Laime ir ceļš, nevis liktenis

gaidit222

Mēs gaidām, kad dzīve kļūs labāka, kad mums paliks 18, kad apprecēsimies, kad dabūsim labāku darbu, kad mums piedzims bērns, otrais bērns…

Pēc tam mēs jūtamies noguruši, jo mūsu bērni aug lēnām un mēs domājam, ka tad, kad viņi izaugs, mēs jutīsimies nedaudz laimīgāki. Kad viņi pieaug un kļūst patstāvīgāki, un viņiem sākas pārejas periods, mēs žēlojamies, ka ar viņiem ir grūti saprasties, un tad, kad šis periods pāries, mums noteikti kļūs vieglāk.

Pēc tam mēs domājam, ka mūsu dzīve noteikti kļūs laimīgāka, kad mēs beidzot nopirksim lielāku māju un labāku mašīnu, varēsim doties atvaļinājumā un beidzot pienāks pensijas gadi.

Viss noslēpums ir tajā, ka labāka momenta kā TAGAD vispār nav. Ja ne tagad, tad – kad?

Šķiet, ka īstajai dzīvei tūliņ, tūliņ vajadzētu sākties! Taču vienmēr ceļā eksistē viena problēma, viena nepabeigta lieta, viens nenodzēsts parāds, kas prasa tūlītēju risinājumu, un, lūk, tieši pēc šīs problēmas atrisināšanas sāksies laimīgā dzīve. Ja cītīgi ieskatīsimies, sapratīsim, ka problēmas nekad nebeigsies, tās ir bezgalīgas. Un no tām arī sastāv dzīve. Pat ne problēmas – bet risināmie jautājumi – būs vienmēr.

Un tā ir iespēja ieraudzīt to, ka ceļa pie Laimes nav, Laime – tas ir Ceļš.

Ja to sapratīsim, tad būs daudz vieglāk novērtēt katru dzīves mirkli, it īpaši tos, ko dalām ar kādu sev dārgu cilvēku, un atcerēties, ka laiks nevienu negaida!

Negaidiet, kad beigsies skola vai sāksies koledžas laiks, kad jūs notievēsiet par pieciem kilogramiem, kad jums piedzims bērns vai jūsu bērni sāks iet skolā, apprecēsies, izšķirsies, negaidiet jauno gadu, pavasari, vasaru, rudeni vai ziemu, negaidiet nākamo piektdienu, sestdienu vai svētdienu, vai to momentu, kad nomirsiet un beidzot būsiet brīvi.

Laime ir ceļš nevis liktenis.

Strādājiet tā, it kā jums nebūtu vajadzīga nauda, mīliet tā, it kā jūs nekad neviens nebūtu ievainojis, dejojiet tā, it kā jūs neviens neredz!

Galu galā laimi nevajag analizēt, tā vienkārši jāizdzīvo. (Džordžo Faleti)

Avots: http://sobiratelzvezd.ru
​​​​​​​Tulkoja: Ginta FS

Advertisements

Nav iemesla justies vientuļam

vientulība

Vientulība. Stāvoklis, kas reti kad ir atkarīgs no tā, kas notiek tev apkārt. Vientuļš tu vari justies arī tūkstošiem cilvēku lielā pūlī koncerta laikā, draugu kompānijā, un, arī laulībā. Pēdējā to pardzīvot ir visgrūtāk un sāpīgāk, jo esot bez pāra, tev vēl ir cerība, ka tu kādu sastapsi, bet vientulībā divatā nekadu cerību vairs nav.

Kad es biju viena, es pastāvīgi centos saprast, pie kādām rakstura īpšībām man vēl ir “jāpiestrādā”, lai mani varētu “iemīlēt”. Paša defektivitātes sajūta nav pagrābta no gaisa – internets ir pārpildīts ar sarakstiem par “rakstura īpašībām, kas nav savienojamas ar ģimenes dzīvi” (atradīsi kaut vienu, vari uzskatīt, ka viss beidzies). Kad esi tās izstudējis, sāc brīnīties, kā vispār cilvēki var saieties un apprecēties. Tāds risks!

Nedaudz vēlāk es sapratu, ka tikšanās veiksmi vai neveiksmi nosaka ne tas, kāda tu esi tikšanās brīdī, bet gan kā tu tiksi ar visu galā PĒC. Cik ātri nokritīs tava čaula, cik ātri nošķiebsies kronis un starp dažādiem atkritumiem un trokšņiem, tu spēsi atšķirt otra cilvēka dzīvo sirdi. Sirdi, kurai arī ir bail.

Tikšanās brīdī šķiet, ka tik īsti, atvērti un patiesi mēs neesam bijuši nekad. Mēs it kā atkailinām savas sirdis un noņemam maskas. Mana pieredze saka, ka tas ir vislielāko melu laiks. Neapzinātu, netīšu, bet – melu. Es to atklāju tad, kad pārlasīju manu un Aleksandra skype saraksti pēc iepazīšanās. Domāju, ka tajā atradīšu kaut ko, kas vēsta par Lielo Mīlu. Neatradu neko, izņemot vien vēlmi pastāstīt viens otram par to, cik abi mēs esam veiksmīgi viens bez otra.

Bet es taču biju tik pārliecināta, ka biju ar viņu atklāta un godīga. Un pati ar sevi arī.

Uzsākt attiecības ir bailīgi. Vēl vairāk drosmes vajadzīgs, lai dotu šīm attiecībām iespēju un “nenotītos” jau pirmajā pagriezienā. Ar sevi ir droši, bet ar otru – neparedzami. Galvā dzīvo kaut kāda neskaidra nojausma par to “kā vajag”, bet šajā bildītē no jums abiem – tikai vārdi.

