Pieņemt vai aiziet?

Vārdu “pieņemt cilvēkus tādus, kādi tie ir” dziļākā jēga nav piespiest sev paciest visus viņu graujošos un aizvainojošos nodarījumus attiecībā pret mums…
Tie nozīmē tikai to, ka mums nav tiesību otram cilvēkam pieprasīt, lai tas mūsu dēļ mainītos.
Labi būtu, ja mēs vārdu “pieprasīt” tuvības kontekstā varētu vispār nelietot. 

Mums nav nekādu tiesību audzināt un pāraudzināt tos, kurus neesam dzemdējuši.
Mēs nedrīkstam citiem atņemt viņu vērtības.
Mēs nedrīkstam viņu vietā izdarīt izvēles un pārliecināt tos par to, kas, mūsuprāt, viņiem būs labi.
Mēs nedrīkstam braukāt pa svešām dzīvēm tās kontrolējot, cenšoties sakārtot nesakārtoto, kaut ko tajās mainīt un uzspiest tās transformācijas, kas pašiem šķiet ļoti vērtīgas.

Bet ir mums arī tiesības.
Tiesības sakrist pat tad, ja esam ļoti atšķirīgi, un mums tomēr izdodas normāli izturēties vienam pret otru, ja ir apmēram līdzīgi mērķi un apmēram līdzīgs skats uz dzīvi.
Tiesības vienoties. Tieši vienoties, nevis uzstādīt ultimātus, spekulējot ar sevi un savu ārkārtīgi vērtīgo klātbūtni.
Tiesības atskaņot un piedāvāt, tajā pat laikā esot gataviem jebkurai atbildei.
Žēlabas par to, ka “es nevaru aizklaudzināties” parasti nozīmē to, ka “es nevaru panākt to, ko es gribu”.
Tiesības neciest pazemojumus.
Neciest pat tad, kad cilvēks hroniski cenšas tevi pārliecināt par to, ka viņš tā nav gribējis, ka nesaprot, kā tas tā varēja sanākt un lūdz piedot, jo viņam bijusi grūta bērnība.
Tu taču mijiedarbojies ar pieaugušu cilvēku. Un viņam ir milzīgas problēmas, ja vinš nespēj saprast, ko un kāpēc dara.
Ja viņam izdodas tevi apvainot un pazemot daudz ātrāk, kā paskaidrot, kas viņam bija padomā.
Ja viņš pie katras savas neizdošanās ir gatavs vainot savu mammu.
Bet pieaudzis cilvēks pats risina savas problēmas vai arī iziet terapijas kursu. Eksperimentēt un izgāzt savas dusmas uz tuvajiem cilvēkiem ir diezgan pretīgs veids kā justies iluzori pilnvērtīgam.

Un ir tiesības piecelties un aiziet.
Tas ir godīgi un drosmīgi. Daudz godīgāk un drosmīgāk nekā gadiem ilgi sēdēt blakus cilvēkam, kurā gandrīz nekas tevi neapmierina, tomēr tu visu laiku pasīvi gaidi viņa pārmaiņas vai arī aktīvi, bet vienpusēji “sities par mīlestību”, nepamanot, ka tā iznīcini pat sīkākās vēl dzīvas daļiņas.

Es vienmēr jokoju, ka, ja tevi otrā cilvēkā pastāvīgi kaut kas tracina un tev ļoti gribās viņu aizbakstīt līdz ideālam, tad nav vērts to darīt – pilna pasaule ar jau gataviem…. tiem, kuri tev vajadzīgi un kuriem vajadzīgs būsi tu.

Dodies tos meklēt.
Vai arī sēdi un sagaidi.
Vai arī iemīli un iekārto sev savu brīvību.
Variantu ir miljons.

Bet neiestiedz kā purvā tajos cilvēkos, kurus tu vēlies pārtaisīt.
Tajos, kuri jau sen tev likuši saprast, ka vairāk par to, ko viņi var tev piedāvāt, nekad nebūs, taču tev ar to ir par maz.
Tajos, kuri tevi izmanto un pazemo, bet tu tici, ka tā ir normāla jebkuru attiecību sastāvdaļa.
Un tajos, kuru muguru tu redzi biežāk kā acis…

Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Tiesības zināt

Nav iespējams bērnu uzaudzināt gluži bez aizliegumiem. Kaut vai tikai tāpēc, ka viņš nespēj atpazīt bīstamību tajā, kas viņam nav pazīstams un nav saprotams.
Taču viņam ir tiesības zināt, KĀPĒC viņš nedrīkst.

