Es TICU…

Es ticu, ka reiz noteikti iznīks šī muļķīgā mode uz visu necilvēcisko…
Necilvēcisks skaistums… necilvēciska uzvedība… necilvēciskas jūtas… necilvēciskas attiecības.
Es ticu tam, ka mēs ļoti saudzīgi atpazīsim viens otru, nevis ciniski skenēsim to, cik no kura ko var paņemt.
Ka mums nebūs bail atzīt savu ievainojamību un mēs varēsim nesteidzīgi tuvināties, nevis noskaidrot, kuram biezākas bruņas.
Ka izzudīs vajadzība pēc muļķīgām spēlēm, kurās visi kaut ko spēlē, tikai tāpēc, ka nav iemācījušies būt īsti – paši.
Nē, tas viss nekur nav pazudis.
Viss ir.
Tiem, kuri zina, ka mode ir domāta tiem, kuri ņem gatavu, jo nezin, ka var savādāk.
Kādam mode ir reliģija… stabili, bez pierādījumiem.
Un tāpēc ir tik skumji vērot mūžīgos visdažādākā vecuma puišeļus un meitenītes, kuri plosa sevi no iekšpuses un ārpuses tikai tāpēc, lai viņus neizsmietu tādi paši kā viņi.Tādi, kuriem mīlestība ir projekts.
Tuvība – vājums.
Atteikšanās būt trendu vergam – provinciālisms.
Nevēlēšanās “zīmēties” instagramā – atpalicības pazīme.

Tā gribās paņemt lielās šķēres un nogriezt visam NEcilvēciskajam pirmos divus burtus, kas cenšas padarīt bezvērtīgu to, uz ko var balstīties jebkuros laikos.
Izturēt un atgriezties parastā pasaulē, kur ir tik labi staigāt lietū un apskauties.
Un skūpstīt parastas maigas lūpas necilvēcisko vietā.
Un runāt, neanalizējot katru pateikto vārdu.
Un nekautrēties maiguma.
Un zināt, ka brīnišķīgai tuvībai vajag vēl kaut ko bez seksa tehnikas.
Un atcerēties, ka pat visgrandiozākā veiksme var galīgi nesakrist ar spēju justies laimīgam.
Un pārstāt baidīties no saviem nomērītajiem diviem metriem, vai šaurās “Aladina burvju lampas”, kurā agri vai vēlu visi atradīsimies neatkarīgi no sava “krutuma”.
Vai tiešām ir vajadzība būt “krutam”?
Bet varbūt pietiek tikai ar to, ke esi CILVĒCĪGS…

© Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis
Bildītē: mūsu žurnāla “Kā darītu Mīlestība” atvēršanas svētkos pirms pāris gadiem. 
Es zinu, mēs atkal tiksimies, apskausimies, priecāsimies – kā tas pienākas brīviem un laimīgiem cilvēkiem. Mēs būsim kļuvuši daudz pieņemošāki, mīlošāki un noteikti daudz brīvāki savas sirdīs.
Es TICU!

Es vienmēr atcerēšos…

Sagāna

Es vienmēr atcerēšos tos brīžus, kad gribējās apstādināt laiku. Tam, kurš mīl dzīvi, nekad nepietiks vārdu, lai to aprakstītu. Dienas skaistums, nakts burvība. Galvas rebonis no vīna un jutekliskām baudām. Maiguma vijoles, darba azarts, veselība. Neaptverama laime pamosties no rīta, zinot, ka priekšā ir vesela diena, milzīga diena, pilna prieka un rūpju. Un var tikai pabrīnīties par to, kamēr miegs tevi neietin līdz nākamajam rītam.
Es nekad neatradīšu vārdus, lai pateiktos debesīm, vai Dievam, vai manai mammai par to, ka es piedzimu šajā pasaulē, kur viss ir domāts man.

