Par sievietes ievainojamību

Mūsdienu sabiedrībā sievietei tiek piedāvāts milzum daudz veidu un iespēju, kā slēpt savu ievainojamību.

Prestiža profesija, pietiekami augsta alga, atsevišķs dzīvoklis, visas sociālās tiesības un līdzvērtīgas ar vīrieti iespējas.

Sievietes spēj daudz labāk adaptēties un var būt daudz veiksmīgākas par vīriešiem. Taču ar viņām bieži vien nenotiek tas, kas padara tās laimīgas, tāpēc, ka viņas ne pasaulei ne arī vīrietim neparāda savu ievainojamību. Savu ievainoto sirdi. Savu maigo dvēseli.

Viņas žvadzina savus visvarenības ieročus tā, ka jau pa kilometru tos var redzēt, tā atbaidot it visus, un dodot iespēju sev blakus būt tikai vēl nenobriedušiem puišiem, kuri nav spējīgi konkurēt. Tajā pat laikā īstam vīrietim ir vai nu no sākuma jākaro un jāuzvar sievieti, un pēc tam ilgi viņu jāatbruņo, vai arī vienkārši viņu jāuzvar kā vīrieti un jāatstāj ar vēl vairāk salauztu sirdi.

Turpretī, esot blakus vīrietim sava ievainojamībā, patiesumā, izmisumā un pat bezspēcīgai savu jūtu priekšā, sievietei ir iespējas iegūt īstu tuvību un tās rūpes, par kurām viņa var tikai sapņot laikā, kad staigā savas bruņās.

Patiesībā šī atbruņošanās prasa milzīgu drosmi un spēju pārvarēt bailes tikt atstumtai, un tāpat arī spēju pārvarēt kaunu par to, ka viņa ir tāda. Kaunu par to, ka viņa ar kaut ko netiek galā, kaut ko nezin, neprot un nevar. Parādot, ka neskatoties uz visiem civilizācijas jaunievedumiem, viņa vēl joprojām ir viegli ievainojama un nekad nav bijusi savādāka. Un vienmēr tāda arī būs.

Un tikpat ļoti kā agrāk, viņa alkst tuvības, kā it visas sievietes visos laikos. Jūt sāpes. Raud un nezin, ko iesākt. Dzīvo un priecājas par niekiem. Un viņu skar ikviena pasaules izpausme. Viņu skar, viņu kustina, viņu aizkustina. Liek viņas dvēseles jūtīgajam instrumentam skanēt, radīt melodiju, kas aizskan līdz pasaulei, Dievam un vīrietim kā Dieva vietniekam uz zemes.

Aglaja Datešidze
Foto: © David Dubnitskiy
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Sieviete

Tu vari uzvilkt trīs svārkus vienu virs otra, kaut visas kleitas pēc kārtas, taču nebūsi sieviete. Tu vari izaudzēt garus matus, apprecēties, garšīgi gatavot ēst, dzemdēt bernus un… nekļūt par sievieti. Tu vari no viņa emocionāli pieprasīt rūpes un uzmanību, bet vai tad tas padara tevi par sievieti?
Sākumā savā sirdī un pēc tam galvā atklāj savas aizvainotās un neapmierinātās mātes balsi, piedod viņai  un pēc tam kļūsti par savas dzīves saimnieci.
Pieņem savu tēvu un piedod to, ka nedeva tev to, par ko tu sapņoji.
Iemācies pati dot sev visu, ko vēlies un iemācies iztikt bez tā, ko gribi.
Lai kļūtu par karalieni, jāiemācās pabūt pelnrušķītei, mazgāt netīrās grīdas tur, kur tev ļoti to negribās. Iziet visus meistarības etapus, kas tev būs vajadzīgi tavā dzīvē.
Iemācīties mīlēt to, ko nīsti un neieredzēt to, ko it kā mīli.
Atvērt un ieiet savu Senču atmiņā, izdzirdēt viņu dziesmas un pieņemt viņu dāvanas, pabūt viesos pie senās Sievietes, kas sargā visa dzīvā līdzsvaru.
Tu simtām reižu notupsies ceļos un tikpat reižu piecelsies, dosies kosmosā un uzzināsi, kā skan īstas vientulības tukšums.
Un tad, kad sapratīsi un izzināsi visu to, dēļ kā esi atnākusi šeit, tu iemācīsies būt tu pati.
Peldēt, lidot, lēkāt, klaigāt, dziedāt un dejot.
Tu atklāsi sevī pašas avotu un tev vairs nebūs it kā bez gribas jāpeld no viena krasta uz otru, no viena vīrieša pie otra.
Tu kļūsi brīva un iemācīsies izvēlēties savas Dzīves straumes virzienu.
Un jebkura vētra ārpusē tev kļūs par stihiju deju, jo tu pati esi stihija. Tevī ir tūkstošiem dažādu izpausmju, seju, sajūtu un emociju, tu esi plūsma.
Sajūti, kā tas ir, atgriezt sev sevi.
Un tad, kad tu iznirsi no pašas dziļumiem, kad izjauksi kartību un sakārtosi haosu, un beidzot zaudēsi jebkādas cerības… tu to ieraudzīsi… To, kurš izgājis cauri ugunij un ūdenim, kurš lidojis un kritis, kurš tāpat kā tu ir piekusis, un kurš tāpat kā tu vienlaicīgi ir gan vājš gan spēcīgs.
Jums būs ko vien otram pastāstīt bez vārdiem…
Anna Bragina
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Neuzdrošinies būt mazāka…

Paklausies, ko teikšu. Tieši tagad!
Tevis nav pārāk daudz. Tevis nekad nav bijis pārāk daudz. Tevis nekad nebūs pārāk daudz.
Pati šī ideja ir absurda. Tāpēc, ka tu esi dzimusi, lai būtu tu pati. Mēs visi. Bez izņēma.

Visi mēs esam nākuši šai pasaulē, lai būtu pašas pulsējošākās-mīlošākās-raudošākās-jutīgākās radības.

Un, ja kāds tev saka, ka tu esi “pārāk”, tad, lūk, vienīgā patiesība, kura tev jāatcerās: visticamākais, ka šie ļaudis ne tagad un nekad dzīvē nebūs pietiekoši tev.

Tāpēc, ka tu, manu meitenīt, tu esi gan saule, gan zvaigznes. Tu esi spēks, kas vada paisumu un bēgumu. Tu esi neapspiežamas gaudas pilnmēnes gaismā. Tu esi ekstātiskas dejas esence. Tu esi karstums un sekss, sviedri un uguns, maigums un vīrišķība, svētlaime un asaru okeāns.

Tu – it visā.
Tu – mūsu visu māte un Visuma meita.
Tu ej cauri ēnam un gaismai.