Pat mazulim kaut uz pirkstiem ir jāizskaidro, kāpēc viņš, piemēram, nedrīkst aiztikt karstu tējkannu, tad trauksmes un neskaidrību būs daudz mazāk, kā arī skaidrība par iespējamām sekām būs daudz lielāka, nekā tad, ja minēsi visizplatītāko argumentu “tāpēc, ka es tā teicu”.
Viņš uzzinās, ka konkrētais aizliegums nav ierobežojums vai spēka pozīcija, bet veids kā viņu pasargāt.

Un tā ir vienmēr. Un tā ir it visā, kas saistās ar to, kas notiek starp cilvēkiem.

Mani mīļie, mums ir tiesības zināt un arī mūsu tuviniekiem ir tiesības zināt.

Diemžēl savā pieaugušo pasaulē mēs parāk bieži paši aizmirstam, ka cilvēkiem, ar kuriem mēs mijiedarbojamies, IR TIESĪBAS ZINĀT, un tikpat bieži mēs izjūtam to, ka citi aizmirst to attiecībā uz mums.

Daudzas reizes pāru terapijā esmu novērojusi, kā cilvēki savas attiecības ar otru cilvēku izdzīvo galvā, bet ārējā līmenī apmainās tikai ar nenozīmīgām sadzīvistiskām frāzēm.
Un iztrūkst pieaugušu cilvēku dialogs.
Un vēl iztrūkst iespēja precizēt, iespēja godīgi atzīt savas jūtas, godīgi atskaņot problēmu un godīgi izteikt savu viedokli, godīgi meklēt risinājumu un pat godīgi izšķirties, ja reiz tāds ir lēmums…

Daudzi ir nonākuši situācijā, kad domājuši, ka viņu pārī viss ir normāli, bet pēc tam mīļotais un tuvais cilvēks pēkšņi ir paziņojis, ka jau daudzus gadus ar visu ir neapmierināts un, ka viņam ir ļoti daudz pretenziju, un, ka viņam jau ir kāds cits tuvāks cilvēks, pie kura tad šobrīd arī dodās.
Nesteidzieties apvainot tuvredzībā šo cilvēku, pār kura galvu tas viss veļas.
Labāk nolieciet malā briesmīgos uzstādījumus par to, ka mīlošiem cilvēkiem jāpārvalda “sadzīvistiskā ekstrasensorika”.

Mūsdienu ātrais dzīves ritms ne vienmēr cilvēkam ļauj “iziet neverbālās nolasīšanas astrālā” un saprast to, ko mums atklātā tekstā otrs nav pateicis.
Bet visu pārējo ļoti viegli ir norakstīt uz nogurumu, sliktu garastāvokli, kas pats no sevis pāries.
Tad, lūk, NEpieaugušam cilvēkam daudz vieglāk ir noorganizēt sev paralēlo dzīvi, nekā parunāt ar to, ar ko kopā viņš dzīvo, par to, ka kaut kas ir ne tā, ka ir vērts kopīgi pameklēt risinājumus vai kopā pieņemt lēmumu par šķiršanos.
Protams, vieglāk dzīvot, un viņš arī dzīvo, pēc principa “gan jau kaut kā tas pats no sevis atrisināsies”, jo vieglāk ir būt labam visiem nekā godīgam.
Tieši šo iemeslu dēļ mūžīgie bērni vienmēr ir daudz negodīgāki par emocionāli nobriedušiem cilvēkiem…

Briedums atbild par savu rīcību un prot izturēt savu lēmumu rezultātus, saprotot to, ka tādu cilvēku, kam viss ir labi un nesāpīgi, šajā pasaulē praktiski nav.

Saprotiet, pat tad, ja viss iet šķērsām, CILVĒKAM IR TIESĪBAS ZINĀT?!
Pat tam, kuru vairs nemīl ir tiesības zināt to, ka viņu vairs nemīl, un šī informācija viņam būs daudz nesāpīgāka un mazāk graujoša, nekā zināt, ka viņu ilgstoši slepeni ir nodevuši.
Pat par visrūgtāko un pašu sāpīgāko un grūtāk pieņemamo mums ir tiesības zināt.
Lai paši varētu izlemt, kā tagad būt un ko darīt.
Lai nebūtu jādzīvo mokošā nenoteiktībā un neziņā.
Lai tikai pats varētu būt tiesīgs rīkoties ar savu dzīvi, nevis nodot to citu cilvēku rokās, kādu, kuri nolēmuši mūs pažēlot vai uzskata, ka esam nepietiekami spēcīgi.