Tavs stāsts būs unikāls, tas nebūs līdzīgs ne vecāku stāstam, ne kādai citai noskatītai dzīvei. Nav svarīgi, kā sākas vai beidzas svešas attiecības – tām nav nekāda sakara ar to, kā būs tev. Tāpat kā kāzu svinīgums un greznība nekādā veidā nav saistīti ar to, kāda un cik ilga būs tava tālākā kopdzīve, tā arī tavā galvā uzzīmētā nākotnes bildīte ir nekas vairāk kā ilūzija.

Lieliski, ka esi pati sev kaut ko tur izdomājusi. Taču sagatavojies, ka viss notiks ne tā, ka iedomājies.

Pieņem par esošu: vientulībai nav iemeslu. Tas nav tiesas spriedums, tas nav lāsts, tas nav nekas tāds, no kā par katru cenu ir jāatbrīvojas, vai jācenšas to nomaskēt kā pumpu uz sejas. Vientulība – tas ir Šeit un Tagad Šajos apstākļos, taču tas absolūti nenozīmē, ka tā būs vienmēr.

“Normālie” un labie” nav “izķerti”, “normālie” un “labie” nav pīradziņi.

Pārstāj domāt, ka ar tevi kaut kas ir ne tā, vai arī, kaut kas ne tā ir ar tiem, kurus tu savā ceļā satiec. Nebaidies cilvēkus labāk iepazīt. Dod citiem iespēju iepazīt tevi. Lai cik dīvaini tas arī šķistu, taču laiks dod mums rokā trumpjus. Un tieši sāpes māca mums atbrīvoties no ieraduma nodedzināt tiltus. Jo vecāki mēs kļūstam, jo dziļāk mēs vēlamies ienirt, taču tas nav iespējams, ja ikvienā situācijā, iekļūstot kadā telpā, mēs vispirms ar acīm meklējam izejas durvis.

Gluži normāli ir būt vienai, un nejusties vainīgai, neizjust vajadzību pēc kada cilvēka blakus. Ir godīgi mīlēt šo stāvokli un nevēlēties pārmaiņu. Gluži normāli ir vēlēties ģimeni, noenkuroties. Nav nevienas vienīgās pareizās izvēles, tāpat kā nav neitrālas izvēles.

“Katru reizi, kad tu kaut ko izvēlies, tu neizvēlies kaut ko citu. Tāpēc pat mūsu centieniem aptvert visu (tas nozīmē, ne no kā neatteikties) ir sava cena un savas sekas.” (T. Krebs)

Attiecības tevi mainīs tāpat, kā šobrīd tevi maina vientulība. Katru jaunu gadu tās darīs ar tevi kaut ko brīnumainu

Tā reiz pienāca moments, kad man pārstāja būt svarīgi tas, kas es esmu. Tik būtiski svarīgi, lai tā dēļ paceltu balsi, konfliktētu, tā aizsargājot savu ego. Es pēkšņi sapratu, ka man kaut kas ir, taču tas – kaut kas man nepieder. Es pie kaut kā esmu nonākusi, taču tas atkal ir tikai kārtējais pieturas punkts manā ceļā.

Domā, šaubies, mēģini. Netici, ka notikumu attīstībai ir tikai viens variants – viens cilvēks uz visu mužu, viena iespēja, kuru garām palaižot, dzīve beidzas. Tāpēc, ka tas tā nav. Tāpēc, ka var būt dažādi, savādāk, īpaši tādā smalkā jomā kā jūtas, kur viss ir tik ēterisks, gaistošs, mirklīgs, kā apļi ūdenī, kad tu iemērc tajā savas nogurušās kājas.

Iet ilgu ceļu nav tas pats, kas iet nepareizo ceļu. Taču tā ir tik lieliska iespēja iesēt vēl vairāk sēklas.

Autors: Olga Primačenko
Tulkoja: Ginta FS
Ieteica: Kristine Om Shanti

Un kļūs vieglāk!

dzive_laiks2

Dzīve vienmēr ir skarba un apžilbinoša spēle, tā ir kā lēciens ar izpletni, risks, tā nozīmē krist un atkal celties, tā ir kā alpīnisms, vēlēšanās uzrāpties savas būtības virsotnē, vilšanās un sarūgtinājums, ja virsotni neizdodas sasniegt.
Paulu Koelju

Dzīves grūtības mūs bieži pārsteidz brīžos, kad neesam tām gatavi – tas notiek tik pēkšņi, ka praktiski notriec mūs pie zemes. Gadās, ka pat ar pašu tuvāko cilvēku palīdzību nevar tās parvarēt. Taču jāatcerās, ka agri vai vēlu viss mainīsies un grūtības nav mūžīgas. Un, lai vieglāk būtu ar tām tikt galā, atkārto šīs 5 frāzes – tās palīdzēs.

1. Man ir tiesības nedaudz paraudāt, bet drīz es atkal smiešos

Emocionālā izlāde ir ļoti svarīga, lai pārciestu skumju brīžus, samierinātos ar neveiksmi un bēdām, kļūdām un grūtībām. Necenties sevi iegrožot un vainot sevi par to, kas noticis, par to, ka esi noguris un tev nav spēka.

Taču ir ļoti svarīgi atcerēties, ka šāds stāvoklis nedrīkst turpināties parāk ilgi, un tas nedrīkst būt pastāvīgs.

Paraudāt un parefleksēt par visām problēmām ir nepieciešams, lai pieņemtu to, kas noticis un kustētos tālāk, lai mainītu situāciju un sevi. Tu esi pelnījis atkal smaidīt!

2. Cilvēks, kurš vislabāk var palīdzēt man pārvarēt grūtības, esmu es pats

Iespējams, tev blakus ir rūpīgs partneris, mīloša ģimene, labi draugi, kuri rūpējas par tevi. Tomēr tev pašam jābūt spējīgam parūpēties par sevi, un tikt galā ar savām problēmām.

