Luīza Heija: pārstāj sevi biedēt ar savām domām!

1235090_1311118792238291_6685924001106104255_n
1. Pārstāj sevi kritizēt! Kritika nekad nevienu nav mainījusi. Atsakies no sevis kritizēšanas. Pieņem sevi tādu, kāds esi. Kad tu sevi kritizē, tavas pārmaiņas ir negatīvas. Kad tu sevi pieņem, tu mainies pozitīvi.

2. Pārstāj sevi biedēt un terorizēt ar savām paša domām! Tas ir briesmīgs dzīvesveids. Atrodi sev kādu tēlu, kas tev ir patīkams (man tā ir dzeltena roze), un nekavējoties pārslēdzies no biedējošam domām uz patīkamām.

3. Esi augstsirdīgs, labestīgs un iecietīgs. Esi iecietīgs pret sevi. Esi labestīgs pret sevi. Esi iecietīgs, jo tu taču apgūsti jaunu domāšanas veidu. Attiecies pret sevi kā pret patiesi mīlamu cilvēku.
4. Esi labestīgs pret savu saprātu. Ienīst sevi nozīmē ienīst savas domas. Nevajag to darīt! Labāk izmaini tās.

5. Slavē sevi! Kritika noārda tavu garu. Uzslavas to stiprina. Slavē sevi pēc iespējas biežāk. Saki sev, cik labi tu tiec galā ar katru sīkumu!

6. Atbalsti sevi!  Atrodi labāko veidu, kā to izdarīt! Vērsies pie draugiem, ļauj viņiem sev palīdzēt. Ir gluži dabiski lūgt palīdzību, kad tev tā vajadzīga.

7. Mīli savas nepilnības. Apzinies, ka pats tās esi radījis, lai apmierinātu kādas savas vajadzības. Tagad tu meklē kādas jaunas savas vajadzības. Tā kā maigi atbrīvojies no vecajām, negatīvajām un uzvedības stereotipiem.

8. Rūpējies par savu ķermeni. Iemācies pareizi ēst. Kāds ēdiens tev vajadzīgs, lai pilnvērtīgi uzturētu dzīvību un augstu enerģētiku? Iemācies kādus fiziskos vingrinājumus un dari tos. Kuri no tiem sagādā tev baudu? Maigi rūpējies par savu Dievnamu, kurā tu pats dzīvo!

9. Strādā ar spoguli. Biežāk skaties sev acīs. Paud savas jūtas. Skatoties spogulī, piedod sev. Skatoties spogulī, runā ar saviem vecākiem un piedod viņiem. Kaut reizi dienā saki sev: “Es tevi mīlu! Es patiešām tevi mīlu!”

10. Dari to tagad! Negaidi kamēr tev sakārtosies lietas, tu notievēsi, atradīsi labāku darbu, izveidosi jaunus sakarus. Sāc tagad un izdari visu, kas atkarīgs no tevis.

 

Autors: Luīza Heija
Tulkoja: Ginta FS

Elizabete Gilberta: Kam prasīt padomu?

draudzenes-sliktas2

Pirms 20 gadiem mēs ar draudzeni sēdējām meksikāņu restorānā. Ne no šā, ne tā, viņa pajautāja:

— Liza, drīkst, es tev kaut ko pateikšu? Tu tikai neapvainojies…

Pirms 20 gadiem es biju daudz dumjāka.
Es piekritu..

— Protams, saki, — es atbildēju.

Draudzene izvilka no somiņas nazi un iedūra man krūtīs. Pieredze, acīmredzot, viņai bija, jo nazis bez jebkādas piepūles iedūrās tieši starp ribām.

Metaforiski.

Viņa man pateica, ka es esmu egoiste un sliņķe. Ka es nekad nekļūšu par labu rakstnieci un nekad ar rakstniecību nenopelnīšu naudu. Ka nevienam mūsu kompānijā nepatīk mans puisis. Un vēl, ka man ir reti neglīta frizūra. Tāda frizūra nepiestav cilvēkiem ar lielu žokli (?).

Es pat nezināju, kas man jāsaka.
Centos atjaunot elpošanu un kā ievainots dzīvnieks skatījos uz viņu kā plēsēju.

Draudzene pastūma malā manu neizēsto šķīvi un uzlika savu roku uz manējās.

— Kas gan vēl tev pateiks patiesību? Tikai es. Visi tev glaimo tikai pieklājības pēc.

Pirms 20 gadiem es biju daudz dumjāka.
Es noticēju..