Ja kas, mēs visi esam nepietiekami stipri.
Taču mums pietiks spēka, lai ZINĀTU.

© Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Cilvēks var izmainīties tikai vienā gadījumā…

ahremcik

Kad manā dzīvē bija beigušās ļoti smagas attiecības, es diezgan ilgu laiku domās pie tām ļoti spēcīgi turējos. Protams, es sapratu, ka tam nav nekādas jēgas, taču man vienalga šķita, ka es spēšu kaut ko labot. Kad eiforijas migla izklīda, es sāku redzēt visas otra cilvēka psiholoģiskās īpatnības. Es tās vienmēr dziļi dvēselē biju zinājusi, taču, kā jau vairums no mums,  biju pārliecināta, ka mīlestība spēj visu, ka cilvēks var mainīties.

Es meklēju rakstus par atkarības tēmām, par rakstura akcentiem, par infantilitātes un manipulāciju dabu un tā tālāk un tamlīdzīgi. Ievietoju tās savā laika joslā un rādīju cilvēkam, sakot: “Ņem, paskaties! Lūk, kas notiek! Tev ir tā un šitā!”

Droši vien vari iedomāties, kādu atbildi es saņēmu? Pareizi, agresiju “pati muļķe”. Bet kā tad tu gribēji? Tā vieta, kurā tu cilvēkam baksti ar pirkstu, sāp. Visi īpašie uzvedības modeļi ir viņa psiholoģiskā aizsardzība no dvēseles brūcēm. Tās ir gadiem ilgi atstrādātas uzvedības stratēģijas, kas ļauj nosacīti normāli eksistēt šajā pasaulē, neesot viengabalainai personībai.

Tagad es droši varu teikt, ka cilvēks var izmainīties. Cilvēks patiešām var izmainīties. Tikai vienā gadījumā (lasiet uzmanīgi!) – KAD PATS TO VĒLĒSIES.

Tu droši vien domā, ka kļūsi par tieši to motivatoru, dēļ kā vai priekš kura vai par spīti kuram tavs tuvais cilvēks vēlēsies mainīties? Neglaimo sev. Tava ietekme nav ne par kapeiku lielāka nekā laikapstākļi aiz loga. Tev var pielāgoties, paņems lietussargu negaisa gadījumā, bet mainīt savas pārliecības un vēl vairāk, savas personības struktūru – dēļ mākoņiem aiz loga… Vai tu esi normāls?

Taču, ja pašu cilvēku pēkšņi vairs neapmierinās tas, ka lietus laikā viņu māc skumjas, bet svelmes laikā viņš cieš… Kad viņam pašam apniks tas, ka viņš jūtas dziļi nelaimīgs, neveiksmīgs, ka dzīve notiek pavisam savādāk, kā viņš būtu vēlejies, vai vēl kaut kas…. Vai arī, kā tik vien Dievs nejoko, naktī piemeklēs atklāsme par to, ka “es kaut kā pavisam nelabi dzīvoju”…. Lūk tad viss būs iespējams.

Taču tu tajā laikā jau būsi ļoti tālu no sprādziena epicentra…. Un labāk tev būt tālāk, lai tevi nenogalinātu sprādziena vilnis…. Tāpēc, ka atzīt to, ka “es pats biju visa manā dzīvē notiekošā iemesls” – ir ļoti smags pārbaudījums. Kā likums, parasti par visu neveiksmju vaininieku uzskata to, kas blakus…. Vai bija blakus…. Kamēr vēl tas otrs cilvēks noies to ilgo ceļu pie saprašanas par to, ar ko sākas viss mūsu dzīvē…. Ja, protams, vēlēsies iet…

Nīls Donalds Volšs rakstīja, ka “labākais, ko mēs mīļotā cilvēka labā varam izdarīt, – piešķirt viņam lielāku porciju viņa paša”. Tas nav ne naids, ne dusmas, ne atriebība, ne “paskaties, kā tev bez manis būs”. Tā ir mierīga pārliecība par to, ka katram cilvēkam ir tiesības būt tam, kas viņš ir un ar to, kas ir viņā. Pat tas, ka kādu laiku jūs esat pārī (tas vienmēr ir uz kādu laiku), nedod tev tiesības izmainīt otru cilvēku.