Bez gribas, bez enerģijas, bez ticības būs ļoti grūti iziet no šīs tumšās istabas, kurā esi nokļuvis. Ieklausies cilvēkos, kuri tev blakus, pieņem viņu palīdzību, taču pēc tam tev pašam “jāpalaiž” šis iekšējais grūtību pārvarēšanas process.

3. Es nevaru izmainīt apstākļus, bet varu izmainīt savu attieksmi pret tiem

Ir lietas, no kurām nav iespējams izvairīties: zaudējumi, slimība, šķiršanās, attiecības, kas sabrūk, neskatoties uz mūsu centieniem.

Neviens no mums 100% nevar kontrolēt šos apstākļus un procesus, ko dzīve mums piespēlē. Tomēr tikai mēs paši esam atbildīgi par savām domām.

Vārds “nevaru” pilnībā mūs paralizē un atnes vienas vienīgas negatīvās emocijas un ciešanas. Savukārt “es varu” pilnībā maina mūsu garastāvokli, noskaņojumu un dod mums jaunus spēkus.

Atceries to!

4. Es sākšu dzīvot, kad pārkāpšu pari savām bailēm

Mēs daudz esam runājuši par “komforta zonu”. Tā ir tā neredzamā telpa, kas ir mums apkārt un dod mums drošības sajūtu un sajūtu, ka kontrolējam situāciju.

Taču tad, kad mēs pardzīvojam dažādas grūtības un nepatikšanas, mēs jūtam, ka šīs neredzamās sienas brūk un atstāj mūs pavisam neaizsargātus.

Mums jāpārvar savas bailes iziet ārpus šīm sienām kā no ērtas kūniņas, kas mūs sargājusi gadiem.

Ja tu baidies pat iedomāties, kas notiks ar tevi, kad parkāpsi šīs robežas, tad sākumā pieņem to, kas noticis un pēc tam atgādini sev, ka dzīve turpinās un tu – kopā ar to. Uz priekšu!

Ja jūti bailes, baidies palikt vientuļš, tad racionalizē šīs bažas un atceries mūsu otro frāzi: vienīgais cilvēks, kurš var tev palīdzēt,esi tu pats. Atrodi sevī spēkus un drosmi. Viss būs labi!

5. Man katru dienu ir jarūpējas par savu iekšējo mieru un līdzsvaru

Tu rūpējis par savu uzturu, svaru, ievēro diētas, pārbaudi savu veselību pie ārsta. Pastavīgi domā par saviem tuviniekiem un rūpējies par viņiem. Iespējams, vakarā pilnīgi bez spēka, tu iekrīti gultā.

Tagad sev pajautā: kad pēdējo reizi es rūpējos par savām sajūtām, emocijām, par savu iekšējo pasauli?

Ir ļoti svarīgi katru dienu uzdot sev šo jautājumu. Ja mēs citu vajadzības stādām augstāk par savējām, agri vai vēlu mums būs problēmas.

Ja mēs savus spēkus koncentrējam tikai uz materiālām lietām, uz to, kā tas iegūt, uzkrāt, mēs aizmirstam par patiesi svarīgām lietām: mūsu laimes sajūtu un personības veselumu kā tādu. par mūsu Dvēseli.

Kad pienāk grūti laiki, mums jābūt tiem gataviem, un pati labākā stratēģija, kā tos parvarēt, ir katru dienu audzēt savu iekšējo mieru un nostiprināt pašcieņu un pašvērtējumu.

Neaizmirstot par to, ka dzīve plūst un viss mainās. Patīk mums tas, vai nepatīk, mums jākļūst par šīs kustības daļu.

Un noslēgumā gribu pasvītrot to, ka neviens no mums nezin un nevar zināt, kad pienāks brīdis, kad dzīve atkal mūs parbaudīs uz izturību, taču ir jāzin, kā “palaist” šos dzīves izturības mehānismus un šīs frāzes te labi palīdzēs.

Pēc tumsas vienmēr nāk gaisma!

Avots: http://www.brainum.ru

Tulkoja: Ginta FS

Tiesības būt laimīgam, vai nekaunība būt…

laime3248

«Laime nav sasniegums, laime ir atļauja» – reiz rakstīja talantīgā ukraiņu psiholoģe Svetlana Roiza

Atļaut būt sev laimīgam nemaz nav tik vienkārši.

Traucē kauns un vaina.

Vispār, tā ir nekaunība, būt laimīgam.

Atkarībā no tradīcijām jūsu ģimenē, par «nekaunību» var tikt uzskatītas visdažādākās lietas.

Dzīvot tā kā jūs dzīvojat – ar to ienākumu līmeni, labklājību un iespējām, piemēram – strādāt astoņas stundas un  divas dienas atpūsties, vai vispār nestradāt – tā jau var būt nekaunība. Droši vien jūsu vecāki ko tādu nevarēja atļauties, bet jūsu vecmāmiņas un vectētiņi par ko tādu pat sapņot nevarēja. Ja vēl esat kļuvuši “krutāki” par saviem onkuļiem un tantēm, vai arī esi apdzinuši savus brāļus un māsas, izrāvušies ārpus iespējamā robežām – tātad esat pārdabiski nekaunīgi.

Skatoties no jūsu ģimenes sistēmas skatu punkta, un vadoties no jūsu iekšējās balss – kritiķa, kas stāv likuma un kārtības sardzē, nekaunība nevar būt viss, bet tikai konkrētas lietas.

Piemēram, labi pelnīt – ir apsveicami, bet dzīvot savam priekam, stradāt divas stundas dienā, atļauties apmeklēt fitnesa klubus, doties nesteidzīgās pastaigās un vakaros lasīt grāmatas – tas vairs nekur neder. Tā normāli cilveki neuzvedas!

