Arī attiecības ģimenē ir jākopj!

virietis sieviete6

Kāpēc mēs savās mājās nespējam saglabāt cieņpilnu atmosfēru?

Varbūt mēs vienkārši neprotam uzturēt savas attiecības kārtībā?
Domās atgriezīsimies savā bērnībā.

Es esmu pārliecināta, ka daudzus no mums mācīja, kā jāuzvedas sabiedrībā, kā uzkopt māju un rāja par nepaklausību. Bet vai daudzi vecāki saviem bērniem mācīja, kā jāveido attiecības laulībā? Kā laipni sarunāties, lai viens otru neaizskartu, kā paust mīlestību, maigumu, cieņu, delikātumu? Vai daudziem no mums tā bija daļa audzināšanas?

Vairums sieviešu piekritīs, ka no viņām prasīja būt labām skolniecēm, labticīgām izpildītājām, paklausīgām meitenēm, bet kā kļūt par labu sievu, kā pasargāt savu laulību no plaisām un nesaprašanās, kā nekaitēt pašām sev – to mācīja ļoti reti.

Kad jautājums skar attiecības ģimenē, mēs visi esam tie, kas šīs lietas apguvuši pašmācības ceļā.

Taktisku un cieņpilnu attieksmi ģimenē vīram pret sievu un sievai pret vīru nemāca ne ģimenē, ne skolā.

Mums māca risināt sarežģītus uzdevumus, lasīt biezas grāmatas literatūrā, nodarboties ar rokdarbiem un sasniegt panākumus sportā. Un atšķirībā no zinatniskajām macībām, attiecību tēmai netiek veltīts ne laiks ne uzmanība.

Ēdiens, apģērbs, mājas – ir cilvēka pamatvajadzības. Un loģiski būtu pieņemt, ka atmosfēra mājās arī ir daļa mūsu dzīves, mūsu nepieciešamība pasaulē, miers, komforts un harmonija.

Tomēr vairumam cilvēku darbs pie attiecībām, kas padara māju siltu un mīļu, nešķiet pievilcīgs un nepieciešams, jo nepareizā priekšstata dēļ, ka sarunvalodas prasmes, vienam otra autoritātes uzturēšana, cieņpilna komunikācija nāk tikai ar pieredzi, un tāpēc tai nav nepieciešama īpaša apmācība.

Vai tiešām cilvēki, kuri laulībā nodzīvojuši daudzus gadus, ar attiecībām tiek galā labāk, kā citi?

Diemžēl atbilde ir noliedzoša. Laimīgu attiecību skaits ir ļoti mazs. Daudzas sievietes, kuras nodzīvojušas 30 gadus laulībā, un kurām vajadzētu būt profesionālēm šajā jomā, tomēr nespēj izdarīt tā, lai attiecības ģimenē būtu uzticēšanās, harmonijas un mīlestības pilnas.
Vai var teikt, ka viņas ar attiecībām tiek galā labāk kā astoņpadsmitgadīgās? Dažkārt sanāk gluži otrādi. Vairums pieaugušo sieviešu tik daudzus gadus savās attiecībās ir pielietojušas sabiedrībā vispārpieņemtās pieejas, kas nestrādā, ka viņu attiecības ir piepildītas nevajadzīgiem vārdiem, darbībām, aizvainojumiem un pārmetumiem, nevajadzīgiem strīdiem un pretrunām. Viņas cenšas kontrolēt šo haosu ar līdztiesības, brālības, matriarhāta un diktatūras paņēmieniem. Un kā gan var cerēt, ka šie paņēmieni palīdzēs attiecībām kļūt mīļām un sirsnīgām?

Ja arī tev nav šo prasmju, nekrīti izmisumā! Ir tik daudz gan jaunas gan jau nobriedušas ģimenes, kuras spējušas tikt pāri stereotipiem un sākt būvēt uzticības un cieņpilnas attiecības, kurās valda mīlestība, cieņa un harmonija.

Ir svarīgi vispirms šīs attiecības sakārtot un pēc tam uzturēt tajās kārtību un tīrību, tāpat, kā to darām, uzkopjot māju. Arī tad, ja esat pieļāvuši daudz kļūdu un līdz šim nav sanācis saglabāt mieru mājās, nebēdā, mēs esam līdzīgi!  Sešus savas laulības gadus es kļūdījos un pieļāvu daudzas nepieļaujamas darbības, ar savām rokām ieraku zemē mīlestību, paslēpu mīlestību zem savām ambīcijām, bakstīju, dūru un griezu ar asiem vārdiem, aizstāvot savu “taisnību” (kā gan es tajā atpazīstu sevi GFS). Bet tagad jau trīs gadus es veicu šo kļūdu labojumu, cenšos attīrīt savu māju no tā haosa, kur pati radīju ar savu nezināšanu, neprasmi, lepno prātu, emancipācijas idejām.