Tu sadedz un atgriezies no jauna, turot roku uz pasaules pulsa.
Tu liec dieviem trīsēt.
Un tā, mana mīļā, ir tā robeža, kuru tu pārkāp un daudziem ļaudīm no tā kļūst neprātīgi neērti. Tas liek viņiem atkāpties no tevis, un tevi atgrūst. Tāpēc, ka tas, kā tu dejo ar savu ēnu un tava nepārvaramā sava spožuma pieņemšana liek viņiem pieskarties neparastiem plašumiem, kas vienlaicīgi gan apbur gan biedē. Viena vienīga tava esība liek viņiem spert soli tajā, ko viņi nav gatavi ieraudzīt.
Tāpēc, ka tu nekad nebūsi vienkārša un okeāna dziļumi sauc tevi mājās.
Mana mīļā, tu neesi radīta, lai būtu parasta. Tu šeit esi kaut kam daudz lielākam. Tāpēc, ka tu esi robežu noārdītāja.
Tu esi patiesības meklētāja.
Tu esi kārdinājums, izaicinājums un svelme.
Tu esi spogulis un burve, un tevī ir tūkstošiem gadu sens atvars.
Tā kā, nē, tu neesi parasta.
Taču visa šajā patiesībā, lūdzu, nedomā, ka tu neesi pelnījusi dziļu iekšējo vieglumu. Ne mirkli neļauj nevienam sevi pārliecināt par to, ka tu neatradīsi sev mīļoto, kurš no tevis neprasīs, lai tu viņa priekšā taisnotos, pamazinātu sevi un liktu norimt vētrai sevī, vai nospiestu savu ekstravaganto mīlestību.
Tāpēc, ka tas, mana mīļā, būtu pilnīgākais murgs.
Kaut kur – tur ir mīlestība, kura nekad pat neiedomātos tevi nosaukt par “pārāk”. Kura pauž sevi tieši tāpat, kā tu – dzejā, sveču vaskā un zvaigžņu putekļos. Kura tieši tāpat kā tu, izskrien naktī pagaudot uz mēnesi, kura vāc kaulus, dzied mantras un sarunājas ar senčiem. Un šī mīlestība, kad tu to atradīsi – ieraudzīs tevi un iepazīs tevi tieši tādu, kāda tu esi un kādai tev jābūt. Un viņi teiks – jā. Jā – tev. Jā, es iešu kopā ar tevi uz turieni. Es to gaidīju.
Taču kamēr tas vēl nav noticis, es gribu, lai tu to izdarītu. Manis un ikvienas sievietes dēļ, kura uzskata, ka viņa ir “pārāk”.
Paņem visu to, kas tevī ir “pārāk” un kanonizē to. Savāc visus savas lielās salauztās sirds stūrīšus un iededz liesmu. Un ar šo darbību tu sauksi sev līdz citas un jūs kopā dziedāsiet dziesmu, kas atvedīs visus mūs mājās.
Un pēc tam tu palaidīsi pasaulē visu to bezgalīgo un ideālo, kā tevī ir parāk daudz.
Un tu ej un mīli pārāk stipri, un raudi pārāk stipri un lamājies parāk stipri. Iemīlies pārāk ātri un skumsti pārāk bieži, un smejies pārāk skaļi, un pati nosaki stingrus noteikumus, kas nepieciešami tavai pašas esībai.
Pat nedomā dzīvot savādāk.
Tāpec, ka tu mums esi vajadzīga. Katram no mums – sievietei vai vīrietim, kuri uzskata sevi par “pārāk”.
Tu mums esi atgādinājums pašos grūtākajos brīžos par to, ka mēs esam tieši tādi, kādiem mums jābūt.
Katrs no mums.
Autors: Žanete Leblanka
Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta Filia Solis
Paldies Līgai Šīronai par ieteikumu 🙂

Sievietes svētības un lāsta spēks

Katra sieviete ir pildīta ar iekšējo spēku – Šakti. Viņa ir spējīga kā radīt, tā arī sagraut pasauli sev apkārt. Sieviete ir kā trauks, ar ko piepildīta, tas arī nāk uz āru. Paskaties, ar ko piepildīts Tavs trauks? Lai saprastu, ar ko, vienkārši paskaties sev apkārt – tu radi vai grauj?

Sievietei vienmēr jābūt piepildītai līdz malām ar mīlestību. Kad mīlestības iekšpusē nav vai trauks ir pustukšs, tad tevī mājo graujošais spēks. Taču tikai pārpilnības stāvoklī sieviete ir spējīga radīt. No mīlestības pārpilnības rodas svētības, no tās trūkuma – lāsti.
Un lāsti nebūt nenozīmē vārdus “es tevi nolādu”. Tie ir pārmetumi, nosodījums, neapmierinātība, pretenzijas, aizvainojums, jo tajos tu ieguldi savu enerģiju. Galvenais sievietes resurss – “kurp doma, turp arī enerģija”, bet, ja tam vēl klāt pieslēdz vārdus, tad tas ir tāpat kā izšaut bultu, kas, tici man, savu mērķi sasniegs. Ja tavs trauks nav līdz augšai piepildīts ar mīlestību, no sākuma tas jāpiepilda.

Veidi, kā piepildīt savu trauku ar mīlestību:
– Prasme un spēja pieņemt visu to, ko tev dod dzīve un apkārtējie cilvēki;
– Pateicība. Pateicies katram, kas nāk tavā ceļā, katram mirklim un katram cilvēkam. Labs sākums ir rakstīt pateicību dienasgrāmatu;
– Rūpējies par savu ārieni;
– Nodarbojies ar kādu mākslu, rokdarbiem;
– Mācies pasīvi atpūsties. Pasīva atpūta ir tad, kad tu vienkārši guli uz dīvāna un pat nekal nekādus nākotnes plānus, kaut gan pasapņot un padomāt var;
– Proti būt vienatnē ar sevi;
– Silts un mīlošs komunikācijas loks. Esi starp cilvēkiem, kuri iedvesmos tevi augt un attīstīties;
– Saskarsme ar bērniem. Bērnos ir tik daudz pozitīvās enerģijas. Ir no kā pamācīties, turklāt vēl labs garastāvoklis un iedvesma garantēta;
– Lutini sevi;
– Centies radīt savās mājās mājīguma un mīlestības pilnu atmosfēru;

Kad tu sajutīsies, ka esi piepildīta, tad mirklī, kad tu atvērsi muti, cilvēki izdzirdēs labus vārdus, pateicību, komplimentus un apbrīnu. Un galvā radīsies jaunas idejas. Un sirdī iemājos siltums un miers. Un tev būs nemitīga nepieciešamība ar mīlestību kaut ko darīt citu labā.

Sievietē no dabas ir ielikta tāda spēja, kā līdzcietība un spēja upurēties un te nu ir vajadzīgs, lai būtu līdzsvars. Ja tu sāksi dāļāt sava pustukšā trauka saturu, tu saņemsi iztukšošanās sajūtu, kas izpausīsies kā aizvainojums un sajūta, ka cilvēki ir nepateicīgi. Sākumā piepildi sevi ar mīlestību, lai tev būtu spēks svētīt, nevis graut, un tad tava dzīve pildīsies ar laimi.
Svētības spēks nozīmē to, ka domās, vārdos un pat skatienā tu ieliec spēku, lai piepildītos tas, ko tu jūti.
Šī sava trauka piepildīšana ir katras sievietes personiskā ATBILDĪBA.