Un te nu ir svarīgi noskaidrot, kas tieši ir slikti no jūsu iekšējā kritiķa viedokļa – tas, ka neraujaties vaiga sviedros, vai tas, ka esat pietiekami nekaunīgi, lai par savu darbu paprasītu vairāk naudas?

Tērēt naudu savām vajadzībām tad, kad jums ir divi bērni un vēl tad, ja šī nauda nav jūsu nopelnīta – tā noteikti ir kliedzoša nekaunība.

Manā praksē «visbezkaunīgāko lietu» reitinga topā pirmo vietu ieņem naudas prasīšana vīram savām vajadzībām. Sievietes, kuras audzinātas «tev pašai sevi jānodrošina un pašai stingri jāstāv uz savām kājām» tradīcijās, tās, kuras radušas paļauties tikai uz sevi, mirklī, kad jāiet dekrēta atvaļinājumā, ir spiestas prasīt naudu vīriem. Bērnu vajadzībām – tas vēl normāli. Bet sev? Savām “kaprīzēm” – apģērbam, veļai, kosmētikai, kursiem – tas nav labi un par to jākaunas…. Tā ir nekaunība!

Vīriešiem iekšēju diskomfortu rada sajūta, ka viņš ir «izrāvies» – uzlidojis parāk augstu. Pārāk daudz naudas pelna, pārāk augstu amatu ieņem. «Vai tu, puisīt, esi savā vietā?» – piekasās viņi sev tēva vai boksa trenera balsī.

Nekaunība var būt pati vēlme būt laimīgam. Vēlēties mīlestību, ģimeni, vairāk par to, kas tev šobrīd ir – nekaunība «nest savu krustu», «glabāt uzticību», «būt priekšzīmīgam vīram», «labai sievai», «padevīgai meitai» un pat neiedomāties sapņot par ko citu. Kur te laime?«Bet vai tad tu to esi pelnījusi?»

«Laime ir JĀNOPELNA!»

Kā minimums, jānomazgā visi trauki, jāizmazgā grīdas visā dzīvoklī. Un tad vari… nedaudz… palasīt, pagulēt, paskatīties pa logu un ar draudzeni pastaigāties.

«Vai tu esi pietiekami laba meitene?»

Un gadās tā, ka vienkārši dzīvot, būt dzīvai, dzīvam – ir nekaunība, ja tuvs cilvēks nomiris…. Elpot, mīlēt, ēst, skatīties filmas, pastaigāties, nodoties iemīļotajai nodarbei – vai tā nav nekaunība attiecībā pret to, kura vairs nav, kurš vairs to nevar? «Izdzīvojušā vaina» – sajūta ar kuru ļoti bieži cilvēki nāk uz terapijas seansiem – tie, kuri vēlas dzīvot, atšķirībā no tiem, kuri izdarījuši citu izvēli.

Kauns un vaina – divas sajūtas, kas mums neļauj vienkārši, cilvēciski būt laimīgiem.

Lai mums piederētu tas, kas pieder.

Vēlēties vairāk un sasniegt visu, ko Dvēsele vēlas.

Noskaidrot, kas patīk, un atļaut sev to gribēt.

Pieņemt lēmumu – darīt vai nedarīt, apzināti nevis automātiski, tāpēc, ka «tādiem kā es, nav atļauts par to pat sapņot, kur nu vēl iet, darīt un saņemt».

Iespējams, jūs jau darāt kādas lietas, ko uzskatāt par nekaunību, un sirds dziļumos izjūtat kauna un vainas sajūtas.

Lūk, jums uzdevums – paņemiet lapiņu un uzrakstiet, ko tādu neatļautu jūs darāt. Sāciet ar vārdiem: “Es nekaunos…”

Iespējams, jums pietiek nekaunības sajust lietus lāses uz sejas un justies laimīgai.

Vai arī jums pietiek nekaunības iekārot svešu vīru?

Bet, iespējams, jūs no rītiem guļat līdz desmitiem?

Vai jūs nekaunīgi esat iesaistījusies kādā nopietnā projektā, pat nenojaušot, ko tas nozīmē?

Bet, iespējams, kaut kur dzīvo jūsu iekārotā sapņu sieviete, un jūs esat nolēmis aprunāties ar sievu par šķirsanos?

Atļaut sev dzīvot, vēlēties, izvēlēties, domāt un šajā procesā balstīties uz sevi – ir ļoti nopietns pamats tam, lai būtu apmierināts ar sevi un tātad – laimīgs!

Avots:  © psy-practice.com
Autors: Irina Dibova
Tulkoja: Ginta FS

Es nebūšu vienkāršāka. Atļaut būt sev sarežģītai

sarežģita

«Esi vienkāršāka!» – pamāca padomdevēji: visbiežāk – nelūgtie. Viņus var saprast: jo tu esi vienkāršāka, jo izdevīgāka viņiem. Šo padomu var ņemt verā, un var arī atļaut sev būt sarežģītai un gūt no dzīves baudu, esot tieši tādai. 

Pēc 40 gadiem es sāku saudzēt savu ādu un uz jūru eju tikai vakaros. Šovasar, iestājoties tumsai, skalojot savu peldkostīmu, es ieraudzīju jāņtārpiņus. Viens no tiem aizķērās manā gredzenā un kādu laiku turpināja spīdēt, līdz vilnis to aizskaloja. Tas bija tik skaisti. Jūra vizuļoja. es pasaucu meitu, un mēs abas priecājāmies par šo brīnišķīgo skatu, un atcerēsimies to vēl ilgi….

«Es neesmu skumjš, es esmu sarežģīts, – teica doktors Hauss, – meitenēm tas patīk.».

Un tā ir taisnība. Taču tostarp sarežģītos (īpaši sarežģītās sievietes), ļoti bieži jauc ar skumjajām, drūmajām, un, kas vēl sliktāk – ar nelaimīgajām. «Cik tev viss ir sarežģīti!» – saka aizvainotā tonī un uzskata to par trūkumu.