Mēs esam atbildīgi tikai paši par sevi. Mēs piedzimstam atsevišķi viens no otra un aiziesim paši par sevi. Katram no mums ir sava paša dzīve un sava sūtība uz šīs zemes.
Tava griba attiecas tikai uz tavu dzīvi. Un nevajag tēlot Dievu, domājot, ka tev ir tiesības ietekmēt otra cilvēka likteni. Liec mierā otru, nodarbojies ar sevi! Psihologiem ir princips – nerisināt klienta problēmas bez paša cilvēka pieprasījuma. Patiesībā jau bez pieprasījuma, viņš nemaz nav klients.

Tāpēc mums visiem ir vērts sekot Visuma zelta likumam: nevajag iejaukties tur, kur tev nelūdz. Uzsveru, pieaudzis, psihiski vesels (bet par viņa veselību mums nav tiesību spriest) ir spējīgs tikt galā pats ar savām problemām vai palūgt palīdzību, ja nespēj tās atrisināt.

Kļūsti pats par sava likteņa radītāju – tas ir labākais, ko tu šajā dzīvē vari izdarīt. Un, ja kādam blakus tev vajag izmainīties, tātad tas arī notiks. Un tu kļūsi par motivatoru ar savu paša realizācijas faktu. Ja otru cilvēku tavs ceļš nepievelk un neiedvesmo, tad arī tas ir lieliski – viņam, iespējams, ir savs ceļš. Bet ar tevi kopā ies tie, kuru ceļi atrodas tuvumā tavējam.

Lilija Ahremčik
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Pirms iet pie Otra

silti kopa

Mēs ejam pie Otra cilvēka pēc siltuma. Pēc atbalsta. Aizsardzības. Spēka. Stabilitātes. Ķermeņa kontakta. Atzinības. Uzmanības. Un vēl daudziem “pēc”.

Pēc tām rūpēm, ko par maz saņēmām bērnībā. Pēc tās mīlestības, kura mums it kā pienācās, bet nez kāpēc apgāja mūs ar līkumu.

Mēs ejam pie Otra ar prasību un viļamies. Tāpēc, ka Otrs atsakās būt funkcija un izpildīt visas mūsu vēlmes.

Lieliskas attiecības ar partneri var izveidoties tikai tad, ja mēs ejam pie viņa pēc viņa paša. Viss pārējais kļūst par patīkamu bonusu, bet – ne dzīves nepieciešamību.
Attiecības būs dzīvas tad, kad mums ir dzīve arī bez tām. Tās izrādīsies harmoniskas, kad tajās ir brīvība un tiesības katram pateikt savu “nē”.

Un tieši tāpēc, mums vispirms pašiem jāierauga savi iekšējie “caurumi”, mums tie pašiem jāizprot un pašiem jāaizpilda. Mums ir jāizdzird un jāizdzīvo savas jūtas. Mums jāapzinās savi iekšējie procesi.

Pretējā gadījumā mēs vēršamies pie Otra, viņu pašu izslēdzot no attiecībām. Un sasitamies pret vienaldzības klintīm, tāpēc, ka neredzam viņa personību. Cīnāmies ar viņa atkarībām, tāpec, ka aizveram savas personīgas traumas. Savainojamies pret viņa vārdiem un neejam prom, jo ticam pasakām.

Kad mēs iemācāmies būt spējīgi paši sev būt drošs atbalsts, īsts draugs, gādīgs vecāks, kāda cita mīlestībai vairs nav tik milzīgas nozīmes.

Pirms iet pie Otra, sper soli pie sevis. Atrodi spēku. Uzbūvē savas robežas. Ietin sevi uzmanības sedziņā. Atzīsti savus nopelnus. Ieslēdz savu iekšējo kompasu, tas parādīs pareizo mērķi un virzienu.

Ļauj ieskanēties savām vajadzībām. Tad tev izdosies sevi saprast. Un iesākumā pašam sevi nodrošināt ar to, kas tik ļoti ir vajadzīgs.

Bet Otrs no instrumenta pārvērtīsies par dzīvu cilvēku, attiecības ar kuru veidosies nevis no pozīcijas “vajag”, bet no patiesa “vēlos”.

Lai mums labi un silti ar sevi!

 

Aglaja Datešidze
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Nedaudz par attiecībām

viriskiba4

Var teikt, ka otrs cilvēks nedod mums to, ko vēlamies.
Bet var pamanīt to, ka mēs paši nepaziņojam par savām vajadzībām.

Var teikt, ka partneris mūs nepietiekoši ciena.
Bet var pamanīt to, ka mēs pārāk maz cienām sevi un tas ir redzams.

Var teikt, ka mūsu partneris ir muļķis.
Bet varam pamanīt, ka neprotam paskaidrot vai arī gaidām, kamēr viņš pats uzminēs.