– Svētī savus bērnus iedvešot viņos ticību sev. Tā vietā, lai peltu vai aizrādītu, atrodi vērtīgo viņos.
– Svētī savu vīrieti veiksmei un iedvesmo cildeniem darbiem. Lai tavi vārdi ir mūzika, kurus viņam gribētos klausīties dienu un nakti.
– Svētī savus draugus uzplaukumam un kalpo viņiem ar visu savu sirdi.
– Svētī garāmgājējus laimei un dāvā tiem savu smaidu.
– Svētī naidniekus veiksmei un pateicies tiem par mācību stundām, ko tie tev pasniedz.
Lai svētības kļūst par daļu no tavas dzīves un lai tavi vārdi paceļ, iedvesmo un dāvā prieku cilvēkiem.
© Tatjana Kotova
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Vīrietis VIENMĒR dara to, KO sieviete jūt

Sievietēm piemīt dīvaina nosliece, vainot sevi par to, ka pasliktinās attiecības vai tās izbeidzas pavisam.

“Ai, laikam jau ar mani kaut kas ir ne tā, ja reiz viņš met acis uz to maitu Katju!”
Vīrietim tādas noslieces uz sevis šaustīšanu nav, bet sievietes ļoti bieži sevi par to spīdzina un noliedz.

Iespējams, tas nav tāpat vien un kaut kāds iemesls tam tomēr ir…

Iemesls ir tajā, ka dvēseles dziļumos katra sieviete zin visu par savu ietekmi, varenību un spēju radīt jebkuru realitāti.

Senās gudrības vēsta, ka sieviete atbild par smalko, vēl neradīto pasauli, kas pagaidām vēl tikai eksistē iztēlē, bet vīrieša uzdevums ir darbību līmenī realizēt sievietes sapņus.

Vīrietis vienmēr dara to, ko sieviete jūt, neatkarīgi no tā, vai viņa jūt ko labu vai – briesmīgu.

Šajā ziņā sieviete vienmēr ir līderis. Konfūcijs teica: “Līderis ir tas, kas atrodas aizmugurē”, ar to domājot, ka tam, kurš plāno kauju vai kādu notikumu, nav obligāti pašam jāizpilda savs nodoms un jāiet bojā kaujas pirmajās līnijās no nejaušas lodes.

Ģenerālis sēž štābā, bet ierindnieks izpilda pavēles. Un tas vai nu ies bojā, vai atnesīs ģenerālim trofejas.

Sieviete vīrietim savas pavēles atdod ne ar balsi, pat ne ar domām, bet savām sajūtām un emocijām, no kurām bieži vien pati baidās:

“Ak, Dievs, ja es viņu zaudēšu, es nepārdzīvošu tādas sāpes! Tad labāk tūliņ pat atbrīvošos no viņa. Pasāpēs, pāries, bet nebūs tik sāpīgi, kā tad, ja es pieradīšu un ielaidīšu viņu savā sirdī!”.

Tāda sieviete nomāks savas draudošā zaudējuma sāpes, un radīs vibrācijas, kas realizēs viņas nodomu, par ko viņas prāts pat neiedomājas.

Un vīrietim atliks vien izpildīt viņas pavēli un aiziet. Viņam nav skaidrs, kāpēc blakus šai sievietei viņam kļūst arvien grūtāk, kāpēc ir tāds diskomforts, ka vienīgā vēlēšanās ir aiziet un atvilkt elpu. Tā sieviete pati liek vīrietim bēgt.

Bet vainas sajūta viņai ir no tā, ka ar kādu prāta maliņu viņa tomēr saprot, ka pati ir līdzdalīga šādā notikumu pavērsienā.

Sievietei, kura vēlas atbrīvoties no vainas sajūtas par izjukušām attiecībām, ir jāapzinās savs IETEKMES SPĒKS uz notikumiem, kas notiek ap viņu.

Viņa nav vāja un nav atkarīga no vīrieša sliktajiem darbiem, viņa ir dieviete, kura tos nosapņo, piedod tiem nolūka spēku, un dod tiem sākotnējo impulsu.

Šī raksta nolūks nekādā gadījumā nav aizvainot sievieti visos pasaules grēkos, bet atvērt tai sapratni par pašas milzīgo ietekmi un par spēku, kuru Radītājs devis tieši viņai.

Jūs noteikti esat dzirdējuši frāzi: Ko vēlas sieviete, to vēlas Dievs.”

Apzinieties šīs frāzes dziļumu, tajā ir milzīga gudrība.

Atzīstiet sava spēka ietekmi ne tikai uz savu dzīvi, bet arī sava vīrieša dzīvi. Viņš ir tikai izpildītājs, bet īstais Līderis esat jūs!!

Un tad nebūs vainas sajūtas, sevis šaustīšanas un citu nosodīšanas. Citu, kuri tikai izpilda jūsu gribu. Skaidra saskaņotība pašai ar sevi, kas radīs sev apkārt apzinātu telpu.

© Marks Ifraimovs

Tulkoja: Ginta FS

Parasta un Īsta sieviete

 

Kaimiņos dzīvoja divas sievietes. Viena bija darbīga un aktīva – visu laiku rosījās saimniecībā, aptekāja bērnus un vīru, mazgāja, šmorēja un kopa dārzu. Viņas kaimiņienei arī bija divi bērni un vīrs. To bieži varēja redzēt pastaigājoties vai šūpojoties dārza šūpolēs zem ābelēm.

“Kā tu vari būt tāda sliņķe?!!”- sašutusi jautāja pirmā.

“Kā var tā pārpūlēties?!!” – domāja otrā.

Un, lūk, reiz pirmajai kaimiņienei vīrs stipri sagrieza muguru un savas slimības dēļ nevarēja turpināt strādāt. Viss mājas darbu smagums un naudas pelnīšana tagad gūlās uz sievas pleciem.

Kādā vakarā, atgriežoties no darba, un nesot smagas somas pilnas ar produktiem, pirmā kaimiņiene paklupa tieši pie savas mājas un stipri izmežģīja roku. Otrā kaimiņiene ar savu vīru visu to redzēja. Viņi iesēdināja sievieti mašīnā un aizveda uz slimnīcu.

“Ko man tagad darīt!?” – sieviete uztraucās. “Tās ir kaut kādas šausmas! Kas tagad mājās visu darīs, un par ko mēs tagad dzīvosim?”. Bet otrā kaimiņiene mierīgi atbildēja: “Tu atpūties un paguli, bet visas savas raizes VIENKĀRŠI UZTICI VISUMAM”.

«Kas tas ir Visums?», – sieviete izbrīnīta vaicāja.

«Visums – tie esam mēs visi. Viss, kas tev apkārt. Tu esi daļa no šīs dzīves telpas un viss veselais vienmēr rūpējas par savu daļu.».

Sievietei nekas cits neatlika, kā noticēt savas kaimiņienes teiktajam un vienkārši vērot apkārt notiekošo.

Nākamajā dienā pie viņas atbrauca māsa no kaimiņu pagasta un pastāstīja par brīnumainu dziednieku, kas nesen bija pārcēlies uz viņu ciemu. Atstājot savus bērnus pie kaimiņiem, kopā ar savu slimo vīru, sieviete devās pie dziednieka. Dziednieks izrādījās arī labs “kaulu lauzējs” un varēja palīdzēt sievietei un viņas vīram.

“Steiga tevi salauza un tavu dzīvi sakropļoja” – teica dziednieks. “Tavus kaulus es salaboju, bet smadzenes salabot – tas nav mans lauciņš. Pati izdari secinājumus. Tā ir tava dzīve!”.