Mēs draudzējāmies vēl 5 gadus — un visu šo laiku viņa pamanījās dot man savus cietsirdīgos, durošos, griezīgos, ietekmīgos padomus par to, kā man dzīvot un kā uzvesties. Vēl jo vairāk, es gatavībā tos pieņemt, nācu pie viņas pēc šiem padomiem, jo biju pārliecināta, ka viņa patiešām vēl man labu un saka patiesību.

Tajā pat laikā viņas patiesība pat ļoti atšķīrās no manējās — un ar laiku profesionālie panākumi iemācīja man atšķirt cietsirdību, kas slēpta zem rūpju maskas, no vērtīgiem padomiem.

Mana draudzene kļūdījās, es ļoti labi nopelnu ar rakstniecību. Un tas nozīmē, ka man nācās piestrādāt pie prasmes adekvāti uztvert kritiku.

Ar laiku es ielāgoju, ka ne visu kritiku ir vērts ņemt pie sirds. Un man izdevās izskaitļot, kādiem jābūt cilvēkiem, kuriem es vēlēšos parādīt melnrakstu vai izstāstīt par sev svarīgo.

Lai tas notiktu, man četras reizes jāatbild ar “jā”, lūk, uz kādiem jautājumiem:

1. Vai es uzticos šī cilvēka gaumei un viedoklim?
2. Vai šis cilvēks saprot, uz ko es tiecos un ko vēlos radīt?
3. Vai es uzskatu, ka šis cilvēks patiešām man vēl veiksmi?
4. Vai viņš ir spējīgs savu patiesību pateikt saudzīgi un ar cieņu?

Ja es nevarēju atbildēt ar “jā” četras reizes pēc kārtas, es nerādīju cilvēkam to, kas man bija svarīgi. Un pats pēdējais jautājums izradījās pats svarīgākais – pat tad, ja uz visiem pārējiem biju atbildējusi ar “jā”, tas bieži vien kļuva par iemeslu, kāpēc es ar kādu nesatuvinājos radošajā plānā.

Un, lūk, kāpēc, ja cilvēks tev saka “es nevēlos tevi aizvainot, bet…”, kā likums, tas nozīmē, ka viņš vēlas tevi aizvainot.

Patiesība, kas pateikta saudzīgi un ar cieņu, uzlabo to, ko es daru. Skarbi pasniegta patiesība liek man sagribēt palīst zem galda un vairāk vispār nerakstīt.

Ar laiku es ievēroju, ka šie četri jautājumi tāpat ļoti labi palīdz tikt skaidrībā ar savu personīgo dzīvi. Ja es nevaru četras reizes pateikt “jā”, es nelaidīšu šo cilvēku (lai cik arī brīnišķīgs viņš būtu) savā tuvāko lokā.

Kad manā tuvāko lokā ir cilvēki ar visiem četriem “jā”, mana dzīve ir kļuvusi daudz produktīvāka un laimīgāka.

Kad tā draudzene atkal man jautāja: “Liza, vai es drīkstu tev ko pateikt? Tu tikai neapvainojies…”, es viņai saudzīgi un ar cieņu atbildēju: “Nē, paldies!”

Autors: Elizabete Gilberta

Avots: http://anotherindianwinter.ru

Tulkoja: Ginta FS

Dzīve tīrībā: kā pārstāt nosodīt citus cilvēkus

sniegparslina1

“Nesodi un tevi nesodīs…” Šodien šajā frāzē palicis ļoti maz dzīvības. Nosodīšanas spara rats griežas milzīgā ātrumā. Interesanti, kā palēnināt tā gaitu un paglābt cilvēci no kritikas un nosodīšanas sērgas postošā spēka?

Nosodīšana no psiholoģijas viedokļa – agresijas un iznīcināšanas koncentrāts

Kā atturēties, lai nenosodītu radiniekus, garāmgājējus, kolēģus, slavenības? Un vai maz to vajag? Tik ļoti gribās paust savu viedokli. Palīdzēt cilvēkiem kļūt labākiem, gudrākiem, veiksmīgākiem. Caur citu cilvēku izdzīvoto situāciju prizmu atcerēties dzīves pamatprincipus un nostiprināt tos savā apziņā.

Kritikai ļoti bieži ir pozitīvs motīvs. Tā izriet no vēlmes parādīt “kā ir pareizi”. Un ļoti bieži veselīgi un pamatoti aizrādījumi patiešām palīdz visiem “konflikta” dalībniekiem izaugt un mainīties. Taču realitātē vairums cilvēku agresīvi uzbrūk viens otram. Mēs mācām citus cilvēkus no pozīcijas “es esmu gudrāks par tevi!”, aizmirstot, ka cilvēki ir dažādi, tāpat kā sniegpārsliņas – katrs ar savu pieredzi, raksturu un audzināšanu.