Mēs varam teikt, ka partneris pārāk lēni garīgi attīstās un par maz strādā ar sevi.
Bet varam pamanīt, ka skrienam pārāk ātri un esam neiecietīgi pret tiem, kuri ir lēnāki par mums.

Mēs varam teikt, ka partneris dzīvē dara ne to, ko vajadzētu.
Bet varam būt arī iecietīgāki pret otra cilvēka ceļu.
Mēs varam nosaukt savu partneri par gļēvu.
Bet mēs varam pamanīt savas bailes par viņa bailēm.

Mēs varam nosaukt partneri par cilvēku, kurš neredz vienkāršakas lietas.
Taču mēs varam pamanīt, ka mēs paši par to nesniedzam viņam atpakaļsaiti.

Var nosaukt partneri par nosodošu.
Taču varam pamanīt, ka paši tam ticam – bet tajā pat laikā jebkurš vērtējums ir savas viegli ievainojamās Dvēseles aizsardzība.

Var atgrūst un izšķirties jebkurā mirklī.
Bet var ievērot, kur man pašam nepietiek resursu, lai kaut ko mainītu.

Var atstumt otru cilvēku.
Bet var pamanīt, kas tā par enerģiju, kas mūsos ir šajā brīdī un no kurienes tā rodas.

Var otrā redzēt ļoti daudz ko, taču tas var mainīties tikai tad, kad mēs kaut ko mainām sevī.
Ar mīlestību
Aglaja Datešidze
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Kā izskatās vīrietis, kuram tic?

virietis111

Pievērs uzmanību garāmgājējiem – vīriešiem: tūliņ tu uzzināsi, kā atšķirt vīrieti, kuram tic un to, kuram netic.

Redzi, iet puisis ar nolaistiem pleciem un salīkušu muguru? Viņam netic pat miesīgā māte – pirmā sieviete viņa dzīvē.

Tas vīrietis, kuram tic sieviete, burtiski ir piepildīts ar šo ticību – viņa pleci ir iztaisnoti, galva pacelta, skatiens atvērts, bet kustības mierīgas. Paskaties, vai tu sev apkārt redzi daudz tādus vīriešus?

Pats galvenais katram no viņiem ir mīļotās sievietes ticība un uzticēšanās. Ar patiesu ticību tev jāatbalsta ikviens viņa projekts, ikviens jauns sākums un viņa spējas to īstenot. Ne kripatiņas šaubu par viņa talantiem un prāta spējām!

Ko darīt, ja jūti, ka lieta ir absolūti bezcerīga un kritiens ir garantēts? Ja tu ticēsi vīrietim, pat no pirmā acu uzmetiena bezcerīgā situācijā un lietā, viņš var kļūt veiksmīgs! Tikai tava “aklā” ticība dod spēku gāzt kalnus, lai cik muļķīgi tas dažkārt nešķistu. Un pat tad, ja tomēr dažādu objektīvu iemeslu dēļ kaut kas neizdosies, tad vīrietis ar to tiks galā, taču neticēšanu viņa spēkiem viņš nekad nepiedos.

Tava ticība dod viņam spārnus, bet tavas šaubas sasien viņam rokas.

Šo pašu ticību tev jāpauž arī jūsu savstarpējās attiecībās – ticību tam, ka viņš tevi mīl un ir uzticīgs, pat tad, ja viss liecina par pretējo. Pat tad, ja viņš nav pārnācis naktī mājās.

– Tas ir viedi. Ar savu ticību viņa nevainībai tu viņu atbruņo un tajā pat laikā parādi savu ticību sev, savu pārliecību. Parādi to, ka tu nešaubies, ka kāds cits varētu būt labāks par tevi vai arī aizstāt tevi. Jā, citas sievietes cenšas to izdarīt, jo tu taču esi izvēlējusies pašu labāko vīrieti sev, taču kamēr tu tici viņam un sev, pārējās ir nolemtas neveiksmei.
Ticība iedvesmo un atbalsta. Un galvenā vīrieša emocionālā vajadzība ir tava ticība viņam.

Larisa Renar
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Tu taču viņam teici “jā”!

pateiciba viram

Mēs visi zinām, ka nedrīkst krāt negatīvu, ka tas noteikti atgriezīsies kādas nepatīkamas slimības veidā. Un tas ir neapstrīdams fakts. Tāpēc ir ļoti svarīgi saprast atbrīvošanās no negatīvajām emocijām mehānismu.
Taču vēl bez tā beidzot būtu jasāk cienīt savus vīrus.