Francuāza Sagāna
Avots: Счастливый психолог
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Mīlestība maina visu

opera33

Tas notika pirms daudziem gadiem Parīzes operā (es gan nevarēju atrast apstiprinājumu šī stāsta patiesumam). Uz slavena tenora koncertu bija pārdotas visas biļetes. Un, lūk, šajā lielajā dienā, kad koncertzāle bija piepildīta līdz augšai, atklājās, ka dēļ problēmām uz ceļiem, slavenais tenors nevarēs uzstāties.
Šokētais operas direktors izgāja uz skatuves, lai paskaidrotu, kas noticis, un palūgtu uz skatuves kāpt vietējam tenoram, aizvietot slavenību.
Kā jau gaidīts, publika bija vīlusies. Daudzi klausītāji piecēlas un pieprasīja viņiem atgriezt naudu par biļetēm, bet citi sēdēja un gaidīja, kas notiks.
Vietējais tenors izgāja uz skatuves un nodziedāja tik labi, cik vien varēja. Divu stundu garumā viņš ar visu sirdi un dvēseli atdevās priekšnesumam. Savu priekšnesumu viņš pabeidza pilnīgā klusumā, jo ne jau viņš bija tas, ko publika bija nākusi klausīties. Un tikai viens klausītājs piecēlās un applaudēja. Un te pēkšņi atskanēja bērna balss: “Tētiņ, tu esi lielisks! Vienkārši lielisks!”
Nākamajā brīdī visa zāle piecēlās un atskanēja ovācijas: mīlestības pilni vārdi izmainīja visu.
Paulo Koelju
Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Sievietes svētības un lāsta spēks

es

Katra sieviete ir pildīta ar iekšējo spēku – Šakti. Viņa ir spējīga kā radīt, tā arī sagraut pasauli sev apkārt. Sieviete ir kā trauks, ar ko piepildīta, tas arī nāk uz āru. Paskaties, ar ko piepildīts Tavs trauks? Lai saprastu, ar ko, vienkārši paskaties sev apkārt – tu radi vai grauj?

Sievietei vienmēr jābūt piepildītai līdz malām ar mīlestību. Kad mīlestības iekšpusē nav vai trauks ir pustukšs, tad tevī mājo graujošais spēks. Taču tikai pārpilnības stāvoklī sieviete ir spējīga radīt. No mīlestības pārpilnības rodas svētības, no tās trūkuma – lāsti.
Un lāsti nebūt nenozīmē vārdus “es tevi nolādu”. Tie ir pārmetumi, nosodījums, neapmierinātība, pretenzijas, aizvainojums, jo tajos tu ieguldi savu enerģiju. Galvenais sievietes resurss – “kurp doma, turp arī enerģija”, bet, ja tam vēl klāt pieslēdz vārdus, tad tas ir tāpat kā izšaut bultu, kas, tici man, savu mērķi sasniegs. Ja tavs trauks nav līdz augšai piepildīts ar mīlestību, no sākuma tas jāpiepilda.

Veidi, kā piepildīt savu trauku ar mīlestību:
– Prasme un spēja pieņemt visu to, ko tev dod dzīve un apkārtējie cilvēki;
– Pateicība. Pateicies katram, kas nāk tavā ceļā, katram mirklim un katram cilvēkam. Labs sākums ir rakstīt pateicību dienasgrāmatu;
– Rūpējies par savu ārieni;
– Nodarbojies ar kādu mākslu, rokdarbiem;
– Mācies pasīvi atpūsties. Pasīva atpūta ir tad, kad tu vienkārši guli uz dīvāna un pat nekal nekādus nākotnes plānus, kaut gan pasapņot un padomāt var;
– Proti būt vienatnē ar sevi;
– Silts un mīlošs komunikācijas loks. Esi starp cilvēkiem, kuri iedvesmos tevi augt un attīstīties;
– Saskarsme ar bērniem. Bērnos ir tik daudz pozitīvās enerģijas. Ir no kā pamācīties, turklāt vēl labs garastāvoklis un iedvesma garantēta;
– Lutini sevi;
– Centies radīt savās mājās mājīguma un mīlestības pilnu atmosfēru;

Kad tu sajutīsies, ka esi piepildīta, tad mirklī, kad tu atvērsi muti, cilvēki izdzirdēs labus vārdus, pateicību, komplimentus un apbrīnu. Un galvā radīsies jaunas idejas. Un sirdī iemājos siltums un miers. Un tev būs nemitīga nepieciešamība ar mīlestību kaut ko darīt citu labā.