Bet, kas gan tur slikts – būt sarežģītam? Tas taču nozīmē to, ka tev ir daudz iemeslu iedziļināties, saprast, bet tajā pat laikā, daudz veidu, kā gūt labsajūtu. Pat tad, ja tas ir alus ar ķilavām. Tāpēc, ka sarežģītajiem ir vairāk receptoru, asociāciju, garšas pastiprinātāju. Viņiem ir asākas sajūtas un apjomīgākas reakcijas. Un tieši tāpēc pilnai laimei viņiem vajag daudz mazāk. Viņi ir tik ļoti sarežģīti, ka var priecāties par vienkāršām lietām. Tieši viņi to var.

Ja esi sarežģīts, tad, gadiem ejot, pasaule tev rādās arvien vairāk dimensijās, atveras kā tējas lapa verdošā ūdenī.

Ziniet, labas smaržas, uzpūstas uz papīra, smaržo pavisam savādāk, kā uz ķermeņa. Aiz auss, ne tā, kā uz aukšdelma. Vakarpusē, ne tā, kā no rīta. No rīta vieglāk, bet vakarā – spēcīgāk. Un manā pasaulē katrs cilvēks un katra lieta ir it kā apsmidzināta ar šādām smaržām. Viss tajā kustās, viss maina savas aprises, jēgu, dziļumu, krāsu un, jo tālāk, jo intensīvāk. Tas arī nozīmē pieaugšanu un briedumu – man tā šķiet.

Man ir draudzene – 12 gadus vecāka par mani. Kad man bija trīsdesmit, bet viņai jau četrdesmit divi, reiz viņa pastūma malā klaviatūru, izstaipījās, krēslā sēžot, nokrakšķināja pirkstu kauliņus un baudīgi novilka: «Mums vēl tik daudz kaifa priekšā!!!!». Tajā laikā man nešķita, ka pēc 40 ir īpaši daudz iemeslu optimismam. Bet tagad viņai ir 54, un man jāatzīst, ka kaifa bijis pietiekami daudz, un vēl tikpat un vairāk ir gaidāms.

Tāpēc, ka tad, kad esi sarežģīts, pasaule tev kļūst arvien daudzdimensionālāka un atveras kā tējas lapa verdošā ūdenī. Tā ir kā sekss: pusaudžiem tas nozīmē kvantitāti, pieaugušajiem – kvalitāti. Pusaudžiem lētās cigaretes un smiltis apakšbiksēs, pieaugušajiem – labs viskijs un ortopēdiskais matracis. Un tā ir dabīga lietu kārtība.

Nobriest – nozīmē iegūt daudz veiksmīgas iemaņas, kā būt mierā ar sevi un savu dzīvi.

Nobriest – tas nenozīmē vairāk kurpju tavā kolekcijā un lielāku garderobi. Tas nenozīmē – vairāk jaunu lietu. Tas nozīmē: vairāk kaislīgu interešu un sajūtu. Un daudz veiksmīgu veidu kā būt mierā ar sevi, dzīvi un to visu baudīt.

Pieredzi nenoslēpsi un neaizmirsīsi. Tā uzkrājas. Un tā palielina uztveres apjomu, piedod it visam 3D efektu. Tu daudz ko esi izmēģinājis, tev ir savas vērtības, sava gaume – krāsās, smaržās, taktilajās sajūtās, mēbeļdrānas struktūrās…

Jā, tev tas ir svarīgi. Teiksim, ja interjerā ir brūns sintētiskais paklājs un tevi tas ne īpaši iepriecina, tu to tomēr piecietīsi, jo esi pieaudzis. Bet, ja tas ir gaišs lins – tu vari būt laimīgs no tā vien, ka tas ir lins. Vari sēdēt viesnīcas hallē, kādu gaidīt, un aplūkojot savu roku uz krēsla mīkstā apšuvuma, vienkārši priecāties.

Un tā ir ar visu: ēdienu, alkoholu, pilsētām, arhtektūru (paskaties, kādas kāpnes!), vietām, darbiem, maršrutiem, dabu, kino, mūziku, sarunām, draudzību –  it visu, kas svarīgs. Bet uz to, kas nesvarīgs, pievērt acis…. No liela daudzuma ir atlasīti savi kaifi un iemīļotās gaumes sajūtas. Un tas viss tev atvieglo dzīvi, nevis dara to smagu.

Finansiālās iespējas var visu to pastiprināt, bet nevar aizvietot.

Cita lieta, ja nekas no tā nav noticis. Kaut kas kaut kur bija salūzis un nenotika, un nav tev tava dziļā-iekšējā resursa – lielāku un sīku pieķeršanos, mīlestības, simpātiju, prieciņu, dzīves piegaršu….. Finansu iespējas var to visu pastiprināt, bet – ne aizvietot.

Un, ja tu par maz ko vari pateikt: «Ohhh, kā gan es visu to mīlu! Kā man tas patīk! Kā es to gluži vai dievinu!». Tātad, pateikt vari, bet mīlēt neizdodas. It kā  vajag, taču šad tad papriecāties, un tu ieskaties sevī, un jautā: «Ko es par visu visvairāk mīlu dzīvē? Ko gribu redzēt tieši tagad? Lai mani tik ļoti iepriecinātu – uhhh!» Un atbildē – klusums. un var vēl kadu brīdi paberzēt ar karotīti vēlmju katliņa sānus, taču tas ir bezjēdzīgi. Un tad sākas: «Kur ir mans papēžu mitrinātājs? Kāpēc tēja remdena, bet šampanietis silts? Un ledus kubiņi glāzē nepareizajā formā!».