Un ir lieliski veidi, kā to izdarīt:
– Ieviest dienasgrāmatu, kurā rakstīt pateicības savam vīram.
No sākuma pierakstīt visas viņa labās īpašības. Visus viņa nozīmīgos sasniegumus un rīcību, ko vien atceramies. Visas nodziedātas serenādes un atnestos ziedus. Visas viņa pastaigas ar suni un izmazgātas grīdas. Visas iesistās naglas un nopelnīto naudu. Un katru dienu šeit vēl kaut ko ierakstīt – vismaz 5-10 labās īpašības un darbus.

– Pārstāt kritizēt savu vīru viņam aiz muguras.
Neiesaistīties sarunās : “Manējais atkal…”. Un katru reizi, kad gribas kaut ko indīgu pateikt – iekost sev mēlē. Nesūdzēties draudzenēm, māsām, mammai. Un nekādā gadījumā saviem bērniem neteikt, ka viņu tētis ir slikts.

– Pārstāt viņu kritizēt cilvēkos.
Tas ir ārkartīgi svarīgi. Pārstāt strīdēties ar savu vīru citu klātbūtnē. Bakstīt viņu, “zāģēt” un vilkt uz zoba.

– Iemācīties pašai tikt galā ar savām negatīvajām emocijām.
Ir taču tik daudz dažādu vēra ņemamu grāmatu, dažādu skolu un kursu, kur to var lieliski iemācīties.

Ir laiks!
Olga Vaļajeva
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Par emocijām, par attiecībām ar saviem vīriem, draugiem, par to, kā kopdzīvi padarīt par svētkiem, mēs varam mācīties klātienes praktisko semināru ciklā “Viņš+Viņa”.
Rezultāti ir fantastiski.

Par Mīlestību, kad nav ciešanu

Alise Mason

Tā ir tik pieaugusi, mierīga. Rūpīga. Ar vēlmi, kaisli un reizēm trakiem smiekliem par kādu anekdoti. Bez akmens azotē un vēlmes izmantot, izspiest pēdējo pili. Ar pauzēm bez neērtības sajūtas un cieņu pret dzīvi un mīļotā individualitāti. Ar delikātumu pret pagātnes traumām un cieņu pret cilvēkiem, kuri mīlēja tavu mīļoto.

Ar prasmi palūgt bez pretenzijām un vēlmes uzvarīt kafiju, un sapratni par to, ka viņš nekad tev nepalūgs ko tādu, kas tev kaitēs.

Tā ir zināšana par to, kāds cilvēks tev ir blakus. Lepnums par viņa uzvarām, vēlme priecāties par viņa gaismu, kas deg visiem, bet tev vēl spožāk un siltāk.

Pieaugusi mīlestība ir par to, cik līdzīgi mēs esam. Ar mīļoto ir par ko paklusēt un ir kur dzīvot. Ar vēlmi iepazīstināt viņu ar tuviniekiem un draugiem, ar vecākiem, jo nav šaubu par to, ka tava izvēle ir pareizā. Jā, un nav nepieciešami apstiprinājumi un statusa “kopā” demonstrācija, vienkārši tāpēc, ka “kā gan savādāk?”.

Tā ir visu to sapņu – “pastaigāties kopā”, “runāt ar otru, kā ar sevi”, “klusiņām ķiķināt”, “spēks un viedums – divi vienā”, “beidzot satikāmies” realizācija.

Tā ir prioritāšu sakārtošana un meklējumu pārtraukšana. Meklējumu kaut kur ārpusē. Mīlestības avots ir mūsos. Sākumā radās vēlme mīlēt, un tagad mīlestības cienīgs cilvēks ir blakus. Un vēlas mīlēt. Un ir spējīgs mīlēt.

Pieaugusi mīlestība ir tad, kad tu kļūsti spēcīgāks, bet mīļotais – labestīgāks. Tā ir cieņa un uzmanība. Izvēloties vārdus un darbības. Taču ne tāpēc, lai “nesabojātu iespaidu”.

Piesardzība, lai neaizskartu mīļotā cilvēka pasauli. Nepārtaisīt, bet atbalstīt, lai viņš klūtu vēl laimīgāks. Jo, ja rez tā ir pieaugusi mīlestība, tad viņa laime IR tava darīšana.
Un nav taisnība tiem, kuri domā, ka kaisle un vēlmes ir raksturīgas tikai ciešanu pilnai “mīlestībai”. Īsta vēlme ir pieaugusi, bez projekcijām. Vīrietis un sieviete. Nav vecāku un bērnu traumas un pārneses.