Sievietē no dabas ir ielikta tāda spēja, kā līdzcietība un spēja upurēties un te nu ir vajadzīgs, lai būtu līdzsvars. Ja tu sāksi dāļāt sava pustukšā trauka saturu, tu saņemsi iztukšošanās sajūtu, kas izpausīsies kā aizvainojums un sajūta, ka cilvēki ir nepateicīgi. Sākumā piepildi sevi ar mīlestību, lai tev būtu spēks svētīt, nevis graut, un tad tava dzīve pildīsies ar laimi.
Svētības spēks nozīmē to, ka domās, vārdos un pat skatienā tu ieliec spēku, lai piepildītos tas, ko tu jūti.
Šī sava trauka piepildīšana ir katras sievietes personiskā ATBILDĪBA.

– Svētī savus bērnus iedvešot viņos ticību sev. Tā vietā, lai peltu vai aizrādītu, atrodi vērtīgo viņos.
– Svētī savu vīrieti veiksmei un iedvesmo cildeniem darbiem. Lai tavi vārdi ir mūzika, kurus viņam gribētos klausīties dienu un nakti.
– Svētī savus draugus uzplaukumam un kalpo viņiem ar visu savu sirdi.
– Svētī garāmgājējus laimei un dāvā tiem savu smaidu.
– Svētī naidniekus veiksmei un pateicies tiem par mācību stundām, ko tie tev pasniedz.
Lai svētības kļūst par daļu no tavas dzīves un lai tavi vārdi paceļ, iedvesmo un dāvā prieku cilvēkiem.
© Tatjana Kotova
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Sieviete trūkumā un pārpilnībā

NastyaSensei Sens

Katrai no mums ir divi bāzes stāvokļi: trūkuma un pārpilnības. Tie ir absolūti pretēji. Tāpat kā dusmas izslēdz iespēju būt pateicīgam, tā arī trūkuma stāvoklis izslēdz iespēju būt pārpilnībā. Jautājums: vai es rīkojos no trūkuma vai pārpilnības stāvokļa?
Vārda trūkums sinonīms ir deficīts vai pat skopums.
Savukārt vārda pārpilnība sinonīms ir dāsnums. Kamēr mēs neesam sasniegušas savas evolūcijas augstāko pakāpi, katrā no mums ir šis abu stāvokļu kokteilis.

Iespējams, šodien Tev ir 50/50, pusi sava dzīves laika Tu pavadi trūkuma stāvoklī, bet pusi – pārpilnībā. Iespējams, trūkuma palicis vien 5%. Viss atkarīgs no apstākļiem, kādos esi izaugusi, un tā darba, ko esi ar sevi veikusi, lai mainītu šos savus stāvokļus.
Visbiežāk trūkuma stāvoklis saistīts ar trigeriem* no bērnības.

Piemēram, Tu atceries, kā bērnībā mamma taupīja naudu ēdienam, pa vienam izsniedza cepumus, jo savulaik visa tauta dzīvoja deficīta apstākļos. Vai arī nesaņēmi pietiekami daudz mīlestības un maiguma, un tāpēc radās doma, ka mīlestība ir jānopelna ar saviem labajiem darbiem.
Un tāpēc, pat tad, ja šodien Tu esi veiksmīga, vesela, realizējusies sieviete laimīgās attiecībās, periodiski Tavā pārpilnības stāvoklī var iezagties trūkuma sajūta. Bet, ja Tu pat neesi iedomājusies par to, ka ir šādi stāvokļi, iespējams, šis raksts palīdzēs Tev ieraudzīt daudzu Tavas dzīves ne īpaši labu rezultātu iemeslus, dos iespēju sākt mainīt savas domas un izveidot pārpilnību par savu bāzes stāvokli.