No tā brīža sieviete biežāk sāka ciemoties pie kaimiņiem, lai ar kaimiņieni kopā pasēdētu dārza šūpolēs zem ābelēm, paklausītos putnu dziesmās un klusumā. Tā viņa piepildījās ar iekšēju mieru un harmoniju. Piepildījās ar pašu Dzīvi, lai tā plūstu mierīgi un skaisti.

Pasaka – māņi, bet tajā vienmēr ir daļa patiesības …

Ar ko tad parasta sieviete atšķiras no Īstas Sievietes?

Parastas sievietes apziņā laime ir atkarīga no viņai apkārt esošo lietu stāvokļa – vai veseli viņas bērni, vai ģimenes dzīvē un attiecībās viss kartībā, vai viņa labi izskatās.

Ja kaut kur kaut kas notiek ne tā, kā ieplānots, viņa tiek izsista no sliedēm, sāk uztraukties, cenšoties visu sakārtot un noregulēt. Tādā veidā absolūti pazaudējot Pati Sevi – savus spēkus, savu iekšējo harmoniju, un ļoti bieži – arī mīlestību pret sevi. Un viss tikai tāpēc, ka parastas sievietes laime pilnībā ir atkarīga no ārējiem apstākļiem – viņas dzīves “ārpuses”. 

Īsta Sieviete spēj radīt savu laimi no “iekšpuses” Viņa lieliski apzinās, ka, ja pati būs nogurusi un saīgusi, tad nekas labs nenotiks arī  ārpusē.

Viņa zin – Sieviete ar savu iekšējo stāvokli pati rada savu dzīves telpu un orientē savu vidi. Cenšoties, pirmkārt, saglabāt savu iekšējo mieru un harmoniju, viņa jebkurā situācijā ir spējīga ātri tikt galā ar visām grūtībām. Jo viņas iekšējais miera un harmonijas stāvoklis iespaido gan vidi ap viņu, gan cilvēkus, kas blakus.

IR LABI MAN – IR LABI ĀRPUS MANIS

Tas arī ir galvenais Īstas Sievietes radošā spēka noslēpums, ko viņai dāvājusi pati Māte-Daba.

Bet parasta sieviete no Īstas atšķiras vien ar to, ka neprot APZINĀTI izmantot savu vareno dabas dāvanu – spēju radīt harmonisku vidi sev apkārt – sev, saviem tuvajiem, kurā viss ir labi un mierīgi.

Taču, kā zināms, visu var iemācīties. Ka tik būtu vēlēšanās!

Te nu arī pasaciņa galā. Malacis, ka klausījies!

Autors: Viktorija Ņepomņaščaja

Tulkoja: Ginta FS

Veltījums sievietēm

Šodien parunāsim par sievietes spēku un vājumu.

Man šķiet, ka daudziem, domājot par šo tēmu, galvā ir putra, kas ar katru gadu kļūst arvien nesaprotamāka.

Daudzi lektori runā par to, ka sievietes spēks ir viņas vājumā. Savukārt feministes sievietes vājumu un ievainojamību uzskata par pazemojošu, visdažādākajos veidos cenšoties no tās atbrīvoties

Kāds uzskata, ka vāja sieviete ir tā, kura “sēž vīram uz kakla” un bez viņa atļaujas nedrīkst pat uz tualeti aiziet. Kāds domā, ka neatkarība un līdztiesība ir vienīgais sievietes glābiņš šajā pasaulē. Strīdu ir daudz.

Es pastāstīšu par to, ko es uzskatu par sievietes spēku un ko – par viņas vājumu? Jo esmu piekususi lasīt vienu un to pašu – ka vājas sievietes nevienam nav vajadzīgas, un, ka es cenšos padarīt viņas par veredzenēm.

Sākšu ar to, ka grūti iebilst pret to, ka ārēji sieviete ir vāja. Fiziskajās sacensībās – vai tā būtu skriešana, peldēšana vai svarcelšana, sievietes patiešām atpaliek no vīriešiem. Tāpēc arī sacensības notiek atsevišķi. Sievietes sacenšas ar sievietēm, vīrieši ar vīriešiem. Jā, protams, sieviete atlēte var noskriet distanci ātrāk kā parasts vīrietis. Bet diez vai viņa apdzīs vīrieti – atlētu.

Fiziski mēs esam vājākas. Tas ir fakts. Bet emocionāli  ikviena sieviete ir spēcīgāka par vīrieti.

Viņa ar savām emocijām ir spējīga likt sajukt prātā vīrietim – nospiest, izsmērēt un iznīcināt to. Tajā pat laikā viņa ir spējīga pārvarēt daudz smagākus notikumus dzīvē, pārdzīvot tos, izdzīvot un pieņemt. Vienas dzemdības sievietei dod tādu emociju spektru, kas jāizdzīvo, ka neviens vīrietis ar ko līdzīgu galā netiktu.

Tātad iekšēji viņa ir spēcīga. Es pat teiktu, ļoti spēcīga. Vāja ārēji, spēcīga – iekšēji.

Viņa nevar stiept smagus čemodānus, bet pārdzīvot ārpratīgi daudz dažādu emociju – var. Katru dienu.

Kauties nevar, bet nogalināt ar vārdiem un skatienu – vienkāršāk par vienkāršu. Nest uz saviem pleciem visu nevar, bet savākt visas savu bērnu emocijas un atlaist – var. Tāda, lūk, neparasta dzīve parastai sievietei.

Protams, viņa var pakļauties kopējam neprātam un stiept smagus čemodānus, viņa var darbā rauties kā zirgs, var vicināt kulakus. Un kas tad? Tad iekšēji viņa kļūst vāja. Sirds vājums. Taču tad gan viņai ar savām emocijām netikt galā, ne uzticēties, ne piedot, ne arī normālas attiecības būvēt neizdosies.

Kad es saku “esiet vājākas” – tas nozīmē, atsakieties no centieniem ārēji izskatīties stipras, vienalga ārēji jūs neesat vīrieši. Fokusējiet savu uzmanību uz iekšu, un nostiprinieties tur.

Nevajag darīt to, kas jums nesanāk, kam jūs neesat radītas, kas nav jūsu dabā, kas nav jūsu. Pastipriniet to, kur jūs jau esat stipras sākotnēji. Nostipriniet savu sirdi. Novirziet savu enerģiju uz iekšu.

To, ko mēs esam raduši uzskatīt par spēku, patiesībā ir vājums. Tās, kuras visu stiepj uz saviem pleciem, ir pašpietiekamas un neatkarīgas, patiesībā nevienam nav vajadzīgas un nav interesantas, jo iekšēji viņas ir tukšas. Viņas attīsta savu ārējo spēku un pilnībā zaudē iekšējo. Vicināt zobenu ir vienkāršāk, un tā rodas ilūzija par stabilitāti un aizsargatību. Bet tā ir tikai ilūzija.

Lai uzticētos vīrietim ir vajadzīgs milzīgs iekšējais spēks, neprātīgi daudz spēka. Tāpēc, lai šad tad nedarītu neko, kad tik ļoti gribas izdarīt visu tagad un pašai. Lai nekontrolētu, nepārbaudītu, nepielabotu, nenodrošinātu sev aizmuguri visādam gadījumam, kam noteikti pēc tam jānotiek.