Tie ir Viena Izmēra Cilvēki.

Un var būt gan grūtības, gan dažādi pārdzīvojumi, taču tie līdzsvarojas un uzskaņojas unisonā.

Pieaugušas mīlestības realizācijai ir svarīgs priekšnoteikums. Sagribēt. Mīlēt. Abpusēji. Kļūt pieaugušiem un dziedināt sevi. Izrādīt cieņu savām pagātnes traumām mīlestībā un atlaist tās.

Autors: Svetlana Patruševa
Avots: sobiratelzvezd.ru
Ilustrācija: Alise Mason
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Cik ļoti vīrietis var mīlēt sievieti

arfa4

Vīrs un sieva – viena mūžība, viena dzīve, viena nāve.

Vīrietis un sieviete, kuri ir pāris, ir vienota energosistēma, kurā izmaiņas vienā sistēmas daļā neizbēgami noved pie izmaiņām visā sistēmā.
Sieviete visa iekšpusē, vīrietis – viss no ārpuses.
Sieviete tendēta uz iekšējiem pārdzīvojumiem, pārdomām, uztraukumiem. Viņai raksturīgi ir iegrimt sevī, vadīt savus iekšējos dialogus. Vīrietim svarīgas ir viņa kustības un darbība pasaulē.

Ja savienojam šos abus postulātus, varam ieraudzīt savstarpējo saikni starp sievietes iekšējo stāvokli un viņas vīrieša ārējo reakciju.

Ne velti krievu valodā saka “муж и жена – одна сатана”.
Starp citu, es nesapratu, kāpēc vīrietis un sieviete kopā ir sātans. Nepieņemšanu izsauca pati frāze, kamēr nesapratu vārda “сатана” jēgu šajā sakāmvārdā. Sanskritā: Са nozīmē mūžība, dievišķība, Та nozīmē dzīve, На – nāve. Rezumējot teikto, šo sakāmvārdu var pārveidot “Муж и жена – одна вечность, одна жизнь, одна смерть” (Vīrs un sieva – viena mūžība, viena dzīve, viena nāve).

Atgriežoties pie saiknes starp sievietes stāvokļiem un vīrieša darbībām, var teikt, ka vīrietis atspoguļo to emocionālo fonu, kuru rada viņa sieviete.

Ja vīrietis ir NAIDĪGS, sievietei tas izpaužas kā AIZVAINOJAMĪBA.
Aizvainojuma sajūta ir vīrieša naida sajūtas sievišķā forma, tas nozīmē viena un tā pati īpašība, kas dažādi izpaužas.

Vīrieša GREIZSIRDĪBA atspoguļo sievietes NOSLĒGTĪBU. Pacentieties atcerēties kādu agresīvu, greizsirdīgu vīrieti un jūs ievērosiet, ka viņam blakus ir noslēpumaina, noslēgta sieviete. Piemēram, sieva var slēpt to, cik maksā viņas jaunā kleita, ka pēc darba ir nolēmusi pavadīt laiku ar draudzenēm. Un vīrs sāk turēt viņu aizdomās un kļūst greizsirdīgs.

BEZATBILDĪGAM vīrietim sieva ir NEPAKĻĀVĪGA. Viņa nemitīgi rīkosies tā kā pati vēlas un bieži vien viņam par spīti.

NĪGRUMS UN PIEKASĪGUMS vīrietim atbilst sievietes RUPJAI VALODAI. Sieviete, kas pastavīgi dzeļ, ņirgājas par citiem, izsmej citus un ir rupja, automātiski savā vīrietī attīsta nīgrumu un piekasīgumu.

Vīrieša CIETSIRDĪBA sievietei bieži vien izpaužas kā TENKOŠANA. Kad sieviete atļaujas tenkot, viņa ļauni izturas pret citiem cilvēkiem. Jo vairāk viņa tenko, jo cietsirdīgāks kļūst vīrietis.

SKOPUMS vīrietim atbilst MELĪGUMAM un cieņas trūkumam pret  vīrieti sievietei. Ja vīrs ir skops, tātad sieva viņu neciena un pastāvīgi māna.

Ja vīrietis LIETO ALKOHOLU, tad viņa sievai SIRDS IR SAUSA. Sirds sausums nozīmē to, ka sievietei pret vīru mīlestība ir taču viņa to neprot viņam atdot.

Viena un tā pati īpašība vīram un sievai var izpausties dažādi. Piemēram, skopums vīram var nozīmēt nevēlēšanos atdot, bet sievai – neprasmi apmierināt savu apetīti.

