Man patīk laimīgu cilvēku smarža…

2 laimigi

Dažiem cilvēkiem ir spēja uzlabot citiem garastāvokli, daloties savā harmonijā, ticībā un pozitīvismā. Viņi mums parāda, ka varam absolūti visu, un tam pietiek vien pamiegt ar aci savai paša dzīvei.
Viņi smaržo pēc tuvības, apskāvieniem un mīlestības. Sajūtot viņu siltumu, mēs tiecamies būt pēc iespējas atklātāki. Un vēl blakus viņiem ir ļoti omulīgi, komfortabli, tā, it kā mēs būtu mājās. Viņi mūs iedvesmo tiekties pēc labklājības un labestības.
Nav nekāds brīnums, ka mēs visi tiecamies būt blakus tādiem cilvēkiem. Mēs pastāvīgi atrodam iemeslus atrasties viņu apskāvienos, noķert viņu sirsnīgo skatienu vai atkal ieraudzīt viņu smaidu.
“Patiesi līdzcietīgs klausītājs var izdzirdēt pat to, ko slēpj klusēšana. Pats svarīgākais saskarsmē ir spēja izdzirdēt nepateikto”. – tā saka Pīters Drukers.
Cilvēka garastāvoklis mainās visneticamākajā veidā. Tā mūsu emocionālais stāvoklis pāris sekundēs spēj neticami parvērsties un nav jau svarīgi, vai tas ir apzināti vai neapzināti. Daži cilvēki spēj ietekmēt mūsu garastāvokli ar vienu vien labrīta novēlējumu, ko pavada silts smaids.
Pat zinātniski ir pierādīts, ka tad, kad mēs no sirds mijiedarbojamies ar cilvēku, mēs kļūstam emocionāli daudz jūtīgāki un pat mūsu kustības neapzināti atkārto viņa kustības. Kad cilvēks mums uzsmaida, mēs darām to pašu. Un tā nav vienkārši imitācija, mēs “uzķeram” viņa garastāvokli un emocijas.
Psihologs Džons Kičioppo apgalvo, ka mūsu zemapziņā pamostas emocijas, kas rada tā saucamo emocionālo sinhronizāciju.
Mūsu simpātijas izraisa cilvēki, kuriem ir augsts emocionālas inteliģences un apņēmības līmenis. Tieši viņi ir tie, kuri uzlabo mūsu pašsajūtu un garastāvokli.
Mēs tik ļoti mīlam laimīgus un labestīgus cilvēkus tāpēc, ka viņi uzlādē mūs ar labu garastāvokli, laimes sajūtu un sajūtu, ka mēs esam spējīgi parvarēt it visas dzīves grūtības.

Tu arī spēj būt tads cilvēks, vai ne?

