā!

Tulkoja: Ginta FS

Ticība

10409557_801267426612242_2928985873948928579_n

Katram no mums ir vajadzīga ticība. Un, lai kā mēs arī nerunātu par ticību Dievam, Augstākajam spēkam, dažkārt mums vienkārši pietiek ar ticību sev un saviem spēkiem.

Vientuļu cilvēku ticība – šīs vientulības pazaudēšanā. Ticībai mīlestībai, kaislībai, intrigai – jebkam jāpiepilda vientuļa cilvēka dzīve. Tikai ne šai pašai vientulībai. Ticībai, ka rīt viss būs savādāk. Gulta pārstās būt vientuļa. Virtuvē smaržos pēc gardām brokastīm un māja piepildīsies smiekliem.

Vientulība ir “antidievs”, ja tā varētu to nosaukt. Un, protams, vientuļajam ir ticība. Sava. Īpaša.

Iemīlējušos cilvēku ticība –  atbildes mīlestībā. Lai viņš vai viņa pateiktu, uzrakstītu, kaut dotu mājienu par to pašu “JĀ”. Kaut šis viss nebūtu tikai fantāzijas. Cilvēkam, kurš iemīlējies, gribas ticēt tam, ka tas stāvoklis, kurā viņš ir šobrīd, tie svētki un lidojuma sajūta, ir tikai sākums, ne beigas. Iemīlējušos ticība bezgalībai. Jūtu bezgalība, bezglīga labsajūta, bezgalīga šī abpusējība. Mums šķiet, ka šie svētki, ko izbaudām, turpināsies mūžīgi. Šī dzīvošana abpusējā mīlestībā dod mums spēkus un gaisu spārniem. Un mēs no tiesas ticam, ka tas turpināsies mūžīgi. Mums ļoti ir vajadzīga šī ticība.

Vecāku ticība rūpēm. Ne tikai tām rūpēm, kas vērstas uz bērniem. Bet arī tām rūpēm, kuras viņi saņems no saviem bērniem nākotnē. Tādas bērnu – vecāku un vecāku – bērnu rūpes vispār ir svētas un tām nav nekāda sarežģīta zinātniska izskaidrojuma  Vienkārši – tā ir. Tā ir tā pati līdzatkarība attiecībās, kas var būt skaista, un labvēlīgos apstākļos, nevienam neatnesīs neko sliktu.

Bērnu ticība nākotnei. Viņiem šī nākotne šķiet ļoti tāla. Jūs domājat, ka vispār kāds bērns var sevi patiesi iedomāties pieaugušu? Protams, ka nē! Taču vairums bērnu, protams, tic, ka pavisam, pavisam drīz viņš kļūs pieaudzis, stiprs un pats varēs nopelnīt naudu. Ticība vajadzīga ikvienam un katram, un droši vien – katram sava. Tā ir kā saules stars mūsu dvēselē, kas palīdz virzīties tālāk – uz priekšu.

Un kam ticat jūs? Tikai neatbildiet uzreiz un skaļi….

Autors: Belomitceva Aļona

© psy-practice.com

Tulkoja Ginta FS

Noteikti noskatieties:
http://kinogo.co/6023-komandnyy-punkt-2015.html

Darbs dvēselei

10629598_291250697732066_7561935940028664886_n

Jebkurš darbs, tā ir gaisma, kas izgaismo tumsu.

Par ko tu strādā? Kādi ir tavi pienākumi? Tev patīk tavs darbs? Tu lepojies ar to? Tu apskaud citus cilvēkus par viņu darba vietām? Cik daudz jautājumu, kas tev palīdzēs saprast savu attieksmi pret darbu, kas aizņem lielu daļu tavas dzīves.

Piedzimstot, katrai dvēselei piemīt unikāls kopums dažādu dotumu, īpašību un noslieču visādu veidu hobijiem un nodarbēm. Šie dotumi nosaka ceļus, pa kuriem ies dvēsele, piedzimstot tieši tajos ķermeņos un tajās vietās, kas tai palīdzēs maksimāli realizēt savu potenciālu, atnesīs maksimālu labumu sabiedrībai un citām dvēselēm apkārt. Absolūti katrai dvēselei ir neierobežotas tiesības izvēlēties to vai citu profesiju un darbības sfēru un tā vienmēr var attiekties no tā ceļa, ko tai piedāvā Visums.

Vēl bez noslieces uz noteiktu darbības jomu, nākamās profesijas izvēli nosaka tās mācības, kuras dvēselei būs jāsaņem savā ceļā uz Zemes. Piemēram, tas var būt mīļotais darbs profesijā, kuru nicina un noliedz citi cilvēki noteiktā laika periodā, noteiktā ģeogrāfiskajā apvidū. Zemu apmaksāts, bet sabiedrībai vajadzīgs darbs. Tāds, ko sabiedrība atzīst, bet maznozīmīgs. Un dažādi citi šķēršļi – gan fiziskajā gan emocionālajā plānā.