Lasot visu augstāk minēto, atnāk apziņa, ka nav nekadas jēgas izteikt savam partnerim pretenzijas attiecībā uz viņa rakstura īpašībām, kuras tev nepatīk. Ir vērts paskatīties uz sevi un sevī, sameklēt kā šī īpašība izpaužas tevī un sākt to sevī mainīt. Starp citu tieši tas arī ir viens no pāra attīstības aspektiem.

Un vēl viens moments.
Vīrietis savu sievieti mīl tik daudz, cik viņa mīl viņu. Savukārt sieviete mīl savu vīrieti tik daudz, cik mīl pati sevi. Vīrietis mīl sievieti tik daudz, cik ļoti viņa mīl sevi.

Interesanti, vai ne?

Autors: Tajana Ļavenko
Tulkojums: Ginta Filia Solis

Dīvaini vienkārši risinājumi, kā vienam otru nepazaudēt

paris11

No laika gala cilvēkus nodarbina jautājums: kā ilgāk palikt laimīgiem pārī?
Šie 10 psihologa vienkāršie padomi palīdzēs jums saglabāt attiecības.

1. Sadoties rokās

Šo faktu cilvēki nenovērtē, taču sadoties rokās ir ļoti svarīgi. Tas ir arī zinātniski pierādīts. Kad jūs pēdējo reizi ar savu mīļoto gājāt rokās sadevušies?

2. Vienlaicīgi doties gulēt

Pašā attiecību sākumā jūs nevarējāt sagaidīt vakaru, kad kopā varēsiet doties pie miera. Dodieties pie miera reizē, pat tad, ja kāds no jums nevar uzreiz aizmigt. Būt blakus pirms miega ir ļoti svarīgi.

3. Kopīgas aizraušanās

Pēc neilga laika attiecībās bieži iestājas rutīna un vienveidība, tad lielu lomu nospēlē mūsu kopīgās aizraušanās. Kopā vienmēr ir interesantāk! Taču ir svarīgas arī katra individuālās aizraušanās un hobiji – tās dara katru no mums interesantu.

4. Lepoties ar savām attiecībām

Laimīgi pāri nekaunās izrādīt savas jūtas citu cilvēku klātbūtnē. Ne jau tāpēc, lai “pazīmētos”, bet tāpēc, ka tā vienkārši jūtās.

5. Uzticēšanās un piedošana

Nav attiecību bez konfliktiem un strīdiem. Taču pret otru cilvēku vajadzētu attiekties ar sapratni. Tikai uzticoties un piedodot, vari būt attiecībās laimīgs.

6. Apskauties

Varbūt tas šķiet lieki, taču stabilām partnerattiecībām ir ļoti svarīgi apskauties pie katras tikšanās. Mūsu smadzenes tā iekārtotas, ka apskaujoties, to darbība līdzsvarojas un tādā veidā mēs nostiprinam saikni ar otru cilvēku.

7. «Es Tevi mīlu!»

Droši vien daudzi no mums attiecību sākumā ir izjutuši nelielas šaubas par to, teikt šos trīs vārdus, vai neteikt. Taču, kad jums ir attiecības, tie nekad nebūs lieki. Ja teiksiet tos no rīta, diena būs enerģijas pilna.

8. «Ar labu nakti!»

Sakot “ar labu nakti!” dienas beigās, Tu parādīsi, cik svarīgas Tev ir attiecības ar šo cilvēku, neskatoties uz to, kas noticis dienas garumā.

9. Vienmēr stāsti, kas noticis Tavā dienā

Laimīgie pāri daudzas reizes dienā viens otram piezvana un stāsta par to, kā klājas. Tā laicīgi var novērst konfliktus dienas beigās, jo partneris ir informēts.

10. Pievērs uzmanību tikai pozitīvajām partnera īpašībām

Ja Tu pastāvīgi meklē savā partnerī nepilnības, Tu tās noteikti atradīsi. Ja meklē tikai labo, tad redzēsi tikai labo. Vienmēr taču ir izvēles iespēja. Būt laimīgam – arī ir lēmums!

Pirmajā mirklī, šie padomi šķiet ļoti vienkārši. No otras puses – cilvēks attiecībās ir laimīgs tikai tad, ja jūt, ka vinu mīl. Būtu mazāk problēmu un pasaule būtu skaistāka, ja cilvēki tos ievērotu.
Ja Tev tas šķiet svarīgi, padalies tajā ar cilvēkiem, kuriem Tu vēli labu!

Avots: http://www.adme.ru

Tulkoja: Ginta FS