Sieviete trūkumā:

– Pastāvīgi baidās pazaudēt naudu, statusu, uzmanību.
– Cenšas vairāk saņemt nekā atdot.
– Cenšas izlikties veiksmīga, lai arī iekšēji viņa var izjust asu mīlestības un finanšu deficītu.
– Pastāvīgi sevi salīdzina ar citiem un sarindo cilvēkus, dalot tos labākos par sevi un mazāk veiksmīgos. Tāpēc arī šaubās par saviem resursiem: baidās, ka viņas visiem var nepietikt, pastāvīgi skaita un mēra. Un, ja līdzsvars nav viņai par labu, cenšas to izlabot. Ļoti bieži tas notiek agresīvā veidā.
– Citas sievietes uzskata par konkurentēm. Un bieži vien baidās, ka, palīdzot kolēģei, viņa var kaut ko zaudēt. Tāpēc dozē savu palīdzību, uztraucoties par to, ka tai otrai tas pats varētu izdoties labāk nekā viņai. Un ja nu pēkšņi kāda cita saņems vairāk atzinības, naudas, ietekmes? Tad, kad citam cilvēkam kaut kas sanāk labi, sieviete trūkumā skumst, jo tas nav noticis ar viņu.
– Viņas dzīvē ir daži cilvēki, kam viņa no sirds vēl veiksmi, bet ne tādu, kā sev. Viņa domā tā: lai manai draudzenei viss ir labi, taču drusciņ sliktāk nekā man.
– Ļoti bieži tur aizdomās cilvēkus par to, ka tie varētu nodarīt viņai ko ļaunu. Pēc viņas saprašanas, cilvēkam sākumā jāpierāda, ka viņš ir labs, un pēc tam viņa tam noticēs. Un tāpēc starp viņu un cilvēkiem pastāvīgi atrodas neredzama barjera, kas neļauj tuvināties ar cilvēkiem.
– Dzīvo pastāvīgā cīņas stāvoklī. Pirmām kārtām ar sevi. Viņa sev visu laiku pierāda, ka ir labāka par citiem.
– Gaida noteiktu izturēšanos pret sevi. Ja viņa nav saņēmusi īpašu atzinību vai uzslavu, tad cenšas palikt vienaldzīga vai norādīt uz to, ka attieksme pret viņu nav pietiekami laba.
– Dzīvo bailēs par to, ka viņas resursi var beigties. Ka beigsies vīrieša mīlestība pret viņu, viņas skaistums, jaunība un iespējas. Tāpēc viņa bieži vien ekonomē. Vai nu uz sevi, vai citiem. Viņai patīk atlikt naudu un krāt to nebaltām dienām.
– Pastāvīgi steidzas. Viņa baidās nepaspēt izmantot savus resursus un iespējas, kamēr tie vēl ir pieejami. Viņa bieži vien mudina un dzen uz priekšu arī citus cilvēkus – kolēģus, padotos, vīru, bērnus.
– Bet tad, kad sievietei trūkumā izaug spārni, viņa var atdot sevi pilnībā mīļotajam cilvēkam, projektam, izmisīgi iztukšojot sevi, līdz vairs neatliek nekas. Kad viņa ir atdevusi visu, kas viņai bija, un nesaņem to, ko vēlējusies, viņa vaino tos, kam atdeva.
– Bieži vien dzīvo ar domu, ka viņai kāds kaut ko ir parādā. Viņai vienmēr ir par maz atzinības, labestības, mīļu vārdu. Un, lai arī viņa tēlo, ka viņai ir augsta pašapziņa un nav vajadzīgi mīļi vārdi, tomēr cieš, ja tos nesaņem.
– Ja dzird pret sevi vērstu kritiku, viņu tā vai nu paralizē un viņa noslēdzas sevī, vai arī kļūst agresīva un uzbrūk kritizētājam. Patiesībā vislielāko daļu kritikas viņa saņem pati no sevis. Un, jo lielāka atšķirība starp to, ko viņa par sevi patiesībā domā, un to, kāda izliekas ārēji, jo grūtāk citiem ir ar viņu komunicēt. Pat viegls viņai veltīts jociņš var tikt uztverts kā uzbrukums viņas personībai.
– Pretenzijas pret sevi viņa bieži vien maskē ar pretenzijām pret citiem. Ja pretenzija ir kļuvusi par bāzes stāvokli, sieviete trūkumā uzvedas tā, it kā otrs cilvēks viņai kaut ko būtu parādā (tas ir neatkarīgi no tā, kur viņa atrodas – bankā, darbā, veikalā, skaistumkopšanas salonā).
– Savām problēmām attaisnojumus meklē ārpusē (vīrs, priekšnieks, valsts) un cenšas mainīt otru cilvēku.
– Viņas uzmanība visbiežāk pievērsta nevis tam, kas ir labi, bet tam, kas ir slikti: gan attiecībās, gan arī darbā.
– Bieži kritizē citus, cenšoties pierādīt savu taisnību pat tad, kad viņai neviens to neprasa. Viņa dzīvo ilūzijās par to, ka, kritizējot citus, viņa dara tiem labu. Viņa nesaprot, ka tādā veidā rada sev apburto loku, no kura ir ļoti grūti izkļūt. Rezultātā viņas ierašanās ļoti bieži citos cilvēkos rada spriedzi, un viņi sāk izvairīties no tikšanās ar viņu.
– Viņa ļoti cieš, jo izrādās, ka ir palikusi viena un vientuļa. Viņa pastāvīgi gaida, kas viņu piepildīs, un meklē kādu, kas aizpildīs viņas tukšumu.