Taču, ja nopietni, tad dzīvē tev vairāk ir tā, kas patīk, ieskaitot tavas dīvainības, īpatnības, kuras sen jau esi atklājis, ar kurām esi saradojies un kuras ik dienu krāšņo tavu dzīvi. Un skaistums ir tajā, ka sen jau esi piedevis sev visus savus “bzdingus”, un ar katru tev ir sava attiecību vēsture, noliegšana, naids, mīlestība, dusmas, tirgošanās, depresija, pieņemšana – un tas viss jau sen ir aiz muguras. Mīli tos sevī un zini, ka tie visi tevi dara atšķirīgu no citiem. Esi to pārbaudījis un tātad pārliecināts par to.

Briedums un sarežģītība – tas ir tad, kad proti salaizīt savas brūces, aizpūderēt rētas, vai arī lepoties ar tām, kā ar ordeņiem.

Un vēl, pie tā visa, tavas kļūdas, kas varbūt nemaz nebija kļūdas, bet, iepējams, īsta mīlestība, kurai vienmēr ir taisnība. Bet briedums un sarežģītība, tas ir tad, kad proti salaizīt savas brūces, aizpūderēt rētas, vai arī lepoties ar tām, kā ar ordeņiem. Un retāk jūties vientuļš, bet, ja arī jūties vientuļš, tad nebaidies vientulības.

Šad tad uznāk nostaļģija pēc pusaudžu laika vieglprātības un trakulībām. Taču tad, kad tu mīli tik daudz ko dažādu, tev patīk visu izgaršot ar baudu, tev nav žēl, ka vairs nav 20 gadu. Kā saka kāds veiksmīgs kondicionieru pardevējs: kad esi atradis savu vietu zem saules, tava izvēle ir palikt ēnā. Tur ēnā ir ārprātigi daudz seriālu, kas vēl jāpaspēj noskatīties.

Kas mums ļauj sajust patiesu baudu? Spēja būt pašiem un uzticēšanās otram, prasme nesteigties un pagaidīt…. tā domā neirofiziologs.

Kas ir labāk – mazi prieciņi vai visu aptveroša bauda? Pa īstam laimīgi ir tie, kuri prot noķert gaišos dzīves mirkļus, redzēt tajos dzīves jēgu un baudīt tos. Taču, lai to iemācītos, vispirms jāiemācās ieklausīties sevī

Autors: Poļina Sanajeva
Avots: http://www.econet.ru
Tulkoja: Ginta FS

10 vietas, kur nelaimīgi cilvēki cenšas atrast laimi, bet tās tur nav!

laime1111
Vai nekad neesi iedomājies, ka, iespējams, vēl neesi atradis savu laimi tikai tāpēc, ka meklē to tur, kur to meklēt ir bezjēdzīgi! Ikviens cilvēks var būt laimīgs, bet daudzi tādi nav, jo meklē nepareizajās vietās.
Tad kuras ir tās VIETAS?

 

1. Fantāzijās par vieglu dzīvi

Dzīve nav vienkārša, bet arī cilvēks nav radīts vājš. Sāpes un pārbaudījumi padara mūs stiprākus, izturīgākus. Esot aci pret aci ar savām bailēm, mēs kļūstam drosmīgāki un bezbailīgāki. Kļūdas dara mūs gudrākus, viedākus. Dažkārt visam ir jāsabrūk, pirms notiks tas, ko esam ieplānojuši. Dažkārt jāiziet cauri sliktākajam, lai aizietu pie labākā!
Dzīvei nav jābūt vieglai un vienkāršai, taču tai noteikti jābūt katras nodzīvotās minūtes vērtai. Tas, kurš nekad nav cietis, diez vai var palepoties ar dižu personības izaugsmi. Nav svarīgi, kas notika vai ko izdarījāt, svarīgi ir tikai tas, ko iemācījāties no pagātnes kļūdām. Pieņemiet jebkurus apstākļus, mācieties no tiem un virzieties uz priekšu. Iemācieties “atlaist” – tas bieži ir ļoti liels solis uz priekšu. Dažkārt ir “jānogriežas” no ceļa, kuru ejat un kurš šķiet pareizs, lai atrastu to, ko patiešām esiet pelnījuši un kas Jums ir vajadzīgs.

2. Pagātnē, kuras jau sen vairs nav

Mēs maināmies. pasaule apkārt mainās. tas, kas agrak darīja mūs laimīgus, negarantē laimi šodien. Atteikties no kaut kā ne vienmēr nozīmē – būt vājam. Tas var nozīmēt arī to, ka Jums pietiek prāta un spēka, lai atlaistu pagātni, atklājot sev ko jaunu. Jaunas durvis atveras ik minūti un Jūs tās ieraudzīsiet, ja turpināsiet kustību uz priekšu.

3. Nākotnē, kuru neviens nevar garantēt

Ļoti bieži mēs tērējam savu dzīvības enerģiju fantāzijām, iestrēguši dzīves labirintā, domājot par to, ka tad nu gan dzīvosim skaisti, kad tiksim no tā ārā. Un šie sapņi un nākotnes konstrukcijas liek mums kustēties vai arī imitēt kustību. Taču, izrādās, ka mēs bieži šīs nākotnes vīzijas izmantojam kā iespēju aizbēgt no tagadnes. Mēs to darām vēl un vēl, līdz dzīve nonāk pie sava loģiskā noslēguma. Un tā mēs esam sev atņēmuši iespēju dzīvot un būt šeit un tagad.
Mahatma Gandijs reiz teica: “Mūsu nākotne ir atkarīga no tā, ko mēs daram šobrīd.” Izdariet ko labu šodien! Tieši tagad! Mēs nevaram novērst nākotni. Tāpat, kā mēs nevaram atgriezties pagātnē. Mēs varam dzīvot tikai šeit un tagad. Sāciet beidzot dzīvot TAGAD!