Rāšanās – tā ir bezjēdzīga cīņa par neeksistējošu pareizību. Mēs cilvēku vērtējam, vadoties no savas koordināšu sistēmas – vērtibu sistēmas. Taču vai viņam vienmēr jābūt ar mums vienisprātis?

Reakcija uz nosodījumu, labākajā gadījumā, līdzinās ar vienaldzībai. Taču visbiežāk “upuris” sāk dusmoties. Tas var saprast to, ka viņam nav taisnība, nav pieredzes, ka viņš pieņem nepareizos lēmumus. taču kad viņam uzbrūk ar pamācībām, lai arī zem tā slēptos labi nodomi, notiek pretreakcija.

Sākot nosodīt, mēs paši saņemam cilvēka negatīvo emociju vilni un atklājam atbildes uguni viņa virzienā. Katrs sāk aizstāvēt savu pozīciju un cenšas pēc iespējas sāpīgāk aizskart oponentu. Asa kritika un nosodījums sev līdzi nes milzīgus postījumus. Un tas attiecas ne tikai uz cilvēku savstarpējām attiecībām.

Cieš tava personība, kuru burtiski lauž atkarība no vēlmes sekot citu cilveku dzīvēm. Vērot sevi ir daudz grūtāk, un atzīt savas kļūdas ir ļoti nepatīkmi. Cilvēkam paša dzīve kļūst par pagalmu, kurā pats viņš vairs nav galvenais varonis. Pie visa tā klāt vēl nāk mūžīgās problēmas ar laiku, veselību un neskaidrība par savu vietu dzīvē.

Katru dienu kritizētāja dzīvi caurvij negatīvi notikumi un nepatīkama pieredze. Tas nevar neatspoguļoties viņa fiziskajā un psihiskajā veselībā. Slimības, neveiksmes darbā un biznesā, slikts garastāvoklis ir pastavīgi viesi pie tiem, kuri nosoda.

Kā pārstāt nosodīt: Pasaule sākas ar mani!

Lai aizietu no mīnusa uz plusu un kļūtu par laimīgu, apzinātu personību, atzīsti “spoguļa principu” – viss, ko mēs redzam sev apkārt, ir mūsu atspulgs. Pasaule sastāv no domām un vērtējumiem, kas glabājas mūsu galvās.

Tāpēc, ja gatavojies kādu nosodīt, atceries, kur tavā dzīvē ir paslēpusies līdzīga situācija? Vai gadījumā neesi nosodījis kādu citu par to, ko pats neesi varējis paveikt?

Tas nav viegli – prast saskatīt savu tumšajo pusi otrā cilvēkā. Vienmēr gribas ātrāk “atkratīties” no kāda cita putekļiem.

Bet, ja nu mēs mainītu pieeju?

Un, ja nu mēs ieskatītos dzīļi sevī un atpazītu savu dēmonu? Paspiest tam roku, pieņemt tā nepilnības un iemācītos dzīvot kopā – palīdzot viens otram? Iepazīsti sevi pilnībā un iemīli sevi tādu, kāda esi. Tas palīdzēs sakārtot attiecības pašai ar sevi un tātad – arī ar apkārtējiem.

Par tumšo pusi, šajā video:

Pieņem sevi jebkādu. Tā tev būs vieglāk saprast citus cilvēkus un viņu motīvus. Līdz ar pieņemšanu atnāk sapratne: katrs rīkojas tā, kā prot, izejot no savām zināšanām un pieredzes.

Dažas stratēģijas: kā iemācīties nenosodīt

1. Atveries jaunajam un mācies ko jaunu

Kritika, nosodījums un baumas rodas no nezināšanas. Pamēģini paskatīties uz cilvēkiem un notikumiem no dažādām pusēm. Izzini citas kultūras, uzdod sarunubiedram konkretizējošus jautājumus. Uzzini vairāk par apkārtējo pasauli.

2. Esi līdzjūtīgs

Kad cilvēks pieļauj kļūdas un pēc tavām domām, uzvedas nepareizi, atslēdz savu vēlmi rāties. Noliec gulēt savu iekšējo tiesnesi un izved pastaigā savu līdzjūtīgo daļu. Pamēģini saprast, kas noveda tavu kaimiņu pie dzeršanas un, kas trūka mazajam Hitleram, lai izaugtu tik cietsirdīgs cilvēks. Mēs bieži nosodām cilvēkus par to, ka viņiem pietrūcis mīlestības un atbalsta. Bet ar savu uzvedību viņi cenšas pievērst sev uzmanību.