Sieviete pārpilnībā:

– Vienmēr cenšas vairāk atdot nekā saņemt.
– Viņai pietiek resursu. Viņai nav baiļu pārpūlēties, jo viņa skaidri zina, kad viņas resursi tuvojas nullei, un tad viņa apstājas, lai sevi piepildītu. Viņa prot sevi piepildīt un tāpēc arī kļūst citiem cilvēkiem par piepildīšanās avotu.
– Neskopojas ar emocijām. Viņa dāvā prieku, un no šī prieka viņas pašas prieks vairojas.
– Viņas stāvoklis nav atkarīgs no citu cilvēku stāvokļiem.
– Tiecas pēc iekšējās pārpilnības. Viņa nav ārējo atribūtu pretiniece, taču viss iekšējais viņai ir daudz svarīgāks.
– Kad viņai kaut kas notiek ne tā, kā vajadzētu, viņa iemeslus meklē sevī, uzdodot sev jautājumus: ko es izdarīju nepareizi, kas man jāpiekoriģē, lai no tā izietu?
– Viņai ir komfortabli gan vienai, gan kompānijā. Viņa prot atšķirt vientulību no vienatnes. Viņa ļoti augstu vērtē un bauda to laiku, ko pavada vienatnē ar sevi.
– Ir motivēta savā vēlmē piepildīt otru cilvēku, nevis vēlmē iepatikties otram. Viņa atdod to, kā viņai ir pārpārēm.
– Prot dāvināt un pieņemt dāvanas un komplimentus. Un viņa dāsni pateicas citiem cilvēkiem par dāvanām un uzmanības pierādījumiem.
– Apzinās savu vērtību un to vērtību, kuru nes pasaulei. Viņa ir dāsna savā mīlestībā, un blakus viņai ir mierīga un atslābināta sajūta. Viņas klātbūtne vien spēj piepildīt.
– Mīl dzīvi un jūt, ka dzīve mīl viņu.
– Viņai patīk dalīties savā labsajūtā ar tiem, kuriem tas patiešām ir vajadzīgs. Un viņa nepārdzīvo, ja kādam viņas pieredze nav vajadzīga.
– Ir pilna līdzcietības, viņai ir viegli iejusties otra cilvēka ādā un sajust otra sāpi. Viņa palīdz citiem, ja redz tādu vajadzību un iespēju.
– Viņa zina, kas viņu motivē, viņa viegli sakārto savas prioritātes un necenšas pacelt nepaceļamo.
– Zina, ka viņa ir unikāla un pilnvērtīga. Taču arī citās sievietēs viņa redz unikalitāti un pilnvērtīgumu. Tas viņu arī atšķir no sievietes trūkumā, kura redz citus vai nu sliktākus, vai labākus par sevi.
– Ir godīga pret sevi, viņa dzīvo saskaņā ar savām vērtībām, ciena un pieņem arī citu cilvēku vērtības.
– Kad sieviete pārpilnībā atliek naudu vai investē, viņa to dara tikai tāpēc, lai vairotu labsajūtu, kuru var iegūt par atlikto naudu vai labajiem darbiem, nevis baidoties, ka nauda var izbeigties.
– Dzīvo pārliecībā par to, ka ir brīnišķīga pati par sevi, un viņai nav vajadzības kļūt labākai, lai nopelnītu mīlestību.
– Viņai jau ir viss, kas vajadzīgs, un viņa ir pilna pateicības. Kad viņa attīstās, tad dara to tikai mīlestības pret sevi dēļ, nevis vēlmes kaut ko pierādīt sev vai citiem dēļ.
– Tādai sievietei nerodas vēlme sacensties ar citām sievietēm vai vīriešiem. Viņa nesalīdzina un nevērtē skaistumu, prātu vai finansiālo stāvokli.
– Ja viņa kaut ko nezina vai neprot, tad viegli to pieņem, jo ļoti labi zina, kādas ir viņas unikālās īpašības un spējas. Un tā ir viņas galvenā vērtība.
– Viņa ir patiesa savā vēlmē palīdzēt ne tādēļ, lai nopelnītu mīlestību, bet gan tādēļ, ka vēlme dalīties viņai ir gluži dabiska.
– Jūt, ka ir daļa no kaut kā liela, ka viņa nekad nav viena un ka viņa vienmēr saņems palīdzību, ja tā būs vajadzīga.