Uzticēties var tikai sirdī stipra sieviete. Ārēji tas izskatās kā vājums.

Lai pieņemtu vīrieti tādu, kāds viņš ir, vajadzīgs ne mazāks spēks. Lai necenstos viņu pārttaisīt, pāraudzināt, apgreidot, aizvietot ar kaut ko. Protams, daudz vieglāk ir meklēt savas nelaimes iemeslus kaut kur ārpusē, citos cilvēkos un sapņot par to, ka mainot partnerus, atradīsi savu laimi. Taču tajā nav spēka, tas ir sirds vājums, pie kam – stipri ielaistā formā.

Lai piedotu citiem cilvēkiem, ir jābūt ļoti stiprai iekšēji. Un sievietei ļoti bieži nākas piedot.

Piedot vīram viņa kļūdas, asus vārdus, piedot bērniem, kas bieži var ievainot ļoti dziļi, piedot vecākiem viņu nesapratni un nespēju pieņemt. Karot ir daudz vieglāk. Vienkāršāk ir vicināt zobenu un ārdīt. Bet tā dara tikai vājās. Tajā nav spēka. Piedot ir daudz grūtāk un sarežģītāk, un vēl grūtāk ir piedot patiesi no visas sirds.

Lai palūgtu palīdzību, arī ir vajadzīgs ļoti daudz ieksējā spēka. Kas ļauj tev būt pārliecinātai par to, ka tu esi to pelnījusi. Kas ļauj tev “nolaisties no saviem augstumiem” un palūgt. Kas ļauj tev pieņemt šo palīdzību. Darīt visu pašai ir vājums.

Lai izaudzinātu bērnus, iekšēji ir jābūt ļoti stiprai.
Autors: Olga Vaļajeva

Foto: Tenaya Sims

Tulkoja: Ginta FS

Atgūstot sievietes spēku

 

Kad sieviete atrodas vīrišķajās enerģijās, viņa zaudē prieku, radošumu, veselību, kļūst vientuļa, jūt
spēku izsīkumu, nebeidzamu atbildību un rūgtumu. Kad sieviete ir piepildījusi sevi ar sievišķo enerģiju, viņa staro un visa pasaule griežas ap viņu! Viņai viss izdodas viegli, viņa piesaista uzmanību un kļūst kā magnēts apkārtējiem, pati kļūst piepildīta ar vēlmi radīt, priecāties un gūt baudu no dzīves. Sievietes gaita un kustības kļūst līganas, visa viņas būtība pauž mieru, pārliecību, skaistumu un maģisko pirmatnējo sievietes spēku: pasaule eksistē viņai un dod viņai visu, kas nepieciešams…

Katrā no dzimumiem ir abas enerģijas, un ir ļoti svarīgi lai tās atrastos līdzsvarā. Vīrietis bez labestības kļūs par agresoru, bet sieviete bez spējas pastāvēt par sevi, kļūs par vājas gribas būtni ar ‘’upura sindromu’’. Jau no seniem laikiem tiek uzskatīts, ka vīrieša sūtība ir radīt, bet sievietes iedvesmot. Bet, vai sieviete spēj iedvesmot savu vīrieti, ja iekšēji viņa to nosoda, nesaprot un nepieņem? Un, vai vīrietis spēs radīt, ja viņš neprot dalīties, ja viņu ir pārņēmis slinkums un apātija?

Galvenā sievišķās būtības izpausme ir Pieņemšana, turpretī vīrieša- Dāvināšana. Tāpat kā tantriskajā seksuālo enerģiju saplūsmes principā: sieviete pieņemot iedvesmo, vīrietis, iedvesmojoties, dāvā šo kopradīto enerģiju pasaulei un savai sievietei. Pieņemšanas un dāvināšanas princips ir ne tikai dzimumu mijiedarbības pamatprincips, bet arī šo abu enerģiju mijiedarbības princips katrā vienā cilvēkā. Sieviete, kura ir pieņēmusi pati sevi, spēj radīt. Vīrietis, iemācoties dāvināt, spēj iedvesmot un pieņemt sevi. Bet tikai kopā, izprotot enerģiju mijiedarbību un nozīmi, abu kopradītais spēks un iespējas, principā kļūst neierobežotas.

Atgriežoties pie enerģiju līdzsvarošanas: Dabā, Visumā viss tiecās līdzsvaroties…Jo vairāk sieviete aiziet vīrišķajā enerģijā, jo vairāk vīrietis –sievišķajā… Bieži vien ārēji sievišķīgas sievietes ir tās, kurās ir vislielākais enerģiju disbalanss- līdz pat 80% vīrišķās enerģijas. Šīs sievietes ir sabiedriski aktīvas, organizatores, vadītājas, lektores, biznesa lēdijas, sportistes, ģimenē- noteicējas utt. Intuitīvi jūtot, ka ir vajadzība pēc sievišķā, viņas vairāk pievērš uzmanību savam izskatam, ārienei, labsajūtai. Tas ir pareizi- pucēšanās, sevis lutināšana ir viens no veidiem, kā piepildīt sevi ar enerģiju, bet ar to vien ir par maz.

Lai būtu, ko dot apkārtējai pasaulei, ir sevi jāpiepilda ar enerģiju. Tieši ar savam dzimumam atbilstošo enerģiju. Ir svarīgi atšķirt un izprast šo enerģiju atšķirības. Atpazīt savu uzvedības modeli un attiecīgi ‘’pievilkt’’ to enerģiju, kura ‘’atpaliek’’. Jo pat koķetēt var atrodoties sievišķajās vai vīrišķajās enerģijās. Raidot seksuālos impulsus, koķetējot ar žestiem, apģērbu uzvedību, sieviete ‘’spiež uz vīrieša instinktu pogām’’, pat neiedomājas sevi esot vīrišķajās enerģijās. Šādi rīkojoties, vīrieti viņa dabūs, bet partneri harmoniskai kopdzīvei gan nē. Īsta sieviete koķetē ar valodu, gudrību un asprātību- tie ir sievišķības ieroči. Ja sieviete ir pilna ar sievišķo enerģiju, viņas starojumu pamanīs Vīrieši neatkarīgi no tā, kas viņai ir mugurā.

Tātad, vīrišķo enerģiju raksturo šādi atslēgas vārdi: Gars, uguns, gaiss, individualitāte, intelekts, dāsnums, prāts, aktivitāte, konkurence, bizness, naudas pelnīšana, vadīšana, organizēšana, agresija, azarts, sacensības, fiziskais spēks, adrenalīns, ekstrēmisms, sports, sekss, vara, materiālu lietu radīšana, uzņēmība, atbildība, utt.

Sievišķo enerģiju raksturo šādi atslēgas vārdi: Dvēsele, zeme, ūdens, intuīcija, pieņemšana, kalpošana, rūpes, mīļums, komunikācija, dziedāšana, dejošana, skaistums, garīgums, radošums, kolektīvisms, pasivitāte, atbalstīšana, iedvesmošana, dziedināšana, sapratne, viedums, gudrība, miers un harmoniskas vides radīšana.