3. Esi elastīgs savā taisnībā

Pārbaudi sevi, vai gadījumā tu neesi pārāk iespiedies savu pārliecību rāmītī? Vai tiešām jābūt tā un ne savādāk? To, kurš novirzījies no kursa – uzreiz nošaut? Tā ir ļoti daudzu kritizētāju pozīcija.

Lai nenosodītu, ir “jāpadara nedaudz mīkstāks” savs koservatīvisms, jākļūst elastīgākam un jāiemācās pieņemt otras puses viedokli. Nav obligāti pieņemt citu ticību, vai darīt tās pašas lietas, ko dara otrs. Nav pat obligāti mīlēt to cilvēku, kuru tu nosodīji. Pietiek ar to, ka ļauj viņam būt. Un mierīgi ej tālāk!

4. Izveido pats savu viedokli, neizmantojot klišejas

Kas ir baumas? Viens cilvēks par otru pastastīja nepatīkamu notikumu. Otrs sarunas dalībnieks piekrītoši māja ar galvu un sāka domāt tāpat. Pacenties nepievienoties citu viedokļiem par kādu cilvēku vai notikumu. Sastādi savu – personīgo, parunājies ar to “slikto” cilvēku, uzzini viņa nostāju šajā jautājumā. “Nē!” stereotipiem un klišejām!

5. Apvienojieties

Tev kāds cilvēks ļoti nepatīk un tu ļoti vēlies iemācīt viņu dzīvot, norādīt uz nepilnībām? Sāc domāt citā virzienā. Atrodi saskares punktus. Kopīgas intereses, līdzīgus ieradumus, pasaules uzskatus. Apvienošanās neatstāj vietu nosodījumam. Tu pārslēdz uzmanību uz pozitīvu un aizmirsti par kritiku.

Enerģijas atgriešanās caur atteikšanos no baumošanas un kritikas

Kad tu atteiksies no nosodīšanas un baumošanas, īpaši draudzeņu kompānijā, tu uzdāvināsi sev lielisku dāvanu. Baumas atņem sievišķo enerģiju. Tādu sarunu laikā šķiet, ka notikusi atbrīvošanās un tu esi izrunājusies. Taču pēc tam rodas tukšuma sajūta, apātija, negribas neko darīt un pasaule rādās blāvās krāsās.

Aizgriez šo enerģētisko krānu. Nav vajadzības pa tukšo tērēt sievišķos spēkus, kad tie vajadzīgi sev pašai – savam radošumam, ģimenei un mīļajiem cilvēkiem.

Atceries maratonu “Pasaule bez sūdzībām”? Mēnesi vajadzēja uz rokas nēsāt violetu rokassprādzi. Kā tikko sākās sūdzēšanās, žēlošanā un baumas – rokassprādze jāuzliek uz otras rokas. Sarīko sev tadu maratonu. Iesaisti tajā savas draudzenes, lai jūs viena otru varētu kontrolēt un neatgriezties vecajā purvā. Vai ari nosaki sev soda mēru par baumu izplatīšanu. Tādas akcijas aizvedīs tevi pie apzinātas dzīves un izmainīs to.

Katru reizi, kad gribēsies kādu apvainot, aprunāt un kritizēt, pamācīt kādu, apstājies. Uzdod sev jautājumu: “Kādēļ es to daru? Ko man tas dos? Ko tas dos cirttiem cilvēkiem?” Paskaties uz savu sarunubiedru no līdzvērtīgām pozīcijām un atceries, ka viņš pasauli redz savādāk. Tad tavā dzīvē nosodījumam vairs nebūs vietas un dzīve atgūs savas skaistās krāsas.