Ja Tu, tāpat kā daudzas sievietes mūsu sabiedrībā, nolemsi, ka vēlies virzīties pārpilnības virzienā, Tu vari savā ikdienā iekļaut šādu praksi.
Katru reizi, kad mijiedarbojies ar citiem cilvēkiem, uzdod sev jautājumu: vai šobrīd es rīkojos, izejot no trūkuma vai pārpilnības stāvokļa?
Ja būsi apzināta un godīga pret sevi, šis jautājums momentā diagnosticēs Tevi un pateiks priekšā, ko darīt, lai mainītu šo stāvokli.
Visi vēlas draudzēties, komunicēt un strādāt kopā ar sievieti pārpilnībā. Vai TU esi gatava kļūt par tādu sievieti par visiem 100%? Kura kopā ar mums? ☼
Autors: Elizabete Babanova
Avots: econet.ru
Foto: pixabay
Tulkoja: Ginta Filia-Solis
Materiāls publicēts žurnālā ©Kā darītu Mīlestība Nr.1 (2018. gada vasara)
Pārpublicēsānas gadījumā atsauce obligāta!

Spēka un Mīlestības ceļš

1.07.2016 foto gribuvasaru-lv (428)

Šodien man šķita būtiski padalīties ar mazu gabaliņu no Ineses Prisjolkovas intervijas jaunajā žurnālā “Kā darītu Mīlestība” ar AINU TOBI – gleznotāju un seno zināšanu glabātāju. “Spēka un Mīlestības ceļš”.
Žurnāla Atvēršanas svētkos baudījām brīnišķīgu auglības un spēka rituālu, kuru mums novadīja Aina Tobe ar savu folkloras kopu DELVE. Sajūtas, piedaloties sajā rituālā bija neaprakstāmas.

Aina, vai sievietes un vīrieša izaugsme (garīgais ceļš) atšķiras?

Lai to saprastu, ugunskuram jāpiemet sveķaina pagale! Kad vējš tumsā debesīs uzrauj dzirksteļu spietu, tas ir tik brīnumaini un koši, ka, elpu aizturot, es vienmēr ar acīm sekoju līdzi šim skaistajam lidojumam, nemeklējot, cik katra no dzirkstelēm ir unikāla, atšķirīga un īpaša… Es redzu, kā tās visas mirdzēdamas iet vienu kopīgu ceļu – cita aizlido tālāk, cita ne tik tālu… bet vai tam ir kāda nozīme? Tas ir Spēka ceļš! Un mēs nevaram to neiet, jo paši to neuzsākām.

Līdzībās runājot, mēs visi esam kā lidojošas dzirksteles tumsā. Gars cilvēkā ir kā ugunīga dzirksts; ikvienā tas ir pilnīgs, nevainojams un dievišķs. Gars (gan vīriešos, gan sievietēs) runā un darbojas līdzīgi, tikai mēs neapzināmies savu garīgo potenciālu;pateicoties prātam un jūtām, kas liek cilvēkam sajusties reāli ķermeniskam – liek viņa priekšstatiem un sajūtām izvirzīties priekšplānā, bet dievišķais paslēpjas. Nemiera, rūpju, raižu un baudu pilnās pieredzes visiem cilvēkiem mēdz būt līdzīgas.