Ikdienā atrodoties vīrišķajās enerģijās, sieviete ļoti tērē sevi- tas notiek uz sievišķo enerģiju rēķina…

Ja sieviete iet uz darbu pelnīt naudu (tikai), tad viņa zaudē savu enerģiju, spēku, veselību, dzīvesprieku un arī iespēju izveidot harmoniskas attiecības. (Par to kādā no nākamajiem rakstiem ‘’Pelnīt vai saņemt naudu? Nauda un sieviete.’’)

Harmoniskas, savstarpēji papildinošas, uz abpusējību un kopēju izaugsmi balstītas attiecības ir iespējamas tikai starp sievieti un vīrieti, kuri atrodas sabalansētās savās enerģijās. Ja tu ikdienā esi aktīva, enerģiska, veiksmīga (sociāli), bet partnerattiecību nav, vai nav tādas, kā vēlētos, tad padomā, vai neesi ‘’aizgājusi’’ vīrišķajā enerģijā. Šīs stiprās sievietes vienmēr gribēs atbilstošu, bet dabūs vāju vīrieti. Jo dabā viss tiecās uz līdzsvaru…

Ja ikdienā esi pasīva, bez spēka, iniciatīvas, ar mokām izcel sevi no gultas, lai kaut kā aizvilktos uz to darbu, ja ir grūti piespiest sevi kaut ko mainīt savā dzīvē, vai vispār jeb ko mainīt, tad tu esi nonākusi ‘’otrā grāvī’’- tevī nav nekādas enerģijas, vai pareizāk sakot, enerģijas rite ir apstājusies.

Pirmajām ir jāpaceļ savs sievišķās enerģijas apjoms līdz tādam pašam, kāds viņās ir vīrišķais, tad viņas kļūs enerģētiski ļoti spēcīgas. Otrajām, pirmkārt vispār ir jāiekustina enerģija, sākot tieši ar savu sievišķo.

Ja vīrieši sevi ‘’uzpilda’’ ar sportu, seksu, medībām, makšķerēšanu, biznesu, utml., tad sievietes to dara ar sievišķajam principam atbilstošām lietām. Tas nenozīmē, ka sieviete nevar iet uz sporta zāli ‘’cilāt dzelžus’’, vai vadīt biznesu. Var, bet jāatceras, ka, lai padarītu savu dzīvi harmonisku, tas būs jānolīdzsvaro ar sievišķajai enerģijai raksturīgām nodarbēm. Starp citu, arī biznesu var vadīt sievišķīgi. Un, proti, pieņemot darbā vīriešus un iedvesmojot viņus. J Lai vīrietis gribētu un varētu ‘’nest mājās lielāko mamutu’’, viņam ir vajadzīga blakus sieviete, kurai ir daudz sievišķās enerģijas, kas papildina viņa vīrišķo. Jo tikai kopā rodas patiess spēks.

Jā, naudas pelnīšana ir vīrišķās enerģijas būtība, bet, vai viņš varēs to naudu nopelnīt, ir arī sievietes atbildība… (Enerģiju mijiedarbība pārī, kādā no nākamajiem rakstiem)

Galvenie, mūsu sieviešu spēka un enerģijas avoti.

‘’Skaistums iekšienē un skaistums ārpusē’’. Pucēšanās, rūpēšanās par sevi, skaistas vides radīšana mājās un apkārtnē. Atceramies mūžveco garīgo principu: ‘’Kur domas, tur enerģija’’. Tātad, kamēr domājam par pagātni, nākotni, sadzīvi, pienākumiem, pļāpām, seriāliem, problēmām utt., – to arī ‘’barojam’’. Un sevi tērējam. Kad domājam par sevi, sevi uzpildām. Tieši tādēļ tik daudz tiek runāts par sevis mīlēšanu- bez psiholoģiskā komforta, sevi mīlot, mēs krājam savu spēku.

‘’Māriskais aspekts’’. Vīrietis dod Gara sēklu (informāciju), bet mūsos rodas jauna materiālā forma, jauna dzīvība. Māte Zeme ir Sieviete, līdz ar to sievietei krietni būtiskāk ir smelties savu spēku no Zemes, staigājot basām kājām (ziemā, apķerot kokus), un dzerot vairāk tīru avota ūdeni. Jā, un staigājot garos, kuplos svārkos. Kā zināms no vēstures, bikses sāka valkāt sieviešu cietumā nosacīti nesen uz visas vēstures fona, kamēr mūsu ciltsmātes un visu tautību sievietes tūkstošiem gadu gan mājās, gan siena pļavā gāja kuplos svārkos. Jo zināja, ka svārkiem kustoties, rodas tā saucamie vērpes lauki, kas taisnā ceļā iekļūst sievietes pamata čakrās…

Pašrealizācija. Dievs mums ir devis gan spējas, gan talantus ar vienu konkrētu mērķi, un proti: lai mēs tos realizējot, caur aizraušanos, hobiju un interešu grupām utml. Sagādātu prieku savai Dvēselei un, galvenais, piepildītu sevi ar enerģiju!!! Darot jebko radošu, mēs piepildām sevi ar enerģiju. Komunikācija, dziedāšana, rakstīšana, teātris, lasīšana- tie ir tieši sievišķās enerģijas avoti. Protams, sievietei ir jārealizējas arī kā sievietei, kā mātei, kā sabiedrības loceklei utt. Ir svarīgi saprast, ka līdz savai Sūtībai var tikt tikai realizējies cilvēks. Jo pašrealizācija ir došana pašam, Sūtība ir došana citiem. Reti, bet mēdz arī šīs abas lietas sakrist.

Atvērta sirds. Ja vīrišķā enerģija simbolizē Garu, tad sievišķā Dvēseli. Dvēseles mītnes vieta ir cilvēka sirds. No tā, cik lielā mērā sieviete spēj atvērt savu sirdi beznosacījumu pieņemšanai, mīlestībai, piedošanai un izpratnei par Dvēseles uzdevumiem un pasaules kārtību, garīgajam viedumam, tik lielā mērā, viņa spēs pildīt savu Sievietes Sūtību: būt miera, harmonijas, laimes, iedvesmas un mīlestības avotam gan sev, gan savai ģimenei, gan visai sabiedrībai un pasaulei kopumā. Sievietes ceļš ir garīgais ceļš. Ja vīrietis var pašrealizēties un piepildīt savu Sūtību, atrast garīgumu caur matēriju, pārveidojot fizisko pasauli un darot to labāku, tad Sievietei jāsāk ar garīgumu.

Tātad, atverot Sirdi, mēs piepildām sevi ar enerģiju. Ko nozīmē ‘’atvērt Sirdi’’? Tas nozīmē izprast savu Būtību, pieņemt sevi, transformēt un atbrīvoties saviem ‘’enkuriem’’ – bailēm, vainas sajūtas, vērtēšanas un nosodīšanas, aizvainojuma, dusmām, skaudības, greizsirdības, kontroles un visām citām zemu vibrāciju emocijām un jūtām. Paralēli izprotot, pieņemot, iemīlot un sākot cienīt pašai sevi. Arī kad sieviete iet uz dažādiem ‘’pulciņiem’’, semināriem, interešu klubiem, viņa piepilda sevi ar enerģiju, jo tad domā par savu izaugsmi (‘’kur domas, tur enerģija’’). Jā, viennozīmīgi, šis nav viegls ceļš, -tas prasa laiku, apņemšanos, neatlaidību un drosmi mainīties. Savā un visu labā. Bieži vien sievietes meklē attaisnojumus savi nespējai pārvarēt bailes un uzsākt šo pārmaiņu ceļu. ‘’

Man nav laika’’, ‘’es tam esmu par vecu’’, ‘’es to nevaru atļauties’’, ‘’kas uzturēs ģimeni’’, ‘’man ir pienākumi’’, ‘’man nav izejas’’ utt. Īstenībā, tās visas ir bailes- vislielākais no ‘’enkuriem’’. Arī Dzīves skolā ir jākārto eksāmeni, lai tiktu nākamajā klasē, lai cik bail no tiem arī nebūtu. Acīmredzot vēl nav tik slikti, ja turpinām barot sevi ar cerībām, ka varbūt kaut kad būs labāk. Bez eksāmenu kārtošanas.