Ja tu esi uz šī ceļa un gatava strādāt pie tā, lai radītu uzticēšanās un cieņpilnas, mīlestības piepildītas attiecības un meklē metodes mierīgam šo jautājumu risinājumam, tad mums ir pa ceļam.

Autors: Jūlija Pavlova
Tulkoja: Ginta Filia Solis
Foto: pixabay

P.S. Fantastisks un ļoti vērtīgs nodarbību cikls mums – latvietēm partnerattiecību sakartošanai, ir Ineses Prisjolkovas “Viņš+Viņa” semināru cikls. Jau 30. oktobrī būs nākamā nodarbība. Pieteikties vari ŠEIT

Raganas smarža

7059160-R3L8T8D-1000-6

Lielisks raksts, ko uzrakstījis vīrietis, lai mēs labāk saprastu savu sievietes spēku.

Man jau ļoti sen gribējās uzrakstīt par sievietes Spēku. Par to, kā es to Saprotu, Jūtu, Apzinos. Un, šķiet, pienācis īstais laiks.

Vispirms vienosimies par to, ka raganas nelido uz slotas un nedzer cilvēku asinis. Konkurenci nemīlošā kristietība šo vārdu ir izvārtījusi dubļos un vēljoprojām cilvēku apziņā vārds “ragana” nes ļoti negatīvu noskaņu. Varētu izmantot citu vārdu, bet tāda nav. Krievu valodā nedaudz vieglāk un visu šo negatīvo nozīmi varētu uzkraut Бабе Яге – viņa ir izdomāta un viņai – vienalga.

Ja atvērsiet Siņeļņikova anatomijas atlantu, jūs neatradīsiet pārāk lielas atšķirības vīrieša un sievietes ķermenī. Jā, protams, uroģenitālā sistēma. Cik tur daudz par to – drusciņ – viena nodaļa? Sekundārās dzimuma pazīmes? Tad nu gan, izbrīnīja! Mūsu progresīvās medicīnas laikā!

Rodas līdzības ilūzija. Taču tā tas nav. Sieviete un Vīrietis atšķiras kā diena no nakts. Tajos nav ne kripatiņas līdzības.

Šī fakta apzināšanās atnāca pie manis lēni un mokoši.

Vīrieši nesaprot sievietes. Es arī ļoti patiesi centos. Bet viss manas pūles pašam sev izskaidrot sievietes dabu, regulāri cieta neveiksmi. Žēl, bet nav lietošanas instrukcijas šīm noslēpumainajām būtnēm.

Tagad esmu pārliecināts, ka galvenā kļūda – mēģinājums mijiedarboties ar sievieti, izmantojot prātu.

Komunicēt ar viņu kā ar vīrieti ir neefektīvi – tāpat kā izmantot Windows klaviatūras taustiņu kombinācijas, strādājot ar Mac. Manā dzīvē reiz bija sievviete, kurai es bieži teicu: “Es bez vilcināšanas uzticētu tev savu dzīvību, taču es neticu nevienam tavam vārdam.” Un viņa pasmaidīja atbildes vietā, jo arī viņa neticēja saviem vārdiem.

Reiz atgriezāmies no tālāka brauciena. Bija lieliska diena, spīdēja rāma rudens saule. Ceļš nebija pārslogots, brauciens komfortabls. Pēkšņi mana ceļabiedrene teica, ka vēlas ēst. Es pabrīnījos, jo nesen bijām paēduši. Taču nogriezos pie tuvākā restorāna. Ēst vēljoprojām negribējās. Pusstunda – un atkal bijām jau ceļā.

Nebijām nbraukuši ne puskilometru, kad priekšā uz ceļa ieraudzījām baismīgu avāriju. Divas mašīnas pilnībā samīcītas, daudzas cietušas. Lēnām braucot gar pašu ceļa malu, es pa atvērto logu dzirdēju, kā kāda sieviete kliedz telefonā, ka avārija notikusi pirms pusstundas, bet ātrie vēl nebrauc…Protams, nav man īsti tādas parliecības, ka, ja manu ceļabiedreni nebūtu pārņēmis tāds “pēkšņais izsalkums”, mēs noteikti būtu cietuši – jo tādos gadījumos vispār grūti kaut ko zināt pilnīgi noteikti. Taču to, ka brīžos, kad viņa ir “pareizajā stavoklī”  viņa nekad nenonāk satiksmes sastrēgumos, es zinu noteikti.