Avots: brainum.ru
​​​​​​​Tulkoja: Ginta Filia Solis

Pateicība

zimejums_dejot lietū

Esi pateicīgs… par katru saskarsmi ar mīļoto cilvēku. Par katru dārgo ieelpu un izelpu. Par savu apģērbu, lai arī ļoti novalkāto. Par zobiem mutē, kas sāp. Par retajiem matiem uz galvas. Par ūdeni, ko dzer, par ēdienu, ko ēd. Par dāsno zemi, kas tevi baro.
Par svešinieka labestību, par nesaudzīgo drauga godīgumu, par katras dienas negaidītajām dāvanām.
Kāda tava ķermeņa daļa sāk niķoties, un tu saproti, cik ilgi tā tev ir kalpojusi bez ierunām.
Mīļotais cilvēks tevi pamet, un tu novērtē visus tos brīžus, kurus pavadījāt kopā, nezinot, ko nesīs jums nākotne.
Tikšanās ar saniknotu klientu parāda tev tavu iekšējo spēku un spēju būt līdzcietīgam, un atgādina tev par to, cik ļoti cilvēki iekšēji cieš un cik ļoti viņiem vajadzīga tava labestība, un kādas var būt pieļaujamās robežas.
Tu bez kādas īpašas vēlmes maksā savus nodokļus. Bet pēc tam kadā brīdī pēkšņi tu novērtē dzīves kvalitāti, kuru tu uzskati par pašu par sevi saprotamu, un tu pēkšņi sāc dziedāt. Vai debesis atveras un pēkšņi spējš lietus “sabojā” tavu dienu. Un pēkšņi tu sajūti neizsakāmu pateicību par to, ka līst lietus, kas palīdz dzīvei uzplaukt visā krāšņumā.
Tevi atlaiž no darba, tu raudi un dusmojies, bet te pēkšņi kadā rītā tev galvā noknikšķ: tu esi brīvs. Un vari nodarboties ar to, ko vienmēr vēlējies darīt: ar drosmīgu un riskantu lietu, kas reiz tev lika justies tik dzīvam.
Tu mīli un atlaid. Skumsti un svini dzīves straujo dabu. Tu atrodi savas īstas mājas nedrošībā. Un tu iemīlies nevis gala punktā, bet zemē, uz kuras tu sper katru soli.
Šodien atrodi vietu pateicībai. Atrodi kaut ko vai kādu: maziņu, muļķīgu – to, ko tu novērtē bez iemesla. Un zini, ka nav nekā maza un muļķīga, ja skaties Dieva acīm.

Džefs Fosters
Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Prieks – tava rota

prieks015

Kāpēc vīriešiem tik ļoti patīk jautras un priecīgas sievietes?

Kāpēc viņiem tik vērtīgs šķiet mūsu garastāvoklis?
Kāpēc viņi satraucas tad, kad mēs klusējam un apvainojamies?
Tāpēc, ka zemapziņas līmenī viņi saprot, ka šajā brīdī pasaule pagriežas pret viņiem un tā radīs problēmas un slimības. Bet, ja sieviete ir priecīga, tad arī ap viņu notiek labas lietas, uzrodas gādīgi cilvēki, kuri vēlas aizsargāt viņas garastāvokli, lai viņa arī turpmāk radītu priecīgu pasauli.

Un kādi cilvēki tev labāk patīk – noguruši, drūmi, piekusuši vai priecīgi, dzīvi, viegli?…. Es domāju, ka visiem patik atrasties pozitīvu cilvēku kompānijā, kopā radot labestīgāku pasauli!

Sievietes ar savu prātu, apziņu rada realitāti, tāpēc viņām jāiemācās realitāti uztvert pozitīvi un ar pateicību.

Lūk, dažas pavisam vienkāršas prakses, kas palīdzēs audzināt apziņu un padarīt to priecīgu.

1. Apsēdies kadā nepazīstamā vietā – tā var būt sveša kafejnīca vai kāds parks. Atslābinies. Atlaid savas domas un vēro cilvēkus. Uzliec sev par uzdevumu atrast katrā nepazīstamajā cilvēkā 5 labas īpašības. Ievēro visu – skaistu frizūru, sakoptību, skaistas acis, laipnu smaidu. Visu, ko spēj.

Pēc tam šo praksi padari sarežģītāku un dari to darbā, pielieto attiecībā pret saviem kolēģiem, taču tagad tavs uzdevums ir sarežģītāks – atrast 10-15 pozitīvās īpašības.

Nākamais līmenis – tuvie cilvēki. Atrodi 40-50 pozitīvas īpašības, vecākos, dzīvesbiedrā, bērnos, radiniekos. Tas ir reāli! Augstākā pilotāža ir uzrakstīt savas mammas 150 labās īpašības. Visus sīkumus, visu labo, ko atcerēsies. Pēc tā tava acs būs tik labi “piešauta” labajam, ka tava pasaule neticamā veidā transformēsies ar katru dienu arvien vairāk.

2. Katru dienu UZRAKSTI 21 pateicību par visu labo, ko vien šajā dienā atradīsi. Sākumā tas būs sarežģīti, toties pēc tam prieks un iespējas augs ģeometriskajā progresijā. Tas viss ir praksē pārbaudīts. Ja šodien tev pietiks pateicības, lai pateiktu Dievam “pateicos” par to, ka kāds cilvēks tev uzsmaida, tad rīt viņš tev atsūtīs veselu cilvēku, kurš iespējams, kļūs par tavu draugu, domubiedru vai pat vīru.