Avots: http://flourish-strategy.com/

Tulkoja: Ginta FS

Filosofija, kas maina pasauli

draugi112

  1. Atbalsti un uzslavē cilvēkus, cik vien iespējams bieži. Tavs atbalsts kalpo kā labs mēslojums cilvēka izaugsmei.
  2. Nekad nevienu neizsmej un nepazemo.
  3. Par cilvēkiem runā tikai labu. Ja neko labu pateikt nevari, labāk paklusē.
  4. Ja būsi uzmanīgs pret citu cilvēku padarītajiem darbiem, tev vienmēr atradīsies iemesls tos paslavēt un nebūs jāglaimo.
  5. Akcentē savu uzmanību uz cilvēka pozitīvajām rakstura īpašībām. Ja vēl pagaidām viņš nav pietiekami vieds un labestīgs, palīdzi viņam sevī atklāt šo viedo un labestīgo, un viņš noteikti ar saviem darbiem vēlēsies apstiprināt to, ka ir tāds.
  6. Nevajag kritizēt cilvēkus. Un, ja nu tomēr esi ķēries pie kritizēšanas, tad kritizē tikai rīcību, ne personību.
  7. Nevajag demonstrēt savu pārākumu pār citiem cilvēkiem. Tādā veidā tu tikai iedzīvosies ienaidniekos. Gribi draudzēties ar cilvēkiem, tad ļauj, lai viņi tev blakus sajūtas nozīmīgi.
  8. Vienmēr ievēro savas kļūdas un atvainojies.
  9. Lai citi tevī ieklausītos, labāk piedāvāt nekā pavēlēt.
  10. Ja cilvēks ir saērcināts, tas ir signāls, ka viņam vajadzīgs atbalsts un palīdzība. Tāpēc izturies saprotoši pret šādu cilvēka stāvokli.
  11. Esi labs klausītājs. Vairāk klausies, mazāk runā. Sarunu vada tas, kurš uzdod jautājumus.
  12. Dažkārt ļauj noprast, ka laba ideja nākusi no cita cilvēka. Nav taču svarīgi, kurš bija pirmais, svarīgāk ir tas, kur šī ideja aizvedīs un kādu labumu tā dos.
  13. Ja uzskati, ka cilvēkm nav taisnība, tad asi viņu pārtraucot, tu vienalga viņu neapstādināsi. Kamēr viņš nav izrunājies, viņš noteikti paliks pie sava.
  14. Gribi pārtraukt jebkuru strīdu, tad atzīsti, ka tev, iespējams, nebija taisnība. Tad pazudīs iemesls tālāk strīdēties.
  15. Biežāk dāvini cilvēkiem dāvanas – pat bez kāda īpaša iemesla. Tas parādīs to, ka tu negaidi svētkus, lai iepriecinātu, bet gribi iepriecināt cilvēkus ik dienu. Un pašam vienmēr būs labs garastāvoklis.
  16. Ja tevi kaut kas tracina, pacieties un paklusē, apturi savas emocijas. Ļauj cilvēkam izteikties un tikai pašā sarunas noslēgumā pasaki, ko tu par to domā.
  17. Interesējies par cilvēkiem vairāk kā viņi interesējas par tevi.
  18. Smaidi.
  19. Vērsies pie cilvēka, nosaucot viņu pilnā vārdā. Tas ikvienam ir patīkami un tajā ikviens cilvēks jūt cieņu pret sevi.
  20. Pacenties pabeigt sarunu tā, lai šķiroties jums abiem būtu labs garastāvoklis.
  21. Iemācies piedot un pieņemt cilvēkus tādus, kādi viņi ir!

Avots.www.econet.ru

Tulkoja: Ginta FS

Nekontrolēt un vēl 3 laimīgu attiecību noteikumi

kontrole221

Cilvēki jautā, vai eksistē kādi noteikumi laimīgām attiecībām? Protams, ka eksistē! Ja ievērosiet šos četrus – attiecības patiešām kļūs laimīgākas.

Četru “NE” noteikumi

NEkritizēt 

Neko, nekad un nekādos apstākļos. Piezīmes neiedvesmo. Tās apgriež spārnus, nospiež iniciatīvu, apdzēš enerģijas un vēlmes uguntiņu. Aizrādot, tu nostājies vecāka pozīcijā un šādā veidā principā nav iespējams iedvesmot. Jo kritizējošs vecāks vienmēr vēršas pie nepaklausīga bērna. Ja nevēlies savu vīrieti pārvērst par stūrgalvīgu vai bezpalīdzīgu bērnu – nenosodi un nekritizē.

Radīt un vēlēties var tikai dabīgā bērna “Es” stāvoklī. Tāds bērns vienmēr ir spontāns, neierobežots savās domās un iespējās. Kritika sašaurina domāšanu un bremzē attīstību. Pat konstruktīva kritika. Un vispār – aizrādīt nav tavs uzdevums. Labāk, lai katrs no jums attiecību sistēmā nodarbojas ar savu lietu. Lai Boss norāda uz kļūdām, bet sieva – lai iedvesmo.

Tu taču nevēlies, lai būtu otrādāk?

NEkomentēt

Vai tev ir gadījusies situācija, kad tavs vīrs, labojot rozeti vai kādu slēdzi, lūdz paturēt lukturīti un paspīdināt gaismu, vai paturēt instrumentus, un tu, vēloties viņam palīdzēt, un, rdzot, ka īsti labi nesanāk, sāc uzdot jautājumus, izvirzīt idejas un priekšlikumus? Ir gadījies? Vairāk tā nekad nedari! Nekad! Tādi komentāri no kritikas atšķiras tikai ar pasniegšanas veidu. Bet jēga ir tā pati. Tu šaubies par to, ka viņš ir spējīgs to izdarīt vislabākajā veidā. Tātad tu šaubies par viņu, par viņa spējām, prasmēm un talantiem. Tātad šaubies par viņu.