Latviskā tradīcija runā par cilvēka trīsdaļīgumu. Senie ļaudis atšķīra, ka ir GARS, ir DVĒSELE un ir AUGUMS. Jā, mana iemiesošanās šoreiz ir sievietes augumā. Citā dzīvē tā ir bijusi vai varbūt būs vīrieša augumā, tas ir iespējams. Ķermeniskie nosacījumi ir mainīgi lielumi, es tam nepiešķiru pārāk lielu nozīmi, jo skatos ar gara acīm. Zinu tikai to, ka ir stratēģiski gudri izmantot sava (patlabanējā) stāvokļa iespējas un priekšrocības. Tas ir brīnišķīgi – būt tam, par ko tu esi radīts. Kontaktējoties ar cilvēkiem, man ir svarīgi sajust, vai sieviete un/vai vīrietis, kas stāv manā priekšā, ir apgarota jeb, citiem vārdiem sakot, garīgi apzināta būtne. To sajūt caur acu skatienu. Kā spēcīgu klātesamības enerģiju. Pēdējos gados latviskajos krustabu godos es aizvien biežāk satieku spēcīgas, garīgas būtnes, kas atgriezušās piedzimt šai zemē, un mani pārņem godbijība un saviļņojums, satiekot tās savā dzīves ceļā.

Jūs ar vīru Gvido visos pasākumos esat kopā. Kopā esat radījuši un vadāt folkloras kopu Delve. Jūs kopā vadāt rituālus un pasākumus. Kopā esat ģimenē un darbā. Kopā esat izaudzinājuši meitu. Esat ģimene jau vairāk nekā 30 gadu. Kopā, kopā, kopā… Tagad, kad cilvēki tik ļoti domā par attiecībām, kā satikt savu īsto un vienīgo un kā izveidot ģimeni, kā būt kopā garus gadus, Aina, vai vari izstāstīt, kā tev, kā jums abiem tas izdodas?

Mēs ar Gvido satikāmies Siguldā. Un uzreiz spēji sajutām vilkmi vienam pie otra, mēs bijām kā divi magnētiņi, kas pievelkas. Stāsta, ka tamlīdzīgas sajūtas liecinot par dvēseļu radniecību.  Iespējams, ka mūsu dvēseles ir bijušas tuvas un pazīstamas iepriekšējās inkarnācijās un, kas zina, varbūt bijām norunājuši atkal satikties šajā dzīvē šajos veidolos.

Raksturos esam atšķirīgi, tāpēc kopdzīvē mums daudz kas bija jāpieslīpē gan uzskatos, gan paradumos, gan attieksmē. Kad satiekas nazis ar galodu, tad viens nodilst, otrs uzasinās. Mūsu gadījumā došana un ņemšana bija samērā līdzsvarota, mēs skaisti papildinājām viens otru. Esmu dedzīga, ar mērķtiecīgu gribu un talantu apveltīta sieviete, tāpēc vīrišķās jan tipa enerģijas, nenoliedzami, manā raksturā ir, un Gvido tās burvīgi līdzsvaro ar spēju būt izcili pacietīgs, maigs un saprotošs. Mums sader! Jeb kā daina saka: „Sader miezis ar apini vienas mucas dibenā!”

Tas, ka esam kopā, ir laimes gadījums un mūsu dvēseļu gudrība. Es spilgti atceros mūsu īpašo sarunu kāzu naktī – viens otram acīs lūkojoties, mēs solījāmies, ka no šī brīža nekas nedrīkst būt svarīgāks par mūsu attiecībām… un liktenis zina, cik ļoti šis solījums, atgādināts vajadzīgajā brīdī, mums ir palīdzējis tikt pāri krīzēm un konfliktu situācijām.

Izveidot un saglabāt ģimeni – tas ir nopietns darbs.

Lai uzsāktu dzīvi kopā, pietiek ar kaisli, bet, lai kaisli savstarpējās attiecībās noturētu, vajag mīlestību, cieņu un atbildību.