3. Katru dienu kādas 5-10 minūtes vēro kaut ko skaistu, varbūt tas būs video rullītis par dabu vai arī tu iziesi parkā un vērosi dabu, varbūt tas būs kādas skaistas sievietes tēls. Izvēlies pati!

Mīļā, atceries, katru minūti katra tava doma rada jaunu notikumu tavā nākotnē. Iemācies aizvietot sliktās ar labajām, noskaņojies uz cilvēkiem pareizi. Parūpējies par to, lai tava šodiena un, tātad arī nākotne, būtu gaiša un priecīga. Audzē savu prieku!

Avots: Благостная женственность
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Mīlestība pret sevi

36002620_1083543771783370_6790833363629375488_n

Mīlestība pret sevi sākas ar vārdiem – es drīkstu.
Es drīkstu būt kopā ar kādu, vai būt viena.
Es drīkstu būt pa savam skaista. Man nav obligāti jāseko skaistuma standartiem, kurus diktē glamūrīgie žurnāli.
Es pati drīkstu izvēlēties savas dzīves noteikumus.
Es pati drīkstu izvēlēties sava laika plūdumu. Man nekas nav par agru vai par vēlu. Manā dzīvē viss ir laikā.
Es drīkstu būs smieklīga, muļķīga, neprātīga, spoža, skumja, jautra. Un arī tu drīksti. Taču tev blakus es palikšu es pati, lai arī ko tu domātu.
Es drīkstu nepiekrist. Es drīkstu teikt “nē”, kaut arī visi apkārt cer sagaidīt, ka teikšu “jā”.
Es drīkstu raudāt, kad visi smejas un stāvēt, kad visi skrien.
Es drīkstu pati nospraust savas robežas, kurās jūtos komfortabli komunicējot ar citiem. Pat tad, ja šie “citi” ir mani tuvākie radinieki.
Es drīkstu nebūt labākā. Es drīkstu būt pietiekami laba pati sev.
Es drīkstu aiziet un visu sākt no sākuma, pat tad, ja iepriekš darītajā ielikts tik daudz spēka.
Mīlestība pret sevi sākas ar vārdiem – es drīkstu. Es drīkstu klausīties sevī, rūpēties par sevi un būt pati sev jutīgs un pieņemošs draugs.

Autors: Anna Lapina
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Kāpēc es tā dzīvoju?

dzivi_saprast7

Reiz cilvēki uzdeva Dzīvei vienu un to pašu jautājumu: “Kāpēc es tā dzīvoju?

Pirmais jautāja:
– Kāpēc es tā dzīvoju? Bieži slimoju, mani nemitīgi vajā nelaimes. Es jūtos kā magnēts, kas pastāvīgi piesaista neveiksmes.
Un Dzīve viņam atbildēja:
–Tas tāpēc, ka tu dzīvo ar dusmām sirdī, apvainojies uz visu pasauli, iekritis ļaunatminības un naida slazdā. Bet jādzīvo ir par prieku sev, Dievam, apkārtējiem. Tad arī būsi laimīgs.

Otrais jautāja Dzīvei:
– Kāpēc es tā dzīvoju? Mūžīgā cīņā ar visu. Viss ir ne tā…
Un dzīve viņam atbildēja:
– Tas tāpēc, ka tu dzīvo par spīti visam un visiem. Tu esi kā pusaudzis, vēl joprojām buntojies un nevari apstāties. Bet dzīvot vajag pateicoties. Tad arī kļūsi laimīgs.

Trešais jautāja Dzīvei:
– Kāpēc es tā dzīvoju? Pastāvīgi esmu atkarīgs no apkārtējo viedokļiem, neesmu par sevi pārliecināts…
Un Dzīve viņam atbildēja:
– Tu dzīvo, lai citi tevi apskaustu. Bet dzīvot vajag, lai no tevis iedvesmotos. Iedvesmo, tad tu būsi laimīgs.