4. Sava lēnīguma un neizlēmības attaisnošanā

Pats labākais, ko sev varat izdarīt – pārstāt runāt “es to gribu”. Ta vietā sakiet: “es to izdarīšu”. Un sāciet darīt! Lai cik Jūs atkārtotu dažādas afermācijas un tekstus, ja nedarīsiet, nekas arī nenotiks. Ar velēšanos vien ir par maz. Sāciet mainīt ar kaut ko vienu, ar pirmo mazo solīti. Visas lielās lietas ir sākušās ar pirmo domu, ideju, soli.
Visās dzīves sfērās veiksme parādās tad, kad sagatavošanās atbilst iespējām. Bet iespējas, kā likums, atveras tiem, kuri gatavi tās izmantot. Kaut ko darīt ir daudz produktīvāk, nekā neko nedarīt!

5. Savā superkomfortablajā zonā

Jūs varat justies samērā komfortabli, peroties savā mazajā dīķītī, kuru jūs zināt un pie kura esat pieraduši. Taču nepaplašinot šo zonu, neiepazīstot citus ūdeņus, jūs riskējat nekad neiepazīt okeāna plašumus un skaistumu. Cieši turoties pie pazīstamā, Jūs riskējat palaist garām pašu dzīvi. Atcerieties, pametot savu silto vietiņu, Jums noteikti tas nav jādara uz visiem laikiem, varbūt vēlēsieties atgriezties, taču pat nemēģināt kaut ko mainīt un izkustēties no vietas ir diezgan muļķīgi.

6. Materiālajās lietās, kuras nav vajadzīgas

Nav nekā slikta tajā, ka ir nauda un ir lietas, ko par to var nopirkt. Slikti, ja tās jūs atvirza no tām svarīgajām lietām, kuras nevar nopirkt par naudu. Īsti bagātus mūs dara ne jau nauda – dažkārt tikai viens apskāviens brīdī, kad tas tik ļoti svarīgs var izrādīties vērtīgāks par visu pasaulē.
Tas, ka jūs kaut ko vēlaties, nenozīmē to, ka tas jums patiešām vajadzīgs. Atbrīvojiet sevi no liekās bagāžas. Atbrīvojoties no daudzām nevajadzīgajām materiālajām lietām, jūsu dzīvē vairāk vietas paliks citām vērtībām – piemēram Brīvībai!

7. Pārlieku lielajā Labā daudzumā

Viss ir labi ar mēru. Pārlieks rijīgums noved pie liekajiem kilogramiem. Pārlieka naudas tērēšana – pie bankrota. Pārlieks darbaholisms noved pie sabrukušas ģimenes un tā var turpināt bezgalīgi. Tas pats ir ar labajiem notikumiem un emocijām jūsu dzīvē. Laimes atslēga ir pareizā sabalansētībā: pozitīvie resursi atbilstoši “deficītam” Jūsu dzīvē.

8. Nepareizajās attiecībās

Arī attiecību jautājumos vietā ir princips: “Svarīgākais nav kvantitāte, bet gan kvalitāte”. Pavadiet laiku ar cilvēkiem, kuri dara jūs labākus. Esiet ar tiem, kuri palīdzēs Jums pacelties augstāk visos jūsu dzīves aspektos. Tas jau nav noslēpums, ka cilvēku formē vide ap viņu. Tapēc jābūt drosmīgam, lai sarautu attiecības ar tiem, kuri velk jūs atpakaļ. Atrodiet cilvēkus, kuri Jūs cienīs tāpat, kā jūs cienāt viņus. Kas leposies un jutīsies laimīgi, ka atrodas blakus Jums un Jūs – viņiem.

 

9. Apkārtējo atbalstā

Jebkurā situācijā palieciet uzticīgi sev un saviem patiesajiem dzīves principiem un vērtībām. Vienmēr būs cilvēki, kuriem nebūs pa prātam tas, ko darāt, kā izskatieties, ko domājat un runājat. Būs cilvēki, kuri nosodīs Jūsu aizraušanās un dzīves uzskatus. Taču padomājiet, vai šo cilvēku viedokļiem ir būtiska nozīme Jūsu dzīvē, vai Jūs vēlaties būt plastilīns viņu rokās? Pat necentieties būt labi visiem – tāds taču nav Jūsu dzīves mērķis? Novertējiet sevi un pareizie cilvēki Jūs atradīs.

 

10. Vainīgo meklējumos

Vēl Freids savā laikā pareizi atzīmēja, ka vairums cilvēku nemaz negrib Brīvību, par cik Brīvība vienmēr nozīmē – atbildību. Savukart no atbildības vairums cilvēku baidās par visu vairāk. Vainojot citus savās kļūdās un neveiksmēs, cilvēks noveļ no sevis visu atbildību un uzgāž to citiem cilvekiem. Taču, tai pat laikā, vainojot citus, mēs atdodam varu par savu dzīvi citu cilvēku rokās. Tad, lūk, LAIMES CENA IR ATBILDĪBA. Viss ir tikai Jūsu rokās. Protams, var vainot visus – vecākus, skolu, valdību, radiniekus, draugus, bet, kas no tā mainīsies? Nekas!
Tāpēc, ka, ja Jūs patiešām velaties būt laimīgi, Jums pašiem savi lēmumi būs jāpieņem. Un cita ceļa nav!

 

Veiksmi Jums un izdošanos!
Tulkoja: Ginta FS

10 zinātniski pierādītas lietas, kas uzlabos Tavu dzīvi!

14358795_1222422051132656_5223028819094984165_n

1. Dodies pie DABAS!

Visticamāk, Tu nenovērtē tādu laika pavadīšanas veida lietderību. Zinātnieki runā, ka, esot dabā, Tu samazini savu stresa līmeni, kļūsti radošāks, uzlabo savu atmiņu un viennozīmīgi kļūsti labāks!