NEkliegt 

To pat nevajadzētu apspriest, tā ir aksioma, kura vienkārši ir jāpieņem. Ne tikai nekliegt citu cilvēku klātbūtnē, bet nekliegt vispār – nekad! Visu, ko vēlies pasacīt, var pateikt mierīgi, nepaceļot balsi – tā ir daudz lielāka iespēja, ka tevi sadzirdēs. Un domāju, ka nav vērts atgādināt, ka, kliedzot, tu kļūsti līdzīga kašķīgai skolotājai vai histēriķei – tikai ne sevi cienošai sievietei, kura spējīga iedvesmot vīrieti varoņdarbiem.

NEkontrolēt

Šis uzdevums no visiem iepriekšminētajiem daudzām sievietēm ir visgrūtāk paveicamais. Tavs, it kā visnevainīgākais jautājums: “Kur tu šobrīd esi?” ir pārbaude. Pat neslēpta pārbaude. Es ticu, ka tu savu vīru nekontrolē un neko sliktu nedomāji, to jautājot. Vienkārši šajā brīdī viņam jābūt darbā, bet fonā skan kadi trokšņi, taču tu jau tikai tāpat vien pajautāji. Ticu, jo pati sevi tā mānīju. Taču patiesībā tā ir kontrole. Kāpēc man ir tik ļoti svarīgi, kur mans vīrs ir šobrīd, ja viņš teica, ka būs darbā? Varbūt viņš kaut kur dodas darba darīšanās? Vai tiešām šajā jautājumā neskan neuzticēšanās?

Ja izpildīsi šos noteikumus, tu varēsi pretendēt uz patiesi laimīgu laulības dzīvi un skaistām attiecībām, kurās būsi iedvesmotāja un ar prieku dalīsies savā sievišķīgajā enerģijā. Ja pārkāp šos noteikumus, visi tavi pūliņi būs velti. Nav iespējams iedvesmot kritizējot, komentējot, kliedzot un kontrolējot. Es zinu, cik grūti ir šos noteikumus ievērot un tāpēc padalīšos tajā, kas man palīdz tos ievērot.

Kas palīdzēs izpildīt šos četrus “NE” noteikumus?

Zināšanas un vērojumi

Jau pati šo noteikumu zināšana palīdz man ieraudzīt tās situācijas, kurās es pārkāpju šos noteikumus. Tas ir kas līdzīgs, kā visiem zināmajā eksperimentā: kur tev tev liek domāt par sarkano krāsu, iedomāties to un vērot savu istabu. Un tu, kā pēc burvju nūjiņas mājiena, sāksi ievērot, cik daudz sarkanas krāsas ir tev tik sen ierastajā telpā. Pamēģini izdarīt to tagad: vai redzi? Ja mēs uz kaut ko sākam domās fokusēties, mēs to daudz skaidrāk ieraugām apkārtējā pasaulē. Ja visu laiku atcerēsies šos noteikumus, tad skaidrāk redzēsi tās situacijas, kurās pati pārkāp šos noteikumus.

Piefiksē pārkāpumus

Lai vēl asāku padarītu savu iekšējo redzi, tieši tagad izraksti visas situacijas, kad rīkojies pretī šiem noteikumiem. Dari to pēc iespējas biežāk, un tāda rīcība palīdzēs tev ar katru brīdi arvien mazāk pieļaut kļūdas un laicīgi apstāties brīžos, kad jau grasījies šos noteikumus pārkāpt. Ievēroji? Izlabo! Katru reizi, kad atkal pārkāpi, izmaini situāciju. Ja sakliedzi – atvainojies, ja kritizēji – paslavē, ja komentēji – tad pasaki ko līdzīgu: “tu jau pats, mīļais, labāk zini kā tas jādara.”. Kontrolēji – dod brīvību kadā citā situācijā!

Izmanto savu vēlmi kontrolēt citādā veidā

Novirzi savu kontroli ne uz ārpusi – uz vīru un bērniem, bet uz iekšpusi – uz savām pašas domām, sajūtām, reakcijām. Ar laiku tu iemācīsies sajust to mirkli, kad gribās parkāpt kādu no šiem noteikumiem un varēsi laicīgi sevi apstādināt. Pat tad, ja tu aprausies pusfrāzē, tā jau būs uzvara!

Veiksmi labās parnerattiecībās!