Ceturtais jautāja Dzīvei:
– Saki, Dzīve, kāpēc es tā dzīvoju? Mūžīgā stresā un spriedzē…
Un Dzīve viņam atbildēja:
– Tu dzīvo, lai kādam kaut ko pierādītu. Taču tev nevienam nekas nav jāpierāda. Tu tam tērē tik daudz laika un enerģijas, bet jādzīvo ir laimes aksiomā, nevis teorēmu pierādīšanā.

Un piektais cilvēks jautāja Dzīvei:
– Kāpec es tā dzīvoju? Dzīve man ir viena vienīga vilšanās…
Un Dzīve viņam atbildēja:
– Tas tāpēc, ka tu izrādies. Kur gan esi tu – īstais? Ir jābūt nevis jātēlo un tu būsi laimīgs.

Un sestais cilvēks jautāja Dzīvei:
– Kāpec es tā dzīvoju? Garlaicīgi, neinteresanti…
Un Dzīve viņam atbildēja:
– Tāpēc, ka Dzīve paiet tev garām. Tu it kā esi paslēpies no tās. Bet jādzīvo tā, lai Dzīve ziņkārībā apstātos un ieinteresētos. Tad tu būsi laimīgs.

Un septītais cilvēks jautāja Dzīvei:
– Kāpēc es tā dzīvoju? Nekas mani neiepriecina.
Un Dzīve atbildēja:
– Tas tāpēc, ka tu nedzīvo savu Dzīvi. Un arī tas prieks, kas ir, nav tavs. Atrodi sevi, savas jūtas, vēlmes, vārdus, mērķus, emocijas, grāmatas, dziesmas, cilvēkus… Atrodi savu Dzīvi! Un tu būsi laimīgs.

Ja tu būtu Tava Dzīve, ko Tu pats sev atbildētu uz jautājumu “Kāpēc es tā dzīvoju?”
Vēlu jums laimi!

Autors: Ņina Sumire
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Piecas Mīlestības pret sevi valodas

69227714_2020426258057187_6855452409318080512_n

Harijs Čepmens savā populārajā grāmatā “Piecas mīlestības valodas” ir paudis ideju par to, ka mums visiem ir dažādas mīlestības valodas. Ja mēs ar partneri runājam viņa mīlestības valodā, mēs varam uzlabot savas pāra attiecības.

Bet kāpēc gan mums šo pašu ideju nepielietot attiecībās ar sevi, jo arī mīlestībai pret sevi var būt sava valoda, pat vairākas un tās var pielietot, lai uzlabotu attiecības pašai ar sevi.

Pirmā mīlestības valoda. Vārdi, kas liecina par atbalstu.

Dažkārt mums ir ļoti vajadzīga uzslava, atbalsts un silti vārdi. Un, kā likums, mēs tos gaidām no citiem. Tā mēs sajūtamies vērtīgas. Mēs taču pašas varam sev tos teikt.

– Saki sev komplimentus.

Nostājies spoguļa priekšā, ar mīlestību paskaties uz savu atspulgu tajā un pamēģini no sirds atrast prieka, atbalsta un apbrīnas vārdus un pateikt tos sev skaļi. Pie tā vajag pierast un trenēties, jo tikko tu būsi pieradusi, tas izdosies vienkārši un viegli. Saki labus vārdus par savām tām ķermeņa daļām, kuras līdz šim tev ne īpaši patika. Ja neproti atrast komplimentu, tad vienkārši paski paldies. “Es pateicos jums, manas kājas, ka jūs palīdzat man veikli kustēties”, “Es pateicos tev, mans vēder par to, ka tu palīdzēji man iznēsāt manus bērnus”. Un ar laiku tu pamanīsi, ka arvien vairāk sevi pieņem, mīli un tavā attieksmē pret sevi parādās siltums.

Slavē sevi.