2. Izpildi fiziskus vingrinājumus!

Mēs visi zinām, ka tas ir jādara un, ka tas nāks par labu mūsu veselībai un labsajūtai, taču ļoti maz cilvēku regulāri nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm. Bet vajadzētu! Jo, neskatoties uz to, ka fiziskie vingrinājumi uzlabo mūsu fizisko veselību, tie dara mūs laimīgākus, gudrākus, uzlabo mūsu miegu, paaugstina libido un, protams, paaugstina mūsu pašvērtējumu, dodot iemeslu lepoties ar sevi. Zinātnieki ir pierādījuši, ka regulāras fiziskās slodzes ir viens no Laimīgas dzīves noslēpumiem.

3. Pavadi laiku ar ģimeni un draugiem!

Laiks, kas pavadīts kopā ar saviem mīļajiem, ir vērtīgākais laimes avots. Privātās attiecības mūsu dzīvē ir daudz nozīmīgākas, kā mēs to iedomājamies.

Atstumtības un vientulības sajūta padara mūs nelaimīgus, arī dumjākus un rezultātā – saīsina mūsu mūžu. Vientulība noved pie infarktiem, insultiem un arī diabēta – saka zinātnieki.

Praktiski visi ilgdzīvotāji atzīst, ka veselīga sociālā dzīve un labas attiecības ar tuviem cilvēkiem ilgdzīvei ir svarīgākas kā fiziskie vingrinājumi.

Draudzība – pareizais ceļš, lai uzlabotu Tavu dzīvi. Ja Tu ar saviem draugiem dalīsies visā labajā, kas Tev ir, kopā priecāsieties un viņi dalīsies ar Tevi, attiecības uzplauks un labsajūta uzlabosies. Gribi mirklī kļūt laimīgāks? Izdari savam draugam ko labu!

4. Esi pateicīgs!

Tas darīs Tevi laimīgāku!
Tas uzlabos Tavas attiecības!
Tas darīs Tevi labāku!
Tas uzlabos dzīvi visiem, kuri Tev dārgi!

5. Meditē!

Arī meditācija var darīt Tevi laimīgāku. Tā palīdzēs atrast dzīves jēgu, uzlabos spēju koncentrēties, palīdzēs atbrīvoties no naida, dusmām, trauksmes, depresijas un noguruma. Arī lūgšanas palīdz mums justies labāk – pat tiem, kuri sevi neuzskata par ticīgiem.

6. Izgulies!

Ja Tu domā, ka, laupot sev miegu, tas nekādi neatsauksies uz Tavu veselību un dzīvi vispār, Tu maldies! Piekusušam cilvēkam grūti būt laimīgam.  Jā, un arī slimības neizgulējies cilvēks pievelk vairāk – gluži kā magnēts. Ne velti saka: „Rīts gudrāks par vakaru.” – lēmumi, kas pieņemti pēc labas izgulēšanās, gandrīz vienmēr ir pareizāki. Neizgulēšanās dara cilvēku nervozu, tāpēc ir lielāka iespēja izdarīt ko tādu, par ko pēc tam būs jānožēlo. Arī jaunības un skaistuma saglabāšanā, miegam ir noteicošā loma.

Ja dienas laikā Tev ir iespēja pasnaust, dari to! Pat īslaicīga snauda darba laikā var darīt Tevi uzmanīgāku, uzlabot koncentrēšanās spējas, attīrīt no negatīvajām emocijām. Nekaunies, nosnaudies!

7. Izaicini pats sevi!

Jaunu valodu apgūšana viennozīmīgi asinās Tavu prātu. Ja apgūsi kāu jaunu mūzikas instrumenta spēli, tas darīs Tevi gudrāku un uzlabos intuīciju. Savu gribasspēku trenēt vajag ik dienas, jo tas brīžam ir svarīgāks par tīru IQ. Pārbaudi savu ticību, izvērtē, kam Tu tici, jo tas darīs Tevi spēcīgāku. Atceries — atskatoties uz savu noieto dzīves ceļu, cilvēki visbiežāk nožēlo to, ka nav pietiekoši mācījušies, apguvuši jaunas lietas un prasmes un palaiduši garām daudzas iespējas.

8. Smejies!

Tiem, kuri ar smiekliem cīnās pret stresu, ir augstāka imunitāte, viņiem ir mazāks infarkta un insulta risks, nav tik sāpīgs zobārsta apmeklējums un, protams, tie dzīvo ilgāk. Ar smiekliem tāpat kā ar vitamīniem – tie „jāuzņem” katru dienu. Atceroties ko jautru, mums ir iespēja uzlabot savas attiecības ar cilvēkiem. Smiekli – tā ir ne tikai jautrība, bet arī ļoti nozīmīgs faktors Tavai veselībai.

9. Apskauj!

Dažkārt vienkāršs pieskāriens var samazināt stresu, uzlabot komandas darbu un ļauj būt pārliecinātākam par sevi. Apskāvieni dara Tevi laimīgu. Savukārt veselīgs sekss palīdzēs Tev pasargāties no infarktiem, onkoloģijas, uzlabot imunitāti, padarīt dzīvi krāsaināku, pilnasinīgāku un mūžu – garāku.

10. Esi optimists!

Optimistiska dzīves pozīcija viennozīmīgi dara dzīvi skaistāku, veselāku, laimīgāku. Vairums armijas psihologu to iesaka karavīriem – jo optimisms ceļ cīņas sparu. Ir daudz labāk, ja esi pārliecināts un optimistiski noskaņots nevis sanīcis un pesimistisks.

Avots: http://www.adme.ru

Tulkoja: Ginta FS

Katrs jauns ieradums mūsu dzīvē ienes priecīgas pārmaiņas. Mēs visi gribam būt laimīgi, taču mūsu laime nav kaut kur ārpusē – tā ir mūsos! Tāpēc apgūt jaunus, vērtīgus ieradumus, ir mūsu pašu izvēle un iespēja. Veiksmi Jums!