Avots: http://inmedio.ru/

Tulkoja: Ginta FS

kontrole4

Attīrīt galvu no netīrumiem

nepalas_gudrie120

Tu saslimi? Kāpēc? Tāpēc, ka dienu iepriekš kāds apvainoja tevi. Tu paklupi, nokriti un uzdauzīji sev punu. Kāpēc? Tāpēc, ka stundu iepriekš kāds tevi kritizēja. Tu jūties noguris un nav nekādas vēlēšanās dzīvot, jo viens ģimenē tevi nemitīgi aiskar. Tu baidies darīt visvienkāršāko darbu, jo kāds teica, ka tu ne uz ko neesi spējīgs. Tu esi vājš. Tevi iekaroja un tava dvēsele ir okupēta.

Visi augstākminētie notikumi ir psiholoģiskās indes darbības rezultāts. Šī inde grauj tevu imunitāti – organisma pretošanās spējas. Diemžēl tu nevari aizliegt cilvēkiem tevi kritizēt, taču tu vari atsacīties uzklausīt kritiku. Domu līmenī. Tas nenozīmē, ka brīdī, kad kāds sāk tevi kritizēt, tev jānokliedzas: “Aizveries! Neko nevēlos dzirdēt!” – un pēc tam visu dienu staigāt un domās dusmoties: “Preteklis, uzdrošinājās mani kritizēt! Viņš teica, ka esmu lupata. Nu gan es pierādīšu, ka viņam nav taisnība…” Tas nozīmētu tikai to, ka esi pieņēmis kritiku. Taču vajag to nepieņemt, tātad – neapdomāt. Tas pats attiecas uz jebkuru citu piesārņojumu. Kā tikko to sāk īstenot tavā galvā, tev jāaizver “durvis” pašā tā deguna galā.

Tam tev ir nepieciešamas tikai divas prasmes – atpazīt piesārņotāju un aizšķērsot tam ceļu uz tavu galvu. Pat tad, ja aizvainojums vai bailes tevi neatstāj, dažkārt ir pietiekami vien zināt, ka tā ir inde tavā galvā un, ka atbildīgs par to, ka tā tur atrodas, esi tu pats, un – neviens cits.

Aizšķērsot ceļu piesārņotājiem ir daudz sarežģītāka māksla, kā atpazīt tos. Lai to izdarītu, jābūt uzstādītai bloķēšanas sistēmai: “MAN TAS IR NEPATĪKAMI, TĀTAD – MAN TO NEVAJAG!” un divas papildus bloķēšanas sistēmas: “MELI!” un “NEINTERESANTI!”. Kaut vienai no tām jādarbojas kā nosacītajam refleksam aizsardzībai pret apkārtējo paziņojumiem.

Svarīgi atgādināt, ka tā ir smadzeņu bloķēšana, ne vārdi, kurus izteikt skaļi. Atbildēt vari to, ko prasa etiķete, taču dvēslei jāpaliek tīrai – un tam labs palīgs ir laika aizvērtas “durvis”.
MAN TAS IR NEPATĪKAMI, TĀTAD – MAN TO NEVAJAG!
MELI! un NEINTERESANTI!

Tevi kritizē — MAN TAS IR NEPATĪKAMI, TĀTAD – MAN TO NEVAJAG!
Tevi apvaino — MAN TAS IR NEPATĪKAMI, TĀTAD – MAN TO NEVAJAG!
Tevi biedē — MELI (NEINTERESANTI)!
Negatīvas prognozes — MELI!
Pazemina tavu pašvērtējumu — MAN TAS IR NEPATĪKAMI, TĀTAD – MAN TO NEVAJAG!
Uz tevi apvainojas — MAN TAS IR NEPATĪKAMI, TĀTAD – MAN TO NEVAJAG!
Tevi aizskar — MAN TAS IR NEPATĪKAMI, TĀTAD – MAN TO NEVAJAG!
Ziņas TV raisa tevī bailes — NEINTERESANTI!

Palaid savās smadzenēs šo programmu, lai strādā, lai šķiro indīgās ziņas. Un vienmēr vērtē cilvēkus ne pēc kritērija: “Vai viņš vēlējās man nodarīt ko sliktu?”, bet pēc kritērija: “Vai man ir slikti no viņa vārdiem un darbībām?”