Nopērc sev skaistu blociņu, kurā tu ierakstīsi uzslavas sev – sākot no grandiozajām līdz pat šķietamiem sīkumiem. Un katru dienu tajā ieraksti kaut nedaudz. “Es esmu gudriniece, jo…”, “Es uzslavēju sevi par to, ka….”. Un atkal, mācies sajust siltumu, lai tas nebūtu vienkārši automātisks uzskaitījums. Piepildi to ar mīlestību.

Pateicies sev.

Tajā pašā blociņa raksti to, par ko esi pateicīga sev. Iespējams, šī prakse būs grūtāka tām sievietēm, kuras iepriekš ir daudz kritizētas un tām, kuras ir ļoti paškritiskas. Nāksies papūlēties, formējot pozitīvu uzskatu par sevi, savu pozitīvo tēlu. Iespējams, būs vajadzīgs vēl dziļāks darbs, taču soli pa solim šīs prakses palīdzēs tev uzcelt tiltus pašai ar sevi un atbalstīt sevi.

Otrā mīlestības valoda. LAIKS.

Cik laika tu velti sev? Kura vietā savā vērtību skalā esi tu pati?

Regulāri sev sarīko atpūtu, lai “atvilktu elpu”.
Ļoti bieži notiek tā, ka mēs sev atļaujam atpūsties tikai tad, kad vairs nespējam kustēties. Lai tā nenotiktu, tad vismaz 30 minūtes dienā dod sev atpūtu. Nosauc tās par savām “svētajām un neaizskaramajām 30 minūtēm”. Tas būs laiks, kurā pabūsi ar sevi, atslābināsies, padzersi tēju un nedomāsi ne par ko, vai arī gluži otrādi – sakoncentrēsies tam, kas tev svarīgs. Sarunā ar saviem mājiniekiem, ka šajā laikā viņi tevi netraucēs.

Sarīko sev randiņu ar sevi.
Tas var notikt jebkur – mājās, kafejnīcā, kino, mežā… Galvenais, lai tur būtu tu un tikai tu. Uzaicini sevi uz šo randiņu kā draugu, kā mīļoto. Runā ar sevi par svarīgo vai vienkārši esi…

Laiks labsajūtai.

Vai tavā dienas plānā ir apzināti iedalīts laiks labsajūtai. Vai tu vispār zini, kas tevi priecē un ielīgsmo? Vai tu dod sev iespēju būt labsajūtā?

Trešā mīlestības valoda. DĀVANAS.

Vai tu sev kādreiz kaut ko dāvini? Cik bieži tu piepildi pati savas vēlmes un apmierini savus “gribu”?

–Pasniedz sev dāvanas vienkārši tāpat, bez jebkāda iemesla.
Nopērc sev ziedus, kādu rotu, kādu iekārotu mantiņu. Iedali no sava budžeta summu, kuru drīksti spontāni iztērēt tam, ko tu ļoti, ļoti kāro.

–Piepildi tās savas vēlmes, kas ilgi gaida savu laimīgo stundu.

Vai tev ir kādas vēlmes, kurām tu ekonomē, kurām atsaki, ņemot vērā dažādus ekonomiskus apsvērumus? Pasaki sev “jā”!

Ceturtā mīlestības valoda. PIESKĀRIENI.

Psihologi jau sen ir noskaidrojuši, ka tie bērni, kuri bērnībā saņēmuši daudz pieskārienus, aug daudz laimīgāki, mierīgāki, pārliecinātāki un emocionāli stabilāki. Varbūt ir vērts arī pašam sevi paglāstīt?

–Paglāsti sevi.

Iedomājies, ka tu glāsti sevi kā savu mīļoto cilvēku, kā savu bērnu. Ieliec šajos pieskārienos visu savu maigumu. Iedomājies, ka tavos pirkstu galos dzīvo Mīlestība un tev ar to jāpārklāj viss savs ķermenis.

Iezied sevi ar eļļu.