Krieviski vārda Ведьма izcelsme ir no vārda «ведать». (Latviski to pateikt nevar). Zināt.

“Skaidra”, klusa zināšana sievietēm piemīt daudz biežāk kā vīriešiem. Tā ir brīnišķīga dāvana un smaga nasta vienlaicīgi.

Sieviete, kura sāk apzināties savu Spēku, rada nestabiila un haotiska radījuma iespaidu. Kā nu ne! Vairākums gadījumu viņa nav spējīga ne aprakstīt, ne padalīties ar savu jauno pieredzi, ne paskaidrot, ne izskaidrot to, ko zin, saprot un jūt. Tieši šajā bezspēcības etapā arī izlien sievietes emocionalitātes anakonda.

Vīrieši ir stabili. Viņu refleksijas impulss gandrīz vienmēr iziet caur apdomas un apsvēršanas filtru. Tur tas arī dziest. Vai, kā minimums, vājinās.

Vārds “histēriķis” tā arī nekad nekļūs vīrieša. Pat tad, ja to attiecinās uz vīrieti.

Līdz zināmam vecumam es biju pārliecināts, ka sievietes emocionalitāte ir ļaunums. Mana māte neizpauda savas pozitīvās emocijas, bet nevarēja atteikties no graujošajām. Taču ar laiku, pieaugot, es sāku satikt citas sievietes un sapratu, ka emocionalitāte var būt neizsīkstošs avots.

Kaut reizi pieredzējis šo vilkmi, vīrietis to meklēs visu atlikušo mūžu.

Nevaru atturēties no analoģijas: iedomājaties pašu briesmīgāko negaisu, kuru esat redzējuši savā mūžā. Pērkona grāvieni satricina visu apkārtni. Šķiet, ka zibens spērieni izspers zemi no kājapakšas. Briesmīgi! Taču šajā enerģijas viesulī ir kas biedējoši pievelkošs. Mainās gaiss. Viss apkārt pildās ar elekrību un rodas jaunas, pavisam citādas vibrācijas. Un pērkons! Manā dzīvē bijušas pāris reizes, kad pērkona laikā jutu kā ķermenis kāri tver katru pērkona grāvienu. Es skrēju laukā negaisa laikā, jo mani tur vilka – pat naktī. Tā arī ar emocijām. Viss atkarīgs no pašas sievietes. Ja viņā ir tieksme visu graut un ārdīt, slieksme uz vardarbību, tad arī emocijas tādas būs. Bet, ne vienmēr ir tā. Es biju ļoti izbrīnīts, kad uzzināju, ka arī sievietes, kurām piemīt maiga sirds enerģija ir spējīgas uz ekstāzi.

Un tad ir deja.

Sievietes spēja “atlaist sevi” ir patiesi fenomenāla. Visas slēptās rezerves, spējas un sasniegumi ir šajā – sievietes “tumšajā” pusē.

Protams, arī vīriešiem šis avots ir zināms. Taču, kā likums, pie tā viņi iet ilgi un mērķtiecīgi.

Sieviete, kura nupat sākusi apzināties savu spēku, vēl nav ragana. Šo savu nepakļāvīgo personības daļu ir vajadzīgs iemācīties kontrolēt. iemācīties to vadīt. Un šeit tā sastopas ar savu pirmo un galveno ienaidnieku – Bailēm.

Tas patiešām ir ļoti liels un spēcīgs šķērslis. Daudz vienkāršāk ir aizmirst, nospiest un nepievērst uzmanību. Lai tikai nesastaptos ar šo monstru aci pret aci, lai tikai nebūtu jāiziet no trauslās komforta zonas! Un galvenais Baiļu resurss ir Neziņa. Sieviete, kura spējīga iekāpt nezināmajā, atrodas aiz prāta aizdegtajām lampām! Viņa atrodas vispār aiz jebkā robežām Šajā aukstajā plašumā pūš vējš un pulsē spēks. Un šis tukšums glabā sevī pašu Mūžību. Taču tajā nav un nevar būt nekā cilvēciska. pavisam nekā…

Un šeit sieviete saskaras ar citu, ne mazāk nopietnu šķērsli. Ar pārliecības problēmu? Kāpēc? Dēļ kā?

Divi lielākie sievietes dzīves paradoksi: sava bezgalīgā potenciāla apzināšanās un neticēšana saviem spēkiem, kas bieži robežojas ar pilnīgu bezpalīdzību.