Nekad nepakļaujies sabiedrības viedoklim, uzskatot, ka tavs darbs vai nodarbošānās ir nesvarīga, nevērtīga. Dzīvē nav nesvarīgu darbu. Jebkurš darbs, kas kādam nes labumu, tā ir tīra enerģija, kas nāk no sirds un dvēseles centra, lai palīdzētu visam, kas apkārt. Pat tad, ja jaunas, nenobriedušas, EGOatkarīgas dvēseles pagaidām vēl neapzinās to, ejot pašapmāna un gaisa piļu pavadā.

Jebkurš darbs – tā ir gaisma, kas izgaismo tumsu. Tas ir tas iedzimtais talants, kuru nekad neviens dvēselei nevarēs atņemt. Tas talants un vēlme, kuru izstaro dvēsele, kas dara jebkuru darbu, ir spējīgs iet cauri gadsimtiem, palīdzot dvēselei sajust savu būtību un savu patieso sūtību šajā Dzīvē.

Atceries to, ka reputācija un materiālās vērtības ir tikai svari, kas jebkurā brīdī ir spējīgi mainīt savu leņķi, padarot svarīgo bezjēdzīgu un bezjēdzīgo – nozīmīgu. Un, ja reiz šī robeža ir tik svārstīga un mainīga, tad kāpēc gan sekot tai, atdodot savu brīvību tik strauji mainīgās enerģijas rokās. Sava talanta noniecināšana, lai apmierinātu EGOvajadzības – tas nozīmē sava “ES” noniecināšanu. Tās ir pastāvīgas un bezgalīgas dvēseles ciešanas, kas izsauktas ar mērķi aiznest cilvēkam ziņu par viņa patieso un dievišķo sūtību un misiju.

Nodarbojies ar to, ko tu patiesi mīli. tas, kas tevī rada degsmi un ticību. To, kas tevi aizrauj un tu aizmirsti par laiku. To, kur katra tava darbība vērsta uz to, lai atnestu labumu cilvēkiem, sabiedrībai, tev pašam. To, kas attīsta tevi un pasauli tev apkārt. To, ko paredzējis tev liktenis. Aizmirsti par sociālajiem stereotipiem, pārmērīgiem materiālajiem labumiem, aizmirsti par citu skaudību un nicinājumu.

Sakoncentrējies uz to, kas nāk no tevis. Uz to radošo enerģiju, kas plūst mērķtiecīgi.

Atslēdzies no burzmas un steigas un dari to, kas patiesi tev patīk!

Avots: http://www.aum.news/

Tulkoja: Ginta FS

Labs atgādinājums

12246800_1032322840122541_7753648711798784123_n

Kad pārejam nākošajā informācijas līmenī (t.i. tad, kad uzzinām vairāk), saņemtajai informācijai ir jāpārbauda mūsu pieņemšanas spēja, bet tas, savukārt, nozīmē iziet caur divām galējībām: labāko un sliktāko variantu.

Kad esi saņēmis informāciju, tu nedrīksti sevi ar to asociēt.

Tev nav tiesību nosodīt apkārtējos, atbilstoši informācijai, kura tev ir.

Ja tu biji resns un notievēji un tagad tev ir skaists, muskuļots ķermenis, tad pārejas brīdī tev var rasties milzīga vēlme nosodīt tos, kam vēl joprojām ir liekais svars. Tas nozīmē tikai to, ka vēl neesi gatavs būt tas, par ko gatavojies kļūt.

Piemēram: kad esi pieradis pie sava Mersedesa, tev taču ir vienalga, kas tur brauc ar savu žiguli. Tev vienkārši patīk sava mašīna un viss! Vai arī tad, kad tev ir pilnīgi vesels ķermenis un savs ideālais svars, tu taču nepievērs uzmanību un nenosodi tos, kuriem ir liekais svars, jo tā ir viņu darīšana un viņu risināmie jautājumi. Iespējams, viņiem patīk tādiem būt, vai arī tāda ir viņu programma, vai varbūt viņi šajā brīdī iziet tās pašas mācību stundas, ko tu izgāji laiku atpakaļ.

Tu pieņem cilvēkus tadus, kādi viņi ir.

Tu vari radoši padomāt par to, ka labi būtu, ja cilvēki justos labi mirklī, kad viņiem būtu viņu ideālais svars un viņi būtu skaisti un slaidi, taču šo pārdomu laikā, tu emocionāli nebūtu atkarīgs no rezultāta.

Mums visiem problēmas un nepatikšanas rodas no tā, ka mēs aizstāvamies vai taisnojamies mirklī, kad mūs sauc par resniem, jo nepieņemam sevi tādu, kādi esam; tālāk nosodām to, kurš ir resns, jo paši esam tikuši ar to galā.

Kad mēs paši darām kādu lietu kvalitatīvi, bet citi to dara pasīvi, pavirši, ar nolaistām rokām, mums NAV tiesību viņus nosodīt. Mēs varam vien padomāt, kā gan mēs vēlētos, lai arī citiem izdotos, taču emocionāli norobežoties no rezultāta.

Autors: Aleksandrs Paļijenko

Tulkoja: Ginta FS