Izveidot to par praksi, ik pēc kāda neilga laika uzziest uz savas ādas eļļu – paspēlējies ar aromātiem, garšām, konsistenci. Šīs prakses jēga ir, maigi uzziežot uz katras sava ķermeņa daļas eļļu, padarīt to par meditāciju, sniegt savam ķermenim maigumu un uzmanību. Un, protams, ķermenis un āda no tā tikai iegūs.

–Lietu pieskārieni.

Tavs ķermenis ir sajūtu avots. Tas pastāvīgi ir saskarsmē ar dažādām tekstūrām un faktūrām. Paskaties, vai gadījumā nav kādas tādas faktūras, kas šķiet netīkamas? Šaurs un parāk īss apģērbs, apavi, kuros kāja nejūtas ērti, kuri spiež vai berž? Vai tev ir pietiekami daudz dažādu maigu, zīdainu un ērtu lietu, kas dāvā patīkamus pieskārienus un sajūtas.

Piektā mīlestības valoda. RĪCĪBA UN RŪPES.

Vai mēs pietiekami rūpējamies par sevi? Ko tieši mēs daram savā labā, sev?

– Rūpējies par savu veselību.

Vai tu veic savas veselības profilaksi un pati rūpējies par to, lai ar tevi viss būtu kārtībā? Vai arī, līdz ko parādās kāda problēma, tu apēd tableti, lai tā pazustu?

– Klausies sevī.

Vai tu sevi dzirdi? Vai klausies sevī? Vai tu zini, kas tieši tev šobrīd ir vajadzīgs? Ja tu jūties nekomfortabli, spiež, berž, pūš, un tomēr tu turpini ciest? Tev gribās atteikt, bet tu nespēj?

– Rūpējies par sevi.

To var pārvērst par rituālu, kas kalpos tavai iekšējai Sievietei. Uzsmērējot uz sejas vai ķermeņa eļļu vai krēmu, iedomājies, ka šī tava darbība vairos tā labsajūtu un uzplaukumu.

– Rūpējies par savu emocionālo stavokli.
Pacenties sevi atbrīvot no nospiedošām un smagām emocijām, pacenties soli pa solim iemācīties neielaist sevī stresu. Jo vairāk mīlestības, jo mazāk vieta negatīvām emocijām.

Autors: Jūlija Boženova
Tulkoja: Ginta Filia Solis

 

Kur aizplūst mūsu sievišķā enerģija

71321177_2048395945260218_1592564695011688448_n

Ļoti bieži ilgi un ar pūlēm uzkrātais tiek iztērēts ne tam, kam tas domāts. Sievietes “agresori” – noteikti cilvēki, sajūtas, notikumi un rīcība atņem mums šo enerģiju.
Parasti tie ir:
⠀🌿Cilvēki, kuri pārkāpj tavas personīgās robežas
⠀🌿Cilvēki, kuri nepiekrīt taviem uzskatiem
⠀🌿Skopums, skaudība, aizvainojums, upura loma
⠀🌿Lepnība un egoisms
⠀🌿Sevis nepieņemšana un centieni kļūt par kaut ko, kas tu neesi
⠀🌿Strīdi, pēc kuriem pat tad, ja tev ir taisnība, spēks pazūd
⠀🌿Stresa situācijas, kas nogurdina un atņem spēkus visos līmeņos
⠀🌿Strīdi ar tuvieniekiem un tālajiem
⠀🌿Citu cilvēku apspriešana un nosodīšana – tenkas
⠀🌿Pārlieku plaša komunikācija
⠀🌿Patērētāja un nevērīga attieksme pret seksu

Mūsu tiešais pienākums ir iemācīties atpazīt šos “agresorus” un izslēgt tos no savas dzīves, piepildot visas savas attiecības ar mīlestību. Ja tikšanās jau ir notikusi, prast saudzēt savu Dvēseli, neļaut sadauzīt tās ietvaru, neļaut to aptraipīt un piepildīt ar kaut ko smagu vai netīru.
Olga Vaļajeva⠀
Tulkoja: Ginta Filia Solis