Ar ko sākt?
Ar ieklausīšanos pašai sevī un ar godīgām atbildēm. Ar nodomu. Nodomu sākt iet pa savu Sievietes ceļu. Ar pirmo soli pareizajā virzienā. Mēģinot saklausīt savas sirds čukstus, atlaist prāta kontroli un palaist brīvībā savu intuīciju. Soli pa solītim atļauties ielaist sevī sievišķo enerģiju, atbrīvoties, paļauties, atslābt, sajust sevi, savas patiesās vēlmes. Lēnām, lēnītiņām, pa gabaliņam tu atbrīvosi Viņam vietu savā Būtībā.
Un Viņš atgriezīsies pie Tevis.
Tavs pirmatnējais Radītāja dotais Sievietes Spēks.

Inta Blūma

Publicēts jūnija žurnālā ”Mistērija”

Raganas smarža

Lielisks raksts, ko uzrakstījis vīrietis, lai mēs labāk saprastu savu sievietes spēku.

Man jau ļoti sen gribējās uzrakstīt par sievietes Spēku. Par to, kā es to Saprotu, Jūtu, Apzinos. Un, šķiet, pienācis īstais laiks.

Vispirms vienosimies par to, ka raganas nelido uz slotas un nedzer cilvēku asinis. Konkurenci nemīlošā kristietība šo vārdu ir izvārtījusi dubļos un vēljoprojām cilvēku apziņā vārds “ragana” nes ļoti negatīvu noskaņu. Varētu izmantot citu vārdu, bet tāda nav. Krievu valodā nedaudz vieglāk un visu šo negatīvo nozīmi varētu uzkraut Бабе Яге – viņa ir izdomāta un viņai – vienalga.

Ja atvērsiet Siņeļņikova anatomijas atlantu, jūs neatradīsiet pārāk lielas atšķirības vīrieša un sievietes ķermenī. Jā, protams, uroģenitālā sistēma. Cik tur daudz par to – drusciņ – viena nodaļa? Sekundārās dzimuma pazīmes? Tad nu gan, izbrīnīja! Mūsu progresīvās medicīnas laikā!

Rodas līdzības ilūzija. Taču tā tas nav. Sieviete un Vīrietis atšķiras kā diena no nakts. Tajos nav ne kripatiņas līdzības.

Šī fakta apzināšanās atnāca pie manis lēni un mokoši.

Vīrieši nesaprot sievietes. Es arī ļoti patiesi centos. Bet viss manas pūles pašam sev izskaidrot sievietes dabu, regulāri cieta neveiksmi. Žēl, bet nav lietošanas instrukcijas šīm noslēpumainajām būtnēm.

Tagad esmu pārliecināts, ka galvenā kļūda – mēģinājums mijiedarboties ar sievieti, izmantojot prātu.

Komunicēt ar viņu kā ar vīrieti ir neefektīvi – tāpat kā izmantot Windows klaviatūras taustiņu kombinācijas, strādājot ar Mac. Manā dzīvē reiz bija sievviete, kurai es bieži teicu: “Es bez vilcināšanas uzticētu tev savu dzīvību, taču es neticu nevienam tavam vārdam.” Un viņa pasmaidīja atbildes vietā, jo arī viņa neticēja saviem vārdiem.

Reiz atgriezāmies no tālāka brauciena. Bija lieliska diena, spīdēja rāma rudens saule. Ceļš nebija pārslogots, brauciens komfortabls. Pēkšņi mana ceļabiedrene teica, ka vēlas ēst. Es pabrīnījos, jo nesen bijām paēduši. Taču nogriezos pie tuvākā restorāna. Ēst vēljoprojām negribējās. Pusstunda – un atkal bijām jau ceļā.

Nebijām nbraukuši ne puskilometru, kad priekšā uz ceļa ieraudzījām baismīgu avāriju. Divas mašīnas pilnībā samīcītas, daudzas cietušas. Lēnām braucot gar pašu ceļa malu, es pa atvērto logu dzirdēju, kā kāda sieviete kliedz telefonā, ka avārija notikusi pirms pusstundas, bet ātrie vēl nebrauc…Protams, nav man īsti tādas parliecības, ka, ja manu ceļabiedreni nebūtu pārņēmis tāds “pēkšņais izsalkums”, mēs noteikti būtu cietuši – jo tādos gadījumos vispār grūti kaut ko zināt pilnīgi noteikti. Taču to, ka brīžos, kad viņa ir “pareizajā stavoklī”  viņa nekad nenonāk satiksmes sastrēgumos, es zinu noteikti.

Krieviski vārda Ведьма izcelsme ir no vārda «ведать». (Latviski to pateikt nevar). Zināt.

“Skaidra”, klusa zināšana sievietēm piemīt daudz biežāk kā vīriešiem. Tā ir brīnišķīga dāvana un smaga nasta vienlaicīgi.

Sieviete, kura sāk apzināties savu Spēku, rada nestabiila un haotiska radījuma iespaidu. Kā nu ne! Vairākums gadījumu viņa nav spējīga ne aprakstīt, ne padalīties ar savu jauno pieredzi, ne paskaidrot, ne izskaidrot to, ko zin, saprot un jūt. Tieši šajā bezspēcības etapā arī izlien sievietes emocionalitātes anakonda.

Vīrieši ir stabili. Viņu refleksijas impulss gandrīz vienmēr iziet caur apdomas un apsvēršanas filtru. Tur tas arī dziest. Vai, kā minimums, vājinās.

Vārds “histēriķis” tā arī nekad nekļūs vīrieša. Pat tad, ja to attiecinās uz vīrieti.

Līdz zināmam vecumam es biju pārliecināts, ka sievietes emocionalitāte ir ļaunums. Mana māte neizpauda savas pozitīvās emocijas, bet nevarēja atteikties no graujošajām. Taču ar laiku, pieaugot, es sāku satikt citas sievietes un sapratu, ka emocionalitāte var būt neizsīkstošs avots.

Kaut reizi pieredzējis šo vilkmi, vīrietis to meklēs visu atlikušo mūžu.