Lai vēl drošāk aizsargātu savu galvu no atkritumu “ievešanas” tajā, ir vērts savu dzīvi būvēt pēc SPOGUĻA PRINCIPA. Tas izveidos vēl vienu barjeru, kas neļaus indēm nokļūt tavā galvā. Apzināties tikai vienu lietu: “Es pats ar cilvēkiem nekad tā nerīkojos!” — tas dod pilnas tiesības atteikties no šādiem apkārtējo “pakalpojumiem”.
Noteikumi, kurus vari izmantot, lai pats atspoguļotu visus piesārņotājus, kas vēlas iekļūt tavā dvēselē:

  1. Nekritizē – neuzklausi kritiku.
  2. Pat domās neatļaujies apvainot kādu – neizjūti vainas apziņu.
  3. Neaizskar – neapvainojies.
  4. Dod citiem (un sev) tikai pozitīvas prognozes, bet, ja vajag kādu pabrīdināt, tad dari to tikai, paziņojot konkrētus faktus, bez emocijām. Piemēram: “Šajā rajonā nedēļas laikā notika vairāki noziegumi. Labāk tur neej”, nevis: “Neej tur! Tur tevi nogalinās!”
  5. Nebiedē – nebaidies!
  6. Nepazemini otra cilvēka pašvērtējumu — neklausies tos, kuri cenšas pazemināt tavu pašvērtējumu.
  7. Nenorādi citiem uz viņu trūkumiem – nepievērs uzmanību tam, ka kāds norāda uz tavējiem.
  8. Necenties citiem “uzstadīt” graujošas programmas — un neļauj tās uzstādīt sev.

Ja ņemam vērā to, ka mūsu zemapziņa neuztver mazo priedēkli “ne”, SPOGUĻA NOTEIKUMUS varam formulēt nedaudz savādāk:

  1. Atbalsti!
  2. Izproti citu cilvēku motīvus, darot ne tos labākos darbus!
  3. Saudzē otra cilvēka psihi!
  4. Prognozē tikai labo, vai saki: “Tev viss būs labi!”
  5. Nomierini!
  6. Paaugstini pašvērtējumu citiem!
  7. Norādi cilvēkiem uz viņu labajām īpašībām!
  8. Ja proti, palīdzi ielikt citu cilvēku zemapziņā tikai pozitīvās programmas, ievērojot divus noteikumus:
    а) programmām jābūt pozitīvām no vinu viedokļa, ne – tavējā;
    b) programmas nedrīkst saturēt ļaunumu attiecībā uz kādu trešo personu.

Ja vēlies kādam cilvēkam norādīt uz viņa nepiedienīgo uzvedību un panākt to, lai viņš uzvedās savādāk (tā kā tev tas ir izdevīgi), atceries to, ka vienu un to pašu domu vienmēr var izpaust gan ar negatīva, gan pozitīva apgalvojuma palīdzību. Paud to ar pozitīvu.

Atradināt no kaut kā, nozīmē iemācīt kaut ko pretēju. (Taču iemācīt mēs nevaram neko, cilvēks var tikai pats iemācīties.)

Pārtraukt kādu darbību nozīmē sākt darīt kaut ko citu.
Mēs varam dzīvot dažādi. Varam tikt sisti un sist citus, uzskatot, ka nav citas iespējas. Taču tad vienmēr būs iespējas iegūt smagas traumas. Var cienīt sevi un attiecīgi cienīt arī citus, saudzēt sevi un saudzēt arī citus. Saprast to, ka ikviens cilvēks ir personība ar pašcieņu. Tas attiecas ne tikai uz fizisko, bet arī psiholoģisko dzīves pusi. Šajā gadismtā mēs esam pietiekami kulturāli, lai nesistu viens otru fiziski, bet psiholoģiski tas notiek it visur. Tas varbūt ir nemanāmāk, taču bieži vien sāpīgāk kā pāciest fiziskas mokas. Diemžēl cilvēces viduslaiku tieksme pēc sodiem veljoprojām nav zudusi, taču šodien ir izdevīgi izskatīties labam, tāpēc atklāti cenšas nedemonstrēt šo tieksmi. Pie kam, daudz vieglāk ir cilvēku novest līdz pašnāvībai ar psiholoģiskiem nevis fiziskiem paņēmieniem un tam ir miljoniem daudz pieradījumu. Tas pats attiecas arī uz traumām. Spērienu ar kāju vēderā ir vieglāk izdziedināt kā kuņģa čūlu, kas radusies dvēseles traumas rezultātā. Šajā gadījumā ir daudz grūtāk atklāt un novērst galveno problēmas cēloni – programmu, kas cilvēka galvā var iznīcinoši darboties daudzu gadu garumā. Un šo programmu ar medikamentu palīdzību neiznīcināt.

Nesit citus un aizsargā savu dvēseli no citu sitieniem. lai tās ir bruņas, pret kurām atsitīsies citu kulaki un neviens nespēs iztraucēt tavu labestīgo dzīvošanu.

Autors: Jūlija Džumma no grāmatas «Путь исполнения желаний»

Tulkoja: Ginta FS