Pārliecības un virziena trūkums strādā efektīvāk kā bailes. Kas tur slikts, aizmirsties un ļauties mazajiem ikdienas darbiņiem? Kāpēc tiekties uz to, ko grūti pat iedomāties? Dzīvot kā baltajai vārnai starp pelēkajiem putniem? Iet spēka ceļu – tas nozīmē nolemt sevi briesmīgākajai vientulības izpausmei – Mūžīgai Vientulībai. No šīm durvīm vējo tads aukstums, ka atrodoties pie tām, sieviete cenšas tās aizvērt pēc iespējas ātrāk… uz visiem laikiem.

Sievietes tumšo pusi lieliski līdzsvaro vīrišķā enerģija. Ja tāda sieviete satiks īsto vīrieti, viņa viegli un ar prieku atdos par šo savienību visus pasaules dārgumus. Ļaus savai enerģijai piešķirt virzienu un pārliecību. Es pat teiktu, ka vīrietis ir spējīgs izvest sievieti pa pašu bezdibeņa malu… ar aizsietām acīm. Viena pati, pati par sevi sieviete reti ir spējīga uz tādu varoņdarbu.

Raganas uzticēšanās ir ārkārtīgi augstu vērtējama.

Spēcīgas sievietes klātbūtne pati par sevi ir liels parbaudījums vīrietim. Un tajā pat laikā – milzīga balva.

Viņas enerģētiskajā laukā vīrietis ir nolemts sava spēka meklējumiem, visu iespējamo (un neiespējamo) resursu piesaistīšanai. Ko darīt? Spēks var mijiedarboties tikai ar spēku. Pretējā gadījumā vīrietis tiek “aizmests” kā iztērēts, nevajadzīgs ieliktnis.

Savu spēku kontrolējoša sieviete ir spējīga uz ļoti daudz ko. Viņas intereses fokuss pārvietojas abstraktajā un ikdienas mazās, personiskās intereses viņu aizrauj arvien mazāk. Ragana “neieciklējas” primitīvā sadzīves maģijā. Ar to jau tā izspēlējusies iepriekš, pārliecinājusies par savām iespējām un negrib tam tērēt savus vērtīgos resursus.

Es teiktu, ka raganai ir velnišķīgi pievilcīga smarža. To nevar saost ar degunu, taču var sajust ar ķermeni. Tā ir pārliecības un spēka smarža.. Ticiet, dažiem vīriešiem tas ir ļoti nepieciešams.

Ar smaidu atceros savu pirmo automašīnu. Mazajam vieglajam automobīlim ne ļoti paveicās ar savu pirmo īpašnieku: Mans: “Ehh, izbraukšu!” bieži vien beidzās ar iestigšanu līdz pašam slieksnim. Gadījās reiz tādā situācijā būt tālu no civilizācijas tumšajā diennakts laikā.. Tajā momentā es Džeimsa Bonda stilā paskatījos savas ceļabiedrenes aiz šausmām izplestajās acīs un pilnīgā mierā bridu atvērt bagažnieku, lai izņemtu lāpstu, domkratu un netālu atrastu pāris koka gabalus.. Divu-trīs stundu laikā, pēc sīzifa cienīgas piepūles no mana miera nebija paliecis nekas. Biju gatavs zvanīt draugiem un pat izsaukt evakuatoru.

Un brīdī, kad mana roka jau stiepās pēc telefona, draudzenei atvērās otrā elpa. Viņa mūs abus uzlādēja ar tik spēcīgu pārliecību, ka pēc pusstundu ilgas piepūles, mēs paši saviem spēkiem izkārpījāmies no dubļiem. Bet pēc tam, atskatoties, no kurienes bijām izkārpījušies, nesapratām, kā tas iespējams.

Ar sievietes spēku tā ir vienmēr. Tas guļ, kamēr apstākļi to neizmāna uz āru.

Raganas stāvoklis – tas ir sava veida kontrolējams neprāts. Kad sieviete kļūst māte, viņa no tā atvadās uz visiem laikiem. Acīs izgaist dusmas, pašiznīcinošo darbību uzliesmojumi pazūd, vietā nāk maigums un līdzsvarotība. Tā, ko ļoti mīl daudzi tie vīrieši, kuri baidās no sievietes spēka. Nepieradināmā vilcene kļūst par sargātāju un glabātāju.

Sievietes enerģijas varenība vienmēr manī iedvesusi milzīgu pateicību. uzpirkusi ar nesaprotamību, noslēpumainību un mani izbrīnijis tās vieglums. Es vienmēr ar cieņu esmu attiecies pret vīriešu sasniegumiem viņu attīstības ceļā. taču baidos pat iedomāties, uz ko spējīga spēcīga sieviete. kura iemācījusies nebaidīties pati no sevis.

Autors: Jurijs Demčenko

http://chyda1.livejournal.com

Tulkoja: Ginta FS