Nevaru atturēties no analoģijas: iedomājaties pašu briesmīgāko negaisu, kuru esat redzējuši savā mūžā. Pērkona grāvieni satricina visu apkārtni. Šķiet, ka zibens spērieni izspers zemi no kājapakšas. Briesmīgi! Taču šajā enerģijas viesulī ir kas biedējoši pievelkošs. Mainās gaiss. Viss apkārt pildās ar elekrību un rodas jaunas, pavisam citādas vibrācijas. Un pērkons! Manā dzīvē bijušas pāris reizes, kad pērkona laikā jutu kā ķermenis kāri tver katru pērkona grāvienu. Es skrēju laukā negaisa laikā, jo mani tur vilka – pat naktī. Tā arī ar emocijām. Viss atkarīgs no pašas sievietes. Ja viņā ir tieksme visu graut un ārdīt, slieksme uz vardarbību, tad arī emocijas tādas būs. Bet, ne vienmēr ir tā. Es biju ļoti izbrīnīts, kad uzzināju, ka arī sievietes, kurām piemīt maiga sirds enerģija ir spējīgas uz ekstāzi.

Un tad ir deja.

Sievietes spēja “atlaist sevi” ir patiesi fenomenāla. Visas slēptās rezerves, spējas un sasniegumi ir šajā – sievietes “tumšajā” pusē.

Protams, arī vīriešiem šis avots ir zināms. Taču, kā likums, pie tā viņi iet ilgi un mērķtiecīgi.

Sieviete, kura nupat sākusi apzināties savu spēku, vēl nav ragana. Šo savu nepakļāvīgo personības daļu ir vajadzīgs iemācīties kontrolēt. iemācīties to vadīt. Un šeit tā sastopas ar savu pirmo un galveno ienaidnieku – Bailēm.

Tas patiešām ir ļoti liels un spēcīgs šķērslis. Daudz vienkāršāk ir aizmirst, nospiest un nepievērst uzmanību. Lai tikai nesastaptos ar šo monstru aci pret aci, lai tikai nebūtu jāiziet no trauslās komforta zonas! Un galvenais Baiļu resurss ir Neziņa. Sieviete, kura spējīga iekāpt nezināmajā, atrodas aiz prāta aizdegtajām lampām! Viņa atrodas vispār aiz jebkā robežām Šajā aukstajā plašumā pūš vējš un pulsē spēks. Un šis tukšums glabā sevī pašu Mūžību. Taču tajā nav un nevar būt nekā cilvēciska. pavisam nekā…

Un šeit sieviete saskaras ar citu, ne mazāk nopietnu šķērsli. Ar pārliecības problēmu? Kāpēc? Dēļ kā?

Divi lielākie sievietes dzīves paradoksi: sava bezgalīgā potenciāla apzināšanās un neticēšana saviem spēkiem, kas bieži robežojas ar pilnīgu bezpalīdzību.

Pārliecības un virziena trūkums strādā efektīvāk kā bailes. Kas tur slikts, aizmirsties un ļauties mazajiem ikdienas darbiņiem? Kāpēc tiekties uz to, ko grūti pat iedomāties? Dzīvot kā baltajai vārnai starp pelēkajiem putniem? Iet spēka ceļu – tas nozīmē nolemt sevi briesmīgākajai vientulības izpausmei – Mūžīgai Vientulībai. No šīm durvīm vējo tads aukstums, ka atrodoties pie tām, sieviete cenšas tās aizvērt pēc iespējas ātrāk… uz visiem laikiem.

Sievietes tumšo pusi lieliski līdzsvaro vīrišķā enerģija. Ja tāda sieviete satiks īsto vīrieti, viņa viegli un ar prieku atdos par šo savienību visus pasaules dārgumus. Ļaus savai enerģijai piešķirt virzienu un pārliecību. Es pat teiktu, ka vīrietis ir spējīgs izvest sievieti pa pašu bezdibeņa malu… ar aizsietām acīm. Viena pati, pati par sevi sieviete reti ir spējīga uz tādu varoņdarbu.

Raganas uzticēšanās ir ārkārtīgi augstu vērtējama.

Spēcīgas sievietes klātbūtne pati par sevi ir liels parbaudījums vīrietim. Un tajā pat laikā – milzīga balva.

Viņas enerģētiskajā laukā vīrietis ir nolemts sava spēka meklējumiem, visu iespējamo (un neiespējamo) resursu piesaistīšanai. Ko darīt? Spēks var mijiedarboties tikai ar spēku. Pretējā gadījumā vīrietis tiek “aizmests” kā iztērēts, nevajadzīgs ieliktnis.

Savu spēku kontrolējoša sieviete ir spējīga uz ļoti daudz ko. Viņas intereses fokuss pārvietojas abstraktajā un ikdienas mazās, personiskās intereses viņu aizrauj arvien mazāk. Ragana “neieciklējas” primitīvā sadzīves maģijā. Ar to jau tā izspēlējusies iepriekš, pārliecinājusies par savām iespējām un negrib tam tērēt savus vērtīgos resursus.

Es teiktu, ka raganai ir velnišķīgi pievilcīga smarža. To nevar saost ar degunu, taču var sajust ar ķermeni. Tā ir pārliecības un spēka smarža.. Ticiet, dažiem vīriešiem tas ir ļoti nepieciešams.

Ar smaidu atceros savu pirmo automašīnu. Mazajam vieglajam automobīlim ne ļoti paveicās ar savu pirmo īpašnieku: Mans: “Ehh, izbraukšu!” bieži vien beidzās ar iestigšanu līdz pašam slieksnim. Gadījās reiz tādā situācijā būt tālu no civilizācijas tumšajā diennakts laikā.. Tajā momentā es Džeimsa Bonda stilā paskatījos savas ceļabiedrenes aiz šausmām izplestajās acīs un pilnīgā mierā bridu atvērt bagažnieku, lai izņemtu lāpstu, domkratu un netālu atrastu pāris koka gabalus.. Divu-trīs stundu laikā, pēc sīzifa cienīgas piepūles no mana miera nebija paliecis nekas. Biju gatavs zvanīt draugiem un pat izsaukt evakuatoru.

Un brīdī, kad mana roka jau stiepās pēc telefona, draudzenei atvērās otrā elpa. Viņa mūs abus uzlādēja ar tik spēcīgu pārliecību, ka pēc pusstundu ilgas piepūles, mēs paši saviem spēkiem izkārpījāmies no dubļiem. Bet pēc tam, atskatoties, no kurienes bijām izkārpījušies, nesapratām, kā tas iespējams.

Ar sievietes spēku tā ir vienmēr. Tas guļ, kamēr apstākļi to neizmāna uz āru.

Raganas stāvoklis – tas ir sava veida kontrolējams neprāts. Kad sieviete kļūst māte, viņa no tā atvadās uz visiem laikiem. Acīs izgaist dusmas, pašiznīcinošo darbību uzliesmojumi pazūd, vietā nāk maigums un līdzsvarotība. Tā, ko ļoti mīl daudzi tie vīrieši, kuri baidās no sievietes spēka. Nepieradināmā vilcene kļūst par sargātāju un glabātāju.

Sievietes enerģijas varenība vienmēr manī iedvesusi milzīgu pateicību. uzpirkusi ar nesaprotamību, noslēpumainību un mani izbrīnijis tās vieglums. Es vienmēr ar cieņu esmu attiecies pret vīriešu sasniegumiem viņu attīstības ceļā. taču baidos pat iedomāties, uz ko spējīga spēcīga sieviete. kura iemācījusies nebaidīties pati no sevis.

Autors: Jurijs Demčenko

http://chyda1.livejournal.com

Tulkoja: Ginta FS