Kāpēc pāri šķiras? Tāpēc, ka pietrūkst izpratnes. Mēs nogurstam savstarpējos strīdos un ķīviņos, mēs nezinām, kā tikt tiem pāri. Ja saskatām vienīgi sava egucīša ciešanas un neprotam noskaņot sevi uz pateicību pret dvēseli, kura mūsu dzīvē ir atnākusi ar garīgu uzdevumu sniegt mums mācību stundu mūsu pašu labā, tad šķiršanās ir neizbēgama.

Ne vienmēr satikšanās nes laimi, ne vienmēr šķiršanās ir nelaimīga. Dažreiz dvēseles ātri nokārto savstarpējos garīgos līgumus, un tad nav nepieciešams palikt kopā visas dzīves garumā.

Par visu vajag izrunāties, tas ir ļoti svarīgi, it īpaši sievietēm.

Ir jāprot uzklausīt! Ir jāprot sadzirdēt! Bet, ja attiecībās nekas vairs nav līdzams, tad ir jāprot saplēstās lauskas aizmest mēslainē, ar cieņu paņemt jaunu māla pikuci un pilnīgā mieriņā uzveidot jaunu krūzi, ko piepildīt ar tīru mīlestību.

Ja cilvēki kopā ir garus gadus, visticamāk, nav jau tā, ka ir tikai saulainās un skaistās dienas. Ir kaut kad arī grūti. Vai vari padalīties ar jūsu pieredzi – ko darīt, ja ģimenē ir grūti laiki, ja pāra attiecībās ir krīze vai kādas nesaskaņas. Kā tikt tam pāri gaiši un laimīgi?

Sāc mīlēt sevi! Nebaro negatīvo! Nekad nedod dusmām (vai kādai citai destruktīvai sajūtai tevī) enerģiju vairāk kā uz vienu diennakti! Pat ja esi ļoti, ļoti nikna uz viņu, neturi aizvainojumu sevī ilgāk par nakti! Kad tu no rīta atmosties un atver acis, tad apzinies, ka šī ir JAUNA, LABA DIENA un nekam tumšam tajā vairs nav vietas – viss, kas bija vakar, lai paliek vakar, citādi tas tevi saplosīs. Apskrubinās pa vienam kauliņam, apēdīs kā vanags vistiņu pa vienai vien spalviņai… jo, godīgi sakot,visas attiecību krīzes ir stāsti par tevi pašu, tie ir tavi spoguļi, kurā, ja būsi vērīga, ieraudzīsi pati sevi. Ja ģimenes dzīvē ir radušās nesaskaņas un iestājusies krīze, tad steidzami ir jāsāk sevi mīlēt.

© “Kā darītu Mīlestība”
Foto: no Ainas Tobes privātā arhīva

Šodien ir Mīlestības svētki

instagram_ka daritu1

Mīlestība ir garīgā pieredze un tai nav nekā kopīga ar dzimumiem un ķermeņiem. Taču tā ir saistīta ar dziļāko iekšējo būtību. Sākumā esi tu pats; vispirms iepazīsti sevi un Mīlestība atnāks kā balva.

Tā ir balva no pārpasaulīgā. Tā izlīst pār tevi, līdzīgi kā ziedi… piepilda tavu būtību. Tā turpina līt pār tevi un kopā ar to atnāk vēlme ar to padalīties.

Tiem, kuri sevī ir atraduši Mīlestības avotu, vairāk nav vajadzības būt mīlētiem – viņus vienmēr mīlēs. Un te nu ir dzīves noslēpums: kad cilvēks saņem balvu tikai mīlot cilvēkus, daudzi mīlēs viņu, tāpēc, ka kontaktējoties ar viņu, tie pakāpeniski atradīs Mīlestības avotu sevī Tagad viņi zin vismaz vienu cilvēku, kurš izstaro Mīlestību, cilvēku, kura Mīlestība nerodas no kaut kādas vajadzības.

Un, jo vairāk viņš izstaro un dala savu Mīlestību, jo lielāka tā aug.
OŠO
Tulkoja: Ginta FS

Jā, šodien ir Mīlestības svētki un pie saviem lasītājiem ceļu uzsāks mūsu ar Inesi Prisjolkovu izlolotais kopdarbs, žurnāls “Kā darītu Mīlestība”. Tas būs nopērkams Jāņa Rozes grāmatnīcās.
Par tēmām un abonēšanu lasiet:
http://www.pavasarastudija.lv/kategorija/zurnals/